«Aparātu pieliekam pie ādas. Tad slēdzam iekšā. Pirmais tiek uzņemts parasts krāsu attēls. Tad iegūstam četrus spektrā-los attēlus zilā, zaļā, sarkanā un infrasarkanā apgaismojumā. Pēc brītiņa atkal iedegas zaļa gaisma – tā ļauj reģistrēt ādas asinsvadu pulsācijas. Paiet 20 sekundes, tad ieslēdzas ultra-violetā gaisma – uzņemam fluorescences videoattēlu ādai. Nākamais solis – mirkšķina sarkans, tagad aparāts iegūto informāciju savāc elektronikas blokā. Pašās beigās atkal mir-go zaļš, un tas nozīmē: cikls ir noslēdzies, atmiņas karti var ņemt ārā,» LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) Biofotonikas laboratorijas va-dītājs Jānis Spīgulis stāsta un rāda, kā darbojas iekārta. Tā atgādina vidēja izmēra kabatas lukturīti, tomēr pēc tajā iebū-vētajām īpašībām tā ir «vieda» spektrālā videokamera, kurā apvienotas trīs optiskās attē-lošanas tehnoloģijas – multi- spektrālā ādas pigmentu kar-tēšana, lāzeru ierosināta fluo-roforu grupēšana un zemādas mikrocirkulācijas pulsāciju vi-deoattēlošana. Līdztekus ka-merai LU zinātnieki ir izveido-juši arī programmnodrošinā-juma paketi, kas iegūtos datus ļauj analizēt. Aparāta galvenā mērķauditorija ir dermatologi, bet tā noderēs arī ķirurgiem, piemēram, ādas sasitumu un pēcoperāciju bojājumu atve-seļošanās procesu kontrolei.

Ieraudzīt vairākMeklējumi, kā ar optiskām me-todēm iegūt iespējami plašāku informāciju par veselības para-metriem, jau vairākus gadus ir Biofotonikas laboratorijas gal-venais darbības virziens. J. Spī-gulis stāsta, ka viens no optisko izpētes metožu plusiem ir iespē-ja izpēti veikt neinvazīvi – «vieg-lā» kontaktā vai pat no neliela attāluma. Pirmie Biofotonikas laboratorijas pētījumi šajā jomā bijuši par zemādas mikrocirku-lācijas pulsācijām. «Asinsvadi atrodas no dažām milimetra da-ļām līdz vairākiem milimetriem zem ādas virspuses – ar gaismu ir iespējams tik dziļi iespiesties un no saņemtajiem signāliem iz-darīt secinājumus par asinsvadu stāvokli un sirdsdarbību,» J. Spī-gulis stāsta par mikrocirkulāci-jas pētījumiem. Vēlāk pētīta āda arī ar citām optiskām metodēm, un pašlaik laboratorijā cenšas iegūt kompleksu informāciju par ādu un tās patoloģijām, tai

skaitā izmantojot fluorescentās un multispektrālās attēlošanas metodes.

Būs arī otrāa versijaBeidzamajos gados ar projek-tiem laboratorija vairākkārt piesaistījusi ES fondu līdzekļus. Arī jau pieminētais diagnosti-

kas aparāts izstrādāts projek-tā, kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Pro-jektu LU pētnieki īsteno part-nerībā ar SIA Telemedica. Šis uzņēmums attīsta pakalpoju-mu, kas līdzinās automašīnu tehniskajai apskatei -cilvēkiem.

Projekta kopējais budžets ir nepilni 400 tūkstoši latu, no tā ERAF daļa – 85%. Divu gadu laikā tapis aparāta prototips. «Izgatavojām vairākus eksem-plārus un iedevām dermatolo-giem izmēģināt. Pēc tam saņē-mām atpakaļ ar rezumējumu, ka šis un tas ir labs, bet šis un tas vēl būtu jāuzlabo. Tagad strādājam pie jauna modeļa, kaut arī projekts to nepare-dzēja,» stāsta laboratorijas va-dītājs. Galvenā lieta, ko mēģina panākt otrajā versijā, ir – iztikt bez datora, vai, pareizāk sakot, iebūvēt iekārtā arī minidatoru ar skārienjutīgu displeju. Sa-darbībā ar Mākslas akadēmi-jas dizaineriem tiek strādāts arī pie glītāka korpusa. Jauno aparātu paredzēts šo-gad demonstrēt divās izstādēs Latvijā – MedBaltica un Baltijas mēroga Biofotonikas konferen-cē. Ir jau patentētas divas attēlu apstrādes metodes, un tiek ga-tavots patenta pieteikums par pašu ierīci. Vaicāts, vai viņam

nav bažu par to, ka idejas tiek noskatītas, J. Spīgulis atteic: tā jau arī pasaulē notiek – kāds kaut ko noskatās un dara pa-kaļ. Dažas «lietas» viņš tomēr uzskata par laboratorijas «mo-nopolu». Kā piemēru viņš min asinspulsāciju mērīšanu ar vi-deokameru – redzam attēlu un pēc apstrādes varam parā-dīt, kā pulsē zemādas asinsva-di. Par spektrālās attēlošanas metodi, kas daļēji izmantota jaunajā aparātā, pirms neilga laika reģistrēts pasaules (WO) patents – pirmais tik augstas raudzes patents LU.

Bauslis vai traktējumsKaut arī projekta rezultāts ir ļoti praktisks, pētnieki īsti ne-zina, kā to varētu komerciali-zēt un vai vispār drīkst. «ERAF projektā radītās izstrādnes pie-cu gadu laikā nedrīkst komer-cializēt,» J. Spīgulis to uzskata par absurdu. Tiesa gan, zināt-nieki, jau projektu sākot, notei-kumus zināja. Pirms trim ga-

diem, piesakot projektu ERAF aktivitātei Atbalsts zinātnei un pētniecībai, varēja izvēlē-ties, vai īstenot tā saucamos «saimnieciskos» vai «nesaim-nieciskos» pētījumus. Ja pietei-ca «saimniecisko» projektu, tad līdzfinansējumam bija jābūt ap 50%. «Nesaimnieciskajiem», pie kuriem pieder arī nule piemi-nētais, pašiem bija jāpiemaksā vien 5%. DB jau rakstīja, ka no aptuveni 121 projekta, kas īs-tenoti šajā aktivitātē, vien 12% bija «saimnieciskie», jo naudas līdzfinansējumam institūtiem nebija. Un nav arī tagad. Paš-laik rit sagatavošanās šīs ak-tivitātes otrajai kārtai, bet tajā noteikumi esot tik sūri, ka ļoti maz zinātnieku var cerēt uz pa-nākumiem, saka J. Spīgulis. «Vi-si jau rāda ar pirkstiem uz Bri-seli, ka viņi izvirza pārmērīgi augstas prasības, bet es domā-ju, ka mūsu pašu Latvijas puses interpretācijas ir nepareizas,» saka laboratorijas vadītājs.

Signe Knipše

14DIENAS BIZNESS

Darbs & Izglītība

Izglītības reformas saista ar attīstības centriemAugstākās izglītības reformas jāsaista ar Latvijas attīstības centru interesēm un kopīgu mērķi – augstskolu konkurētspēju EiropāTādu pārliecību pauda vairums referentu starptautiskajā prak-tiski zinātniskajā konferencē Kā nodrošināt globāli konkurēt-spējīgu augstāko izglītību Latvi-jas attīstības centros? Reformas vēlas visi – gan mācībspēki, gan augstskolu vadība, Izglī-tības un zinātnes ministrija (IZM), uzņēmēji un studenti. Taču pagaidām tā vairāk biju-si «papīru cīņa ar pietiekami skaļu retoriku», uzsvēra Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstī-bas komisijas vadītājs Juris Ek-manis. Pietrūkst konkrētības, īpaši rīcības plāna tuvākajam laikam. «Organizatoriskā pu-se ir pat svarīgāka par naudu,» uzskata J.Ekmanis. Par attīs-tības centriem nosacīti tiek dēvēta Rīga, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Rēzekne un Daugavpils.

Pirmkārt demogrāfijaViens no galvenajiem IZM pie-dāvātajiem stratēģiskajiem so-ļiem ir izglītības internacionali-zācija, ārvalstu studentu un pa-sniedzēju skaita palielināšana, kopīgas studiju programmas ar citvalstu universitātēm un ievērojams studiju program-mu skaits svešvalodās. Ārval-stu studentu skaitu no pašrei-zējiem 3,8% paredzēts audzēt vismaz līdz 4,5%, kopīgās stu-diju programmas no tagadējām pāris vismaz līdz 20. Savukārt svešvalodās plānots piedāvāt pat 120 programmās. Šādu rī-cības plānu rosina strauji krī-tošais vidusskolu absolventu skaits, kas nozīmē, ka jau 2020.gadā studējošo deficīts taut-saimniecībai svarīgās nozarēs būs kritisks, uzsvēra IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa. Savu-kārt Latvijas Pašvaldību savie-nības vadītājs Andris Jaunslei-nis brīdināja, ka demogrāfijas problēmas jārisina pašiem, jo risinājums ar imigrācijas pa-līdzību atstās ietekmi uz visu sabiedrību, ne tikai uz izglītī-bas sistēmu. Viņš saredz izeju pašvaldību aktīvā iesaistīšanā augstskolu pārvaldībā, jo tās vislabāk izprot specifisko vie-tējo situāciju katrā no attīstības jeb intelektuālajiem centriem. «Valstij nav jātraucē, ideālā variantā – jāpalīdz,» piezīmēja A.Jaunsleinis.

Norāda uz kļūmēmLatvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka

Darbs & Izglītība

Kas jums zem ādas? - diezgan detalizētu atbildi uz šo jautājumu sniedz Latvijas Universitātes zinātnieku izstrādātā iekārta

Ieskatīties ādā un vēl zem tās

Meklējumi, kā ar optiskām metodēm iegūt iespējami plašāku informāciju par veselības parametriem, jau vairākus gadus ir Biofotonikas laboratorijas galvenais darbības virziens. Uzkrātā pieredze un zināšanas tagad izmantotas, lai radītu jaunu ādas diagnostikas aparātu, stāsta laboratorijas vadītājs profesors Jānis Spīgulis. FOTO – RITVARS SKUJA, DIENAS BIZNESS

Pirmdiena, 2013. gada 8. aprīlis. Redaktore: Ingrīda Drazdovska, tālr. 67084412, e-pasts: ingrida.drazdovska@db.lvPirmdiena, 2013. gada 8. aprīlis. Redaktore: Ingrīda Drazdovska, tālr. 67084412, e-pasts: ingrida.drazdovska@db.lv

Informācijai

Projekts «Jaunas optiskās tehnoloģijas kompleksai ādas bezkontakta diagnostikai» Līguma nr. 2010/0271/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/030 Izpildes termiņš: 2010.gada 1.decembris – 2013.gada 30.novembris Kopējais finansējums: 385,6 tūkst. Ls Projekta mērķis – izstrādāt jaunas optiskās tehnoloģijas ādas patoloģiju bezkontakta novērtējumam, izveidojot un praktiski aprobējot daudzfunkcionālas diagnostikas kameras prototipu. Projekts ietver priekšizpēti, pētniecisko darbu, prototipa eksperimentālu izstrādi un tā darbības pārbaudi.Projekta rezultātā tiks izstrādāts prototips daudzfunkcionālai ādas patoloģiju bezkontakta diagnostikas kamerai ar oriģināla programmnodrošinājuma paketi.AVOTS: LU

Izgudrotāji

67.14-15.indd 14 05.04.13 17:12