Laikraksta “Malienas Ziòas” pielikums

2017. gada 17. novembrisPIEKTDIENA

Dace Plaude

“Kas, mana Gaujiena, man esi?Tu - saknes, zieds un augïi vienlaikus.Tu - mâtes rokas, tçva smaidsUn Gaujas nerimtîgâ valoda.”

Ðo èetrrindi skolotâja DzintraRaèevska veltîjusi savai dzimtajai Gaujienai, kas irviòas bçrnîbas zeme un mûþamîlestîba. Dzintra ir 19 gadusjaunâka par Latviju un dzîvo vietâ, kas, kâ teic viòa pati, ir arizteikti radoðu auru. Gaujienaspodrinâjusi divas izcilas vir-sotnes - komponistu Jâzepu Vîtolu un dzejnieku Ojâru Vâ-cieti – vienu brieduma gados,bet otru – zçnîbas un jaunîbasgados. Savâ mûþâ Dzintrasatikusi abus un atmiòas parðîm izcilajâm personîbâm glabâsavâ dârgumu lâdîtç. Tajâkrâjuðies mirkïi, kas ir bagâti-nâjuði un spçcina vçl joprojâm.

Pirms diviem gadiem Dz. Ra-èevska saòçma Apes novadapaðvaldîbas augstâko apbalvoju-mu “Kristâla âbols” nominâcijâ“Mûþa ieguldîjums”. Ðovasar viòaitika pasniegta Latvijas Valstsaizsardzîbas fonda “Lâèplçsis”Goda zîme bronzâ par mûþa ie-guldîjumu pedagoìijas darbâ, ak-tîvu darbîbu sabiedriskâs dzîvesnotikumos, popularizçjot Gau-jienu un novadu Jâzepa VîtolaMûzikas dienu pasâkumos, spod-rinot Latvijas tçlu pasaulç.

Laimçjies ar dzîvç sastaptajiem cilvçkiem

“Ir tâda dziesma “Man dzîvç ðailaimçjies ïoti”, un to es varu teiktarî par sevi. Man bijuði lieliskiskolotâji, draudzîgi skolas unklases biedri, saprotoði kolçìi,zinâtkâri skolçni, joprojâm irpatiesi draugi, un tâ ir nenovçrtç-jama bagâtîba. Man ir laimçjies arradiniekiem, ar kuriem vieno netikai asinsbalss, bet arî gara rad-niecîba, man ir brîniðíîgi krust-bçrni. Savâ dzîvç esmu satikusidaudz interesantu cilvçku nodaþâdâm pasaules malâm. Tasnoticis ðeit pat, Gaujienâ,” sakaDzintra, piebilstot, ka pieðíirtieapbalvojumi pçc bûtîbas pienâkasviòas vecâkiem – skolotâjiemMartai un Jânim Raèevskiem, kasatstâjuði dziïas pçdas Gaujienasvçsturç, jo, visu mûþu strâdâjotvietçjâ skolâ, ir izaudzinâjuðivairâkas paaudzes. Vçl ðodiengaujienieði atceras viòus ar cieòuun pateicîbu, uzskatot, ka Martaun Jânis Raèevski devuði ne vienzinâðanas, bet iemâcîjuði dzîvotun strâdât. “Saviem draugiem sacîju, ka ðis

novçrtçjums ir pârâk augsts, taèuviòi mudinâja atcerçties, cikdaudziem ârvalstu ciemiòiem es-mu râdîjusi Gaujienu. Tâ ir, jo ekskursiju ìeogrâfija aptver gan-drîz visu Eiropu, Ziemeïameriku,Amerikas Savienotâs Valstis.Tâlâkie viesi bijuði no Indonçzijasun Filipînâm. Man bija interesantasaruna ar ârstu no Filipînâm, kurðGaujienâ ieradâs kopâ ar ameri-kâòu draugu un atstâja patiesi in-teliìenta un smalkjûtîga cilvçkaiespaidu. Amerikânis daudz jautâ-ja, filipînietis vairâk klusçja, betïoti vçrîgi klausîjâs. Kad mûsutikðanâs noslçgumâ jautâju, kâviòð uztver Latviju un ðeit sastap-tos ïaudis un kas mums ir kopî-gais un atðíirîgais, sekoja atbilde,ka cilvçki visâ pasaulç ir cilvçkiun svarîgâkâs ir viòu cilvçciskâskvalitâtes. Man bija viòamjâpiekrît,” tâ Dz. Raèevska.

90. gadu vidû, vadot ekskursijupa Gaujienu, viòa iepazinusies arJanu Ðûru, kurð tolaik bija Latvi-jas goda konsuls Holandç, unviòa dzîvesbiedri Vilu. Ðîpazîðanâs pâraugusi draudzîbâ,un Dzintra arî viesojusies pieÐûru ìimenes Holandç. “Tâ kâGaujienâ ir ïoti blîva kultûrvçs-turiskâ vide, tad man bija daudzko viòiem stâstît. Kad “Anniòu”muzejâ tulkoju ciemiòiem JâzepaVîtola vârdus, ka mûsu pienâ-kums ir palîdzçt nâkamajâm pa-audzçm un turçt uz saviem ple-ciem, lai tâs varçtu augt un mumspâri celties, sekoja îss pârdomubrîdis un Jans Ðûrs sacîja:“Nenonieciniet sevi! Jums jâbûtlepniem par savu tautu, tâs vçs-turi un kultûru! Strâdâjiet, pie-saistiet ârzemju kapitâlu, betneizpârdodiet savu zemi!”. Ðosvârdus viòð sacîja deviòdesmita-jos gados, bet kas notiek tagad?”

Dara savu sirdsprieka darbuDzintra atzîst, ka Gaujiena ar

katru gadu kïûst arvien klusâka. Kurpalikuði cilvçki? Turpat, kur lieladaïa Latvijas – ârzemçs. Ojâra

Vâcieða Gaujienas pamatskolâtagad mâcâs apmçram vienatreðdaïa no skolçnu skaita, kasskolâ bija vçl pavisam nesen.“Mçs savu Gaujienu cenðamiesnoturçt ar mûsu mazajiem dzies-mu svçtkiem – Jâzepa VîtolaMûzikas dienâm. Tâs joprojâmnotiek ar lielâku vai mazâkudziedâtâju skaitu un nebûtuiespçjamas bez visu gaujienieðuiesaistîðanâs un sadarbîbas. Irizskançjis jautâjums, kâpçc tâsjârîko katru gadu. Ja rîkosimretâk, tradîcija izzudîs,” domâ Dz. Raèevska.

Viòa joprojâm aktîvi iesaistâsGaujienas pagasta sabiedriskajâdzîvç un ir laimîga, ka var dalîtiesar citiem vçl vienâ sava mûþamîlestîbâ – dzejâ. Radoðâ sadar-bîbâ ar Gaujienas kamerkori topkoncertprogrammas, kurâs koradziedâtâs dziesmas mijas ardaþâdu autoru dzeju Dzintraslasîjumâ. Tâ skan arî daudzos pa-gastâ rîkotajos pasâkumos.Kopâ ar Gaujienas kamerkorikoncertçts tuvâkâ un tâlâkâ ap-kârtnç, pretî saòemot daudzsirsnîbas un mîlestîbas. Tagad

notiek gatavoðanâs Gaujienastautas nama 65 gadu jubilejai,kas tiks svinçta 3. decembrî unvienlaikus bûs arî Ziemassvçtkuieskaòa. Dzintra ir pateicîga Gau-jienas kamerkorim, ka var darîtsavu sirdsprieka darbu – runâtdzeju, kas ir kïuvusi par daïu noviòas paðas.

20 sava mûþa gadus Dz. Raèevska pavadîjusi Rîgâ,strâdâjusi Latvijas Valsts bib-liotçkâ, taèu vçlâk atgriezusiesdzimtajâ Gaujienâ. Uz to mu-dinâjuði draugi, jo Gaujienasvidusskolâ bijis vajadzîgs angïuvalodas skolotâjs. Ðo soli viòanav noþçlojusi ne mirkli.“Sapratu, ka man patîk darbs, kodaru, jo 20 gados Rîgâ bijuuzkrâjusi pietiekami lielu zinâðanubagâþu, lai dalîtos tajâs ar citiem.Labâkais, ko paveicu – izaudzi-nâju sev darba turpinâtâju GunituÍelpu, kura joprojâm strâdâ mûsuskolâ. Taèu lielâkâ atzinîba, koesmu saòçmusi, ir manu au-dzçkòu teiktie vârdi “Skolotâj, jûsesat tas magnçts, kas liek at-griezties Gaujienâ”,” saka Dz. Raèevska.

Mûþa mîlestîba – GaujienaLaikabiedri

Nr.2

Pirms diviem gadiem Dzintra Raèevskasaòçma Apes novada paðvaldîbas

augstâko apbalvojumu “Kristâla âbols”nominâcijâ “Mûþa ieguldîjums”

Foto: no Apes novada domes arhîva

Savai Latvijai es novçlu spçcîgu,drosmîgu, prasmîgu,prâta un sirds gudrujauno paaudzi!Saules mûþu mûsuLatvijai!

Vide 2017. gada 17. novembris, PIEKTDIENA8.

Aivita Lizdika

"Dienvidu sâns ðim pils-kalnam jumta stâvumâ (45°) un krît lîdz paðam ezeriòamðâdâ kraujumâ 90 metri. Ðis irvienîgais ðâda veida kraujums,kas pârsteidz ar savu varenu-mu katru apmeklçtâju... Apkârtne brînumjauka unkalnaina. No pilskalna redzpuspasaules, it îpaði uz Igaunijas pusi, kur tâlumâpaceïas Munameìis”, tâ savulaik, sajûsminâtspar Veclaicenes ainavas varenâko pilskalnu – Drusku(Kornetu) pilskalnu, grâmatâ"Latvijas pilskalni. Vidzeme"(1930. g.) rakstîjis tâ pirmais uzmçrîtâjs ErnestsBrastiòð.

Turpinot darbu pie ainavu dâr-gumu krâtuves izveides, parnozîmîgâkajâm izvçlçtas desmitainavas, kuru vidû ir Alûksnesvçsturiskâ centra ainava ar ezeru,parkiem un pilîm un Veclaicenesainava. Ðodien jûs tuvâkiepazîstinâm ar Veclaicenesaizsargâjamo ainavu apvidu.

Teritorijâ ietilpst trîs dabas liegumi

Aizsargâjamo ainavu apvidus“Veclaicene” atrodas Latvijasziemeïaustrumu daïâ, Alûksnesun Apes novadu teritorijâ. Tâ fak-tiskâ platîba, atbilstoði dabas datupârvaldîbas sistçmâ “Ozols” eso-ðajai robeþai, ir 20 850 hektâri.No tâs Alûksnes novadâ ietilpst17 493 hektâri – Veclaicenes pa-gastâ 7 167,3 ha, Ziemera pagastâ6 595,4 ha, Jaunlaicenes pagastâ3 709,2 ha un Mârkalnes pagastâ21 ha, bet Apes novadâ – 3 357 ha.

Pçc Veclaicenes vçstures krâ-tuves krâjumu glabâtâjas MaijasBleifertes apkopotâs informâcijas,aizsargâjamo ainavu apvidus “Veclaicene” teritorijâ ietilpst trîsdabas liegumi – Dçliòkalns, Avotumeþs un Korneti - Peïïi, viens ìe-oloìiskais un ìeomorfoloìiskaisdabas piemineklis – Grûbesdolomîta atsegums – un vienaaizsargâjamâ aleja – Ziemeraozolu aleja. Ðis aizsargâjamoainavu apvidus dibinâts 1977.gadâ, lai saglabâtu un aizsargâtuZiemeïvidzemei raksturîgukultûrainavu un dabas vçrtîbas.Teritorija ietver pavisam 11 aus-trumu - rietumu virzienâ orientçtuezeru virkni subglaciâlajâs iegul-tnçs. Te konstatçti tâdi EiropasSavienîbas Biotopu direktîvasbiotopi kâ ezeri ar oligotrofâm lîdzmezotrofâm augu sabiedrîbâm,sugâm bagâtas ganîbas un ganî-tas pïavas, pârejas purvi unslîkðòas. Teritorijâ sastopams lielsskaits aizsargâjamu augu undzîvnieku sugu, konstatçtas 24 retas vai îpaði aizsargâjamasvaskulâro augu sugas, seðas re-tas vai aizsargâjamas sûnu sugasun trîs retas íçrpju sugas, 37 îpaði aizsargâjamas putnusugas, astoòas retas un aizsargâ-jamas sikspâròu sugas, 35 îpaðiaizsargâjamas vai Latvijâ retasbezmugurkaulnieku sugas. Noaugiem - dzeltenâ akmeòlauzîteSaxifraga hirculus, spilvainais an-cîtis Agrimonia pilosa, sirdsveidadivlape Listera cordata, sîkâ lçpeNuphar pumila un citas. Bez-mugurkaulnieki – Ðneideramizmîlis Boros schneideri, cîrulîðudiþtauriòð Parnassiusmnemosyne, medicînas dçle

Hirudo medicinalis, sîkspâre Ne-halennia speciosa, lielais toròglie-mezis Ena montana un citi, zivisun apaïmutnieki – akmeògrauzisCobitis taenia, platgalve Cottusgobio, strauta nçìis Lampetraplaneri un citi, abinieki un râpuïi –lielais tritons Triturus cristatus,sila íirzaka Lacerta agilis un citi,putni – mazais çrglis Aquilla po-marina, grieze Crex crex, vakar-lçpis Caprimulgus europaeus,brûnâ èakste Lanius collurio unciti, zîdîtâji - ûdrs Lutra lutra, lûsisLynx lynx un citi.

Paðreizçjais teritorijas statussnostiprinâts 1993. gada 2. martalikumâ “Par îpaði aizsargâjamâmdabas teritorijâm”. 2005. gadâ argrozîjumiem ðajâ likumâ aizsargâ-jamo ainavu apvidus “Veclaicene”iekïauts “Natura 2000 tîklâ” kâ Ctipa teritorija, tâtad noteikta îpaðiaizsargâjamo sugu un îpaði aiz-sargâjamo biotopu aizsardzîbai.Ðî ainavu apvidus îpaði aizsargâ-jamo biotopu platîbas aizòem ap-tuveni 6,5 % no teritorijas, betlielâko daïu – 760 ha – meþubiotopi. Otra lielâkâ biotopu grupaðajâ teritorijâ ir zâlâju biotopi, kasaizòem 379,6 ha lielu platîbu, kasir 1,8 % no aizsargâjamo ainavuapvidus teritorijas. Vçl mazâk irsaldûdeòu biotopu – 119 ha – unpurvu biotopu – 27,6 ha. Aiz-sargâjamo ainavu apvidû “Vec-laicene” ietilpst Kornetu – Peïïusubglaciâlâ vaga ar daudziemgleznainiem ezeriòiem. Kopð1962. gada Kornetu – Peïïu subglaciâlâ vaga ir dabas liegu-ma teritorija, kas mçrâma 797 halielâ platîbâ. Ielejas garums Latvi-jas teritorijâ ir 14 km, tajâ izvieto-juðies 12 ezeri. Taèu pavisam Veclaicenes pagastâ ir 27 ezeri.

Tûristus aicina skaistâs dabas takas

Veclaicenes aizsargâjamoainavu apvidus pazîstams arvairâkâm dabas takâm. Viena no tâm ir Raipala ezera taka, kas7,5 km garumâ lîkumo gar Ievas unTrumulîða ezeru krastiem, apliecloku ap Raipalu, stâsta MaijaBleiferte. 20. gadsimta sâkumâRaipalu uzskatîja par visdziïâko

Latvijas ezeru, jo tas sasniedza36 metrus. Pa meþa ceïiem, kassakrît ar maríçtu velomarðrutu,taka atgrieþas Kornetos. Dodotiespa to, var iziet arî îsâku – 2,5 kmgaru – takas posmu, ðíçrsojotRaipala - Trumulîða satekupîti pie“Raudiòu” mâjâm, un pa ciemaceïu atgriezties sâkumpunktâ.

Savukârt 3,5 km garâ Druskupilskalna taka sâkas Kornetos pieVeclaicenes pagasta mâjas, vedgar skatu torni Dzçrves kalnâ, pameþa paçnu un dabiskâm pïavâmno ezera krasta paceïas Latvijasstâvâkajâ pilskalnâ - 45 grâduslîpumâ, 246,6 metrus virs jûraslîmeòa – un sniedz iespçju no tâvçrot Igaunijas apvârðòus, arîBaltijas augstâko virsotni Mu-nameìi, kas paceïas 318 metrusvirs jûras lîmeòa. Panorâmskatastendâ, kas izvietots takas aina-viskâkajâ vietâ, sniegta plaða in-

formâcija par tuvâkajâm apdzîvo-tajâm vietâm Igaunijâ un Latvijâ,Alûksnes – Hânjas augstienesreljefu un apskates objektiem,latvieðu, igauòu, angïu un krievuvalodâs. Tâlâk taka ved lejâ panogâzi lîdz stâvlaukumam un paautoceïu atgrieþas Kornetos. Takamaríçta ar oranþas krâsasriòíîðiem uz baltâm plâksnîtçm.

9,5 km garâ Peïïu taka Peïïusublaciâlajâ ielejâ gar septiòiemezeriem divreiz ðíçrso Latvijas –Igaunijas robeþu, sniedz iespçjupaciemoties kaimiòvalsts Pagânuvai Velna zemç un atgriezties sâ-kumpunktâ pa vçsturisko Apes -Kornetu lielceïu.

Ilgâja - Naudas akmens taka4,5 km garumâ arî izveidota Peïïugravâ Latvijas teritorijâ. Dodotiespa to, pa ceïam var apskatît Vec-laicenç vienîgo saliòu Ilgâja eze-râ, novçrtçt pierobeþas ainavu no

Vizlu kalna un ieraudzît mantasmeklçtâju centienus zem vçs-turiskâ Naudas akmens Palpieraezera krastâ.

Bijuðo pamatskolu Romeðkalnâun pagasta centru Kornetossavieno 4,5 km garâ Romeðkalnataka – kâdreizçjais skolasbçrnuceïð. Ðajâ takâ pârsteidz skaistiskati uz Koruïu ezeru un uz Kor-netiem no Leìenu kalna. Pa ceïamapskatâms viens no Veclaiceneslielâkajiem akmeòiem – Sipiòuakmens.

Aptuveni divus kilometrus gara-jâ Mauriòu biotopu takâ kopð2003. gada 60 hektâru platîbâ, armçríi saglabât Latvijai raksturîgobioloìiski daudzvçrtîgo mozaîk-veida ainavu, ganâs savvaïas zir-gi un liellopi. Ðeit redzama vie-tçjâ augu valsts un putnu daudz-veidîba, novçrtçjama savvaïasdzîvnieku nozîme dabisko pïavusaglabâðanâ un ainavas veido-ðanâ. Bioloìiski daudzveidîgs irarî Lielâ Paiía ezers, kurð iekïau-jas takâ. Dodoties ceïâ pa takâm,ikvienu pavadîs putnu dziesmas,paçnu sniegs meþs, pïavas unnoras dzîvos savâ dabas har-monijâ un ezeri dos veldzi.

Apvidus bagâts pilskalniem

Veclaicenes aizsargâjamo aina-vu apvidû atrodas arî Drusku pils-kalns, kas paceïas ïoti kalnainâapvidû kokiem apauguðajâ Pils-kalna ezera ziemeïaustrumukrastâ. Pirmais pilskalna zîmç-jums publicçts jau 1864. gadâ.Pilskalna dienvidaustrumu sânspret ezeru ir neparasti stâvs, unpats pilskalns paceïas apmçram85 metrus virs ezera lîmeòa. Ne-viens cits Latvijas pilskalns nevarlepoties ar tâdu augstumu unsânu stâvumu, jo arî mazâkstâvâs pilskalna pretçjâs nogâzesaugstums sasniedz 35 metrus. Uzeja pilskalnâ visdrîzâk bijusino ziemeïaustrumu puses, vietâ,kur arî mûsdienâs kalnâ ved taka.Lai arî kalna virsma agrâk ir lauk-saimnieciski apstrâdâta, abosplakuma galos vçl tagad saskatâ-mas izplûduðas vaïòa un grâvjaatliekas. Tiesa, lielâkâ daïa pilskal-na kultûrslâòa no plakuma vidusnoarta uz kalna sâniem un nogâzçm.

Pilskalnâ nejauði atrastâstrauku lauskas ïauj pieòemt, kaDrusku pilskalnu ïaudis apdzîvo-juði mûsu çras 2. gadu tûkstoðapirmajos gadsimtos. Tuvumâ pieZeòìu mâjâm atrasti pilskalnaapdzîvoðanas laikam atbilstoðisenkapi. “2007. gada arheolo-ìisko pçtîjumu rezultâtâ secinâts,ka pilskalns ticis apdzîvots arîagrâk – 7. - 10. gadsimtâ,” atklâjM. Bleiferte.

Teika vçsta, ka Drusku pilskalnâkâdreiz atradies arî Brînumavots.Blakus pilskalnam paceïas Dzçr-ves kalns. Ðis kalns senatnç,iespçjams, bijusi svçtvieta. Kalnavirsotnç senos laikos esot auguðiDievozoli, pie kuriem nesti upuri.Tagad, simtgadîgu ozolu iekïauts,Dzçrves kalnâ paceïas 27 metrusaugsts skatu tornis, kas ïauj vçrotgleznaino Kornetu senleju ar ezeriem un Igaunijas apvârðòus.Pilskalna ezera otrâ pusç atrodasDieva kalns ar Mâras pçdas upu-rakmeni.

Pilskalniem un ezeriem bagâtâVeclaicenes ainava

Aizsargâjamo ainavu apvidus “Veclaicene” teritorijâ ietilpst trîs dabas liegumi - Dçliòkalns, Avotu meþs un Korneti -Peïïi . Foto: Jânis Prangels

Veclaicenes aizsargâjamo ainavu apvidû atrodas arî Drusku pilskalns, kaspaceïas apmçram 85 metrus virs ezera lîmeòa . Foto: Ainars Gaidis

Pavisam Veclaicenes pagastâ ir 27 ezeri, bet no skatu toròa labi redzamagleznainâ Dzçrves ezera ainava . Foto: Ainars Gaidis

VçsturePIEKTDIENA, 2017. gada 17. novembris 9.

Sagaidot Latvijas simtgadi,lasîtâjus iepazîstinâm ar ievçro-jamiem novadniekiem, kas daþâ-dos laikos atstâjuði aiz sevispaliekoðas pçdas un veicinâjuðivalsts attîstîbu daþâdâs nozarçs.Vçsturiskâs publikâcijas pielikumâveidotas sadarbîbâ ar Alûksnesmuzeju un Alûksnes muzeja vçs-turnieci Zandu Pavlovu.

Redakcija

“Austra Linde ir personîba,kas visspilgtâk raksturo Latvi-jas simtgadi. Ne tikai ar to, kadzimusi vienâ laikâ ar valsti,bet arî ar saviem centieniemsaglabât latvietîbu - neaizmirsttradîcijas un nacionâlâsvçrtîbas, radît brînumu, kassasilda ne vien mûsu, latvieðu,bet arî cittautieðu sirdis. Tas,ko viòa ir paveikusi, vistieðâka-jâ veidâ mums vçsta – esmuLatvija!” - tâ par novadnieci,tautas tçrpu darinâtâju A. Lindisaka Alûksnes muzeja vçs-turniece Zanda Pavlova. Mçsvaram bût lepni, ka A. Linde,bûdama trimdâ, ir stiprinâjusisavu latvietîbu, veidojotlatvieðu kultûras mantojumu –tautas tçrpus miniatûrâ.

Bçrnîbâ daudz laika velta rokdarbiemAustra Linde (dzim. Íauíis) dzimusi 1918. gada 21. oktobrîZiemera pagastâ Emmas (dzim.Augulis) un Augusta Íauía ìi-menç kâ jaunâkâ no trim mâsâm.Dzimtâs mâjas “Semeikas” Aus-tras vectçvs Jânis Íauíis 1887.gadâ atpircis no barona Volfa. Jau bçrnîbâ Austra Linde bijusistrâdîga un enerìiska, daudz lai-

ka veltîjusi rokdarbiem. Viòasmeita Astra Pavlovska stâsta:“Vçl tagad mums Vidzemesziemeïos ir daudz radu – moþu,strâdîgu un sîkstu kâ Mamma.Ziemeïvidzemç bija izteiktas,senas rokdarbu tradîcijas. Pirmâsrokdarbu iemaòas tika iegûtas, jovisâm meitâm vajadzçja bagâtîgupûru pielocît. Segas, sedziòas undvieïi tika austi, spilvendrânasizrotâtas.”Savus jaunîbas gadus AustraLinde aizvadîjusi dzimtajâ pusç -izglîtîbu ieguvusi Alûksnes valstsìimnâzijâ, kur 1938. gadâ beigusihumanitârâ virziena ìimnâzijaskursu. Skolâ iegûtâs zinâðanasun bçrnîbâ apgûtâs prasmes bijisstabils pamats visai turpmâkajaidzîvei.

Trimdâ cenðas saglabât piederîbu Latvijai1941. gada 12. oktobrî Austrasalaulâjusies ar Jâni Lindi un ìi-menç piedzimuðas divas meitas.1942. gadâ - vecâkâ meita Maija,kas pâragri devusies mûþîbâ, un1944. gadâ - Astra. 1941. gadâ uz Sibîriju deportçtaAustras kundzes mâsas Zentasìimene. Pçc ðiem notikumiem bi-jis skaidrs, ka Latvija jâpamet arîLindçm, jo padomju vara nebûsvçlîga. 1944. gadâ ar vectçva zir-gu viòi devuðies pâri visai Latvijaiuz Ventspili, novembrî ar kuìi uzLiepâju, bet pçc tam uz Vâcijasbçgïu nometni. Sveðumâ bijissvarîgi apliecinât savu nacionâlupiederîbu un latviskumu, tâpçcdziedâts korî un darinâts pirmaistautas tçrps. 1950. gadâ ìimene ieguvusigalvojumu izceïoðanai uz ASV.Pirmajos gados Lindes apme-tuðies Delavçras ðtatâ, pçc tampârcçluðies uz Amerikas vidieni -Klîvlendu, kur Austra un Jânisstrâdâjuði fabrikâs.Trimdâ bijis bûtiski apliecinât unsaglabât savu piederîbu Latvijai.Tâpçc brîvajâ laikâ Lindes aktîviiesaistîjuðies paðdarbîbâ - dzie-dâjuði korî, spçlçjuði teâtri, dejo-juði tautas dejas un sportojuði. Parðo laiku meita Astra atminas: “Tçvsdarbojâs ar skautiem, Mammaguntiòâm un gaidâm mâcîjarokdarbus, kâdu laiku mâcîja arîdraudzes svçtdienas skoliòâ,vadîja tautas deju kolektîvu.” Kad Austras kundze aizgâjusipensijâ, viòa pievçrsusies savam

jaunîbas dienu vaïaspriekam -rokdarbiem, îpaði viòai patikuðibaltie darbi, kurus joprojâm rûpîgiglabâ meita Astra, tâ godinotmammas piemiòu. Ðajâ laikâtikuði darinâti tautastçrpi savaiìimenei, palîdzçts ar padomu arîcitâm Klîvlendas rokdarbniecçmun trimdas latvieðiem.

Tautumeitu miniatûras kïûst par mûþa aizrauðanosAustras kundzes mûþanozîmîgâkais un darbietilpîgâkaisroku darbs ir tautumeitu mini-atûras. Pirmâ lellîte tautiskajosbrunèos radusies nejauði - Dau-gavas Vanagu bazâra va-jadzîbâm. Ðis darbs ticis augstunovçrtçts un kïuvis par viòasmûþa aizrauðanos. Pamazâmveidota kolekcija, kas 12 gadulaikâ izaugusi 120 tautu meituminiatûru krâðòâ pulkâ. Ir zîmîgi,ka kolekcijas pati pirmâ lellîte ta-pusi Ziemeïvidzemes Ziemera pa-gasta tautas tçrpâ, zilganpelçkostoòos. Darinâðanas process bijisdarbietilpîgs. Laiks pagâjis, izpçtotdaþâdas iespçjas, veidojot atbil-stoðas proporcijas, gâdâjot mate-riâlu. Ne vienmçr bijis iespçjamsdabût visu nepiecieðamo. MeitaAstra atminas: “Ja kâdreiz tikapieòemts kâds kompromisa vari-ants, tad mamma noteica – lel-lîtes vien ir. Paðu priekam. Nav jau nekâdi muzeja eksponâti.”

Lellîtes dâvâtas arî Austraskundzes tuviem un nozîmîgiemcilvçkiem, bet neviena nav tikusipârdota. Tâs darinâtas gansavam, gan citu priekam - bûtiskibijis parâdît, cik daudzveidîgs unkrâðòs ir latviskais mantojums.Pirmâ izstâde bijusi “Savçjiem -klîvlendieðiem”, kam sekojuðasarî citas izstâdes Kolumbusâ,Filadelfijâ un Vaðingtonâ. Par lel-lîtçm atzinîgi izteikusies ASVmuzeju institûta direktore LoisaÐeparde. Pateicîbas vçstuli rak-stîjusi Hilarija Klintone, jo savu-laik, Baltâ nama vizîtes laikâVaðingtonâ Latvijas vçstniecîbabija dâvâjusi viòai Austraskundzes darinâto Lielvârdes lelli.Atceroties turpmâkos notikumus,meita Astra stâsta: “Tçvs nomira1984. gadâ, mamma - 1995.gadâ. Viòai vairs neizdevâs at-griezties uz dzîvi Latvijâ, bet viòapriecâjâs, ka to darâm mçs.1995. gadâ ar lellîtçm pâr-cçlâmies uz dzîvi Latvijâ,Kalngalç, Carnikavas novadâ.”

Godinot Austras kundzespiemiòu, viòas mûþa veikums ti-ka parâdîts arî Latvijâ - 1998.gadâ lellîtes tika izstâdîtas Brîv-dabas muzejâ, 2015. gadâ, pçc il-gâkas atpûtas, Carnikavas tautasnamâ. Z. Pavlova uzsver, ka 2017. ga-da vasarâ arî Alûksnes muzejsvarçja lepoties ar savas novad-nieces talantîgo darbu, kas bijaapskatâms izstâdç “No trimdasLatvijâ - Austras Lindes 120 tautumeitas miniatûras”. Tik zîmîgi bijaizstâdes atklâðanâ AstrasPavlovskas teiktie vârdi: “Tagad,likumsakarîgi, lellîtes ir atceïo-juðas uz mammas dzimto pusi.Viòa visu mûþu jutâs ka alûksnie-te. Te mamma gâja ìimnâzijâ. Te apprecçjâs. Te dzîvoja. Tepiedzimu es. Esmu pârliecinâta,ka mamma bûtu bijusi ïotipârsteigta, bet arî justos îpaðigandarîta par viòas lellîðu izstâdiAlûksnes muzejâ. Tâ ir tâda kâatgrieðanâs mâjâs.”

Sagatavojusi Sandra Apine

Dzimusi vienâlaikâ ar valsti

Trimdâ bija svarîgi saglabât savu piederîbu Latvijai, tâdçï Austra Linde pievçrsusies savam jaunîbas dienu vaïas-priekam - rokdarbiem

Novadniece A. Linde, bûdama trimdâ, ir stiprinâjusi savu latvietîbu, veido-jot latvieðu kultûras mantojumu – tautas tçrpus miniatûrâ

Lindes ìimene Vâcijâ . Foto: no Alûksnes muzeja krâjuma

Mîlestîba 2017. gada 17. novembris, PIEKTDIENA10.

“20. gadsimta sâkumâ un pir-mâs brîvvalsts laikâ çka Jâòkalnaielâ 18 piederçja Milneskungam. Pilsçtâ tâ bija zinâmakâ pirts mâja. Pçc Milnes kunganâves viòa mantinieki îpaðumuatklâtâ tiesas sçdç iznomâjavairâksolîðanâ, lîdz 1929. gadâ toiegâdâjâs Pilsçtas valde,”iepazîstina Alûksnes muzeja vçs-turniece Zanda Pavlova. 1929.gada 14. marta “Malienas Ziòâs”var lasît: “Atkal dienas kârtîbâpirts, bet ðoreiz pçc garâkâm de-batçm to arî nopçrk par 18 000Ls, ar izmaksas termiòu 1930.gada 1. martâ.” Laikâ no 1932. gada lîdz 1945.

gadam no Pilsçtas valdes pirtsçku iznomâja AleksandrsLessers. “Alûksnes izrakstu kar-totçkâ pierakstîts A. Lesseramazmeitas Marutas Sinâtesstâstîjums. Tas, kâ vectçvssaimniekojis pirts çkâ, viòai spilgtipalicis atmiòâ, jo pçc lielâ uguns-grçka Marutas ìimene pâr-cçlusies uz pirts çkas 2. stâvadzîvoklîti. “Maruta atminas, ka çkabijusi ïoti plaða, tâs otrajâ stâvâatraduðâs dzîvojamâs telpas –kurinâtâja, apkopçjas, Aleksandra

Lessera, Ïebedevu pâra dzîvok-lis, kurâ vçlâk ienâkusi Marutasìimene, kâ arî pilsçtas valdespieðíirts dzîvoklis divâm Pirmâpasaules kara þçlsirdîgajâmmâsâm,” stâsta Z. Pavlova.Çkas pirmajâ stâvâ ierîkota gan

sievieðu, gan vîrieðu kopçjâ pirtsar saunu. Tâ bijusi ar çrtîbâm -pieejami skapîði, metâla bïodas,duðas, trijâs atseviðíâs telpâs ierî-kotas vannas, katrai vannai blakuskuðete atpûtai. “Dziïâk” 1. stâvâbijusi arî vanna (baseins)

2x2 metri lielumâ. “Katru piektdie-nu uz pirti nâcis ebreju mâcîtâjsun ðajâ vannâ iesvçtîjis ûdeni.Sestdienâs, pçc pirts apmeklçju-ma, ebreju tautîbas ticîgie iesvçtî-tajâ ûdenî varçjuði noskaloties,”stâsta vçsturniece.1. stâvâ atradusies arî pirts

kase, kur plauktos ierindotaslimonâdes, zelteri, kâ arî Marutasvectçva gatavotâs pirtsslotas.Pçc pirts apmeklçjuma bijusiiespçja atpûsties iekðtelpâs vaiarî dârzâ ierîkotajos atpûtas krçs-

los. “Marutas atmiòu stâstîjumsatklâj viòas vectçva tehniskomeistarîbu un izgudrotâja dotîbas,kuras viòð licis lietâ pirts aprîkoju-ma ierîkoðanâ tâ saucamajâ“maðînmâjâ”. Uzzinâm, ka maðîn-mâja bijusi pirts piebûve. No tâslîdz blakus esoðâ Kvçpîða ezeravidum sniegusies caurule, pa ku-ru sûknçts ûdens uz “maðîntelpâ”ierîkotajiem rezervuâriem. No tiemviens bijis domâts siltajam, otrs –aukstajam ûdenim. Blakus atradu-sies arî veïas mazgâtava ar divâm

A. Lessera uzkonstruçtajâm veïas-maðînâm un centrifûgu. Ûdenskvalitâte regulâri tikusi kontrolçta,ik mçnesî A. Lessers ûdens pa-raugus vedis uz Rîgas laboratori-ju,” noskaidrojusi vçsturniece.Z. Pavlova uzsver, ka labiekâr-totâ pirts palikusi vien daþu laika-biedru atmiòâs, un par tâspastâvçðanu liecina tikai vienamuzeja krâjuma fotogrâfija. Pirtsçka Otrâ pasaules kara laikâ tikasabombardçta un nodega. Pçckara uz tâs pamatiem uzcelta turðobrîd esoðâ çka un zîmîgi, ka arîðeit tika ierîkota pirts.

Attçlos: Jâòkalna iela, pirtsmâja un Kvçpîtis 1920. - 1930.-tajos gados un mûsdienu çka,kas bûvçta uz vecâs pamatiem.

Foto: Alûksnes muzeja arhîvsSagatavojusi Sandra Apine

Pielikums tapis ar Valsts reìionâlâs attîstîbas aìentûras no Latvijas valsts budþeta lîdzekïiem finansçtas mçríprogrammas "Reìionâlo un vietçjo mediju atbalsta programma" atbalstu. Nâkamais pielikums – 8. decembrî.

“Mçs esam piederîgi Latvijai”Redakcija jau saòçmusi pirmosdarbus literârajam konkursam“Mçs esam piederîgi Latvijai”, koizsludinâjâm pirmajâ Latvijassimtgadei veltîtajâ pielikumâ, unceram uz atsaucîbu turpmâk!Mums katram ir savs stâsts parmîlestîbu pret savu dzimto pusiun Latviju. Arî otrajâ pielikumâjûs varat izlasît mûsu sarûpçtosstâstus par iedvesmojoðiem laika-biedriem, vidi mums apkârt, vçs-turiskâm personîbâm un çkâm,taèu laikraksta pielikuma vei-dotâji un tâ lasîtâji priecâtos lasîtarî jûsçjos, tâdçï aicinâm Alûk-snes un Apes novada literâtus uncitus spalvas meistarus, kas tâdiir vai vçl plâno par tiem kïût,piedalîties literârajâ konkursâ“Mçs esam piederîgi Latvijai”. Interesenti aicinâti rakstît stâs-tus, aprakstus, esejas, dzejoïus,miniatûras par to, kâ jûs izjûtatpiederîbu Latvijai un savai dzim-tajai pusei, ar ko lepojaties, parko priecâjaties vai varbût arîreizçm skumstat – plaðas iespç-jas radoði izpausties! Labâkosdarbus publicçsim laikrakstâ, untâ bûs jûsu dâvana Latvijai simt-gades svçtkos, ko vçstures pçt-nieki mûsu laikraksta lappusçsvarçs atrast arî nâkamajâ simt-gadç. Lîdzîgi kâ îpaðas dâvanasLatvijai sarûpçjuði arî mûsu stâs-tu varoòi rubrikâ “Mîlestîba”. Savus literâros darbus ar norâdi“Literârajam konkursam “Mçsesam piederîgi Latvijai”” lîdzpat ðî gada beigâm aicinâm iesû-tît laikraksta redakcijai Pils ielâ27, Alûksnç, LV – 4301 vai uze-pasta adresi malienaszinas@malienaszinas.lv vai - iemestredakcijas pastkastç Pils ielâ27, 1. stâvâ. Labâkie darbi tikspublicçti 2018. - Latvijas 100. dzimðanas dienas gadâ.

Iedvesmu vçlot, laikraksta “Malienas Ziòas”

redaktore Sandra Apine

LITERÂRAIS KONKURSS

Pilsçta

Ilze Bogdanova

Lai iepriecinâtu vientuïossirmgalvjus, Alûksnes un Apes novada fonds ar Borisaun Inâras Teterevu fonda atbalstu sarûpçjis viòiem dâvanas 18. novembra valsts svçtkos jeb par goduLatvijas Republikasproklamçðanas dienai. Pçdçjo divu nedçïu laikâ tâs nogâdâtas katram adresâtam personîgi, klauvçjot pie kopskaitâ 300 sirmgalvju durvîmAlûksnes vai Apes novadâ.

Dzçrveòu sukâdes ("Very Berry"),"Zig - Zag" cepumi ("Adugs"),konservi - ðprotes eïïâ ("Kaija"),daþâdu ziedu medus burciòa,konfektes "Vçsma" ("Laima") un"Lizuma gotiòas", kâ arî ziepju ga-baliòð no Siguldas biedrîbas"Cerîbu spârni", ko gatavojuði cil-vçki ar îpaðâm vajadzîbâm - tâdsir katras dâvanas saturs, kurakopçjâ vçrtîba ir 7,75 eiro. "Dâ-vanu saturu varçjâm veidot paði,tâpçc centâmies to piepildît tâ, laipaciòa bûtu pçc iespçjasbagâtîgâka un daudzveidîgâka,"stâsta Alûksnes un Apes novadafonda brîvprâtîgâ Jolanta Kupriða,kas uzòçmusies gâdîbu par pro-jekta "Svçtku pakas un pasâkumiAlûksnes un Apes novada sirm-galvjiem 2017/ 2018" îstenoðanu.Gandrîz visas lietas iegâdâtas

pa tieðo no raþotâja, tâdçjâdisamazinot ne tikai izmaksas, betarî radot prieku uzòçmumudarbiniekiem. Piemçram tiekminçts brauciens uz uzòçmumu"Kaija" Rîgâ. Alûksnes un Apesnovada fonda darbinieki turieraduðies agrâ darba dienas rîtâ -noliktavas darbinieki vçl îsti navpamoduðies, staigâjuði apkârt îgniun burkðíçjuði pie sevis par dî-vaino konservu skaitu. "Kadsâkâm stâstît, kâpçc mums to va-jag un kâpçc nepiecieðams tieði

ðâds cipars, attieksme uzreizmainîjâs - smaids atplauka sejâun visi kïuva priecîgâki," atzîstJolanta. Lîdzâs daþâdâm precçmdâvanai pievienota vçstule noAlûksnes un Apes novada fonda,kâ arî bçrnu zîmçjums. Pçdçjiesarûpçti, pateicoties Alûksnespirmsskolas izglîtîbas iestâdes"Sprîdîtis" un Alûksnes pilsçtassâkumskolas audzçkòiem.Teterevu fonda sirmgalvju projektsnorisinâs kopð 2012. gada. Ðajâlaikâ Alûksnes un Apes novadosrasta iespçja pasniegt 4648 dâ-vanas. Daïa tâs saòçmuðivairâkkârt, tâpçc nav brînums, kanereti, ierodoties ciemos, sirm-galvjiem nemaz nav jâstâsta, kas

tâs par dâvanâm un kâdâ nolûkâ."Ðodien pat biju pie sievietçm,kas, izrâdâs, mûs jau gaidîjuðas,"atklâj Jolanta. "Citi visvairâkpriecâjas par bçrnu zîmçjumiem.Daþi tos pat kolekcionç, ievietojotatseviðíos albumos!"Alûksnes pilsçtas teritorijâ

nogâdât dâvanas fondadarbiniekiem palîdzçjuðibrîvprâtîgie, bet ârpus tâs tas noti-cis ar Alûksnes novada Sociâlâdienesta darbinieku un pagastapârvalþu atbalstu, kuriem tiekteikts liels paldies. Brîvprâtîgovidû bijuði gan skolu jaunieði unpieauguðie, gan arî "Sprîdîða"bçrnudârza grupiòas, no kurâmkatra uzòçmusies dâvanas

nogâdâðanu vienam sirmgalvim.Tiesa, kâ atklâj Jolanta, bez dâvanâm sirmgalvjiem bûs iespçja apmeklçt divus pasâku-mus - valsts svçtku koncertu"Samîïotâ...", kurð notiks 24. no-vembrî Liepnas tautas namâ unkuru sniegs Alûksnes pilsçtassâkumskolas un Ernsta GlikaAlûksnes Valsts ìimnâzijas audzçkòi kopâ ar diriìenti Inu Perevertailo, kâ arî Operetes fonda koncertu, kas notiks 25. februârî AlûksnesKultûras centrâ. Savukârtnâkamâ un pçdçjâ dâvanudalîðana sirmgalvju ie-priecinâðanai paredzçta Lieldienâs.

Iepriecina 300 sirmgalvjus

Alûksnes pilsçtas teritorijâ dâvanas vientuïajiem sirmgalvjiem nogâdâja Alûksnes un Apes novada fonda brîvprâ-tîgie, tostarp Jolanta Kupriða (no kreisâs). Latvijas dzimðanas dienâ viòa vçl cilvçkiem vairâk ievçrot vienam otruun ieklausîties. "Vientuïie sirmgalvji dzîvo vieni, bet ne ârpus pârçjâs sabiedrîbas - viòiem apkârt ir mâjas, dzî-vokïi, kaimiòi. Ja ðie cilvçki bûtu atvçrtâki uz palîdzçðanu un vairâk paskatîtos sev apkârt, iespçjams, arî vientuïiesirmgalvji nejustos tik vientuïi," viòa saka . Foto: Ilze Bogdanova

Jâòkalna 18 - pilsçtas pirts