2012. gada 30. augusts sveicam sakoptāko sētu saimniekus ...pargaujasnovads.lv › userfiles ›...

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 37 2012. gada 30. augusts

Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

Trīs lietas – labas lietas. Šis teiciens pierādījās arī šoreiz, kad Rozulā pulcējās Pārgaujas novada iedzīvotāji uz nu jau trešo „Sakoptākās un videi draudzīgākās sētas 2012” noslēguma balli. Šogad Rozulas skolas pagalmā pulcējās vairāk nekā divi simti sakopto sētu saimnieki un saimnieces.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents vienmēr presē un televīzijā uzsvēris, ka viņam ir tā laime dzīvot tik skaistā novadā kā Pārgaujas. „Šogad atkal esam ar jūsu un mūsu rokām kopuši, rakuši, rušinājuši, vākuši un stādījuši un tāpēc esam skaisti. Mēs dzīvojam vietā, kur cilvēki grib radīt skaistumu un dāvāt to arī citiem,” uz padarīto atskatās Hardijs Vents.

Šis gads bija savādāks nekā parasti. Šogad sētas apbraukāja trīs komisijas. Uz Straupes pagastu devās komisija no Stalbes, uz Stalbes pagastu – komisija no Raiskuma un uz Raiskuma pagastu – no Stalbes. Milzīgu paldies izsakām tiem brīvprātīgajiem, kuri iesaistījās komisiju darbā, kā arī pagastu zinātājiem, kuri veltīja laiku, lai palīdzētu komisijām izbraukāt un apzināt pēc iespējas vairākas novada sētas. Komisiju papildināja Elīna Gulbe-Urbāne, kura bija uzņēmusies video sižeta sagatavošanu, par komisiju darbu, kurš arī tika atradīts „Saimniekballē”. Šogad novada sētas tika dalītas trīspadsmit nominācijās.

Nominācijā „Gadiem spītējot…” atzinības rakstus un ziedošu dāvanu no novada saņēma Raiskuma pagasta „Lāči”, „Aldari”, „Jaunlūplēži”, „Zaļenieki” un Straupes pagasta „Kazaki”, „Skaidas” un „Sarmas”.

Nominācijā „Ciemata mājas”- Raiskuma pagasta „Ezera – 6” un “Aroniju 1”, Straupes pagasta “Senču-4”, “ Braslas-9” un „Braslas-15” , Stalbes pagasta „Jasmīni”, „Zemdegas”, „Vizuļi”, „Parka 10” un „Vārpas”.

Nominācijā „Līdumnieki” – Raiskuma pagasta „Dzirnaviņas”, Straupes pagasta „Krieviņi” un „Sprīdīši”.

Nominācijā „Māja atpūtai” – Raiskuma pagasta „Vecļoļas”, „Jaunbrenguļi” un „Gaujmaļi”, Straupes pagastā „Krieviņi” un „Sprīdīši”, Stalbes pagasta „Ķingas” un „Lejasmālkalni”.

Nominācijā „Seno dienu elpa” –Raiskuma pagasta „Krīpēni”, „Dumbrāji” un „Jaungrotes”, Straupes pagasta „Aņītes” un „Braslas krogs”, Stalbes pagasta „Apses” un „Dīčas”.

Nominācijā „Vēsturisko lietu glabātāji”- Raiskuma pagasta „Ķerkas” un „Priedulāji”, Straupes pagasta „Brenči”.

Nominācijā „Sēta mājas mīluļiem”- Raiskuma pagasta „Veclazdkalni”, Straupes pagasta „Lielkrogs-1” un Stalbes pagasta „Māras”, Muižnieki” un „Dimdas”.

Nominācijā „Noskaņu māja” –Rais-kuma pagasta „Kraujas”, „Rožkalni”,

„Vīķi”, „Tauriņi” un „Dariņas”, Straupes pagasta „Draņķi-Druvas”, „Kastaņas” un „Vēverīši”, Stalbes pagasta „Cēburi”, „Apiņi”, „Ozoliņi”, „Gandri”, „Amatas” un „Ūdensrozes”.

Nominācijā „Par zaļu nākotni domā-jot” – Raiskuma pagasta „Ozolu-3”, „Stūrīši”, „Mežciemi” un „Apaļkalns”, Straupes pagasta Straupes pamatskola, „Upeslejas”, „Burtakas”, „Paegļi” un „Vējiņi”, Stalbes pagasta „Ezeriņi” un „Ruckas ezers”.

Nominācijā „Radošā izdoma” – Rais-kuma pagasta „Priedaine”, „Madaras”, „Alejas”, „Avotiņi”, „Pūnas” un „Lācīši”, Straupes pagasta „Mazakmetiņi”, „Jaun-zemnieki” un „Kroņi”, Stalbes pagasta „Kalniņi”, „Mūrnieki”, „Jaunpiles”, „Mil-mēni” un „Senlejas”.

Nominācijā „Lauku vērtību stūrak-meņi” – Raiskuma pagasta „Grantskalni”, „Muižnieki”, „Līgotnes” un „Munduri”, Straupes pagasta „Vējiņi”, „Zemzari” un „Ķīši”, Stalbes pagasta „Vārnēni”.

Nominācijā „Vienmēr sakopts” –Rais-kuma pagasta „Rasas”, „Jaunrūjas”, „Ezera-4a” un „Stauri”, Straupes pagasta „Braslas -21” un „Ķīši”, Stalbes pagasta „Kalnmuižnieki” un „Skrīveļi”.

Augstāko apbalvojumu un sava pagas-ta karogu saņēma „Paužu” saimnieki no Raiskuma pagasta, „Ezergalu” saimnieki no Straupes pagasta un „Ozolkalnu” saimnieki no Stalbes pagasta.

Sveicam sakoptāko sētu saimniekus un saimnieces!

1. septembrī sākas jauns mācību posms, nesot jaunas zināšanas, sasniegumus un jaunus mērķus.

Zinību dienā skolēniem novēlu atklājumiem bagātu un aizraujošu katru mācību dienu, panākumiem un sekmēm nodrošinātu ikvienu darāmo darbu un nezūdošu ticību saviem spēkiem.

Vecākiem – pacietību un sapratni, jo jūs esat tie, kuri sniegsiet padomu un atbalstu, lai bērns savā gājienā uz patstāvīgu dzīvi savai ceļasomai izvēlētos noderīgākās, skaistākās un vislabākās lietas.

Savukārt, skolotājiem vēlu, lai jau-nais mācību gads ir radošs, lai pietiek iedvesmas, un darbs nes gandarījumu.

Lai Zinību diena nes dzīvesprieku un radošumu savu ieceru īstenošanā!

Pārgaujas novada pašvaldības vārdā sveic domes priekšsēdētājs Hardijs Vents

Solis tuvāk tilta būvniecībai


7. augustā Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins tikās ar Latvijas republikas Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētāju Ivaru Pāži un Investīciju departamenta darbiniekiem, lai turpinātu sarunas par pro-jektā „Baltic Climate” aizsākto ieceri par tilta būvniecību no Pārgaujas uz Līgatni.

Tikšanās laikā novadu priekšsēdētāji informēja klātesošos par jau padarītajiem darbiem tilta būvniecības ieceres realizēšanā, kā arī vienojās par tilta būv-niecības un pievadceļu rekonstrukcijas iekļaušanu nākamajā plānošanas periodā.

Drīzumā gaidāmas sarunas arī ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju.

Mums dzīve atklāj daudz,Un skolai sakām mēs:Paldies par to,Ik solī saskatām,Cik tā ir katram mumsVar skaista būt.

Turpinājums 3. lpp.

Augstāko apbalvojumu un sava pagasta karogu saņem „Ezergalu” saimnieki no Straupes pagasta, „Ozolkalnu” saimnieki no Stalbes pagasta un „Paužu” saimnieki no Raiskuma pagasta.

�

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas Novada Vēstis”

Atsauce: tālr. 64107233 E-pasts: [email protected] Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri

Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība

Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!

2012. gada 26. jūlijā, Stalbē

• Nolemj biedrībai „Vesels pilsētā un laukos” piešķirt nepieciešamo pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% apmērā projekta „Daudzfunkcionāla laukuma izveide Plācī” īstenošanai pēc tā apstipri-nāšanas ELFLA atklātā LEADER pro-grammas projektu konkursā.

• Noteikta maksa Ls 1.00 stundā personai par Pārgaujas novada pašvaldības sporta zāļu telpu izmantošanu, ja telpu izmantošanas mērķis ir dažādu sporta aktivitāšu pasākumi.

• Nolemts izstrādāt un iesniegt projekta iesniegumu „Skaņu aparatūras iegāde” ELFLA projektu konkursam un paredzēt līdzfinansējumu 10% apmērā no nepieciešamās summas.

• Nolemts pēc projekta apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas Vidzemes lauku partnerības „Brasla„ ELFLA atbalstam atklātajā LEADER programmas projektu konkursā, piešķirt biedrībai „Straupes jaunieši” projekta „Straupes pludmales volejbola laukumu rekonstrukcija” īste-nošanai nepieciešamo pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% apmērā no projekta paredzamās attiecināmo izmaksu summas.

• Pieņemti lēmumi par zemes ierīcības projektu apstiprināšanu nekustamajiem īpašumiem, par zemes gabalu atdalīšanu no nekustamajiem īpašumiem, jaunu nosaukumu piešķiršanu un atsavināšanu.

• Atļauts biedrībai „Straupes jaunieši” izmantot Pārgaujas novada pašvaldībai piederošo nekustamā īpašuma „Straupes

pamatskola”, Straupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads, zemes gabala daļu (t.i., pludmales volejbola laukums) 1768 m2 platībā, lai īstenotu laukuma labiekārtošanas darbus projekta „Straupes pludmales volejbola laukuma rekonstrukcija” ietvaros līdz 2020.gada 26.jūlijam.

• Atļauts biedrībai „Vesels pilsētā un laukos” izmantot Pārgaujas novada pašvaldībai piederošo nekustamā īpašuma „Baukalnciems III”, Plācis, Straupes pagasts, Pārgaujas novads zemes gabalu 1.01 ha platībā, lai īstenotu laukuma izveidošanu projekta „Daudzfunkcionāla laukuma izveide Plācī” ietvaros līdz 2022.gada 25.jūlijam.

• Atļauts biedrībai „Sporta klubs „Pārgauja”” izmantot uz Pārgaujas novada pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma „Iktes” (Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads) zemes gabala esošo būvi – volejbola laukums (302 m2 platībā), lai īstenotu projektu „Skeitparka izveide Pārgaujas novadā”, līdz 2019.gada 25.jūlijam.

• Nolemts noslēgt par daļu no nekustamā īpašuma „Pilsciemi” (Straupes pagasts, Pārgaujas novads) zemes gabala platība 5.34 ha, zemes nomas līgumu ar z/s „Lielandžas” uz 5 gadiem, nosakot nomas maksu 1.5 % apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības par ha gadā.

• Nolemts iekļaut Pārgaujas novada pašvaldības palīdzības reģistra dzīvokļa jautājumā pirmās kārtas rindā bez vecāku gādības palikušos novada iedzīvotājus, viņiem pilngadību sasniedzot.

• Nolemts ievietot ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā divus Pārgaujas novada

2012.gada 23.augustā, Stalbē

• Nolemts izdarīt grozījumus pamat-budžeta ieņēmumu un izdevumu daļās Saistošajos noteikumos Nr. 1 „Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2012. gadam” un apstiprināt Saistošos noteikumus Nr. 4 „Grozījumi Saistošajos noteikumos Nr. 1 „Pārgaujas novada pašvaldības budžets 2012. gadam”” .

• Nolemts piedzīt vairāku nekustamo īpašumu nodokļu parādus un nokavējuma naudu.

• Nolemts ieguldīt SIA „Ziemeļ-vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” pamatkapitālā kā mantisku ieguldījumu pašvaldībai piederošo nekus-tamo īpašumu „CSA poligona „Daibe” pievedceļš”, vērtībā Ls 117 000, dzēšot pašvaldības parādsaistības Ls 36 000 apmērā un no atlikušās vērtības pretī saņemot attiecīgi jaunu daļu skaitu.

Domes sēdes protokola Nr. 7 apskatsiedzīvotājus.

• Atļauts biedrībai „Vesels pilsētā un laukos” izmantot Pārgaujas novada pašvaldībai piederošo nekustamā īpašuma „Straupes pamatskola”, Straupe, Straupes pagasts, Pārgaujas novads, zemes gabala daļu (t.i., basketbola laukums), lai īstenotu laukuma labiekārtošanas darbus, ierīkojot pinuma žogu ar vārtiņiem un skatītāju soliņus projekta „Basketbola laukuma Straupes centrā labiekārtošana” ietvaros, kā arī pēc projekta apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas Vidzemes lauku partnerības „Brasla„ ELFLA atklātajā LEADER programmas projektu konkursā, nolemts piešķirt biedrībai „Vesels pilsētā un laukos” projekta „Basketbola laukuma Straupes centrā labiekārtošana” īstenošanai nepieciešamo pašvaldības budžeta līdz-finansējumu 10% apmērā no projekta paredzamās attiecināmo izmaksu summas.

• Atzīts par nenotikušu un izbeigtu 24.07.2012. rīkotais publiskās ūdenstilpes – Riebiņu ezers, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, nomas tiesību konkurss.

• Nolemts noslēgt ar Valsts meža dienestu nomas līgumu par zemes gabala daļas 0,25 ha platībā iznomāšanu no nekustamā īpašuma „Straupes pagasta pašvaldības zemes gabals Nr.4” zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 4282 005 0107 un noteikts zemes nomas līguma termiņš 12 gadi un nomas maksa 1,5 % no zemes kadastrālās vērtības gadā.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties no-vada domes kancelejā un Pārgaujas novada mājas lapā www.pargaujasnovads.lv

• Pieņemti lēmumi par zemes vienības platības apstiprināšanu, adreses piešķiršanu ēkai, ierīcības projektu apstiprināšanu nekustamajiem īpašumiem, par zemes gabalu atdalīšanu no nekustamajiem īpa-šumiem, jaunu nosaukumu piešķiršanu un atsavināšanu.

• Nolemts noslēgt vairākus zemes nomas un dzīvojamās ēkas līgumus.

• Nolemts izdarīt grozījumus Raiskuma speciālās internātpamatskolas – rehabi-litācijas centra nolikumā.

• Pieņemts lēmums par to, ka SIA, kur pašvaldība ir 100% kapitāldaļu turētāja, 10 % no SIA peļņas jāiemaksā pašvaldības budžetā.

• Izdarīt grozījumus Stalbes vidusskolas nolikumā, kas apstiprināts ar Pārgaujas novada domes 20.10.2011. lēmumu (protokols Nr. 3, § 8.).

• Pieņemti saistošie noteikumi „Par interešu izglītības un pieaugušo neformālās

izglītības licencēšanas kārtības”, kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas informatīvajā laikrakstā „Pārgaujas novada vēstis”.

• Nolemts piešķirt domes priekš-sēdētājam Hardijam VENTAM ikgadējā atvaļinājuma neizmantoto daļu 2 kalendārās nedēļas, sākot ar 2012. gada 24. septembri līdz 7.oktobrim

• Nolemts noslēgt ar biedrību „Vesels pilsētā un laukos”, nomas līgumu par zemes gabala daļas 0,3 ha platībā iznomāšanu no nekustamā īpašuma „Baukalnciems 4” zemes gabala un noteikt zemes nomas līguma termiņu – 25.07.2022. un nomas maksu 1,5 % no iznomātās zemes gabala daļas kadastrālās vērtības gadā.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties no-vada domes kancelejā un Pārgaujas novada mājas lapā www.pargaujasnovads.lv

Domes sēdes protokola Nr. 8 apskatsDalība starptautiskā projektā

Dana Gaile,Straupes pamatskolas angļu valodas

skolotāja, COMENIUS projekta koordinatore

Mēs, Straupes pamatskolas skolotāji un skolēni, ļoti priecājamies par to, ka esam sasnieguši vienu no saviem ilgi lolotajiem sapņiem – dalību Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas COMENIUS apakšprogrammas projektā. Projekta ietvaros mēs sadarbosimies ar 8 Eiropas valstīm – Rumāniju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Lietuvu, Poliju, Vāciju un Itāliju – un attīstīsim dažādas idejas starptautiskajā jomā. Projekta galvenais darbības virziens ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver veselīgu uzturu, sporta un brīvā laika aktivitātes, dzīvi bez atkarībām (TV, internets, narkotikas, alkohols, smēķēšana). COMENIUS projekta uzdevumi saskan ar VISC ieteikumiem audzināšanas darbā 2012./2013. mācību gadam, kas paredz veicināt izpratni par veselības un cilvēkdrošības jautājumiem, sekmējot savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai un drošībai labvēlīgu rīcību.


Strauji tuvojās pirmais septembris. No rītiem satiksim skolēnus ar mugursomām, kuri steigsies uz skolu, bet dienas otrajā pusē tie čalodami un nesteidzīgi dosies mājās. Arī novada skolu skolotāju un ēdinātāju darbā atgriezīsies spraigas darba dienas.

Viena no vecāku bažām ir tā, lai viņu bērni skolas laikā būtu paēduši. Par to novada skoliņās rūpējās z/s „Anuļi”, kas atbildīgi par Raiskuma un Stalbes skolas bērnu ēdināšanu un IK „Taliva”, kas baro Straupes skolas bērnus.

Pārgaujas novada pašvaldības priekš-sēdētājs aicināja uz sarunu ēdinātājus, lai pārrunātu ēdinātāju pakalpojuma sniegšanas nosacījumus un vienotos par cenām. MK „Noteikumi par uztura normām izglītības

Brokastis Pusdienas Launags Kopā1.– 12. klase 0,40 0,80 0,40 1,60tai skaitā, izdevumus maksā vecāki 0,30 0,60 0,40 1,30izdevumus maksā pašvaldība 0,10 0,20 - 0,305–6 gadīgie 0,40 0,60 0,40 1,40tai skaitā, izdevumus maksā vecāki 0,30 0,40 0,40 1,10izdevumus maksā pašvaldība 0,10 0,20 - 0,30Pirmskolas bērniem 0,35 0,50 0,35 1,20tai skaitā, izdevumus maksā vecāki 0,35 0,50 0,35 1,20

Ēdināšanas cenas skolā paliks nemainīgasiestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” ar 1.jūniju nosaka, ka bērniem katru dienu pusdienās ir jāsaņem otrais ēdiens, tādējādi sadārdzinot produktu iegādi. Pēc sarunas ar ēdinātājiem, novada domes priekšsēdētājs vienojās, ka cenas, uzsākoties mācību

gadam, paliks nemainīgas. Šobrīd skolās bērniem tiek nodrošinātas

trīs ēdienreizes.1. klašu skolēniem ir valsts apmaksātas

pusdienas Ls 0.80 apmērā.Novada pašvaldība novēl ēdinātājiem, lai

ik dienu no bērniem nāktos dzirdēt „Paldies! Tas bija ļoti garšīgi!”

Stalbes vidusskolas skolēni un vecāki!

Lai viens vienīgs vārdsIeslēdz pareizos apgaismojumus,Atrod pareizās atslēgas,Paņem tavu sirdi pie rokasUn aizved tik spilgtā gaismā,Ka pēkšņi mainās gadalaiki:Tu saplauksti,Tu saplaukstiPar pavasari vēl skaistāk! /M.Laukmane/

Aicinām Stalbes vidusskolas skolēnus

un vecākus uz pirmo mācību gada dienu

3. septembrī plkst. 9:00 Auciemā

un plkst. 10:00 Stalbēvidusskolas telpās!

�


„Mēs stāvam brīnišķīgi radītās lielās pasaules pašā viducī. Visapkārt ir tik daudz varenu parādību, ko vērot, tomēr acis nespēj vien brīnīties par bērniem, kuri kaut kādā ziņā ir līdzīgi un tomēr tik atšķirīgi. Dieva roku darbs nu ir ielikts mūsu rokās.”

/Anda Līce/

Kā sacīja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, valstī ir tradīcija, kad kļavas lapas sārtojās un dzērves rindā kārtojās, kad skolotāji sapulcējās savā ikgadējā konferencē, tas nozīmē, ka klāt ir rudens, klāt pirmais septembris un jauns darba kārtējais cēliens.

Šogad tieši Pārgaujas novadā Stalbes tautas namā, uz savu ikgadējo konferenci, pulcējās skolotāji un skolu direktori no Pārgaujas, Amatas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Priekuļu novadiem, lai atskatītos uz padarīto iepriekšējā mācību gadā, uzzinātu jauninājumus, kas skars jauno mācību gadu, kā arī lai suminātu skolotājus, kuri neprasot neko pretim, snieguši skolēnu izglītības un mācību iestādes attīstībā nesavtīgu darbu.

Novadu izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska klātesošajiem bija sagatavojusi prezentāciju par mācību iestāžu reformām iepriekšējā mācību gadā, par skolu olimpiāžu un eksāmenu rezultātiem, kurus aicināja katrai skolai pašai izanalizēt.

Sveikt skolotājus bija ieradies arī Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta vecākais referents Ēriks Sīks. Viņš atzina, ka ministrs Roberts Ķīlis pats personīgi bija vēlējies spiest roku un sveikt skolotājus, bet diemžēl arī viņš nav „simtvietīgs” un nespēj būt visās vietās. Pirms atzinības rakstu pasniegšanas, Ēriks Sīks pastāstīja par IZM šobrīd veicamajiem darbiem izglītības jomā, kas visbiežāk atsaucās ar rezultātiem tikai pēc pāris gadiem. Par nemitīgo cīņu, kas saistīta ar naudas iegūšanu nozarei, ieplānotajiem labajiem darbiem, kas skolām kopumā nāks tikai par labu. IZM risina jautājumus arī par to, lai skolām mazāk traucētu kontrolējošās institūcijas. Tiek risināta situācija ar mācību grāmatām, kur ministrija paudusi nostāju par to, lai mācību grāmatas būtu nodrošinātas no valsts puses, nevis vecāku vai skolotāju.

Šogad Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstus saņēma sekojoši Stalbes vidusskolas skolotāji:

Anda Tomsone, mūzikas skolotāja – par ieguldījumu Stalbes vidusskolas skolēnu muzikālā izglītošanā, radošo ieguldījumu skolas pasākumu organizēšanā.

Ineta Indriksone, pirmsskolas un tautas deju skolotāja- par ieguldījumu skolēnu dejotprasmes pilnveidē un deju kolektīvu augstajiem sasniegumiem.

Inta Lapsiņa, sākumskolas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā – par ieguldījumu skolas ārpusstundu pasākumu organizēšanā, rezultatīvu skolēnu gatavošanu olimpiādēm un konkursiem.

Sarmīte Auziņa, sākumskolas un angļu valodas skolotāja- par nozīmīgu ieguldījumu audzināšanas jomā, veicinot skolēnu personības izaugsmi.

Māra Buša, matemātikas skolotāja – par vides izglītības darba organizēšanu un Eko skolas kustības izveidi Stalbes vidusskolā.

Antra Sarapova, sākumskolas skolotāja – par sasniegumiem ikdienas mācību darbā ar sākumskolas skolēniem, par atbildīgu klases audzināšanas darbu.

Ilze Rēķe, bioloģijas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā – par radošu pedagoģisko darbību un sasniegumiem iestādes izaugsmē un attīstībā.

Auseklis Ķibilds, fizikas, metemātikas un informātikas skolotājs- par ieguldījumu informāciju tehnoloģiju inovāciju ieviešanu skolā, mērķtiecīgu un atbildīgu ikdienas mācību un audzināšanas procesa organizēšanu un vadīšanu.

Helēna Lūsiņa, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotāja – par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Stalbes vidusskolas skolēnu izglītošanā un sava mācību priekšmeta popularizēšanu.

Izglītības pārvaldes atzinības rakstus saņēma sekojoši Straupes pamatskolas skolotāji:

Gaļina Millere – par radošu un rezultatīvu pieeju skolēnu latviskās dzīvesziņas audzināšanā

SIA „ZAAO”, iepazīstoties ar komisijas vērtējumu, piešķīrusi specbalvu – bezmak-sas atkritumu izvešanu 2013.gadā SIA „Apaļkalns” – par īpašu atkritumu šķiroša-nu, kā arī pulksteņus, kas simbolizē dabai draudzīgu atkritumu šķirošanu – „Mežcie-mu” saimniekiem Raiskuma pagastā, Stalbes pagasta „Senleju” saimniekiem un Straupes pagasta „Upesleju” saimniekiem.

Noslēguma balle jeb kā ierasts to saukt „Saimniekballe” aizsākās ar novada karoga pacelšanu, kura tika uzticēta iepriekšējo gadu sakoptāko sētu īpašniekiem, tādējādi simbolizējot pasākuma nozīmību novadā. Savukārt vadītājas lomas bija uzņēmušās divas savu pagastu pazinējas Ilze Krivašonoka, kura ir arī Rozulas skolas sirds un dvēsele un Daiga Kaļva.

Kā uzsvēra pasākuma vadītāja Ilze Krivašonoka: „Vieta pasākumam nav izvēlēta nejauši. Pirms 124 gadiem ļaudis izpirka šo zemi, lai varētu uzcelt skolu. 124 gadus šo vietu ir kopušas piecas rozuliešu paaudzes.”

Lai pasākumu kuplinātu, starp nominācijām priekšnesumus sniedza „Pārgaujas lakstīgalas”, Stalbes mazie dejotāji, Straupes vidējās paaudzes deju kolektīvs „Straupe” un senioru deju kolektīvs „Munsturis”, savukārt par lustīgu dejošanu balles laikā gādāja Igauņu ģimene. Kamēr daži dejoja, citi varēja izmantot iespēju nopērties un izzināt pirts gudrības pie Annas Luteres, kā arī nofotografēties foto stūrītī.

Caur „Sakoptākās sētas” pasākumu mums ir iespēja mācīties vienam no otra. Izmantosim to un izskaistināsim vietu, kurā dzīvojam, strādājam un mācāmies!

„Šim pasākumam arī turpmāk ir jāatbilst nevis vērtēšanai un konkursam, bet gan jābūt veicināšanas pasākumam, kas padarītu novadu un pagastus skaistākus,” novēl novada deputāte Rudīte Vasile.

Pārgaujas novada pašvaldība izsaka pateicību pasākuma tapšanā un norisē iesaistītajiem dalībniekiem:

Komisija: Dainis Siliņš, Jolanta Vaido-Zālīte, Daiga Kaļva, Ilze Krivašonoka, Guna Rukšāne, Iveta Adamsone, Adrija Fusa, Ināra Baltgalve, Astrīde Rozīte, Ilona Čerņavska, Daiga Kreitūze, Rudīte Vasile un Brigita Puriņa.

Sveicam sakoptāko sētu saimniekus un saimnieces!

Laura Silicka – par radošu un rezultatīvu pieeju skolēnu latviskās dzīvesziņas audzināšanā

Evija Tiltiņa – par atbildīgu darbu un sasniegumiem skolēnu vides izglītībā un radošumu skolēnu ārpusstundu aktivitāšu organizēšanā

Anita Lazdāne – par atbildīgu un rezultatīvu ikdienas darbu un skolēnu sagatavošanu veiksmīgiem startiem ārpusskolas olimpiādēs un konkursos

Guntis Pužuls – par atbildīgu un radošu pieeju skolas ikdienas darba nodrošināšanā

Īpaša uzmanība tika izrādīta Raiskuma pamatskolas ilggadējai direktorei Dagnijai Polei. Direktore izteica vēlmi, lai arī turpmāk viņas skoliņā un direktoru vidū saglabātos tā īpašā aura, kas ir bijusi līdz šim. Kā arī novēlēja visiem klātesošajiem četras lietas – labu attieksmi pret visu, kas ir apkārt, saglabāt dvēseles brīvību, prāta gaišumu un labestību sirdī.

Šī bija diena, kad likās esam atgriezušies izlaiduma laikā, kad bērni saņēma diplomus par skolas beigšanu un neskaitāmus ziedus, tik šoreiz tie, kuri stāvēja priekšā ar ziedu pušķiem rokās, bija skolotāji. Lai šo skolotāju skaits aug lielumā un lai nekad viņiem neizsīkts tā vēlme dot skolēniem daļiņu no sevis, savām zināšanām un sirds siltuma.

Pateicība skolotājiem

Teritorijas rādītāji: Imants Kalniņš, Līga Kronberga, Daiga Kūriņa, Mirdza Šulca, Ārija Lapsiņa, Gita Vilciņa.

Brīvprātīgie palīgi: Guntis Pužuls, Inta Ruciņa, Aiga Ruciņa, Indra Ruciņa, Dagne Ceriņa, Gita Lunte, Drosma Grabe, Vija Seikstule, Mudīte Rutka, Astra Medne, Māris Abzalons, Elvis Ceriņš, Mārtiņš Maļinovskis, Aivis

Turpinājums no 1. lpp.

Stalbes vidusskolas skolotāji saņem Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstus.

Konkursa “Sakoptākā sēta 2012” komisijas locekļi sajūsmināti par sakoptajām novada sētām.

Kursītis, Aigars Ūkins, Ēriks Lobuzovs, Emīls Dupušs.

Teritorijas sakopēji: Dimitrijs Solovjovs, Raisai Paegle, Kristīne Paegle, Zane Tīli-pa, Vija Dika, Sandra Vītola, Arnolds But-kuss, Aivars Bicālis.

Paldies par sapratni un atbalstu Ilva-ram Balodim, Edgaram Pelšem, Andim Rubīnam, Aivaram Ābolam!

�


2003. gadā aktīvai Straupes tūrisma biedrības dalībniecei, kura bērnībā savu karjeru saistīja ar izglītības nozari, kā arī strādāja par viesmīli, skolotāju un pēc tam pārkvalificējās uz uzņēmējdarbību, radās sapnis par savu nacionālo krogu, kas jau trīs gadus vēlāk rudenī tika realizēts, klusām verot durvis Braslas krogam. Kā tas notika un kas no tā laika ir mainījies, stāsta pati Braslas kroga īpašniece Baiba Smilga.

– Ceļš līdz idejai par Braslas krogu...– Ideja radās saistībā ar Straupes

tūrisma biedrību un maniem kaimiņiem „Mārkulīčiem”. Nodibinājām tūrisma biedrību, ar kuras ideju es tik ļoti aizrāvos, ka biju gatava pat nepabeigt augstskolu. Tomēr mani piespieda augstskolu pabeigt. Tad nāca saruna ar „Mārkulīču” saimnieku Vilni Jaunzemu, kurš jautāja: „Kas ir tas, ko es pati vēlos darīt?” Tā kā tūrisma biedrība bija sabiedriskā kārtā, tad atbildēju, ka ļoti vēlos savu latvisku krogu Stalbes krustā. Savukārt Vilnis teica, ka zinot daudz labāku vietu. Vietu, kur agrāk esot bijis Braslas krogs. Tajā pašā dienā devāmies uz turieni. Atceros, ka tajā laikā tur ziedēja ceriņi, un es “saslimu” ar šo vietu. Un 2006.gadā Braslas krogs bija gatavs atvērt savas durvis un uzņemt viesus.

– Kāpēc tieši nacionāls krogs?– Tā doma man bija jau sen. Jo mums

ļoti trūkst identitātes un ir tikai daži, kas to identitāti nes, kopj un veido no muzikālā un literārā viedokļa un reti kurš no gastronomiskā. Es esmu no tiem, kuri lidostā izslēgs gaismu. Un, ja man vēlreiz būtu ļauts izvēlēties, man noteikti tik un tā piederētu šī vieta – tā būtu mana, jo šī ir maģiska vieta. Protams, šo to nožēloju, kur par maz prātu pieslēgusi, par maz aprēķinājusi. Bet tās lietas, kur klausīju savai sirdij nožēlot nevaru, jo esmu darījusi tā, kā man gribējies.

– Kā pagāja pirmais gads?– Kad vērāmies vaļā, tad neievietojām

nevienu reklāmu par atvēršanu, jo mums bija bail par to, kas būs, ja sanāks ļaudis. Pirmais rudens bija kluss, toties pirmajā vasarā man viss likās par mazu – zāle, stāvvieta, virtuve. Cilvēki plūda un bija tik bezrūpīgi. Tā noteikti nebūs vairs nekad.

– Kas ir mainījies?– Mīlestība pret šo vietu ir un

būs vienmēr. Bet tas sākums bija ļoti pacilājošs, tik ļoti aizrautīgs. Domas, ka viss vēl priekšā un viss izdosies! Tagad ir mazliet skumja sajūta. Jo dzīve ir tik sarežģīta, ka tagad tam visam klāt nāk ne tāds aizrautīgs prieks. Bet tik un tā ir liels prieks par katru cilvēku, kurš iziet no Braslas kroga un saka „Bija garšīgi!” Prieks par katru muzikālo vakaru.

– Latviskā krogā ļoti mazie tradicionālie Braslas kroga mūzikas festivāli un džeza vakari.

Jāteic, ka tā bija mana drauga ideja. Viņš mīl džezu, spēlē to un nodarbojas ar to ļoti talantīgi. Viņš pameta šo ideju, es uzreiz piekritu. Mums ļoti sakrīt – viņš nodarbojas ar māksliniecisko un muzikālo pusi, bet es pārzinu saimnieciskās lietas. Pēdējais, 3. Ļoti mazais tradicionālais Braslas kroga mūzikas festivāls pulcēja vairāk nekā 300 klausītājus. Salīdzinājumā ar pirmo festivālu, tas bija gandrīz uz pusi vairāk.

– Ko tu vēlies, lai cilvēki sajūt ienākot Braslas krogā?

– Katrs, kurš ienāk, lai sajūt to, kas ir

daudz tava brīvā laika. Vai ģimene nesūdzas par to?

Ģimene, draugi, skolas biedri, mana skola arī tas ir svarīgi man, tomēr Braslas krogs aizņem lielāko daļu laika. Ģimene nāk palīgā. Pirmajos gados bērni vēl bija mazi, bet šogad vecākais dēls Valts (15 gadi) piedalās ar zāles pļaušanu, kā arī jaunākais Gusts (8 gadi) palīdz darbos. Ir jāiemācās sadalīt savu laiku. Pirmais ir, kad trūkst laiks tiešām, bet otrais – var iemācīties to sadalīt. Šogad esmu iemācījusies rast kompromisu starp bērniem, mājām un darbu. Bet noteikti visi kopā vairāk laika pavadām šeit.

– Un kā paliek ar laiku lietām, kuras patīk darīt tev?

– Man savam hobijam vienmēr atlicis laiks. Dziedāšana tas ir tas, kas man patīk un tas, ko es joprojām daru korī. Arī darbs man cieši saistīts ar hobiju, jo mūzikas šeit ir ļoti daudz.

– Ja tev nepiederētu Braslas krogs, kas tu būtu?

– Man patīk cilvēki. Sevišķi jaunieši, jo ar viņiem man ir īpašs kontakts, kas uzmundrina. Tāpēc noteikti būtu skolotāja. Kad satiekos ar jauniešiem, kuriem jūra ir līdz ceļiem un viss vēl priekšā, tad aizraujos līdz. Tā ir abpusēja došana – es viņiem dodu savu dzīves pieredzi, bet viņi man dzīvesprieku.

– No savas pieredzes, ko tu novēlētu jaunajiem uzņēmējiem?

Gribētu teikt divas lietas. Pirmkārt, cilvēks, kurš realizējis savu sapni, jau ir laimīgs. Otrkārt, neveiksmes ir diezgan loģiskas, tās padara mūs tikai stiprākus. Klāt gribētos teikt arī to, ka topošie uzņēmēji, lai neiedomājas, ka kaut kas nāk bez darba. Uzņēmējs Latvijā ir tas, kurš ļoti smagi strādā, nevis staigā apkārt ar pirkstiem gaisā. Pirmajos gados, kad atvērās Braslas krogs, es pati strādāju maiņā, arī tagad daudz laika pavadu virtuvē, tomēr šobrīd lielākā dienas daļa paiet mašīnā, kārtojot organizatoriskos darbus.

– Novada nozīme.Novads ir tik ļoti skaists, ka tā skaistuma

izpratne jāstiprina visos iedzīvotājos. Ir daļa, kuri pacēluši galvu iet un saka, ka ir lepni, bet ir tādi, kuri šo lepnumu nejūt. Arī tam ir daudz iemesli – dzīve sūra, grūta. Bet vieta IR īpaša un cilvēki šeit ir gudri un gaiši.


Godinot Ungurmuižu 280. gadskārtā, Latvijas Pasts izdevis jaunu pastmarku, kurā attēlota mākslinieka Ģirta Grīvas atveidotā Ungurmuiža. Uz pastmarkas pirmās dienas zīmogošanu 2012.gada 18.augustā, devāmies arī mēs.

Tā kā līdz šim iepriekš nebija nācies sastapties ar šādu pasākumu, tad īsti nebija saprotams, kā notiek zīmogošana. Devos pastā pie kases, kur kasierīte nemitīgi spieda zīmogus un jautāju par cilvēku interesi attiecībā uz Ungurmuižas marku.

Kā izrādījās, interese par Ungurmuižas pastmarku bijusi samērā liela – pirmajā dienā iegādātas vairāk kā 600 markas. Šajā dienā bija iespēja iegādāties jauno pastmarku un aploksni, un saņemt pirmās dienas zīmogu, pie kura var tikt tikai dienā, kad pastmarka tiek laista apgrozībā. Šī fakta dēļ filatēlisti šo pasākumu uzskata par svarīgu un jauno zīmogu - par lielu vērtību.

Kā atzina Ungurmuižas pārvaldniece Evija Bišere: „Ungurmuižai tas ir liels gods, un diez vai tuvākajā laikā tiks izdota vēl kāda pastmarka ar kādu no novada lepnumiem.” Arī Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra, ka sava pastmarka ir liels notikums un pašvaldības izejošās ierakstītās vēstules tiks sūtītas tieši ar Ungurmuižas pastmarku.

Pie mums ir latviski

pie omītes laukos, kur mīl un gaida. Kad strādājām pie dizaina gribēju, lai viss ir balts, kā pie omiņas ar baltu lakatiņu, baltiem aizkariem, baltu sedziņu. Tagad ir ļoti daudz dizainisku, samākslotu un skaistu vietu. Mēs ne uz ko tādu nepretendējam, esam no visa tā gluži tālu. Mums nav nekā no smalkuma, galvenais, lai cilvēki justos mīļi un gaidīti. Arī apmeklētāji mums galvenokārt ir pilsētnieki, jo tieši viņi vēlas māla traukus un lauku mieru. Lauku cilvēkiem tas viss jau ir pieejams mājās.

– Kas ir visgrūtākais?– Grūtākais nav fiziski strādāt. Fizisko

nogurumu var izgulēt, piecelties un iet tālāk. Grūtāk ir, ja esi emocionāli nospiests vai pazemots. Tas vairāk saistīts ar globālo situāciju un bezspēcības sajūtu, ko tā rada un ko tu pats nespēj ietekmēt. Tas, ko vari izdarīt ar savām rokām, tas ir labi un ir darāms. Bet par to, ko nevari ietekmēt, ir slikta sajūta, tas nospiež. Mans dzīves moto ir tēva vārdi, kurus viņš man teica, kad biju vēl maza. „Ja vēl kaut kas ir līdzams, tad ej un dari, un neraudi. Ja vairs nekas nav līdzams, tad neraudi, jo tur nekas vairs nav līdzams.” Bet jāteic, ka savam moto reizēm pati nespēju turēt līdz.

– Braslas krogs noteikti aizņem ļoti

Jaunās pastmarkas tirāža ir 100 000 eksemplāru, un tajā attēlota Ungurmuižas kunga māja un gadskaitlis, kurā tā tika celta. Pastmarkas nominālvērtība ir Ls 0,98, kas atbilst ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā.

Ungurmuižai sava pastmarka

Kopā ar pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne, kuru rotā Limbažu gleznotāja G. D. Hinša zīmēta Ungurmuižas sienas gleznojuma daļa – grenadieris, kurš līdz šai dienai sargā sava komandiera durvis. Speciālajā zīmogā attēlots Ungurmuižas mansarda stāvā iebūvētais pulkstenis.

Ungurmuiža ir jau 11. pastmarka sērijā Latvijas pilis. Šo sēriju Latvijas Pasts aizsāka 1999.gadā, izdodot pastmarku Rundāles pils. Pastmarkās attēlotas arī Jelgavas, Cesvaines, Jaunmoku, Bīrņu, Jaunpils, Durbes, Stāmerienas, Krustpils, Mežotnes un Bauskas pilis.

Baiba Smilga savās otrajās mājās – Braslas krogā.

Pasta darbiniece Rīgā demonstrē pirmās dienas zīmogu un Ungurmuižas pastmarku.

�


Pārgaujas novada teritorijas plāna kvalitatīvai veikšanai, 9.augustā uz tikšanos sanāca teritorijas plānojuma izstrādātāji SIA „Reģionālie projekti” un Pārgaujas novada pašvaldības speciālisti – novada teritorijas plānotāja un plānojuma izstrādes vadītāja Dace Ruble, izpilddirektore Maruta Drubiņa, zemes lietu speciāliste Anita Dzalba, pagastu komunālo saimniecību vadītāji Andris Erenbots, Druvis Kreituzis un Ilvars Balodis, kā arī apvienotās būvvaldes vadītājs Juris Jaunozols.

Tikšanās laikā tika veikts novērtējums Pārgaujas novada ceļu infrastruktūras esošajai situācijai, lai precizētu dabā esošo un dokumentos reģistrēto ceļu esamību. Apspriesti jautājumi arī par funkcionālo zonējumu (zemes lietošanas mērķis) un uzklausīti ieteikumi par apbūves notei-kumiem.

Tikšanās dalībnieki uzsāka sarunas par ciemu statusiem un to robežām, kā arī izskatīja Pārgaujas novadā saņemtos iesniegumus no privātpersonām saistībā ar zemes lietošanas mērķiem. Tika izskatīti nosacījumi Pārgaujas novada teritorijas plānojumam, kas ir ieteikumi no valsts iestādēm teritorijas plānojuma turpmākajai izstrādei un izskatīta statusa piešķiršana novada vietējiem kultūras pieminekļiem.

Kā iepriekš ziņots, rakstiski priekšlikumi un ieteikumi teritorijas plānojuma izstrādei no iedzīvotājiem tika gaidīti līdz 2012.gada 1.maijam. Šajā laika posmā pašvaldība saņēma vairākus ieteikumus no Pārgaujas novada iedzīvotājiem. Teritorijas plānotāja Dace Ruble atkārtoti aicina iedzīvotājus līdz 15. septembrim iesniegt rakstiski priekšlikumus un ieteikumus teritorijas plānojuma izstrādei.

Pārgaujas novada teritorijas plānojums 2013.–2024.gadam tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/ APIA/VRAA/010/065 „Pārgaujas novada teritorijas plānojuma 2013.–2024.gadam izstrāde” ietvaros.


Augusta mēnesī Pārgaujas novadu apmeklēja vairākas ārvalstu delegācijas- Norvēģijas skolu direktori, Tūras pilsētas Starptautisko sakaru un sadarbības depar-tamenta pārstāve, nākamā gada Hanzas dienu rīkotāj pilsētas Herfordas pārstāvis, kā arī novada sadraudzības pilsētas Spidebergas jaunais mērs Knuts Espelands un Sigmunds Lereims.

Kā iepriekš ziņots, Pārgaujas novadā viesojās Spidebergas vidusskolas un Hovin skolas direktori, lai tiktos un pārrunātu nākotnes sadarbības plānus starp skolām. Vizītes laikā norvēģu delegācijai tika izrādīts novads, kā arī saņemta laba ziņa, par ziedojuma ieskaitījumu no Norvēģijas Straupes pamatskolai. Norvēģijas skolu direktori atzina, ka arī turpmāk ir ieinte-resēti sadarbībai gan ar Straupes pamat-skolu un iespējams nākotnē arī ar Stalbes vidusskolu.

Spidebergas jaunais mērs Knuts Espelands tiekoties ar Pārgaujas novada

pašvaldības priekšsēdētāju Hardiju Ventu un apskatot pašvaldības skolas, tautas namus un pagastu pārvaldes atzina, ka paveiktais novadā ir viņu iespaidojis, kam piekrita arī Sigmunds Lereims, kurš salīdzināja savu vizīšu laikā redzēto pirms pāris gadiem un tagad. Lielu apbrīnu abu viesu vidū izpelnījās Ungurmuiža.

Novadu apmeklēja arī Slow Food International pārstāvji un Tūras pilsētas Starptautisko sakaru un sadarbības departamenta pārstāve. Vizīte norisinājās projekta 4CTIES4DEV: „Piekļuve labai, tīrai un taisnīgai pārtikai: „pārtikas kopienu” pieredze” ietvaros, kuras laikā tika ap-meklēts Braslas krogs, PKS „Straupe” un SIA „Vilarija”.

Savukārt sestdien, 18. augustā, Ungur-muižā svinīgā ielūguma pasniegšanā uz Sta-rptautiskajām Hanzas dienām 2013.gadā un 1.Hanzas ekonomikas forumu, uz kuru tiek aicināti ap 300–500 uzņēmēji no visas Hanzas savienības ieradās nākamā gada Hanzas dienu rīkotāj pilsētas Herfordas un Hanzas savienības pārstāvis. Uz tikšanos tika aicināti arī novada uzņēmēji.

Novads uzņem ārvalstu viesus

Turpinās darbs pie Pārgaujas novada teritorijas plānojuma izstrādes

Anita Kalniņa,sociālā dienesta vadītāja

Ar saules pielietām dienām, ziedu smaržu, sēņu un ogu ražu vasara jau steidzas uz rudens pusi. Vēl dažas dienas un skolas pieskandinās bērnu balsis. Bet vēl gribas atskatīties uz šīsvasaras piedzīvojumiem, kādus novada bērni guva, atrodoties dažādās nometnēs.

Šajā vasarā Sociālā dienesta trūcīgo ģimeņu bērniem bija iespēja piedalīties vairākās atpūtas nometnēs, ko organizēja

Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komiteja sadarbībā ar Norvēģijas Sarkano Krustu Drabešu internātpamatskolā, bērni ar īpašām vajadzībām atpūtās Latvijas Bērnu fonda organizētajā nometnē Valmieras novada Vaidavā, uzņēmēja Strazdiņa sponsorētajā nometnē Ungurmalās, kā arī vienas dienas atpūtas pasākumā pie Ruckas ezera, ko sponsorēja Rīgas Rotari kluba biedri Bažovsku ģimene. Sarunās bērni neslēpa savas emocijas par interesanti pavadīto laiku, par jauniem draugiem, par pozitīvo attieksmi pret viņiem, par uzzināto un redzēto.

Aizsteidzas vasaras dienas dāliju ziedu kurpēs,Pāri pļavām un dārziem ābeļu smaržā ietinušās.Sociālā dienesta darbinieki vēl visiem

novada bērniem ar prieku uzsākt jauno mācību gadu un skolotājiem daudz jaunu ideju un labu sadarbību ar vecākiem!

Sociālais dienests vēl veiksmīgu jauno mācību gadu

Komunālo saimniecību vadītāji, SIA “Reģionālie projekti” pārstāvji un apvienotās būvvaldes vadītājs apspriež novada teritorijas plānojumu.

Norvēģijas skolu direktori ar ģimenēm apskata trenažieru zāli Auciemmuižā. Bērni izbauda vasaru visā krāšņumā pie Ruckas ezera.

�


Jūlija beigās, trīs gadu ilgušā informatizācijas projekta ietvaros, Pārgaujas novada skolas saņēmušas jaunos stacionāros datorus. Straupes pamatskolai uzstādīti papildus četri stacionārie datori, Stalbes vidusskolā- sešpadsmit, bet Raiskuma pamatskolā septiņi datori.

Jauniegūtajos datoros ir uzstādītas modernas programmas, kas ļauj mūsdienīgi strādāt ar jaunākajiem izstrādātajiem mācību materiāliem. Arī skolotājiem paveras jaunas iespējas, uzskatāmi un vienkārši demonstrējot to, kas iepriekš sagādāja grūtības.

Ak, tavu jauku rītiņu,Kad modras acis veras!Ak, tavu prieka brītiņu,Kad bērns pie darba ķeras!

Daudziem no mums pilnīgi jauns gads sākas 1. septembrī. Tiem, kam bērni uzsāk vai turpina skolas gaitas, tiem, kuriem skolās ir darbs. Ar labām domām, cerībām un apņemšanos ieejam rudenī. Šajā vasarā gan saule mūs īpaši nelutināja, bet ceru, ka visi skolēni un skolotāji ir paguvuši atpūsties un uzņemt enerģiju jaunam skolas cēlienam – 2012./13.mācību gadam.

Tā nu ir sanācis, ka 2012./13.m.g. sākas 3.septembrī. Mīļi aicināti skolēni un vecāki 3.septembrī plkst.900 Straupes pamatskolas zālē. Vecākiem, lūdzu, rēķināties ar kopsapulci pēc svinīgā pasākuma.

Pēc valstī notiekošajām tiesībsarga aktivitātēm un IZM nenoteiktības, formulējot jēdzienu „bezmaksas izglītība” un „mācību līdzekļi”, mums kopā ir jāatrod risinājumi, kā strādāt un sadalīt atbildības. Neļausimies emocijām, bet izsvērsim reālo situāciju un mūsu iespējas.

Šajā mācību gadā Straupes pamatskolas pirmsskolas grupiņu sāk apmeklēt bērniņi no 1,5 gadu vecuma. Grupiņa ir nokomplektēta ar 16 maziem ķipariem. Mīļi aicināti pirmsskolas grupu bērnu (1,5 – 6g.) vecāki 31.augustā plkst.900 Straupes pamatskolas zālē uz īsu sarunu ar skolas administrāciju. Pēc tam sarunas ar audzinātājām grupu telpās.

2012./13.m.g. pirmsskolas grupiņās mums būs 48 bērni, Straupes pamatskolas 1. – 9. klasēs – 90 skolēni, pusaudžu kolektīvā „Saulrīti” – 25 skolēni. Darbu skolā uzsāks 3 jauni pedagogi: pirmsskolas grupiņas audzinātāja – Sandra Parfenkova, ķīmijas skolotāja – Rudīte Riteniece, mājturības un tehnoloģiju skolotājs – Jānis Mičulis. Priecājamies par šo papildinājumu skolotāju kolektīvam.

4.septembrī visi skolēni kopā ar audzinātājām dosies tradicionālajos rudens pārgājienos.

Pašaizliedzīgi kalpojot tagadnei, mēs dzīvojam nākotnei. / Z. Mauriņa/

Sekmes, veiksmi, veselību, un vienmēr pozitīvu noskaņu vēl Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa

Līdz šim projekta ietvaros, trijās Pārgaujas novada skolās jau ir īstenota lokālo datortīklu attīstība un iegādāti multimediju kabinetu aprīkojumi.

Līdz ar datoru iegādi, skolām radīta iespēja efektīvi organizēt mācību procesu, nodrošinot informācijas tehnoloģiju izmantošanu un uzlabot izglītības kvalitāti, sekmējot skolēnu motivāciju mācīties.

Skolēnu datori iegādāti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Izglītības iestāžu informatizācija” Nr. 2009/0356/3DP/3.2.2..1.2/09/IPIA/VIAA/545 ietvaros, kas uzsākās 2010. gada 7. janvārī. Projekta mērķis ir uzlabot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras līmeni izglītības iestādēs.

Skolām piegādāti jauni datori

Sigita Vaivade,MKPC Ziemeļkurzemes nodaļas

vadītāja

Vasarā meža īpašniekiem vislielākā vērība jāpievērš jauno stādījumu un jaunaudžu kopšanai. Ja jauno mežu nekopj, tiek zaudēti atjaunošanā vai ieaudzēšanā ieguldītie līdzekļi un darbs, jo bez kopšanas kvalitatīvu un peļņu nesošu mežu neizaudzēt.

Šobrīd meža īpašniekiem ir vienreizēja iespēja jaunaudžu kopšanu veikt, izmantojot ES atbalstu un Lauku attīstības programmas pasākuma „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” iespējas. Mežaudzes kopšana nepieciešama, lai uzlabotu paliekošo koku augšanas apstākļus un īsākā laika posmā panāktu iespējami lielāku koksnes krājas pieaugumu. Tāpēc daži atgādinājumi par jaunaudžu kopšanu.

Jaunaudžu kopšanu saistībā ar mežaudzes augstumu un jaunā meža veidošanas mērķi pēc būtības varam iedalīt divos etapos – agrotehniskā kopšana un sastāva kopšana. Šobrīd abi šie kopšanas veidi tiek saukti par jaunaudžu kopšanu. Un tas nozīmē, tiklīdz meža valsts reģistra datos meža īpašumā reģistrēta mežaudze, tās kopšana tiek saukta par jaunaudžu kopšanu, neatkarīgi no tā, vai kopšana tiek veikta jaunajiem stādījumiem, lai uzlabotu apgaismojumu, mitruma un barošanās apstākļus vai audzē, kas sasniegusi 2-10 m augstumu un kopšanas rezultātā tiek mainīts koku sugu sastāvs, skaits un izvietojums.

Jauno stādījumu kopšana Mežaudzes pirmajos gados kopšanu

veic jaunajiem stādījumiem, lai uzlabotu apgaismojumu, mitruma un barošanās apstākļus. Tiek atbrīvota “dzīves telpa” no zālaugu un konkurējošo sugu koku negatīvās ietekmes 0,5 – 1,0 m rādiusā ap izvēlētajiem nākotnes kociņiem. Visu platību kopt vienlaidus nav nepieciešams. Bagātīgās augsnēs, kur veidojas intensīvs zālaugu aizzēlums, saulmīļu sugām, piemēram, bērzam un priedei, kopšana visticamāk būs nepieciešama 2 reizes vienā gadā. Īpaši svarīgi ir veikt kopšanu vasaras beigās, kad zālaugu augšana jau praktiski ir apstājusies. Tas nepieciešams, lai ziemā apsnigušie zālaugi kociņus nenoliektu un netraucētu to vertikālu augšanu nākamajā gadā. Zālaugu sagulšanās uz kociņiem var izraisīt skuju koku stādu bojā eju. Zem zālaugu seguma var izveidoties labvēlīgi apstākļi sēnīšu slimību attīstībai un tas var izraisīt arī peļu u.c. grauzēju savairošanos.

Ievērojot Dabas aizsardzības noteikumus jaunaudžu kopšanu neveic no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, jo šajā laikā perē putni un savas gaitas uzsāk dzīvnieku mazuļi. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, dabas liegumos, dabas parkos, mežsaimnieciskā darbība aizliegta no 15.marta līdz 31.jūlijam.

Sastāva kopšanaSastāva kopšanu uzsāk, kad kociņi

sasnieguši 2-4 m garumu un sākas to savstarpējā konkurence, ietekmējot to vainagu formu un izmērus. Pēc 5 m augstuma pārsniegšanas kopšana būs jau novēlota, mazāk efektīva. Sastāva kopšanas laikā izcērt nevēlamo sugu kokus un nodrošina vēlamās sugas vienmērīgu izvietojumu platībā. Atstājamo kociņu skaits atkarīgs no koku sugas un augstuma, (skat. tabulā.) Lapu koku audzēs kociņi noteikti jāatstāj vienmērīgi, skuju kokiem tas nav tik nozīmīgi. Kopšanu veic, lai

izveidotu vēlamo sugu sastāvu audzē, palielinātu koku ikgadējo pieaugumu un tādējādi – arī mežaudzes vērtību nākotnē.

Jaunaudžu kopšanu ieteicams veikt skuju kokiem – oktobrī, novembrī (šajā laikā cirstos kociņus sniegs pieplacinās zemei, veicinot to ātrāku satrūdēšanu), lapu kokiem – jūlijā, augustā (audze būs pasargāta no straujas atvašu sazelšanas un atstājamie koki augšanas periodā nostiprināsies un būs noturīgāki pret vēja un sniega negatīvo iedarbību rudenī un ziemā).

Meža īpašnieka pienākumi un iespējas

Atgādināšu, ka pēc meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumiem (Nr. 308 no 02.05.2012.) Valsts meža dienests pārbauda atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas kvalitāti 5 gadus vecās lapu koku audzēs un 10 gadus vecās skuju koku audzēs. Apsekojiet savas audzes, vai tās atbilst koptas mežaudzes kritērijiem. Meža īpašniekam jānodrošina, ka atjaunotajai vai ieaudzētajai mežaudzei jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem ne vēlāk kā desmitajā kalendārajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu vai ieaudzētu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā kalendārajā gadā, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir lapu koki. Šāda prasība meža īpašniekam uzliek pienākumu kopt atjaunoto vai ieaudzēto mežaudzi noteiktā laikā pēc tās atjaunošanas vai ieaudzēšanas, vienlaikus dodot iespēju izvēlēties optimālu mežaudzes kopšanas laiku konkrētajā platībā, lai veidotu augstražīgas, bioloģiski noturīgas mežaudzes un palielinātu iegūstamo kokmateriālu preces vērtību.

Atkarībā no augšanas apstākļiem un audzes vecuma skuju koku audzēs vēlams vismaz 5% lapu koku piemistrojums, jo mistraudzēs koki pilnīgāk izmanto gaismu, barības vielas un mitrumu, saglabājas arī augsnes auglība.

Meža īpašnieks var vērsties Valsts meža dienestā, lai kādu mežaudzi apsaimniekotu savādāk, nekā to paredz MK noteikumi, jo saistībā ar medījamo dzīvnieku postījumiem, audzes bojājumiem, kurus izraisa slimības, kaitēkļi, sniegs, vējš utt. konkrētā vietā var būt nepieciešams cits audzēšanas modelis. Ja abiotisku vai biotisku faktoru ietekmē vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas aizsardzību, kuros ir noteikti ierobežojumi meža atjaunošanai un kopšanai, nav iespējams izpildīt šo noteikumu prasības, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz dienestā iesniegumu. Pamatojoties uz minēto iesniegumu un gūtajiem rezultātiem pēc platības pārbaudes dabā, dienests nosaka atšķirīgus nosacījumus meža atjaunošanai vai atjaunotās jaunaudzes kopšanai. Tā arī ir viena no iespējām, ko varam izmantot.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs atgādina, ka meža īpašniekiem šobrīd pieejama iespēja izkopt jaunaudzes līdz 10 m augstumam un veikt mazvērtīgo mežaudžu nomaiņu ar ES finansiālu atbalstu, tādā veidā paaugstinot sava meža ekonomisko vērtību, kā arī iegādāties jaunus instrumentus un aprīkojumu darbu izpildei – krūmgriezi, motorzāģi, u.c.

Ja rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, gaidīsim jūs Meža konsultāciju pakal-pojumu centra nodaļās visā Latvijā, tāpat esam gatavi jums sagatavot visu nepie-ciešamo dokumentāciju un projekta iesnie-gumu. Informācija www.mkpc.llkc.lv

Meža kopšana – investīcijas nākotneiInformācija no informatīvā izdevuma “Čiekurs”

Stalbes vidusskolas skolotājs Auseklis Ķibilds pārbauda jauno datoru gatavību darbam.

7

Baiba Duņēna,direktora vietniece izglītības jomāUzminiet manu mīklu; tas pats vecais,

tikai tūlīt kļūs jauns? Nē, tas nav mēness, tas ir jaunais 2012./2013.mācību gads.

Vasarā Raiskuma speciālajā internāt-pamatskolā – rehabilitācijas centrā darbi vedas. Tiek izremontētas internāta istabas pirmajā un trešajā stāvā. Visi skolēni, kuri pārvietojas ar ratiņkrēsliem ir ieguvuši gaišas, tīras un siltas telpas. Tajās visiem būs patīkami atpūsties. Tiek mainīti interneta pieslēgumi un elektrības pievades skapji. Virtuvē rosās darbinieki, gatavojot iekrājumus ziemai. Laika apstākļi nav ļāvuši dīkā būt arī skolas lielās teritorijas kopējiem – tiek pļauts, ravēts, grābts un griezts. Visiem darbiem pamatā viena doma. Lai skolas darbiniekiem jaukā un sakoptā vidē radošs, veselīgs un darbīgs jaunais mācību gads.

Tie nav putni, kas lido pa gaisu-Tās manas domas...Un visas domas, un visasTikai pie skolas somas... / M.Laukmale/

Raiskuma speciālājā internātpamatskolā - rehabilitācijas centrā 2012./2013.mācību gads sākas

3. septembrī plkst. 11.00.


Atnāc, novērtē paveikto un uzzini, kādi projekti tavā novadā īstenoti ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas finansējuma palīdzību! Tā aicina Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atvērtās dienas, kas 8. un 9. septembrī norisināsies visā Latvijā un iepazīstinās iedzīvotājus ar apkārtnē īstenotiem ES fondu projektiem.

Projektu dienās ikvienam Latvijas iedzīvotājam no vairāk nekā pieciem tūkstošiem ES fondu finansētu projektu apskatei būs atvērti vairāk nekā 150 Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) finansēti projekti ikvienā Latvijas reģionā. Lielākā daļa projektu dienu dalībnieku ir pašvaldībās īstenoti sabiedriski nozīmīgi ES fondu projekti: gan atjaunotas skolas, bērnudārzi, bērnu un jauniešu centri, gan kultūrvēstures un tūrisma objekti, jaunās koncertzāles Vidzemē un Latgalē, siltinātas ēkas, kā arī izveidoti gājēju un veloceliņi un uzlabotas ielas. Projektu dienās piedalīsies arī atsevišķi uzņēmumi, kas parādīs savas ražotnes un ieviestos jauninājumus, pateicoties ES fondu finansējumam.

Dainis Siliņš,kultūras pasākumu organizators

Ir noslēgusies kārtējā karstā sporta sezona Pārgaujas novadā. Karsta tā bijusi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kā atceramies, sporta svētkos Stalbē un Straupē termometra sta-biņš bija pakāpies teju līdz 30 grādiem. Savukārt, ja Raiskumā laika apstākļi bija daudz labvēlīgāki sportošanai, tad šeit netrūka sportisku kaislību karstuma, jo, kā nu ne, šeit – Raiskumā – taču izšķīrās pats svarīgākais – kam tiks novada ceļojošais kauss.

Šī jaunieviestā tradīcija – novada ceļojošais kauss – visas 2012. gada vasaras sporta sezonas garumā radīja ne mazums asumu un vārdu pārmaiņas novada sportistu un viņu atbalstītāju vidū. Jo kā zināms, sportistiem azarta netrūkst. Visvairāk aizrā-dījumu nācās uzklausīt teju visiem novada sporta dzīves organizatoriem, sporta spēļu laikā tiesnešu darbs no sportistu puses tika uzraudzīts īpaši rūpīgi, lai tikai neieviestos kļūdas tiesāšanā, un līdz ar to gala rezultātā netiktu piešķirti nepelnīti punkti.

Tagad, kad sezona aizvadīta, spēles noslēgušās, medaļas sadalītas, varam ne-daudz atskatīties, kā tad veicās ar novada ceļojošā kausa izcīņu, un ko varam mācīties nākamajām sezonām. Skaidrs ir viens – sporta spēlēs, kur tiek summēti vairāku disciplīnu un pagastu sporta dienu rezultāti, ne vienmēr uzvarētājs būs spēcīgākais. Ir jāņem vērā tādi svarīgi aspekti, kā taktika un veiksme. Analizējot novada trīs pagastu sporta svētku rezultātus, ir redzams, ka ļoti svarīgi ir piedalīties pēc iespējas vairāk disciplīnās, protams, gūstot arī punktus.

Ja, piemēram, vienās sporta spēlēs ir iegūts liels punktu skaits, un komanda izvirzās līderos, obligāti ir nepieciešams piedalīties arī nākamajās, lai saglabātu līderpozīcijas.

Šoreiz veiksmīgāku taktiku bija izvē-lējušies Raiskuma sportisti. Aktīvi pieda-loties visās trijās novada sporta spēlēs un katrās iegūstot kādu no vietām, par kurām tiek piešķirti kopvērtējuma punkti, raiskumieši rezultātā spēja savākt lielāko punktu skaitu un iegūt novada ceļojošo kausu savā īpašumā.

Katrā ziņā, liels paldies visiem novada sportistiem un līdzjutējiem par sezonas garumā uzturēto sportisko garu, viņu sasniegumiem un ieguldījumu novada sportiskā vārda popularizēšanā. Esmu pārliecināts, ka nākotnē novada ceļojošais kauss kļūs par stabilu vērtību novada vienotības kaldināšanā.

Izmantojot izdevību, gribu pateikt paldies arī visiem sporta svētku organizatoriem un brīvprātīgajiem palīgiem par ieguldīto nesavtīgo darbu spēļu organizēšanā un realizēšanā. Katrā no pagastiem organizatori bija parūpējušies par kādu “odziņu”, ar ko atšķirties no pārējiem. Stalbē sportisti varēja mēroties spēkiem lodes grūšanā, šķēpa mešanā un tāllēkšanā, Straupē bija iespēja demonstrēt airēšanas un šaušanas prasmi, Raiskumā šāda “odziņa” bija jau par tradīciju kļuvušais velobrauciens apkārt Raiskuma ezeram, kā arī jaunums – velo-foto orientēšanās. Par šīs disciplīnas ieviešanu īpašs paldies Auciema jauniešu biedrībai “Vari un dari”.

Noslēgumā neliels ieskats Stalbes, Straupes un Raiskuma sporta spēļu kopvērtējumos.

Sporta spēles Stalbē07.07.2012.

Sporta svētki Straupē

27.07.2012.

Sporta svētki Raiskumā

25.08.2012.Summa

Stalbes pagasta komandas 42 punkti 12 punkti 1 punkti 55 punkti

Straupes pagasta komandas 25 punkti 60 punkti 5 punkti 90 punkti

Raiskuma pagasta komandas 45 punkti 28 punkti 74 punkti 147 punkti

Sezona aizvadīta, spēles noslēgušās un medaļas sadalītas

Arī vairākas augstskolas atsaukušās aicinājumam un iepazīstinās ar ES fondu finansētajiem ieguvumiem. Sociālo jomu pārstāvēs vairāki Eiropas Sociālā fonda projekti.

Ar Pārgaujas novadā realizēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu varēs iepazīties 8.septembrī no plkst.10.00 līdz 13.00, apmeklējot Raiskuma speciālo internātpamatskolu – rehabilitācijas centru. Projekts pare-dzēja speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem. Projekts realizēts Raiskuma speciālajā internātpamatskolā – rehabili-tācijas centrā un noslēdzās 2011.gada septembrī.

Projekta gaitā tika īstenotas trīs aktivitātes – iegādāts speciāli aprīkots autotransports, iegādāts un nomainīts lifts, ierīkota automātiskā ugunsaizsardzības signalizācijas sistēma.

ES fondu projektu atvērto dienu projekti reprezentē kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējumu izaugsmei 2007.-2013.gadā 3.2 miljardu latu apmērā, kas ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un veido 70% no kopējā publiskajā finansējuma.

Pateicoties tam, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim, neskatoties uz piedzīvoto krīzi. Tas lielā mērā noticis, pateicoties kohēzijas politikas investīcijām. Kohēzijas politikas līdzekļi ir ieguldījums ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanā un tiek investēti izaugsmē un attīstībā publiskajā sektorā – izglītības, veselības, sociālās aprūpes iestādēs, autoceļos, ostās, ūdens apgādes un atkritumu apsaimniekošanā, tūrisma un kultūrvēsturiskajos objektos, kā arī uzņēmējdarbībā visās tautsaimniecības nozarēs, izglītībā un zinātnē, nodarbinātības veicināšanā, NVO stiprināšanā u.c. Kohē-zijas politikas investīcijas rada pamatu un augsni tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai.

Atnāc un klātienē novērtē, kādi projekti tavā novadā īstenoti ar ES kohēzijas politikas finansējuma palīdzību! Informāciju par to, kādus projektus 8.-9. septembrī vari apskatīt tuvākā apkārtnē, meklē apskates objektu kartē www.esfondi.lv

Uzzini iespējas un uzdrīksties īstenot pats!

ES fondu projektu atvērtās dienas Latvijā organizē Finanšu ministrija sadar-bībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

ES fondu finansēto projektu atvērtās durvju dienas Raiskuma speciālajā internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā

Ziņas no Raiskuma speciālās internātpamatskolas – rehabilitācijas centra

Un sākas viss no gala...

Raiskuma sporta spēļu dalībnieki gatavi velobraucienam.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (no labās) un kultūras pasākumu organizators Dainis Siliņš gatavi nodot ceļojošo kausu Raiskuma pagasta sportistiem.

8

Raiskuma pagastā:Dainu Jegorovu – 86 gadiImantu Krūmiņu – 85 gadiAivaru Jānelsiņu – 80 gadiZelmu Bukovsku – 84 gadiHediju Helgu Čauguli – 80 gadiĀriju Skrastiņu – 83 gadiVerneru Putniņu – 83 gadiRasmu Kalniņu – 80 gadi

Straupes pagastā:Alvi Rudzīti – 82 gadiAntoniju Gavrilovu – 82 gadiJadvigu Puriņu – 85 gadiAusmu Pētersoni – 84 gadiMalvīni Žubuli – 85 gadi

Stalbes pagastā:Ainu Amoliņu – 98 gadiLiliju Kalniņu – 90 gadi

2., 16. augustāno pl. 11.00–15.00

Plācī, Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Straupe” pagalmā.

Tirgotājus lūdzam iepriekš pieteikties pa tālr. 29464946 (Rudīte).

Straupeslauku labumu tirdziņš

Novadā dzimuši

Mūžībā aizgājuši

Sveicam jubilārus!

Kultūras un sporta pasākumi Pārgaujas novadā septembrī

Guna Rukšāne

21.augustā viesojos Oleru muižā Jeru pagastā. Pasākums saucās „Vidzemes veiksmes stāsti” un bija gana kupli apmeklēts, jo Vidzemes plānošanas reģions piedalījās Eiropas projektā „Lauku reģiona pievilcīga tēla veidošana”, kura gala produkti bija karte, brošūra, vairākas īsas videofilmas. Bukletā no katras pašvaldības tika pārstāvēts viens veiksminieks, videofilmās bija citi varoņi. Pārgaujas novadā pieminēti tika Mārkulīči un Rukšānu pāris. Jā, vēl tika minēta arī mājaslapa: www.veiksmesstasti.lv, kuru var papildināt ikviens interesants. Arī tu vai tavs kaimiņš, ja redzi, ka tas ir stāsta vērts. Plānošanas reģiona meitenes ir pretimnākošas un palīdzēs to uzrakstīt. Lai tas ir kā iedvesma un nākotnes apsolījums tam, kam nolaidušās rokas. Projekta vadītāja Rita Merca: ”Projektā piedalīties iedvesmoja apkārtnes redzējums: vietas bez identitātes, pilsētas bez dzīvības, pamestas ēkas, iedzīvotāju aizplūšana uz vietām , kur kūsā dzīvība. Reizēm pietiek ar sīkumiņu – var sākt ar fasādes nokrāsošana, var izveidot kaut ko jaunu (Priekuļu saules pulkstenis un veselības taka).”

Saņemot ziedus un klausoties brīnišķīgu mūziķu priekšnesumu, kurā, starp citu, muzicēja arī rozulietis Artis Gulbis, neviļus sāku domāt par formulējumu – veiksme.

Vai tiešām visi šie cilvēki par saviem panākumiem var pateikties plikai veiksmei? Jā, protams, arī tā ir nepieciešama, jo ne velti Napoleons, pirms pieņēma dienestā virsnieku, jautāja: Vai tu esi veiksminieks? To jau mēs visi zinām, kā sabruka Napoleona plāni un cik žēlīgs bija viņa dzīves noslēgums Elbas salā, ilgtermiņā nelīdzēja nekāda veiksme.

Todien Einārs Lācis kūla kviešus, un mēs, atbraucot no pasākuma ap pieciem, priecājāmies, cik daudz ir padarīts. Jānis gan rāda, skaties, kāds tumšs mākonis pamalē, bet man kaut kā neticas, ka atkal aizlīs labības lauks. Septiņos sāk līt. Ceturtdiena saulaina, bet diemžēl tikai līdz astoņiem vakarā, kad atkal uzlīst. Vai mūsu zemnieks būtu neveiksmīgs tikai tāpēc, ka laika apstākļi ir tik mainīgi? Viņam ir jāizlien kā kamielim caur adatas aci, lai laikā iesētu un nokultu. Cik daudz tur apakšā ir kreņķu, nervozēšanas un pārdzīvojumu, to mēs varam tikai minēt.

Tomēr ikvienam ir skaidrs, ka visiem tā sauktajiem veiksmes stāstiem apakšā ir mežonīgs darbs – tev nav ne brīvdienu, ne svētdienu, jo darbs ir jāpadara tieši tajā brīdī, kad tas prasās būt darāms. Tev nav astoņu stundu darba diena ar normētu atvaļinājumu. Pienāk arī atpūtas brīdis, jo visam ir mērs, nevar jau strādāt, kamēr apkrīti. Un tomēr ikviens lauku cilvēks ir tāds īstens darba

Ekskursija pensionāriemPārgaujas novada pašvaldības organizētās

ikgadējās novada pensionāru ekskursijas laikā šogad tiek plānots apmeklēt Austrumvidzemes skaistākās vietas - Gaujienu, Alūksni, Gulbeni, Madonu.

Raiskuma pensionāriem ekskursija – 18. septembrī,

Stalbes un Straupes pensionāriem – 19. septembrī.

Lūdzu pieteikties ekskursijai pa tālruni 29135070 līdz 12.septembrim.

21. septembrī plkst.17:00 Auciema

tautas namā notiks pasākums, veltīts

Dzejas dienām.Tiek gaidīti visi dzejas

cienītāji un mīļotāji, kā arī tie, kuri grib piektdienas

pēcpusdienu pavadīt jaukā un radošā gaisotnē.

Veiksmes stāsti Vidzemē


Iepriekšējā nedēļa vairākiem Pārgaujas novada uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem aizritēja Rīgas svētku noskaņās, kas šogad bija jo īpaši apmeklētas un pulcēja arī Hanzas savienību dalībniekus.

Pēc Herfordas pārstāvju uzņemšanas

Ungurmuižā un ielūguma saņemšanas uz nākamā gada Hanzas dienām, sestdien uz Rīgas svētkiem devās Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs un pašvaldības speciālisti, lai piedalītos Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova pieņemšanā Mazajā ģildē, kā arī dotos Hanzas savienības dalībnieku gājienā, ar lepnumu nesot mūsu novada karogu.

Vecrīgas Hanzas tirgū satikās Hanzas savienības dalībnieku uzņēmēji un kultūras

rūķis, vēl tagad laukos sievietes slauc ar rokām. Viņām nav ne brīvdienu, ne svētku dienu, jo govs ir jāslauc no rītiem un vakaros, lai tev ir vai temperatūra, vai sāp galva, vai vienkārši nav spēka. Žurnālisti patētiski raksta – lauki izmirst, viensētu tikumi mirst, bet ej tu un dari šo vienkāršo, bet svēto darbu. Un kāda ir alga – nedaudz naudiņas vai pašu iztikšanai piens un biezpiens. Reiz mana mazmeita iejautājās: vai pieniņu pie durvīm rītos atved tikai multfilmās. Atbildu, nē, paskaties kā trešdienu rītos pusdeviņos mums atved pienu un biezpienu. Un tad viņa vairākas trešdienas tika speciāli modināta, lai nenokavē šo skaisto skatu, kad Ilona no Vitkām ar trīslitru kanniņu nāk pāri pagalmam... varbūt nedaudz sentimentāli, bet tas ir īstas veiksmes stāsts, ka ir vēl cilvēki, kas atved siltu pieniņu.

Jā, mums šķiet, ka veiksminiekiem (vecāki, mantojums) kaut kas ir dāvāts par baltu velti, bet cik daudzi šo dāvanu ir vienkārši notrallinājuši, nesaprātīgi ieguldījuši kādā pasākumā. Neveiksminieks, bet vai apakšā tur nav vieglas naudas tīkojums? Mana pārliecība saka, ja esi ko pamatīgu sācis – panākumi būs. Ja esi ielicis visu sirdsdegsmi – tevi pamanīs. Ražu nevar novākt tas, kas nav sācis ar sēju. Labi – vienu gadu būs sausums, citugad viss izslīks, bet tad nāks īstas ražas gads, kurā tu esi nopelnījis un viss aiziet. Sākas veiksmes gadi un ceļš ved augšup.

Hanzas savienības dalībnieku tikšanās Rīgas svētkospārstāvji, kuri piedāvāja rīdziniekiem un tās viesiem savas produkcijas un kultūras priekšnesumus. Pārgaujas novada Straupes telti pārstāvēja z/s “Itreke” Austris un Inta Ekerti ar pašcepto maizi, Vilmāra Katkēviča pītie grozi, kurus piedāvāja Maija Katkēviča, z/s “Vālodzēni” Otto Abzalons ar medu, individuālā darba veicēja Mairita Šteinberga ar kazas sieru, kokamatnieki Reinis Lācis un Mārcis Lunte un Inese Mangule ar sēkliņām. Savukārt savus gastronomiskos baudījumus „Garšas meistaru ielā” Esplanādē piedāvāja SIA „Vilarija” un „Braslas krogs”.

Lai arī neesam lielākie Hanzas pilsētas pārstāvji, tomēr šoreiz varējām lepoties ar vislielāko prezentācijas telti, pie kuras ik brīdi bija vērojama cilvēku kņada. Kā atzina „Braslas kroga” īpašniece Baiba Smilga, neviens nevarēja iedomāties, ka būs tik liels skaits gribētāju nogaršot „Braslas kroga” gatavotos ēdienus. Jāpiebilst, ka SIA „Vilarija” un „Braslas kroga” produkcija tika izpirkta vēl pirms „Garšas meistaru ielas” slēgšanas.

Šogad rīdziniekus un pilsētas viesus gaidīja plaša un daudzveidīga svētku pro-gramma, sākot ar Vecrīgas Hanzas tirgu, postfolkloras grupu koncertiem, jauniešu festivālu, mākslinieku mūzikas un dejas sniegumu, līdz pat basketbola turnīram „Krastu mačs” diennakts garumā un aviāci-jas paraugdemonstrējumiem. Lielisku svētku noskaņu radīja ielu muzikanti un, protams, priecīgo un apmierināto cilvēku sejas.

Sigurds KonošonoksEmīlija Bumbiere

Raiskuma pagastā:Reinis SīlisArturs RācenisStraupes pagastā:Kristīne Ābelīte

28. septembrī plkst 19:00 Raiskuma tautas namā „Auciemmuiža”

Nepārspējamā komēdijā divās daļās“Mēs un mūsu sieva”

Jauna izrāde ar Aīdu Ozoliņu, Jāni Kirmušku un Imantu Vekmani vai Jāni

Jarānu galvenajās lomās •••

28.septembrī plkst 22:00 Raiskuma tautas namā „Auciemmuiža”

BALLE. Spēlēs grupa “Vilks” no Smiltenes, ieeja Ls 3

2012. gada 30. augusts sveicam sakoptāko sētu saimniekus ...pargaujasnovads.lv › userfiles ›...

Documents