3., papildinātais izdevums

2

Autoru kolektīvs:

Alda Vanaga Aleksandrs Novikovs Andžejs Kaševskis Egita Šķibele Esmeralda Balode-Buraka Evita Kokale Evita Kreitus Guna Japiņa Ilze Rūse Inese Allika Jekaterina Tuļina Kristīne Medne Marika Simanoviča Mārtiņš Kreitus Raitis Ādamsons Renārs Danelsons Rita Rozīte Viktorija Borodiņeca Zane Kaprāle

Konsultante 5.2.1.nodaļas sagatavošanā - Eiropas Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas nodaļas vadītāja Ieva Zauberga

Izdevumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu, un Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota izdevumā iekļautā informācija.

© LR Ārlietu ministrija, 2010

3

Cienījamie kolēģi! Rit septītais gads, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Šai laikā esam uzkrājuši zināšanas un praktisku pieredzi, kopā ar citām ES dalībvalstīm piedaloties ES lēmumu pieņemšanas procesā un aizstāvot Latvijas intereses ES. 2009.gadā Ministru kabinets apstiprināja jaunu, pilnveidotu ES koordinācijas jautājumu tiesisko bāzi, bet 2009.gada 1.decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums. Šīs izmaiņas radīja nepieciešamību aktualizēt šo Rokasgrāmatu. Virkne Lisabonas līgumā paredzēto izmaiņu vēl atrodas to iedzīvināšanas procesā, tādēļ Rokasgrāmatu būs nepieciešams aktualizēt arī turpmāk.

Šajā izdevumā ir saglabāta 2006.gada pirmizdevuma struktūra, sniedzot pārskatu par ES iestāžu darbības principiem un raksturojot ES lēmumu pieņemšanas un ieviešanas mehānismus. Tāpat Rokasgrāmatā sniegtas norādes un padomi, kas būtu jāņem vērā, lai Latvijas interešu aizstāvēšana būtu sekmīga.

2008.gadā ir publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ES tiesību ieviešanas rokasgrāmata. Tādēļ sadaļas par ES tiesību ieviešanu no šī Rokasgrāmatas izdevuma ir svītrotas.

Novēlu un ceru, ka jaunais izdevums kalpos par ikdienā izmantotu informācijas avotu ikvienam, kam interesē ES politiku attīstība un rūp Latvijas interešu aizstāvēšana ES kopējās diskusijās.

Guna Japiņa

Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta direktore

4

Saturs 1. ES institūcijas - to uzbūve un loma ES politiskajos procesos 9 1.1. Komisija 11

1.1.1. Kompetences 11 1.1.2. Sastāvs, struktūra un vadība 11

1.2. Ministru padome (Padome) 15 1.2.1. Kompetences 15 1.2.2. Sastāvs, struktūra un vadība 16 1.2.3. Padomes prezidentūra 17 1.2.4. ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 20 1.2.5. Eiropas Ārējās darbības dienests 20

1.3. Eiropadome 20 1.4. Parlaments 21

1.4.1. Sastāvs 21 1.4.2. Kompetences 23 1.4.3. Darba norise 23

1.5. Konsultatīvās institūcijas 24 1.5.1. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 24 1.5.2. Reģionu komiteja 24 1.5.3. Latvijas pārstāvji konsultatīvajās institūcijās 25

1.6. ES Tiesa un Vispārējā tiesa 26 1.6.1. Uzdevumi 26 1.6.2. Sastāvs un darbības noteikumi 26

1.6.3. Kompetences 27 1.7. Specializētās aģentūras 28

2. Sadarbības partneru iesaistīšana ES lēmumu pieņemšanas procesā 31 2.1. Sociālais dialogs un interešu grupu iesaiste 31 2.2. Sadarbības partneru iesaistīšana Latvijas viedokļa sagatavošanā 34 3. Dalībvalsts iespējas ietekmēt ES lēmumus 36 3.1. Lobēšana 36 3.2. Darbs ar Komisiju 37 3.3. Darbs Ministru padomē 38 3.4. Darbs ar Parlamentu 39 3.5. Interešu pārstāvēšana, izmantojot diplomātisko dienestu ārvalstīs 40 4. ES lēmumu pieņemšanas juridiskie aspekti 41 4.1. Primārie tiesību avoti 41 4.2. Sekundārie tiesību akti 42 4.2.1. Pirms sekundāro tiesību aktu pieņemšanas izstrādājamie dokumenti 42

a) Zaļās grāmatas 42 b) Baltās grāmatas 42 c) Komisijas paziņojumi 43 d) Iniciatīvas 43

4.2.2. Sekundāro tiesību aktu un juridisko instrumentu veidi 43 a) ES kompetence 43

1) Regulas 44 2) Direktīvas 44 3) Lēmumi 45 4) Ieteikumi 45

5

b) Kopējā ārpolitika un drošības politika 45 1) Principi 45 2) Kopējās stratēģijas 46 3) Vienota rīcība 46 4) Nostājas 46 5) Lēmumi 46

c) Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās 46 4.3. Starptautiskie līgumi 46

4.3.1. ES līgumi 46 a) Sarunas par līguma noslēgšanu 47

b) Līguma parakstīšana un slēgšana 48 c) Līguma grozījumi 49 d) Līguma darbības pārtraukšana un izbeigšana 49

4.3.2. Jauktie līgumi 49 5. ES dokumenti. Informācijas un dokumentu aprite 50 5.1. Komisijas un Padomes dokumentos lietotie apzīmējumi 50

5.1.1. Komisijas dokumenti 50 5.1.2. Padomes dokumenti 51

a) Reģistrācijas numurs 51 b) Sufikss 51 c) Dokumenta pieejamības akronīmi 52 d) Tematiskais kods 53 e) Parindes 53 f) Valstu un institūciju nosaukumu saīsinājumi 53

Pielikums Nr. 1. Tematisko kodu saraksts 54 Pielikums Nr. 2. Valstu un iestāžu nosaukumu saīsinājumi 76 5.2. Valoda un tulkošana ES institūcijās 77

5.2.1. Mutiskā tulkošana 77 5.2.2. Rakstiskā (dokumentu) tulkošana 79 5.2.3. Kļūdu labojums spēkā esošos ES tiesību aktos (Corrigendum) 82

5.3. ES dokumentu datu bāzes. Vispārīgs raksturojums 83 5.3.1. Eur-lex datu bāze 83 5.3.2. PreLex datu bāze 85 5.3.3. Padomes tīmekļa vietnes datu bāze 85 5.3.4. Extranet datu bāze 86 5.3.5. Komitoloģijas dokumentu reģistrs 87 5.3.6. Komisijas dokumentu reģistrs 88

5.4. Darbs ar ES klasificēto informāciju 88 5.4.1. ES klasificētā informācija, tās veidi un aizsardzība 88 5.4.2. Klasificētās informācijas pārvaldība Latvijā 90

5.4.3. Kas jāzina darbiniekam, strādājot ar informāciju dienesta vajadzībām 90 5.5. ES dokumentu uzskaites sistēma (ES DUS) 91

5.5.1. ES DUS vispārīgs apskats 91 5.5.2. Pieeja ES DUS 94 5.5.3. ES DUS funkcijas 94 5.5.4. ES DUS iespējas un dokumentu meklēšana 94

5.6. Dienesta ziņojumi 95 5.6.1. Dienesta ziņojumu rakstīšana un nosūtīšana 95 5.6.2. Dienesta ziņojumi, kas ietver klasificētu informāciju 97

6. ES jautājumu koordinācija Latvijā 98

6

6.1. Kompetenču sadale 99 6.2. Valsts pārvaldes iestāžu nozīme un funkcijas 99

6.2.1. Atbildīgā iestāde 99 6.2.2. Ārlietu ministrija 101 6.2.3. Valdība 101

6.3. Starpministriju darba grupas, sadarbības partneru iesaistīšana 102 6.4. Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos un e-VAS 103 6.5. Saeimas līdzdalība 105 6.6. Ceļa izdevumu apmaksa 106 Pielikums Nr.3. Sanāksmes, par kurām ir tiesības saņemt atmaksājumu 108 Pielikums Nr. 4. Veidlapa finanšu līdzekļu izlietojuma kontrolei ES Padomē 110

7. Tiesību akta projekta apstiprināšana Komisijā un tā iesniegšana Padomei un Parlamentam 111

8. Nacionālās pozīcijas izstrāde pirms apspriedēm Padomes darba grupās 113 8.1. Kompetenču sadale par jaunajām Komisijas iniciatīvām 113 8.2. Sākotnējās pozīcijas uzdevums un sagatavošanas laiks 115 8.3. Vadlīnijas sākotnējās pozīcijas izstrādē 116 Pielikums Nr. 5. Vadlīnijas subsidiaritātes un proporcionalitātes principa pārbaudei 122

9. Tiesību akta projekta izskatīšana ES Padomes darba grupās 124 9.1. Darba grupas sastāvs 124 9.2. Darba grupu dokumenti, darba kārtība 124 9.3. Jautājumu izskatīšana darba grupā 124

9.3.1. Dalībvalsts viedokļa izteikšana 125 9.3.2. Atrunas un iebildes 125

9.4. Instrukcijas Padomes darba grupām 126 9.5. Darba grupu sadalījums Latvijā 126 9.6. Praktiska informācija Latvijas pārstāvim dalībai ES Padomes sanāksmēs 127

9.6.1. Caurlaides pieteikšana 127 9.6.2. Praktiski padomi dalībai sanāksmē 127 9.6.3. Citi praktiski padomi 128

10. Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) 129 10.1. COREPER uzdevums un funkcijas 129 10.2. Mertens/Antici darba grupas 129 10.3. COREPER darba kārtība 130

10.3.1. COREPER darba kārtības I daļas jautājumi 131 10.3.2. COREPER darba kārtības II daļas jautājumi 132 10.3.3. “Pirmdienas piezīmes” 132

10.4. Dienesta ziņojumi 133 10.5. Instrukcijas COREPER sanāksmēm 135

10.5.1. Instrukciju nozīme un saturs 135 10.5.2. Instrukciju sagatavošana COREPER sanāksmēm 137 10.5.3. Instrukciju sagatavošana Samierināšanas komitejai 141

11. Ministru sanāksmes 142 11.1. Ministru padomes formālās sanāksmes 142

11.1.1. Ministru padomes sanāksmju darba kārtība 142 11.1.2. Ministru padomes sanāksmes norise 144 11.1.3. Ministru pusdienas/vakariņas 145

7

11.1.4. Ministru padomes sanāksmes mērķi 145 a) Vispārēja pieeja 145 b) Progresa ziņojums 146 c) Publiskas debates vai orientējošas debates 146 d) Nostāja 146 e) Politiska vienošanās 146 f) Pieņemšana 147

11.2. Ministru neformālās sanāksmes 147 11.2.1. Sagatavošanās neformālajai Ministru sanāksmei. Dokumenti neformālajām sanāksmēm 147 11.2.2. Latvijas viedoklis neformālajām Ministru sanāksmēm 148

11.3. Padomes sanāksmes rezultātu publicēšana 148 11.4. Pozīcijas Eiropadomes un Ministru padomes sanāksmēm 148

11.4.1. Pozīciju sagatavošana 149 11.4.2. Pozīciju saskaņošana un apstiprināšana 154

a) Pozīciju saskaņošana 154 b) Pozīciju iesniegšana Valsts kancelejā 154 c) Pozīciju apstiprināšana Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā 155

11.4.3. Pozīciju pieejamība 156 12. Balsošana Padomē 157 12.1. Vienošanās par balsojumu, balsojuma pieprasīšanas procedūra 157 12.2. Balsošanas veidi 157

12.2.1.Vienprātība 157 12.2.2.Vienkāršais balsu vairākums 158 12.2.3. Kvalificētais balsu vairākums 158

12.3. Kvorums, pārstāvība un balsošanas praktiskā norise 161 12.4. Rakstiskā procedūra 162

12.4.1. Izsludināšana, dalībvalstu atbildes kārtība un rezultāti 162 12.4.2. Vienkāršotā rakstiskā procedūra jeb klusēšanas procedūra 163

13. Parlamenta iesaistīšana lēmuma pieņemšanas procedūrā 164 13.1. Izpratne par Parlamenta iesaisti – pamats juridiskā pamata formulējumam 164 13.2. Parlamenta iesaistes veidi 164

13.2.1. Parastā likumdošanas procedūra 165 a) Pirmais lasījums 167 b) Otrais lasījums 167 c) Samierināšanās komiteja 168 d) Trialogs 168

e) Tiesību akta pieņemšana trešajā lasījumā 169 13.2.2. Īpašā likumdošanas procedūra 169

a) Konsultēšanās (apspriešanās) ar Parlamentu 169 b) Lūgums Parlamentam sniegt piekrišanu 169

8

Rokasgrāmatā lietoti šādi saīsinājumi: ĀM – Ārlietu ministrija EK – Eiropas Kopiena EK dibināšanas līgums – Eiropas Kopienas dibināšanas līgums ES Tiesa – Eiropas Savienības Tiesa ES – Eiropas Savienība Komisija – Eiropas Komisija Līgums par ES – Līgums par Eiropas Savienību Līgums par ES darbību – Līgums, ar ko groza Līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Lisabonas līgums) NVO – nevalstiskās organizācijas Parlaments, EP – Eiropas Parlaments Pastāvīgā pārstāvniecība ES – Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība ES Sk. – skatīt VAS – Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos Rokasgrāmatā norādīti biežāk lietoto terminu atveidojumi angļu un franču valodā. Rokasgrāmatā sniegtas atsauces uz Līguma par ES un Līguma par ES darbību konsolidēto versiju.

9

1. ES institūcijas - to uzbūve un loma ES politiskajos procesos ES ir unikāls veidojums un tās institucionālā sistēma būtiski atšķiras gan no starptautisko organizāciju institucionālās uzbūves, gan no valsts pārvaldes modeļa.

Pamati Eiropas valstu sadarbības modelim un institucionālajai sistēmai, kas funkcionē arī mūsdienās, tika likti 1951.gadā, izveidojot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu1 (EOTK), un 1957.gadā, parakstot Romas līgumus par Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEK) un Eiropas Atomenerģijas Kopienas (EAK) izveidi. Līdz ar to Eiropā tika uzsākta pārnacionāla sadarbība. Tā paredz, ka tās dalībnieki nodod daļu savu funkciju kopējām pārnacionālām iestādēm, kas pārstāv ne tikai dalībnieku valstiskās intereses, bet arī kopējās intereses Eiropā un pasaulē. Līgums par ES, kas stājās spēkā 1993.gada 1.novembrī, Eiropas valstu uzsākto pārnacionālo sadarbību Eiropas Kopienu jautājumos (EOTK, EEK, EAK) papildina ar divām jaunām sadarbības jomām - kopējo ārējo un drošības politiku, kā arī sadarbību iekšlietās un tieslietās. Šajās divās jomās darbojās tā dēvētais starpvalstu sadarbības modelis, kura ietvaros ES pārnacionālajām iestādēm ir ļoti ierobežota līdzdalība un ietekme.

ES uzbūve pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās – 3 pīlāri

2007.gada 13.decembrī Portugāles galvaspilsētā Lisabonā ES valstu un valdību vadītāji parakstīja Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī. Lisabonas līgums groza Līgumu par ES un EK dibināšanas līgumu, pārdēvējot to par Līgumu par ES darbību.

1 Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, kas stājās spēkā 1952.gada 23.jūlijā, tika parakstīts uz

50 gadiem

ES

Eiropas Kopiena

Kopējā lauksaimniecības

politika, muitas politika, vides aizsardzības

politika, ārējā tirdzniecības politika, bēgļu un patvēruma

meklētāju politika u.c.

Kopējā ārējā un drošības politika

Dalībvalstu sadarbība miera un drošības

uzturēšanai, demokrātijas

stiprināšanai u.c.

Sadarbība iekšlietās un

tieslietās Dalībvalstu sadarbība

organizētās noziedzības un

terorisma apkarošanai, rasisma un

ksenofobijas novēršanai u.c.

10

Ar Lisabonas līgumu tiek nojaukta līdzšinējā ES pīlāru struktūra un ES tiek piešķirts vienotas juridiskās personas statuss. Pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās juridiskās personas statuss bija Eiropas Kopienai (1.pīlārs), bet ne ES (2. un 3.pīlārs). Ar Lisabonas līgumu ES kļūst par Eiropas Kopienas statusa, tiesību un pienākumu mantinieci. Ar Lisabonas līgumu līdz šim lietotais vārds „Eiropas Kopiena” tiek pilnībā aizvietots ar vārdu „ES”.

Lisabonas līgums uzskatāmi atspoguļo kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm.1 Tā dēvētajās ekskluzīvajās kompetences jomās visi lēmumi tiek pieņemti vienīgi ES līmenī (ES institūcijās). Ekskluzīvā kompetence ES ir, piemēram, muitas jautājumi, konkurences noteikumi iekšējā tirgū, monetārā politika, kopējā ārējā tirdzniecības politika. Citās – t.s. dalītās kompetences jomās līdzās ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem daudzi jautājumi tiek noteikti arī nacionālā līmenī. Dalībvalstīm ir tiesības rīkoties tiktāl, ciktāl netiek pārkāpts ES līmenī noteiktais. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, lēmumu pieņemšana jomās, kas skar iekšējo tirgu, vidi, lauksaimniecību, enerģētiku u.c. Trešā kompetenču kategorija ir tā dēvētās atbalsta un koordinācijas funkcijas, kurās ES var veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu pasākumus. Šīs kompetenču kategorija aptver tādas jomas kā rūpniecība, kultūra, tūrisms, civilā aizsardzība, administratīvā sadarbība u.c.. ES darbojas vienota institucionālā sistēma. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES institucionālajā sistēmā ietilpst Parlaments, Eiropadome, Padome (Ministru padome), Komisija, ES Tiesa, Eiropas Centrālā banka, Revīzijas palāta.2

Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevēja funkcijas.

ES institucionālās sistēmas galvenais uzdevums ir stiprināt ES vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot ES, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību.3 Katram ES institucionālās sistēmas dalībniekam šī kopējā uzdevuma sasniegšanai ir paredzētas individuālas, līgumos noteiktas pilnvaras un pienākumi, kas nosaka katras iestādes galveno “pamatuzdevumu” ES institucionālajā sistēmā.

Komisija – pārstāv ES kopējās jeb līgumos definētās intereses ES un pasaulē. Padome - pārstāv nacionālās dalībvalstu intereses ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Eiropadome – nosaka stratēģiskās vadlīnijas ES attīstībai. Parlaments – pārstāv ES pilsoņu intereses ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja – sniedz padomus Parlamentam, Padomei un Komisijai ES lēmumu pieņemšanas procesā.

ES Tiesa un Vispārējā tiesa – nodrošina tiesiskumu ES tiesību interpretēšanā un piemērošanā.

Revīzijas palāta – pārrauga ES finanses.

1.1. Komisija

ES institucionālajā struktūrā Komisija1 tiek uzskatīta par pārnacionālās sadarbības uzturētāju. Tai piešķirta “Līguma sargātājas” un “ES interešu aizstāves” loma attiecībā pret dalībvalstu individuālajām interesēm. 1 Līguma par ES darbību 2.-6.pants 2 Līguma par ES 13.pants 3 Līguma par ES 13.pants

11

1.1.1. Kompetences

Komisijas kompetences ir: 1) iniciatīvas tiesības ES likumdošanas jaunrades procesā;

2) dalības pilnvaras ES likumdošanas izstrādē (bez balsstiesībām); 3) ar ES budžetu saistītās pilnvaras (priekšlikumu izstrāde budžeta projektam, budžeta

pārvalde); 4) ES līgumu un citu apstiprināto tiesību aktu īstenošanas uzraugs

5) kopējo interešu pārstāvniecības pilnvaras trešajās valstīs un starptautiskās organizācijās. Ikdienā Komisija savu darbu veic saskaņā ar noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un ikgadējām darba programmām, kuras Komisija sagatavo, ņemot vērā Eiropadomes, Padomes, Parlamenta un citu ES iestāžu pieņemtos lēmumus un ieteikumus.

1.1.2. Sastāvs, struktūra un vadība

Lisabonas līgums nosaka, ka Komisijas sastāvā, kas iecelts pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.oktobrim, ir viens pilsonis no katras dalībvalsts, ieskaitot Komisijas priekšsēdētāju un ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.2 No 2014.gada 1.novembra Komisijā ir jābūt tādam locekļu skaitam, kas atbilst divām trešdaļām no ES dalībvalstu skaita, ieskaitot Komisijas priekšsēdētāju un ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ja vien ES valstu un valdību vadītāji Eiropadomē nenosaka citu Komisijas sastāvu ar vienprātīgu lēmumu.3 Tomēr šobrīd jau ir panākta ES dalībvalstu politiska vienošanās, ka šis Lisabonas līguma noteikums tiks atbilstoši grozīts, lai arī turpmākajos Komisijas sastāvos pēc 2014.gada 31.oktobra ir viens pilsonis no katras dalībvalsts, ieskaitot Komisijas priekšsēdētāju un ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šāda vienošanās tika nostiprināta 2008.gada 11.-12.decembra Eiropadomes un 2009.gada 18.-19.jūnija Eiropadomes secinājumos.4 Lisabonas līgums formalizē līdzšinējo praksi, kas tika īstenota jau 2004.gadā, kad pēc Parlamenta vēlēšanām Komisijas priekšsēdētāja amatam tika nominēts Parlamenta vēlēšanās uzvarējušās politiskās grupas (Eiropas Tautas partijas (kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu grupa) loceklis Žozē Manuels Barrozu. Lisabonas līgums nosaka, ka Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Piedāvāto kandidātu Parlaments ievēl ar balsu vairākumu. Pēc tam Padome, vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pieņem pārējo personu sarakstu, kuras tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem. Komisāru saraksts tiek izveidots, pamatojoties uz dalībvalstu ierosinājumiem un par pamatu ņemot Lisabonas līgumā noteiktus kritērijus. Komisijas priekšsēdētāja, ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Parlaments. Balstoties

1 Juridiskā bāze: Līguma par ES 17.pants un Līguma par ES darbību 244.-250.pants. 2 Līguma par ES 17.panta 4.punkts 3 Līguma par ES 17.panta 5.punkts. Vienošanās tika panākta ņemot vērā grūtības Lisabonas līguma ratifikācijas

procesā – 2008.gada 12.jūnijā Īrijas pilsoņi tautas nobalsošanā noraidīja Lisabonas līgumu. Padziļināti izvērtējot tautas nobalošanas rezultātus un Īrijas pilsoņu bažas, kas atspoguļojās negatīvajā balsojumā, kā viens no svarīgākajiem Lisabonas līguma noraidījuma iemesliem tika identificēts Komisijas skaitliskā sastāva samazinājums, ko paredzēja Lisabonas līgums.

4 2008.gada 11. un 12.decembra Eiropadomes sanāksme, prezidentūras secinājumi, 17271/1/08; 2009.gada 18. un 19. jūnija Eiropadomes sanāksme, prezidentūras secinājumi, 11225/2/09.

12

uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisiju ieceļ Eiropadome. Komisijas pilnvaru laiks ir 5 gadi, kas sakrīt ar Parlamenta darbības periodu starp vēlēšanām. Pēc pilnvaru laika beigām ir iespējams komisārus iecelt atkārtoti.

Komisijas locekļi tiek izvēlēti, ņemot vērā viņu “vispārējo kompetenci”. Viņiem jābūt neatkarīgiem, kas nozīmē, ka, pildot savus pienākumus, tie nedrīkst nedz pieprasīt, nedz saņemt savas valsts valdību vai jebkādus citus norādījumus un viņiem saistošs ir tikai pašu viedoklis. Šādi nosacījumi palīdz nodrošināt principu, ka komisāri strādā kopējo ES interešu labā un nemēģina īstenot atsevišķu dalībvalstu intereses. Tomēr praksē dalībvalstis izmanto kontaktus ar Komisiju tai prioritāru jautājumu lobēšanai (sk. 3. un 7.).

Komisijas priekšsēdētājs vada Komisijas darbu. Viņš nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisija strādā, lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību. Komisijas priekšsēdētājs no komisāru vidus ieceļ vietniekus, izņemot ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2010.gada 9.februārī apstiprinātā Komisija sastāv no 27 komisāriem, ieskaitot Komisijas priekšsēdētāju un ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vienlaicīgi ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas vadītājs ir Žozē Manuels Barrozu. Pašreizējā Komisijas sastāvā ir septiņi Komisijas priekšsēdētāja vietnieki. Šīs Komisijas pilnvaru laiks ir no 2010.gada 10.februāra līdz 2014.gada 31.oktobrim. Tās sastāvs un katra komisāra atbildības jomas ir šādas:

Valsts Komisārs Atbildības joma

Austrija Johannes Hahn Reģionālā politika (kohēzijas politika, Kohēzijas fonds, Eiropas reģionālās attīstības fonds u.c.)

Beļģija Karel De Gucht Tirdzniecība (atvērta globālā tirgus veidošana, Dohas sarunu raunda pabeigšana, brīvās tirdzniecības līgumi u.c.)

Bulgārija Kristalina Georgieva

Starptautiskā sadarbība, humanitārā palīdzība un reaģēšana krīžu situācijās (atbildība par civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju instrumentiem, humanitārās palīdzības sniegšana u.c.)

Čehija Štefan Füle

Paplašināšanās un Eiropas Kaimiņattiecību politika (atbildība par paplašināšanās procesu, sarunu vadīšana ar kandidātvalstīm, Eiropas Kaimiņattiecību politikas attīstība u.c.)

Dānija Connie Hedegaard

Klimata jautājumi (ES aktivitātes klimata izmaiņu jomā, siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārraudzība, klimata politikas integrācija citu ES politiku izstrādē u.c.)

Francija Michel Barnier

Iekšējais tirgus un pakalpojumi (vienotā tirgus politiku pārskatīšana, iniciatīvas krīzes seku pārvarēšanai, patentu apstiprināšana, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodrošināšana, finanšu tirgus stiprināšana u.c.)

Grieķija Maria Damanaki Jūrlietas un zivsaimniecība (zivsaimniecības politikas reforma, integrētas kopējās jūrniecības politikas izstrāde u.c.)

13

Igaunija Siim Kallas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transports (integrētas transporta politikas attīstība, Trans-Eiropas infrastruktūras politikas pārraudzība u.c.)

Itālija Antonio Tajani

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, rūpniecība un uzņēmējdarbība (integrētas industriālās politikas stratēģiskā ietvara izstrāde, Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta ieviešana, kosmosa politikas izstrāde u.c.)

Īrija Máire Geoghegan-Quinn

Pētniecība, inovācijas un zinātne (Eiropas kopējā pētniecības sektora izveide, ES un nacionālo, kā arī reģionālo darbību inovāciju jomā koordinēšana, nākotnes ES politikas ietvara izstrāde pētniecības un attīstības jomā u.c.)

Kipra Androulla Vassiliou

Izglītība, kultūra, daudzvalodība un jaunatnes lietas (ES izglītības un apmācības programmu atbilstības tirgus un sabiedrības vajadzībām pārraudzība, integrētas pieejas nodrošināšana, veidojot izglītības, inovāciju un pētniecības politikas u.c.)

Latvija Andris Piebalgs

Attīstība (attīstības sadarbība) (attīstības palīdzības īstenošana, sniegtās palīdzības efektivitātes nodrošināšana, jaunu attiecību attīstīšana ar Āfrikas valstīm u.c.)

Lietuva Algirdas Šemeta

Nodokļi un muita, audits un krāpniecības apkarošana (efektīvas sadarbības nodrošināšana ar dalībvalstīm, stiprinot cīņu pret krāpniecību nodokļu jomā, pasākumi administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā, Muitas savienības stratēģiskā ietvara sagatavošana, Komisijas iekšējais audits, OLAF u.c.)

Lielbritānija Catherine Ashton

Komisijas priekšsēdētāja vietniece, ES Augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos (ES ārējās un drošības politikas veidošana un īstenošana, attiecības ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām u.c.)

Luksemburga Viviane Reding

Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietas, cilvēktiesības un pilsonības lietas (ES pilsoņu tiesību stiprināšana, Stokholmas programmas ieviešana, ES pilsoņu brīvas kustības un konsulārās aizsardzības trešajās valstīs nodrošināšana, pilsoņu tiesību un pamatbrīvību ievērošanas kontrole u.c.)

Malta John Dalli Veselība un patērētāju politika (veselības sistēmu efektivitātes nodrošināšana, atbalsts patērētāju tiesību nodrošināšanai u.c.)

Nīderlande Neelie Kroes Komisijas priekšsēdētāja vietniece, digitālā dienas kārtība (ES digitālās politikas izstrāde, informācijas tehnoloģiju pielietojuma politikas izstrāde,

14

labvēlīgas vides radīšana, lai nodrošinātu ES vadošo lomu informācijas tehnoloģiju jomā u.c.)

Polija Janusz Lewandowski

Finanšu plānošana un budžets (finanšu plānošana un programmēšana, ES budžeta izdevumu pārraudzība, ES budžeta pārskats, lai sagatavotos jaunajam ES daudzgadu finanšu ietvaram u.c.)

Portugāle Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso)

Komisijas priekšsēdētājs

Rumānija Dacian Cioloş

Lauksaimniecība un lauku attīstība (Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes pēc 2013.gada izstrāde, konkurētspējīgas lauksaimniecības politikas veicināšana, lauku reģionu attīstības veicināšana u.c.)

Somija Olli Rehn

Ekonomikas un monetārās lietas (ekonomikas un monetārās politikas pārraudzības koordinēšana, eirozonas paplašināšanas jautājumi, sadarbība ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām u.c.)

Slovākija Maroš Šefčovič

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, starpinstitūciju attiecības un administratīvās lietas (politiskās sadarbības veicināšana ar Parlamentu un Padomi, citām ES iestādēm, Komisijas organizatoriskā pārraudzība un cilvēkresursu efektīva izmantošana u.c.)

Slovēnija Janez Potočnik Vide (ES politikas jomu attīstība, kas vērsta uz videi draudzīgu ekonomikas veicināšanu, gaisa kvalitāti un efektīvu ūdens apsaimniekošanu u.c.)

Spānija Joaquín Almunia Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, konkurence (konkurences politikas uzraudzība vienotā tirgus ietvaros, godīgas konkurences nodrošināšana u.c.)

Ungārija Lászlo Andor

Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija (modernas Eiropas sociālās politikas izveide, atbalsta politikas izstrāde sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām un nabadzības izskaušanai, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Globalizācijas fonds u.c.)

Vācija Günther Oettinger Enerģētika (virzība uz vienota Eiropas enerģētikas tirgus izveidi, ES enerģētikas infrastruktūras un pārvades tīklu izveide u.c.)

Zviedrija Cecilia Malmström

Iekšlietas (iekšlietu un migrācijas jautājumi, brīvas personu kustības sistēmas Šengena zonā pilnveidošana, nelegālā migrācija, patvēruma jautājumi u.c.)

15

Komisijas komisāru vadībā darbojas Komisijas pārvaldes aparāts (vairāk kā 33 000 darbinieku), kas praktiski īsteno Komisijai dotos uzdevumus. Komisijas pārvaldes aparātu veido dažādi ģenerāldirektorāti un dienesti:

Dienesti politikas jomās: • Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts

• Konkurences ģenerāldirektorāts • Ekonomikas un finansu lietu ģenerāldirektorāts

• Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts

• Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts

• Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts

• Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāts

• Vides ģenerāldirektorāts • Zvejniecības ģenerāldirektorāts

• Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts

• Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāts

• Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts • Iekšlietu un tieslietu ģenerāldirektorāts

• Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts • Pētniecības ģenerāldirektorāts

• Nodokļu un muitas ģenerāldirektorāts • Apvienotais izpētes centrs

Dienesti ārējo attiecību jomā: • Attīstības ģenerāldirektorāts

• Paplašināšanās ģenerāldirektorāts • Tirdzniecības ģenerāldirektorāts

• Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts • Eiropas Palīdzības un sadarbības dienests

• Humanitārās palīdzības dienests – ECHO Vispārējie dienesti:

• Eiropas Pretkorupcijas birojs • Eurostat – statistikas birojs

• Preses un komunikāciju dienests • Publikāciju birojs

• Ģenerālsekretariāts Iekšējie dienesti:

• Budžeta ģenerāldirektorāts • Finansu un kontroles ģenerāldirektorāts

• Politisko padomnieku grupa • Kopējais konferenču organizēšanas

dienests • Juridiskais dienests

• Personālvadības un administrācijas dienests • Tulkošanas dienests

1. 2. Ministru padome (Padome)

Ministru padome ir ES centrālais lēmējorgāns. Padomes galvenais uzdevums ir pārstāvēt dalībvalstu intereses ES1.

1.2.1. Kompetences

Padomi kā iestādi raksturo šādas galvenās pilnvaras: 1) likumdevēja tiesības ES jautājumos (daudzās jomās tiesību aktu pieņemšana notiek

kopā ar Parlamentu)2;

1 Līguma par ES 16.pants un Līguma par ES darbību 237.pants – 243.pants 2 Līguma par ES 16.pants

16

2) lēmuma pieņemšanas tiesības kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos, ņemot vērā Eiropadomes vadlīnijas1;

3) likumdevēja tiesības brīvības, drošības un tiesiskuma telpas (iekšlietu un tieslietu) attīstības jautājumos;

4) dalībvalstu vispārējo ekonomikas politiku koordinēšana;

5) tiesības pilnvarot Komisiju īstenot Padomes izstrādātos noteikumus ES jautājumos. Padomei ir piešķirtas arī citas specifiskas pilnvaras, piemēram, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un Revīzijas palātas locekļu iecelšana u.c.2

1.2.2. Sastāvs, struktūra un vadība Ministru padomē no katras valsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības šīs dalībvalsts valdības vārdā. Ministru padome atbilstoši izskatāmajiem jautājumiem pulcējas dažādos sastāvos. Ir 10 dažādas Padomes konfigurācijas3:

1. Vispārējās lietas,

2. Ārlietas, 3. Ekonomika un finanses (tai skaitā, ES budžets),

4. Tieslietas un iekšlietas (tai skaitā, civilā aizsardzība), 5. Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju aizsardzība,

6. Konkurētspēja (tai skaitā iekšējais tirgus, rūpniecība un zinātniskā izpēte, tūrisms), 7. Transports, telekomunikācijas un enerģētika,

8. Lauksaimniecība un zivsaimniecība, 9. Vide,

10. Izglītība, jaunatne un kultūra (tai skaitā, audiovizuālie jautājumi). Ar Lisabonas līgumu līdzšinējā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome tika sadalīta divās atsevišķās padomēs – Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome4. Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā, sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju. Tā ir atbildīga par politiku vispārēju koordinēšanu, institucionāliem un administratīviem jautājumiem, horizontālām lietām, kas ietekmē vairākas ES politikas, piemēram, daudzgadu finanšu shēma un paplašināšanās, kā arī par jebkuru lietu, kuru tai uztic Eiropadome, ņemot vērā ekonomiskās un monetārās ES darbības noteikumus5. Savukārt, Ārlietu padomi vada ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos. Ārlietu padome izstrādā ES ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, un nodrošina tās konsekvenci. Tā ir atbildīga par visu ES ārpolitisko darbību, proti, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kopējo tirdzniecības politiku, kā arī sadarbību attīstības jomā un 1 Līguma par ES 26.pants 2 Līguma par ES darbību 286., 301. un 305.pants 3 2009.gada 1.decembra Padomes lēmums Nr 2009/937/ES 4 Līguma par ES 16.pants 5 Līguma par ES 16.pants un Padomes Reglamenta 2.pants

17

humāno palīdzību1. Ja Ārlietu padomi sasauc, lai izskatītu ar kopējo tirdzniecības politiku saistītus jautājumus, tās priekšsēdētāju – ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos - aizstāj prezidentvalsts ministrs, kurš ir Ārlietu padomes sastāvā.

Lēmumu pieņemšanas līmeņi Padomē

Ministru padomi tās lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā atbalsta eksperti un diplomāti.

Ekspertu līmeni veido dalībvalstu ierēdņu darba grupas un komitejas, kuru uzdevums ir mēģināt rast kompromisu un vienoties par lēmuma projektu (sk. 9.).

Tālāk lēmuma projekts tiek izskatīts diplomātu līmenī - Pastāvīgo pārstāvju komitejā, kas tiek dēvēta par COREPER, saīsinot no nosaukuma franču valodā: Comite des Representants Permanents. Komitejas sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji. Tiem ir diplomātu statuss un vēstnieku rangs.

COREPER tiekas 2 dažādos sastāvos. COREPER I tiekas dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju vietnieki (vēstnieks - Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāja vietnieks), bet COREPER II tiekas dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji (ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks - Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītājs) (sk. 10.).

1.2.3. Padomes prezidentūra

Svarīga loma Padomes uzdevumu veikšanā, tās darbības nodrošināšanā un ES interešu pārstāvēšanā ir Padomes prezidentūrai, kas mainās reizi pusgadā, kad atbildību par Padomes (izņemot Ārlietu padomes) darba norisi uzņemas kāda no dalībvalstīm. Nozīmīgākās Padomes prezidentūras darbības jomas ir šādas:

1 Līguma par ES 16.pants un Padomes Reglamenta 2.pants

18

• administratīvā funkcija – izpaužas kā Padomes darba vadība visplašākajā nozīmē, t.i., Padomes, COREPER, darba grupu sanāksmju darba kārtības izstrāde, to atbilstības nodrošināšana Padomes Reglamentam u.c.;

• iniciatīvas funkcija – izpaužas kā iespēja uzņemties iniciatīvu pārrunās pirms lēmuma pieņemšanas;

• koordinācijas funkcija – izpaužas kā koordinējoša darbība gan Padomes ietvaros, gan starp Padomi, Komisiju, Parlamentu sadarbībā ar Eiropadomes priekšsēdētāju;

• starpnieka funkcija – pārrunu vešanas procesā var uzņemties samierinātāja lomu; • reprezentatīvā funkcija – izpaužas, pārstāvot Padomi attiecībās ar Komisiju, kā arī

pārstāvot Padomi ārpus ES sadarbībā ar Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūru secība līdz 2020.gadam ir šāda:

Gads Prezidējošās valstis

2004 (I-VI) Īrija

(VII-XII) Nīderlande

2005 (I-VI) Luksemburga

(VII-XII) Apvienotā karaliste

2006 (I-VI) Austrija

(VII-XII) Somija

2007 (I-VI) Vācija

(VII-XII) Portugāle

2008 (I-VI) Slovēnija

(VII-XII) Francija

2009 (I-VI) Čehija

(VII-XII) Zviedrija

2010 (I-VI) Spānija

(VII-XII) Beļģija

2011 (I-VI) Ungārija

(VII-XII) Polija

2012 (I-VI) Dānija

(VII-XII) Kipra

2013(I-VI) Īrija

(VII-XII) Lietuva

2014 (I-VI) Grieķija

(VII-XII) Itālija

2015 (I-VI) Latvija

(VII-XII) Luksemburga

19

2016 (I-VI) Nīderlande

(VII-XII) Slovākija

2017 (I-VI) Malta

(VII-XII) Apvienotā Karaliste

2018 (I-VI) Igaunija

(VII-XII) Bulgārija

2019 (I-VI) Austrija

(VII-XII) Rumānija

2020 (I-VI) Somija

Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos Padomes prezidentūru (izņemot Ārlietu padomes prezidentūru) katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa (skatīt tabulu iepriekš) - t.s. „trio” prezidentūra jeb „troika”.1 Šīs grupas izveido, ievērojot dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas principu un ņemot vērā gan to daudzveidību, gan teritoriālo līdzsvaru ES. Katrs grupas loceklis pēc kārtas pilda visu Padomes sastāvu prezidentūras pienākumus sešus mēnešus (izņemot Ārlietu padomes prezidentūras pienākumus). Pārējie grupas locekļi palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz kopīgu programmu. Grupas locekļi var, savstarpēji vienojoties, paredzēt citus noteikumus. 18 mēnešu prezidentūras programmas projekts tiek izstrādāts kopā ar Ārlietu padomes priekšsēdētāju, kura vadības laikā konkrētais Padomes sastāvs veic attiecīgās darbības. Programmas projektu izstrādā, cieši sadarbojoties ar Komisiju un Eiropadomes priekšsēdētāju. Programmu apstiprina Vispārējo lietu padome. Tādējādi Lisabonas līgums formalizē pēdējo gadu praksi, kad prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trijām dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Grupas prezidentūra ir būtiska ne vien no Padomes darba konsekvences un pēctecības nodrošināšanas aspekta, bet arī no resursu pieejamības aspekta, īpaši gadījumos, kad Padomes prezidentūru īsteno maza ES dalībvalsts. Pastāvot grupas prezidentūrai, ir iespēja lūgt pārējo grupas prezidentūras locekļu palīdzību, piemēram, Padomes nozaru darba grupu vadīšanā. Liela nozīme Padomes uzdevumu izpildē ir Padomes Ģenerālsekretariātam. Tā uzdevums ir sagatavot un nodrošināt vienmērīgu Padomes darbu visos līmeņos. Tas darbojas kā šīs iestādes „atmiņa” un palīgs prezidējošajai valstij. Ģenerālsekretariātam ir arī daudzi tehniski un administratīvi uzdevumi – tas publicē Padomes lēmumus, sastāda budžeta tāmi, pārvalda Padomes budžeta līdzekļus u.c.

Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos līdzšinējā Padomes ģenerālsekretāra/ES augstā pārstāvja Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos amata mandāta divējādā daba tiek nošķirta. Lisabonas līgums paredz divus atsevišķus amatus – Padomes ģenerālsekretārs un ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Padomes ģenerālsekretārs vada Padomes Ģenerālsekretariātu, piedalās Eiropadomes sanāksmēs, kuru ietvaros veic visus pasākumus, kas ir vajadzīgi Eiropadomes darba organizācijai, atbild par Eiropadomes un Padomes budžetu un to pārvaldību.2

1 Lisabonas līgumam pievienotā 9.deklarācija par 16.panta 9.punktu Līgumā par ES attiecībā uz Eiropadomes

lēmumu par Padomes prezidentūru 2 Līguma par ES darbību 240.pants un Padomes Reglaments (2009/937/ES)

20

1.2.4. ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Lisabonas līgums ievieš Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstais pārstāvis) amatu. Šis amats apvieno divus līdzšinējos ES amatus – ES Augstais pārstāvis Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks/ārējo attiecību komisārs. Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi, kurā piedalās dalībvalstu ārlietu ministri, bet vienlaikus ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš Komisijā atbild par ārējo attiecību jomu un koordinē citus nozaru komisārus, kuru kompetencē ir jautājumi, kas radniecīgi ārlietām.

Augsto pārstāvi amatā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Eiropadome. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru. Augstais pārstāvis kopā ar visas Komisijas sastāvu ir pakļauts arī apstiprināšanas procedūrai Parlamentā. Augstais pārstāvis amatā tiek iecelts uz Komisijas pilnvaru termiņu. Augstajam pārstāvim ir šādas pamatfunkcijas:

(1)kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks atbild par ārējo attiecību jomu Komisijā; (2)vada Ārlietu padomi;

(3)vada Eiropas Ārējās darbības dienestu (sk. zemāk); (4)vada un nodrošina vienotu Kopējo ārējās un drošības politiku, sniedz priekšlikumus, kā arī īsteno Eiropadomes un Padomes lēmumus; (5)vada politisko dialogu ar trešajām valstīm un pauž viedokli starptautiskajās organizācijās un konferencēs.

1.2.5. Eiropas Ārējās darbības dienests Lisabonas līgums dod pamatu Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei, lai palīdzētu Augstajam pārstāvim viņa funkciju īstenošanā. Lisabonas līgums paredz, ka dienests strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un tā personālā ir Komisijas un Padomes Ģenerālsekretariāta atbilstošo struktūrvienību ierēdņi un dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotie darbinieki.

Līdz ar dienesta izveidi līdzšinējās Komisijas pārstāvniecības un delegācijas trešajās valstīs un starptautiskajās organizācijās kļūst par ES delegācijām un iekļaujas Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrā. Vienlaicīgi Komisija saglabā savas pārstāvniecības ES dalībvalstīs, kuru mērķis ir uzturēt saikni ar Komisiju, informēt par ES aktualitātēm un padarīt ES tuvāku sabiedrībai.

1.3. Eiropadome Eiropadome ir dibināta 1974.gadā. Eiropadome nosaka ES attīstību un vispārējos politikas virzienus un prioritātes. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt vispārējās politikas vadlīnijas ES turpmākajai attīstībai, tādējādi faktiski ietekmējot arī Komisijas, Padomes un citu ES iestāžu darbu.

21

Ar Lisabonas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts institūcijas (iestādes) statuss.1 Tas nozīmē, ka Eiropadome pieņem saistošus lēmumus, kas ir pakļauti ES Tiesas izvērtēšanai. Lēmumi tiek pieņemti ar atbilstošu lēmumu pieņemšanas procedūru, kas noteikta Lisabonas līgumā. Eiropadome neveic likumdošanas funkcijas. Likumdošanas prerogatīva ir Parlamentam un Padomei.

Lisabonas līgums izveido pastāvīgu Eiropadomes priekšsēdētāja amatu.2 Eiropadomes priekšsēdētāju ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Eiropadomes priekšsēdētāja pamatfunkcijas ir:

a) vadīt un virzīt Eiropadomes darbu;

b) nodrošināt Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;

c) veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē; d) pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniegt ziņojumu Parlamentam.

Eiropadomes sastāvā ir Eiropadomes priekšsēdētājs, ES valstu un valdību vadītāji, Komisijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās Augstais pārstāvis un Padomes ģenerālsekretārs. Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Augstajam pārstāvim un Padomes ģenerālsekretāram Eiropadomē nav balsstiesību. Ja Eiropadomes darba kārtība to paredz, dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs var lemt par konkrēta dalībvalsts valdības nozares ministra dalību Eiropadomē, bet Komisijas priekšsēdētājs - par Komisijas komisāra dalību. Eiropadomē var tikt uzaicināts piedalīties Parlamenta priekšsēdētājs. Eiropadome tiekas vismaz 2 reizes gadā, un tās sanāksmes vada Eiropadomes priekšsēdētājs.3 Papildus Eiropadomes sanāksmēm tās locekļi var pulcēties arī Starpvaldību konferencē, kuras uzdevums ir panākt politisku vienošanos par kādu īpaši svarīgu ES dienas kārtības jautājumu vai izstrādāt ES pamatlīgumu grozījumus.

1.4. Parlaments ES piemīt divkārša demokrātiskā leģitimitāte. No vienas puses, to veido dalībvalstis, to demokrātiskā ceļā ievēlētās valdības un to pārstāvji, bet no otras puses - Parlaments, kuru ES dalībvalstu pilsoņi pirmo reizi tiešās vēlēšanās ievēlēja 1970. gadā. Līdz ar to tika īstenots viens no ES galvenajiem principiem – parlamentārā demokrātija. Sākotnēji EOTK, EEK un EAK strādāja ar parlamentāra orgāna palīdzību, ko sauca par “parlamentāro asambleju”. Pēc savas iniciatīvas šī sapulce pārdēvējās par “Eiropas Parlamentu”, ar Vienotā Eiropas akta stāšanos spēkā 1987.gada 1.jūlijā šis nosaukums tika iekļauts līgumos.

1.4.1. Sastāvs

Reizi 5 gados katras ES dalībvalsts pilsoņi tiešās, vispārējās vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts.4 Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits Parlamentā noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, taču vienai dalībvalstij nedrīkst būt mazāks deputātu skaits par 5 vai lielāks par 99. 2009.gada 4.-7.jūnija Parlamenta vēlēšanās no 27 ES dalībvalstīm ir ievēlēti 736 deputāti. 1 Līguma par ES 13.pants 2 Līguma par ES 15.pants 3 Līguma par ES 15.pants un Padomes Reglaments (2009/937/ES) 4 Līguma par ES 14.pants un Līguma par ES darbību 223.-234,pants, kā arī 36. Protokols „Par pārejas

noteikumiem”

22

Vācija 99 Austrija 17

Francija 72 Bulgārija 17 Itālija 72 Dānija 13

Lielbritānija 72 Somija 13 Spānija 50 Slovākija 13

Polija 50 Īrija 12 Rumānija 33 Lietuva 12

Nīderlande 25 Latvija 8 Beļģija 22 Slovēnija 7

Grieķija 22 Igaunija 6 Čehija 22 Kipra 6

Ungārija 22 Luksemburga 6 Portugāle 22 Malta 5

Zviedrija 18 Kopā 736

Saskaņā ar Lisabonas līgumu, 2009.-2014.gadam sasaukuma laikā deputātu skaits tiks palielināts līdz 754 deputātiem.1 Deputātu skaita palielinājuma rezultātā Latvijai būs viena papildus deputāta vieta2. Nākamajā sasaukumā (2014. – 2019. gadam) tiks ievēlēts 751 deputāts (750 deputāti un priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību), kā arī nosaka ES dalībvalstu pārstāvības. Pēc iedzīvotāju skaita mazāko dalībvalsti pārstāvēs ne mazāk kā 6 deputāti, lielāko – ne vairāk kā 96 deputāti. Neskatoties uz nacionālo pārstāvību, Parlamentam būtisks ir arī deputātu dalījums pēc to ideoloģiskās pārliecības. Tieši deputāta piederība noteiktai politiskai grupai ir saistoša lēmumu pieņemšanā. Viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu nevis nacionālo delegāciju ietvaros. Šobrīd no dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti veido septiņas politiskās grupas.

Lai izveidotu politisko grupu, tajā ir jābūt vismaz 25 deputātiem no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu. Ir aizliegts vienlaicīgi darboties vairākās politiskās grupās. 2009.-2014.gadam sasaukumā ir šādas frakcijas jeb politiskās grupas:

Politiskā grupa Deputātu skaits

Tai skaitā, Latvijas deputāti

Eiropas Tautas partijas (kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu grupa

265 Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās 184 Aleksandrs Mirskis

1 Eiropadomes 2008.gada 11. un 12.decembra sanāksme, prezidentvalsts secinājumi, 17271/1/08; Eiropadomes

2009.gada 18. un 19. jūnija sanāksme, prezidentvalsts secinājumi, 11225/2/09 2 Papildus deputātu vietu saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu 2009.gada 4.jūnijā rezultātiem iegūs Kārlis Šadurskis

23

alianses grupa

Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupa 84 Ivars Godmanis

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa 55 Tatjana Ždanoka

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa 54 Roberts Zīle

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa

35 Alfrēds Rubiks

Grupa „Brīvības un demokrātijas Eiropa” 32 -

Grupām nepiederošie deputāti 27 -

1.4.2. Kompetences

Parlamenta pilnvaras līdz ar Eiropas integrācijas procesa attīstību pakāpeniski ir palielinājušās, un šobrīd Parlaments kopā ar Padomi ir galvenie ES likumdevēji.

Galvenās kompetences jomas ir šādas: 1) likumdošanas pilnvaras saskaņā ar dažādām lēmumu pieņemšanas procedūrām (sk.

13.2.); 2) budžeta pilnvaras – līdzdalība budžeta apstiprināšanā kopā ar Padomi;

3) ārējo attiecību pilnvaras: piekrišana jaunu dalībvalstu uzņemšanas un asociācijas līgumu slēgšanas gadījumā u.c.;

4) demokrātiskā uzraudzība – Parlamenta kontrolei īpaši ir pakļauta Komisijas darbība. Parlaments izskata arī ES pilsoņu iesniegtās sūdzības;

5) Eiropas vidutāja (ombudsmena) izvēles un apstiprināšanas tiesības.

1.4.3. Darba norise Parlaments reizi mēnesī Strasbūrā rīko nedēļu garas plenārsēdes. Plenārsēdēs notiek publiskas debates, kā arī tiek uzklausīti viedokļi un pieņemti lēmumi. Papildu plenārsēdes tiek organizētas Briselē. Lēmumi tiek pieņemti ar absolūtu balsu vai absolūtu Parlamenta locekļu vairākumu. Lai sagatavotu Parlamenta darbu plenārsēdēs, deputāti ir sadalījušies komitejās, no kurām katra ir specializējusies atsevišķā jomā. Parlamenta komitejas sanāk šādos jautājumos: Pastāvīgās komitejas • Iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība

• Ārlietas • Transports un tūrisms • Attīstība • Reģionālā attīstība

• Starptautiskā tirdzniecība • Lauksaimniecības un lauku attīstība • Budžets • Zivsaimniecība

• Budžeta kontrole • Kultūra un izglītība • Ekonomika un monetārās lietas • Konstitucionālie jautājumi

• Nodarbinātība un sociālās lietas • Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība • Vides, sabiedrības veselība un pārtikas • Lūgumraksti

24

nekaitīgums

• Rūpniecība, pētniecība un enerģētika • Cilvēktiesības • Juridiskie jautājumi

• Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas Īpašās komitejas • Drošība un aizsardzība • Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze

(īpašā komiteja

1.5. Konsultatīvās institūcijas 1.5.1. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja1 Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (ESLK) locekļi pārstāv dažādas ekonomiskās un sociālās grupas, kas aptver darba devējus un darba ņēmējus (sociālos partnerus), lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības, mazo un vidējo uzņēmumu, brīvo profesiju, apdrošināšanas grupu un kooperatīvu pārstāvjus, patērētājus un vides aizstāvjus u.c. Lisabonas līgums nosaka, ka ESLK locekļu skaits nepārsniedz 350. Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot ESLK sastāvu. Šobrīd ESLK kopumā ir 344 pārstāvji un katrai valstij ir paredzēts noteikts pārstāvju skaits. Komitejas locekļus ieceļ uz 5 gadiem. Padome apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. ESLK locekļus var iecelt amatā atkārtoti. Padome pieņem lēmumu par ESLK locekļu apstiprināšanu pēc apspriešanās ar Komisiju. ESLK no savu locekļu vidus uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju.

Daudzās politikas jomās Komisijai un Padomei, pirms tās pieņem tiesību aktus, ir jākonsultējas ar ESLK, taču ESLK viedoklis nav saistošs. ESLK var izteikt savu viedokli par atsevišķiem ES darbības aspektiem arī pēc savas iniciatīvas.

1.5.2. Reģionu komiteja2 Reģionu komiteja (RK) ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politiku un likumdošanas izstrādes procesā. Tāpat kā ESLK, arī RK ir piešķirta konsultatīva loma. Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei jāapspriežas ar RK par visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni. Tomēr ar to var konsultēties arī citos gadījumos, it īpaši, ja jautājums ir saistīts ar pārrobežu sadarbību. RK sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. Šobrīd RK ir 344 pārstāvji. Lisabonas līgums nosaka, ka RK locekļu skaits nepārsniedz 350. Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot RK sastāvu. RK locekļus, kā arī tādu pašu skaitu viņu aizstājēju ieceļ uz 5 gadiem. Viņus var iecelt amatā atkārtoti. RK locekļi no sava vidus uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju un prezidiju.

1 Līguma par ES 13.pants un Līguma par ES darbību 300., 304.pants 2 Līguma par ES 13.pants un Līguma par ES darbību 300., 305.-307.pants

25

1.5.3. Latvijas pārstāvji konsultatīvajās institūcijās

Dalībvalstu pārstāvju skaits ESLK un RK: Vācija 24 Zviedrija 12

Francija 24 Austrija 12 Itālija 24 Slovākija 9

Apvienotā Karaliste 24 Dānija 9 Spānija 21 Somija 9

Polija 21 Īrija 9 Rumānija 15 Lietuva 9

Nīderlande 12 Latvija 7 Grieķija 12 Slovēnija 7

Portugāle 12 Igaunija 7 Beļģija 12 Kipra 6

Bulgārija 12 Luksemburga 6 Ungārija 12 Malta 5

Čehija 12 Kopā 344 ESLK darbā piedalās šādi Latvijas pārstāvji (darbības termiņš līdz 2010.gada 20.septembrim)1:

- Irina Homko

- Pēteris Krīgers

- Vitālijs Gavrilovs

- Gunta Anča

- Armands Krauze

- Viesturs Kociņš

- Gundars Strautmanis

RK darbā piedalās šādi Latvijas pārstāvji: (termiņš no 2010.gada 26.janvāra līdz 2014.gada 25.janvārim)2: Pastāvīgie pārstāvji Aizvietotāji

Leonīds Salcevičs Jānis Vītoliņš Guntars Krieviņš Inesis Boķis

Ainārs Šlesers Sergejs Dolgopolovs Jānis Neimanis Ligita Gintere

1 Ministru kabineta 2006. gada 15. maija rīkojums Nr. 342 “Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā” 2 Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra rīkojums Nr. 735 "Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai ES

Reģionu komitejā"

26

Indra Rassa Jānis Trupovnieks

Aleksandrs Lielmežs Nellija Kleinberga Andris Jaunsleinis Edvīns Bartkevičs

ESLK un RK locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un ES vispārējās interesēs. Īpaši atzīmējams ir aizliegums komitejas locekļiem vienlaicīgi pildīt Eiropas parlamentārieša funkcijas.

1.6. ES Tiesa un Vispārējā tiesa1 Ar Lisabonas līgumu līdzšinējā Eiropas Kopienu Tiesa tiek pārdēvēta par ES Tiesu, kuras sastāvā ietilpst arī Vispārējā tiesa (iepriekš - Pirmās instances tiesa) un specializētās tiesas (iepriekš – tiesas palātas)

ES Tiesa izveidota jau ar 1952.gada Eiropas Ogļu un tērauda ES dibināšanas līgumu un darbojas no 1953.gada.

Vispārējā tiesa izveidota, pamatojoties uz Padomes 1988.gada 24.oktobra lēmumu, darbojas no 1989.gada. Vispārējā tiesa tika izveidota, lai uzturētu un uzlabotu ES tiesiskās kārtības aizsardzības kvalitāti un efektivitāti. Tā kā ES Tiesas un Vispārējās tiesas noslodze turpina pieaugt, ar Nicas līgumu tika radīta iespēja Vispārējās tiesas sastāvā veidot specializētas tiesu kameras (tiesas). 2004.gada 2.novembrī tika pieņemts lēmums par pirmās specializētās – Civildienesta tiesas izveidi.

Gan ES Tiesa, gan Vispārējā tiesa atrodas Luksemburgā.

1.6.1. Uzdevumi ES Tiesas un Vispārējās tiesas uzdevums ir nodrošināt tiesiskumu ES pamatlīgumu interpretēšanā un piemērošanā. Ar Amsterdamas līgumu tām piešķirta tāda pati loma ar policijas un sadarbību krimināllietās saistītos jautājumos.

Ar Lisabonas līgumu ES Tiesas kompetence tiek paplašināta, tomēr tai nav jurisdikcijas attiecībā uz noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti saistībā ar noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

1.6.2. Sastāvs un darbības noteikumi ES Tiesas un Vispārējās tiesas sastāvā ietilpst 27 tiesneši (viens no katras dalībvalsts) un 8 ģenerāladvokāti, kuru pienākums ir sniegt viedokli par izskatāmo lietu, darbojoties objektīvi un patstāvīgi. Vispārējā tiesā nav pastāvīgu ģenerāladvokātu, tomēr atsevišķās lietās var nozīmēt vienu tiesnesi ar ģenerāladvokāta funkcijām. Civildienesta tiesā strādā septiņi tiesneši, kuru izvēle notiek vispārēja konkursa kārtībā. Ik pēc 3 gadiem tiesnešus un ģenerāladvokātus daļēji nomaina. Lisabonas līgums paredz, ka ES Tiesa var lūgt Padomi ar vienprātīgu lēmumu palielināt ģenerāladvokātu skaitu līdz 11. Pašlaik Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei ir pastāvīgs ģenerāladvokāts un tās nepiedalās pārējo ģenerāladvokātu rotācijas sistēmā. Ja ģenerāladvokātu skaits tiks palielināts, tad pastāvīga ģenerāladvokāta vietu iegūs Polija. 1 Līguma par ES 13. un 19.pants un Līguma par ES darbību 251.-281.pants, kā arī ES Tiesas Statūti

27

Tiesneši uz 3 gadiem no sava vidus ievēl ES Tiesas priekšsēdētāju, kuru var ievēlēt atkārtoti.

Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti. Tiesnešus nominē katras valsts valdība, bet kopējo sastāvu uz sešiem gadiem apstiprina dalībvalstu valdību pārstāvji Padomē. Ar Padomes lēmumu pēc ES Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas var izveidot komiteju, kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību ES Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem. Saskaņā ar Lisabonas līgumu šīs komitejas sastāvā jābūt septiņām personām, kas izraudzītas no bijušo ES Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus, bet vienu komitejas locekli izvirza Parlaments.

No Latvijas ES Tiesas tiesneša amatā ir Egils Levits (pilnvaru termiņš sākās 2004. gada 11. maijā un pēc atkārtotas apstiprināšanas ilgs līdz 2012. gada 6. oktobrim). No Latvijas Vispārējās tiesas tiesneša amatā darbojas Ingrīda Labucka (pilnvaru termiņš sākās 2004. gada 12. maijā un ilga līdz 2007. gada 31. augustam. Viņa tika atkārtoti apstiprināta uz pilnvaru termiņu no 2007. gada 1. septembra līdz 2013. gada 31. augustam). Civildienesta tiesā strādā septiņi tiesneši, kuru izvēle notiek vispārēja konkursa kārtībā.

ES Tiesa izskata lietas palātu sēdēs, virspalātā vai plēnumā. Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs vai pieciem tiesnešiem. Virspalātā, kas sastāv no 13 tiesnešiem, tiesa sanāk, ja to lūdz dalībvalsts vai ES institūcija, kura ir puse tiesas procesā, kā arī īpaši sarežģītās vai nozīmīgās lietās. Plēnumā lietas izskata tikai gadījumos, kas noteikti ES Tiesas statūtos, un tad, ja tiesa uzskata lietu par īpaši nozīmīgu. Plēnuma kvorums ir 15 tiesneši. Vispārējā tiesa lietas izskata palātu sēdēs vai plēnumā (virspalātā). Izskatot lietu palātā, tiesa sastāv no trīs vai pieciem tiesnešiem, bet atsevišķos gadījumos tiesnesis lietu var izskatīt vienpersoniski. Izskatot lietu plēnumā (virspalātā), tiesa sastāv vai trīspadsmit tiesnešiem. Ja to prasa lietas sarežģītība vai svarīgums, lietu var izskatīt plēnumā. Civildienesta tiesa lietas izspriež palātās, kurās ir trīs tiesneši. Atsevišķos, reglamentā paredzētos gadījumos, lieta tiek izspriesta plēnumā vai palātā, kurā ir pieci tiesneši vai arī viens tiesnesis. Plēnumam parasti nodod sarežģītas vai svarīgas lietas.

1.6.3. Kompetences

ES Tiesas kompetencē ir šādas lietu kategorijas: 1) Komisijas vai dalībvalstu celtās prasības pret citām dalībvalstīm par ES pamatlīgumu

pārkāpumiem; 2) dalībvalstu vai ES institūciju celtās prasības par Komisijas atzinumu, izvērtējot

ciešākas atsevišķu dalībvalstu sadarbības iespējas, kā arī par Parlamenta vai Padomes un abu kopā pieņemto tiesību aktu anulēšanu, izņemot:

a. lēmumus, kurus Padome pieņēmusi attiecībā uz valsts palīdzību; b. Padomes pieņemtos tiesību aktus, lai nodrošinātu kopējo tirdzniecību;

c. Padomes tiesību aktus, kas pieņemti, lai pilnvarotu Komisiju īstenot Padomes izstrādātus noteikumus.

3) dalībvalstu vai ES institūciju celtās prasības par ES institūciju bezdarbību tādos pašos gadījumos, kādi uzskaitīti attiecībā uz pieņemtajiem tiesību aktiem (sk. iepriekš);

4) sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem; 5) dalībvalstu tiesu iesniegtie prejudiciālo nolēmumu lūgumi;

28

6) dalībvalstu, Padomes, Komisijas vai Parlamenta lūgumi sniegt atzinumus par to, vai paredzētais nolīgums starp ES un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām ir saderīgs ar ES pamatlīgumiem;

7) īpaši būtiskas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem lietās, kurās pārsūdzēts Civildienesta tiesas nolēmums;

8) īpaši būtiskas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem prejudiciālās lietās. Vispārējai tiesai ir piekritīga šādu lietu izskatīšana pirmajā instancē:

1) pārējās prasības par ES tiesību aktu anulēšanu; 2) pārējās prasības par ES institūciju bezdarbību;

3) prasības par kaitējuma atlīdzināšanu, ko nodarījušas ES iestādes vai to darbinieki; 4) strīdu, kas attiecas uz publisko vai privāto tiesību līgumiem, kurus noslēgušas ES

institūcijas, izšķiršana; 5) prejudiciālu nolēmumu lūgumi atsevišķās jomās;

6) sūdzības par Civildienesta tiesas nolēmumiem. Civildienesta tiesas kompetencē ir izskatīt ES iestāžu un to darbinieku strīdus pirmajā instancē.

1.7. Specializētās aģentūras ES specializētās aģentūras ir izveidotas ar ES sekundārajiem tiesību aktiem un pilda tām uzdotus ļoti specifiskus tehniskus, zinātniskus vai administratīvus uzdevumus. Aģentūras tiek izvietotas dažādās ES valstīs, un parasti dalībvalstu sacensība par jaunas aģentūras izvietošanu ir sīva. Tajā tiek ņemta vērā ne tikai attiecīgo valstu „piemērotība” aģentūras iz vietošanai (piemēram, pielāgota infrastruktūra), bet arī tas, vai attiecīgajā valstī jau ir izvietoti kādi ES dienesti, vai attiecīgās valsts pārstāvji jau darbojas ES aģentūru valdēs u.c. aspekti.

Jau pašā jaunas aģentūras izveides iniciatīvas sākumposmā ir jānotiek izvērtējumam par to, vai šādas aģentūras veidošana ir atbalstāma un vai Latvija būtu ieinteresēta savas kandidatūras izvirzīšanai jaunveidojamās aģentūras izvietošanai (piemēram, jāizvērtē izvietošanas Latvijā ietekme uz ekonomisko attīstību, nozīme konkrētai nozarei, iespēja piedāvāt kvalificētu darbaspēku un piesaistīt uzņēmējus u.c.). Par Latvijas kandidatūras izvirzīšanu aģentūras izvietošanai ir jābūt savlaicīgam politiskam lēmumam.

Ja tiek pieņemts lēmums izvirzīt Latvijas kandidatūru aģentūras izvietošanai, jāņem vērā, ka būs nepieciešams nopietns lobēšanas darbs citās ES dalībvalstīs, Komisijā, sadarbība ar esošo un nākamajām prezidentūrām. Lai paustu saskaņotu Latvijas viedokli, atbalstot un izvirzot kandidatūras vēlētajiem ES aģentūru amatiem, kā arī aģentūru atrašanās vietām, īpaši svarīga ir informācijas apmaiņa starp Ārlietu ministriju un par aģentūru atbildīgo institūciju. Tādēļ gadījumos, kad aģentūru struktūrās tiek diskutēts minētais jautājumu loks, Latvijas pārstāvja dienesta ziņojums par sanāksmes norisi jāadresē arī Ārlietu ministrijai (koordinacija@mfa.gov.lv).

Šobrīd ir 22 specializētās aģentūras (http://www.europa.eu.int/agencies/index_en.htm):

29

Aģentūras nosaukums latviešu valodā

Aģentūras nosaukums angļu valodā

Atrašanās vieta

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

European Centre for the Development of Vocational Training (CEDEFOP)

Tesaloniki, Grieķija Birojs ir arī Briselē, Beļģijā http://www.cedefop.europa.eu/

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds

European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions (EUROFOUND)

Dublina, Īrija http://www.eurofound.europa.eu/

Eiropas Izglītības fonds

European Training Foundation (ETF)

Turīna, Itālija http://www.etf.europa.eu/web.nsf?Open

Eiropas Vides aģentūra

European Environment Agency (EEA)

Kopenhāgena, Dānija http://www.eea.europa.eu/

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi)

Office for Harmonisation in the Internal Market (Trade Marks and Designs) (OHIM)

Alikante, Spānija http://oami.europa.eu/

Eiropas Zāļu aģentūra

European Medicines Agency (EMEA)

Londona, Apvienotā Karaliste http://www.ema.europa.eu/

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs

European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction (EMCDDA)

Lisabona, Portugāle http://www.emcdda.europa.eu/

ES Augu šķirņu birojs

Community Plant Variety Office (CPVO)

Angera, Francija http://www.cpvo.europa.eu/

Eiropas Aģentūra, lai veicinātu drošību un veselības aizsardzību darbā

European Agency for Safety and Health at Work (EU-OSHA)

Bilbao, Spānija Birojs ir arī Briselē, Beļģijā http://osha.europa.eu/

ES iestāžu Tulkošanas centrs

Translation Centre for the Bodies of the European Union (CdT)

Luksemburga http://www.cdt.europa.eu/

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra

European Aviation Safety Agency (EASA)

Ķelne, Vācija http://www.easa.eu.int/

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

European Food Safety Authority (EFSA)

Parma, Itālija http://www.efsa.europa.eu/

Eiropas Jūras drošības aģentūra

European Maritime Safety Agency (EMSA)

Lisabona, Portugāle http://www.emsa.europa.eu/

Eiropas Satelītu radionavigācijas programmas vadības

European GNSS Supervisory Authority GSA (iekļaus

Brisele, Beļģija http://www.gsa.europa.eu/

30

uzraudzības pārvalde

GALILEO un EGNOS programmas)

Eiropas Aģentūra, lai vadītu operatīvo sadarbību pie ES dalībvalstu ārējām robežām

European Agency for the Management of Operational Coordination at the External Borders of the Member States of the European Union (FRONTEX)

Varšava, Polija http://www.frontex.europa.eu/

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC)

Stokholma, Zviedrija http://www.ecdc.europa.eu/

Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūra

European Network and Information Security Agency (ENISA)

Herakliona, Krēta, Grieķija http://www.enisa.europa.eu/

Eiropas Dzelzceļa aģentūra

European Railway Agency (ERA)

Valensjēna, Francija http://www.era.europa.eu/

ES Zivsaimniecības kontroles aģentūra

Community Fisheries Control Agency (CFCA)

Vigo, Spānija http://cfca.europa.eu/

ES Pamattiesību aģentūra

Fundamental Rights Agency (FRA)

Vīne, Austrija http://fra.europa.eu/

Eiropas Ķimikāliju aģentūra

European Chemicals Agency (ECHA)

Helsinki, Somija http://echa.europa.eu/

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts

European Institute for Gender Equality (EIGE)

Viļņa, Lietuva http://ec.europa.eu/social/home.jsp?langId=lv

31

2. Sadarbības partneru iesaistīšana ES lēmumu pieņemšanas procesā

Šajā nodaļā ar terminu „sadarbības partneri” tiek apzimēti sociālie partneri (darba devēji un darba ņēmēji), pašvaldību organizācijas, biedrības un nodibinājumi – visi ES diskusijas dalībnieki, kas ne tikai pauž savas intereses ES līmenī un sadarbībā ar citu valstu partnerorganizācijām, bet arī palīdz savu dalībvalstu valdībām formulēt to nacionālās intereses.

2.1. Sociālais dialogs un interešu grupu iesaiste Sociālais dialogs ES ir attīstījies līdztekus integrācijas procesam, un pašlaik šis dialogs ir būtiska ES pārvaldes sastāvdaļa. Par tā pirmsākumu uzskatāms Romas līgums, kas paredz, ka Komisijai jāapspriežas ar sociālajiem partneriem ES politikas veidošanā, attīstīšanā un ieviešanā. Kopš 1957. gada sociālo partneru iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir pakāpeniski palielinājusies, un to ietekme kļuvusi arvien lielāka1. Tomēr oficiālas pilnvaras piedalīties EK likumdošanas izstrādes procesā tiem ir piešķirtas tikai ar Māstrihtas līgumu2. Var nošķirt vairākus ES sociālā dialoga virzienus – ES kopējais virziens, teritoriālais, tostarp starpvalstu, valstiskais, nozaru virziens3, kā arī sadarbība starp Eiropas uzņēmumiem. Sociālo partneru darbība un ietekme visskaidrāk izpaužas ES, valstu un nozaru līmenī.

Komisija ir iestāde, kas ir atbildīga par Eiropas sociālā dialoga veicināšanu un atbalstīšanu. Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un leģitimitāti, Komisijas uzdevums ir radīt iespējas4 izteikt savu viedokli visām iesaistītajām politikas mērķa grupām. Komisijas apspriežu mehānisms paredz projektu apspriešanu no koncepcijas izstrādes līdz politikas ieviešanai. Parasti sociālo partneru un Komisijas apspriedes notiek tiesību akta/politikas dokumenta projekta izstrādes sākuma stadijā, Komisijai īstenojot divpakāpju apspriežu procesu ar sociālajiem partneriem, t. i.:

− pirms Komisija iesniedz priekšlikumu, kas attiecas uz sociālo politiku, tā apspriežas ar Eiropas sociālajiem partneriem par ES rīcības iespējamo ievirzi;

− ja pēc pirmās apspriedes ar sociālajiem partneriem Komisija attiecīgo ES rīcību atzīst par vēlamu, tā ar sociālajiem partneriem apspriež arī paredzētā priekšlikuma saturu. Šajā gadījumā darba devēji un darba ņēmēji sagatavo un iesniedz Komisijai savu atzinumu vai – vajadzības gadījumā – ieteikumu5.

1 Sociālo partneru iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā tika palielināta 1961. gadā, pieņemot Eiropas

Sociālo hartu. Savukārt 1985. gadā pēc Ž. Delora aicinājuma Eiropas sociālajiem partneriem sadarboties, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, sociālā dialoga jomā ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas – starp dalībvalstu sociālajiem partneriem notiek pastāvīga un sistemātiska sadarbība.

2 Līguma par ES 139. pants. 3 Nozaru sociālais dialogs – formālas un neformālas divpusējās sarunas ES līmenī starp sociālekonomisko

interešu pārstāvjiem no abām attiecīgajā nozarē iesaistītajām pusēm, lai efektīvi piedalītos dzīves un darba apstākļu uzlabošanā attiecīgajā nozarē. Pārstāvētās nozares: tekstilrūpniecība, būvniecība, banku un apdrošināšanas nozare, pasta pakalpojumi, telekomunikācijas, autopārvadājumi, aviopārvadājumi, dzelzceļa pārvadājumi, iekšzemes ūdeņu transports, jūras transports, elektroenerģija, lauksaimniecība u. c.

4 “Communication from Commission, Towards a reinforced culture of consultation and dialogue – General principles and minimum standards for consultation of interested parties by the Commission”, Brussels, 2002, COM (2002) 704 final.

5 Līguma par ES 138. pants.

32

Papildus Komisijas apspriedēm ar sociālajiem partneriem tiesību akta/politikas dokumenta projekts tiek apspriests konsultatīvajās padomēs. Tajās tiek apspriesti tādi jautājumi kā veselība un drošība darbā, profesionālā apmācība, arodmācības, kā arī tās izskata vairākus aktuālus ES līmeņa “makro” jautājumus – ekonomikas un monetārā politika, Lisabonas stratēģijas ieviešana u. c.

ES līmenī darba devēji un darba ņēmēji var arī izveidot līgumattiecības starp dalībvalstu nozaru un profesiju apvienībām. Tāpat pēc sociālo partneru dialoga var noslēgt koplīgumus, kuru nosacījumi atbilst dalībvalstu tiesību aktos un praksē paredzētajam. Papildus tradicionālajam divpusējās sadarbības modelim (darba devēji un darba ņēmēji) ES dalībvalstīs izplatīta ir arī trešās puses, t. i., valsts piedalīšanās dialogā1. Valsts līmenī viena no nozīmīgākajām sociālo partneru funkcijām ir iesaistīšanās to direktīvu pārņemšanas procesā, kas attiecas uz sociālās politikas jomu2. Tomēr Eiropas sociālajā dialogā visattīstītākais un ietekmīgākais ir nozaru virziens. Pēc Parlamenta lūguma 90.-to gadu beigās nozaru sociālā dialoga attīstībai tika veltīta īpaša uzmanība. Kā instruments nozaru sociālo partneru ciešākai iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā tika izmantots Komisijas lēmums izveidot t. s. nozaru komitejas jomās, kurās sociālie partneri kopīgi pieprasa aktīvu līdzdalību dialogā ar ES iestādēm3. Pastiprināti iesaistot nozaru sociālos partnerus lēmumu pieņemšanas procesā, ES iestādēm ir iespējams precīzāk prognozēt, kāda ir ar nodarbinātības jautājumiem saistīto tiesību aktu paredzamā ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm. Katra no šīm komitejām savā darbības nozarē sniedz konsultācijas par procesiem, kam ir sociālas sekas. Pēdējos gados aktuālākie jautājumi ir šādi: darba apstākļi, zināšanu sabiedrības veidošana, demogrāfiskā situācija ES u. c. Lai pārrunātu pusēm svarīgos jautājumus, divas reizes gadā tiek organizētas augstākā līmeņa sanāksmes sociālajos jautājumos, kurās tiekas Eiropas sociālo partneru, Padomes un Komisijas pārstāvji. To laikā sociālajiem partneriem ir iespēja ierosināt, viņuprāt, aktuālos jautājumus apspriešanai Eiropadomē. Būtiska nozīme sociālā dialoga veidošanā un uzturēšanā ir arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (sk. 1.5.). Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pārstāv dažādas ekonomiskās un sociālās organizācijas, t. sk., darba devējus, valstu arodbiedrību pārstāvjus, NVO u. c., savukārt Reģionu komiteja – dalībvalstu vietējās un reģionālās varas iestādes. Abas šīs struktūras ir padomdevējas (konsultatīvas) iestādes – ES līgumos noteiktajos gadījumos Padomei vai Komitejai jāapspriežas ar tām, bet citos gadījumos Padome, Komisija un Parlaments to var darīt brīvprātīgi4. Lai arī ne Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, ne Reģionu viedoklis nav juridiski saistošs, šīs struktūras ir kā forums viedokļu apmaiņai, un ar dalībvalstu pārstāvju līdzdalību šajās komitejās tiek nodrošināta saikne starp ES un tās pilsoņiem, identificējot un aizstāvot viņu intereses ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Komisija atbalsta un uztur dialogu arī ar citām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm, it īpaši NVO. Lai izstrādātais un pieņemtais tiesību akts/politikas dokuments būtu plašāk atbalstīts un tā ieviešana būtu efektīvāka, Komisija, izstrādājot priekšlikuma projektu, ir ieinteresēta sadarboties ar dalībvalstu ekspertiem, bieži izmantojot arī NVO resursus. Tāpēc

1 Šāda darbaspēka un kapitāla attiecību regulēšanas forma tiek dēvēta par neokorporatīvismu. Tiek uzskatīts, ka

neokorporatīvisms Rietumeiropā ir veicinājis politisko stabilitāti un tāpēc uzskatāms par kaut ko vairāk nekā tādas iestādes izveidošanu, kurā valdība strādā kopā ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem.

2 Līguma par ES 137. pants. 3 Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru

dialogu Eiropas līmenī, Oficiālais Vēstnesis, L 225, 12/08/1998, 27.-28. lpp. 4 Līguma par ES 137. pants.

33

liela daļa ES līmeņa NVO sadarbības tīklu ir izveidoti pēc ES iniciatīvas un darbojas ar tās atbalstu. Svarīgākās ES iestāžu un nevalstiskā sektora sadarbības formas ir šādas:

− dialogs un apspriedes ar NVO par atsevišķām politikas pārmaiņām; − NVO kā informācijas kanāla izmantošana un

− NVO iniciatīvu finansēšana dažādu sabiedrības problēmu risināšanā. Turklāt NVO ir arī spēcīgi savu interešu lobētāji gan valsts, gan ES līmenī. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, sadarbības partneri atbalsta rašanā var izmantot vairākus kanālus:

− valstu pārstāvniecību un pārstāvju iesaistīšana – pašvaldību, uzņēmēju, lauksaimnieku u. c. (piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecība Briselē; sīkāku informāciju sk. www.lps.lv; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvniecība Briselē; sīkāku informāciju sk. www.losp.lv, u. c.);

− tieša sadarbība ar attiecīgajām Eiropas nozaru asociācijām; apmēram 50 % no vairāk nekā 550 nozīmīgākajām NVO Eiropā pārstāv rūpniecības un uzņēmēju intereses, 25 % – lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozares intereses, bet 20 % – pakalpojumu nozares intereses.

Lielākās Eiropas “jumtorganizācijas”: o COPA, Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komiteja,

www.cogeca.be; o UNICE, Rūpniecības un darba devēju konfederāciju ES, www.unice.org;

o ETUC, Eiropas Arodbiedrību konfederācija, www.etuc.org; o EEB, Eiropas Vides Birojs, www.ceb.org u.c.;

− interešu iestrāde ar ES lobiju organizāciju starpniecību.

Sadarbības partneri un jebkurš interesents ar Komisijas izstrādātajiem priekšlikumiem un iniciatīvām var iepazīties Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā Jūsu balss Eiropā/Your Voice in Europe - http://ec.europa.eu/yourvoice/index_lv.htm. Tajā sadarbības partneri un ikviens interesents var izteikt savu viedokli, komentārus un priekšlikumus par Komisijas sagatavoto dokumentu.

Ar Lisabonas līgumu ES pārvaldē tiek ieviests tiešās demokrātijas elements – ES pilsoņiem tiek piešķirtas likumdošanas iniciatīvas tiesības.1 Vismaz 1 miljons Eiropas pilsoņu, kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var aicināt Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām izstrādāt tiesību aktu par jautājumu, kurā pēc Eiropas pilsoņu ieskata ir nepieciešamība īstenot ES līgumu nosacījumus.2

1 Līguma par ES 11.panta 4.punkts 2 Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanas nosacījumi tiks ietverti atsevišķā regulā (Līguma par ES darbību

24.pants), ko plānots pieņemt līdz 2010.gada vidum. Uzsākot šo procesuālo noteikumu izstrādi, Komisija 2009.gada novembrī aicināja dalībvalstis un citas ieinteresētās puses sniegt viedokli par šādiem jautājumiem: (1) minimālais dalībvalstu skaits, kas jāpārstāv pilsoņiem; (2) minimālais pilsoņu parakstu skaits uz vienu dalībvalsti; (3) tiesības atbalstīt pilsoņu iniciatīvu – minimālais pieļaujamais pilsoņu vecums, kas paraksta iniciatīvu; (4) Eiropas pilsoņu iniciatīvas forma un formulējumi; (5) nosacījumi pilsoņu parakstu savākšanai, pārbaudei un autentiskuma noskaidrošanai; (6) pilsoņu parakstu vākšanas ierobežojumi; (7) piedāvāto

34

2.2. Sadarbības partneru iesaistīšana Latvijas viedokļa sagatavošanā

Sadarbības partneru (pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi) līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā nodrošina, ka izstrādātie un pieņemtie ES tiesību akti/politikas dokumenti ir kvalitatīvi, kopumā gūst sabiedrības atbalstu un tāpēc ir vieglāk ieviešami. Turklāt tādējādi gan ES, gan valstu līmenī tiek nodrošināta lielāka likumdošanas procesa leģitimitāte un pārredzamība. Sadarbības partneru iesaistīšana ES tiesību aktu/politikas dokumentu izstrādē ļauj efektīvāk pārstāvēt Latvijas valsts intereses ES lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt sadarbības partneru iesaistīšana Latvijas pozīcijas formulēšanā nozīmē arī papildu cilvēkresursu piesaisti un piekļuvi tiem zināšanu resursiem, kas uzkrāti nevalstiskajā sektorā. Latvijā sadarbības partneru iesaisti Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā nosaka šādi normatīvie akti: Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos,” Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumi Nr.769 "Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos nolikums,” kā arī ES lietu iekšējās koordinācijas kārtība nozaru ministrijās.

Ņemot vērā, ka visaktīvākā dalībvalstu, sadarbības partneru u.c. interešu iestrādāšana un lobēšana notiek ES tiesību akta/politikas dokumenta projekta izstrādes laikā Komisijā, svarīga ir sadarbības partneru iesaistīšana attiecīgā jautājuma apspriešanā pēc iespējas agrīnākā stadijā (sīkāku informāciju sk. 3. un 8.2.).

Atbildīgajai iestādei Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādē jāiesaista attiecīgie sadarbības partneri un pozīcija ar tiem ir jāsaskaņo.1 Latvijas nacionālā pozīcija saskaņojama pēc iespējas ar visiem tiem sociālajiem partneriem un NVO, uz kuriem attiecas izskatāmais jautājums, piemēram, ja tas ietekmē darba devēju intereses, pozīcija obligāti jāsaskaņo ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, ja tā skar pašvaldību intereses – ar Latvijas Pašvaldību savienību utt. Ja tiek veidota starpiestāžu darba grupa, tajā tiek uzaicināti arī ieinteresēto sadarbības partneru pārstāvji. Atbildīgās iestādes uzdevums ir laikus informēt NVO un sociālos partnerus par nacionālās pozīcijas izstrādes uzsākšanu un to līdzdalības iespējām dokumenta izstrādē.2 Ņemot vērā, ka dažkārt noteikt visus aktīvos interešu grupējumus attiecīgajā nozarē vai jautājumā ir problemātiski un ne visi grupējumi ir ieinteresēti piedalīties apspriedēs, lietderīgi ir atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē iekļaut informāciju par jaunajām ES iniciatīvām, ES iestāžu sanāksmēm, to darba kārtības jautājumiem, kā arī Latvijas viedokli par attiecīgo jautājumu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka informācija ir pieejama visiem interesentiem.

Sadarbības partneri, kas ir iesaistījušies nacionālās pozīcijas izstrādē, jāinformē par attiecīgo jautājumu virzību un Latvijas sasniegtajiem rezultātiem3.

iniciatīvu reģistrācija; (8) nosacījumi iniciatīvas organizētājiem – caurspīdība un finansējums; (9) pilsoņu iniciatīvas izskatīšanas process Komisijā; (10) iniciatīvas par tādiem pašiem (vienādiem) jautājumiem - Komisijas Zaļā grāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, COM(2009)622.

Apkopojot sniegtos viedokļus, 2010.gada 31.martā Komisija pieņēma priekšlikumu izdot regulu par pilsoņu iniciatīvu.

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 7.punkts.

2 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 3 . punkts.

3 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 8.punkts.

35

Atbildīgajai iestādei, iesaistot sadarbības partnerus Latvijas viedokļa sagatavošanā un informējot par ES sarunu rezultātiem, uzmanība jāpievērš noteikumiem, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informācijas apriti (sīkāku informāciju sk. 5.1.2., 8.3., kā arī 5.4. (attiecībā uz klasificēto informāciju)).

Formulējot Latvijas pozīciju, atbildīgajai iestādei rūpīgi jāizvērtē visu sadarbības partneru sniegtā informācija, kas saistīta ar:

− iespējamo/paredzamo tiesību akta/politikas dokumenta ietekmi; − problemātiskiem un/vai jutīgiem tiesību akta/politikas dokumenta aspektiem,

− kā arī to izteiktajiem priekšlikumiem.

Priekšnoteikumi efektīvai saziņai ar sadarbības partneriem:

− jārada tiem iespēja izteikt viedokli lēmumu pieņemšanas gaitā; − jādod pietiekams laiks viedokļa sagatavošanai un sniegšanai;

− jāņem vērā, ka sadarbības partneru iesaistīšana var mainīt Latvijas nacionālo pozīciju;

− jāizvairās no šķietamas līdzdalības radīšanas; − līdzdalības procesā informācija jāpiedāvā saprātīgā, atbilstošā, saprotamā veidā;

− jānodrošina atgriezeniskā saite, informējot par to, kā to ieguldījums ietekmējis lēmumu.

36

3. Dalībvalsts iespējas ietekmēt ES lēmumus

3.1. Lobēšana Lai arī ES līmenī plaši tiek izmantotas tradicionālās lēmuma ietekmēšanas metodes – atbalstīšana, argumentēšana u. c., dalībvalstu dažādo viedokļu un interešu dēļ tā nav bijusi pietiekami iedarbīga. Tāpēc arvien būtiskāka nozīme ir citu iesaistīto pušu apzināšanai, to interešu noskaidrošanai un koalīciju veidošanai jeb prasmei lobēt1. Mūsdienās lobēšana ir viens no ES demokrātijas galvenajiem elementiem. ES iestādes ir atvērtas lobēšanai, tā ir oficiāli atzīta un atbalstīta.2 Izvērtējot lobēšanas iespējas, būtu jāizdala 5 posmi ES lēmumu pieņemšanas procesā:

− tiesību akta/politikas dokumenta projekta izstrāde Komisijā; − pirmais lasījums Parlamentā, konsultācijas; − (iespējamie) grozījumi Komisijas priekšlikumā; − pirmais lasījums Padomē, balsošana; − otrais un/vai trešais lasījums Parlamentā, līdz priekšlikums ir pieņemts/noraidīts.

Atkarībā no tā, kurā ES lēmumu pieņemšanas stadijā tiesību akta/politikas dokumenta projekts atrodas, atšķiras informācijas iegūšanas veidi, lēmumu ietekmēšanas pakāpe, īstenojamie pasākumi un tādējādi arī lobēšanas stratēģija. Eiropadomē un Ministru padomē lobēšana parasti notiek ar valstu valdību pārstāvju starpniecību, Parlamentā – izmantojot dalībvalstu deputātus, attiecīgās komitejas locekļus, Parlamenta ziņotāju, savukārt Padomes darba grupās – dalībvalstu ekspertus un atašejus. Tomēr visaktīvākā interešu lobēšana, it īpaši tā, ko īsteno sadarbības partneri, notiek Komisijā – laikā, kad tiek gatavots tiesību akta/politikas dokumenta projekts (sīkāku informāciju par lobēšanas iespējām un veidiem sk. 3.).

Lobētāja labākie instrumenti, kas rada turpmākas darbības iespējas, ir kompromiss, atbalsts un cieņa. Parasti lobiji cenšas vēlamo sasniedzamo rezultātu noteikt vēl pirms lobēšanas procesa uzsākšanas. Stratēģijas pamatā būtu jābūt “3 P” pieejai: sadarboties ar vislabvēlīgākajām personām vislabākajā pozīcijā visizdevīgākajā procedūrā (ang. - Triple P: to place the friendliest persons in the best positions in the most beneficial procedures).

Lobēšanas sekmes lielā mērā atkarīgas no pareizo cilvēku sasniegšanas pareizajā laikā, vietā un veidā. Sekmīgas lobēšanas priekšnoteikumi ir šādi:

− pazīt struktūru un cilvēkus; − respektēt ES lēmumu pieņemšanas kārtību;

− izveidot informatīvo tīklu un to agrīni iesaistīt informācijas apmaiņā un savu interešu skaidrošanā;

− meklēt sabiedrotos, veidot alianses un apzināt oponentus; − saprast ES iestāžu darbību virzienu un rīkoties proaktīvi;

− ne tikai konstatēt problēmu, bet arī piedāvāt konstruktīvu risinājumu;

1 Lobēšana – ilgtermiņa un koordinēta darbība atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, ko veic, lai ietekmētu

publisko lēmumu pieņemšanu, izmantojot tiešu attiecību veidošanu, instrumentu un informācijas izmantošanu, lai veidotu dialogu ar publisko lēmumu pieņēmējiem.

2 Lobēšana ES – tieša sadarbība ar valstu parlamentiem un valdību pārstāvjiem un trīs galvenajām ES iestādēm: Parlamentu, Komisiju un Ministru padomi.

37

− ievērot savstarpējā izdevīguma principu;

− tikai nacionāla rakstura argumenti visdrīzāk būs neefektīvi; daudz lielāku atbalstu gūs priekšlikumi, kam problēmu risināšanai būs horizontāla, stratēģiska pieeja1;

− visiem, kas tiek lobēti, sniegt saskanīgu informāciju pat, ja lobētāji ir dažādas iestādes.

Lielākās iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu dalībvalstīm ir tajās ES iestādēs, kurām ir vislielākā ietekme tiesību aktu izstrādē un pieņemšanā, proti, Komisijā, Parlamentā un Ministru padomē.

3.2. Darbs ar Komisiju

Visaktīvākā interešu lobēšana notiek Komisijā, un tas lielā mērā izskaidrojams ar Komisijai piešķirtajām likumdošanas iniciatīvas un tiesību aktu izstrādes pilnvarām, it sevišķi tādās jomās, kā Kopējā lauksaimniecības politika, muitas savienība, ārējās tirdzniecības politika, u.c. Apmēram 70 % no tiesību aktu izstrādes procesā veiktā darba notiek tieši Komisijas līmenī. Tāpēc pamatoti var teikt, ka visplašākās iespējas dalībvalstīm iestrādāt savas valstiskās intereses tiesību akta/politikas dokumenta projektā (vai novērst nepieņemamu stratēģisko/politisko virzienu) ir tā izstrādes agrīnajās stadijās Komisijā. Pēc iespējas laicīgāk iesaistoties likumdošanas procesā, ir daudz lielākas iespējas, ka, izstrādājot dokumenta projektu, dalībvalstu viedoklis un priekšlikumi tiks ņemti vērā. Efektīvākais un piemērotākais laiks savu interešu paušanai un lobēšanai ir laiks pirms dokumenta projekta izstrādes uzsākšanas vai arī tā izstrādes laikā. Šajā laika posmā Komisija cenšas iegūt pēc iespējas vairāk daudzpusīgas informācijas, kas palīdzētu precīzāk formulēt nākamā dokumenta projekta politisko/stratēģisko ievirzi. Tāpēc tā ir atvērta konsultācijām, dažādu viedokļu uzklausīšanai un dialogam ar visām ieinteresētajām pusēm, t. sk. dalībvalstu ekspertiem. Jāatceras, ka dalībvalstu valdību un pārējo iesaistīto pušu viedoklis Komisijai nav saistošs, tomēr vienlaikus tā ir ieinteresēta tāda dokumenta projekta izstrādē, kas ir dzīvotspējīgs, t. i., gūst pēc iespējas plašāku dalībvalstu, sadarbības partneru un attiecīgi arī Padomes un Parlamenta atbalstu. Šajā nolūkā Komisija mēdz uzsākt konsultāciju procesu, apzinot visu iesaistīto pušu viedokļus (sk. arī 2., 4.2.1. un 7. sadaļu).

Tāpat būtu jāņem vērā tas, ka situācijā, kad dažādas dalībvalstis dokumenta tekstā vēlas redzēt saturiski pilnīgi pretējas izmaiņas, Komisija, visticamāk, centīsies atstāt dokumenta projektu tā esošajā redakcijā. Šajā gadījumā dalībvalstīm, izvirzot savus priekšlikumus, būtu jāņem vērā tas, ka izstrādātais tiesību akta/politikas dokumenta projekts ir Komisijas iekšējo diskusiju un pārrunu rezultāts, t. i., sasniegtais kompromiss starp dažādiem ģenerāldirektorātiem.

Lai valsts intereses tiktu paustas efektīvi, sagatavotajam viedoklim un priekšlikumiem ir jāsasniedz vismaz viens no diviem adresātiem: par dokumenta projekta izstrādi atbildīgais ierēdnis un/vai t. s. padomdevējs attiecīgajā Komisijas dienestā. Jānorāda, ka praksē šo cilvēku noteikšana var būt problemātiska un diezgan laikietilpīga.

Tajā pašā laikā ir arī citi paņēmieni, kā dalībvalsts var sasniegt vēlamo rezultātu. Pēc dokumenta projekta izstrādes tas tiek nodots izvērtēšanai attiecīgajai padomdevējai komitejai, kurā darbojas dažādu dalībvalstu pārstāvji, vai ekspertu grupai, kurā apvienoti attiecīgās 1 Tony Rossiter, Influencing EU Decisions, Civil Service College Directorate, September 2001.

38

jomas kompetentākie eksperti. Gan vienam, gan otram forums pēc būtības ir konsultatīvs, tomēr pietiekami ietekmīgs, lai dalībvalstis būtu ieinteresētas tajos apspriest tām aktuālu jautājumu, uz kuru attiecas dokumenta projekts.

Lai jau sākotnējā dokumenta projekta redakcijā iestrādātu Latvijas intereses, nozaru ministrijām tās aktīvi jāpauž attiecīgajam Komisijas dienestam. Viedoklim un priekšlikumiem jābūt pamatotiem un labi argumentētiem pēc būtības. Meklējot iespējas paust, lobēt valsts intereses Komisijā, nozaru ministrijām jāņem vērā tas, kas notiek Komisijā. Darbā ar Komisiju vienlīdz nozīmīgi ir gan oficiālie, gan neoficiālie informācijas avoti. Neoficiālie informācijas avoti (piem., citu dalībvalstu eksperti, Komisijas zemākā līmeņa ierēdniecība u. c.) ir īpaši noderīgi gadījumos, kad Komisija nav sniegusi paziņojumu par konsultāciju procesa uzsākšanu. Jāņem vērā, ka termiņš viedokļa paušanai var būt ļoti īss, jo sevišķi neoficiālas saziņas gadījumā.

3.3. Darbs Ministru padomē Pēc tiesību akta/politikas dokumenta projekta apstiprināšanas Komisijā tas tiek iesniegts Padomē, kurā darba grupās dalībvalstu ekspertu līmenī notiek apspriedes par Komisijas izstrādāto dokumenta projektu. Tā kā Komisija, izstrādājot dokumenta projektu, vispirms domā par visas ES interesēm, tas reti atspoguļos visu dalībvalstu intereses un gūs pilnīgu atbalstu. Tādēļ Padomes darba grupas ir dalībvalstīm nozīmīgs forums, kur tās nepastarpināti piedalās dokumenta izstrādē, paužot savu viedokli un aktīvi lobējot nacionālās intereses. Tomēr jāņem vērā tas, ka bieži dalībvalstīm ir atšķirīgi uzskati un to intereses var ievērojami atšķirties. Tāpēc, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, ir svarīgi sadarboties ar citām dalībvalstīm, veidojot ar tām alianses. Šim nolūkam īpaši svarīgi ir identificēt tās dalībvalstis, kurām ir tādas pašas vai līdzīgas intereses konkrētajā jautājumā. Tomēr jāņem vērā tas, ka lielākoties dalībvalsts nevar aizstāvēt tikai savas intereses vai izvirzītos priekšlikumus. Alianses un sadarbība veidojas, pamatojoties uz abpusējiem kompromisiem. Lai iegūtu atbalstu, jāuzrunā arī tās dalībvalstis, kurām konkrētajā jautājumā ir neitrāla pozīcija. Atšķirībā no Komisijas, Padomes līmenī dalībvalstu viedokļi un intereses ir ekspertiem brīvi pieejama informācija – tā tiek pausta darba grupas sanāksmēs vai ir iegūstama, nodibinot neoficiālus sakarus un sadarbību ar citu dalībvalstu ekspertiem, specializētajiem atašejiem. Pamatojoties uz dalībvalstu paustajiem viedokļiem, argumentiem, priekšlikumiem un iebildumiem, ir iespējams paredzēt dokumenta projekta attīstības gaitu, tā konceptuālo virzību un rīcību, kas vajadzīga valstisko interešu pārstāvēšanai. Neformāli kontakti ir īpaši nozīmīgi gadījumos, kad darba grupas sanāksmēs dalībvalstu pārstāvji tikai informē par savas valsts pozīciju, to īpaši neizskaidrojot. Šādi sakari un sadarbība ar pārējo dalībvalstu pārstāvjiem, Komisijas amatpersonām, ekspertiem Padomes Juridiskajā dienestā u.c. ļauj iegūt vajadzīgo informāciju, saprast citu dalībvalstu rīcības motivāciju, to slēptās intereses, kā arī labāk apzināt “spēles laukumu” un “manevrēšanas iespējas” savu interešu lobēšanā. Pirms veidot alianses un uzsākt dialogu ar citu delegāciju ekspertiem/atašejiem, uzmanība būtu jāpievērš arī balsošanas veidam, kas tiek izmantots, dokumenta projektu pieņemot Padomē (sk. arī 12.). Piemēram, gadījumos, kad tiesību aktu/politikas dokumentu projekts tiek pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, liela nozīme interešu pārstāvēšanā būs

39

dalībvalstu balsu skaitam Padomē (lai nodrošinātu kvalificētu balsu vairākumu vai bloķējošo mazākumu). Efektīvs instruments nacionālo interešu skaidrošanai ir rakstiska viedokļa/priekšlikuma (piemēram, non-paper vai citā formātā) izplatīšana caur Padomes sekretariātu. Līdzšinējā prakse liecina, ka lielākoties šādi dalībvalstu viedokļi tiek sagatavoti angļu vai franču valodā. Viedoklim/priekšlikumam jābūt saprotami formulētam un argumentētam. Būtisku jautājumu lobēšanā iesaistāms arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. (sk. 3.5.)

Ekspertu darba grupas sanāksmēs Latvijai ir vislielākās iespējas tiesību akta/politikas dokumenta projektu grozīt atbilstoši savām interesēm Padomē, iestrādāt valstij svarīgas normas un padarīt to maksimāli atbilstošu Latvijas interesēm.

Nacionālās pozīcijas skaidrošanai jāizmanto visi iespējamie forumi un paņēmieni: • neoficiālo kontaktu veidošana ar citu dalībvalstu ekspertiem/specializētajiem

atašejiem; • alianšu veidošana ar vienādi vai līdzīgi domājošām delegācijām;

• viedokļa/priekšlikumu rakstiska izplatīšana pārējām dalībvalstīm; • konsultācijas ar Komisiju, Padomes Juridisko dienestu;

• viedokļa izplatīšana ar ārvalstīs izveidoto Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību starpniecību.

Liela nozīme ir neoficiālajiem sakariem un sadarbībai ar Komisijas pārstāvjiem, citu dalībvalstu ekspertiem un specializētajiem atašejiem, Padomes Juridisko dienestu u. c. Tas rada daudz lielākas iespējas lobēšanai un atbalsta meklēšanai, ļauj uzzināt citu dalībvalstu rīcības motivāciju, to slēptās intereses utt.

3.4. Darbs ar Parlamentu

Parlamenta nozīme ES lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīgi palielinājusies vienlaikus ar koplēmuma procedūras ieviešanu. Ar Lisabonas līgumu koplēmuma procedūra ir noteikta kā parastā likumdošanas procedūra ES1. Lisabonas līgums būtiski palielina to gadījumu skaitu, kad lēmumi tiek pieņemti, paredzot Padomei un Parlamentam vienlīdzīgas pilnvaras.

Parlamenta viedoklis, kas pamatots ar ziņotāja (rapporteur) sagatavoto ziņojumu, ir praktiskais instruments Parlamenta iesaistīšanai tiesību aktu izstrādē (papildus sk. 13.). Tāpēc problemātisku un tādu politiski jutīgu jautājumu izskatīšanas laikā, kuri tiek pieņemti, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, Parlaments ir vēl viens forums, ko dalībvalstis izmanto sava viedokļa paušanai un interešu lobēšanai. Dalībvalstis aktīvu savu interešu lobēšanu uzsāk tūlīt pēc tam, kad atbildīgā Parlamenta komiteja ir iecēlusi par projektu atbildīgo amatpersonu – ziņotāju. Ņemot vērā to, ka ziņojumā sniegtais tiesību akta/politikas dokumenta novērtējums (un attiecīgi arī Parlamenta viedoklis) ir atkarīgs no ziņotāja un atbildīgās komitejas priekšsēdētāja, savu interešu pārstāvēšanai un lobēšanai Parlamentā dalībvalstīm jācenšas nodibināt tiešus sakarus ar šīm amatpersonām. Uzmanība būtu jāpievērš arī ziņotāja izcelsmes valstij un politiskajai grupai, ko tas pārstāv, – tās var liecināt par ziņotāja interesēm, iespējamo pozīciju konkrētajā jautājumā. Parasti dalībvalstis sazinās ar ziņotāju, rakstiski tam iesniedzot sava viedokļa argumentētu izklāstu.

1 Līguma par ES darbību 294.pants

40

Interešu pārstāvēšanai Parlamentā dalībvalstis var izmantot arī citus kanālus – par projektu atbildīgās komitejas priekšsēdētāju, tā vietnieku, komitejas locekļus, Parlamenta Sekretariātu, “ēnu ziņotāju” (shadow rapporteur), kā arī citus Parlamenta locekļus. Viedokļa skaidrošanai var izmantot gan neoficiālus kanālus, t.sk., ar Latvijas ievēlēto Parlamenta deputātu starpniecību, gan oficiālus, iesaistot COREPER vēstnieku. Taču sākotnēji, darba līmenī, interešu lobēšana būtu jāveic attiecīgajam specializētajam atašejam, uzturot regulārus sakarus ar Parlamenta Sekretariātu vai citām atbilstošām amatpersonām.

Tālredzīgi ir jau laikus uzrunāt valstu deputātus Parlamentā, skaidrojot tiem Latvijas nacionālo pozīciju, un aicināt viņus uzrunāt tos Parlamenta locekļus, kuri varētu aizstāvēt Latvijas intereses gan komitejā, gan gatavojoties Parlamenta plenārsēdei. Visintensīvākā lobēšana Parlamentā ir veicama, gatavojoties Parlamenta pirmajam lasījumam. Tas tāpēc, ka otrajā lasījumā ir apspriežami tikai tie jautājumi, par kuriem nav notikusi vienošanās pēc pirmā lasījuma (papildus sk. 13.2.1. iedaļu).

3.5. Interešu pārstāvēšana, izmantojot diplomātisko dienestu ārvalstīs

ES dalībvalstis plaši īsteno informācijas apmaiņu, izmantojot arī diplomātiskās pārstāvniecības. Tam pamatā parasti ir abpusējā izdevīguma princips – no vienas puses, dalībvalsts informē tās teritorijā esošās citu valstu vēstniecības par pozīcijām pirms Ministru padomes sanāksmēm, organizējot brīfingus informācijas sniegšanai; no otras puses, dalībvalstis cenšas iegūt informāciju par citu dalībvalstu pozīcijām, izmantojot savas vēstniecības ES dalībvalstīs.

Arī Latvijas diplomāti ES valstīs apmeklē šo valstu organizētos brīfingus, un dienesta ziņojumos tūlīt informē ĀM par attiecīgās valsts pozīcijām. ĀM ES koordinācijas departaments ievieto šo informāciju ES DUS datu bāzē un nosūta attiecīgajai ministrijai. Ministrijām ir jāapzinās iespējas aktīvi izzināt citu ES dalībvalstu viedokļus un lūgt atbalstu Latvijas viedoklim, izmantojot diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Šim nolūkam ministrijām ir jāsagatavo materiāls angļu valodā, kurā skaidri formulēts jautājums vai atbalsta lūgums. Vēstniecībām to izplata ar ĀM starpniecību. ES valstu vēstniecības Rīgā bieži izmanto šādu praksi, iesniedzot viedokli ar lūgumu atbalstīt attiecīgās valsts pozīciju vai mēģinot noskaidrot Latvijas viedokli.

Aktuālā informācija par citu ES dalībvalstu viedokļiem ir ietverta dienesta ziņojumos, kas tiek saņemti no Latvijas vēstniecībām ES valstīs (pieejami ES DUS datu bāzē). Arī Latvijai jānodrošina informācija par Latvijas pozīcijām ES dalībvalstu vēstniecībām Rīgā, piemēram, organizējot brīfingus. Ministrijām jāizmanto iespēja iesaistīt Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, lai lobētu un skaidrotu Latvijas intereses un/vai lūgtu citu dalībvalstu atbalstu. Sagatavotajam viedoklim jābūt viegli uztveramam un argumentētam. Ja atbildīgā iestāde sazinās ar citas ES dalībvalsts iestādēm, piemēram, organizē nozares ministra vizīti citā dalībvalstī vai tikšanos ar ES iestāžu pārstāvjiem, par attiecīgo norisi savlaicīgi jāinformē attiecīgā Latvijas vēstniecība vai Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

41

4. ES lēmumu pieņemšanas juridiskie aspekti

ES pamatā ir sarežģīta un daudzveidīga ES tiesību aktu un politisko instrumentu sistēma, kas būtiski ietekmē ES dalībvalstu tiesību sistēmas un politikas attīstības virzienus.

Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim ar Eiropas tiesībām apzīmēja tikai Eiropas Kopienas tiesību normas, t.i., I pīlārā (sk. 1.) pieņemtos tiesību instrumentus, kuri bieži ir tieši piemērojami dalībvalstīs (indivīdi var tieši atsaukties uz šiem tiesību aktiem nacionālajās tiesās).

Ar Lisabonas līgumu tiek nojaukta līdzšinējā pīlāru sistēma, kas nozīmē arī izmaiņas attiecībā uz tiesību instrumentu lietojumu līdzšinējo dažādo pīlāru ietvaros. Attiecībā uz ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku Lisabonas līgumā tiek saglabāti īpaši noteikumi un procedūras, kuras nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, ja Līgumos paredzēts citādi. Šajā jomā leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta1.

4.1. Primārie tiesību avoti ES primāros tiesību avotus var iedalīt rakstītajos un nerakstītajos avotos. Pie nerakstītajiem primārajiem tiesību avotiem pieder ES paražu tiesības un vispārējie tiesību principi. Pie rakstītajiem primārajiem tiesību avotiem pieder šādi dibināšanas līgumi:

Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, Parīze, 1951 (zaudējis spēku 2002. gada 23. jūlijā)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Roma, 1957

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, Roma, 1957 Apvienošanas līgums, 1965

Vienotais Eiropas akts, 1986 Līgums par ES, Māstrihta, 1992

Amsterdamas Līgums, 1997 Nicas Līgums, 2001

Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, 2009

Pievienošanās līgumi, 1972 (Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste)2, 1979 (Grieķija), 1985 (Spānija, Portugāle), 1994 (Austrija, Somija, Zviedrija)3, 2003 (Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Slovākija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, Malta un Kipra)

Par primārajiem tiesību avotiem tiek uzskatīti arī šo līgumu pielikumi un protokoli. Šajos aktos ir ietverti ES likumdošanas pamatprincipi. Ar Vienoto Eiropas aktu, Māstrihtas līgumu, Amsterdamas līgumu, Nīcas līgumu tika veikti grozījumi un papildinājumi EK dibināšanas līgumā, kas ir iekļauti konsolidētajā EK

1 Līguma par ES 24.pants. 2 Šajā līgumā bija paredzēta arī Norvēģijas pievienošanās ES, tomēr 1972. gada septembrī referendumā

vairākums Norvēģijas balsstiesīgo iedzīvotāju (53,5 %) nobalsoja pret iestāšanos Eiropas Kopienā. 3 Atkārtots negatīvs Norvēģijas balsojums notika 1994.gada novembrī.

42

dibināšanas līguma tekstā. Ar Lisabonas līgumu arī tiek veikti grozījumi un papildinājumi EK dibināšanas līgumā un tas tiek pārdēvēts par Līgumu par ES darbību. Grozījumi Līgumā par ES tika veikti ar Amsterdamas līgumu un Nicas līgumu un tie kopā ir ietverti konsolidētajā Līgumā par ES. Arī Lisabonas līgums veic grozījumus un papildinājumus Līgumā par ES, saglabājot tā līdzšinējo nosaukumu.

4.2. Sekundārie tiesību akti

Visiem sekundārajiem tiesību aktiem jābūt izstrādātiem, pamatojoties uz rakstīto primāro tiesību aktu (dibināšanas līgumu) normām, jo ES un tās iestādes nevar pašas sev radīt kompetenci (sk. 1.). ES iestādēm ir jādarbojas, stingri ievērojot savas pilnvaras, ko tām ir deleģējušas ES dalībvalstis.

Pieņemot sekundāros tiesību aktus, ES iestādēm tajos obligāti jānorāda šo aktu pieņemšanas juridiskais pamats – Līguma par ES darbību vai Līguma par ES pants, kas paredz ES kompetenci attiecīgajā jautājumā. Saskaņā ar ES Tiesas praksi juridiskais pamats ir jāizvēlas atkarībā no pieņemamā akta mērķa un satura1. Ja sekundārais tiesību akts ir pieņemts bez juridiskā pamata vai izmantojot nepareizu juridisko pamatu, tas ir uzskatāms par būtisku procesuālo pārkāpumu, kas var izraisīt šā tiesību akta spēkā neesamību.

Pirms runāt par iespējamiem sekundāro tiesību aktu veidiem, ir lietderīgi izskatīt tos ES dokumentus, kas tiek izstrādāti līdz konkrētā sekundārā tiesību akta pieņemšanai.

4.2.1. Pirms sekundāro tiesību aktu pieņemšanas izstrādājamie dokumenti

Sagatavojot sekundāro tiesību aktu projektus, Komisija balstās uz iepriekš izstrādātiem un apspriestiem stratēģiskiem politiku attīstības dokumentiem. Tajos ir analizēts un izvērtēts spēkā esošais tiesiskais regulējums, tā efektivitāte, situācija konkrētā nozarē, kā arī piedāvāti risinājumi identificēto problēmu novēršanai.

a) Zaļās grāmatas (Green Paper; Livre vert) uzdevums ir veicināt diskusijas un uzsākt konsultāciju procesu Eiropas līmenī par konkrētu ES kompetencē ietilpstošu tematu. Zaļās grāmatas informē par situāciju konkrētajā jomā un piedāvā iespējamos tiesiskā regulējuma variantus. Parasti Zaļās grāmatas ir adresētas noteiktam interesentu lokam (piemēram, sociālajiem partneriem, profesionālajām organizācijām), kura viedokli Komisija vēlas apzināt, pirms tiek sagatavoti sekundāro tiesību aktu projekti. Dažkārt Komisija aicina visas ieinteresētās puses (tās var būt sociālie partneri, sabiedrība vai dalībvalstis) izteikt viedokli interneta portālā Jūsu balss Eiropā/Your voice in Europe (sk. 2.1.). Tādējādi viedokli par Zaļajām grāmatām var formulēt un iesniegt Komisijai arī dalībvalstu valdības.

b) Baltās grāmatas (White Paper; Livre blanc) ir dokumenti, kuri ietver praktiskus priekšlikumus ES rīcībai specifiskās jomās. Atšķirībā no Zaļās grāmatas, kas rosina diskusiju un konsultāciju procesu, Baltās grāmatas ietver priekšlikumus konkrētu tiesību aktu sagatavošanai. Dažkārt Baltā grāmata seko Zaļajai grāmatai. Uz Baltās grāmatas pamata var tikt sagatavota Komisijas rīcības programma noteiktā sfērā. 1 Sk., piemēram, EKT spriedumu lietā C-338/01, Komisija pret Padomi, 2004, ECR-I-4829; EKT spriedumu

lietā C-269/97, Komisija pret Padomi, 2000, ECR-I-2257.

43

c) Komisijas paziņojumi (Communication from the Commission; La Commission communication)

Paziņojumi parasti tiek sagatavoti uz Balto un Zaļo grāmatu bāzes. Paziņojums ir pēdējais posms pirms ES tiesību akta projekta sagatavošanas, un tajā parasti tiek iekļautas šī projekta pamatnostādnes.

d) Iniciatīvas (Initiative; initiative) Iniciatīvas pamatā ir politisks lēmums (piemēram, Padomes secinājumi). Iniciatīvas tvērums salīdzinājumā ar Baltajām grāmatām ir horizontāls, un tās mērķis ir novērst vairākās nozarēs identificētās kopīgas problēmas. Iniciatīvās tiek nosprausti konkrēti mērķi, kuru sasniegšanai tiek izstrādāts rīcības plāns (action plan; plan d'action). Savukārt, atsevišķu iniciatīvas mērķu sasniegšanai tiek izstrādāti atsevišķi lēmumi. Iniciatīvas virzība tiek stingri uzraudzīta, atspoguļota un analizēta progresa ziņojumos (progress report; rapport sur l'état d'avancement).

Balstoties uz minētajiem stratēģiskajiem dokumentiem un ziņojumiem, Komisija var sagatavot sekundāro tiesību aktu projektus. Tos pieņem Padome un Parlaments, atkarībā no tiesību akta pieņemšanas procedūras. Padomes un Parlamenta pieņemtos tiesību aktus sauc par leģislatīvajiem aktiem. Detalizēti par likumdošanas procesa norisi sk. 7.-13. nodaļu.

Sekojot Balto un Zaļo grāmatu izstrādei un pēc pašu iniciatīvas iesaistoties tajā, dalībvalstis iespējami agrīnā stadijā var identificēt un atbilstoši iespējām novērst nevēlamu politikas attīstības virzienu vai iestrādāt tajā sev aktuālus jautājumus vai labvēlīgus risinājumus. Tas vēlāk ļaus izvairīties no nevēlamu noteikumu iekļaušanas sekundārajos tiesību aktos vai pat izvairīties no šādu nevēlamu tiesību aktu projektu izstrādes.

Padome arī politiski var ietekmēt konkrēta tiesību akta projekta izstrādi. Kā instruments šajā nolūkā izmantojami Padomes secinājumi (Council conclusions; conclusions du conseil). Ar tiem Padome vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ir jāsagatavo tiesību akta projekts konkrētā jautājumā.1 Bieži šādi Padomes secinājumi tiek izstrādāti, pamatojoties uz Komisijas iesniegto Zaļo grāmatu.

Vienlaikus Padomes secinājumus var izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, lai paustu Padomes viedokli par kādu ES kompetencē esošu jautājumu.

4.2.2. Sekundāro tiesību aktu un juridisko instrumentu veidi

a) ES kompetence

Lai veiktu ES uzdevumus un attīstītu tās kompetencē esošas politikas jomas, Parlaments kopā ar Padomi, kā arī Padome un Komisija var pieņemt regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniegt ieteikumus vai atzinumus2. Ļoti bieži šie tiesību instrumenti tiek kombinēti, piemēram, pamatnoteikumus kādā jomā nosaka direktīva, bet regulas kopā ar lēmumiem papildina šīs direktīvas prasības.

1 Līguma par ES darbību 241.pants 2 Līguma par ES darbību 288.pants

44

Visbiežāk Līgums par ES darbību tieši nenosaka, kāds tiesību akts ir izmantojams, lai īstenotu noteiktās ES pilnvaras, tāpēc ES iestādes var izvēlēties piemērotāko tiesību instrumentu. Tomēr atsevišķos gadījumos Līgums par ES darbību nosaka, ka par konkrētiem jautājumiem ir pieņemams tikai noteikta veida tiesību akts: regula, direktīva vai lēmums.

1) Regulas (Regulation; règlement) ir vispārējās nozīmes tiesību akti, no kuriem izriet tiesības un pienākumi. Regulas ir tieši saistošas ES un dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka regulas nedrīkst iestrādāt valstu tiesībās. Tomēr dažreiz atsevišķu regulas normu īstenošanai dalībvalstīm ir jāveic noteikti pasākumi, kuru izpildei vajadzīgi grozījumi valsts tiesību aktos (piemēram, attiecībā uz sankcijām, finansēm, regulā lietotām definīcijām utt.). Regulas paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs, un tās publicē “ES Oficiālajā Vēstnesī” (sk. 5.3.1.). Regula stājas spēkā dienā, kas norādīta konkrētajā regulā, bet ja datums nav norādīts – divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas dienas1. Tiesības pieņemt regulas konkrētos jautājumos Padome var deleģēt Komisijai. Regulas nosaukumā ir norādīts, kura iestāde to pieņēmusi, kā arī regulas mērķis vai priekšmets. Pēc regulas numura ir norāde uz publicēšanas gadu. Piemēram, Padomes Regula (ES) Nr.219/2010 (2010.gada 15.marts), ar ko Regulu (ES) Nr.53/2010 groza attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām pēc tam, kad ar Norvēģiju un Fēru salām ir noslēgta divpusēja vienošanās zvejniecības jomā 2010.gadam.

Regulas tekstā ir obligāti jākonkretizē tās mērķi. Tāpēc regulas sākas ar preambulu, kurā tiek izklāstīti regulas sagatavošanas apsvērumi. Preambula ir svarīgs informācijas avots, kas izmantojams, ja rodas neskaidrības par regulas interpretāciju. Regulā jābūt norādītam tās pieņemšanas juridiskajam pamatam.

Regulas pēc to spēkā stāšanās automātiski kļūst par dalībvalstu tiesību sistēmu sastāvdaļu. Tādēļ dalībvalstīm ir jārūpējas par to, lai pēc regulas iekļaušanas valsts tiesību sistēmā ar to būtu saderīgi citi valsts tiesību akti. Regulas nodrošina ES tiesiskās kārtības vienveidību, jo dalībvalstis regulas nedrīkst grozīt.

Regulas līdzīgi valstu tiesību aktiem tieši rada indivīdu tiesības un pienākumus. Tas nozīmē, ka indivīdi uz regulās paredzētajām tiesībām var atsaukties valstu tiesās.

Svarīgi ir regulas atšķirt no lēmumiem. Galvenais kritērijs ir saturs, nevis nosaukums. Atšķirībā no lēmumiem regulas ir vispārpiemērojamas visā ES un nav adresētas kādai konkrētai personai vai personu grupai. ES Tiesa savā praksē ir vairākkārt atzinusi, ka regula ir atzīstama par lēmumu, ja tā attiecas tikai uz noteiktu personu vai personu grupu, neņemot vērā oficiālo nosaukumu. Regulas tiesiskumu ES Tiesā var apstrīdēt dalībvalstis, Parlaments, Padome vai Komisija.2

2) Direktīvas (Directives; directives) ir ES tiesību akti, kas paredzēti, lai saskaņotu un koordinētu dalībvalstu tiesību aktus. Direktīvas ir saistošas dalībvalstīm, kurām tās adresētas, attiecībā uz rezultātu, ko šīm dalībvalstīm ir pienākums sasniegt. Tāpēc dalībvalsts iestādēm tiek atvēlēta zināma rīcības brīvība izvēlēties formu un metodes, kas izmantojamas, lai sasniegtu noteikto rezultātu. Direktīvu ieviešanai dalībvalstīm tiek atvēlēts laiks, kas ir paredzēts direktīvas tekstā. Atšķirībā no regulām direktīvas var būt adresētas tikai dažām dalībvalstīm.

1 Līguma par ES darbību 297.pants 2 Līguma par ES darbību 263.pants.

45

Direktīvas normas kļūst saistošas tad, kad tās ir ieviestas dalībvalsts tiesību aktos. Ja direktīva nav laikus ieviesta vai ir ieviesta nepareizi un tāpēc personai (fiziskai vai juridiskai) ir radušies zaudējumi, direktīva tiesības var radīt tieši, personas var uz tām atsaukties valstu tiesās un prasīt kompensāciju no dalībvalsts par ES tiesību pārkāpumu. Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti, kas nav laikus vai nav pareizi ieviesusi direktīvu valsts tiesību aktos. Direktīva ir jāpaziņo visiem, kam tā adresēta. Ja direktīva ir adresēta visām dalībvalstīm, tā ir obligāti publicējama “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Direktīvas spēkā stāšanās laiks ir tāds pats kā regulām: diena, kas norādīta direktīvā vai, ja tā nav norādīta - divdesmitā diena pēc direktīvas publicēšanas1 Direktīvām tāpat kā regulām ir numurs un nosaukums. Tomēr atšķirībā no regulām direktīvās to publicēšanas gads tiek minēts pirms numura. Piemēram, Padomes Direktīva 2010/18/ES (2010.gada 8.marts), ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK. Tāpat kā regulās arī direktīvās jāmin to pieņemšanas mērķi un jānorāda juridiskais pamats.

3) Lēmumi (Decisions; décisions) ir tiesību akti, ko izmanto, lai noregulētu konkrētas tiesiskās attiecības. Lēmumi var būt adresēti dalībvalstīm, juridiskām personām vai atsevišķiem indivīdiem. Tātad atšķirībā no direktīvām un regulām lēmumos nav ietvertas vispārsaistošas normas. Lēmumi ir saistoši tikai tiem, kam tie adresēti. Lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un vienlaikus ar paziņošanu tie stājas spēkā2 . Lēmumi parasti netiek publicēti, ja vien Komisija neuzskata, ka lēmums varētu interesēt arī trešās personas, vai regulā, uz kuru lēmums pamatojas, ir paredzēta tā publicēšana.

Arī lēmumos ir jānorāda to pieņemšanas argumentācija un juridiskais pamats.

4) Ieteikumi (Recommendations; recommandations) un atzinumi (opinions; avis) nav saistoši3. Tie paredzēti vienīgi pamudināšanai vai pārliecināšanai. Tos izmanto kā dalībvalstu vēlamā attīstības virziena norādes un/vai dažos gadījumos – kā ES iestāžu viedokļa atspoguļojumu.

Padome ieteikumus un atzinumus pieņem attiecībā uz visiem ES kompetences jautājumiem (sk. turpmāk).

b) Kopējā ārpolitika un drošības politika

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā saskaņā ar Līgumu par ES ir izmantojami šādi instrumenti:

1) principi (Principles; principes) un vispārīgās pamatnostādnes (General Guidelines; orientations générales) definē Eiropadome, lai īstenotu vienotu politiku, arī attiecībā uz aizsardzības pasākumiem. Pamatojoties uz vispārīgajām pamatnostādnēm, Ministru padome pieņem lēmumus kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanai;4

1 Līguma par ES darbību 297.pants 2 Līguma par ES darbību 297.pants 3 Līguma par ES darbību 288.pants 4 Līguma par ES 26.pants

46

2) kopējās stratēģijas (Common Strategies; stratégies communes) Eiropadome pēc Ministru padomes ieteikuma apstiprina jomās, kurās dalībvalstīm ir svarīgas kopīgas intereses ārpolitikas un drošības politikas jomā; apstiprinot kopējās stratēģijas, jābūt norādītam to mērķim un paredzētajam termiņam;

3) vienota rīcība (Joint action; Action commune) ir instruments kopējās stratēģijas īstenošanai, kad ES jāreaģē uz noteiktām situācijām, ja tiek uzskatīts, ka ir vajadzīga konkrēta ES rīcība1. Dalībvalstīm vienota rīcība ir jāievēro, formulējot savu viedokli par konkrēto jautājumu un veicot vajadzīgos pasākumus saistībā ar šo jautājumu;

4) nostājas (Positions; Positions) ir instruments kopējās stratēģijas īstenošanai, kad jāpauž ES attieksme pret konkrētiem ģeogrāfiskiem vai tematiskiem jautājumiem2. Šo instrumentu nedrīkst jaukt ar parastajā likumdošanas procedūrā pieņemamām Padomes nostājām (attiecībā uz tām sk. 13. sadaļu);

5) lēmumi (Decisions; Décisions) tiek pieņemti, ja būtiski mainās apstākļi, attiecībā uz kuriem ir pieņemta vienotā rīcība3.

c) Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Līdz šim policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ES notika, izmantojot tādus instrumentus kā kopējās nostājas (Common Positions; positions communes), ietvarlēmumus (Framework Decisions; décisions-cadres) lēmumus (Decisions; décisions), konvencijas (Conventions; conventions).

Ar Lisabonas līgumu attiecībā uz šo jomu tiek izmantoti tādi paši juridiskie instrumenti kā tas norādīts ES kompetences juridiskajiem instrumentiem (sk. 4.).

4.3. Starptautiskie līgumi

4.3.1. ES līgumi

Viens no ES tiesību avotiem ir starptautiskie līgumi4 (agreement; accord), ko ES kā tiesību subjekts5 slēdz ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautiskās konvencijas, kam ES pievienojas. ES kompetenci slēgt starptautiskos līgumus nosaka Līgums par ES un Līgums par ES darbību, kā arī ES Tiesas prakse 6.

1 Līguma par ES 28.pants. 2 Līguma par ES 29.pants 3 Līguma par ES 28.pants 4 ES primārajos tiesību aktos lietotais termins “agreement” ir atveidots latviešu valodā kā “nolīgums’’, bet

termins “treaty” atveidots kā “līgums”. Tomēr, ņemot vērā 1969.gada Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām, kā arī likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” lietoto terminoloģiju, šajā rokasgrāmatā visos gadījumos tiek lietots termins “līgums”. Tas ir plaši interpretējams un attiecas uz visiem starptautiskās sadarbības instrumentiem: konvencijām, saprašanās memorandiem, vienošanām utt.

5 Līguma par ES 47.pants 6 Lieta 22/70 AETR [1971] ECR 263

47

ES ir tiesīga iesaistīties starptautiskajās attiecībās gadījumos, kad tas skaidri paredzēts Līgumā par ES darbību un Līgumā par ES, piemēram, šādas jomās: - kopējā tirdzniecības politika (Līguma par ES darbību 207.pants);

- asociācijas izveidošana (Līguma par ES darbību 217.pants); - sadarbība attīstības atbalstam (Līguma par ES darbību 211.pants);

- vide (Līguma par ES darbību 191.pants); - pētniecība un tehnoloģijas (Līguma par ES darbību 186pants);

- transports (Līguma par ES darbību 91.pants); - monetārā politika (Līguma par ES darbību 219.pants).

Savukārt, ES Tiesa ir lēmusi, ka ES ārējā kompetence izriet no citiem ES līgumu pantiem, kā arī no lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar ES līgumiem.

ES kompetences apjomu, slēdzot starptautiskos līgumus, nosaka slēdzamā līguma joma. Piemēram, kopējās ārējās tirdzniecības politikas, monetārās politikas un zivsaimniecības jomā ES kompetence ir ekskluzīva. Tas nozīmē, ka šajās jomās tikai ES ir tiesīga noteikt starptautisko regulējumu attiecībās ar trešām valstīm. Savukārt dalībvalstīm jāatturas no jebkādas darbības, kas tieši vai netieši varētu ietekmēt ES noteikto režīmu. ES ekskluzīvās kompetences jomās līgumus slēdz bez dalībvalstu līdzdalības (t.s. ES līgumi).

Citās jomās ES kompetence ir dalīta jeb jaukta. Tiesības nodibināt starptautisko sadarbību šajās jomās ir gan ES, gan dalībvalstīm. Dalītās kompetences jomās līgumus var slēgt vai nu tikai ES vai ES kopā ar dalībvalstīm (t.s. jauktie līgumi). Raksturīgākais jaukto līgumu piemērs ir līgumi par asociācijas izveidi (piemēram, partnerības un sadarbības līgumi) ar trešām valstīm. Jauktos līgumus slēdz gadījumos, kad tajos paredzēts skaidrs ES un dalībvalstu saistību un pienākumu sadalījums, kā arī situācijās, kad kāds no līgumā izskatītajiem jautājumiem nav ES kompetencē. ES starptautisko līgumu sagatavošanas, parakstīšanas un noslēgšanas kārtību nosaka Līguma par ES darbību 218. pants. Vienīgais izņēmums attiecībā uz šo kārtību ir līgumi, kas tiek slēgti saskaņā ar Līguma par ES darbību 207.pantu (kopējā tirdzniecības politika). Līgums par ES un Līgums par ES darbību reglamentē procedūru attiecībā uz ES līgumiem, ko slēdz, lai īstenotu dalībvalstu starptautisko sadarbību kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

ES noslēgtie nolīgumi ir saistoši ES iestādēm un dalībvalstīm1. Parakstīto līgumu meklēšanas datu bāze ir pieejama Padomes tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/showPage.aspx?id=252&lang=en

a) Sarunas par līguma noslēgšanu Sarunas vada Komisija vai ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (ja slēdzamais nolīgums attiecas uz KĀDP).2 Komisija vai Augstā pārstāve sniedz rekomendāciju Padomei pieņemt lēmumu par atļauju uzsākt sarunas par nolīguma noslēgšanu un norādes par nolīguma nosacījumiem, kā arī atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzīt sarunu vadītāju vai sarunu grupas vadītāju, kas pārstāvētu ES.

1 Līguma par ES darbību 216.panat 2.punkts 2 Līguma par ES darbību 218.panta 3.punkts

48

Attiecībā uz nolīgumiem kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos par sarunu vadītāju tiktu nozīmēts Augstais pārstāvis, kamēr attiecībā uz citu jomu nolīgumiem - Komisijas pārstāvis.

Padome var sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāved. Ieceltās komitejas, kuru sastāvā ir arī dalībvalstu pārstāvji, uzrauga Komisijas darbu. Pēc sarunu vadītāja priekšlikuma Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā – to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.1

Komisijas darba rezultāts tiek vērtēts Padomē – ja Padome nav ar to apmierināta, tā var atteikties slēgt šādu līgumu. Sarunu posms parasti beidzas ar līguma teksta parafēšanu, ko visbiežāk uzņemas Komisija. Slēdzot līgumus monetārās politikas jomā, sarunu vadītājs nav noteikts2. Lēmumu par sarunu un līguma slēgšanas procedūru pieņem Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku. Komisija ir pilnīgi iesaistīta šajās sarunās3.

b) Līguma parakstīšana un slēgšana

Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par līguma parakstīšanu, pagaidu piemērošanu un slēgšanu4. Lēmums tiek pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu vai vienbalsīgi, ja līgums attiecas uz jautājumiem, par kuriem vajadzīga vienprātība (asociācijas līgumi – Līguma par ES darbību 217.pants, kā arī 218.panta 8.punkta 2.daļa, ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumi ar trešajām valstīm, ja tās ir ES kandidātvalstis, – Līguma par ES darbību 212.pants un 218.panta 8.punkta 2.daļa, pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai – Līguma par ES 6.panta 2.punkts un Līguma par ES darbību 218.panta 8.punkta 2.daļa)5.

Attiecībā uz nozīmīgākajiem līgumiem Padome vispirms pieņem lēmumu par līguma parakstīšanu, kurā bieži iekļauj arī nosacījumus par tā pagaidu piemērošanu (signing and provisional application; signature et application provisoire). Pēc parakstīšanas līgums parasti tiek iesniegts apstiprināšanai (ratificēšanai) saskaņā ar pušu iekšējām procedūrām. ES līmenī iekšējā procedūra nozīmē līguma apstiprināšanu Padomē, kas pieņem lēmumu par līguma slēgšanu. Taču daudzos gadījumos par līguma slēgšanu Padome lemj jau pirms tā parakstīšanas. Tādējādi ES iekšējā procedūra tiek pabeigta vēl pirms parakstīšanas. Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem ar Parlamenta piekrišanu šādos gadījumos:

i) slēdzot asociācijas nolīgumus;

ii) slēdzot līgumu par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

iii) slēdzot līgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršot sadarbību; iv) slēdzot līgumus, kas nopietni ietekmē ES budžetu;

v) slēdzot līgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanas procedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešama Parlamenta piekrišana.

1 Līguma par ES darbību 218.panta 4.-5.punkts 2 Līguma par ES darbību 219.panta 1.un 3.punkts 3 Līguma par ES darbību 219.pants 3.punkts 4 Līguma par ES darbību 218.panta 2.punkts 5 Par balsošanas procedūru Padomē tuvāk sk. 12.

49

Citos gadījumos Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Parlamentu.

c) Līguma grozījumi

Slēdzot nolīgumus, Padome var pilnvarot sarunu vadītāju ES vārdā apstiprināt grozījumus, ja vien nolīgums paredz tos pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja grozījumi jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotu struktūru. Padome var pievienot šim pilnvarojumam īpašus nosacījumus.1

d) Līguma darbības pārtraukšana un izbeigšana

Padome pēc Komisijas vai ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas ES vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.2 Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.3

4.3.2. Jauktie līgumi

Līgums par ES un Līgums par ES darbību neparedz īpašus noteikumus attiecībā uz sarunām par jaukto līgumu noslēgšanu, jo teorētiski ES un dalībvalstis var vest sarunas katra par savas kompetences daļu. Arī šādos gadījumos starptautisko līgumu slēgšanas pamats būs Līguma par ES darbību 218.pants.

Dalībvalstīm, lai parakstītu un apstiprinātu līgumu, jāveic formalitātes atbilstoši viņu iekšējām procedūrām. Pēc iekšējo procedūru pabeigšanas dalībvalstis, Padome un trešā puse, ar kuru līgums tiek slēgts, paziņo par to Padomes Ģenerālsekretariātam, kurš informē visas puses par līguma apstiprināšanas gaitu un par līguma spēkā stāšanos.

Latvijā jauktā līguma parakstīšana un apstiprināšana notiek tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta visiem LR starptautiskajiem līgumiem saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”4 un Ministru kabineta kārtības rulli. Līguma projekts tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, tad virzīts uz MK sēdi, kurā apstiprina vai atbalsta līguma projektu, kā arī pilnvaro attiecīgo amatpersonu līgumu parakstīt.

Pēc līguma parakstīšanas notiek līguma apstiprināšana. Līgumi, kurus jāratificē5, tiek iesniegti Saeimā. Attiecībā uz pārējiem līgumiem iekšējā procedūra tiek uzskatīta par pabeigtu vēl pirms līguma parakstīšanas. Visi jauktie līgumi tiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”.

1 Līguma par ES darbību 218.panta 7.punkts 2 Līguma par ES darbību 218.panta 9.punkts 3 Līguma par ES darbību 218.panta10.punkts 4 1994.gada 13.janvāra likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 5 Likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9.pants

50

5. ES dokumenti. Informācijas un dokumentu aprite

5.1. Komisijas un Padomes dokumentos lietotie apzīmējumi

5.1.1. Komisijas dokumenti Dokumentu apriti starp Komisijas dienestiem nodrošina Komisijas Ģenerālsekretariāts. Visiem Komisijas dokumentiem atkarībā no to veida ir īpašs apzīmējums.

Komisijas dokumentu reģistrā (sk. 5.3.6. iedaļu) pieejamie dokumenti:

OJ Komisāru kolēģijas sanāksmju darba kārtības; PV Komisāru kolēģijas sanāksmju protokoli;

SEC Komisijas dienestu iekšējie dokumenti, kas parasti saistīti ar lēmumu pieņemšanas procesu;

COM Komisijas ierosinātie tiesību aktu projekti un citi Padomei, Parlamentam vai citām iestādēm iesniedzamie dokumenti;

C dokumenti, kas saistīti ar Komisijas kompetencē esošu jautājumu izskatīšanu. Daļa no tiem tiek iesniegti Padomei un Parlamentam informācijai.

Daļa šo dokumentu, kā arī citi Komisijas dokumenti pieejami arī PreLex datu bāzē (sk. 5.3.2.iedaļu).

Komitoloģijas dokumentu reģistrā (sk. 5.3.5. iedaļu) pieejamie dokumenti: CMTD komitoloģijas procedūrā izskatāmie dokumenti.

Pēc tam, kad Komisāru kolēģija vai tās pilnvarota amatpersona ir apstiprinājusi dokumenta pēdējo versiju, tai tiek piešķirts numurs.

Komisijas dokumentus var klasificēt atkarībā no informācijas aizsardzības pakāpes. Sīkāku informāciju par klasificētās informācijas un dokumentu apriti sk. 5.4.

Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi tiesību akta projektu, kas tiek iesniegts izskatīšanai Padomē un Parlamentā, Komisijas Ģenerālsekretariāts tam piešķir t. s. starpiestāžu lietas numuru, kas nemainās visā likumdošanas procesā. Starpiestāžu lietas numurā norāda projekta sagatavošanas gadu/likumdošanas procedūras apzīmējumu/numuru, piemēram, 2009/0098(COD). Tādējādi šis kods norāda arī uz Parlamenta iesaistīšanas līmeni.

Pēc starpiestāžu koda Eur-lex datu bāzē (sk. 5.3.1.) var atrast visus ar šo projektu saistītos dokumentus.

Likumdošanas procedūras tiek apzīmētas ar šādiem saīsinājumiem: COD parastā likumdošanas procedūra

SYN sadarbības procedūra (pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās) APP īpašā likumdošanas procedūra (lūgums Parlamentam sniegt piekrišanu)

AVC piekrišanas procedūra (pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās)

51

CNS konsultāciju procedūra (pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās) un īpašā likumdošanas procedūra (apspriešanās ar Parlamentu)

ACC nolīgumi (bijusī 113. panta procedūra)

PRT protokoli par sociālo politiku CNB konsultācijas ar Eiropas Centrālo banku

CNC konsultācijas ar Revīzijas palātu NLE ar likumdošanu nesaistīta procedūra

5.1.2. Padomes dokumenti

Padomes dokumentu identifikācijai Padomes Ģenerālsekretariāts piešķir vairākus apzīmējumus. Turklāt Padomes dokumentos visā lēmumu pieņemšanas procesā tiek saglabāts Komisijas piešķirtais starpiestāžu lietas numurs.

a) Reģistrācijas numurs Katram dokumentam Padomes Ģenerālsekretariāts piešķir unikālu numuru, pēc kura konkrēto dokumentu var meklēt datu bāzēs, piemēram, Extranet, ES DUS (sk. 5.5.). Padomes Ģenerālsekretariāta izplatītais dokuments var būt gan informācija, gan Padomes darba grupā vai COREPER izskatāmie tiesību aktu projekti. Katra tiesību akta projekta versija tiek izplatīta ar individuālu reģistrācijas numuru. Atsauces uz iepriekš izskatītiem dokumentiem un Komisijas priekšlikumu mēdz iekļaut dokumenta veidlapā (sk. attēlu), kā arī dokumenta ievaddaļā vai pavaddokumentā.

Dokumentu reģistrācijas numuru parasti norāda sanāksmju darba kārtībā, ja dokuments atbilst izskatāmajam jautājumam.

b) Sufikss

Ja iepriekš izplatītā dokumentā uz vienu un to pašu sanāksmi tiek veiktas izmaiņas, katrs nākamais dokuments tiek attiecīgi apzīmēts atkarībā no izmaiņu veida. Sufiksus var kombinēt. Katram sufiksam var pievienot ciparu atkarībā no tā, kuru reizi dokuments ir grozīts vai papildināts.

Ja aiz sufiksa iekavās norādīts valodas kods, piemēram, (lv), dokuments attiecas tikai uz dokumentiem konkrētajā valodā.

Tiek lietoti šādi sufiksi: ADD Addendum – apzīmē dokumenta pielikumu (piemēram, tiesību akta projekts pielikumā

paskaidrojošajai piezīmei); vienam dokumentam var būt vairāki pielikumi. COR Corrigendum – apzīmē dokumentu, ja tajā ir izdarīti labojumi un tiek izplatīts tikai

labojumu teksts. REV Revision – apzīmē dokumentu, ja tajā ir izdarīti labojumi un tiek izplatīta pilna labotā

teksta versija. EXT Extract – apzīmē dokumentu, kas ir kāda iepriekšēja dokumenta fragments.

AMD Amendment – apzīmē dokumentu, ja tajā ir sākotnējā dokumenta teksta papildinājumi.

52

c) Dokumenta pieejamības akronīmi

Ar dokumenta pieejamības akronīmu norāda, vai dokuments ir publiski pieejams ES iestāžu tīmekļa vietnēs. Ar LIMITE tiek apzīmēti neklasificēti ierobežotas pieejamības dokumenti. Šādi apzīmē dokumentus, kas paredzēti izplatīšanai ES Padomes ietvaros, Komisijai un dažām citām ES institūcijām. Ar LIMITE apzīmētus dokumentus drīkst izplatīt arī dalībvalstu valsts pārvaldes darbiniekiem, taču bez īpašas autorizācijas1 tie nedrīkst nonākt citu personu, piemēram, preses vai sabiedrības rokās, lai izvairītos no dalībvalstu viedokļu publiskošanas darba stadijā. Šie dokumenti tiek izplatīti dalībvalstīm, izmantojot Extranet, U32 kanālu un tiek ievietoti ES DUS datu bāzē (sk. 5.5.). LIMITE dokumentu apritei nav noteiktas īpašas uzglabāšanas, tehniskās aizsardzības vai iznīcināšanas prasības. Atbilstoši Informācijas atklātības likumam2 LIMITE dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija.

Padomes dokumentus var arī klasificēt atkarībā no informācijas aizsardzības pakāpes. Sīkāku informāciju par klasificētās informācijas un dokumentu apriti sk. 5.4.

Padomes dokuments

1 Autorizācijas procedūru nosaka Regula 1049/2001 un Padomes Reglaments (2009/937/ES) 2 Informācijas atklātības likuma 5.panta 7. punkts

53

d) Tematiskais kods

Ar tematisko kodu norāda jomu, uz kuru dokuments attiecas, vai arī ar dokumentu saistīto pieņemšanas procedūru. Vairāki tematiskie kodi palīdz identificēt papildu jomas, ar kurām saistīts konkrētais dokuments. Biežāk lietoto tematisko kodu atšifrējumu un iespējami atbildīgo iestādi sk. Pielikumā Nr.1.

e) Parindes (footnotes; apostilles)

Padomes darba dokumentu parindēs visbiežāk norāda dalībvalstu un Komisijas viedokļus par konkrēto dokumenta teksta redakciju. Tāpat parindēs norāda, piemēram, “ES Oficiālā Vēstneša” atsauces par dokumentā minētajiem tiesību aktiem. Ja sanāksmē izteiktais viedoklis dokumentā nav atzīmēts, dalībvalsts pārstāvim jāvērš uz to Padomes Ģenerālsekretariāta uzmanība.

f) Valstu un institūciju nosaukumu saīsinājumi Darba dokumentos ES dalībvalstis un ES institūcijas tiek apzīmētas, izmantojot noteiktus saīsinājumus (sk. Pielikumu Nr.2.). Šādus apzīmējumus vēlams lietot arī dienesta ziņojumos.

54

Pielikums Nr.1

Tematisko kodu saraksts

Kods Izvērsums Atbildīgā ministrija

Līdzatbildīgā iestāde

ACCRED ACCREDITATION PROCEDURE ĀM ACCTR ACTS OF ACCESSION

(COMMISSION PROPOSALS) ĀM

ACEH ACEH MONITORING MISSION ĀM ACIER STEEL EM

ACP AFRICAN, CARIBBEAN AND PACIFIC STATES

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ACP-CE ACP-EC CONVENTION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ACPCA1 ACPCA1 ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ACPCA2 ACPCA2 ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ACPCOD ACPCOD ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ACPDEV ACPDEV ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ACPFIN ACPFIN ĀM/FM AD ACCESSION NEGOTIATIONS ĀM

ADHERANTS PAYS ADHÉRENTS (Acceding Countries)

ĀM

AELE EUROPEAN FREE TRADE ASSOCIATION

ĀM EM

AER AIR TRANSPORT SM AFGENC AFGENC ĀM

AFGENER AFGENER ĀM AFRICA RELATIONS WITH AFRICA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem AFSOCI AFSOCI LM

AG GENERAL AFFAIRS ĀM + atkarībā no satura

AGENDA AGENDA 2000 ZM/RAPLM/FM

AGEX AGEX ĀM Atkarībā no citiem kodiem

AGRFAO AGRFAO (Food and Agriculture Organization)

ZM

AGRI GENERAL AGRICULTURAL POLICY

ZM

55

AGRIC AGRIC ZM AGRIFIN AGRI FINANCIAL AND

BUDGETARY ASPECTS ZM FM

AGRIFORET AGRI FORESTS ZM AGRILEG AGRI HARMONISATION OF

LEGISLATION ZM

AGRIMON AGRI MONETARY ZM EM/FM AGRIORG AGRI ORGANISATION OF

MARKETS ZM

AGRIPECHE AGRIPECHE ZM AGRIPECO AGRIPECO ZM AGRISTR AGRI STRUCTURES ZM FM/RAPLM AGRRMC AGRRMC ZM

AIDAL AIDAL ZM ĀM/EM/VM AL ALGERIA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ALB ALBANIA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ALIM FOOD AID ĀM ZM/VM

AMLAT LATIN AMERICA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

AMLPESC AMLPESC ĀM Atkarībā no citiem kodiem

AND ANDORRA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ANIMAUX ANIMALS ZM ANTICI ANTICI ĀM + atkarībā

no satura

ANTIDUMPING ANTIDUMPING EM ĀM API PUBLIC ACCESS TO

INFORMATION ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ARM MUTUAL RECOGNITION

AGREEMENTS ĀM

ASCRED ASCRED EM ASEM ASIA/EUROPE PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ASIE ASIA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ASILE ASYLUM IeM ĀM ASIM IMMIGRATION AND ASYLUM IeM ĀM

ASOTRC ASOTRC ĀM ASPESC POL. EUR. ET SECURITE COM.

ASIE/OCEANIE ĀM

ATENER ATENER ĀM Atkarībā no citiem

56

kodiem ATO ATOMIC QUESTIONS VidM AiM/ĀM

ATTACHES AGRICULTURAL ATTACHES ZM ATTAGRI ATTACHES AGRICOLE ZM

AUDIO AUDIOVISUAL KM AUPAL AUPAL KM

AUS AUSTRALIA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

AVIATION AVIATION SM BANIV BANIV EM FM

BANTRE FOIRES ET EXPOSITIONS EM BANV ANTIDUMPING EM BCE EUROPEAN CENTRAL BANK FM BCP BUSINESS CONTINUITY

PLANNING EM

BDL_D2 BDL_D2 IeM/ĀM BIH BOSNIA AND HERZEGOVINA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem BOSNIA BOSNIA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem BOVINE BOVINE ZM BOVINS BOVINE ANIMALS ZM BRULUG BRULUG (Bruxelles/Lugano

Conventions on Jurisdiction and the Enforcement of Judgments in Civil

and Commercial Matters)

TM

BUDGET BUDGET FM BUDGET1 BUDGET1 FM

CAB DOCUMENT FROM SECRETARY-GENERAL'S

PRIVATE OFFICE

ĀM + atkarībā no citiem kodiem

CADREFIN FINANCIAL FRAMEWORK 2007-2013

FM Atkarībā no citiem kodiem

CAN CANADA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CATS ARTICLE 36 COMMITTEE IeM/TM CCG EXPORT CREDITS AND

GUARANTEES EM FM

CD DEMOCRATIC REPUBLIC OF THE CONGO

ĀM

CDN RELATIONS WITH CANADA ĀM CDR COMMITTEE OF THE REGIONS RAPLM FM/ĀM

CE-AL EC-ALGERIA COOPERATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

57

CE-CY EC-CYPRUS ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-GOLFE EC-GULF STATES COOPERATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-ISR CE-ISR ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-M EC-MALTA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-OLP EC-PLO INTERIM ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-RAE CE-RAE ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-RHJ EC-JORDAN COOPERATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-RL EC-LEBANON COOPERATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-SY EC-SYRIA COOPERATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-TR EC-TURKEY ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CE-YAR EC-YEMEN COOPERATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CECA CECA ĀM CEDCO EUROPEAN CONFERENCE ON

DRUGS AND ORGANISED CRIME

IeM TM

CERCLE I CERCLE I ĀM CERCLE II CERCLE II ĀM CERCLE III CERCLE III ĀM

CES ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE

LM EM

CFALL CFALL Atkarībā no citiem kodiem CG INTERGOVERNMENTAL

CONFERENCE ĀM Atkarībā no citiem

kodiem CH SWISS CONFEDERATION ĀM

CHAD CHAD ĀM CHAR COAL EM ĀM CHEMI CHEMI VidM

CHENER CHENER EM/VidM CHIMIE CHEMICAL PRODUCTS VidM EM CHINE RELATIONS WITH CHINA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem CID INTERNATIONAL CUSTOMS

CONVENTIONS FM

CIG INTERGOVERNMENTAL ĀM Atkarībā no citiem

58

CONFERENCE kodiem CIREA CENTRE FOR INFORMATION

AND DISCUSSION ON ASYLUM IeM ĀM

CIREFI CENTRE INFORM. & DISCUSS. FRONTIERS & IMMIGRATION

IeM ĀM

CIVCOM COMMITTEE FOR CIVILIAN ASPECTS OF CRISIS

MANAGEMENT

ĀM AiM

CIVILE COOPERATION CIVILE IeM TM/ĀM CIVPESC COM. ASPECTS CIVILE

GESTION CRISES PESC ĀM AiM/IeM

CJAI CJAI TM/IeM CJSA CJSA TM Atkarībā no citiem

kodiem CK4 K4 COMMITTEE TM/IeM

CMPT COURT OF AUDITORS FM Valsts kontrole CNUCED UN CONFERENCE ON TRADE

AND DEVELOPMENT ĀM EM

CO EUR EUROPEAN COUNCIL ĀM CO EUR-PREP EUROPEAN COUNCIL -

PREPARATION ĀM

COADM CFSP: ADMINISTRATIVE AFFAIRS

ĀM AiM

COAFR CFSP: AFRICA ĀM AiM COARM CFSP: (AD HOC)

CONVENTIONAL ARMS EXPORTS

ĀM AiM

COASI CFSP: ASIA AND OCEANIA ĀM AiM COCON CFSP: CONSULAR AFFAIRS ĀM AiM CODEC CODECISION PROCEDURE Atkarībā no citiem kodiem CODEX CODEX ALIMENTARIUS ZM VM CODIF CODIFICATION ĀM TM

CODIFIC CODIFICATION LEGISLATIVE ĀM TM CODRO CFSP: DRUGS ĀM IeM CODUN CFSP: UN DISARMAMENT ĀM AiM COEST CFSP: EASTERN EUROPE AND

CENTRAL ASIA ĀM AiM

COHAFA COHAFA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

COHOM CFSP: HUMAN RIGHTS ĀM AiM/TM COJUR CFSP: (AD HOC) PUBLIC

INTERNATIONAL LAW ĀM AiM/TM

COLAT CFSP: LATIN AMERICA ĀM AiM COM133 COM133 EM ĀM

59

COMAG CFSP: MAGHREB-MASHREQ ĀM AiM COMAR CFSP: LAW OF THE SEA ĀM SM/AiM COMED CFSP: MEDITERRANEAN ĀM AiM COMEM CFSP: MIDDLE EAST AND GULF ĀM AiM COMEP CFSP: MIDDLE EAST PEACE

PROCESS ĀM AiM

COMER TRADE QUESTIONS EM/ĀM ZM COMIT COMIT Atkarībā no citiem kodiem COMIX EU/ICELAND AND NORWAY

MIXED COMMITTEE ĀM

COMPCRO COMPETITIVE CROISSANCE EM COMPET COMPETITIVENESS EM CONALI CONSEILLERS/DENREES

ALIMENTAIRES ĀM

CONCL EUROPEAN COUNCIL CONCLUSIONS

ĀM

CONF-BG CONF-BG ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CONF-CY CONF-CY ĀM CONF-CZ CONF-CZ ĀM CONF-EE CONF-EE ĀM CONF-H CONF-H ĀM

CONF-HR CROATIA ACCESSION ĀM CONF-LT CONF-LT ĀM CONF-LV CONF-LV ĀM CONF-M CONF-M ĀM CONF-PL CONF-PL ĀM CONF-RO CONF-RO ĀM CONF-SI CONF-SI ĀM CONF-SK CONF-SK ĀM CONF-TR TURKEY ACCESSION ĀM

CONF-VAR CONF-VAR ĀM CONFER CONFER ĀM

CONFEUR EUROPEAN CONFERENCE Atkarībā no citiem kodiem CONOP CFSP: NON-PROLIFERATION ĀM

CONSCEE CONSCEE ĀM CONSDEV CONSDEV ĀM CONSOM CONSUMERS EM VM CONSUL CONSULTATION P.E. Atkarībā no citiem kodiem

CONSUL1 CONSULTATION P.E. + C.E.S. Atkarībā no citiem kodiem CONSULT CONSULTATIONS Atkarībā no citiem kodiem CONTEXP CONTROLE EXPORTATION EM

60

CONTRIB CONTRIBUTION PROCEDURE ĀM Atkarībā no citiem kodiem

CONUN CFSP: UNITED NATIONS ĀM CONVENT CONVENTION (CHARTER) ĀM COOPDOU COOPERATION DOUANIERE EM

COPEN JUDICIAL COOPERATION IN CRIMINAL MATTERS

TM IeM

COPOL CFSP: POLITICAL COOPERATION

ĀM

COPRO CFSP: PROTOCOL ĀM COPS POLITICAL AND SECURITY

COMMITTEE ĀM

CORDROGUE EUROPEAN COMMITTEE TO COMBAT DRUGS

IeM VM

COREE RELATIONS WITH KOREA ĀM CORI CORI ĀM Atkarībā no citiem

kodiem CORI_II CORI_II ĀM Atkarībā no citiem

kodiem COSCE CFSP: OSCE (ORGANIS'N FOR

SECURITY & COOP. IN EUROPE) ĀM

COSDP COMMON SECURITY AND DEFENCE POLICY

ĀM AiM

COSEC CFSP: (AD HOC) SECURITY ĀM COSEE CFSP: TURKEY, CYPRUS,

MALTA ĀM

COSI STANDING COMMITTEE ON OPERATIONAL COOPERATION

ON INTERNAL SECURITY

IeM ĀM/TM

COST EUROPEAN COOPERATION IN THE FIELD OF SCIENTIFIC AND

TECHNICAL RESEARCH

IZM

COSTRA COSTRA IeM COTEL CFSP: COMMUNICATIONS ĀM SM COTER CFSP: TERRORISM ĀM IeM/SM COTRA CFSP: CANADA, UNITED

STATES ĀM

COUR COURT OF JUSTICE TM/ĀM COURJU COURJU TM COVEME COVEME ĀM Atkarībā no citiem

kodiem COWEB CFSP: WESTERN BALKANS:

CROATIA, FYROM, ALBANIA ĀM

CPE STANDING COMMITTEE ON EMPLOYMENT

LM

61

CPECOS CPECOS TM/IeM CPESC CPESC ĀM CREST SCIENTIFIC AND TECHNICAL

RESEARCH COMMITTEE IzM

CREST-GPC CREST-GPC IzM CREST-SFIC CREST-SFIC IzM

CREST_II CREST_+ MEMBRES AELE IzM ĀM CRIMORG ORGANISED CRIME IeM TM

CRS SUMMARY RECORD Atkarībā no citiem kodiem CRS CRP PERMANENT

REPRESENTATIVES COMMITTEE SUMMARY

RECORD

Atkarībā no citiem kodiem

CRS CSA SPECIAL COMMITTEE OF AGRICULTURE SUMMARY

RECORD

ZM

CSA CSA ZM CSC COUNCIL SECURITY

COMMITTEE SAB

CSCGMES CSCGMES SAB ĀM CSCGNSS CSCGNSS SAB ĀM

CSCI COUNCIL SECURITY COMMITTEE INFOSEC

SAB ĀM

CULT CULTURE KM CULTURE CULTURE KM

CY CYPRUS ĀM Atkarībā no citiem kodiem

D1 D1 IeM ĀM DAC JOINT SUPERVISORY

AUTHORITY FM EM/TM

DAPHNE DAPHNE LM/VM DARFUR EU CIVILIAN/MILITARY

SUPPORT ACTION TO AMIS II ĀM AiM

DATAPROTECT DATA PROTECTION IeM TM/ĀM DECPESC DECLARATIONS PESC ĀM

DELEG IGC: DOCUMENT FROM DELEGATIONS

ĀM

DENALI DENREES ALIMENTAIRES ZM VM DENLEG FOOD LEGISLATION ZM/VM EM (attiecībā uz

etiķetēšanu) DEVGEN DEVELOPMENT (GENERAL) ĀM

DIPL DIPLOMATIC MOVEMENTS - DIPLOMATIC

ACCREDITATIONS

ĀM

62

DIPLOMES DIPLOMES IzM DIVERS LISTE DIVERS FM DOPAGE COMBATING DOPING IZM VM

DOUANES DOUANES ĀM/EM/FM DRHOMME DROIT DE L’HOMME LM ĀMTM

DRMER DROIT DE LA MER SM ĀM/TM/VidM DROGUE DRUGS IeM TM/VM DROIPEN SUBSTANTIVE CRIMINAL LAW TM Prokuratūra

DRS COMPANY LAW TM EM/FM DUBLIN DUBLIN CONVENTION ĀM

DUBLIN CONV DUBLIN CONV ĀM ECO ECONOMIC QUESTIONS EM/FM

ECOFIC ECOFIC EM/FM ECOFIN ECONOMIC AND FINANCIAL

QUESTIONS FM EM/FKTK

EDPS EUROPEAN DATA PROTECTION SUPERVISOR

TM

EDUC EDUCATION IzM EEE EUROPEAN ECONOMIC AREA ĀM/EM ZM EF FINANCIAL INSTITUTIONS FM FKTK EG EGYPT ĀM Atkarībā no citiem

kodiem EIT EUROPEAN INSTITUTE OF

TECHNOLOGY IZM

EJC EJC IzM/KM EJN EUROPEAN JUDICIAL

NETWORK TM Prokuratūra

EJUSTIC JUSTICE ON LINE TM EJUSTICE JUSTICE ON LINE TM

ELARG ENLARGEMENT ĀM ENER ENERGY: GENERAL POLICY EM VidM/SM

ENERGIE ENERGIE EM VidM/SM ENEROCDE ENEROCDE EM VidM/SM ENFOCUST ENFOCUST FM

ENFOCUSTOM LAW ENFORCEMENT: CUSTOMS

FM

ENFOPOL LAW ENFORCEMENT: POLICE IeM ENT TECHNICAL BARRIERS EM ENV ENVIRONMENT VidM VM/ZM

ENVIR ENVIRONMENT VidM VM/ZM/EM ENVIRC ENVIRC VidM VM/ZM/EM

EPE PROGRESS OF WRITTEN Atkarībā no citiem kodiem

63

PROCEDURES EPSCO EPSCO LM VM/ZM

ESE CENTRAL AND SOUTH-EAST EUROPE

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

ET EGYPT ĀM ETS ESTABLISHMENT AND

SERVICES EM FM/IZM/LM/

TM/VM EU NAVCO EU NAVCO ĀM AiM/TM

EU-LEX EU-LEX ĀM AiM/ IeM/TM/EM

EUBAM RAFAH EUBAM RAFAH ĀM AiM/TM/IeM/ EM

EUCO EUROPEAN COUNCIL ĀM EUCOPPS EU COORDINATING OFFICE

FOR THE PALESTINIAN POLICE SUPPORT

ĀM IeM

EUJUST-LEX EU MISSION IN IRAQ ĀM TM, IeM EUMM GEORGIA EUMM GEORGIA ĀM AiM/IeM/TM/

EM EUPAT EUROPEAN UNION POLICE

ADVISORY TEAM IeM ĀM

EUPM EUROPEAN UNION POLICE MISSION

IeM ĀM

EUPOL EUPOL IeM ĀM EUPOL RDC EUPOL RDC IeM ĀM

EUPT European Union Planning Team ĀM EURCEN EURCEN (Eastern Europe and

Central Asia) ĀM Atkarībā no citiem

kodiem EURO-CONF EUROPEAN CONFERENCE Atkarībā no citiem kodiem EURO-MED EURO-MEDITERRANEAN

CONFERENCE ĀM

EURODAC FINGERPRINTING OF ASYLUM SEEKERS

IeM

EUROJUST EUROPEAN MUTUAL JUDICIAL ASSISTANCE

TM/IeM Prokuratūra

EUROPOL EUROPEAN POLICE OFFICE IeM EURSUDEST EURSUDEST ĀM Atkarībā no citiem

kodiem EUSEC G-BISSAU EUSEC G-BISSAU ĀM

EUSEC-RDC EU ASSISTANCE MISSION TO DR CONGO

ĀM

EUSSR G-BISSAU EUSSR G-BISSAU ĀM EUTRA SOMALIA EUTRA SOMALIA ĀM

EVAL EVALUATION OF JHA RESULTS TM IeM

64

EXPO FAIRS AND EXHIBITIONS EM EXPSCHENG EXPERTS SCHENGEN IeM/ĀM

FAO UN FOOD AND AGRICULTURE ORGANISATION

ZM ĀM

FAUXDOC FALSE DOCUMENTS IeM/TM ĀM FC COHESION FUND FM SM/VidM FDI FDI EM ĀM

FEROE FAROE ISLANDS ĀM FIN GENERAL FINANCIAL

QUESTIONS FM

FINSERV FINSERV FM FKTK/EM FISC TAX QUESTIONS FM ZM FL LIECHTENSTEIN ĀM

FORETS FORESTS ZM FR PENSION FUNDS FM LM/FKTK

FREMP FREMP IeM ĀM/TM FRONT FRONTIERS IeM ĀM

FRONTEXT EXTERNAL FRONTIERS (JHA) IeM ĀM FS FONDS STRUCTURELS FM Atkarībā no citiem

kodiem FSC FINANCIAL SERVICES

COMMITTEE FM

FSTR STRUCTURAL FUNDS FM Atkarībā no citiem kodiem

FYROM FORMER YUGOSLAV REPUBLIC OF MACEDONIA

ĀM

GAF ANTI-FRAUD GROUP FM/TM Prokuratūra GALILEO GALILEO SM GENEVE GENEVE ĀM Atkarībā no citiem

kodiem GENVEG RESSOURCES GENETIQUES

VEGETALES ZM

GOLFE RELATIONS WITH THE GULF STATES

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

GPM GROUPE POLITICO-MILITAIRE ĀM AiM GREENLAND GREENLAND ĀM Atkarībā no citiem

kodiem GROENLAND GREENLAND ĀM Atkarībā no citiem

kodiem HONGKONG HONGKONG ĀM Atkarībā no citiem

kodiem HR CROATIA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem IC INTERIM COMMITTEE ĀM Atkarībā no citiem

65

kodiem ICC ICC (International Criminal Court) TM ĀM

IDITVA IMPOTS/INDIR/TVA FM/EM ILO ILO LM IMM BUILDINGS OF THE GENERAL

SECRETARIAT ĀM

IMMEUB IMMEUB ĀM/FM IND INDUSTRY EM

INDUSC INDUSC EM INDUSTRIE INDUSTRIE EM

INF INFORMATION TO THE PUBLIC ĀM Atkarībā no citiem kodiem

INFJUR INFORM/JURIDIQUE TM/IeM INFO INFORMATION PROCEDURE

(MEMBER STATES) ĀM

INFORM INFORMATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

INSPSEC INSPECTION BY SECURITY SERVICE IN MEMBER STATES

ĀM IeM/TM/SAB

INST INSTITUTIONAL QUESTIONS ĀM Atkarībā no satura IRAN IRAN ĀM Atkarībā no citiem

kodiem IRAQ IRAQ ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ISL ICELAND ĀM Atkarībā no citiem

kodiem ISR ISRAEL ĀM Atkarībā no citiem

kodiem JAI JUSTICE AND HOME AFFAIRS IeM/TM ĀM

JAIEX JAIEX TM/IeM ĀM JEUN YOUTH IzM

JEUNESSE GROUPE JEUNESSE IzM JSB JOINT SUPERVISORY BODY

(EUROPOL) IeM

JUR LEGAL QUESTIONS TM/ĀM JURINFO LEGAL INFORMATION TM/ĀM

JUST JUDICIAL COOPERATION TM/IeM Prokuratūra JUSTCIV JUDICIAL COOPERATION IN

CIVIL MATTERS TM

JUSTPEN JUDICIAL COOPERATION IN CRIMINAL MATTERS

TM/IeM Prokuratūra

KINSHASA EUROPEAN UNION POLICE KINSHASA

ĀM

LAIT MILK AND MILK PRODUCTS ZM

66

LEX PARLIAMENT-COUNCIL LEGISLATION

Atkarībā no citiem kodiem

LIBCIRC LIBRE CIRCULATION DES PERSONNES

IeM ĀM

LIBYE LIBYA ĀM LP LP Atkarībā no citiem kodiem

L_ACP LISTE_ACP (REVISE 119) ĀM M MALTA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem MA MOROCCO ĀM Atkarībā no citiem

kodiem MACAO MACAO ĀM

MAP PUBLIC CONTRACTS FM MAR SHIPPING SM

MARE LAW OF THE SEA SM TM MARINC MARINC EM MARINT MAR. INTERIEUR (FUSION

QWCDOU+QECENT) EM

MARPUB Q.ECON/ETAB-SERV MARCHES PUBLICS

EM

MARUN MARCHE UNIQUE ASS/CREDIT EM MC PRINCIPALITY OF MONACO ĀM Atkarībā no citiem

kodiem MDC CAPITAL MOVEMENTS FM EM/IeM/TM/

Latvijas Banka/ FKTK MED MEDITERRANEAN ĀM

MERTENS MERTENS ĀM + atkarībā no satura

MI INTERNAL MARKET EM MIGR MIGRATION or MIGRATION

FLOWS IeM

MOG MOG ĀM MONUC SPT UN MISSION IN DR CONGO ĀM

MRA ACORD RECONNAISSANCE MUTUELLE

EM

N NORWAY ĀM NACN MEMBERS STATES ONLY ĀM AiM

NATUNIES NATIONS UNIES ĀM NCI NATO CLASSIFIED

INFORMATION ĀM AiM

NIS NEWLY INDEPENDENT STATES ĀM NT TURKEY ĀM

NUCI NUCI ĀM AiM NZ NEW ZEALAND ĀM Atkarībā no citiem

67

kodiem OC COMMON APPROACH Atkarībā no citiem kodiem

OCDE ORGANISATION FOR ECONOMIC COOPERATION

AND DEVELOPMENT

ĀM EM

OCDEAGR OCDE AGRI ĀM/EM/ZM OJ OJ Atkarībā no

citiem kodiem

OJ 133 ARTICLE 133 COMMITTEE AGENDA

EM ĀM

OJ CATS ARTICLE 36 COMMITTEE AGENDA

IeM/TM ĀM

OJ CK4 K4 COMMITTEE AGENDA TM/IeM OJ CONS COUNCIL AGENDA Atkarībā no

citiem kodiem

OJ CRP1 PERMANENT REPRESENTATIVES

COMMITTEE PART 1: AGENDA

ĀM + atkarībā no satura

OJ CRP2 PERMANENT REPRESENTATIVES

COMMITTEE PART 2: AGENDA

ĀM + atkarībā no satura

OJ CSA SPECIAL COMMITTEE ON AGRICULTURE AGENDA

ZM FM

OJ CV OJ CV Atkarībā no citiem kodiem

OJ POLCOM OJ POLCOM EM ĀM/ZM OJ RGEM CONFERENCE OF MEMBER

STATES' GOVERNMENTS AGENDA

Atkarībā no citiem kodiem

OJ/CO EUR EUROPEAN COUNCIL AGENDA ĀM OJPOLCOM OJPOLCOM EM ĀM/ZM

OLP PALESTINIAN AUTHORITY ĀM OMBUDS EUROPEAN OMBUDSMAN TM

OMI ORGANE MILITAIRE INTERIMAIRE

ĀM AiM

ONU UNITED NATIONS ORGANISATION

ĀM

OPA TAKEOVER BID FM FKTK PE EUROPEAN PARLIAMENT

(GENERAL) Atkarībā no citiem kodiem

PE-CONS EUROPEAN PARLIAMENT - COUNCIL

ĀM

PE-L EUROPEAN PARLIAMENT: LETTERS AND REPLIES

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

PE-QE EUROPEAN PARLIAMENT: WRITTEN QUESTIONS

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

68

PE-QH EUROPEAN PARLIAMENT: QUESTION TIME

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

PE-QO EUROPEAN PARLIAMENT: ORAL QUESTIONS

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

PE-RE EUROPEAN PARLIAMENT: RESOLUTIONS

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

PECHE FISHERIES ZM PECHEC PECHEC ZM PECOS CENTRAL EUROPE ĀM

PEL PEL Atkarībā no citiem kodiem PENALE COOPERATION PENALE Atkarībā no citiem kodiem

PEQE PEQE Atkarībā no citiem kodiem PEQH PEQH Atkarībā no citiem kodiem PEQO PEQO Atkarībā no citiem kodiem PERE PERE Atkarībā no citiem kodiem PESC COMMON FOREIGN AND

SECURITY POLICY ĀM AiM

PESTICIDE PESTICIDES ZM PHARM PHARMACEUTICALS VM ZM

PHARMED PHARMED VM ZM PHYTOSAN PLANT PROTECTION

PRODUCTS ZM

PI INTELLECTUAL PROPERTY TM KM/FM/VM PLO PLO AiM ĀM

POLARM ARMAMENTS POLICY AiM ĀM POLGEN GENERAL POLICY (Secretary-

General's Private Office) ĀM

POLMAR MARITIME POLICY SM Atkarībā no citiem kodiem

POLMIL MILITARY MATTERS AiM ĀM POSEI POSEIDOM ĀM

POSEICAN SPECIFIC OPTIONS PROGRAMME: CANARIES

ĀM

POSEIDOM SPECIFIC OPTIONS PROGRAMME: OVERSEAS

DEPARTMENTS

ĀM

POSEIMA SPECIFIC OPTIONS PROGRAMME: MADEIRA

ĀM

POSTES POSTS SM POSTLOME POSTLOME EM FM/ĀM

PRBFAO PROD/BASE+DELEGATIONS FAO ROME

Atkarībā no citiem kodiem

PRCONS PROTEC CONSOM EM PREGEN PREF/GENERAL Atkarībā no citiem kodiem

69

PRESID IGC: DOCUMENT FROM THE PRESIDENCY

ĀM

PRESSE PRESS RELEASES Visas ministrijas

PRO COOP EUROPEAN PARLIAMENT COOPERATION PROCEDURE

ĀM

PROAGR PROC/ECRITE/AGRI ZM/EM PROBA COMMODITIES EM

PROCED WRITTEN PROCEDURE Atkarībā no citiem kodiem PROCIV CIVIL PROTECTION IeM PROCOR PROC/ECRITE COREPER Atkarībā no citiem kodiem PROINT PROPR/INTELL TM

PROTOCOLE PROTOCOL ĀM PROXIMA POLICE MISSION IN FYROM ĀM

PRO_COOP PRO_COOP ĀM PSC DEC POLITICAL AND SECURITY

COMMITTEE DECISION ĀM

PT WORK PROGRAMME (SCHEDULE)

Visas ministrijas

PTOM OVERSEAS COUNTRIES AND TERRITORIES

ĀM

PTS A LIST OF A ITEMS Atkarībā no citiem kodiem PUBLIC LEGISLATIVE ACTS

ACCESSIBLE TO THE PUBLIC Atkarībā no citiem kodiem

PV PV Atkarībā no citiem kodiem PV CONS COUNCIL MINUTES Atkarībā no citiem kodiem PV RGEM MINUTES CONFERENCE OF

MEMBER STATES' GOVERNMENTS

Atkarībā no citiem kodiem

PV/CO EUR EUROPEAN COUNCIL MINUTES ĀM PVD DEVELOPING COUNTRIES ĀM

QEAPME Q.ECON/APPAREILS MEDICAUX VM EM QECASS Q.ECON/ASSURANCES EM TM QECDOU Q.ECON/DOUAN/FISC EM FM QECENT Q.ECON/ENT-TECH EM QECETS Q.EON/ETAB-SERV EM

QECOSMET Q.E. PRODUITS COSMETIQUES VM QECTDC Q.ECON TARRIFS DOUANIER

COMMUN EM

QEMEDHUM Q.ECON/MEDICAMENTS USAGE HUMAIN

VM

QESUBDAN Q.E.SUBSTANCES DANGEREUSES

VidM

QETELC Q.ECON/TELCOMM SM/EM

70

QETOUR Q.ECON/TOUR EM QFINAN Q.FINAN FM/EM

QGMI Q.GENERALES MARCHE INTERIEUR

EM

QUALITE DRAFTING QUALITY OF DOCUMENTS

TM

RAXEN RACISM AND XENOPHOBIA TM/LM RC RULES OF COMPETITION EM FM

RCC COMMERCIAL COUNSELLORS' REPORT

EM FM

RECH RESEARCH (GENERAL) IzM RECHAT RECHERCHE+ATO VidM

RECHERC RECHERC (Research Working Party)

IzM

REGIO REGIONAL POLICY FM/ RAPLM

ZM

RELEX EXTERNAL RELATIONS ĀM/EM RESPR OWN RESOURCES FM EM/ZM RESPT DETACHEMENT

RESSORTISSANTS PAYS TIERS Atkarībā no citiem kodiem

REUNION REUNION ĀM RHJ THE HASHEMITE KINGDOM OF

JORDAN ĀM

RL THE LEBANESE REPUBLIC ĀM RMC REINFORCEMENT MOYENS DE

CONTROLE Atkarībā no citiem kodiem

RMCAGRI REINFORCEMENT MOYENS DE CONTROLE AGRI

ZM

RPCOM REPRESENTATIONS PERMANENTES+COMMISSION

Atkarībā no citiem kodiem

RPCOMC RPCOMC Atkarībā no citiem kodiem RPE MONTHLY LIST OF WRITTEN

PROCEDURES Visas ministrijas

RPSEUL R.P./SEUL Atkarībā no citiem kodiem SAINT-SIEGE THE HOLY SEE ĀM

SAN HEALTH VM SANIM SANIM ZM/VM

SAP SECURITY ACCREDITATION PANELS

ĀM AiM/SAB

SCH-EVAL SCHENGEN EVALUATION IeM ĀM SCHAC SCHENGEN: JOINT

SUPERVISORY AUTHORITY IeM ĀM

SCHENGEN SCHENGEN IeM ĀM/TM SCHEVAL SCHEVAL IeM ĀM/TM

71

SE EUROPEAN COMPANY TM SECURITE SECURITE CONSEIL Atkarībā no citiem kodiem SEMENCES SEEDS ZM SERVICES TRADE IN SERVICES EM ĀM

SGC ORGANISATION OF THE GENERAL SECRETARIAT

Atkarībā no citiem kodiem

SHUMAI VET. (SANITE HUMAINE) ZM/VM SHUMANI VET.(SANITE

HUMAINE)+(SANITE ANIMALE) ZM/VM

SID IRON AND STEEL EM ĀM SIGNATURE SIGNING PROCEDURE

(AGREEMENTS) Atkarībā no citiem kodiem

SIRENE INFORMATION SYSTEM ON NATIONAL ENTRIES

IeM

SIRIS ISCHENGEN INFORMATION SYSTEM /SIRENE

IeM/ĀM/TM

SIS SCHENGEN INFORMATION SYSTEM

IeM ĀM

SIS-TECH SIS - TECHNICAL ASPECTS IeM ĀM SISTECH SYSTEME INFORMATION

SCHENGEN TECHNIQUE IeM

SM SAN MARINO ĀM Atkarībā no citiem kodiem

SOC SOCIAL QUESTIONS LM SOCEUR SOCIETE EUROPEENNE TM

SOMALIA SOMALIA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

SPG GENERALISED SYSTEM OF PREFERENCES

EM ĀM/FM

SPORT SPORTS IzM SSIDA SANTE/SIDA VM STAT STAFF REGULATIONS OF

OFFICIALS AND OTHER SERVANTS OF THE

COMMUNITIES

Atkarībā no citiem kodiem

STATIS STATISTICS EM STATUT STATUT ĀM

STIS TRADE POLICY COMMITTEE (STIS)

EM

STRAGRI STRUCTURES AGRICOLES ZM/EM STUP DRUG TRAFFICKING IeM

SUPPLEANTS SUPPLEANTS EM ĀM SURE INSURANCE FM FKTK

SURNUC SURETE NUCLEAIRE (EXPERTS) VidM

72

SY SYRIA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

T1 T1 Atkarībā no citiem kodiem T2 ART/133 EM Atkarībā no citiem

kodiem T3 ART/133 TEXTILES EM Atkarībā no citiem

kodiem T4 ART/133 ACIER/RELAT.EXTER EM/ĀM Atkarībā no citiem

kodiem T6 OCDE ĀM Atkarībā no citiem

kodiem T7 CONSTRUCTION NAVALE SM Atkarībā no citiem

kodiem TDC COMMON CUSTOMS TARIFF FM

TELECOM POSTAL SERVICES, TELECOMMUNICATIONS,

INFORMATION

SM

TELECOMC TELECOMC SM TELEX TELEX SM TELINF TELECOMMUNICATIONS/INFOR

MATION SM

TEXT TEXTILES EM TGM TGM (EUROSTAT TABLES,

GRAPHS AND MATH)?

THEMIS THEMIS MISSION IN GEORGIA ĀM AiM TITULAIRES ARTICLE 133 COMMITTEE FULL

MEMBERS EM ĀM

TJ TAJIKISTAN ĀM Atkarībā no citiem kodiem

TOUR TOURISM EM ZM TOURSEX TOURSEX EM

TRANS TRANSPORT (GENERAL) SM TRANSC TRANSC SM

TRANSPEN TRANSPEN SM TRANSTELC TRANSTELC SM

TTE TTE SM TU TUNISIA ĀM Atkarībā no citiem

kodiem UA RELATIONS WITH UKRAINE ĀM Atkarībā no citiem

kodiem UD CUSTOMS UNION FM

UE-AL ASSOCIATION EU-ALGERIA ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-ALB UE-ALB ĀM Atkarībā no citiem kodiem

73

UE-AM EU-ARMENIA PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-AMLACAR EU-LATIN AMERICA AND CARIBBEAN PARTNERSHIP

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-AZ EU-AZERBAIJAN PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-BG EU-BULGARIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-CL CHILE ASSOCIATION COUNCIL ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-CZ EU-CZECH REPUBLIC ASSOCIATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-EE EU-ESTONIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-EG EC-EGYPT COOPERATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-FM ASSOCIATION WITH THE FYR MACEDONIA

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-GE EU-GEORGIA PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-H EU-HUNGARY ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-HR EU-CROATIA STABILISATION AND ASSOCIATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-IL EU-ISRAEL ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-KG EU-KYRGYZSTAN COOPERATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-KZ EU-KAZAKHSTAN COOPERATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-LT EU-LITHUANIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-LV EU-LATVIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-MA EU-MOROCCO ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-MD EU-MOLDOVA PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-MERCOSUR EU-MERCOSUR (ARGENTINA, BRAZIL, PARAGUAY,

URUGUAY) COOPERATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-MX EU-MEXICO JOINT COUNCIL ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-PL EU-POLAND ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-RHJ EC-JORDAN ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

74

UE-RL EU-LEBANON ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-RO EU-ROMANIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-RU EU-RUSSIA PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-SI EU-SLOVENIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-SK EU-SLOVAKIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-TU EU-TUNISIA ASSOCIATION ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-UA EU-UKRAINE PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-UZ EU-UZBEKISTAN PARTNERSHIP ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UE-ZA EU-SOUTH AFRICA COOPERATION

ĀM Atkarībā no citiem kodiem

UEM ECONOMIC AND MONETARY UNION

FM EM/Latvijas Banka

UNECE UNECE ĀM USA EU-USA RELATIONS ĀM Atkarībā no citiem

kodiem VEGETAUX PLANT PRODUCTS ZM

VETER VETERINARY MATTERS ZM VINS WINE SECTOR PRODUCTS ZM VISA VISA POLICY IeM ĀM VOTE OUTCOME OF COUNCIL VOTES

(CODECISION) ĀM

WBALKAN WBALKAN ĀM Atkarībā no citiem kodiem

WG I WG I Atkarībā no citiem kodiem WG II WG II Atkarībā no citiem kodiem WG III WG III Atkarībā no citiem kodiem WG IV WG IV Atkarībā no citiem kodiem WG IX WG IX Atkarībā no citiem kodiem WG V WG V Atkarībā no citiem kodiem WG VI WG VI Atkarībā no citiem kodiem WG VII WG VII Atkarībā no citiem kodiem WG VIII WG VIII Atkarībā no citiem kodiem

WG X WG X Atkarībā no citiem kodiem WG XI WG XI Atkarībā no citiem kodiem WHO WORLD HEALTH

ORGANISATION VM

75

WTO WORLD TRADE ORGANISATION

ĀM EM/ZM

YEMEN YEMEN ĀM YU YUGOSLAVIA ĀM

76

Pielikums Nr. 2

Valstu un iestāžu nosaukumu saīsinājumi

Valsts Saīsinājums Austrija AT Beļģija BE Kipra CY Čehijas Republika CZ Vācija DE Dānija DK Spānija ES Igaunija EE Francija FR Somija FI Grieķija EL Ungārija HU Itālija IT Īrija IE Luksemburga LU Lietuva LT Latvija LV Malta MT Nīderlande NL Portugāle PT Polija PL Zviedrija SE Slovākija SK Slovēnija SI Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

UK

Bulgārija BG Rumānija RO

Komisija CION Parlaments EP

77

5.2. Valoda un tulkošana ES institūcijās Savulaik Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums tika izstrādāts tikai franču valodā. Taču tagad visi ES primārie tiesību akti tiek izstrādāti visās ES oficiālajās valodās1, un primāro tiesību aktu teksti visās valodās ir autentiski2. Šīs valodas ir t. s. ES līgumu valodas. Ja ES būtu iestājusies arī Kipras ziemeļu daļa, līgumu teksti būtu arī turku valodā. Pēc Bulgārijas pievienošanās ES līgumu teksti tiek rakstīti ne tikai latīņu un grieķu alfabētā, bet arī kirilicā. Nākotnē, paplašinoties ES, līgumu teksti būs jāizstrādā arī jauno ES dalībvalstu valodās. Daudzvalodības politika katram ES iedzīvotājam izmaksā apmēram 2 eiro gadā.3

Līguma par ES darbību 342. pants paredz, ka noteikumus par valodu lietošanu ES iestādēs ar vienprātīgu lēmumu pieņem Padome. Savukārt Līguma par ES darbību 20. pants nosaka, ka ikviens ES pilsonis var vērsties pie ES iestādēm jebkurā no līgumu valodām, arī latviešu valodā.

Padome 1958. gada 15. aprīlī ir pieņēmusi Regulu Nr. 1 par valodu lietojumu Eiropas Ekonomikas kopienā. Regula nosaka, ka par ES oficiālajām valodām un ES iestāžu darba valodām tiek atzītas visas šīs pašas līgumu valodas. Dokumentu un sanāksmju tulkojumi visās oficiālajās ES valodās ir obligāti, jo ES pieņem saistošus normatīvos aktus. ES oficiālās un darba valodas statuss paredz, ka visi tiesību aktu projekti tiek izstrādāti šajā valodā, un pēc to pieņemšanas tie tiek publicēti attiecīgās valodas izdevumā “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Padomes Reglamenta 14. pants nosaka, ka dokumenti tiek izstrādāti visās darba valodās, ja vien Padome vienprātīgi nelemj citādi. Tomēr ikviens Padomes loceklis var pieprasīt pārtraukt dokumenta apspriešanu, ja tas nav izstrādāts kādā no darba valodām.

Runājot par tulkošanu ES iestāžu darbā, ir jānodala divi tās veidi: 1) mutiskā tulkošana (interpreting – angļu val.);

2) rakstiskā (dokumentu) tulkošana (translation – angļu val.).

5.2.1. Mutiskā tulkošana Jau vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka ar dažiem izņēmumiem visas Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmes tiek tulkotas visās oficiālajās ES valodās (izņēmumi mēdz būt neoficiālās sanāksmes, kas nenotiek Briselē vai Luksemburgā). Arī ministru pusdienās parasti, ciktāl iespējams, tiek nodrošināta tulkošana. No 2011.gada 1.janvāra būs iespējams pieprasīt tulkojumu arī daudzpusējos samitos un ministru līmeņa sanāksmēs ārpus ES. Padomes darba grupās nodrošināt tulkojumu visās oficiālajās ES valodās nav iespējams, tāpēc šajā ziņā piemērojama īpaši izstrādāta procedūra. Galvenokārt sanāksmes Padomes darba grupās notiek divās valodās – angļu un franču, bez tulkojuma no vienas valodas otrā. Jau tradicionāli šādā valodu režīmā strādā lielākā daļa kopējās ārpolitikas un drošības politikas darba grupu, tāpat arī Antici un Mertens darba grupas.

1 Angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, nīderlandiešu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu,

poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, rumāņu, ungāru, vācu un zviedru valodas. 2 Līguma par ES 55.pants. 3 http://europa.eu/languages/lv/document/59#8

78

Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) darba grupās papildus angļu un franču valodai tiek lietota arī vācu valoda. Pārējās Padomes darba grupās dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt tulkojumu kā maksas pakalpojumu, katrai dalībvalstij automātiski piešķirot no ES budžeta noteiktu naudas summu, kuras pārsniegšanas gadījumā dalībvalstij izmaksas par tulkošanu jāsedz no sava budžeta1. Tulkošanai latviešu valodā atvēlētā summa kopš 2004.gada 1.maija nav pārtērēta, bet tās atlikums pārskaitīts Latvijas delegātiem paredzēto ceļa izdevumu aploksnē.

Pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā praksē tika konstatēts, ka Tulku dienests nespēj apmierināt visu dalībvalstu pieprasījumus pēc tulkojumiem. Padomes Ģenerālsekretariāts, plānojot darba grupu sanāksmes, izmanto dalībvalstu iesniegtos sarakstus ar tām darba grupām, kurās tulkojums ir absolūti nepieciešams.

Latvijā šos sarakstus pēc nozaru ministriju ES lietu koordinatoru sniegtās informācijas apkopo ĀM ES koordinācijas departaments, kas tos nosūta Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES iesniegšanai Padomes Ģenerālsekretariātam. Eksperts var precizēt tulkošanas režīmu attiecīgajā darba grupā ES koordinācijas departamentā.

Latvijas pārstāvim, ierodoties uz sanāksmi, nav jāvēršas pie Padomes Ģenerālsekretariāta personāla, lūdzot nodrošināt tulkojumu attiecīgajā sanāksmē, jo tulki tiek nodarbināti, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem sarakstiem. Vienlaikus, ja tulkojums bijis pieprasīts, bet nav nodrošināts, tam par iemeslu var būt vairāki apsvērumi:

1) tulkojums attiecīgajā sanāksmē vispār nav paredzēts, 2) trūkst tulku,

3) sanāksmes telpā nav iespējams nodrošināt tulkojumu.

Gadījumos, kad tulkojums ir bijis pieprasīts, bet netiek nodrošināts, Latvijas pārstāvim ir jālūdz sanāksmes vadītājam šo faktu atspoguļot protokolā. Par šo faktu vēlāk ir jāinformē ĀM ES koordinācijas departaments.

Palielinoties ES oficiālo valodu skaitam, arvien biežāk mutiskajā tulkošanā tiek piemērots t.s. “stafetes” princips, proti, runātais teksts latviešu valodā tiek tulkots, piemēram, angļu valodā, no kuras tas tālāk tiek tulkots citās ES oficiālajās valodās. Dažkārt tiek izmantots pat “dubultās stafetes” princips (piemēram, ja minētajā gadījumā nav tulka, kas tulko no angļu valodas portugāļu valodā, tulkojums tiek veikts, izmantojot vēl vienu valodu, piemēram, franču). Tāpēc Komisija cenšas pieņemt darbā tulkus, kuri spēj nevis tulkot vārds vārdā, bet iespējami precīzi izteikt galveno domu; tas ir ļoti būtiski “stafetes principa” piemērošanā.

Lai Latvijas pārstāvju sacītais sanāksmē tiktu pārtulkots pēc iespējas precīzi un lai doma sasniegtu klausītājus, runātājam jāņem vērā šādi ieteikumi:

1) skaidri noformulēt domu;

2) runāt brīvi un dabiski - latviešu valodā pārsvarā saprot tikai tulks, tādēļ komunikācijai ar auditoriju jābūt pārliecinošai un uzrunājošai;

3) nelietot garus un sarežģītus teikumus;

1 Komisijas Tulku dienests, kas apkalpo arī Padomi un citas iestādes (Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

Reģionu komiteju, Eiropas Investīciju banku), ir noteicis, ka vienas valodas tulku pakalpojumi par vienu sanāksmes dienu maksā 1800 eiro gadījumos, kad dalībvalsts ir pieprasījusi aktīvo tulkošanu, – dalībvalsts pārstāvis runā savā valodā, un viņam tiek tulkots visu citu sanāksmes dalībnieku teiktais. 50 % no šīs summas jāmaksā gadījumos, kad dalībvalsts pieprasa pasīvo tulkošanu – dalībvalsts pārstāvis runā savā valodā, bet viņam netiek tulkots citu sanāksmes dalībnieku teiktais.

79

4) nelasīt tekstu, jo sevišķi garu tekstu;

5) runāt mērenā tempā un iepauzēt pirms jaunas domas; 6) terminus lietot konsekventi;

7) paskaidrot akronīmus vai nelietot tos vispār, 8) ja iespējams, atkārtot skaitļus;

9) atsaucoties uz kādu dokumentu (piemēram, regulas pantiem), nosaukt to pirms citēšanas, lai kolēģi un tulki var sameklēt attiecīgo tekstu;

10) nebaidīties atkārtot galvenās domas – sēdes dalībnieki vienlaikus nodarbojas ar dažādām lietām, un viņu uzmanība ir dalīta.

Tulkojuma precizitātei ļoti noder, ja pirms sanāksmes tulkiem tie iedotas uzstāšanās piezīmes / runa, kā arī nacionālā pozīcija par konkrēto jautājumu. Materiāli sūtāmi uz adresi scic-lvtulki@ec.europa.eu Sliktas uzrunas piemērs Ministru padomes sanāksmē:

• Lai gan LV kopumā var atbalstīt aizliegumu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai no gaisa, ņemot vērā, ka Latvijā pastāv dažas kultūras, kā piemēram latvāņi, kuru apkarošanai nepieciešami radikāli pasākumi, ieskaitot arī izsmidzināšanu, Latvija nevar atbalstīt direktīvas projektā paredzēto atkāpju piešķiršanas sistēmu, kas nosaka, ka atkāpes piešķiramas, tikai izpildot licenzēšanas un augu aizsardzības līdzekļu sertifikācijas nosacījumus, kā to paredz 9. panta a, b un c apakšpunkti.

Veiksmīgas uzrunas piemērs Ministru padomes sanāksmē:

• Latvija kopumā var atbalstīt aizliegumu augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai no gaisa.

• Tomēr mums ir iebildumi pret 9. panta 4 a, b un c apakšpunktiem. • Paskaidrošu kādēļ.

• Latvijā pastāv dažas kultūras, kā piemēram latvāņi, kuru apkarošanai nepieciešami radikāli pasākumi, ieskaitot arī izsmidzināšanu no gaisa.

• Šī iemesla dēļ Latvija nevar atbalstīt 9. panta 4 a, b un c apakšpunktus, kas paredz, ka atkāpes piešķiramas, tikai izpildot licenzēšanas un augu aizsardzības līdzekļu sertifikācijas nosacījumus.

5.2.2. Rakstiskā (dokumentu) tulkošana Katrai ES iestādei ir atsevišķs rakstiskās tulkošanas dienests. Tāpat kā mutiskajā tulkošanā, arī rakstiskajā tulkošanā tiek piemērots “stafetes” princips un “dubultās stafetes” princips. Visās ES oficiālajās valodās tiek tulkoti šādi dokumenti:

− leģislatīvo aktu projekti: − Komisijas iesniegtie leģislatīvo aktu projektu teksti,

− leģislatīvo aktu projektu teksti, ko izskata Padomes darba grupa, COREPER, Ministru Padome,

− Padomes sanāksmju darba kārtības;

80

− “A” punktu saraksti un to pielikumi;

− Padomes darba kārtībā norādītie dokumenti, kurus paredzēts apspriest vai apstiprināt Padomē, izņemot informatīva rakstura dokumentus;

− Padomes Juridiskā dienesta atzinumi; − Padomes protokoli, izņemot Asociācijas un sadarbības padomes protokolus;

− Padomes atbildes uz Parlamenta deputātu rakstiskajiem un mutiskajiem jautājumiem;

− prezidentūras deklarācijas ES vārdā; − (pēc iespējas) paziņojumi presei par Padomes sanāksmēm;

− rakstisko procedūru teleksi; − dalībvalstu delegātiem paredzētās rokasgrāmatas;

− Eiropadomes secinājumi. Ne visi ES iestāžu darba dokumenti tiek tulkoti visās ES oficiālajās valodās. Ņemot vērā lietderības apsvērumus, visās valodas parasti netiek tulkoti šādi dokumenti:

- ES iestāžu un aģentūru darba programmas un ikgadējie ziņojumi;

- Asociācijas un sadarbības padomes, tās komiteju un citu sanāksmju ar trešajām valstīm darba kārtības;

- atbildes uz pieprasījumiem par piekļuves piešķiršanu ES dokumentiem; - konfidenciāli, slepeni vai sevišķi slepeni neleģislatīvi dokumenti.

Saskaņā ar Padomes Reglamentu jebkuram Padomes loceklim ir tiesības iebilst pret kāda dokumenta apspriešanu vai apstiprināšanu Padomes sanāksmē, ja dokuments nav izstrādāts kādā no valodām, kas paredzētas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par valodām.1

Par jautājumu atbildīgās iestādes uzdevums ir sekot tam, vai attiecīgais dokuments ir tulkots latviešu valodā, vai tulkojums ir kvalitatīvs, kā arī veikt visus pasākumus tulkojuma kvalitātes uzlabošanai ciešā sadarbībā ar Valsts valodas centru, specializēto atašeju un Padomes Ģenerālsekretariāta vai Komisijas pārstāvjiem. Valsts valodas centrs pēc ministriju pieprasījuma veic latviešu valodā tulkoto ES dokumentu valodas un terminoloģijas ekspertīzi un sniedz konsultācijas par terminu atveidi.

Tā kā dokumentus nereti ir plānots iekļaut COREPER darba kārtības I daļā vai Ministru padomes darba kārtības A daļā, jāņem vērā, ka laiks atbildīgās iestādes saziņai ar Padomes Ģenerālsekretariātu ir ierobežots.

Sākotnēji dokumentu tulkojumus izstrādā Tulkošanas dienests Komisijā, no kura dalībvalstu eksperti tos saņem Padomes darba grupās. Bieži darba ritms ir tik intensīvs, ka ekspertiem darba grupās nav laika pievērst pietiekamu uzmanību latviešu valodas tekstam. Saprotams, ka eksperts darba grupā pievēršas galvenokārt izskatāmā dokumenta saturam, darbojoties saskaņā ar instrukciju un mēģinot dokumenta projektā iestrādāt Latvijas intereses. Praksē arī dokumentu grozījumi, kas izdarīti darba grupās, dalībvalstu priekšlikumi un precizētās dokumentu versijas netiek tulkotas.

1 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 14.pants.

81

Tāpēc ir īpaši būtiski pēc tam, kad darba grupa ir beigusi darbu un dokuments ir nodots apstiprināšanai vai izskatīšanai COREPER sanāksmē, saņemot dokumenta latviešu valodas versiju, to rūpīgi izlasīt.

Tiklīdz eksperts konstatē neprecizitātes, nepareizu terminu lietošanu u. c. ar tulkošanu saistītas problēmas dokumentā, ir jāpiesaka valodas atruna (sk. arī 9.3.), un nekavējoties jāveic pasākumi, lai trūkumu novērstu. Ja dokuments, kas iekļauts Padomes darba grupas, COREPER vai Ministru padomes sanāksmes darba kārtībā, nav tulkots latviešu valodā vai arī tulkojums nav apmierinošs, atbildīgā ministrija:

1) informē par valodas atrunas pieteikšanu (ja jautājums iekļauts COREPER darba kārtībā, informē Mertens/Antici, izmantojot “Pirmdienas piezīmes” (sk. 10.3.3.).

Valodas atrunas nepiesaka par dokumentiem, kas netiek tulkoti katras dalībvalsts valodā, kā arī, ja dalībvalstu pārstāvji ir vienprātīgi vienojušies par to, ka dokuments netiks tulkots;

2) ar specializētā atašeja Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES starpniecību tūlīt dara zināmus iebildumus un veicamos precizējumus, vēlams rakstisku labojumu formā, izmantojot veidlapu (sk. zemāk). To ar atašeja starpniecību iesniedz Padomes Ģenerālsekretariāta attiecīgajam direktorātam (nevis Tulkošanas nodaļai). Labojumu kopiju elektroniski jānosūta arī Ģenerālsekretariāta Dokumentu izplatīšanas nodaļai, izmantojot e-pasta adresi coordination.textbox@consilium.europa.eu. Komentāru un labojumu akceptēšanai Padomē nepieciešama Padomes Tulkošanas nodaļas un/ vai juristu – lingvistu piekrišana;

3) ja nepieciešams, konsultējas ar ekspertiem no Valsts valodas centra par terminu lietojumu.

IEROSINĀJUMI PAR GROZĪJUMIEM … PROJEKTĀ PAR ….

Nosaukums angļu valodā …. LV tekstā

Vieta tekstā 1 Ierosinātais grozītais teksts 2 Labojamais teksts 3 Pamatojums, piezīmes 4

Pirms leģislatīvo aktu galīgās apstiprināšanas Ministru padomē dokumentus izskata Padomes juristu-lingvistu darba grupa. Tajā parasti tiek pieaicināti arī dalībvalstu eksperti. Tāpēc rūpīgi jāseko Juristu-lingvistu darba grupas darba kārtībai un iespēju robežās jāpiedalās tās sanāksmēs, ja tiek izskatīti būtiski leģislatīvo aktu projekti. Darba grupa izskata dokumentu tā sagatavošanas valodā (parasti angļu vai franču), taču sanāksmē vai pēc tās ir iespēja ar latviešu valodas juristiem-lingvistiem pārrunāt problēmas, kas saistītas ar dokumenta

1 Jānorāda precīza labojamā teksta atrašanās vieta, piem., XX pielikuma Y sadaļas Z punkts, kā arī vai nu

lappuse elektroniskā teksta pēdējā versijā, vai arī elektroniskā dokumenta numurs. 2 Jācitē iepriekšējā ailē ietvertais teksts labotajā variantā, īpaši iezīmējot atšķirības. 3 Jācitē viss punkts vai teikums (vesela teksta vienība), ja arī faktiskais grozījums attiecas tikai uz konkrētu

vārdu/vārdkopu. 4 Jānorāda ierosinātā grozījuma iemesli un attiecīgos gadījumos – saistība ar citiem tiesību aktiem (primārie,

sekundārie tiesību akti).

82

tulkojumu latviešu valodā. Iespējamo problēmu atrisināšana šajā brīdi ir daudz vienkāršāka nekā vēlākās dokumenta izskatīšanas stadijās.

5.2.3. Kļūdu labojums spēkā esošos ES tiesību aktos (Corrigendum) Dalībvalstīm ir tiesības ierosināt arī jau pieņemtu dokumentu kļūdu labojumu (corrigenda – latīņu val. ‘labojumu saraksts’). Corrigendum tiek gatavots tikai par būtiskām kļūdām, un tās var būt šādas:

1) satura kļūdas – sagrozīta vai nesaprotami izteikta doma, izlaists vai brīvi interpretēts teksts;

2) terminu kļūdas – pēc būtības nepareizi termini, Latvijas Republikai saistošos tiesību aktos lietotajiem terminiem neatbilstoši termini, kas var radīt juridiskas sekas, kā arī nekonsekventi lietoti termini;

3) mērvienību, skaitļu, atsauču u. tml. kļūdas, ja tās var radīt juridiskas sekas vai būtiski apgrūtināt normas piemērošanu.

Corrigendum netiek gatavots labskanības apsvērumu dēļ.

Kļūdu labojums tiek gatavots, pamatojoties uz dalībvalstu argumentētu lūgumu ES Padomes Ģenerālsekretariātam. Lūgumu izvērtē Padomes juristi-lingvisti un nozaru speciālisti, ņemot vērā, vai kļūdām var būt juridiskas sekas un vai dokumenta tekstā ieviestās kļūdas ietekmē teksta izpratni kopumā. Kļūdu labojuma pieprasīšana un teksta koriģēšana netiek reglamentēta ES tiesību aktos. Iekšējo procedūru nosaka dalībvalstis. Kļūdu labojumu saskaņošanas un iesniegšanas kārtību Latvijā nosaka Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa instrukcija Nr.6 „ES dokumentu tulkojumu izvērtēšanas, saskaņošanas un kļūdu labošanas kārtība”.

Kļūdu labojumu izdarīšana ES tiesību aktos ir katras tās Latvijas valsts pārvaldes iestādes atbildībā, kuras kompetencē ir attiecīgais jautājums.

Vajadzību iesniegt kļūdu labojumu izvērtē atbildīgā valsts pārvaldes iestāde, tās saturu saskaņojot ar Valsts valodas centru. Pēc saskaņošanas ar to atbildīgā iestāde kļūdu labojuma pieprasījumu nosūta ĀM, kas to pārsūta ES Padomes Ģenerālsekretariātam. Kļūdu labojumu pieprasījumi jānoformē zemāk redzamās veidlapas formā.

Ierosinājumi ES dokumenta tulkojumā konstatēto kļūdu labojumam

Nr. p.k. Vieta tekstā1 Labojamais teksts2 Ierosinātais labojums Pamatojums,

piezīmes3

1. Jānorāda precīza labojamā teksta atrašanās vieta, piemēram, XX pielikuma Y sadaļas Z punkts vai lappuse elektroniskā teksta pēdējā versijā, vai elektroniskā dokumenta numurs. 2. Jācitē viss punkts vai teikums (vesela teksta vienība), arī ja faktiskais grozījums attiecas tikai uz konkrētu vārdu vai vārdkopu. 3. Jānorāda ierosinātā grozījuma iemesli un, ja nepieciešams, saistība ar citiem tiesību aktiem (primārie, sekundārie tiesību akti).

83

5.3. ES dokumentu datu bāzes. Vispārīgs raksturojums

Rokasgrāmatā sniegts īss pārskats par šādām datu bāzēm: Eur-lex, PreLex, Extranet, ES Padomes tīmekļa vietne, Komitoloģijas dokumentu reģistrs un Komisijas dokumentu reģistrs. Šajās datu bāzēs lielākā daļa sadaļu un dokumentu ir pieejama arī latviešu valodā. Sīkāka informācija par katru datu bāzi ir pieejama katras datu bāzes tīmekļa vietnē.

5.3.1. Eur-lex datu bāze

Adrese internetā

http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiska, bezmaksas informācija. Apjomīgākā ES datu bāze, kurā vienuviet var atrast gan ES tiesību aktu projektus, gan jau apstiprinātus ES tiesību aktus un informāciju par tiem. Datu bāzē ir atrodama šāda informācija: Līgumi, Starptautiski nolīgumi, Spēkā esošie tiesību akti, Sagatavošanā esoši tiesību akti, Judikatūra, Parlamenta jautājumi, kā arī nozaru aktualitātes.

Tāpat pieejamas saites uz šādiem ES reģistriem: - Parlamenta dokumentu reģistru;

- ES Padomes dokumentu reģistru; - Komisijas dokumentu reģistru;

- uz „ES Oficiālā Vēstneša” elektronisko versiju. Likumdošanas procedūras norisi attiecībā uz atsevišķu tiesību aktu var apskatīt PreLex vai OEIL datu bāzēs, kas arī pieejamas no Eur-lex.

84

Parocīgāka un pieejamāka ir Vienkāršā meklēšana. Tā piedāvā šādas meklēšanas iespējas:

Vispārējā meklēšana:

• pēc vārda • pēc datuma vai laika posma

• pēc autora • pēc klasifikācijas pozīcijas

• pēc atslēgvārda (keywords EUROVOC) – būtībā neatšķiras no meklēšanas pēc vārda, tomēr šajā sadaļā ieteicams izvēlēties specifiskus terminus.

Meklēšana pēc numura:

• pēc dokumenta numura • pēc Celex numura (tā pirmais skaitlis ES tiesību aktiem

vienmēr ir 3. Tad norāda apstiprinātā tiesību akta gada skaitli (4 cipari - 2005), tad seko norāde par ES tiesību aktu (R – regula, L – direktīva, D – lēmums) un tiesību akta numurs (4 cipari. Ja tiesību akta numurs sastāv no 2 cipariem, piem., 25, tad trūkstošo ciparu vietā tiek ierakstītas nulles. Piemēram: piem., 32005R0025);

• pēc konsolidētiem tiesību aktiem (Consolidated text). Līgumu meklēšana:

• tiesību akti – tiek piedāvāts izvēlēties tiesību aktu veidus (regula, direktīva, lēmums, citi tiesību akti un starptautiskie līgumi);

• sagatavošanā esoši tiesību aktu (tiesību aktu projektu) meklēšana

• judikatūras (ES Tiesu prakses) meklēšana

• Parlamenta jautājumu meklēšana Meklēšana pēc atsauces uz publikāciju dod iespēju atrast interesējošo informāciju “ES Oficiālā Vēstnesī”, kā arī ES Tiesas ziņojumos.

Ja nav zināms jau apstiprināta dokumenta nosaukums un citi tā parametri, vai arī ir vēlme apskatīt visus apstiprinātos tiesību aktus par konkrētu tematu, Eur-lex tīmekļa vietnes sākuma lapā ir jāizvēlas sadaļa Spēkā esošie tiesību akti, kas piedāvā nozaru direktorijus, kuros ir iekļauti visi spēkā esošie ES tiesību akti.

Komentāri un ieteikumi

Veiksmīgi darbojas sistēma, kurā ietvertas saites uz citām ES datu bāzēm.

Eur-lex datu bāzē nav iespējams meklēt dokumentus pēc Padomes Ģenerālsekretariāta piešķirtajiem dokumentu numuriem, piemēram, 6789/10 (tam izmantojama Extranet datu bāze).

85

5.3.2. PreLex datu bāze

Adrese internetā

http://ec.europa.eu/prelex/apcnet.cfm?CL=lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiska, bezmaksas informācija par ES tiesību aktu projektu u. c. ES dokumentu starpinstitucionālo attīstību kopš to iesniegšanas brīža Padomē un Parlamentā līdz to apstiprināšanas brīdim Ministru padomē, kā arī par ES iestāžu viedokļiem visās dokumentu izskatīšanas stadijās Komisijā, Padomē, Parlamentā. Datu bāzē pieejami arī Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un ES Tiesas dokumenti. Iespējama vienkārša un izvērsta dokumentu meklēšana.

Komentāri un ieteikumi

PreLex datu bāze ir īpaši ieteicama gadījumos, kad papildus ES tiesību akta projekta tekstam ir vajadzīga arī plaša vispārīga informācija par konkrētā ES tiesību akta projektu: hronoloģiskā tiesību akta projekta izskatīšanas gaita, tā juridiskais pamatojums, lēmuma pieņemšanas procedūra, atbildīgais Komisijas Ģenerāldirektorāts, iesaistītās ES iestādes, paziņojumi presei, atsauces uz dokumentiem, kā arī īss tiesību akta projekta kopsavilkums un Parlamenta plānotās aktivitātes saistībā ar attiecīgo dokumentu.

5.3.3. Padomes tīmekļa vietnes datu bāze

Adrese internetā

http://www.consilium.europa.eu/cms3_fo/showPage.asp?lang=LV&id=549&mode=g&name= vai pieejama no Eur-lex datu bāzes tīmekļa vietnes, izvēloties sadaļu Institūciju reģistri.

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiska, bezmaksas, Padomes Ģenerālsekretariāta sagatavotā informācija: ES tiesību aktu projekti, Komisijas ziņojumi (reports, communications), ieteikumi, deklarācijas, informatīvi materiāli par sanāksmju rezultātiem, Padomes darba grupu un Ministru padomes darba kārtības, paziņojumi presei u. c.

Iespējamas šādas meklēšanas iespējas: • Vienkāršā meklēšana,

• Paplašinātā meklēšana, • Jaunāko dokumentu atsauces,

• Jaunākie publiskie dokumenti (pilns teksts).

86

Komentāri un ieteikumi

Padomes tīmekļa vietnes dokumentu reģistrs pēc satura daļēji atbilst Extranet datu bāzei. Tomēr Padomes tīmekļa vietnē nav pieejams to dokumentu teksts, kuriem ir ierobežotas pieejamības statuss (LIMITE). Par šādiem dokumentiem ir vienīgi norāde par to esamību. Padomes tīmekļa vietne atšķirībā no PreLex un Eur-lex datu bāzes piedāvā atrast dokumentus pēc Padomes Ģenerālsekretariāta piešķirtā dokumenta numura, piemēram, 16789/10.

Lai sekotu Padomes dienas kārtībai, lietderīgi izmantot abas dokumentu meklēšanas iespējas: Jaunāko dokumentu atsauces un Jaunākie publiskie dokumenti.

5.3.4. Extranet datu bāze

Adrese internetā Extranet Latvijā pieejama visām valsts iestādēm, ja vien tās informācijas sistēmas ir sertificētas atbilstoši Satversmes aizsardzības biroja noteiktajām prasībām.

Lai saņemtu pieeju Extranet datu bāzei, jāsazinās ar Ārlietu ministriju, rakstot uz adresi koordinacija@mfa.gov.lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Extranet satur visos Padomes formātos izskatāmos darba dokumentus: ES tiesību aktu projektus, Komisijas ziņojumus (reports, communications), ieteikumus, deklarācijas, informatīvos materiālus par sanāksmju rezultātiem, Padomes darba grupu un Ministru padomes darba kārtības, paziņojumus presei. Tomēr dažkārt darba dokumenti tiek izplatīti dalībvalstīm tikai sanāksmes laikā (Meeting Document; Document de séance); šādi dokumenti Extranet nav pieejami. Extranet ir iespējama:

• vienkāršā dokumentu meklēšanu (simple search) – pēc dokumenta numura, piem., 1234/10;

• paplašinātā dokumentu meklēšana (advanced search); • pēdējo publicēto dokumentu meklēšana (latest documents) -

“pēdējo publicēto dokumentu meklēšana” (5 iespējas: šodien izsūtītie dokumenti, vakar izsūtītie dokumenti, pēdējo 3 dienu laikā izsūtītie dokumenti, pēdējo 7 dienu laikā izsūtītie dokumenti, iespēja ievadīt Padomes Ģenerālsekretariāta dokumenta izsūtīšanas datumu);

• dokumentu meklēšana pēc tematiskā koda (by acronym) - piemēram, AGRIFIN – lauksaimniecības budžeta un finanšu aspekti;

• dokumentu meklēšana pēc Padomes darba grupas (by working party), izvēloties no saraksta interesējošo Padomes darba grupu.

87

Komentāri un ieteikumi

Dokumenti datu bāzē tiek ievietoti tūlīt pēc tam, kad Padomes Ģenerālsekretariāts tos ir nosūtījis pa U32 kanālu. Ir iespēja noskaidrot, vai dokumenta tulkojums latviski jau ir oficiāli pieejams, par to pārliecinoties datu bāzē. Dokumentus iespējams saņemt individuāli savā e-pastā, iepriekš atlasot saņemamos dokumentus pēc tematiskā koda vai darba grupas.

5.3.5. Komitoloģijas dokumentu reģistrs

Adrese internetā

http://ec.europa.eu/transparency/regcomitology/index.cfm?CLX=lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Reģistrā iekļauti neklasificēti dokumenti, kas vajadzīgi darbam Komisijas komitejās un ir nosūtīti Parlamentam kopš 2003. gada, izņemot klasificētus dokumentus. Lielāko daļu dokumentu var uzreiz lejupielādēt. Reģistrā nav iekļauti to dokumentu teksti, kas, lai gan nav klasificēti, tomēr ietver jutīgu informāciju. Reģistrā ir ietverta norāde uz šādiem dokumentiem un informācija par to izskatīšanas kārtību. Dokumentus, kas nav pieejami reģistrā vai nav lejupielādējami, iespējams pieprasīt, nosūtot reģistra piedāvāto Dokumentu pieprasīšanas iespēju saskaņā ar Padomes un Parlamenta Regulu 1049/2001. Reģistrā ir pieejami arī ikgadējie Komisijas pārskati par komitoloģijas procesā iesaistīto komiteju darbu.

Reģistrā pieejamas komitoloģijas komiteju sanāksmju darba kārtības, sanāksmju kopsavilkumi, balsošanas rezultāti, steidzamas vēstules, izskatāmie projekti.

Reģistrs piedāvā gan lietas, gan dokumenta meklēšanu. Lietu iespējams meklēt:

• Pēc gada un numura • Pēc datuma

• Pēc veida • Pēc atslēgvārda

• Pēc Komisijas ģenerāldirektorāta • Pēc komitejas

• Pēc tiesību pamatakta Dokumentu iespējams meklēt: pēc numura, veida, datuma, atslēgvārda un valodas, procedūras. Pirms 2008.gada 1.aprīļa sagatavotie dokumenti pieejami t.s. vecajā Komitoloģijas reģistrā, kas piedāvā dokumenta meklēšanu pēc numura, veida, gada un datuma, nosaukuma, komitejas un sanāksmes datuma.

88

Komentāri un ieteikumi

Publiski pieejama informācija par Komisijas līmeņa komiteju darba grupu sanāksmēm un to rezultātiem. Būtiska datu bāzes priekšrocība ir iespēja meklēt dokumentus pēc Komisijas ģenerāldirektorāta un komitejām.

5.3.6. Komisijas dokumentu reģistrs

Adrese internetā

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/registre.cfm?CL=lv

Pieejamā informācija un meklēšanas iespējas

Publiski pieejama datu bāze. Reģistrs aptver gan publicētus dokumentus, gan iekšējus (nepublicētus) iestādes dokumentus no 2001.gada. Attiecībā uz visiem jau publicētajiem un reģistrā uzskaitītajiem dokumentiem tiek izveidota saite starp dokumenta seriālo numuru reģistrā un kopējo tekstu Eur-lex datu bāzē, tādējādi dokumenti pēc to numuriem pieejami Eur-lex datu bāzē.

Lai iegūtu iekšējo (nepublicētu) dokumentu, nepieciešams aizpildīt elektronisko veidlapu saskaņā ar Padomes un Parlamenta Regulu 1049/2001.1 Dokumentus iespējams meklēt:

• Pēc dokumenta veida, • Pēc gada un datuma,

• Pēc atbildīgā Komisijas dienesta, • Pēc nosaukuma.

Komentāri un ieteikumi

Informē par iekšējiem (nepublicētiem) Komisijas dokumentiem, dod iespēju tos pieprasīt, kā arī sniedz pieeju publicētiem dažāda veida Komisijas dokumentiem.

5.4. Darbs ar ES klasificēto informāciju

5.4.1. ES klasificētā informācija, tās veidi un aizsardzība

ES klasificētās informācijas definīciju, tās aizsardzību un apriti nosaka vairāki ES un Latvijas tiesību akti.2

Saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” valsts noslēpuma objekts ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita veida informācija, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kā nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts

1 OV, L 145, 2001. gada 31. maijs, 43.-48. lpp. 2 Padomes 2001. gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK, ar ko apstiprina ES Padomes drošības reglamentu; 1996.

gada 17. oktobra likums “Par valsts noslēpumu”; 1998. gada 6. novembra Informācijas atklātības likums; Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”; Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām".

89

drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm1. Likumā arī norādīts, kādas ir valsts noslēpuma slepenības pakāpes – sevišķi slepena, slepena un konfidenciāla:

Latviski Angliski Franciski SEVIŠĶI SLEPENI EU TOP SECRET TRÈS SECRET UE

SLEPENI EU SECRET SECRET UE KONFIDENCIĀLI EU CONFIDENTIAL CONFIDENTIEL UE

Klasifikācija “SEVIŠĶI SLEPENI” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu radīt ārkārtēji smagu kaitējumu ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm.

Klasifikācija “SLEPENI” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu nopietni kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm. Klasifikācija “KONFIDENCIĀLI” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu kaitēt ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm2.

Lai strādātu ar šādu informāciju, vajadzīgs sertifikāts darbam ar ES klasificēto informāciju, kuru izsniedz Nacionālā drošības iestāde (NDI) – Satversmes aizsardzības biroja apakšstruktūra3. Sevišķi slepenas, slepenas un konfidenciālas informācijas aprites kārtību un aizsardzību Latvijā nosaka likums “Par valsts noslēpumu” un Ministru kabineta noteikumi “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi”. Tomēr darbā ar ES jautājumiem visbiežāk nākas izmantot informāciju dienesta vajadzībām (EU RESTRICTED, RESTREINT UE). Dienesta vajadzībām izmantojamās informācijas, tostarp dienesta vajadzībām izmantojamās ES informācijas, apriti un aizsardzību Latvijā nosaka Informācijas atklātības likums un Ministru kabineta 2003.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”.

Klasifikācija “DIENESTA VAJADZĪBĀM” tiek piemērota tikai informācijai un materiālam, kura neatļauta nodošana varētu būt neizdevīga ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu būtiskajām interesēm4. Informācijas atklātības likuma 8.1 pants nosaka, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma “informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura apzīmēta kā “RESTRICTED”, kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija”. Šādu informāciju nav tiesības nodot atklātībai bez attiecīgās ārvalsts, starptautiskas organizācijas vai tās institūcijas piekrišanas. Informācija dienesta vajadzībām ir

1 1996. gada 17. oktobra likums “Par valsts noslēpumu”, 2. panta 1. punkts. 2 Padomes 2001. gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK, ar ko apstiprina ES Padomes drošības reglamentu, 4.

punkts. 3 Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma

organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi,” 5. punkts. 4 Padomes 2001. gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK, ar ko apstiprina ES Padomes drošības reglamentu, 4.

punkts.

90

ierobežotas pieejamības informācija. Tā ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu. Darbam ar informāciju dienesta vajadzībām nav vajadzīga īpaša atļauja1 – “ja saistībā ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu personai būs nepieciešams iepazīties ar informāciju dienesta vajadzībām, persona, stājoties darbā vai sākot pildīt dienesta pienākumus, iestādes vadītājam vai tā norīkotam darbiniekam rakstiski apliecina, ka ir iepazinusies ar informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības kārību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, kā arī apņemas ievērot minēto kārtību.” Svarīgi atcerēties, ka dokumenti ar LIMITE akronīmu satur informāciju, kas domāta darba vajadzībām, bet nav klasificēta informācija (sk. 5.1.2.).

5.4.2. Klasificētās informācijas pārvaldība Latvijā Latvijā galvenā atbildīgā iestāde par ES klasificētās informācijas aizsardzību, drošību un kontroli ir Nacionālā drošības iestāde (NDI). NDI saņem visus ES klasificētos dokumentus – “SEVIŠĶI SLEPENI”, “SLEPENI”, “KONFIDENCIĀLI” un “DIENESTA VAJADZĪBĀM”.

Galvenā koordinējošā iestāde, kas saņem ES klasificētos dokumentus no Padomes Ģenerālsekretariāta, ir ĀM Dokumentu pārvaldības departamenta ES klasificētās informācijas Apakšreģistra birojs. Tas centralizēti nodrošina šo dokumentu uzskaiti, pavairošanu, iznīcināšanu, glabāšanu, sagatavošanu nosūtīšanai, nosūtīšanu citām iestādēm.

Lai atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās iestādes varētu strādāt ar ES klasificēto informāciju, to lietvedību struktūrās jābūt izveidotiem apakšreģistriem darbam ar ES klasificētiem dokumentiem. Ja šādi apakšreģistri tajās nav izveidoti, klasificētā informācija uz šīm iestādēm netiek nosūtīta, un to pārstāvji ar dokumentiem drīkst iepazīties tikai klātienē Nacionālajā drošības iestādē vai ĀM ES klasificētās informācijas Apakšreģistra birojā.

5.4.3. Kas jāzina darbiniekam, strādājot ar informāciju dienesta vajadzībām

• Var iepazīties ar šo informāciju bez NDI sertifikāta, ja tas saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu.

• Informāciju saņem un nosūta tikai ar lietvedības nodaļas starpniecību2, un to pārsūta ar ierakstītu pasta sūtījumu, ar diplomātisko pastu, ar kurjeru vai to adresātam nogādā iestādes darbinieks3. Uz sūtījuma iepakojuma nenorāda apzīmējumus, kas liecina par nosūtāmās informācijas statusu.4

1 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām,” 5.punkts. 2 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 24. punkts. 3 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 12. punkts. 4 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 13. punkts.

91

• Informāciju nedrīkst glabāt citiem pieejamās vietās (piem., neaizslēgtās atvilktnēs). Izejot no kabineta, ir jāpārbauda, vai dokuments nav palicis uz galda vai citā visiem pieejamā vietā. Dokumenti ir jāglabā aizslēdzamās telpās aizslēdzamās biroja mēbelēs vai seifos.1

• Informāciju var ņemt līdzi komandējumā, ja pārvadāšanas laikā un komandējuma vietā ir iespējams nodrošināt tās drošu glabāšanu.2

• Informāciju drīkst apstrādāt elektroniski, izmantojot atsevišķus datorus vai tādus datorus, kas pievienoti datoru tīklam, kurš ir aizsargāts pret nepiederošu personu piekļūšanu, t. i., datortīkls ir atbilstoši sertificēts NDI. No datortīkla informāciju iespējams iegūt, to izdrukājot, izmantojot elektroniskos informācijas nesējus, piem., disketes, kompaktdiskus, vai pārraidot publiskajos tīklos, ja tiek izmantotas Satversmes aizsardzības biroja atzītas šifrēšanas metodes.3

• Atsevišķas daļas, kas ir vispārpieejama informācija, var izmantot atklāti, nodalot no aizsargājamās informācijas.4

• Sagatavojot dokumentu, kas ietver informāciju dienesta vajadzībām, uz tā izdara atzīmi “DIENESTA VAJADZĪBĀM”.5

• Informāciju pavairo lietvedības nodaļas darbinieks, ja kopija jānosūta citai iestādei, atzīmējot kopiju skaitu un adresātus reģistrācijas un uzskaites sistēmā.6

• Pēc lietošanas beigām šo dokumentu iznīcināšanu veic lietvedības nodaļas darbinieks.7

5.5. ES dokumentu uzskaites sistēma (ES DUS)

5.5.1. ES DUS vispārīgs apskats Informācijas aprites nodrošināšana ir uzticēta ĀM8.

Lai nodrošinātu informācijas apriti un ES lietu koordināciju valstī, 2003. gada 12. maijā tika izveidota ES dokumentu uzskaites sistēma (ES DUS). Ar tā starpniecību valsts pārvaldes iestādēm, Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES un LR vēstniecībām ir pieejami ES Padomes dokumenti: ES tiesību aktu projekti, dokumenti Ministru padomes, COREPER un darba grupu sēdēm, citu ES iestāžu būtiskākie dokumenti u. c. Tāpat ES DUS tiek ievietoti Latvijas pārstāvju dienesta ziņojumi no ES sanāksmēm, dienesta ziņojumi par ES dalībvalstīs notikušiem brīfingiem par Ministru padomes sanāksmēm, apstiprinātās nacionālās pozīcijas, LR tiesību akti par ES koordinācijas sistēmu u.c. informācija. 1 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 10. punkts. 2 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 16. punkts. 3 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 18. punkts. 4 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 40. punkts. 5 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 36. punkts. 6 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 47. punkts. 7 Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta

vajadzībām”, 50. punkts. 8 Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 4. marta rīkojumu Nr. 136 “Par ES lietu koordināciju valsts mērogā

pēc iestāšanās ES”.

92

5.5.2. Pieeja ES DUS ES DUS datu bāze ir pieejama Internet vidē, izmantojot pārlūkprogrammu. Datu bāzes elektroniskā adrese internetā ir https://esdus.mfa.gov.lv. Lai datu bāze darbotos bez kļūdām, lietotājiem tiek ieteikts izmantot MS Internet Explorer 5.5 vai jaunāku programmas versiju. Darbā ar citām pārlūkprogrammām sistēmas funkcionalitāte netiek garantēta. Lai minēto datu bāzi būtu iespējams izmantot, tās lietotājiem ar savas iestādes ES koordinatoru starpniecību jānodrošina individuāla pieeja: lietotājvārds un parole. Lai to saņemtu, nepieciešams sazināties ar ES koordinācijas departamentu ĀM pa tālruni vai jāraksta e-pasts uz adresi koordinacija@mfa.gov.lv. Lietotājam ir iespēja mainīt savu paroli sistēmas sadaļā “Administrēšana”. Paroli ieteicams mainīt vismaz reizi pusgadā, un to nedrīkst izpaust citiem. Ja kāda trešā persona, izmantojot lietotāja paroli, veiks prettiesiskas darbības, tad atbildība tiks prasīta no paroles īpašnieka.

5.5.3. ES DUS funkcijas

ES DUS darbības mehānisms ir vienkāršs. Kad Padomes Ģenerālsekretariāts izplata jaunu dokumentu, tas automātiski tiek ievietots ES Padomes informācijas sistēmā U32/Extranet. No šīs sistēmas dokuments automātiski tiek pārsūtīts uz ES DUS datu bāzes elektronisko adresi koordinacija@mfa.gov.lv. Datu bāzes administrators šo dokumentu ievieto ES DUS sistēmā.

Valsts dokumentus (dienesta ziņojumi no darba grupām un Ministru padomes sanāksmēm, Latvijas sākotnējās un nacionālās pozīcijas par izskatāmajiem jautājumiem) to izstrādātāji vai atbildīgie saskaņotāji nosūta ES DUS datu bāzes administratoram, kas tos ievieto datu bāzē. Pēc dienesta ziņojuma ievietošanas datu bāzē administrators atbilstoši VAS noteiktajam atbildību sadalījumam (sk. 6.) un tematisko kodu tabulai nosūta notifikāciju (e-pasta paziņojumu) atbildīgajai iestādei un līdzatbildīgajām iestādēm par šī dokumenta ievietošanu datu bāzē. Tā kā visām ministrijām ir pieeja informācijas sistēmai Extranet, notifikācijas par citu dokumentu ievietošanu ES DUS netiek izsūtītas.

5.5.4. ES DUS iespējas un dokumentu meklēšana

ES DUS informācija ir strukturēta pēc Ministru padomes konfigurāciju principa. Dokumenti šajās izvēlnēs ir strukturēti šādās sadaļās:

• Darba grupu agendas (darba kārtības) – attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas darba grupu darba kārtības;

• Dienesta ziņojumi – dienesta ziņojumi no attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas darba grupām un ministru sanāksmēm;

• EK priekšlikumi – attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas kompetencē esošie Komisijas priekšlikumi;

• Ministru vizītes – ziņojumi vai informācija par nozares ministru divpusēju vai daudzpusēju tikšanos, kurā apspriesti attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas jautājumi;

• Padomes agendas (darba kārtības) – attiecīgās Ministru padomes sanāksmju darba kārtības;

• Padomes dokumenti – Ministru padomes kompetencē esošie dokumenti;

93

• Pozīcijas – apstiprinātās nacionālās pozīcijas;

• Rakstiskā procedūra – paziņojumi par rakstiskās procedūras uzsākšanu un Latvijas atbildes uz tiem;

• Atbildes uz OC (arhīvs) - Latvijas atbildes Padomei par dokumentiem, kas Latvijai tika nodoti izvērtēšanai novērotāja statusā, t.i., līdz 2004.gada 30.aprīlim;

• OC dokumenti (arhīvs) – Padomes dokumenti, kas Latvijai tika nodoti izvērtēšanai novērotāja statusā, t.i., līdz 2004.gada 30.aprīlim.

Papildus šim iedalījumam dokumenti tiek saglabāti šādās sadaļās: Rakstiskās procedūras; COREPER; Vispārīgie jautājumi, Eiropadome, Dokumenta veids un Atbildes uz ministriju instrukcijām. Sadaļā Rakstiskā procedūra tiek ievietoti no Padomes Ģenerālsekretariāta saņemtie paziņojumi par rakstiskās procedūras uzsākšanu. Paziņojumam tiek pievienots īpašs indikators, kas norāda, ka rakstiskā procedūra nav atbildēta. Kad atbildīgā iestāde ir atbildējusi uz rakstisko procedūru un par šo faktu informējusi ĀM ES koordinācijas departamentu, atbilstošā dokumenta indikators tiek mainīts. Šādā veidā tiek nodrošināta iespēja sekot līdzi rakstisko procedūru statusam. Svarīgi atcerēties, ka atbildīgajai iestādei ir jāinformē ĀM ES koordinācijas departaments par Latvijas viedokli par rakstiskās procedūras jautājumu, nosūtot informāciju uz e-pastu koordinacija@mfa.gov.lv.1 (sk. arī 12.4.)

COREPER sadaļā ir pieejama informācija, kas attiecas uz COREPER sanāksmēm: • Agendas/Flash – COREPER sanāksmju darba kārtības un prezidentūras

informācija par darba kārtības jautājumiem; • DZ – Antici/Mertens – dienesta ziņojumi pēc Mertens un Antici sanāksmēm

(sk. 10.2.); • DZ – COREPER – dienesta ziņojumi pēc COREPER I un II sanāksmēm;

• Padomes dokumenti – Padomes Ģenerālsekretariāta sūtītie dokumenti, kas attiecas tikai uz COREPER I un II.

Vispārīgo jautājumu sadaļā ir iekļauta dažāda informācija, kas var palīdzēt darbā ar ES dokumentiem un ES DUS datu bāzi:

• Padomes darba grupu saraksts – var noderēt, meklējot dienesta ziņojumus un nosakot atbildīgās/līdzatbildīgās iestādes;

• Ministriju ES lietu koordinatori – to amatpersonu kontaktinformācija, kas atbild par ES lietām (saraksts regulāri tiek atjaunināts);

• LR tiesību akti – tiesību akti, kas attiecas uz ES lietu koordināciju Latvijā; • Prezidentūra – ES prezidējošās valsts prioritāšu saraksts, kalendārs un cita

informācija; • Tematiskie kodi – tabula, ko izmanto, nosūtot notifikācijas atbildīgām iestādēm un

līdzatbildīgajām iestādēm par katru Padomes Ģenerālsekretariāta sūtītu dokumentu.

Eiropadomes sadaļā pieejama informācija, kas attiecas uz Eiropadomes sanāksmēm: 1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 37.punkts.

94

• Agenda - Eiropadomes sanāksmju darba kārtības;

• Dienesta ziņojumi – dienesta ziņojumi par Eiropadomes sanāksmēm; • Padomes dokumenti – dokumenti, kas attiecas tikai uz Eiropadomes

sanāksmēm; • Pozīcijas – apstiprinātās nacionālās pozīcijas uz Eiropadomes sanāksmēm.

Sadaļā Atbildes uz ministriju instrukcijām tiek saglabātas LR vēstniecību ārvalstīs sniegtā informācija par nozaru ministriju atbildībā esošiem jautājumiem, skaidrojot un lobējot Latvijas intereses ES dalībvalstīs. ES DUS datu bāze nodrošina šādas iespējas:

• vienota dokumentu uzglabāšanas vieta – arhīvs – datu bāzē ir pieejami ar ES saistītie valsts un ES iestāžu dokumenti, kas izstrādāti kopš 2003. gada maija. To skaits dienā palielinās par apmēram 150 dokumentiem;

• saņemto dokumentu reģistrācija – katrs datu bāzē ievietotais dokuments tiek reģistrēts un ievietots attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas sadaļā vai citā attiecīgā sadaļā;

• atbildīgo/līdzatbildīgo iestāžu informēšana – par katru dokumentu ir norādītas atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes;

• dokumentu elektronisko formātu nodrošināšana – dokumenti ir pieejami tiešsaistes vidē, izmantojot Internet pārlūkprogrammu;

• paziņojumu nosūtīšana, izmantojot e-pastu – paziņojumi par dienesta ziņojumiem automātiski tiek nosūtīti atbildīgajām/līdzatbildīgajām iestādēm, izmantojot e-pastu.

Dokumentus var meklēt, izmantojot sagrupējuma principu, proti, uzklikšķinot uz kādas no Ministru padomes konfigurāciju sadaļām un atverot interesējošo apakšsadaļu. Šajā gadījumā ir redzami pēdējie datu bāzē ievietoti dokumenti, kas izvietoti hronoloģiskā secībā.

Ja ir zināms kāds dokumenta parametrs (numurs, datums, tematiskais kods u. tml.), iespējams meklēt, izmantojot t. s. automātisko meklētāju:

− Vienkāršā meklēšana lietotājiem dod iespēju ātri sameklēt konkrētu dokumentu pēc konkrētiem parametriem, piemēram, ja ir zināms dokumenta numurs 7280.EN05, tad, ievadot to meklēšanas logā, tiks atrasts konkrētais dokuments. Pašā dokumentā numura gads tiek atdalīts ar simbolu “/” (piemēram, 7280/05), taču, meklējot dokumentu sistēmā, simbolu “/” nelieto. Ja ir zināma tikai daļa no dokumenta numura, piemēram, 728, tad, to ievadot, tiks atrasti visi dokumenti, kuros ir norādītie simboli. Vienkāršās meklēšanas funkciju ir lietderīgi izmantot arī Padomes sanāksmes darba kartības vai dienesta ziņojuma meklēšanā. Piemēram, visas darba grupu sanāksmju darba kartības vai dienesta ziņojumus par darba grupu E.3 var atrast, ierakstot meklēšanas logā kombināciju – E.31.

− Izvērstā meklēšana dod iespēju lietotājam precizēt meklēšanas kritērijus. Lietotājam tiek dota iespēja izvēlēties norādīt, kurā Ministru padomes konfigurācijā veikt meklēšanu, dokumenta tematisko kodu, laika posmu, autoru (ja

1 Darba grupu kodi pieejami aktuālajā Padomes sagatavošanas formātu – darba grupu sarakstā. To izplata un

atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās ministrijas par katru darba grupu katras Prezidentūras sākumā nosaka VAS.

95

tas ir dienesta ziņojums), kā arī dokumenta veidu un atbildīgās/līdzatbildīgās iestādes. Tādējādi ir iespējams samazināt meklēšanas laiku un atrasto atbilžu skaitu. Var lietot mīkstinājuma zīmes.

− Pilna teksta meklēšana dod iespēju lietotājam meklēt noteiktu vārdu datu bāzes dokumentu tekstā. Lai aktivizētu šo iespēju, lietotājam ir jāievada meklējamais vārds meklēšanas logā un jāatzīmē izvēlne “Pilna teksta meklēšana”, kas atrodas zem meklēšanas loga.

Pilna teksta meklēšanas iespējas izmantošanas gadījumā ir ieteicams sašaurināt meklēšanas kritērijus (piemēram, norādot dokumenta veidu vai Padomes konfigurāciju, uz kuru meklējamais dokuments attiecas), lai datu bāzes darbs noritētu operatīvāk. Minēto kritēriju atlases izvēlnes atrodas zem meklēšanas loga.

Atbildīgajām iestādēm uz adresi koordinacija@mfa.gov.lv ievietošanai ES DUS ir jāsūta šādi dokumenti:

- apstiprinātās sākotnējās pozīcijas; - apstiprinātās nacionālās pozīcijas uz Ministru padomes sanāksmēm;

- dienesta ziņojumi par dalību: a) ES Padomes darba grupās un komitejās, t.sk., COREPER,

b) Ministru padomes sanāksmēs, t.sk., neformālajās sanāksmēs, c) Eiropadomes sanāksmēs;

- atbildes uz rakstisko procedūru; - rakstiskos paziņojumus/ deklarācijas par COREPER sanāksmes darba kārtības I daļas jautājumiem vai Ministru padomes sanāksmes darba kārtības A daļas jautājumiem.

Saskaņā ar ministriju vienošanos, uz adresi koordinācija@mfa.gov.lv sūtāmi arī dienesta ziņojumi vai informācija par nozares ministru vizītēm, divpusēju vai daudzpusēju tikšanos, kurā apspriesti attiecīgās Ministru padomes konfigurācijas jautājumi.

ES DUS pieejami arī dienesta ziņojumi par ES dalībvalstu brīfingiem, kas tiek organizēti pirms Ministru padomes sanāksmēm.

5.6. Dienesta ziņojumi

5.6.1. Dienesta ziņojumu rakstīšana un nosūtīšana

Dienesta ziņojums (DZ) ir pārstāvja rakstveidā sagatavota informatīva atskaite par sanāksmes rezultātiem un tajā iegūto informāciju. Dienesta ziņojumu mērķis ir informēt par jautājuma attīstību tā izskatīšanas procesā iesaistītās līdzatbildīgās iestādes, lai tām būtu iespēja novērot jautājuma attīstības gaitu un pilnvērtīgi piedalīties Latvijas viedokļa sagatavošanā.

Prasības dienesta ziņojumu sagatavošanai ir noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr. 96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos” un 2009.gada 3.februāra instrukcijā Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”.

96

Pārstāvim, gatavojot DZ par Ministru padomes, tās darba grupas/komitejas sanāksmē izskatītajiem jautājumiem, jāņem vērā, ka:

• DZ ir jāsagatavo 48 stundu laikā pēc Padomes sanāksmes. Ja jautājums ir steidzams, DZ ir jāsagatavo 24 stundu laikā pēc sanāksmes1. Pretējā gadījumā zūd DZ būtība – savlaicīgi un pilnvērtīgi informēt jautājuma attīstībā iesaistītās iestādes;

• steidzamos vai īpaši svarīgos gadījumos DZ iekļaujamo informāciju var sniegt arī mutiski (telefoniski), pēc tam arī sagatavojot rakstveida ziņojumu, kurā norāda, kad un kam informācija sniegta mutiski2;

• DZ sagatavo pārstāvis, kas ir piedalījies attiecīgajā ES iestāžu sanāksmē. Ja sanāksmē piedalās vairāki Latvijas pārstāvji, tad tie, savstarpēji vienojoties, DZ jautājumus atspoguļo atbilstoši to kompetencei3;

• ja par Padomes sanāksmi DZ netiek sagatavots, tad ĀM4 var neapmaksāt ceļa izdevumus, jo nav apliecinājuma par līdzekļu attaisnotu izlietojumu;

• DZ ir elektroniski jānosūta ĀM ES koordinācijas departamentam uz e-pasta adresi koordinacija@mfa.gov.lv, Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES uz e-pasta adresi permrep.eu@mfa.gov.lv un atbildīgajai iestādei;5

• pēc DZ saņemšanas ĀM ES koordinācijas departamenta atbildīgā amatpersona to ievieto ES DUS datu bāzē (sk. 5.5.) un atbildīgajai iestādei un līdzatbildīgajām iestādēm nosūta notifikācijas par dokumenta pieejamību datu bāzē;

• par DZ apkopošanu un uzglabāšanu lietvedībā ir atbildīga tā iestāde, kuras amatpersona to sagatavojusi.

Dienesta ziņojumā obligāti jābūt iekļautai šādai informācijai:

• kādi Latvijas pārstāvji ir piedalījušies attiecīgajā Padomes sanāksmē; • izskatītie darba kārtības jautājumi un izskatīto dokumentu numuri;

• īss izskatāmā jautājuma apraksts un sanāksmes mērķis, atsaucoties uz iepriekšējo sanāksmi, ja tāda ir bijusi;

• sanāksmē diskutētie problēmjautājumi; • citu valstu pozīciju apraksts;

• Latvijas pārstāvja paustais viedoklis; • sanāksmē panāktā vienošanās;

• secinājumi par sanāksmi un ieteikumi turpmākajai darbībai.6

1 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 27. punkts. 2 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 30. punkts. 3 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 31. un 34. punkts. 4 Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija instrukcija Nr. 5 “Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa

izdevumi līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ”. 5 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 28. punkts. 6 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 29.punkts.

97

5.6.2. Dienesta ziņojumi, kas ietver klasificētu informāciju Prasības DZ, kas ietver klasificētu informāciju, attiecībā uz saturisko daļu ir tādas pašas kā iepriekš izklāstītās (sk. 5.6.1.). Ievērojami stingrākas prasības ir noteiktas attiecībā uz DZ apriti. Šādu dienesta ziņojumu apriti (saņemšana, adresēšana, nosūtīšana adresātiem) nodrošina ĀM. Iepazīšanās ar DZ, kas ietver klasificētu informāciju, ir paredzēta un iespējama stingri ierobežotam amatpersonu lokam. Šie DZ nav atrodami ES DUS.

Ja klasificētā informācija neietver valsts noslēpumu, t. i., tai ir RESTRICTED/RESTREINT apzīmējums, ar šādu DZ var iepazīties amatpersonas, kuru darba pienākumi ir tieši saistīti ar attiecīgo jautājumu, par ko ir sagatavots DZ. Lai iepazītos ar DZ, kas ietver informāciju dienesta vajadzībām, amatpersonai nav vajadzīga Satversmes aizsardzības biroja pielaide klasificētai informācijai. Šādi DZ elektroniski tiek sagatavoti elektroniskās informācijas nesējā, kas tāpat kā papīra formātā sagatavotie DZ tiek uzglabāts aizslēgtās biroja mēbelēs.

DZ, kas ietver ierobežotas pieejamības informāciju, nav (un nedrīkst būt) pieejami sociālajiem partneriem, NVO u. c.

Ja klasificētā informācija ietver valsts noslēpumu, t. i., KONFIDENCIĀLI, SLEPENI vai SEVIŠĶI SLEPENI, ar šādu DZ var iepazīties tikai tās personas, kurām saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrēto darba uzdevumu ir jāveic darbs, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu, un kurām ir izsniegta Satversmes aizsardzības biroja attiecīgās kategorijas pielaide informācijai, kas ietver valsts noslēpumu. Šādi DZ tiek sagatavoti datoros, kas ir pieslēgti tikai vietējiem datortīkliem, vai atsevišķā šādam mērķim paredzētā datorā. Tie tiek izplatīti tikai norādītajiem adresātiem papīra formātā aizlīmētās aploksnēs un uzglabāti seifos. Gadījumos, kad DZ ietver klasificētu informāciju, uz ĀM ES koordinācijas departamenta e-pasta adresi koordinacija@mfa.gov.lv elektroniski ir jānosūta DZ “augšējais rāmis”, kurā norādīta sanāksmes vieta, nosaukums, datums un Latvijas pārstāvja vārds, uzvārds. Šādi sagatavots un nosūtīts DZ ir apliecinājums par attaisnotu līdzekļu izlietojumu un ir pamats radušos ceļa izdevumu atmaksai1.

Tuvāk par klasificētās informācijas aizsardzību sk. 5.4.

1 Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija instrukcija Nr. 5 “Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi

līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ”.

98

6. ES jautājumu koordinācija Latvijā ES jautājumu koordinācijas un informācijas aprites sistēma nosaka Latvijas viedokļa sagatavošanas un paušanas kārtību un ar to saistītās informācijas aprites kārtību ES Padomes līmenī. Sistēmas darbību nosaka valdības pieņemti īpaši tiesību akti1, kas interpretējami, ņemot vērā Satversmi, Saeimas kārtības rulli, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ministru kabineta iekārtas likumu, Ministru kabineta kārtības rulli, iestāžu nolikumus un citus normatīvos aktus, kā arī ar katras iestādes iekšējo ES lietu koordinācijas kārtību. Sistēma vērsta uz to, lai Latvijas intereses saistībā ar visiem Padomes darba kārtības jautājumiem tiktu aizstāvētas pēc iespējas efektīvi. Šā mērķa sasniegšanai sistēma paredz, ka:

1) valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas dalību ES lēmumu pieņemšanas procesā, koordinē Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos (VAS);

2) par visiem Padomes darba kārtības jautājumiem tiek noteikta atbildīgā iestāde; 3) lai efektīvi aizstāvētu Latvijas intereses, nepieciešama ne tikai aktīva pārstāvība

ES oficiālajās sanāksmēs, bet arī cieša sadarbība ar Komisiju un Parlamentu un citi pasākumi ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā (sk. 3);

4) tiek sagatavots Latvijas viedoklis par visiem Padomes darba kārtības jautājumiem, tādējādi izvairoties no Latvijai iespējami nozīmīgu jautājumu neievērošanas;

5) Latvijas viedoklis tiek formulēts iespējami agrīnā iniciatīvas sagatavošanas stadijā;

6) Latvijas viedoklis tiek sagatavots, apzinot līdzatbildīgo iestāžu, pašvaldību, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu viedokli, kā arī nodrošinot atgriezenisko saiti ar tiem pārstāvjiem, kuri ir iesaistījušies attiecīgās nacionālās pozīcijas izstrādē;

7) visos ES lēmumu pieņemšanas posmos Latvijas pārstāvim tiek nodrošināts mandāts viedokļa paušanai: a) Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēm – instrukcijas (sk. 9.4. un

10.5.); b) Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmēm – nacionālā pozīcija (sk.

11.4.); 8) Latvijas pārstāvis attiecīgajā Padomes lēmumu pieņemšanas posmā ir atbildīgs par

Latvijas viedokļa paušanu saskaņā ar mandātu; 9) ar ES jautājumiem saistītā informācijas plūsma ir operatīva un pārredzama.

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”; Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”.

99

6.1. Kompetenču sadale

Par Padomes darba grupām un komitejām atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās institūcijas reizi pusgadā nosaka VAS. Atbildību sadalījuma priekšlikumu sagatavo ĀM, ņemot vērā attiecīgās prezidentūras izplatīto Padomes darba grupu un komiteju sarakstu un attiecīgo iestāžu un institūciju nolikumā un citos normatīvajos aktos noteikto kompetenču sadalījumu. Nosakot iestāžu atbildību, ministriju padotības iestādes netiek atsevišķi nodalītas. Nosakot iestādi, kas atbildīga par konkrētu Padomes sanāksmē izskatāmu jautājumu, jāņem vērā arī šādi papildu faktori:

1) Komisijas direktorāts (ja ir runa par Komisijas sagatavotiem tiesību aktu projektiem) vai Padomes direktorāts (ja ir runa par Padomes sagatavotiem priekšlikumiem), kas sagatavojis konkrēto dokumentu - atkarībā no tā var noteikt, saistībā ar kuru ES politiku priekšlikums sagatavots un kāds ir tā vadmotīvs un mērķis;

2) tas, kāds ir tā tematiskais kods (sk. 5.1.2.) – vairāki tematiskie kodi palīdz identificēt papildu jomas, uz ko attiecas priekšlikums. Padomes dokumentos lietoto tematisko kodu sarakstu un par katru tematisko kodu iespējami atbildīgo iestādi sk. Pielikumā Nr. 1, un tas pieejams arī ES DUS datu bāzē;

3) iestāde, kas ir atbildīga par saistītu ES tiesību aktu. Piemēram, ja tiek izskatīts jautājums par atbildīgās iestādes noteikšanu direktīvas grozījumu projektam, jāņem vērā, kura iestāde ir atbildīga par attiecīgās direktīvas ieviešanu.

Iesaistīto institūciju domstarpības par atbildības sadalījumu izskata VAS. Ja vienošanās nav panākta, VAS lemj par jautājuma iesniegšanu izskatīšanai VSS vai MK.1

Nosakot iestāžu atbildību un līdzatbildību par konkrētu jautājumu, jāņem vērā:

1) kura iestāde ir noteikta kā atbildīgā par attiecīgo Padomes darba grupu saskaņā ar VAS lēmumu par atbildību noteikšanu Padomes darba grupām;

2) Komisijas vai Padomes direktorāts, kas sagatavojis konkrēto dokumentu; 3) dokumenta tematiskais kods;

4) tas, kura iestāde ir noteikta kā atbildīgā par saistītu dokumentu; 5) iestāžu nolikumi un citi tiesību akti, kas nosaka to kompetences jomas.

6.2. Valsts pārvaldes iestāžu nozīme un funkcijas

6.2.1. Atbildīgā iestāde

Atbildīgā iestāde nodrošina to, ka par tās kompetencē esošiem jautājumiem visos ES lēmumu pieņemšanas posmos tiek nodrošināta Latvijas viedokļa sagatavošana, paušana un aizstāvēšana:

1 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 20.punkts

100

1) lai par izskatāmo jautājumu tiktu sagatavots, saskaņots un apstiprināts mandāts Latvijas pārstāvim – nacionālā pozīcija vai instrukcija;

2) lai Padomes darba grupu sanāksmēs piedalītos Latvijas pārstāvis, kas pauž iepriekš sagatavotu un saskaņotu viedokli atbilstoši apstiprinātam mandātam;

3) lai tiktu nodrošināta atgriezeniskā informatīvā saite ar līdzatbildīgajām iestādēm, t. i., lai Latvijas pārstāvis, kas piedalījies sanāksmē, sagatavotu dienesta ziņojumu par sanāksmi, lai atbildīgās iestādes rīcībā esošā informācija tiktu nodota līdzatbildīgajām iestādēm u. tml.;

4) lai tiktu nodrošināta atgriezeniskā saite arī ar pašvaldību un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, kas bija iesaistījušās attiecīgās nacionālās pozīcijas izstrādē.

Papildus nacionālo pozīciju formulēšanai un dalībai oficiālajās ES sanāksmēs, atbildīgā iestāde veic arī citus pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas intereses ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā: 1) saziņu ar Komisiju (komisārs, komisāra kabinets, attiecīgo Komisijas dienestu

vadītāji un eksperti); 2) saziņu ar Prezidentūru (ministrs, COREPER vēstnieki, attiecīgie nozares

eksperti); 3) saziņu ar Parlamentu (ziņotājs, ēnu ziņotājs, Latvijas ievēlētie Parlamenta

deputāti).

Šo uzdevumu izpildi nodrošina kompetentā amatpersona, ES lietu koordinators un eksperti. Par interešu lobēšanu tuvāk sk.3.

Kompetentā amatpersona ir valsts sekretāra vietnieka vai departamenta direktora līmeņa ierēdnis, kas apstiprina iestādes sagatavotās instrukcijas Padomes darba grupu sanāksmēm. Viena iestāde var iecelt vairākas kompetentās amatpersonas, ņemot vērā jautājumu klāstu vai ES lēmumu pieņemšanas līmeni. Kompetento amatpersonu norīko atbildīgā iestāde un informē par to Ārlietu ministriju. Parasti kompetentā amatpersona pārstāv iestādi VAS kā iestādes vecākā amatpersona (sk. 6.4.).

ES lietu koordinators ir ierēdnis, kas praktiski nodrošina savas iestādes kompetencē esošo ES lietu koordināciju: koordinē instrukciju un pozīciju sagatavošanu un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām iestādēm un sadarbības partneriem, kā arī ir atbildīgs par ES informācijas apriti starp attiecīgo iestādi un citām nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām iestādēm un ekspertiem, kā arī starp savas iestādes struktūrvienībām un padotības iestādēm. Vienā iestādē var tikt iecelti vairāki ES lietu koordinatori. Parasti tie vienlaikus ir vecāko amatpersonu ES jautājumos vietnieki un kā tādi pārstāv iestādi VAS. Tieši koordinatori darba līmenī parasti pārstāv iestādes viedokli attiecībā pret citām iestādēm.

Kompetentās amatpersonas un ES lietu koordinatora funkcijas ir precīzi atrunātas katras iestādes iekšējā ES lietu koordinācijas kārtībā.

Par instrukciju un nacionālo pozīciju sagatavošanu tieši atbildīgas ir iestādes un tās padotības iestāžu eksperti, kas parasti arī apmeklē Padomes darba grupu un komiteju sanāksmes.

101

Atbildīgā iestāde var norīkot piedalīties Padomes darba grupā arī privāto tiesību subjekta pārstāvi, ja tas veic valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem1.

6.2.2. Ārlietu ministrija ĀM darbojas gan kā nozares ministrija, kas atbildīga par nozaru jautājumiem, gan kā koordinējoša iestāde valsts līmenī. ĀM:

1) koordinē pozīciju izstrādi un nodrošina to, ka par visiem ES iestāžu izskatāmajiem jautājumiem ir noteikta atbildīgā iestāde;

2) vērš atbildīgās iestādes uzmanību uz iespējamiem problēmjautājumiem;

3) seko nacionālo pozīciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstībai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos ES;

4) nodrošina tās informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas dalību ES lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā:

a) ar ES DUS datu bāzes starpniecību izplata valsts institūcijām, uzkrāj un sistematizē dokumentus, kas tiek saņemti no ES Padomes Ģenerālsekretariāta, atbildīgajām iestādēm, Latvijas vēstniecībām ārvalstīs (sk. 5.5.);

b) apkopo informāciju par iestāžu ES lietu koordinatoriem un kompetentajām amatpersonām un informē par tām citas iestādes;

c) aktualizē ar koordinācijas sistēmu saistītos normatīvos aktus.

Minēto funkciju izpildi nodrošina ĀM ES koordinācijas departaments. Par Latvijas viedokļa koordināciju katras Padomes kompetences jautājumos ir atbildīgs atsevišķs darbinieks. ES koordinācijas departaments veic arī citas funkcijas, kas saistītas ar koordinācijas sistēmu:

a) nodrošina gatavošanos Eiropadomes sanāksmēm,

b) sagatavo VAS sēdes, c) pārstāv Latviju Padomes Informācijas darba grupā;

d) nodrošina saziņu ar sabiedrību ES jautājumos (sadarbībā ar ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentu);

e) veic dienesta ziņojumu pārbaudi ceļa izdevumu atmaksāšanai (sk. 6.6.).

Gatavošanos Vispārējo lietu padomei un Ārējo attiecību padomei nodrošina ĀM Eiropas departaments.

6.2.3. Valdība

Ministru kabinets nosaka, kuri Padomes darba programmā iekļautie jautājumi ir Latvijai sevišķi nozīmīgi. Latvijas prioritātes Ministru kabinets apstiprina jaunas Padomes prezidentūras sākumā. Nozares ministrs un Ministru kabinets ir atbildīgs par nacionālo pozīciju apstiprināšanu. Esošā koordinācijas normatīvā bāze paredz plašas ministra un/vai Ministru kabineta

1 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 31.punkts.

102

iesaistīšanas iespējas, apspriežot un apstiprinot Latvijas viedokli tā, lai būtu iespējams pielāgoties Padomes darba grafikam. Atbildīgais ministrs apstiprina sākotnējo nacionālo pozīciju un tās grozījumus (sk. 8.) un pozīciju pirms Ministru padomes sanāksmes, ja pirms tās jāgroza Ministru kabineta iepriekš apstiprinātā pozīcija vai ja līdz šai sanāksmei nav paredzēta neviena Ministru kabineta sēde.1

Ministru kabinets apstiprina2: 1) sākotnējo nacionālo pozīciju par jautājumu, kas būtiski skar Latvijas intereses;

2) nacionālo pozīciju pirms katras Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmes; šādā gadījumā pozīcija vienlaikus ir mandāts Latvijas pārstāvim šajā sanāksmē;

3) nacionālo pozīciju pirms neformālās Ministru padomes sanāksmes par jautājumu, kas būtiski skar Latvijas intereses;

4) nacionālo pozīciju, ja tā lēmusi VAS, – piemēram, ja nav vienošanās starp ministrijām par Latvijas pozīciju vai ja jautājums skar vairākas nozares vai būtiski skar Latvijas intereses;

5) ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis.

Plašāku informāciju par dokumentu iesniegšanas kārtību pozīciju izskatīšanai Ministru kabinetā sk. 11.4.

Ministru kabineta sēdes notiek otrdienās (parasti plkst. 12:00). Tomēr ir iespēja aicināt valdības locekļus uz papildu sēdi pirmdienās (parasti pirms Ministru kabineta komitejas sēdes), lai pēc iespējas tuvinātu pozīciju apstiprināšanu Ministru padomes sanāksmes dienai. Lēmums sasaukt Ministru kabineta papildu sēdi tiek pieņemts, pamatojoties uz atbildīgā ministra lūgumu. Papildus nacionālajām pozīcijām atbildīgā iestāde var iesniegt izskatīšanai valdībā ikvienu citu ar Latvijas dalību ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā saistītu jautājumu. Apspriežamos jautājumus izskatīšanai Ministru kabinetā informatīva ziņojuma veidā sagatavo atbildīgā iestāde pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar VAS (sk. 6.4.) lēmumu.

Ne ministrs, ne Ministru kabinets neapstiprina instrukcijas, kas tiek sagatavotas Padomes darba grupu sanāksmēm, jo to pamatā ir iepriekš apstiprinātās nacionālās pozīcijas.

6.3. Starpministriju darba grupas, sadarbības partneru iesaistīšana

Latvijas viedoklis par ES iestāžu darba kārtības jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas intereses, tiek sagatavots starpiestāžu darba grupās. Tajās iekļauj Ārlietu ministrijas un citu līdzatbildīgo institūciju pārstāvjus. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecīgās jomas jautājums jāsaskaņo ar konkrētiem sadarbības partneriem (pašvaldību vai sociālo partneru organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem), to pārstāvjus pieaicina darba grupā; citos gadījumos sadarbības partneri darba grupās tiek iekļauti atkarībā no tajās izskatāmajiem jautājumiem. Konkrētu jautājumu risināšanai darba grupā var tikt pieaicināti eksperti.3

1 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 21.2.punkts 2 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 21.1.punkts 3 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 14.punkts. 2009.gada 3.februāra noteikumi

103

Vienlaikus jāņem vērā, ka arvien vairāk ES darba kārtības jautājumu skar vairāku institūciju kompetenci. Tādēļ nacionālo pozīciju un instrukciju saskaņošana ir nepieciešama arī gadījumos, ja formāla darba grupa nav izveidota, sevišķi sākotnējās pozīcijas stadijā.

Izskatot jautājumu, kas nav visu darba grupas locekļu kompetencē, to var nosūtīt izskatīšanai un saskaņošanai tikai tiem darba grupas locekļiem, uz kuriem tas attiecas, tomēr jāņem vērā, ka atbildīgā iestāde ir pilnībā atbildīga par to, lai Latvijas viedoklis būtu iespējami visaptverošs un saskaņots.

Saziņa un pozīciju saskaņošana parasti notiek elektroniski. Tomēr tad, ja iesaistītie nevar vienoties par vienotu viedokli, virzot nacionālo pozīciju izskatīšanai un apstiprināšanai, atšķirīgie viedokļi jānorāda nacionālajā pozīcijā.1 Pirms pozīcijas iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabineta vai ministra līmenī atbildīgā iestāde nosūta tās galīgo redakciju pozīcijas izstrādē iesaistītajiem sadarbības partneriem.2 Atbildīgās iestādes uzdevums ir informēt sadarbības partnerus par savā kompetencē esošajiem ES iestāžu darba kārtības jautājumiem, par Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādes uzsākšanu un to iespējām līdzdarboties pozīcijas izstrādē. Šajā nolūkā var izmantot gan iestāžu interneta tīmekļa vietnes, gan jebkādu citu praksi, kas ļauj sasniegt minētos rezultātus. Bez tam atbildīgā iestāde nodrošina, ka par attiecīgo jautājumu virzību un Latvijas rezultātiem ES diskusijās tiek informētas tās pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kuri bija iesaistījušies nacionālās pozīcijas izstrādē par attiecīgo jautājumu.3

Informējot sabiedrību par ES darba kārtības jautājumiem un iesaistot pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumus starpinstitūciju darba grupās un nacionālo pozīciju izstrādē, atbildīgā iestāde ievēro informācijas pieejamības ierobežojumus (sk. 5.1.2. un 5.4.).

Tādēļ pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumus visefektīvāk Latvijas viedokļa izstrādē ir iesaistīt sākotnējās pozīcijas stadijā, kad diskusijas notiek uz publiski pieejama Komisijas priekšlikuma pamata.

6.4. Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos un e-VAS Kārtējos darba jautājumus, kas saistīti ar Latvijas dalību ES, izskata VAS4. Valsts iestādes VAS pārstāv vecākās amatpersonas ES jautājumos vai to vietnieki valsts sekretāra vietnieka vai departamenta direktora līmenī (VAS locekļi). VAS personālsastāvu apstiprina Ministru prezidents. VAS ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Eiropas lietu komisija, Valsts kanceleja, Ministru prezidenta birojs, Valsts valodas centrs, Nacionālā radio un televīzijas padome, Valsts kontrole, Ģenerālprokuratūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas

Nr.96 atcēla prasību veidot starpinstitūciju grupas par visiem ES darba kārtības jautājumiem un prasību apstiprināt starpinstitūciju darba grupas ar attiecīgā ministra rīkojumu. Vienlaikus, jautājums par to, kādā līmenī apstiprināt jaunizveidotu darba grupu, ir atbildīgās iestādes pārziņā. Plašu, horizontālu iniciatīvu apspriešanai darba grupas apstiprina Ministru kabinets.

1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 4.punkts

2 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 5.punkts

3 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 8.punkts.

4 Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumi Nr.769 “Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos nolikums”.

104

Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ko pārstāv Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariāts. Atsevišķu jautājumu izskatīšanā var pieaicināt arī citus sociālos partnerus un nevalstiskā sektora pārstāvjus. VAS locekļi un padomdevēju institūciju pārstāvji (VAS dalībnieki) var uzaicināt sēdē piedalīties arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, uz kuriem attiecas kāds no sēdes darba kārtības jautājumiem.1

VAS organizēšanu, vadību, norisi, protokolēšanu nodrošina ĀM. Parasti VAS sēdes notiek pirmdienās plkst. 15:00. Sēdes parasti netiek sasauktas augustā, kad ES iestādēs intensīvs darbs nenotiek. Sēdes vada ĀM vecākā amatpersona ES jautājumos vai viņa vietnieks. Pamatojoties uz VAS nolikumu, VAS:

1) izskata VAS dalībnieku priekšlikumus par vienotas, ar Latvijas dalību ES saistītas valsts politikas īstenošanu;

2) reizi prezidentūrā nosaka Latvijas prioritātes ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā;

3) nosaka atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās institūcijas par Komisijas un Padomes darba grupām un komitejām, kā arī par konkrētiem Padomes darba grupu sanāksmēs izskatāmiem jautājumiem;

4) nosaka, par kuriem Padomes darba grupās izskatāmiem jautājumiem jāgatavo nacionālās pozīcijas un šo pozīciju sagatavošanas termiņus;

5) nosaka, kuras nacionālās pozīcijas iesniedzamas izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā;

6) izskata nacionālās pozīcijas par ES jautājumiem, kas ir vairāku iestāžu kompetencē vai būtiski skar Latvijas intereses;

7) izskata strīdus gadījumus par atbildības un kompetenču sadalījumu starp iestādēm, kā arī jebkuru citu ar nacionālajām pozīcijām saistītu jautājumu, par kuru nav iespējams vienoties nacionālās pozīcijas izstrādes gaitā.

Pēc VAS dalībnieku priekšlikuma darba kārtībā var iekļaut arī citus ES jautājumus. Nacionālās pozīcijas izskatīšanu sēdē var ierosināt arī biedrības un nodibinājumi, iepriekš informējot par attiecīgo jautājumu atbildīgo sanāksmes locekli. Sēdes darba kārtības projektu un sanāksmes materiālus VAS dalībniekiem izplata ĀM. Izplatīto VAS darba kārtības projektu ministrijas var precizēt un papildināt. Jautājumus VAS darba kārtībā iekļauj pēc VAS dalībnieka priekšlikuma ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes. Piesakot jaunu darba kārtības punktu, ministrijas elektroniski nosūta atbildīgajam ĀM darbiniekam izskatāmos materiālus – vēlams arī sēdes lēmuma projektu - ne vēlāk kā darbdienu pirms sēdes.

Darba kārtības punktus, kas saistīti ar tuvākās Ministru padomes sanāksmes vai COREPER darbu, kā arī saistītos materiālus Ārlietu ministrijai var iesniegt ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes sākuma.

1 Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumi Nr.769 “Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos

nolikums”, 9.punkts.

105

Ja dokumenti tiek iesniegti vēlāk, sēdes vadītājs attiecīgo jautājumu var neiekļaut darba kārtībā.

Gatavojoties VAS, ir būtiski jaunus darba kārtības punktus un izskatāmos materiālus iesniegt savlaicīgi. Pretējā gadījumā ne ĀM, ne citiem VAS dalībniekiem nav iespēju sagatavoties saturiskai diskusijai.

Vecākā amatpersona vai tās vietnieks, kas piedalījies VAS sēdē, ir atbildīgs par to, lai par sēdē nolemto tiktu informētas pārstāvētās iestādes un tās padotības iestāžu darbinieki, kā arī nodrošina VAS lēmumu izpildi. Tādēļ ir nepieciešams, lai attiecīgo iestādi VAS pārstāv vienīgi iestādes vecākā amatpersona vai tās vietnieks, nodrošinot diskusiju un lēmumu kontinuitāti.

VAS sēžu sagatavošana un ar to saistītās informācijas aprite, organizēšana un izplatīšana, kā arī dokumentu arhivēšana notiek elektroniski, izmantojot e-VAS datu bāzi. Visiem VAS dalībniekiem ir pieeja e-VAS. VAS locekļiem tiek izplatīta un ir pieejama visa sēdēs izskatāmā informācija. Citiem VAS dalībniekiem, tai skaitā, sadarbības partneriem, tiek izplatīta un ir pieejama tikai vispārpieejama (publiska) informācija.

Par katru VAS sēdi tiek izveidota jauna virtuāla mape, kurā pieejama sēdes darba kārtība, izskatāmie materiāli, ES politikas dokumentu un tiesību aktu projektu priekšlikumu tabulas, sēdes protokoli. Ikvienam sēdes materiālam var norādīt informācijas pieejamības ierobežojumu.

Par katru VAS protokolā fiksēto uzdevumu atbildīgajai institūcijai tiek nosūtīts e-pasta ziņojums. E-VAS tiek veikta ar VAS protokolu noteikto uzdevumu izpildes kontrole.

VAS sēžu protokoli ir pieejami arī ĀM interneta mājas lapā.

Pieeju e-VAS var saņemt, sazinoties ar ĀM darbinieku, kurš atbildīgs par VAS sagatavošanu, vai rakstot uz koordinacija@mfa.gov.lv

6.5. Saeimas līdzdalība

Saeimas Eiropas lietu komisija (Saeimas ELK) saskaņo nacionālās pozīcijas1. Saeimas ELK sēdes parasti notiek trešdienās un piektdienās. Sākoties jaunai Padomes prezidentūrai, Saeimas ELK sasauc sēdi ar Saeimas nozaru komisiju priekšsēdētāju līdzdalību, kurā Ārlietu ministrija sniedz ziņojumu par nozaru politiku virzību un plānoto attīstību attiecīgās prezidentūras laikā. Iesniedzot pozīcijas apstiprināšanai Saeimas ELK pirms Ministru padomes sanāksmes, jāņem vērā šādi apsvērumi:

1) pozīcijas iesniedz Saeimas ELK pēc tam, kad tās apstiprinātas Ministru kabinetā;

2) ministrs saņem mandātu paust Latvijas viedokli tikai pēc tam, kad pozīciju saskaņojusi Saeimas ELK.

Saeimas ELK patstāvīgi uzrauga Padomes un Ministru kabineta darba kārtību un pirms attiecīgās Ministru padomes sanāksmes nosūta atbildīgajai iestādei uzaicinājumu uz Saeimas ELK sēdi nacionālo pozīciju saskaņošanai. Pirms Saeimas ELK sēdes atbildīgā iestāde nosūta Saeimas ELK konsultantam nacionālās pozīcijas un informatīvo ziņojumu (sīkāk par informatīvo ziņojumu sk. 11.4.3).

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 34. punkts; Saeimas kārtības ruļļa 185.1 pants.

106

Par nacionālajām pozīcijām Saeimas ELK ziņo ministrs, kurš pilnvarots pārstāvēt Latviju Ministru padomes sanāksmē. Ministru parasti aicina ziņot arī tad, ja Latvijas delegācijas vadītājs ir attiecīgās ministrijas valsts sekretārs vai cita amatpersona (sīkāk par delegācijas vadītāju sk. 11.1.2.). Ir iespējams, ka Saeimas ELK noraida Ministru kabineta iepriekš apstiprinātu pozīciju. Šādā gadījumā atbildīgā iestāde precizē pozīciju atbilstoši Saeimas ELK norādījumiem un iesniedz to Saeimas ELK atkārtotai izskatīšanai, kas nepieciešamības gadījumā sasauc ārkārtas sēdi. Gadījumā, ja nav iespējams sasaukt Saeimas ELK ārkārtas sēdi, atbildīgajam ministram par attiecīgo jautājumu jāatturas no balsojuma Padomē.

Ja Padomē paredzēts izskatīt jautājumu, kas būtiski skar Latvijas intereses, Saeimas ELK saskaņošanai jāiesniedz arī attiecīgo sākotnējo pozīciju (tuvāk sk. 8.). Tāpat Saeimas ELK var aicināt atbildīgo iestādi ziņot par Latvijas pozīciju arī citā jautājuma izskatīšanas stadijā Padomē. Arī atbildīgā iestāde var lūgt Saeimas ELK izskatīt pozīciju citās jautājuma izskatīšanas stadijās, ne tikai pirms Ministru padomes sanāksmes.

Saeimas Eiropas lietu komisija patstāvīgi un regulāri pievērš uzmanību aktuāliem Padomes darba kārtības jautājumiem. Mandātu pārstāvēt Latvijas pozīciju Padomē ministrs saņem tikai pēc tam, kad nacionālā pozīcija ir saskaņota Saeimas Eiropas lietu komisijā. Jāņem vērā, ka atbilstoši Satversmes 25.pantam un Saeimas kārtības ruļļa 172. panta 1.daļai Saeimas Eiropas lietu komisija var pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām iestādēm.

ES tiesību aktu projektu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem Saeimas ELK veic, pamatojoties uz atbildīgās iestādes izvērtējumu, kas ietverta sākotnējā pozīcijā (sk. 8.). Saeimas Eiropas lietu komisija var prasīt atbildīgās ministrijas izvērtējumu par jauno ES tiesību aktu projektu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem arī gadījumos, kad netiek gatavota sākotnējā pozīcija.

6.6. Ceļa izdevumu apmaksa

Ceļa izdevumu apmaksas kārtību Padomes un tās darba grupu dalībniekiem nosaka Padomes ģenerālsekretāra 2008. gada 8. februāra Lēmums Nr. 31/2008 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atmaksāšanu. Tas paredz segt ceļa izdevumus no ES Padomes budžeta, lai nodrošinātu dalībvalstu pārstāvju līdzdalību minētajās sanāksmēs. Padomes lēmumā norādītas tās sanāksmes, par kurām ir tiesības saņemt atmaksājumu (sk. Pielikumu Nr. 3). Finanšu līdzekļu izlietojuma koordināciju ES Padomē veic Ceļojumu dienests, kas līdzekļu izlietojuma kontroles vajadzībām ir izstrādājis īpašas formas veidlapu (sk. Pielikumu Nr. 4). Par ceļa izdevumiem, kas tiek kompensēti no ES Padomes budžeta, tiek uzskatīti tikai tie izdevumi, kas radušies, Padomes vai tās darba grupas pārstāvim nokļūstot līdz sanāksmes norises vietai un atpakaļ.

No ES Padomes līdzekļiem netiek segti vietējā transporta izdevumi, viesnīcas izdevumi, kā arī dienas nauda u.c. izdevumi. Šos izdevumus apmaksā pati dalībvalsts. Latvijā tos apmaksā tā iestāde, kuras pārstāvis piedalās sanāksmē.

107

Latvijā koordinējošā iestāde, kas apsaimnieko ES Padomes finanšu līdzekļus, ir ĀM.1 ĀM sadarbībā ar pārējām valsts iestādēm ir noteikusi katrai iestādei izmaksājamo līdzekļu daļu, ņemot vērā katras iestādes atbildībā un līdzatbildībā esošo Padomes darba grupu skaitu un to sanāksmju norises biežumu. Apliecinājums attaisnotiem ceļa izdevumiem ir dienesta ziņojumi par Padomes darba grupu, Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmju apmeklējumu, kas nosūtīti ĀM uz koordinācija@mfa.gov.lv.

No Padomes līdzekļiem tiek segti Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi: 1) dodoties uz Padomes sanāksmēm (piemēram, oficiālajām Ministru padomes,

COREPER un darba grupu sanāksmēm); 2) no darba (dienesta) vietas (pilsētas) līdz sanāksmes norises vietai (pilsētai) un /

vai atpakaļ; 3) ja tiek iesniegti ceļojumu attaisnojoši dokumenti (piemēram, aviobiļete un

iekāpšanas talons); 4) ja dienesta ziņojums nosūtīts uz koordinacija@mfa.gov.lv.

Svarīgi ir atcerēties aizpildīt un parakstīt dalības veidlapu sanāksmē!

Padomes Ģenerālsekretariāts saglabā to sanāksmju apmeklējuma sarakstus, par kurām jāsedz ceļa izdevumi no Padomes budžeta. Dalībvalstīs arī tiek veiktas finanšu pārbaudes, kurās tiek salīdzināti ceļojumus attaisnojoši dokumenti.

1 Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija instrukcija Nr. 9 “Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi

līdz ES Padomes darba grupu sanāksmju un Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ”.

108

Pielikums Nr.3

Sanāksmes, par kurām ir tiesības saņemt atmaksājumu

1. i) Padomes sanāksmes;

ii) Padomes apvienotās sanāksmes; iii) darba grupas, kas ir to darba grupu sarakstā, kuras ir iesaistītas Pastāvīgo pārstāvju komitejas izveidotajā Padomes sagatavošanas darbā (ieskaitot apvienotās darba grupas). Šo sarakstu regulāri atjaunina sekretariāts, ņemot vērā Padomes darbību1;

Tomēr Padome neapmaksā ceļa izdevumus uz šādām sanāksmēm: a) Ekonomikas un finanšu komiteja

b) Nodarbinātības komiteja c) Sociālās aizsardzības komiteja

d) Ekonomiskās politikas komiteja e) Vispārējo lietu darba grupa, kad tās sanāksmes notiek līdztekus parlamentārajām sesijām Strasbūrā. Ceļa izdevumus uz šīm sanāksmēm atmaksā Komisija.

iv) trijotnes sanāksmes, ko plānojusi prezidentūra saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku;

v) PTO ministru sanāksmes, kas notiek reizi divos gados; vi) divpusējas vai daudzpusējas augstākā vai ministru līmeņa sanāksmes starp Savienību un kāda reģiona valstīm (piem., Latīņamerikas un Karību jūras reģiona, Āfrikas vai Āzijas valstīm) neatkarīgi no sanāksmes norises vietas; ceļa izdevumi netiek attaisnoti par minēto sanāksmju sagatavošanas vai pārraudzības sanāksmēm (kas notiek ārpus Padomes mītnes) neatkarīgi no tā, vai tās ir Padomes vai Padomes iestādes sanāksmes;

vii) starpvaldību konferences un tās pakļautībā esošo struktūru sanāksmes. 2. Prezidējošās valsts sanāksmes

To darba grupu vai komiteju sanāksmju skaits, kuras parasti organizē prezidējošā valstī un par kurām ir tiesības saņemt atmaksājumu, nedrīkst būt vairāk par piecpadsmit. Par darba grupu vai komiteju sanāksmēm, kas notiek prezidējošā valstī un par kurām ir tiesību saņemt atmasājumu, dalībvalstis tiek informētas katras prezidentūras sākumā.

3. Citas sanāksmes Briselē vai citur i) COST – tikai Vecāko amatpersonu komitejas (CSO) sanāksmes un Juridisko, administratīvo un finanšu jautājumu darba grupas (JAF) sanāksmes; ii) apvienotās sanāksmes ar Ārējās zivsaimniecības politikas darba grupas dalību šādu ES divpusēju un daudzpusēju zvejas līgumu ietvaros: a) Reģionālie līgumi:

1 Padomes sagatavošanas darba grupu sarakstu izskata VAS.

109

NAFO

ICCAT SEAFO

NEAFC GFCM

SWIOFC

NASCO

IOTC IATTC

SIOFA WCPFC

b) Divpusējie līgumi ar šādām valstīm:

Farēru salas Grenlande

Islande Norvēģija

Krievija

Kaboverde Kiribati

Komoru salas Kotdivuāra

Gabona Gvineja

Gvineja-Bisava Madagaskara

Mauritānija

Maurīcija Maroka

Mikronēzija Mozambika

Peru Santome un Prinsipi

Senegāla Seišeļu salas

Zālamana salas

110

Pielikums Nr. 4

Veidlapa finanšu līdzekļu izlietojuma kontrolei ES Padomē

111

7. Tiesību akta projekta apstiprināšana Komisijā un tā iesniegšana Padomei un Parlamentam Komisija nosaka vairāku gadu stratēģiskās prioritātes un ikgadējo politisko stratēģiju. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Komisija pieņem ikgadējo darba programmu,1 kas nosaka galvenās nozaru politiku prioritātes un identificē tiesību aktu projektus un citus dokumentus, ar kuriem tiks strādāts šo prioritāšu īstenošanā. Komisijas priekšsēdētājs dara zināmu Komisijas darba programmu Parlamentam un Padomei. Sīkāka informācija par Komisijas darba novērtējumu un turpmāko darbu tiek iekļauta arī citos plānošanas dokumentos, kuri ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē. Visi Komisijā izskatāmie dokumenti, t. sk., tiesību aktu projekti, tiek virzīti no Komisijas direktorātiem izskatīšanai Komisāru kolēģijā. Direktorātos sagatavotie tiesību aktu projekti netiek publicēti un parasti ir pieejami tikai Komisijas dienestiem.

No ģenerāldirektorāta projekts tiek virzīts uz attiecīgā komisāra kabinetu. Tad to apspriež kabinetu vadītāji iknedēļas sanāksmē. Galīgo Komisijas lēmumu par projekta virzību pieņem Komisāru kolēģija. Kolēģijas sanāksmes notiek katru trešdienu Briselē, tomēr vajadzības gadījumā var notikt ārkārtas sēdes, piemēram, tieši pirms Ministru padomes sanāksmes, kurā paredzēts izskatīt sevišķi būtiskus jautājumus, vai tās laikā. Parlamenta plenārsesiju laikā kolēģijas sanāksmes parasti notiek Strasbūrā.

Komisāru kolēģijas sanāksmes darba kārtību apstiprina Komisijas priekšsēdētājs, sanāksmes protokolu apstiprina priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Sanāksmju darba kārtības un protokoli ir pieejami Komisijas Ģenerālsekretariāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/atwork/collegemeetings/index_en.htm. Protokoli pieejami ne ātrāk kā nedēļu pēc sanāksmes.

Jautājumi darba kārtībā tiek iekļauti pēc viena vai vairāku kolēģijas locekļu priekšlikuma. Kolēģijas sanāksmes darba kārtība tiek iedalīta šādi:

− A punkti – jautājumi, par kuriem nav strīdu un kurus var pieņemt bez apspriešanas; − B punkti – jautājumi, par kuriem vajadzīgas apspriedes.

Komisijas dienestu sagatavotos tiesību aktu projektus Kolēģija var apstiprināt, noraidīt vai grozīt, tāpēc vienu un to pašu jautājumu Kolēģija var izskatīt vairākkārt. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Komisijas priekšsēdētājam ir noteicošā balss. Komisijas sanāksmes nav atklātas, visas apspriedes ir slēgtas.

Steidzamu jautājumu izlemšanai lēmumu var pieņemt rakstiskā procedūrā. Tomēr katrs Komisijas loceklis var pieprasīt jautājuma izskatīšanu Kolēģijā2. Tāpat Kolēģija var uzticēt galīgā lēmuma pieņemšanu atsevišķam komisāram3 vai ģenerāldirektoram, vai dienesta vadītājam4.

Vislielākās iespējas grozīt Komisijas gatavoto priekšlikumu ir pirms tā apstiprināšanas Komisāru kolēģijā. Tādēļ nepieciešams izmantot visus oficiālos un neoficiālos informācijas avotus, lai sekotu Komisijas iekšējām diskusijām un paustu Latvijas intereses pēc iespējas agrīnākā dokumenta sagatavošanas stadijā.

1 2010.gada 24.februāra Komisijas lēmums, ar ko groza tās reglamentu Nr. 2010/138/ES, Euratom; OV L 55/60-

55/67, 2.pants. 2 Komisijas Reglamenta 12. pants. 3 Komisijas Reglamenta 13. pants. 4 Komisijas Reglamenta 14. pants.

112

Tuvāk par interešu lobēšanu Komisijā sk. 3.2.

Par Kolēģijas sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem tiek izdoti paziņojumi presei IP (Information for the Press) vai P formā (Information Memo). Paziņojumi presei ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē http://europa.eu/press_room/index_en.htm, PreLex datu bāzē (sk. 5.3.) vai izmantojot RAPID datu bāzi http://europa.eu/rapid/searchAction.do. Kolēģijā apstiprinātajam tiesību akta priekšlikumam, kas tiek iesniegts Padomei, Parlamentam, kā arī dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, ir vairākas daļas:

1) paskaidrojuma raksts (explanatory memorandum; exposé des motifs) – tajā Komisija sniedz informāciju par projekta nepieciešamību un projekta mērķiem, par notikušām konsultācijām, projekta ietekmi uz ES budžetu, kā arī norāda projekta juridisko pamatu (sk. 4.2., 8.3. un 11.4.); paskaidrojuma rakstā var tikt iekļauta arī cita informācija pēc Komisijas ieskatiem, piemēram, par projekta ietekmes izvērtējumu;

2) tiesību akta projekta teksts.

113

8. Nacionālās pozīcijas izstrāde pirms apspriedēm Padomes darba grupās

Par visiem tiesību aktu projektiem un citiem jautājumiem, kas tiek iesniegti izskatīšanai dalībvalstīm, valsts līmenī tiek noteiktas atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās institūcijas. Pirms uzsāktas dalībvalstu apspriedes par dokumentu, atbildīgā iestāde par projektu gatavo t. s. sākotnējo pozīciju.

8.1. Kompetenču sadale par jaunajām Komisijas iniciatīvām

Lai noteiktu atbildīgo iestādi un līdzatbildīgās institūcijas attiecībā uz visiem Padomē iesniedzamajiem projektiem, informāciju par visiem Padomē un Parlamentā iesniegtajiem dokumentiem izskata VAS sēdēs1. Šajā nolūkā reizi nedēļā ĀM ES koordinācijas departaments apkopo informāciju par visiem dokumentiem, ko Komisija attiecīgajā laika posmā ir iesniegusi Padomē un Parlamentā. Tā kā dokumentu iesniegšanu Komisija veic, ievietojot tos publiskās datu bāzēs, informāciju ĀM apkopo, pamatojoties uz Eur-lex un PreLex datu bāzēm (sk. 5.3.). Līdz ar to informācija par visiem ĀM apkopojumā norādītiem dokumentiem ir pieejama visām iestādēm publiskajās datu bāzēs, tiklīdz tie tiek iesniegti Padomei un Parlamentam. Informāciju par iesniegtajiem dokumentiem ĀM sagatavo tabulas veidā (sk. Attēlu; sīkāk par atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās iestādes noteikšanu sk. 6.1. un 9.6.).

ES POLITIKAS DOKUMENTI UN TIESĪBU AKTU PROJEKTI 22.03.2010. – 11.04.2010

Nr. TA nr. Saites Tiesību akta nosaukums Ievie- tots

Uz VAS Nr...., dat.

Atb./līdzatb.

iestāde

Pozīcijas statuss

Komentāri

1.

COM/2010/ 0113

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0113:FIN:EN:DOC

INTERIM REPORT FROM THE EUROPEAN COMMISSION TO THE

EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL On Progress in Romania under the

Co-operation and Verification Mechanism

23.03.

Nr.7 19.04.2010.

ĀM/TM, IeM

Pozīcija tiks sagatavota

līdz 30.04.2010.

2.

COM/2010/ 0120

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0120:FIN:EN:DOC

COMMUNICATION FROM THE

COMMISSION TO THE EUROPEAN

PARLIAMENT pursuant to Article 294(6) of the

Treaty on the Functioning of the European Union

concerning the position of the Council at first

reading on the adoption of the Regulation of the European Parliament

and of the Council

24.03.

Nr.7 19.04.2010.

SM/EM,TM,

FM, LM

Pozīciju nav nepieciešams

gatavot.

1 Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumi Nr.769 „Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos

nolikums”, 2.4. apakšpunkts

114

concerning the rights of passengers when

travelling by sea and inland waterway and amending Regulation

(EC) No 2006/2004 on cooperation between national authorities responsible for the

enforcement of consumer protection

laws

3.

http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=EUandSPORT&lang=lv

Sabiedriska apspriešana par tematu “Stratēģiskā izvēle, kas izdarāma, lai īstenotu ES jaunās

pilnvaras sporta nozarē”

Nr.7 19.04.2010. IZM

Publiskā apspriešana

līdz 01.06.2010.

Šo apkopojumu ĀM atbildīgais darbinieks izplata visām valsts iestādēm, ko var noteikt par atbildīgajām vai līdzatbildīgajām saskaņā ar aktuālo atbildību sadalījumu par Padomes darba grupām (sk. 6.1. un 9.6.), nosūtot elektronisku vēstuli to koordinatoriem. Elektroniskā vēstulē norādītajā termiņā iestāžu koordinatori ĀM informē:

1) par to, vai atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes ir norādītas pareizi, vajadzības gadījumā precizējot ĀM norādīto atbildību;

2) par to, vai sākotnējā pozīcija par kādu no dokumentiem ir konceptuāli jāapspriež VAS un Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā;

3) par to, vai sākotnējā pozīcija par kādu no dokumentiem jāapstiprina Ministru kabinetā; 4) par termiņu, kurā atbildīgā iestāde sagatavos sākotnējo pozīciju, t. i., ne vēlāk kā līdz

tai Padomes darba grupas sanāksmei, kurā pirmo reizi dokuments tiks izskatīts pēc būtības.

Pēc norādītā termiņa beigām ĀM apkopo visu saņemto informāciju un precizēto materiālu izplata apstiprināšanai tuvākajā VAS sēdē. Pamatojoties uz izplatīto materiālu, VAS sēdē:

− tiek izskatīti iestāžu norādītie problēmjautājumi, piem., par domstarpībām kompetenču sadalē;

− tiek apstiprinātas atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes; − tiek lemts, par kuriem jautājumiem tiks sagatavotas sākotnējās pozīcijas;

− tiek lemts par sākotnējo pozīciju izskatīšanu VAS, Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā.

VAS apstiprinātās ES politikas dokumentu un tiesību aktu projektu tabulas publiski ir pieejamas ĀM mājas lapā (http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3863/).

115

8.2. Sākotnējās pozīcijas uzdevums un sagatavošanas laiks

Sākotnējā pozīcija ir pirmais oficiālais Latvijas viedoklis par Padomē un Parlamentā iesniegto dokumentu. Tas ir pamats gan turpmākām instrukcijām, kas paredzētas Padomes darba grupām, gan nacionālajām pozīcijām, kas paredzētas Ministru padomes sanāksmēm. Tādējādi gan instrukcijām uz darba grupām, gan pozīcijām uz Ministru padomes sanāksmēm jāatbilst sākotnējā pozīcijā noteiktajām Latvijas interesēm.

Sākotnējo pozīciju gatavo par ES politikas dokumentiem, tiesību aktu projektiem un citiem jautājumiem, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

- skar Latvijas intereses,

- uzliek Latvijai pienākumus vai rada finansiālas saistības. Ja izskatāmais jautājums neatbilst šiem kritērijiem un tam piekrīt līdzatbildīgās institūcijas, pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi, sākotnējo pozīciju neizstrādā.

Par jautājuma atbilstību kritērijiem saskaņā ar atbildīgo iestāžu priekšlikumu lemj VAS.1

Sākotnējā pozīcija jāapstiprina ne vēlāk kā līdz pirmreizējai jautājuma izskatīšanai pēc būtības Padomes darba grupā. Tomēr sākotnējās pozīcijas izstrādi drīkst un ir ieteicams uzsākt arī agrākā stadijā, t. i., pirms politikas dokuments vai tiesību akta projekts iesniegts Padomei un Parlamentam. Tāpat sākotnējā pozīcija pēc iespējas agrīnākā stadijā gatavojama arī par tādām ES iniciatīvām, kas netiek izskatītas Padomes darba grupās, piemēram, ES baltajām un zaļajām grāmatām, paziņojumiem utml.

Iespējami agrīna sākotnējās pozīcijas sagatavošana, savlaicīgi apzinot līdzatbildīgo iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvju intereses, ir priekšnoteikums tam, lai sākotnējā pozīcija tiktu sagatavota rūpīgi, pārdomāti un argumentēti. Tādējādi tiktu būtiski atvieglota Latvijas viedokļa formulēšana un tā pamatošana turpmākajās ES lēmumu sagatavošanas stadijās.

Ja pēc diskusijām ES iestādēs sākotnējais projekts tiek būtiski grozīts vai rodas citi apstākļi, kas ietekmē Latvijas intereses, tiek gatavota jauna (grozīta) sākotnējā pozīcija.2

Lai sākotnējās pozīcijas vai tās grozītās versijas sagatavošanā ieguldījumu varētu sniegt līdzatbildīgās institūcijas, pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi, sākotnējās pozīcijas saskaņošanas termiņš ir piecas darbdienas, tomēr, ņemot vērā ES iestāžu darba grafiku, atbildīgā iestāde var noteikt citu termiņu3.

Sākotnējā pozīcija neaizstāj instrukciju, kas paredzēta Padomes darba grupai, un nav mandāts Latvijas pārstāvim Padomes darba grupā.

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 12.1.apakšpunkts un 13.punkts 2 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 9.punkts 3 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 10. punkts.

116

8.3. Vadlīnijas sākotnējās pozīcijas izstrādē Sākotnējā pozīcija sagatavojama uz nacionālās pozīcijas veidlapas1.

Atbildīgais ministrs, kas apstiprina

pozīciju ministrs

(vārds, uzvārds)

Datums pozīcijas apstiprināšanas datums

Autors atbildīgā iestāde. Ja pozīciju sagatavojuši ministrijas padotības iestādes eksperti, norāda gan padotības iestādi, gan attiecīgo ministriju

ministrija

Sagatavotājs, ES

lietu koordinators

Eksperta, kurš sagatavojis pozīciju, vārds, uzvārds; ministrijas ES lietu koordinatora vārds, uzvārds

(amats, vārds, uzvārds)

E-pasta adrese Eksperta, kurš sagatavojis pozīciju, e-pasta adrese; ministrijas ES lietu koordinatora e-pasta adrese

Tālruņa numurs Eksperta, kurš sagatavojis pozīciju, tālruņa numurs; ministrijas ES lietu koordinatora tālruņa numurs

Pozīcija Nr.__________

par ________________________________________________________________________ (ES tiesību akta projekta nosaukums/

izskatāmais jautājums (latviešu un angļu valodā)) katra nākamā par konkrēto projektu sagatavotā pozīcija ir ar nākamo kārtas numuru, piem.,

grozītā sākotnējā pozīcija ir Pozīcija Nr. 2

Stadija Sākotnējā pozīcija

Atsauces uz ES dokumentiem Jānorāda Komisijas sākotnējā priekšlikuma numurs (piem., COM(2009)123) vai Padomes dokumenta numurs, ja priekšlikums jau iesniegts Padomē (piem., 5432/09).

Vēlams norādīt arī starpiestāžu lietas numuru, piem., 2009/0084 (COD) (sk. 5.1.).

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts

Jāapraksta tiesību akta projekts, tajā izvirzītās prasības, īpašu uzmanību pievēršot punktiem, kuru īstenošana Latvijā var būt sarežģīta vai nav izdevīga, vai – gluži otrādi –

1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 1. pielikums. Veidlapa pieejama arī ES DUS datu bāzē sadaļā Vispārīgie jautājumi/LR tiesību akti/poziicijas paraugs.

117

ir sevišķi izdevīga.

Balsošanas kārtība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojums.

Ikviens sekundārais tiesību akts tiek pieņemts, pamatojoties uz Līgumu par ES vai Līgumu par ES darbību (sk. 4.), tāpēc juridiskais pamatojums ir atsauce uz konkrētu pantu šajos līgumos.

Tā raksturo: 1) darbības jomu, uz ko projekts attiecas, – pants norāda uz kompetenču sadali

starp ES un dalībvalsti, kas jāņem vērā, analizējot iespējas projektu pārņemt Latvijas tiesību aktos (sk. veidlapas 1. sadaļu). No darbības jomas izriet piemērojamā balsošanas procedūra Padomē (vienkāršs balsu vairākums, kvalificēts balsu vairākums vai vienprātība; sk. 12.2. );

2) Parlamenta iesaistīšanas procedūru lēmuma pieņemšanas gaitā (sk. 13. ). Atkarībā no konkrētā projekta juridiskā pamata iespējams apzināties ES iestāžu un ES dalībvalstu spēku samēru un rīcības iespējas. Tādējādi iespējams diskusiju gaitā izmantot atbilstošāko stratēģisko pieeju, lai maksimāli izmantotu Latvijas iespējas ietekmēt diskusiju rezultātu katrā konkrētajā gadījumā. Sekundāro tiesību aktu projektos to izdošanas juridiskais pamats ir norādīts projekta preambulā. Tāpat juridiskais pamatojums ir ietverts Komisijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā (sk. 7.).

Informācija par Padomē izskatāmo dokumentu juridisko pamatojumu, t. sk. balsošanas procedūru, parasti tiek sniegta Padomes darba grupas sanāksmē, pirmo reizi izskatot konkrēto projektu.

Attiecībā uz Padomes secinājumiem jāņem vērā, ka šādu dokumenta veidu līgumi neparedz. Tāpēc Padomes secinājumi tiek pieņemti tikai šādos gadījumos:

1) ja Padome aicina Komisiju sagatavot jaunu tiesību aktu projektu kāda noteikta mērķa sasniegšanai1. Šādā gadījumā Padomes secinājumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu;

2) ja Padome izsaka kopēju viedokli par kādu ES kompetencē esošu jautājumu, attiecībā uz kuru ES līmenī nav spēkā esoša regulējuma. Šādā gadījumā tiek piemērotā tā balsošanas procedūra, kas līgumos attiecināta uz konkrēto politikas jomu/jautājumu klāstu.

Jāņem vērā, ka secinājumi ir nevis juridiski, bet politiski saistoši dokumenti, tāpēc prezidentūra parasti cenšas panākt visu ES dalībvalstu vienošanos par tiem. Ja sākotnējā pozīcija tiek sagatavota par ES tiesību akta projektu, kas būtiski skar Latvijas intereses, atbildībā iestāde norāda tā atbilstības izvērtējumu subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Šī izvērtējuma veikšanai ieteicams izmantot vadlīnijas, kas pievienotas Pielikumā Nr. 5.

1 Līguma par ES darbību 241.pants.

118

2. Situācija Latvijā

Sagatavojot sākotnējo pozīciju, situācija Latvijā jāizklāsta īpaši sīki, sevišķi attiecībā uz punktiem, kuru īstenošana Latvijā var būt sarežģīta vai nav izdevīga un var būt saistīta ar papildu izdevumiem no valsts vai pašvaldību budžeta.

Uzmanība jāpievērš šādiem aspektiem: 1) jāsniedz informācija par situāciju Latvijā attiecīgajā nozarē;

2) jānorāda, vai Latvijā ir spēkā valsts tiesību akti, kas reglamentē konkrēto jautājumu, un kādi grozījumi tajos būs jāizdara;

3) jānorāda, vai, ieviešot vai piemērojot attiecīgo projektu pēc tā pieņemšanas, būs jāievieš papildu prasības konkrētā nozarē, un kā tās ir plānots ieviest (piem., vai ir pietiekama administratīvā jauda, kas jādara/ko plānots darīt, lai to paaugstinātu, u. tml.);

4) konkrēti jānorāda, kā projekts ietekmēs konkrēto nozari un tās turpmāko attīstību Latvijā, sniedzot argumentāciju;

5) iespējamā ietekme uz citām nozarēm (piem., vides tiesību akta projekta ietekme uz ekonomiku).

Latvijas pozīcijai par konkrēto projektu jābūt izstrādātai, pamatojoties uz šajā sadaļā izdarītajiem secinājumiem.

Turklāt ir lietderīgi galveno uzmanību pievērst plānotajām izmaiņām pašā nozarē, nevis sīki aprakstīt spēkā esošos Latvijas tiesību aktus, lai būtu “taustāmi” jūtama apspriežamā projekta labvēlīgā vai nelabvēlīgā ietekme.

Ietekme uz budžetu

Iespējami precīzi jānorāda, vai apspriežamā dokumenta ieviešanai vai piemērošanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.

Ja atbildīgā iestāde ir konstatējusi, ka dokumenta ieviešanai/piemērošanai būs vajadzīgs papildu finansējums no valsts budžeta, pozīcija jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Ja jautājums ietekmēs pašvaldību budžetu, pozīcija jāsaskaņo ar Reģionālo lietu un pašvaldību lietu ministriju.

Ja iniciatīvas ieviešanai / piemērošanai būs nepieciešami papildus līdzekļi no ES kopējā budžeta, jānorāda, vai un cik lieli papildus maksājumi tam nepieciešami no Latvijas (saistību apriopriācijas un maksājumu apropriācijas).

3. Latvijas Republikas pozīcija

Ieteicama šāda pieeja: 1) norādīt Latvijas vispārējās intereses attiecībā uz projektu: vai tas ir

atbalstāms vai noraidāms, vai pieņemams izvēlētais instruments (regula, direktīva, lēmums), kādi ir galvenie mērķi, kurus Latvijai diskusijās vajadzētu sasniegt, – izvairīties no tā vai nepieļaut to, ka projektā netiek iekļauti kādi noteikumi, vai neiekļaut kādu noteikumu projektā;

2) ņemot vērā vispārējās intereses, sīki izklāstīt viedokli par tiem noteikumiem vai punktiem, attiecībā uz kuriem Latvijai ir īpašas intereses.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pieeja šo punktu analīzei nedrīkst būt pārlieku sīka (tehniska,

119

sīkumaina), piem., nav lietderīgi priekšlikumi atsevišķu punktu redakcijas precizēšanai, ja vien tas nav viens no iespējamiem veidiem, kā sasniegt iepriekš minēto stratēģisko mērķi.

Tehniska pieeja var mazināt pozīcijas elastību, ja dalībvalstu turpmāku diskusiju gaitā jārod jauni, radoši risinājumi un kompromisi. Tādējādi tehniska un neelastīga pozīcija neatbilst sākotnējās pozīcijas uzdevumam un var sarežģīt turpmāku Latvijas viedokļa sagatavošanu nākamajās izskatīšanas stadijās.

Īpašas Latvijas Republikas intereses

Papildus iepriekš izklāstītajai Latvijas pozīcijai atsevišķi jānošķir Latvijai īpaši nozīmīgās intereses (iebildumi un priekšlikumi), ja tādas par konkrēto projektu iespējams definēt.

Tas ļauj Latvijas pārstāvim turpmāku diskusiju gaitā izmantot elastīgu pieeju, vienlaikus saglabājot Latvijas intereses nozīmīgos jautājumos (izprast un apzināties, kuras Latvijas intereses uzskatāmas par “sarkano līniju” un ir saglabājamas jebkurā gadījumā un kuras būtu “upurējamas” par labu būtiskākajam interesēm).

Šeit nav jāiekopē iepriekš minētā Latvijas pozīcija un nav jānorāda informācija, kas neizriet no tās. Īpašās Latvijas intereses nedrīkst būt pretrunā minētajai Latvijas pozīcijai.

4. Citu ES dalībvalstu viedokļi

ES dalībvalstu un ES iestāžu viedokļi šajā stadijā parasti nav zināmi, jo projekta apspriešana vēl nav notikusi. Tomēr šāda informācija ir lietderīga, jo palīdz iespējami agrīnā stadijā paredzēt iespējamo diskusiju virzienu. Aptuvenus citu ES dalībvalstu viedokļus iespējams apzināt:

1) iepazīstoties ar projekta sagatavošanas gaitu Komisijas līmenī: apsverami ir viedokļi, ko projekta apspriešanas gaitā izteikuši komisāri, viņu kabineta locekļi, Komisijas attiecīgo ģenerāldirektorātu ierēdņi un lobijorganizācijas;

2) izmantojot Latvijas vēstniecības citās ES dalībvalstīs. Šajā nolūkā atbildīgā iestāde sazinās ar ĀM ES koordinācijas departamentu, kas sagatavo attiecīgu lūgumu Latvijas vēstniecībai. Jāņem vērā, ka ar vēstniecību starpniecību iespējams ne tikai apzināt citu valstu viedokļus, bet arī efektīvi lobēt un skaidrot Latvijas pozīcijas dalībvalstu galvaspilsētās.

5. ES institūciju viedokļi

Sk. komentārus 4. punktā.

6. Saskaņošana

Jānorāda līdzatbildīgās iestādes, ar kurām pozīcija saskaņota.

Atšķirīgie viedokļi

Jānorāda atšķirīgie viedokļi, ja tādi ir izteikti un nav iekļauti pozīcijā. Jāsniedz argumentācija par to, kāpēc viedoklis nav ņemts vērā.

120

7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju

Šajā stadijā ir nepieciešama, ja jautājums būtiski skar Latvijas intereses.

Ja atbildīgā iestāde pēc savas iniciatīvas vai Saeimas Eiropas lietu komisijas pieprasījuma nolemj, ka pozīcija jāiesniedz saskaņošanai, jānorāda paredzamais saskaņošanas datums.

8. Konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldību un sociālo partneru organizācijām

Konsultācijām ar sadarbības partneriem izšķiroša nozīme ir tieši sākotnējās pozīcijas stadijā. Ja saskaņošana nav notikusi, gatavojot sākotnējo pozīciju, viedokļa turpmāka saskaņošana ir mazefektīva.

Latvijas viedoklim jābūt kontinuitīvam visos lēmumu pieņemšanas posmos, tāpēc sadarbības partneru viedoklim jābūt apzinātam un izvērtētam jau pirms diskusiju uzsākšanas Padomes darba grupās. Lai saskaņošana būtu nevis formāla, bet veikta pēc būtības, jārēķinās ar sadarbības partneru salīdzinoši mazo pieredzi ES jautājumos un jāatvēl tiem pietiekams laiks sava viedokļa formulēšanai.

Informējot par izskatāmo jautājumu un Latvijas pozīciju, jāņem vērā, ka dalībvalstu diskusijas un tajās paustie viedokļi nav izplatāmi. Savukārt Latvijas pozīciju “sarkano līniju“ priekšlaicīga izplatīšana var mazināt Latvijas izredzes sasniegt tai vēlamo rezultātu.

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas

arhīva numurs Ārlietu ministrijā

Numuru piešķir ĀM

Gatavojot grozīto sākotnējo pozīciju, tā izstrādājama kā sākotnējā pozīcija vispārējā kārtībā, t. i., visa pozīcija tiek izstrādāta jaunā redakcijā. Sākotnējo pozīciju (arī grozīto) apstiprina nozares ministrs neatkarīgi no tā, vai pozīciju sagatavojusi ministrija vai tās padotības iestāde. Ja izskatāmais jautājums ir vairāku iestāžu kompetencē vai ja tas būtiski ietekmē Latvijas intereses, vai ja pozīcijas izstrādes gaitā iesaistītās iestādes nevar vienoties par kādu ar pozīcijas sagatavošanu saistītu jautājumu, pozīcijas projektu izskata VAS (sk. 6.4. un 8.1.)1. Ja vienošanās nenotiek, jautājumu iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā2. Tāpat sākotnējo pozīciju izskatīšanai Ministru kabinetā var iesniegt arī citos gadījumos, ja to lemj VAS vai ja atbildīgā iestāde vai līdzatbildīgā iestāde to uzskata par vajadzīgu.3 Ja sākotnējā pozīcija iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā, to apstiprina ar protokollēmumu (sīkāku informāciju sk. 11.4.).

Gatavojot nacionālo (sākotnējo) pozīciju pirms diskusijām Padomes darba grupās, jānorāda Latvijas intereses attiecībā uz projektu un galvenie mērķi, ko Latvijai

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 18. un 20.punkts 2 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 20. punkts. 3 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 21.1.apakšpunkts

121

diskusijās vajadzētu sasniegt.

Sākotnējo pozīciju sagatavo pēc padziļinātas visu punktu analīzes, izvērtējot tos no Latvijas interešu viedokļa. Vienlaikus pozīcija nedrīkst būt pārlieku sīki formulēta. Pārlieku tehniska pieeja var mazināt pozīcijas elastību, ja dalībvalstu turpmāku diskusiju gaitā jārod jauni, radoši risinājumi un kompromisi.

Jāpievērš uzmanība sākotnējās pozīcijas saskaņošanai ar līdzatbildīgajām institūcijām, pašvaldību un sociālo partneru organizācijā, biedrībām un nodibinājumiem – projekta turpmākās apspriešanas gaitā saskaņošanai atliks daudz mazāk laika! Šie iemesla dēļ ieteicams pieturēties pie piecu darbdienu vai vēl ilgāka saskaņošanas termiņa.

122

Pielikums Nr. 5

Vadlīnijas subsidiaritātes un proporcionalitātes principa pārbaudei

1. Subsidiaritāte

1.1. ES kompetence o ekskluzīvā (tālāk sk. 6.punktu) o cita (tālāk sk. 4.punktu)

1.2. Dokumenta nepieciešamības pamatojums

o transnacionāli aspekti o būtisku konkurences izkropļojumu

novēršana o būtiska kaitējuma ES dalībvalstu

interesēm novēršana o acīmredzamas ES regulējuma

priekšrocības o nepieciešamības nav

o papildus informācija

1.3. Priekšlikuma lietderīgums o izvirzīto mērķi pilnībā var sasniegt tikai ES līmenī

o izvirzīto mērķi ES līmenī var sasniegt labāk nekā nacionālā līmenī

o izvirzīto mērķi ES līmenī var tādā pašā mērā kā nacionālā līmenī

o izvirzīto mērķi pilnībā var sasniegt nacionālā līmenī

o papildus informācija

1.4. Priekšlikuma ieviešana o dalībvalstīs

o ES līmenī (izņēmums)

Slēdziens

1.5. Vai priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam?

Jā Nē

2. Proporcionalitāte

2.1. Vai priekšlikums ir piemērots un samērīgs?

o Jā o Nē

o Papildus informācija

2.2. Vai priekšlikuma mērķa sasniegšanai nepieciešams ES tiesību akts?

o Jā

o Nē o Papildus informācija

123

2.3. Vai izvēlētais dokumenta veids ir piemērots?

o Jā

o Nē o Papildus informācija

2.4. Vai priekšlikums paredz pārāk stingru ES līmeņa regulējumu?

o Jā o Nē

o Papildus informācija

2.5. Vai priekšlikums ietekmē Latvijas konstitucionālo sistēmu vai tiesību sistēmu?

o Jā

o Nē o Papildus informācija

2.6. Vai no priekšlikuma izriet mazākā iespējamā finansiālā ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu un mazākais iespējamais administratīvais slogs?

o Jā

o Nē o Priekšlikums nerada finansiālu ietekmi

un nepalielina administratīvo slogu o Papildus informācija

2.7. Vai priekšlikuma ieviešanai paredzēts ES finansējums?

o Jā o Nē

o Papildus informācija

Slēdziens

2.8. Vai priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam?

o Jā o Nē

124

9. Tiesību akta projekta izskatīšana ES Padomes darba grupās

Darba grupu sanāksmēm ir liela nozīme tiesību aktu un citu jautājumu sagatavošanā. ES Padomes darba grupu uzdevums ir katru priekšlikumu sīki apspriest un sagatavot Ministru padomes darbu. Darba grupu sanāksmēs ir vislielākās iespējas Padomē attiecīgo dokumenta projektu grozīt, iestrādāt Latvijai svarīgas normas un padarīt to maksimāli atbilstošu Latvijas interesēm. Ja problēma nav iztirzāta darba grupā, tad uzsākt tās risināšanu COREPER vai Ministru padomē praktiski nav iespējams.

Darba grupu sanāksmēm jāgatavojas īpaši rūpīgi: − pamatīgi jāizpēta darba grupā izskatāmais priekšlikums un aktuālie

dokumenti; − jāsagatavo instrukcija, kuras pamatā ir Latvijas sākotnējā pozīcija.

Pašlaik ES Padomē ir vairāk nekā 200 darba grupu (darba grupu var izveidot tikai ar COREPER piekrišanu).

9.1. Darba grupas sastāvs Darba grupās piedalās eksperti no ES dalībvalstu galvaspilsētām un/vai pastāvīgo pārstāvniecību ES atašeji, kā arī Padomes Ģenerālsekretariāta, Komisijas un Padomes Juridiskā dienesta pārstāvji. Parasti darba grupas sanāksmi vada prezidējošās valsts pārstāvis, izņemot tās darba grupas, kurās ir pastāvīgs vadītājs1. Delegāciju izvietojums ap sanāksmes galdu atbilst prezidēšanas secībai, attiecīgi rotējot tā, lai prezidentūra – sanāksmes vadītājs – sēdētu galda galā. Komisijas pārstāvis sēž galda pretējā pusē. Lai veicinātu valstu ekspertu piedalīšanos Padomes darba grupās, Padome ir piešķīrusi līdzekļus no ES kopējā budžeta dalībvalstu pārstāvju ceļa izdevumu segšanai (sk. 6.6.).

9.2. Darba grupu dokumenti, darba kārtība Darba grupu sanāksmju darba kārtība, kā arī sanāksmē izskatāmie dokumenti pirms sanāksmes tiek izplatīti Extranet tīklā (sk. 5.3.4. iedaļu), no kura Latvijā informācija tiek ievadīta ES dokumentu uzskaites sistēmā (ES DUS) (sk. 5.5. nodaļu). Izskatāmos dokumentus Padomes Ģenerālsekretariāts var arī nosūtīt neilgi pirms sanāksmes dalībvalstu atašejiem.

9.3. Jautājumu izskatīšana darba grupā Ierasta prakse ir, ka Komisija prezentē katru jauno tiesību akta priekšlikumu darba grupā, pirms tiek uzsākta tā sīka apspriešana. Darba grupas darba stils ir atkarīgs no izskatāmo jautājumu klāsta, kā arī darba grupas vadītāja.

1 Piemēram, ievēlēts vai Padomes Ģenerālsekretariāta pārstāvis.

125

9.3.1. Dalībvalsts viedokļa izteikšana Dalībvalsts viedoklis (saskaņā ar instrukciju) darba grupā jāpauž skaidri un saprotami. Būtiskos jautājumos viedokli var izplatīt arī rakstiski (angļu valodā, īsi un saprotami, ne vairāk kā uz vienas A4 formāta lapas, norādot Latvijas viedokli/piedāvāto redakciju). Priekšlikuma izplatīšanu pārējām delegācijām ar sanāksmes vadītāja piekrišanu nodrošina Padomes Ģenerālsekretariāts.

Visos gadījumos izsakoties ir jāievēro prezidentūras noteiktā diskusijas struktūra (runājot tikai par to, ko prezidentūra ir aicinājusi apspriest). Ja sanāksmē ir nodrošināts tulkojums, svarīgi runāt lēni un saprotami, lai viedoklis tiktu pēc iespējas precīzi iztulkots. Ja pārstāvis ir iecerējis teikt garāku runu un lietot specifisku terminoloģiju, pirms sanāksmes ieteicams tikties ar tulku un pārrunāt tekstu. Dalībvalstis bieži ierosina vēlamāko teksta redakciju angļu valodā. Pirms redakcijas nolasīšanas angļu valodā par to jābrīdina tulki, lai mikrofons tiktu pārslēgts uz runātāju. Sanāksmē mutiski izteiktos dalībvalstu viedokļus prezidentūra apkopo un ieraksta sanāksmes protokolā, kā arī iestrādā dokumenta projektā (parindēs).

9.3.2. Atrunas un iebildes Laika gaitā ir izveidota noteikta forma, kādā notiek dalībvalsts iebildumu izteikšana darba grupās, proti, atrunas un iebildes1. Dalībvalsts tās izsaka par priekšlikumiem, kurus nevar atbalstīt vai par kuriem nevar paust tūlītēju viedokli sanāksmē. Atrunas un iebildes tiek izteiktas par konkrētu formulējumu tekstā, retāk par visu dokumentu kopumā. Atrunas un iebildes piesaka pārstāvis darba grupā un pats pēc iespējas arī atsauc, tomēr, ja nav novērsts atrunas pieteikšanas iemesls, tās var neatsaukt līdz Ministru padomes sanāksmei2. Pēc lietošanas veida nosacīti izšķir šādas atrunas:

• izpētes atruna (scrutiny reserve/reserve d` examen) un nogaides atruna (waiting reserve/reserve d` attente) – tiek izteikta, ja dalībvalstij vajadzīgs papildlaiks, lai sīkāk izanalizētu konkrēto priekšlikumu, vai ja pārstāvim darba grupā nav mandāta paust dalībvalsts viedokli par konkrēto jautājumu;

• parlamentārās izpētes atruna (parliamentary scrutiny reserve/reserve d` examen parlamentaire) – tiek izteikta, lai sagaidītu valsts parlamenta viedokli. Šādas atrunas nepieciešamība izriet no dalībvalstu konstitūcijas, un tā ir sevišķi raksturīga Dānijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei;

• iebilde pēc būtības (reserve of substance/reserve de fond) – tiek izteikta, ja dalībvalsts nevar piekrist dokumenta projektam kopumā vai atsevišķu tā punktu saturam;

• valodas atruna – tiek izteikta, ja nav pieejams dokumenta tulkojums dalībvalsts valodā vai ja ekspertiem nav pieņemama tulkojumā lietotā terminoloģija. Tuvāk par dokumentu tulkošanu un labojumu iesniegšanu sk. 5.2.

1 Termini “atruna” un “iebilde” franciski, angliski un vāciski tiek apzīmēti vienādi –

reserve/reservation/Vorbehalt. Atveidojot šo terminu latviešu valodā, to būtību labāk atspoguļo divi dažādi termini – “atruna” un “iebilde”.

2 Ministru padomes sanāksmēs mēdz atsaukt īpaši būtiskas iebildes, tādējādi uzsverot jautājuma nozīmību.

126

Ģenerālsekretariāta sagatavotajos dokumentos dalībvalsts iebildes parasti tiek norādītas parindēs (footnotes) un/vai ietvertas dokumenta ievadtekstā. Instrukcijā pārstāvim darba grupā būtu jāiekļauj dalībvalsts viedoklis pēc būtības, piemēram: “LV nav pieņemams konkrētais teksta formulējums, jo…” (norāda pamatojumu). Jāizvairās no tādiem formulējumiem kā “pieteikt atrunu” u. tml.

9.4. Instrukcijas Padomes darba grupām

Darba grupas sanāksmē jautājumi tiek izskatīti pēc būtības un notiek viedokļu apmaiņa starp dalībvalstu pārstāvjiem. Latvijas pārstāvim pozīcijas paušanai attiecīgajā jautājumā vajadzīga instrukcija. Tā ir gan mandāts izteikties, gan arī tajā ir norādīts konkrēts uzdevums.

Instrukciju sagatavo par attiecīgo jautājumu atbildīgā ministrija, saskaņojot to ar līdzatbildīgajām iestādēm. Instrukcija Latvijas pārstāvim darba grupā tiek izstrādāta, pamatojoties uz sākotnējo pozīciju (sk. 8.). Sagatavojot instrukciju darba grupas sanāksmei, vēlams izmantot instrukcijas veidlapu1 un ņemt vērā vispārējos instrukciju sagatavošanas principus (sk. 10.5.). Instrukcija jāapstiprina atbildīgās ministrijas kompetentajai amatpersonai.

Pārstāvim darba grupā ir saistošs instrukcijā norādītais, un viņš ir atbildīgs par viedokļa paušanu darba grupā tā, lai prezidentūrai un pārējām dalībvalstīm būtu skaidra Latvijas pozīcija. Tas, vai izdosies sasniegt vēlamo rezultātu, ir atkarīgs ne tikai no pārliecinošas un argumentētas viedokļa paušanas darba grupā, bet arī no tā, kādas ir citu dalībvalstu intereses konkrētajā jautājumā. Darba grupu līmenis ir piemērotākā lēmumu procesa stadija alianšu veidošanai ar citām dalībvalstīm (par balsu samēru sk. 12.2.).

Tādējādi svarīga ir ne tikai dalība sanāksmēs un Latvijas viedokļa paušana, bet arī neoficiāli kontakti ar citu delegāciju pārstāvjiem.

Tuvāk par lobēšanas iespējām Padomē sk. 3.3.

9.5. Darba grupu sadalījums Latvijā Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un citu iestāžu kompetenci attiecīgajās darba grupās nosaka ar VAS lēmumu, kas tiek pieņemts katras prezidentūras sākumā, balstoties uz aktuālo prezidentūras izplatīto Padomes darba grupu sarakstu. VAS nosaka par katru darba grupu atbildīgo iestādi un vienu vai vairākas līdzatbildīgās institūcijas. Atbildīgajai iestādei ir jānodrošina, lai par darba grupas sanāksmē izskatāmo jautājumu, diskusijas gaitu un rezultātiem būtu informētas arī par attiecīgo darba grupu līdzatbildīgās iestādes, ja sanāksmē nepiedalās līdzatbildīgās iestādes pārstāvis.

Tā kā darba grupās var izskatīt gan jautājumus, kas ir atbildīgās iestādes kompetencē, gan jautājumus, kas ir līdzatbildīgās iestādes kompetencē, VAS nosaka atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes arī par katru Padomes sanāksmēs izskatāmo jautājumu (sk. arī 6.1.).

1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 2. pielikums.

127

9.6. Praktiska informācija Latvijas pārstāvim dalībai ES Padomes sanāksmēs Sanāksmes datums un vieta parasti tiek norādīta darba kārtībā. ES Padomes darba grupu sanāksmes parasti notiek Justus Lipsius ēkā Briseles Eiropas kvartālā (175, rue de la Loi). Gatavošanās dalībai sanāksmē Briselē ir jāuzsāk savlaicīgi. Dalībniekam ir jāveic šādi pasākumi:

− jānokārto komandējuma pieteikums un jāparūpējas par viesnīcas numura rezervēšanu;

− jāpiesaka caurlaide;

− jāsagatavo līdzi ņemšanai dokumenti, sanāksmes darba kārtība, instrukcija.

9.6.1. Caurlaides pieteikšana Ja pārstāvis sanāksmēs piedalās neregulāri, viņam katru reizi jāsaņem vienreizējo caurlaidi. Šim nolūkam Padomes ēkā jāierodas savlaicīgi (vismaz 30 minūtes pirms sanāksmes), lai Vienreizējo caurlaižu (Day-card) izsniegšanas birojā saņemtu vienreizējo caurlaidi. Tā ir derīga ieejai Justus Lipsius ēkā caurlaidē norādītajos datumos un jātur redzamā vietā. Ja pārstāvis dodas uz sanāksmi Padomes ēkā pirmo reizi, caurlaide pirms tam jāpiesaka, nosūtot pieprasījumu Pārstāvniecībai ES uz permrep.eu@mfa.gov.lv. Vienreizējās caurlaides saņemšanai jāuzrāda sanāksmes darba kārtība un personu apliecinošs dokuments.

Ja pārstāvis dodas uz sanāksmi atkārtoti, vienreizējās caurlaides saņemšanai pietiek uzrādīt sanāksmes darba kārtību un personu apliecinošu dokumentu; pieprasījums iepriekš nav jāsūta.

Ja pārstāvis Padomes darba grupas sanāksmēs piedalās biežāk nekā 10 reizes gadā, tam jānokārto pieteikums par pastāvīgo caurlaidi. Dalībnieks par to, ka vajadzīga pastāvīgā caurlaide (vai par vecās caurlaides derīguma termiņa beigām), savlaicīgi (vismaz divas nedēļas līdz plānotajai sanāksmei) informē savas ministrijas ES lietu koordinatoru, kurš nosūta attiecīgu pieprasījumu ĀM ES koordinācijas departamentam. ĀM tad nosūta pieprasījumus Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES, kas iesniedz rakstisku lūgumu ES Padomes Ģenerālsekretariātam izsniegt pastāvīgās caurlaides konkrētajiem dalībvalsts pārstāvjiem. Ierodoties uz sanāksmi pirmajā reizē, dalībnieks uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Pastāvīgo caurlaižu birojā saņem pastāvīgo caurlaidi. Delegācijas dalībniekiem, kas dodas uz Ministru padomes sanāksmēm (jo īpaši uz Luksemburgu), ir svarīgi ņemt līdzi pastāvīgās caurlaides. Padomes Ģenerālsekretariāts uz vietas izgatavo vienreizējo caurlaidi tikai tiem delegācijas locekļiem, kam iepriekš nav izsniegta pastāvīgā caurlaide. 9.6.2. Praktiski padomi dalībai sanāksmē Sanāksmes parasti sākas plkst.10:00 vai 9:30 (retāk 15:00). Tulkotu sanāksmju grafiki tiek izstrādāti pēc 4 stundu sesijas principa ar pusdienu pārtraukumu, kas ir ~ 1,5 stunda. Sanāksmes laikā dalībvalstu pārstāvji, kuri vēlas izteikties, dod signālu Padomes Ģenerālsekretariāta pārstāvim, kas sēž pa labi no sanāksmes vadītāja (prezidentūras), piemēram, paceļot vertikāli plāksnīti ar dalībvalsts nosaukumu. Vārds dalībvalstīm tiek dots tā pieteikšanas secībā. Lai izvairītos no tehniskiem skaņas traucējumiem, runājot ir jānoņem tulkošanas austiņas un jāieslēdz mikrofons (iedegas sarkana signāllampiņa pie mikrofona pamatnes), pēc izteikšanās

128

mikrofonu nedrīkst aizmirst izslēgt. Mobilajam telefonam visā sanāksmes laikā jābūt ieslēgtam “sanāksmes režīmā”. Sanāksmes laikā dalībvalstu pārstāvji aizpilda sanāksmes dalībnieka uzskaites lapu, ko Padomes Ģenerālsekretariāts izmanto iekšējai revīzijai saistībā ar ceļa izdevumu apmaksu (sk. Pielikumu Nr.4).

9.6.3. Citi praktiski padomi

No lidostas uz Briseles centru ērti var nokļūt ar autobusu Nr. 12 (brīvdienās Nr. 11), braucot līdz Šūmaņa laukumam (Schuman). Rezervējot viesnīcas numuru, vēlams dot priekšroku viesnīcām Eiropas kvartālā, no kurienes līdz Padomes ēkai var aiziet kājām. Atgriežoties Rīgā, jāatvēl pietiekams papildu laiks atceļam uz lidostu, kā arī drošības kontrolei un nokļūšanai līdz attiecīgajai izejai lidostā. Iekāpšana lidmašīnā notiek no termināliem, līdz kuriem no centrālās ieejas jāiet ~ 15 minūtes.

Vienmēr jābūt zināmam Pastāvīgās pārstāvniecības ES tālruņa numuram un attiecīgā specializētā atašeja mobilā tālruņa numuram, kā arī ir vajadzīga Briseles pilsētas karte.

129

10. Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER)

10.1. COREPER uzdevums un funkcijas COREPER jeb ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas (Committee of Permanent Representatives, Comité des represéntants permanents) uzdevums ir Ministru padomes darba sagatavošana1. Katru Ministru padomes sanāksmē darba kārtībā iekļautu jautājumu izskata COREPER, mēģinot atrisināt jautājumus, par kuriem darba grupā nav notikusi vienošanās, vai apstiprināt jau darba grupā notikušu vienošanos.

COREPER II sanāksmēs ES dalībvalstis pārstāv pastāvīgo pārstāvniecību ES vadītāji - ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki, savukārt COREPER I sanāksmē dalībvalstis pārstāv vēstnieki – pastāvīgo pārstāvniecību ES vadītāju vietnieki. COREPER II sagatavo vispārējo lietu, ārlietu, finanšu un ekonomikas, tieslietu un iekšlietu ministru padomes jautājumus. COREPER I kompetencē ir vides, lauksaimniecības un zivsaimniecības, konkurētspējas (iekšējais tirgus, rūpniecība; pētniecība; tūrisms), transporta, telekomunikāciju un enerģētikas, nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības, izglītības, jaunatnes un kultūras (ieskaitot audiovizuālās lietas) ministru padomju sagatavošana. Dažkārt pirms Ministru padomes sanāksmēm jautājumus var apspriest atsevišķās komitejās, neiesaistot COREPER (sk. 9.). COREPER galvenās funkcijas ir šādas:

• Ministru padomes darba sagatavošana; • problēmjautājumu izskatīšana un kompromisu rašana pirms Ministru padomes

sanāksmes; • vadlīniju formulēšana darba grupas darbam īpašos jautājumos (ja darba grupā nav

iespējams vienoties); • Ministru padomes deleģēto pienākumu izpilde;

• Padomes pārstāvēšana Samierināšanas komitejā2 (sīkāku informāciju sk. 13.2.1.); • procedūras lēmumu pieņemšana (atbilstoši Padomes Reglamentam).

COREPER sanāksmes parasti notiek 1 vai 2 reizes nedēļā (COREPER I parasti trešdienās un piektdienās, COREPER II parasti trešdienās un/vai ceturtdienās). Sanāksmju dienas un to biežums var mainīties atkarībā no prezidentūras darba grafika.

10.2. Mertens/Antici darba grupas Efektīvākai COREPER sanāksmju sagatavošanai izveidots papildu sagatavošanas posms – vēstnieku palīgu darba grupas, kas parasti tiekas dienu pirms nedēļas pirmās COREPER sanāksmes un pārrunā dalībvalstu viedokļus par paredzamajiem COREPER darba kārtības jautājumiem. Šīs darba grupas sauc Mertens (COREPER I vēstnieka palīgi) un Antici (COREPER II vēstnieka palīgi) atbilstoši darba grupu pirmo vadītāju uzvārdiem.

Mertens/Antici darba grupas funkcijas ir šādas: 1 Līguma par ES 16.panta 7.punkts, Līguma par ES darbību 240.panta 1.punkts 2 Līguma par ES darbību 294.panta 10.-12.punkts

130

• uzklausīt prezidentūras informāciju par iecerēto COREPER darba kārtību;

• apmainīties ar informāciju par dalībvalstu paredzamajām pozīcijām attiecībā uz sanāksmes jautājumiem (šim nolūkam Latvijas Mertens/Antici vajadzīgs Latvijas paredzamais viedoklis par visiem darba kārtības jautājumiem, ko nodrošina, izmantojot “Pirmdienas piezīmes”; sk. 10.3.3.);

• pieteikt COREPER izskatāmos papildjautājumus; • izskatīt Ministru padomes provizoriskās darba kārtības un ar Padomes sanāksmes

norisi saistītus jautājumus (piem., ministru pusdienās apspriežamās tēmas, procesuālus jautājumus u. tml.);

• pieteikt/atsaukt atrunas par darba kārtības I daļas jautājumiem (sk. 10.3.1.); • izskatīt Ministru padomes sanāksmju protokolu projektus pirms to apstiprināšanas.

Pēc Mertens/Antici sanāksmēm tiek sagatavots dienesta ziņojums, kas sniedz aktuālāko informāciju par prezidentūras iecerēto un dalībvalstu viedokļiem gaidāmajā COREPER sanāksmē. Informācija par Latvijas viedokli pārstāvjiem Mertens/Antici grupā tiek nodota, izmantojot “Pirmdienas piezīmes” (sk. 10.3.3.).

10.3. COREPER darba kārtība Provizoriskā COREPER sanāksmes darba kārtība parasti tiek izsūtīta trīs darbdienas pirms sanāksmes (parasti piektdienas pēcpusdienā) bez norādēm par jautājumu izskatīšanas secību. Darba kārtības projekts jautājumu izskatīšanas secībā parasti tiek izplatīts dažas dienas pirms COREPER sanāksmes, taču izmaiņas darba kārtībā iespējams veikt līdz pat COREPER sanāksmei. Tomēr parasti darba grupā savlaicīgi tiek sniegta informācija par jautājuma plānoto izskatīšanu COREPER. Arī Mertens/Antici sanāksmē prezidentūra norāda, kādi jautājumi varētu būt iekļauti nākamās nedēļas COREPER.

Darba kārtībā lietotie apzīmējumi:

EN FR LV Atšifrējums

(*) (*) (*) Jautājums, par ko plānots balsojums Ministru padomē

(LA) (AL) (LA) Leģislatīvais akts

(°) (°) (°) Procedūras lēmums, ko Pastāvīgo pārstāvju komiteja var pieņemt atbilstoši Padomes Reglamentam.

(x) (x) (x) Dokuments jau izplatīts iepriekš (piem., uz iepriekšējo COREPER sanāksmi)

+st +D +d Deklarācijas, paziņojums

COREPER sanāksmes darba kārtība iedalīta divās daļās – I daļā iekļauj jautājumus, par ko nav paredzētas diskusijas, jo vienošanās notikusi darba grupā, taču vajadzīga oficiāla piekrišana iekļaušanai Ministru padomes darba kārtībā. Darba kārtības II daļā iekļauj jautājumus, par ko plānotas diskusijas.

131

10.3.1. COREPER darba kārtības I daļas jautājumi

Jautājuma iekļaušana darba kārtības I daļā iespējama tikai tad, ja COREPER to iespējams apstiprināt bez apspriedēm. Jautājuma iekļaušanai darba kārtības I daļā vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana. Tomēr tas nenozīmē, ka katrai dalībvalstij ir jāpiekrīt pašam dokumenta projektam. Pietiek ar to, ka to atbalsta valstu vairākums, kas vajadzīgs atbilstoši attiecīgajai balsošanas kārtībai. COREPER darba kārtības I daļas jautājumus apstiprina formāli, bez diskusijām. Šos jautājumus apstiprina tuvākajā Ministru padomes sanāksmē bez diskusijām (darba kārtības “A” daļā). Atbildīgā ministrija par katru jautājumu atbilstoši savai kompetencei ar ĀM ES koordinācijas departamenta starpniecību sniedz norādes Mertens/Antici pārstāvim “Pirmdienas piezīmēs” (sk. 10.3.3.).

Par COREPER darba kārtības I daļas jautājumiem instrukcija nav jāgatavo. Jautājuma iekļaušanai darba kārtības I daļā (turpmākai virzībai Ministru padomes sanāksmes darba kārtības A daļā) dalībvalsts var nepiekrist, ja:

1) nav pieejami visi dokumenti;

2) nav pieejams dokumentu tulkojums vai tā kvalitāte nav pieņemama; 3) ir iebildumi pēc būtības pret jautājuma apstiprināšanu bez diskusijām, piemēram,

no dalībvalsts viedokļa jautājums nav līdz galam atrisināts, un tā vēlas turpināt diskusiju. Tomēr jārēķinās ar to, ka šādā gadījumā diskusiju turpināšanai vajadzīgs citu valstu atbalsts;

4) darba kārtībā iekļautais dokuments neatspoguļo dalībvalsts iepriekš pausto viedokli.

Ja dokuments nav pieejams, eksperts “Pirmdienas piezīmēs” piesaka gaidīšanas atrunu. Mertens/Antici to paziņo prezidentūrai. Eksperta atbildībā ir ES koordinācijas departamenta informēšana par to, ka atrunu var atsaukt, tiklīdz dokuments ir pieejams.

Par COREPER darba kārtības I daļas jautājumiem ekspertam:

− jāatrod visi norādītie dokumenti; − jāizvērtē jautājumu būtība → vai Latvija var piekrist jautājuma virzīšanai

apstiprināšanai bez diskusijas Ministru padomē un vai dokumentā pareizi atspoguļota iepriekš notikusī vienošanās;

− jāizvērtē dokumentu tulkojumu esamība un kvalitāte → vai dokumenta tulkojums latviešu valodā ir pieejams, vai ir būtiski iebildumi par tulkojuma kvalitāti1.

Ja nav pieejami dokumenti, tajos nekorekti atspoguļota darba grupā notikusī vienošanās vai arī nav pieejams kvalitatīvs dokumenta tulkojums latviski, “Pirmdienas piezīmēs” jānorāda, ka Latvija konkrētajā brīdī nevar piekrist jautājuma apstiprināšanai COREPER darba kārtības I daļā (t. i., norādījums Mertens/Antici pieteikt atrunu). Atrunas izsaka pārstāvji Mertens/Antici grupā, pamatojoties uz “Pirmdienas piezīmēs” norādīto informāciju. Atrunas atsauc Mertens/Antici, pamatojoties uz informāciju no ministrijām, kas saņemta ar ĀM ES koordinācijas departamenta

1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 39. punkts.

132

starpniecību.

Ja priekšlikumu apstiprināšana paredzēta ar vienkāršu vai kvalificētu balsu vairākumu atbilstoši jautājuma juridiskajam pamatojumam, bet Latvija paredzējusi balsot pret vai atturēties, nav jāierosina jautājuma izskatīšanas pārcelšana uz darba kārtības II daļu. Savu pozīciju dalībvalstis var skaidrot arī ar paziņojumu vai deklarāciju, ko pievieno Ministru padomes sanāksmes protokolam (jautājuma izskatīšanu atstājot COREPER darba kārtības I/Ministru padomes darba kārtības A daļā).

Iebildums iekļaut jautājumu darba kārtībā vai atruna ir jāatsauc, tiklīdz novērsts tās izteikšanas iemesls (piem., saņemts trūkstošais dokuments vai tā tulkojums). Eksperts ir atbildīgs par ĀM ES koordinācijas departamenta informēšanu par atrunas atsaukšanu. Atrunas atsauc pārstāvji Mertens/Antici grupā.

10.3.2. COREPER darba kārtības II daļas jautājumi Darba kārtības II daļā parasti tiek iekļauti jautājumi, ja:

– tie jāsagatavo izskatīšanai/apstiprināšanai Ministru padomes sanāksmē; – jāapspriež problēmas, ko nav iespējams atrisināt darba grupas līmenī (piem.,

vadlīnijas turpmākam darba grupas darbam); – parastajā likumdošanas procedūrā jāsagatavo Padomes pozīcija Samierināšanas

komitejai un/vai mandāts prezidentūrai trialogam ar Parlamentu un Komisiju; – jāpieņem procesuāls lēmums;

– prezidentūra, Komisija vai kāda delegācija vēlas sniegt informāciju (šādus jautājumus iekļauj darba kārtības iedaļā “Citi jautājumi”, un par tiem nav paredzēts pieņemt lēmumu).

Par darba kārtības II daļas jautājumiem ir paredzētas apspriedes COREPER, tāpēc ir jāsagatavo instrukcija (sk.10.5.) Prezidentūras cenšas jautājumu pēc iespējas vairāk sagatavot Ministru padomei, t. i., pēc iespējas vienoties par pārējiem “atvērtajiem” jautājumiem jau COREPER. Dalībvalstis tiek aicinātas izvērtēt absolūti svarīgākos jautājumus un atteikties no mazsvarīgām iebildēm. COREPER mēģina atlasīt tos jautājumus/problēmas, par ko vienoties iespējams tikai ministru (t. i., politiskā) līmenī. Par pārējiem mēģina vienoties COREPER.

Ļoti svarīgs palīginstruments, gatavojoties COREPER sanāksmei, ir prezidentūras Flash ziņojums, kas ir īss, apkopojošs un informatīvs prezidentūras sagatavots ziņojums par COREPER darba kārtības jautājumiem, to izskatīšanas secību un viedokļiem, no kādiem tie tiks izskatīti. Parasti Flash tiek izplatīts vienu divas dienas pirms COREPER sanāksmes.

Plašāka informācija par to, kā prezidentūra plāno jautājumu izskatīt COREPER (t. i., problēmas, par ko notiks diskusijas, iespējamie risinājumi), parasti tiek iekļauta COREPER izskatāmo dokumentu ievaddaļā vai pavaddokumentā.

10.3.3. “Pirmdienas piezīmes” Lai savlaicīgi un pilnvērtīgi sagatavotos Latvijas viedokļa paušanai Mertens/Antici un COREPER sanāksmēs, Latvijā tiek izstrādāts informatīvs materiāls “Pirmdienas piezīmes”, kurā ir minēta Latvijas paredzamais viedoklis par katru no darba kārtības I un II daļas

133

jautājumu. Informācijas adresāts ir pārstāvji Mertens/Antici grupā, kas sagatavo COREPER sanāksmes. “Pirmdienas piezīmes” koordinē ĀM ES koordinācijas departaments. Informācijas apmaiņa notiek stingri ierobežotos termiņos, tāpēc vajadzīgs iesaistīto iestāžu elastīgums un atsaucība. COREPER darba kārtības I daļas jautājumus eksperti pārbauda atbilstoši 10.3.1. iedaļā izklāstītajiem kritērijiem un norāda informāciju Mertens/Antici rīcībai sanāksmē, t. i., vai piekrist jautājuma turpmākai virzībai vai pieprasīt gaidīšanas atrunu, valodas atrunu, vai izteikt iebildi par iekļaušanu darba kārtības I daļā (lūgt pārcelt izskatīšanai II daļā). Par darba kārtības II daļas jautājumiem eksperti “Pirmdienas piezīmju” tabulā norāda paredzamo Latvijas pozīciju, kas tiks pausta instrukcijā. Vajadzības gadījumā “pirmdienas piezīmēs” veic pēdējos precizējumus un papildinājumus, un ĀM ES koordinācijas departaments tās nosūta Mertens/Antici pārstāvjiem uz Pastāvīgo pārstāvniecību ES, bet ne vēlāk kā iepriekšējā darbdienā pirms Mertens/Antici darba grupas sanāksmes. “Pirmdienas piezīmes” tiek sagatavotas uzreiz visai nedēļai (nevis atsevišķi par katru sanāksmes dienu) par visiem attiecīgās nedēļas COREPER darba kārtības jautājumiem.

Attiecībā uz COREPER sanāksmes darba kārtības II daļas jautājumiem ekspertam:

− jāizskata visi aktuālie dokumenti, kas norādīti COREPER sanāksmes darba kārtībā;

− instrukcijas rakstīšanai jāizmanto darba grupas dienesta ziņojumi, prezidentūras Flash, Mertens/Antici dienesta ziņojums, iespējamā papildinformācija no specializētā atašeja Briselē;

− jāsagatavo instrukcija, jāsaskaņo ar līdzatbildīgajām institūcijām;

− jāsaskaņo ar ĀM ES koordinācijas departamentu; − jāsaņem kompetentās amatpersonas apstiprinājums atbilstoši attiecīgās ministrijas

iekšējās koordinācijas kārtībai; − jānosūta instrukcijas galīgā versija specializētajam atašejam Briselē; instrukciju

COREPER vēstniekam nosūta ĀM ES koordinācijas departaments.

10.4. Dienesta ziņojumi COREPER sanāksmē piedalās vēstnieks, atašejs un Mertens/Antici (ja nav noteikti ierobežojumi). Mertens/Antici sagatavo vienu dienesta ziņojumu par visiem COREPER izskatītajiem jautājumiem, īsi norādot būtiskāko informāciju par katru apspriesto jautājumu, kā arī turpmāko jautājuma izskatīšanas gaitu. Par katru jautājumu atbildīgais atašejs sagatavo sīki izstrādātu dienesta ziņojumu, ko pievieno Mertens/Antici ziņojumam.

Diena Darbdienas

līdz COREPER

Kas notiek

Piektdienas pēcpusdiena

3 Padomes Ģenerālsekretariāts nosūta COREPER aptuvenās darba kārtības projektu (norādījumi par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem jau bijuši darba grupā un/vai Mertens/Antici sanāksmē pirms iepriekšējās COREPER

134

sanāksmes)

Pirmdiena 2 • Līdz plkst. 10:00 ĀM ES koordinācijas departaments nosūta atbildīgo un līdzatbildīgo iestāžu ES lietu koordinatoriem “Pirmdienas piezīmes”

• Prezidentūra nosūta Flash – apkopotu informāciju par katru COREPER izskatāmo jautājumu

• Padomes Ģenerālsekretariāts nosūta numurēto darba kārtības projektu (jautājumi to izskatīšanas secībā)

• ĀM ES koordinācijas departamenta norādītajā termiņā (parasti līdz plkst. 14:00) atbildīgo iestāžu un līdzatbildīgo iestāžu ES lietu koordinatori nosūta ĀM ES koordinācijas departamentam informāciju “Pirmdienas piezīmēm”

Otrdiena 1 • ĀM ES koordinācijas departaments nosūta apkopotās “Pirmdienas piezīmes” pārstāvjiem Mertens/Antici grupā

• Mertens/Antici sanāksme, pēc kuras tiek sagatavots dienesta ziņojums (pieejams drīz pēc sanāksmes)

• Atbildīgās iestādes eksperts pabeidz instrukciju, saskaņo to savā iestādē

• Atbildīgās iestādes ES lietu koordinators saskaņo instrukciju ar līdzatbildīgajām iestādēm un pēc tam to nosūta ĀM ES koordinācijas departamentam

• Vajadzības gadījumā atbildīgās iestādes ES lietu koordinators un eksperts instrukciju precizē sadarbībā ar ĀM ES koordinācijas departamenta amatpersonu (ņemot vērā iespējamos Pastāvīgās pārstāvniecības ES priekšlikumus)

• Pabeigtās instrukcijas ĀM ES koordinācijas departaments oficiāli nosūta vēstniekam uz Pastāvīgo pārstāvniecību ES; atbildīgā iestāde tās nosūta attiecīgajam specializētajam atašejam

Trešdiena 0 • COREPER I sanāksme

• Pēc sanāksmes atašejs Mertens/Antici sagatavo dienesta ziņojumu

Ceturtdiena • Tiek nosūtīts dienesta ziņojums par trešdienas COREPER sanāksmi

• Gatavošanās piektdienas COREPER sanāksmei (sk. otrdienu)

Piektdiena • COREPER I sanāksme

Indikatīvs COREPER sagatavošanas grafiks

135

10.5. Instrukcijas COREPER sanāksmēm

10.5.1. Instrukciju nozīme un saturs

Instrukcijas par COREPER sanāksmes II daļas jautājumiem ir vajadzīgas, lai: 1) informētu par Latvijas viedokli attiecīgajā jautājumā COREPER sanāksmē;

2) piešķirtu mandātu Latvijas pārstāvim paust iepriekš minēto viedokli. Gan instrukcija, gan pozīcija uz Ministru padomi ir mandāts Latvijas pārstāvim attiecīgajā sanāksmē, tomēr starp tām ir vairākas atšķirības.

Instrukcija Pozīcija uz Ministru padomi

Nodrošina Latvijas interešu ievērošanu attiecībā uz konkrētiem COREPER sanāksmē izskatāmiem jautājumiem.

Nodrošina Latvijas interešu ievērošanu ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā un pauž kopējās vadlīnijas.

Latvijas viedoklim jānorāda maksimālā un minimālā pozīcija, kas pamatojas uz vadlīnijām nacionālajā pozīcijā, t. i., jābūt skaidri norādītām atkāpšanās iespējām. (Tas saistīts ar sanāksmes veidu – prezidentūra cenšas panākt vienošanos par jautājumiem, par kuriem dalībvalstu viedokļi atšķiras.)

Ja dalībvalsts ir paturējusi spēkā viedokli līdz ministru sanāksmes līmenim, tad jābūt ļoti pamatotam iemeslam, lai atkāptos no tā. Ja balsu samērs liecina, ka Latvijai nav izredžu nodrošināt vairākumu vai kopā ar citām valstīm bloķēt lēmumu, tad pozīcijā jādefinē atkāpšanās iespēja.

Instrukcijas apstiprina atbildīgās iestādes kompetentā amatpersona1.

Pozīcijas apstiprina Ministru kabinets vai ministrs un Saeimas Eiropas lietu komisija.

Izstrādājot instrukcijas, jāņem vērā šādas pamatprasības:

1) instrukcija jāformulē saprotami un īsi – Latvijas viedoklim jābūt formulētam nepārprotami un ne-ekspertam saprotamā valodā, kā arī jāizvairās no liekas un neaktuālas informācijas iekļaušanas. Instrukcijai jāatbilst COREPER darba kārtībā minētajam sanāksmē sasniedzamajam uzdevumam (ko norāda COREPER dokumentos un prezidentūras Flash). Latvijas priekšlikumiem, kas minēti instrukcijā, jāatbilst Latvijas paustajam viedoklim Padomes darba grupās. Darba grupu līmenī nepaustus priekšlikumus var iekļaut tikai izņēmuma gadījumos. Instrukcijas tekstā jālieto iestāžu un dalībvalstu saīsinājumi2;

2) instrukcijas Latvijas pārstāvim formulēšanā jānodrošina Latvijas viedokļa kontinuitāte. Tas nozīmē, ka, instrukciju izstrādājot, jāņem vērā sākotnējā pozīcija, iepriekšējām Ministru padomēm sagatavotās pozīcijas, dažādos ES forumos un lēmumu pieņemšanas stadijās paustie Latvijas viedokļi. Instrukcijai Latvijas pārstāvim jābūt argumentētai. Svarīgi ir instrukcijā paredzēt un norādīt atkāpšanās iespējas gadījumos, kad COREPER nevar vienoties par Latvijai vēlamo rezultātu.

Jāņem vērā, ka Latvijas viedoklim jābūt saskaņotam gan lēmuma pieņemšanas procesa dažādās stadijās, gan arī dažādos vienlaicīgos diskusiju forumos. Viens

1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 20. un 21. punkts. 2 Saīsinājumi pieejami ES DUS datu bāzē/“Vispārīgā informācija”.

136

jautājums vai ar to saistīti tiesību aktu projekti var tikt vienlaikus skatīti vairākās Ministru padomes konfigurācijās;

3) ja COREPER dokumentos norādītas Latvijas pārstāvju iepriekš paustās bažas vai priekšlikumi, par katru no tiem jābūt norādītam viedoklim (pat, ja tas ir nemainīgs kopš iepriekšējās sanāksmes). Ja par kādu jautājumu dalībvalsts COREPER nepiekāpjas (piem., nepiekrīt kompromisa priekšlikumam), pārējās dalībvalstis un prezidentūra saprot, ka ministrs(-e) ir gatavs(-a) runāt par šo jautājumu Ministru padomes sanāksmē;

4) instrukcija jāsaskaņo ar līdzatbildīgajām iestādēm. Saskaņošanas un izstrādes procesā uzmanība jāvērš uz jautājumiem, kas var ietekmēt valsts vai pašvaldību budžetu. Tādā gadījumā instrukcija vienmēr jāsaskaņo ar Finanšu ministriju (attiecībā uz valsts budžetu) vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (attiecībā uz pašvaldību budžetu);

5) instrukcijas ir darba instruments, kura pamatā ir nacionālās pozīcijas, un tās nav paredzētas publiskošanai.

Ja kādā COREPER darba kārtības punktā ir iekļauts informatīvs jautājums, par ko diskusijas pēc būtības nav paredzētas, atbildīgā iestāde, saskaņojot to ar ĀM ES koordinācijas departamentu, var vienoties par saīsinātas instrukcijas formulēšanu Latvijas pārstāvim. Šādā gadījumā mandāts vēstniekam tiek iekļauts ĀM pavadvēstulē Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES, pamatojoties uz iestādes sniegto informāciju. Instrukcijas izstrādāšanai vajadzīgā informācija pieejama ES DUS datu bāzē, un tie ir šādi: COREPER darba kārtības, COREPER sanāksmēs izmantojamie dokumenti, prezidentūras Flash (prezidentūras sagatavots ziņojums, kurā norādīts, no kāda viedokļa un kādā secībā paredzēts jautājumus izskatīt COREPER), Mertens/Antici dienesta ziņojumi (norādīta prezidentūras informācija un dalībvalstu paredzamās pozīcijas par izskatāmajiem jautājumiem), dienesta ziņojumi par Padomes darba grupu, komiteju un COREPER sanāksmēm (sniedz informāciju par jautājuma attīstības gaitu un turpmāko virzību, atspoguļo dalībvalstu viedokļus). Papildus šiem informācijas avotiem ieteicams izmantot arī Eur-lex, PreLex datu bāzes (sk. 5.3.).

COREPER un ES Padomes darba grupu instrukcijām var izmantot vienotu instrukcijas veidlapu, tomēr to izmantošanā ir saturiskas atšķirības:

COREPER instrukcijas ES Padomes darba grupu instrukcijas

Instrukcijā pauž Latvijas viedokli par COREPER darba kārtībā minētiem jautājuma/priekšlikuma aspektiem. COREPER sanāksmēs dalībvalstis galvenokārt cenšas vienoties par “atvērtajiem” jautājumiem, ko nav izdevies atrisināt ES Padomes darba grupās. Valstu delegācijas nenāk klajā ar jauniem priekšlikumiem, kas iepriekš nav pausti darba grupā.

Instrukcijā pauž Latvijas viedokli par darba grupas darba kārtībā norādītajiem jautājuma aspektiem, bet ir iespējams, ka tajā pauž jaunus priekšlikumus un uzsver Latvijas īpašās intereses.

Instrukcija piešķir mandātu vēstniekam paust Latvijas viedokli COREPER sanāksmē. Pozīcijai jābūt argumentētai, pamatotai un nepārprotamai, un tajā jānorāda atkāpšanās iespējas un robežas.

Instrukcija ir darba instruments, kā pamatā ir sākotnējā pozīcija un kas piešķir Latvijas pārstāvim mandātu paust Latvijas viedokli darba grupā. Diskusiju posmā Latvija atbilstoši savām interesēm

137

var nākt klajā ar aktīvu viedokli, ierosinājumiem, lūgumu pēc skaidrojuma, atrunām. Instrukcija ir eksperta darba instruments, tāpēc tā var ietvert daudz tehniskas informācijas.

Instrukcija obligāti jāsaskaņo ar līdzatbildīgajām iestādēm.

Instrukcijas pamatā ir sākotnējā pozīcija, kas ir saskaņota ar līdzatbildīgajām iestādēm un sadarbības partneriem.

Instrukcijas arhīva numuru piešķir ĀM. Instrukciju numurus piešķir pēc atbildīgās iestādes lietvedības principiem, un tās tiek arhivētas saskaņā ar iestādē izveidoto lietvedības kārtību.

10.5.2. Instrukciju sagatavošana COREPER sanāksmēm

Instrukcijas ir jāsagatavo uz veidlapas, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra instrukciju Nr. 41.

Iestādes arhīva numurs Numuru piešķir ĀM ES koordinācijas departamenta amatpersona. Numurs sastāv no sanāksmes datuma, COREPER I vai II norādes un izskatāmā jautājuma kārtas numura sanāksmes darba kārtībā, piem., 14.09.2009_I_4.b

Datums Jānorāda datums un laiks, kad veiktas pēdējās izmaiņas instrukcijā.

Instrukcija par COREPER sanāksmē izskatāmā tiesību akta nosaukums latviešu un angļu valodā.

(ES tiesību akta projekta nosaukums/izskatāmais jautājums (latviešu un angļu valodā)

Jānorāda datums, kad paredzēta COREPER sanāksme, un attiecīgā jautājuma darba kārtības numurs, kas norādīts COREPER numurētajā darba kārtībā

sanāksmes datums, darba kārtības numurs)

Atsauces uz ES dokumentiem COREPER sanāksmes darba kārtībā norādīto dokumentu numuri, ko piešķir Padomes Ģenerālsekretariāts, piem., 8008/09.

Atsauces uz Latvijas Republikas dokumentiem

Jānorāda Latvijas pozīcijas, kas ir pamatā instrukcijas izstrādei, numurs un datums (t. s. sākotnējā pozīcija vai pozīcija Ministru padomes sanāksmei)

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra instrukcija Nr. 4 “Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 2. pielikums. Instrukcijas veidlapa pieejama arī ES DUS datu bāzē sadaļā “Vispārīgi jautājumi /LR tiesību akti/Instrukcijas paraugs”.

138

Ministru padomes sanāksmei)

(piemēram, nacionālā pozīcija)

1. Instrukcija Latvijas pārstāvim sanāksmē. Argumentācija

Jānorāda, ko plānots sasniegt attiecībā uz tiesību akta projektā norādītajiem “atvērtajiem” jautājumiem (norādot panta numuru, parindes numuru), - piekrist, nepiekrist priekšlikumiem, atbilstoši sanāksmē sasniedzamajam uzdevumam. Jānorāda Latvijas viedoklis par citu dalībvalstu viedokļiem.

Ja atsevišķi jautājumi Latvijai nav būtiski, tos iespējams uzskaitīt un norādīt kā Latvijai nebūtiskus.

COREPER sanāksmēs delegācijas galvenokārt cenšas vienoties par “atvērtajiem” jautājumiem, par kuriem nav notikusi vienošanās Padomes darba grupās. Tāpēc COREPER sanāksmē ar jauniem priekšlikumiem, kas iepriekš nav pausti Padomes darba grupā, klajā nenāk.

Latvijas viedoklis jānoformulē elastīgi, norādot tā saucamo maksimālo un minimālo pozīciju jeb atkāpšanās ceļu gadījumiem, kad Latvijas viedoklis netiek atbalstīts. Jāsniedz vadlīnijas par to, kas Latvijai ir visizdevīgāk un ciktāl vēstnieks var atkāpties, paužot Latvijas viedokli. Visus jautājumus, par kuriem Latvija iepriekš paturējusi spēkā savu viedokli, jāizvērtē prioritārā secībā, un atkāpšanās gadījumā vispirms diplomātiski jāatkāpjas no Latvijai mazāk svarīgiem jautājumiem.

Ja COREPER dokumentos norādītas Latvijas pārstāvja iepriekš paustas problēmas vai priekšlikumi, par katru no tiem jābūt norādītam viedoklim (pa, ja tas ir nemainīgs).

Katram apgalvojumam jābūt pamatotam un saprotami argumentētam. Diskusijas sanāksmē ir dinamiskas, un vēstnieks nevar būt eksperts visu nozaru jautājumos. Tāpēc argumentācijai ir jārada priekšstats par problēmas būtību, iespējamām sekām, Latvijas bažām, lai, pamatojoties uz to, vēstnieks varētu novērot sanāksmes diskusijas un izvērtēt Latvijai izdevīgāko rīcību.

2. Darba kārtības jautājuma īss apraksts

2.1. sēdē izskatāmie jautājumi Konspektīvi jāapraksta tiesību akta būtība, sanāksmē izskatāmie jautājumi, par kuriem plānota diskusija. Ja sanāksmes uzdevums ir analizēt arī citu dalībvalstu un ES iestāžu viedokļus, jāapraksta arī tie. Instrukcijās dalībvalstu nosaukumiem lieto saīsinājumus, kas pieejami ES DUS datu bāzē sadaļā “Vispārīgi jautājumi”. 2.2. sanāksmē panākamais uzdevums

COREPER dokumenta ievaddaļā, pavaddokumentā, prezidentūras Flash, Mertens/Antici dienesta ziņojumos norādītais sanāksmes mērķis, ko prezidentūra (nevis Latvija) paredzējusi sasniegt attiecībā uz konkrēto jautājumu sanāksmē. 2.3. balsošanas kārtība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas

juridiskais pamatojums Priekšlikuma izskatīšanas juridiskais pamatojums – Līguma par ES vai Līguma par ES darbību pants - norāda jomu, uz kuru attiecas konkrētais tiesību akta projekts, kā arī nosaka procedūru lēmuma pieņemšanai.

Balsošanas kārtība - kvalificēts balsu vairākums, vienkāršs balsu vairākums vai vienprātība (sk. 12.2.) - izriet no priekšlikuma juridiskā pamatojuma. Sekundāro tiesību aktu projektos to izdošanas juridiskais pamats ir norādīts projekta preambulā. Tāpat juridiskais pamatojums ir ietverts Komisijas sagatavotajā

139

Balsošanas kārtība - kvalificēts balsu vairākums, vienkāršs balsu vairākums vai vienprātība (sk. 12.2.) - izriet no priekšlikuma juridiskā pamatojuma.

Sekundāro tiesību aktu projektos to izdošanas juridiskais pamats ir norādīts projekta preambulā. Tāpat juridiskais pamatojums ir ietverts Komisijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā (sk. 7. ). Informācija par Padomē izskatāmo dokumentu juridisko pamatojumu, t. sk. balsošanas procedūru, parasti tiek sniegta Padomes darba grupas sanāksmē, pirmo reizi izskatot konkrēto projektu. Par juridisko pamatojumu sk. arī 8.3. un 11.4. nodaļu.

Jāņem vērā, ka arī juridiskais pamatojums var būt diskusiju priekšmets COREPER sanāksmē.

3. Informatīvā daļa

3.1. citu ES dalībvalstu viedokļi

Jānorāda dokumentu parindēs, Mertens/Antici dienesta ziņojumos, pēdējo Padomes darba grupu dienesta ziņojumos ietvertie dalībvalstu viedokļi, kas ir aktuāli attiecīgajā COREPER sanāksmē. Instrukcijās dalībvalstu nosaukumiem lieto saīsinājumus, kas pieejami ES DUS datu bāzē sadaļā “Vispārīgi jautājumi”.

3.2. ES institūciju viedokļi

Jānorāda ES iestāžu viedokļi par konkrētā jautājuma aspektiem, ko paredzēts izskatīt COREPER sanāksmē. 4. Instrukcijas saskaņošana. Atšķirīgie viedokļi

4.1. līdzatbildīgās institūcijas (amatpersonas vārds, uzvārds)

Jānorāda to iestāžu amatpersonu vārdi un uzvārdi, ar kurām instrukcija saskaņota. Ja jautājums attiecas uz Latvijas finansēm, instrukcija noteikti jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Ja jautājums var ietekmēt pašvaldību budžetu, instrukcija jāsaskaņo ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Ja saskaņošanas procesā saņemti atšķirīgie viedokļi un ministrija tos nevar integrēt, tie jānorāda kā atšķirīgie viedokļi, norādot pamatojumu, kādēļ tie nav ņemti vērā.

4.2. biedrības un nodibinājumi, pašvaldību un sociālo partneru organizācijas

Ņemot vērā, ka COREPER sanāksmē izskatāmie dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija, priekšroka dodama nevis instrukcijas, bet sākotnējās pozīcijas saskaņošanai ar sadarbības partneriem. Latvijas viedokļa saskaņošanai sākotnēja stadijā ir arī daudz efektīvāka un lietderīgāka. Vienlaikus, ja uz COREPER sanāksmi tiek virzīts jauns kompromisa risinājums, kas nav analizēts sākotnējā pozīcijā, ar sadarbības partneriem jāsaskaņo Latvijas viedoklis arī uz COREPER sanāksmi, vienlaikus izvairoties no ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas sadarbības partneriem.

Atbildīgā iestāde Iestāde, kas izstrādājusi instrukciju.

140

Sagatavotājs, ES lietu koordinators Norāda instrukcijas izstrādātāja un atbildīgās iestādes ES lietu koordinatora vārdu un uzvārdu, amatu.

E-pasta adrese Instrukcijas izstrādātāja un atbildīgās iestādes ES lietu koordinatora e-pasta adrese.

Tālruņa numurs Instrukcijas izstrādātāja un atbildīgās iestādes ES lietu koordinatora tālruņa numurs.

Apstiprināja Instrukciju paraksta atbildīgās iestādes kompetentā amatpersona.

(amats, paraksts un tā atšifrējums) Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta amatpersona

Norāda Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta amatpersonas vārdu un uzvārdu, amatu.

E-pasta adrese Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta amatpersonas e-pasta adrese.

Tālruņa numurs Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta amatpersonas tālruņa numurs.

Gatavojot instrukcijas par tiesību aktu projektiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un tiek izskatīti trialogā ar Parlamentu (sk. 13.2.1.), instrukcijas pielikumā vēlams pievienot sarunu dokumentu, pie katra no piedāvātajiem Parlamenta grozījumiem un attiecīgiem prezidentūras priekšlikumiem norādot Latvijas viedokli.

COUNCIL COMMON POSITION

EP AMENDMENTS (SECOND READING)

COUNCIL'S POSITION

(after COREPER

on 20/9/2006)

POSITION OF THE EP

---------------------- LV pozīcija

COREPER I (6.okt.) Amendment 3

Recital 20

(20) In order to make information from various levels of public authority available, Member States should remove the practical obstacles faced in that regard by public authorities at national, regional and local level when performing their public tasks that may have a direct or indirect impact on the environment. These practical obstacles should be removed at the point where the information is to be used for the public task.

(20) In order to make information from various levels of public authority available, Member States should remove the practical obstacles faced in that regard by public authorities at national, regional and local level when performing their public tasks that may have a direct or indirect impact on the environment.

Acceptable as part of overall compromise package

EP amendment accepted by Council.

-----------------------

LV piekrīt PRES priekšlikumam ar nosacījumu, ka netiek mainīts PRES priekšlikums 23. grozījumā, (atsakoties no termina “point of use” apsvērumos, bet saglabājot to direktīvas 17.pantā).

Pielikums instrukcijai par Parlamenta grozījumu izskatīšanu parastās likumdošanas procedūras ietvaros

141

Vajadzības gadījumā atbildīgās iestādes ES lietu koordinators un eksperts instrukciju precizē sadarbībā ar ĀM ES koordinācijas departamenta amatpersonu. Šā iemesla dēļ ekspertam jābūt pieejamam līdz instrukcijas galīgajai saskaņošanai. Instrukcijas ĀM ES koordinācijas departaments oficiāli nosūta vēstniekam uz Pastāvīgo pārstāvniecību ES, savukārt atbildīgā iestāde tās nosūta attiecīgajam specializētajam atašejam. Vēstniekam ir saistoša tikai no ĀM, nevis no atašeja vai ministrijas, saņemtā instrukcija.

10.5.3. Instrukciju sagatavošana Samierināšanas komitejai Saskaņā ar lēmuma pieņemšanu parastās likumdošanas procedūrā (sk. 13.2.1.) vēstniekam ir vajadzīgs mandāts Latvijas interešu pārstāvēšanai Samierināšanas komitejā. Samierināšanas komitejā dalībvalstis parasti pārstāv COREPER vēstnieki, bet dalībvalstu vārdā Padomes viedokli sarunās ar Parlamentu pārstāv prezidentūra. Tā kā šī ir pēdējā iespēja rast kompromisu starp Padomes un Parlamenta interesēm, diskusijas virzība ir grūti paredzama.

Samierināšanas komitejas sēdes laikā prezidentūra pastāvīgi konsultējas ar dalībvalstīm, lai uzzinātu to viedokli un izvērtētu turpmāko atkāpšanās iespēju. Tādējādi instrukcijā, kas paredzēta Samierināšanas komitejai, ir jānosaka “visi iespējamie scenāriji” gan no Parlamenta, gan Padomes prasību viedokļa, un tai jābūt pietiekami elastīgai. Instrukciju sagatavo uz instrukcijas veidlapas. Samierināšanas komitejas sēdes laikā atbildīgajam ekspertam jābūt pieejamam, lai varētu konsultēt vēstnieku pa tālruni ārkārtas situācijā.

142

11. Ministru sanāksmes

11.1. Ministru padomes formālās sanāksmes 11.1.1. Ministru padomes sanāksmju darba kārtība Ministru padomes sanāksmju darbu koordinē Padomes Ģenerālsekretariāts. Katrā 18 mēnešu laikposmā iepriekš izveidota trīs to dalībvalstu grupa, kura šajā laikposmā nodrošina Padomes prezidentūru (izņemot Ārlietu padomes prezidentūru), izstrādā Padomes darba programmas projektu attiecīgajam laikposmam. Vēlākais, mēnesi pirms trio prezidentūras sākuma programmu apstiprina Vispārējo lietu padome.

Prezidentūra, kurai attiecīgajā laikposmā ir pilnvaras, katram Padomes sastāvam izstrādā Padomes sanāksmju darba kārtību projektus nākamajiem sešiem mēnešiem. Šos projektus sagatavo ne vēlāk kā nedēļu pirms attiecīgā sešu mēnešu laikposma sākuma, pamatojoties uz Padomes 18 mēnešu programmu un pēc apspriešanās ar Komisiju. Tos iekļauj vienotā dokumentā, kas attiecas uz visiem Padomes sastāviem. Vajadzības gadījumā var paredzēt Padomes ārkārtas sanāksmes1.

Ņemot vērā Padomes 18 mēnešu programmu, tiek sagatavota katras ministru sanāksmes pagaidu darba kārtība. To nosūta dalībvalstīm un Komisijai vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma, kā arī dalībvalstu parlamentiem.2 Ja iespējams, ES tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes darba kārtības projekts un ar to saistītie dokumenti tiek izplatīti dalībvalstīm vismaz 21 dienu pirms sanāksmes sākuma.3 Vispirms darba kārtības projekts var tikt izsūtīts franciski, bet angļu valodā tas būs pieejams vēlāk. Darba kārtības projekts tiek izskatīts Mertens/Antici sanāksmē un apstiprināts COREPER.

Dalībvalstīm ir iespēja ierosināt jaunu darba kārtības punktu par tās interesējošu jautājumu ne vēlāk kā 16 dienas pirms sanāksmes4. Tādā gadījumā dalībvalstij ne vēlāk kā 14 dienas pirms sanāksmes caur tās Pastāvīgo pārstāvniecību ES ir rakstiski jāizplata vēlamā jautājuma izklāsts, tajā pamatojot savu priekšlikumu par darba kārtības papildināšanu. Ja dalībvalsts vai Komisija vēlas papildināt darba kārtību pēc šā termiņa, vajadzīgs dalībvalstu vienprātīgs atbalsts šim priekšlikumam.5

Ja dalībvalsts vēlas papildināt darba kārtības sadaļu “Citi jautājumi” jeb “A.O.B.”6, tai jāsagatavo skaidrojošs dokuments par vajadzību jautājumu iekļaut darba kārtībā un par to jāpaziņo ne vēlāk kā pēdējā Mertens/Antici sanāksmē pirms Ministru padomes sanāksmes.

Par darba kārtības sadaļā „Citi jautājumi” iekļautu jautājumu pozīcija tiek gatavota, ja jautājums saistīts ar Latvijai būtiskām interesēm, tātad arī, ja jautājums iekļauts darba kārtībā pēc Latvijas pieprasījuma7.

1 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 2.panta 6.-7.punkts 2 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 3.panta 1.punkts 3 Padomes Reglaments (2009/937/ES), deklarācija par 3.panta 1. un 2.punktu. 4 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 3. panta 2. un 4. punkts. 5 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 3.panta 7.punkts. 6 A.O.B. (Any Other Business; tous autres business) – šajā darba kārtības sadaļā tiek ietverti informatīvi

jautājumi, progresa ziņojumi par kāda tiesību akta izskatīšanas gaitu, informācija par ārkārtas problēmām, notikušām konferencēm u. c.

7 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 13. punkts.

143

Ja atbildīgā iestāde plāno lūgt Padomes Ģenerālsekretariātu iekļaut Ministru padomes darba kārtībā jautājumu pēc Latvijas pieprasījuma, atbildīgā iestāde par to informē Ārlietu ministriju.

Ministru padomes darba kārtība tiek iedalīta divās daļās – „Leģislatīvu aktu apspriešana” un „Neleģislatīvi jautājumi”. Katrā no tām var tikt apstiprināti t.s. “A” jautājumu saraksti, par kuriem iepriekš panākta dalībvalstu vienošanās (līdzīgi kā par COREPER darba kārtības I daļas jautājumiem). Tomēr jebkurš Padomes vai Komisijas loceklis var par „A” jautājumiem izteikt viedokli to apstiprināšanas brīdī1. “A” jautājumu saraksts tiek izplatīts atsevišķi, parasti neilgi pirms Ministru padomes sanāksmes. Par “A” jautājumiem pozīcijas netiek gatavotas. Ja par kādu no “A” daļas jautājumu Ministru padomes sanāksmē ir jāpauž Latvijas viedoklis, to var darīt mutiski vai iepriekš sagatavojot un izplatot rakstisku paziņojumu (deklarāciju)2 (sk. arī 11.4.1.).

Padomes darba kārtībā var tikt ietverti t. s. viltus “B” daļas jautājumi (False B point; faux point B). Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu Padomē, kāda dalībvalsts vēlas īpaši to uzsvērt un pievērst pārējo dalībvalstu uzmanību, taču par jautājumu nav iebildumu un paredzamu diskusiju pēc būtības.

Atšķirībā no “A” daļas, “B” daļas jautājumi tiek izskatīti pēc būtības, un par tiem ir sagatavojamas pozīcijas atbilstoši jautājuma izskatīšanas mērķim (sk. 11.1.4. un 11.4).

Ministru Padomes sanāksmes ir slēgtas. Tomēr pie atsevišķiem Ministru padomes darba kārtības punktiem var būt norāde – publiski apspriežami (public deliberation; délibération publique) vai publiskās debates (public debates; débat public). Tas nozīmē, ka žurnālistiem un citiem interesentiem klātienē ir iespējams klausīties attiecīgā jautājumu izskatīšanu sanāksmē, atrodoties īpaši šim nolūkam paredzētā telpā, kas ir nodalīta no Padomes sanāksmes telpas. Publiskās apspriedes un publiskās debates tiek arī audiovizuāli pārraidītas internetā. Jautājumus, kuri tiks skatīti publiski, nosaka katras prezidentūras sākumā3.

Ministru padomes sanāksmes ir atklātas šādos gadījumos:

- ja Ministru padome lemj un balso par leģislatīva akta projektu,4 - ja Padome pirmo reizi apspriež saņemtos būtiskos neleģislatīvu aktu

projektus; atklātas var būt arī turpmākās apspriedes par šiem jautājumiem, ja tā lemj prezidentūra,

Ministru padome rīko publiskas debates šādos gadījumos: - par svarīgiem jautājumiem, kas skar ES un tās pilsoņu intereses, tiek

rīkotas publiskas debates; šos jautājumus var ierosināt jebkura dalībvalsts,

- par Padomes 18 mēnešu programmu un visu Ministru padomes konfigurāciju prioritātēm,

- par Komisijas 5 gadu programmu un katra gada darba programmu un politikas stratēģiju.5

1 Padomes reglaments (2009/937/ES), 3.panta 6.punkts 2 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra instrukcija Nr.4 “Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES jautājumos

un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība,”, 41. punkts. 3 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 8.pants. 4 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 5.panta 1.punkts 5 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 8. pants

144

Padomē var izskatīt klasificētus dokumentus, to attiecīgi norādot Padomes darba kārtībā. Tādā gadījumā jautājuma izskatīšanas laikā sanāksmes telpā drīkst atrasties tikai delegācijas vadītājs un vēstnieks, pārējiem klātesošajiem no telpas pēc prezidentūras aicinājuma ir jāiziet. Darbu ar klasificēto ES informāciju reglamentē Padomes 2001 gada 19. marta Lēmums 2001/264/EK (sk. 5.4.).

11.1.2. Ministru padomes sanāksmes norise

Latvijas delegācijas vadītāju Ministru padomes sanāksmēm apstiprina Ministru kabineta sēdē. Parasti delegācijas vadītājs ir attiecīgās nozares ministrs. Ja ministrs nevar piedalīties sanāksmē, delegācijas vadītājs var būt cits Ministru kabineta loceklis, ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītājs vai viņa vietnieks1. Delegācijā, kas dodas uz Ministru padomes sanāksmēm, vienmēr iekļauj COREPER I vai COREPER II vēstnieku atkarībā no Ministru padomes konfigurācijas. Eiropadomē dalībvalstis pārstāv valdību vadītāji. Latvijas Republiku tajās pārstāv ministru prezidents.2

Delegācijas sastāvu, kas piedalās Ministru padomes sanāksmē, piesaka atbildīgā iestāde ar Pastāvīgās pārstāvniecības ES starpniecību, norādot delegācijas vadītāju. Pārstāvniecība to paziņo Padomes Ģenerālsekretariātam, kā arī piesaka caurlaides iekļūšanai Padomes ēkā delegācijas locekļiem, kuriem nav pastāvīgās caurlaides. Jāatceras, ka pārstāvjiem, kuriem ir izsniegtas pastāvīgās caurlaides, dodoties uz Ministru padomes sanāksmi ir tās jāņem līdzi, jo atkārtota caurlaide izsniegta netiek.

Jāņem vērā, ka ir ierobežots katras delegācijas locekļu skaits, kam atļauts uzturēties sanāksmes telpā. Parasti katras dalībvalsts delegācijai tajā ir atvēlētas piecas vietas – divas vietas pie delegāciju galda un trīs papildvietas. Klātesošo skaits sanāksmes telpā var mainīties atkarībā no izskatāmā jautājuma.

Sanāksmes laikā nav pieļaujama situācija, kad no dalībvalsts pie delegācijas galda neviens nesēž.

Ņemot vērā dalībvalstu lielo skaitu un izskatāmo jautājumu plašo klāstu, delegācijai atvēlētais laiks izteikties par vienu jautājumu parasti ir divas minūtes.3 Tiesības izteikties Padomē ir delegācijas vadītājam un vēstniekam. Sanāksmes laikā delegācijas var lūgt vārdu, paceļot roku vai vertikāli novietojot plāksnīti ar valsts nosaukumu. Tādējādi prezidentūra var noteikt dalībvalstu uzstāšanās secību. Izskatot politiski jūtīgus un strīdīgus jautājumus, var izmantot tour de table procedūru, kuras laikā prezidentūra aicina katru dalībvalsti paust tās viedokli, lai uzzinātu tās pozīciju un ievirzītu sarunas tā, lai rastu kompromisu. Tā kā šī procedūra ir laikietilpīga, to izmanto reti.

Ja vien prezidentūra nenorāda pretējo, delegācijas atturas paust viedokli, ja tās piekrīt attiecīgajam priekšlikumam. Šajā gadījumā klusēšana tiek uzskatīta par piekrišanu. Tāpat delegācijas ir aicinātas neatkārtot iepriekšējo runātāju teikto. Lai izvairītos no atkārtošanās, gatavojoties Ministru padomes sanāksmēm, dalībvalstīm ar līdzīgiem uzskatiem ir ieteicams veidot alianses un deleģēt pārstāvi kopīga viedokļa/priekšlikuma paušanai. Izteikumiem jābūt īsiem, atbilstošiem pēc būtības un tēmas.

1 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 29.punkts. 2 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 28.punkts 3 Padomes Reglaments (2009/937/ES), V pielikuma “Padomes darba metodes”

145

Ja tiek skatīts Latvijai būtisks/jūtīgs jautājums vai ja par kādu no jautājumiem Latvijai ir atšķirīgs viedoklis, ir būtiski to paust sanāksmes laikā. Par jebkuru jautājumu, par kuru Latvijas delegācijas vadītājs izsakās Ministru padomes sanāksmē, jāsagatavo tēzes. Tām jābūt saskaņā ar to, kas par attiecīgo jautājumu formulēts Latvijas pozīcijā.

Lai netiktu apgrūtināta teksta mutiskā tulkošana sanāksmes laikā, proti, lai daļa informācijas “nepazustu tulkojumā”, Latvijas delegācijas vadītāja uzstāšanās tēzes ir jāiesniedz tulkiem. Tēzēm jābūt skaidri un īsi formulētām. Tuvāk sk. 5.2.1.

Viedokļu/priekšlikumu efektīvākai paušanai vai, ja tiek ierosināts konkrēts risinājums, būtu jāsagatavo rakstisks viedoklis/priekšlikums vienā no ES darba valodām (angļu, vācu vai franču valodā), un tas jāiesniedz Padomes Ģenerālsekretariātam izplatīšanai Ministru padomes sanāksmes laikā. Rakstiskajā viedoklī/priekšlikumā jābūt ietvertai izvērstai argumentācijai un risinājumam.

Sanāksmes beigās prezidentūra sniedz īsu kopsavilkumu par sanāksmē notikušo.

11.1.3. Ministru pusdienas/vakariņas Ministru pusdienu un vakariņu tēmas tiek paziņotas Mertens/Antici sanāksmēs, izskatot Ministru padomes sanāksmes darba kārtības projektu, kā arī dažkārt Padomes darba grupu sanāksmēs. Tēmas parasti attiecas uz jautājumiem, par kuriem grūti rast kompromisu starp dalībvalstīm, vai jaunām iniciatīvām, par kurām vajadzīgi delegāciju potenciālie viedokļi. Tiesības piedalīties ministru pusdienās/vakariņās ir tikai delegācijas vadītājam. Ministru pusdienās/vakariņās apspriestajam nav juridiski saistoša spēka, tomēr sarunu rezultātus var izmantot kā vadlīnijas turpmākajam darbam.

Tāpēc, lai nodrošinātu valsts interešu pārstāvēšanu un vienota Latvijas viedokļa paušanu visos līmeņos un forumos, atbildīgajai iestādei ir jāsagatavo tēzes ministru pusdienām/vakariņām.

Ja pusdienās/vakariņās ir vajadzīgs tulkojums, tas jāpieprasa Padomes Ģenerālsekretariātam.

11.1.4. Ministru padomes sanāksmes mērķi Ministru padomes darba kārtībā aiz katra darba kārtības punkta nosaukuma parasti tiek norādīts precizējums par konkrēto jautājumu Ministru padomē. Šis paskaidrojums var radīt priekšstatu par to, kā ministri jautājumu izskatīs, un tādējādi pozīcijas sagatavotājam sniedz norādes par to, kā sagatavot Latvijas viedokli. Turklāt šie apzīmējumi rada priekšstatu par to, kādā lēmuma pieņemšanas stadijā projekts tiek izskatīts attiecīgajā Ministru padomē (ņemot vērā, ka tiesību aktu projekti to virzības gaitā Ministru padomē var tikt izskatīti vairākkārt).

a) Vispārēja pieeja (General approach; Orientation générale)

Vispārēja pieeja nozīmē, ka Padome ir izskatījusi tiesību akta projektu un sniedz tā vispārēju novērtējumu pirms Parlamenta pirmā lasījuma.

Rakstot pozīciju par vispārējo pieeju, jānorāda, kāds ir Latvijas viedoklis par dokumenta projektu. Šajā stadijā visvairāk iespējams izvērst Latvijai vēlamo projekta turpmāko virzību – gan attiecībā uz diskusiju starp dalībvalstīm, gan arī sagatavoties iespējamai Parlamenta viedokļu atšķirībai.

146

b) Progresa ziņojums (Progress report; rapport sur l’état) Komisija vai prezidentūra informē par jautājuma virzības gaitu, tā iespējamo ietekmes izvērtējumu, iemesliem, kuru dēļ jautājums atlikts turpmākai virzīšanai, par prezidentūras sarunu rezultātiem ar Parlamentu vai tml. Sagatavojot pozīciju Ministru padomei, kurā paredzēts progresa ziņojums, nav nozīmes paust aktīvu Latvijas viedokli, jo parasti dalībvalstu diskusija nenotiek; tās ņem vērā Komisijas vai prezidentūras pausto.

c) Publiskas debates (Public debate; Débat publique) vai orientējošas debates (Orientation debate; Débat d’orientation) Ja prezidentūra novērtē, ka kāda jautājuma politiskā jūtība ES ir pietiekami augsta un dažādas dalībvalstis jautājumu neuztver viennozīmīgi, Ministru padomes sanāksmē var iekļaut dalībvalstu ministru diskusiju. Orientējošas debates beigās prezidentūra noklausās dalībvalstu viedokļus un gūst priekšstatu par to, kā jautājumu virzīt turpmāk. Bieži vien, gatavojoties šāda veida darba kārtības jautājuma izskatīšanai Ministru padomē, prezidentūra nosūta dalībvalstīm jautājumus, uz kuriem sagatavojamas atbildes. Sagatavojot nacionālās pozīcijas Padomes sanāksmēm, kurās paredzamas ministru debates, īpaša uzmanība jāpievērš atbilžu sagatavošanai uz prezidentūras izsūtītajiem jautājumiem, jo tas Padomē būs paustais Latvijas viedoklis.

d) Nostāja (Position; Position)

Nostāja ir Padomes pozīcija par Komisijas priekšlikumu pēc tam, kad projekts ir izskatīts Parlamenta pirmajā lasījumā. Padome cenšas vienoties par to, lai turpmākās sarunās ar Parlamentu tā varētu tikt pārstāvēta ar vienotu viedokli. Pēc tam, kad Padome ir vienojusies par nostāju, neviena no dalībvalstīm vairs nevar nākt klajā ar atšķirīgu viedokli. To svarīgi atcerēties instrukciju un pozīciju sagatavotājiem, jo sarunās ar Parlamentu prezidentūra pārstāv iepriekš saskaņotu Padomes (dalībvalstu) viedokli. Turklāt ar šo apzīmējumu norāda arī saskaņojumu ar juristiem-lingvistiem1. Ierēdņiem, kas strādā ar ES dokumentiem šajā lēmuma procesa pieņemšanas stadijā, īpaša uzmanība jāpievērš tulkojuma kvalitātei.

e) Politiska vienošanās (Political agreement; Accord politique) Padome pieņem pozīciju pēc tam, kad Parlaments ir iesniedzis grozījumu priekšlikumus. Parastās likumdošanas procedūras gadījumā politiska vienošanās var būt gan pēc pirmā, gan pēc otrā Parlamenta lasījuma.

Sagatavojot pozīciju Ministru padomes sanāksmei, kurā paredzēta politiska vienošanās, jāņem vērā, ka tiesību akta projekts savā virzībā sasniedzis stadiju, kad dalībvalstis jau būtībā vienojušās par kopēju viedokli. Tāpēc nav pieļaujams nākt klajā ar jauniem iebildumiem, kas nav pausti agrākā projekta izskatīšanas stadijā.

1 Handbok för EU arbete, 2004, Sverige.

147

f) Pieņemšana (Adoption; Adoption)

Ar apzīmējumu norāda, ka Ministru padomē paredzēts apstiprināt projektu. Pieņemšanas brīdī tiesību akta pēdējai redakcijai ir jābūt izskatītai Padomes juristu- lingvistu darba grupā, un jābūt pieejamam tā tulkojumam dalībvalstu valodās. Tas attiecas gan uz t. s. “A” punktiem, gan “B” punktiem izskatīšanai Ministru padomēs.

Ja Ministru padomes sanāksmē paredzēts balsojums, to darba kārtībā norāda ar atzīmi (*).

11.2. Ministru neformālās sanāksmes

11.2.1. Sagatavošanās neformālajai Ministru sanāksmei. Dokumenti neformālajām sanāksmēm

Papildus formālajām Ministru padomes sanāksmēm notiek arī neformālās Ministru sanāksmes. Neformālās sanāksmes organizē prezidentūra, un tās neaizstāj formālās Ministru padomes darbu. Parasti vienas prezidentūras laikā notiek ne vairāk kā piecas šādas sanāksmes1. Sanāksmei nav oficiālas darba kārtības2, un tajā nav paredzēts izskatīt atsevišķus jautājumus, piemēram, tiesību aktu projektus. Neformālās Ministru sanāksmes mērķis ir brīvi, neformāli apspriest sanāksmē izskatāmo tēmu, kā arī citas nozares aktualitātes. Sanāksmes tēmu izvēlas prezidentūra, pamatojoties uz savām darbības prioritātēm vai tekošajām aktualitātēm.

Sanāksmes parasti tiek organizētas prezidējošās valsts ievērojamās vietās un nereti tiek papildinātas ar ekskursijām, lai uzsvērtu prezidējošās valsts identitāti. Delegācijā uz neformālo Ministru padomes sanāksmi ir ne vairāk kā divi ministru pavadoši pārstāvji.

Neformālās Ministru sanāksmes laikā dalībvalstu paustie viedokļi nav prezidentūrai saistoši, tie ir informatīvi. Sanāksmes laikā nenotiek balsošana un netiek izdarīti formāli secinājumi vai pieņemti lēmumi. Tomēr jāatceras, ka sanāksmē pausto var izmantot kā vadlīnijas turpmākajam darbam. Tāpēc Latvijas pārstāvja paustajam viedoklim ir jābūt kontinuitīvam un jāatbilst iepriekš Padomes dažādās konfigurācijās paustajam viedoklim.

Tā kā neformālo Ministru sanāksmi organizē prezidentūra, sanāksmes darba materiāli netiek izsūtīti ar Padomes Ģenerālsekretariāta starpniecību (un attiecīgi nav pieejami ES DUS datu bāzē). Informācija un materiāli tiek ievietoti prezidentūras tīmekļa vietnē vai arī izplatīti ar attiecīgās nozares atašeja starpniecību. Saite uz prezidentūras tīmekļa vietni ir atrodama ES tīmekļa vietnē http://europa.eu, kā arī ĀM tīmekļa vietnē http://www.am.gov.lv. Jāņem vērā, ka darba dokumentiem var būt “netradicionāla forma”, piemēram, tie var būt vēstule, apspriežamo tēmu uzskaitījums vai tml.

1 No tām viena saskaņā ar 10.-11.12.1999. Helsinku Eiropadomes lēmumu un pamatojoties uz šīs nozares

jautājumu nozīmīgumu vienmēr būs neformālā Iekšlietu un tieslietu ministru padomes sanāksme. 2 Council Guide I – The Presidency Handbook by EU Council General Secretariat. February 2001, 87. lpp.

148

11.2.2. Latvijas viedoklis neformālajām Ministru sanāksmēm

Saņemot neformālās Ministru sanāksmes darba dokumentus vai informāciju par sanāksmē apspriešanai izvēlēto tēmu, atbildīgā iestāde sagatavo informatīvo ziņojumu. Tajā tiek izklāstīti sanāksmē apspriežamie jautājumi un ir ietvertas Latvijas pārstāvim saistošas vadlīnijas - Latvijas viedoklis par attiecīgās Padomes sanāksmes darba kārtības jautājumiem1.

Ja neformālajā ministru Padomes sanāksmē izskatāmā tēma saistīta ar svarīgām valsts interesēm, tad par to tiek sagatavota nacionālā pozīcija (sk. 11.4.).

Gan informatīvais ziņojums, gan šādā gadījumā sagatavotā nacionālā pozīcija tiek apstiprināti Ministru kabineta sēdē. Pirms iesniegšanas Valsts kancelejā informatīvo ziņojumu saskaņo ar ĀM un līdzatbildīgajām iestādēm. Atbildīgā iestāde, iesniedzot informatīvo ziņojumu Valsts kancelejā, tam pievieno pavadvēstuli un Ministru kabineta projektu protokollēmumam par vadlīniju apstiprināšanu un pilnvarojumu pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā Ministru padomes sanāksmē.

11.3. Padomes sanāksmes rezultātu publicēšana

Pēc katras Ministru padomes sanāksmes Padomes Ģenerālsekretariāts 15 dienu laikā sagatavo sanāksmes protokola (Council minutes, Minutes du conseil) projektu. Protokolā par katru Padomes darba kārtības punktu parasti norāda:

• Padomei iesniegtos dokumentus;

• Padomes pieņemtos lēmumus vai izdarītos secinājumus; • Padomes sniegtos paziņojumus un tos paziņojumus, kuru ierakstīšanu ir pieprasījis

Padomes loceklis vai Komisija2. Ja protokola projektā ir neprecizitātes, dalībvalstis tās var koriģēt, par vajadzīgajiem precizējumiem paziņojot Mertens/Antici sanāksmēs. Ar dalībvalstīm saskaņotie Padomes protokoli tiek apstiprināti kā I daļas punkti COREPER sanāksmē un kā “A” punkti Ministru padomes sanāksmē. Pēc tam tos paraksta Padomes Ģenerālsekretārs vai tā vietnieks. Līdz to apstiprināšanai jebkurš Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt, lai protokolā tiktu iekļautas sīkākas ziņas par jebkuru darba kārtības punktu. Protokolus, kas attiecas uz Padomes sanāksmju daļu "Leģislatīvu aktu apspriešana", pēc to apstiprināšanas tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām. Ministru padomes sanāksmes protokoli tiek nosūtīti, izmantojot Extranet datu bāzi (sk. 5.3.), un ĀM to tālāk iestādēm izplata ar ES DUS datu bāzes starpniecību. Papildus Padomes protokoliem Padomes Preses dienests kopsavilkuma formā sagatavo paziņojumu presei (Press release) – Padomes rezultātus. Tie ir pieejami gan publiski ES tīmekļa vietnē www.europa.eu, gan http://ue.eu.int/newsroom, gan arī ES DUS datu bāzē.

11.4. Pozīcijas Eiropadomes un Ministru padomes sanāksmēm

Ja Ministru padomes darba kārtības sadaļā „Citi jautājumi” tiek iekļauts jautājums, kas būtiski skar Latvijas intereses, par to tiek sagatavota pozīcija.

Par visiem Eiropadomes darba kārtības jautājumiem tiek sagatavota viena kopīga pozīcija. 1 Ministru kabineta kārtības rullis, 61.punkts 2 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 13. pants

149

Nacionālās pozīcijas Eiropadomē un Ministru padomē ir vajadzīgas, lai:

1) nodrošinātu Latvijas interešu ievērošanu ES lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā;1

2) formulētu Latvijas pozīciju par konkrēto jautājumu atkarībā no Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmē sasniedzamā mērķa (sk. 11.1.4.);

3) piešķirtu Latvijas delegācijas vadītājam Ministru padomē un Eiropadomē mandātu paust Latvijas pozīciju un uzņemties saistības valdības vārdā.

11.4.1. Pozīciju sagatavošana Nacionālo pozīciju Ministru padomes sanāksmei izstrādā par konkrēto jautājumu atbildīgā iestāde (sk. 6.1.). Ja Ministru padomes sanāksmē izskatāmais jautājums ir vairāku iestāžu kompetencē vai ja tas būtiski ietekmē Latvijas intereses, vai ja pozīcijas izstrādes gaitā iesaistītās iestādes nevar vienoties par kādu ar pozīcijas sagatavošanu saistītu jautājumu, pozīcijas projektu izskata VAS (sk. 6.4.)2. Nacionālās pozīcijas netiek sagatavotas par Ministru padomes sanāksmes darba kārtības “A” jeb apstiprināmās daļas jautājumiem (sk. 11.1.1.), izņemot gadījumus, kad par tiem sanāksmē ir jāpauž Latvijas viedoklis. Šādā gadījumā tiek sagatavota pozīcija, saskaņā ar kuru Latvijas pārstāvis izsakās sanāksmes laikā. Ja Ministru padomes sanāksmes laikā paredzēts izplatīt rakstisku paziņojumu (deklarāciju), atbildīgā iestāde to sagatavo un elektroniski nosūta ĀM (koordinacija@mfa.gov.lv) un Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES (permrep.eu@mfa.gov.lv) termiņā, ko noteikusi ĀM saskaņā ar prezidentūras noteikto laika grafiku.3

Nacionālo pozīciju uz Ministru padomes sanāksmi sagatavo par visiem darba kārtības B daļas jautājumu, izņemot:

1) ja konkrētais jautājums neskar Latvijas intereses, neuzliek Latvijai pienākumus un nerada finansiālas saistības;

2) ja Latvijas viedoklis par konkrēto jautājumu nav mainījies kopš pēdējās apstiprinātās pozīcijas un tam piekrīt gan ĀM, gan citas līdzatbildīgās institūcijas.

Par jautājumu, kas iekļauts darba kārtības sadaļā “Citi jautājumi,” atbildīgā iestāde nacionālo pozīciju sagatavo tad, ja tas būtiski skar Latvijas intereses4. Pozīcija Ministru padomes sanāksmei tiek sagatavota uz nacionālās pozīcijas veidlapas.5

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 2. punkts. 2 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 18. un 20.punkts. 3 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 40. un 41. punkts. 4 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 13.punkts. 5 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 1. pielikums.

150

Atbildīgais Ministrs, kas iesniedz pozīciju Valsts kancelejā vai apstiprina pozīciju steidzamības kārtā (sk. 11.4.2.c) punktu).

ministrs

(vārds, uzvārds) Datums Datums, kad pozīcija iesniegta Valsts kancelejā. Autors Atbildīgā iestāde. Ja pozīciju sagatavojuši ministrijas

padotības iestādes eksperti, norāda gan padotības iestādi, gan attiecīgo ministriju.

ministrija

Sagatavotājs, ES lietu koordinators Eksperta, kurš sagatavojis pozīciju, vārds, uzvārds; ministrijas ES lietu koordinatora vārds, uzvārds.

(amats, vārds, uzvārds) E-pasta adrese Eksperta, kurš sagatavojis pozīciju, e-pasta adrese; ministrijas ES lietu

koordinatora e-pasta adrese.

Tālruņa numurs Eksperta, kurš sagatavojis pozīciju, tālruņa numurs; ministrijas ES lietu koordinatora tālruņa numurs.

Pozīcija Nr.__________

par ________________________________________________________________________ (ES tiesību akta projekta nosaukums/

izskatāmais jautājums latviešu un angļu valodā) Katrai nākamajai par konkrēto projektu sagatavotajai pozīcijai ir nākamais kārtas numurs,

skaitot no sākotnējās pozīcijas.

Stadija Ministru padomes konfigurācija (sk. 1.2.2.) un sanāksmes datums. Atsauces uz ES dokumentiem Jānorāda dokumentu numuri, kas norādīti attiecīgajā

sanāksmes darba kārtībā.

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts Īsi jāraksturo tiesību akta projekta vai cita izskatāmā jautājuma mērķis un tajā izvirzītās prasības, īpaši uzsverot tās, kuru izpildē Latvijai varētu būt problēmas vai – gluži otrādi – kuras Latvijai ir sevišķi izdevīgas. Tāpat jānorāda Padomes darba uzdevums (sk. 11.1.4.) un jautājuma izskatīšanas īsa priekšvēsture, ja tas palīdz izprast jautājuma virzību un diskusijas būtību. Parasti tiek apspriesti t. s. “atvērtie jautājumi” jeb jautājumi, par kuriem dalībvalstīm nav izdevies vienoties agrākās lēmumu pieņemšanas stadijās. Šādā gadījumā jāsniedz īss šo jautājumu izklāsts. Ja sanāksmē paredzēta viedokļu apmaiņa par prezidentūras sagatavotiem diskusiju jautājumiem, tie norādāmi, vienlaikus pamatojot to aktualitāti. Ja jautājuma apspriešana ES pirms Ministru padomes sanāksmes turpināsies arī pēc pozīcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā, lietderīgi to minēt arī pozīcijā.

Balsošanas kārtība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojums

Sniedzama atsauce uz konkrētu Līguma par ES darbību vai Līguma par ES pantu, saskaņā ar kuru projekts vai cits jautājums tiek pieņemts vai izskatīts un kurš jau ir norādīts sākotnējā pozīcijā par izskatāmo dokumentu (sk. 8.1.).

Atsauce raksturo:

151

1) darbības jomu, uz ko projekts attiecas – pants norāda uz kompetenču sadali starp ES un dalībvalsti, kas jāņem vērā, analizējot iespējas projektu pārņemt Latvijas tiesību aktos (sk. veidlapas 1. sadaļu);

2) no darbības jomas izriet balsošanas procedūra Padomē (vienkāršs balsu vairākums, kvalificēts balsu vairākums vai vienprātība; sk. 12.2.);

3) Parlamenta iesaistīšanas procedūru lēmuma pieņemšanas gaitā (sk. 13.). Sekundāro tiesību aktu projektos to izdošanas juridiskais pamats ir norādīts to preambulā. Tāpat juridiskais pamatojums norādīts Komisijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā (sk. 7.).

Informācija par Padomē izskatāmo dokumentu juridisko pamatojumu, t. sk. balsošanas procedūru, parasti tiek sniegta Padomes darba grupas sanāksmē, pirmo reizi izskatot konkrēto projektu.

2. Situācija Latvijā

Situācija Latvijā jāraksturo īpaši sīki attiecībā uz projekta normām, kuru izpilde Latvijā var būt sarežģīta, nav izdevīga, var būt saistīta ar papildu izdevumiem no valsts vai pašvaldību budžeta. Tāpat jānorāda, ja kādu normu pieņemšana Latvijai ir īpaši izdevīga. Uzmanība jāpievērš šādiem aspektiem:

1) jāsniedz informācija par esošo situāciju Latvijā attiecīgajā nozarē; 2) jānorāda, vai Latvijā ir spēkā valsts tiesību akti, kas reglamentē konkrēto

jautājumu, un kādi grozījumi tajos būs jāizdara; 3) jānorāda, vai, ieviešot vai piemērojot attiecīgo projektu pēc tā pieņemšanas,

būs jāievieš papildu prasības konkrētā nozarē, un kā tās ir plānots ieviest (piem., vai ir pietiekama administratīvā jauda, kas jādara/ko plānots darīt, lai to paaugstinātu, u. tml.);

4) konkrēti jānorāda, kā projekts ietekmēs attiecīgo nozari un tās attīstību Latvijā, sniedzot argumentāciju;

5) iespējamā ietekme uz citām nozarēm (piem., vides tiesību akta projekta ietekme uz uzņēmējdarbību).

Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā situāciju nozarē ietekmētu sanāksmē apspriežamie dalībvalstu vai ES iestāžu priekšlikumi. Jāņem vērā, ka Latvijas pozīcijai par konkrēto projektu jābūt izstrādātai, pamatojoties uz šajā sadaļā izdarītajiem secinājumiem. Turklāt ir lietderīgi galveno uzmanību pievērst plānotajām izmaiņām pašā nozarē, nevis sīki aprakstīt spēkā esošos Latvijas tiesību aktus, lai būtu “taustāmi” jūtama apspriežamā projekta labvēlīgā vai nelabvēlīgā ietekme uz Latviju.

Ietekme uz budžetu

Iespējami precīzi jānorāda, vai apspriežamās iniciatīvas ieviešanai vai piemērošanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā budžetu ietekmētu sanāksmē apspriežamie dalībvalstu vai ES iestāžu priekšlikumi.

Ja atbildīgā iestāde ir konstatējusi, ka iniciatīvas ieviešanai/piemērošanai būs vajadzīgs papildu finansējums no valsts budžeta, pozīcija jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Ja jautājums ietekmēs pašvaldību budžetu, pozīcija jāsaskaņo ar Reģionālo lietu un pašvaldību

152

lietu ministriju.

Ja iniciatīvas ieviešanai / piemērošanai būs nepieciešami papildus līdzekļi no ES kopējā budžeta, jānorāda, vai un cik lieli papildus maksājumi tam nepieciešami no Latvijas (saistību apriopriācijas un maksājumu apropriācijas). Ja konkrētajā jautājuma izskatīšanas stadijā nekādi nav iespējams noteikt ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, tas jānorāda.

3. Latvijas Republikas pozīcija

Tikai šeit norādītā informācija tiek pausta Ministru padomes sanāksmē. Jānorāda Latvijas viedoklis pēc būtības, ņemot vērā to, ka Padomē noris politiskas nevis ekspertu līmeņa diskusijas. Tāpat jāatceras, ka sagatavoto pozīciju izskatīs ne tikai eksperti līdzatbildīgajās iestādēs, bet arī Ministru kabineta locekļi un Saeimas deputāti. Tāpēc tehniska un pārāk detalizēta pieeja konkrētiem projekta pantiem vai dokumenta parindēm nav pieļaujama. Lielākai skaidrībai tomēr var minēt konkrētus apspriežamos pantus, par kuriem tiek norādīts Latvijas viedoklis. Gatavojot pozīciju, jāņem vērā:

1) jautājuma izskatīšanas stadija un sanāksmes darba uzdevums (sk. 11.1.4.). Nav pieļaujams, ka ministrs sanāksmē iztirzā jautājumus, par kuriem dalībvalstis jau vienojušās Padomes darba grupās vai COREPER. Tāpat ministru līmenī parasti neanalizē konkrētas pantu redakcijas, iebilstot pret atsevišķiem formulējumiem, un nepiedāvā pantu redakcijas un konkrētus formulējumus;

2) lai Latvijas delegācijas vadītājam diskusiju laikā nodrošinātu iespēju reaģēt uz citu dalībvalstu un Komisijas izteiktajiem priekšlikumiem un sekot diskusijas virzībai, Latvijas viedoklim jābūt elastīgam, norādot t. s. maksimālo un minimālo pozīciju. Maksimālā pozīcija ietver Latvijai visizdevīgāko risinājumu, kas sanāksmē būtu sasniedzams visos izskatāmajos jautājumos. Aprakstot t. s. minimālo pozīciju jeb galējo atkāpšanās robežu, jānorāda, ciktāl Latvija sanāksmes laikā drīkst atkāpties no visizdevīgākajiem noteikumiem un kādus piedāvātos kompromisus Latvija var atbalstīt;

3) jebkurai Latvijas pozīcijai – gan atbalstošai, gan noraidošai – jābūt teicami pamatotai. Sevišķi rūpīgi argumentācija ir jāsniedz par Latvijai svarīgiem jautājumiem. Argumentācijai jābūt pārliecinošai, ņemot vērā to, ka diskusija notiek ministru forumā. Jāņem vērā, ka, virzot jautājumu no Padomes darba grupas uz ministru sanāksmi, jāsaglabā diskusiju dinamika. Tas nozīmē, ka nav ieteicams atkārtot jau iepriekš izteiktus un visiem zināmus argumentus.

Īpašas Latvijas Republikas intereses

Papildus iepriekš izklāstītajai Latvijas pozīcijai atsevišķi jānodala Latvijai īpaši nozīmīgas intereses (iebildumi un priekšlikumi), ja tādas par konkrēto projektu iespējams definēt.

Tas palīdz Latvijas pārstāvim turpmāku diskusiju gaitā saglabāt elastīgu pieeju, vienlaikus saglabājot Latvijas intereses nozīmīgos jautājumos (izprast un apzināties, kuras Latvijas intereses uzskatāmas par “sarkano līniju” un ir saglabājamas jebkurā gadījumā un kuras būtu “upurējamas” par labu būtiskākajām interesēm).

Šajā saistībā nav jāpārkopē iepriekš minētā Latvijas pozīcija vai informācija, kas neizriet no tās. Īpašās Latvijas intereses nedrīkst būt pretrunā minētajai Latvijas pozīcijai.

153

4. Citu ES dalībvalstu viedokļi

Dalībvalstu viedokļiem ir jābūt iespējami aktuālākiem. Viedokļus min aprakstoši, nevis tehniski, ņemot vērā konkrēto Ministru padomes sanāksmes darba uzdevumu, – vai nu par projektu kopumā, vai arī par atsevišķiem tā aspektiem. Vēlams izvairīties no tehniskas informācijas pārkopēšanas no dienesta ziņojumiem u. tml.

5. ES institūciju viedokļi

Parasti ir norādāma Komisijas un Parlamenta pozīcija. Jāņem vērā, ka, lai Padomē noraidītu Komisijas viedokli, vajadzīga dalībvalstu vienprātība.

Ja jautājuma izskatīšanā iesaistīts Parlaments, jāapraksta tā aktuālais viedoklis, kas pausts komitejās vai plenārsesijā. Jāpievērš uzmanība Ministru padomes sanāksmes mērķim, jo atkarībā no tā iespējams noteikt, ciktāl ministri apspriedīs Parlamenta viedokli. Norādāms arī Reģionu komitejas un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viedoklis, ja tāds par konkrēto dokumentu ir izteikts, kā arī citi ES iestāžu viedokļi un skaidrojumi, ja tādi pieejami.

Šajā sadaļā netiek atspoguļots prezidentūras viedoklis.

6. Saskaņošana

Jānorāda līdzatbildīgās iestādes, ar kurām pozīcija saskaņota. Atšķirībā no instrukcijas pozīcijā netiek minēti konkrēti eksperti.

Atšķirīgie viedokļi

Jānorāda atšķirīgie viedokļi, ja tādi ir izteikti un nav iekļauti pozīcijā. Jāsniedz argumentācija par to, kāpēc viedoklis nav ņemts vērā.

7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju

Saskaņošana jāveic pēc pozīcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā (sk. 6.5.), norādot datumu, kurā paredzēta pozīcijas saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju.

8. Konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldību un sociālo partneru organizācijām

Jāņem vērā, ka konsultācijām ar sadarbības partneriem izšķiroša nozīme ir sākotnējās pozīcijas saskaņošanā (sk. 8.). Ja Latvijas pozīcija tiek saskaņota arī uz Ministru padomes sanāksmi, konsultācijām jāatvēl saprātīgs laiks, lai sadarbības partneri varētu iepazīties ar izskatāmā jautājuma aktualitātēm un izvērtēt Latvijas viedokli.

Jāņem vērā, ka dalībvalstu diskusijas un tajās paustie viedokļi ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izplatāmi. Savukārt Latvijas pozīciju “sarkano līniju“ priekšlaicīga izplatīšana var vājināt Latvijas izredzes ES sanāksmē. Šajā sadaļā tiek norādītas organizācijas, ar kurām Latvijas viedoklis ir saskaņots, neminot amatpersonu vārdus. Ja ir saņemts atšķirīgs viedoklis un tas nav ņemts vērā, ir jāargumentē, kāpēc tas noraidīts.

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas arhīva numurs Ārlietu ministrijā

Numuru norāda Ārlietu ministrija.

154

11.4.2. Pozīciju saskaņošana un apstiprināšana

a) Pozīciju saskaņošana Ja izskatāmais jautājums būtiski skar Latvijas intereses, pozīciju izstrādā un saskaņo starpinstitūciju darba grupā (sk. 6.3.). Tajās piedalās līdzatbildīgās iestādes, ĀM ES koordinācijas departaments, pieaicinātās pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kā arī konkrētu jautājumu risināšanai pieaicinātie eksperti (sk. arī 6.3. nodaļu)1. Ja paredzams, ka jautājumam būs finansiāla ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu, pozīciju attiecīgi saskaņo arī ar FM vai RAPLM2. Visas pozīcijas sagatavošanā iesaistītās iestādes sniedz citiem iesaistītajiem dalībniekiem visu informāciju, kas vajadzīga pozīcijas sagatavošanai un saskaņošanai. Pozīcijas saskaņošana starp vienas iestādes struktūrvienībām vai tās padotības iestādēm tiek organizēta atbilstoši iestādes iekšējai ES lietu koordinācijas kārtībai. Pozīciju saskaņošanu veic elektroniski. Ja pozīcijas izstrādes gaitā iesaistītajiem neizdodas vienoties par Latvijas pozīciju, atšķirīgie viedokļi jānorāda nacionālās pozīcijas veidlapā.3 Termiņš Ministru padomes un Eiropadomes sanāksmēm sagatavojamās nacionālās pozīcijas saskaņošanai ir vismaz viena darbdiena.4 Ja noteiktajā termiņā līdzatbildīgā iestāde vai cits darba grupas loceklis viedokli nav izteicis, nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.5

Pirms pozīcijas iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā atbildīgā iestāde tās pēdējo versiju nosūta visām iesaistītajām pusēm zināšanai, ievērojot informācijas pieejamības ierobežojumus.6

b) Pozīciju iesniegšana Valsts kancelejā

Pozīciju iesniegšanas kārtību Ministru kabinetā nosaka Ministru kabineta kārtības rullis. Ņemot vērā to, ka pozīcijas ir ierobežotas pieejamības informācija (t. i., pozīcijas nav publiskojamas), uz katras pozīcijas lapas jāizdara attiecīga atzīme. Vienā Ministru padomes sanāksmē var izskatīt dažādu ministriju kompetencē esošus jautājumus. Kopā ar nacionālo pozīciju projektiem Valsts kancelejā ir jāiesniedz šādi dokumenti:7

1) pavadvēstule pēc Ministru kabineta kārtības ruļļa noteiktā parauga – jāņem vērā, ka:

1 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 14. punkts. 2 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 16. punkts. 3 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 4. punkts. 4 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 11.punkts 5 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 15. punkts. 6 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 5. punkts. 7 Ministru kabineta kārtības rullis, 5.pielikuma II daļas 6.punkts

155

a) norādot pavadvēstulē politikas jomu, jānorāda tā nozares ministrijas atbildībā esošā politikas joma, uz ko izskatāmās pozīcijas attiecas;1

b) iesniedzamās pozīcijas ir ierobežotas pieejamības informācija – tas jānorāda pavadvēstulē;

2) Ministru kabineta protokollēmuma projekts, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

a) apstiprināmās pozīcijas (nosaukums, numurs); b) pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latviju attiecīgajā ES Ministru padomes

sanāksmē; 3) informatīvais ziņojums, kurā ietver Ministru padomes vai Eiropadomes sanāksmes

darba kārtības jautājumu aprakstu, izskatīšanas stadiju ES lēmumu pieņemšanas procesā un vispārīgi izklāstīta Latvijas viedokli par jautājumu. Ja Ministru kabinetā tiek iesniegtas vairākas pozīcijas, ziņojumu iesniedz vienu kopīgu. Jāņem vērā, ka informatīvais ziņojums ir publiski pieejams dokuments, tāpēc tajā nedrīkst iekļaut neizplatāmu (dalībvalstu viedokļi) vai jūtīgu (Latvijas pozīcijas “sarkanās līnijas”) informāciju.

Ja uz Ministru padomes sanāksmi nacionālās pozīcijas sagatavo vairākas iestādes, tās savstarpēji vienojas par pozīciju iesniegšanas kārtību Valsts kancelejā. Viena no iesaistītajām iestādēm var uzņemties koordinēšanas funkciju, apkopojot sagatavotos pozīciju projektus un visu dokumentu paketi iesniedzot Valsts kancelejā.

Nacionālo pozīciju projekti un tiem pievienoto dokumentu pakete tiek iesniegta izskatīšanai ne vēlāk kā pēdējā Ministru kabineta sēdē pirms attiecīgās Ministru padomes sanāksmes (sk. 6.2.). Sagatavotie dokumenti iesniedzami Valsts kancelejā gan papīra formātā, gan elektroniski. Dokumentus iesniedz Valsts kancelejā līdz attiecīgās Ministru kabineta sēdes sākumam.

c) Pozīciju apstiprināšana Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā Nacionālās pozīcijas kā ierobežotas pieejamības informācija tiek izskatītas Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, ja vien atbildīgā ministrija nav norādījusi, ka pozīcija skatāma Ministru kabineta sēdes atklātajā daļā.2 Tomēr arī šādā gadījumā Valsts kancelejā iesniegtā pozīcija ir noformējama un uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kurā izskata pozīcijas, ir sociālo partneru organizāciju pārstāvjiem, kuri informāciju par uzaicināmo pārstāvi pirms sēdes elektroniski iesniedz Valsts kancelejā.3

Ministru kabineta sanāksmes laikā atbildīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona īsi ziņo par Ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem un sagatavotajiem pozīciju projektiem. Pēc nacionālo pozīciju apstiprināšanas Ministru kabinetā atbildīgā iestāde tās saskaņo ar Saeimas Eiropas lietu komisiju (ELK) Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā (sk. arī 6.5.)4.

1 Ministru kabineta kārtības ruļļa 3.pielikums 2 Ministru kabineta kārtības rullis, 183.punkts 3 Ministru kabineta kārtības rullis, 173.punkts 4 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 31. punkts.

156

Saeimas ELK sēdes laikā atbildīgais ministrs informē deputātus par izskatāmo jautājumu un Latvijas pozīciju. Saeimas ELK viedoklis ir saistošs. Ja ELK pozīciju nesaskaņo, atbildīgā iestāde iesniedz pārstrādātu pozīciju ELK atkārtoti. Ja pēc pozīcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā līdz Ministru padomes sanāksmei tiek būtiski grozīts izskatāmais priekšlikums vai rodas citi apstākļi, kas ietekmē Latvijas intereses un tādējādi nepieciešams mainīt Latvijas pozīcijas formulējumu, precizēto pozīciju sagatavo nekavējoties1 un to steidzamības kārtā var apstiprināt atbildīgais ministrs2. Arī šajā gadījumā nepieciešama pozīcijas saskaņošana ar līdzatbildīgajām institūcijām.

11.4.3. Pozīciju pieejamība

Ne pozīciju projekti, ne apstiprinātās nacionālās pozīcijas nav publicējamas. Pēc tam, kad apstiprinātās pozīcijas atbildīgās iestādes ES lietu koordinators nosūtījis ĀM uz e-pastu koordinacija@mfa.gov.lv, tās tiek ievietotas ES DUS datu bāzē (sk. 5.5.). Publiska informācija par Ministru padomes darba kārtības jautājumiem tiek iekļauta informatīvajos ziņojumos. Iesniedzot nacionālo pozīciju izskatīšanai Ministru kabinetā, atbildīgā ministrija informatīvajā ziņojumā ietver izskatāmā jautājuma aprakstu, izskatīšanas stadiju ES lēmumu pieņemšanas procesā un Latvijas viedokli par to. Informatīvie ziņojumi ir pieejami:

1) Ministru kabineta tīmekļa vietnē http://www.mk.gov.lv, attiecīgās Ministru kabineta sēdes saitē;

2) ĀM tīmekļa vietnē http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3863/aktualitates/. Tā kā atbildīgo iestāžu pienākums ir informēt sabiedrību par to kompetencē esošajiem ES iestāžu darba kārtības jautājumiem un Latvijas interesēm tajos3, atbildīgās iestādes informatīvos ziņojumus un citu ar ES lēmumu pieņemšanu un Latvijas dalību tajā saistītu informāciju ievieto arī savās tīmekļa vietnēs.

1 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 12.punkts 2 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 21.2.2. apakšpunkts. 3 Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumi Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, apstiprina un aktualizē

Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 8.punkts

157

12. Balsošana Padomē

12.1. Vienošanās par balsojumu, balsojuma pieprasīšanas procedūra Balsošana ir formāls lēmuma pieņemšanas instruments un to pielieto Ministru padomes sanāksmēs.1 Padomes darba grupās vai COREPER sanāksmēs balsošana nenotiek, taču prezidentūra var pieaicināt dalībvalstis indicēt to nostāju. Kā alternatīva balsojumam Ministru padomē tiek izmantots balsojums ar rakstisko procedūru vai vienkāršotā rakstiskā procedūra jeb klusēšanas procedūra.2

Padomes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par balsojuma veikšanu.3 Prezidentūrai jāierosina balsojums pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma, ja to atbalsta vairākums delegāciju.4 Ministru padomes darba kārtībā jautājumus, par kuriem paredzēta balsošana, apzīmē ar (*). Tomēr šī iepriekšējā norāde nav prezidentūrai saistoša.

Iespēju robežās Padome cenšas panākt vienošanos ar konsensusu pat, ja lēmuma pieņemšanai pietiktu ar kvalificēto balsu vairākumu. Parasti prezidentūra var novērtēt atbalstošo balsu skaitu bez formālas balsošanas, vadoties pēc dalībvalstu paustajiem viedokļiem. Tāpēc formāla balsošana Padomē notiek reti. Pieņemot lēmumu ar kvalificēto balsu vairākumu, prezidentūra biežāk vaicā, kuras delegācijas nevar atbalstīt priekšlikumu, nevis aicina katru delegāciju balsot.

12.2. Balsošanas veidi

Lēmuma pieņemšanas procedūra, t.sk., balsošanas veids ir tieši atkarīgs no tiesību akta juridiskā pamatojuma. Norāde uz juridisko pamatu (Līgums par ES un/vai Līgums par ES darbību) ir atrodama tiesību akta preambulā; Komisijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā (ja tas ir Komisijas izstrādāts projekts); informācija par to tiek sniegta pirmajā Padomes darba grupā, kas izskata projektu, kā arī norādīta visās par doto jautājumu gatavotajās nacionālajās pozīcijās.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī delegāciju priekšlikumiem par tiesību aktu projektu juridiskā pamatojuma mainīšanu, jo tas var ietekmēt gan lēmuma pieņemšanas, gan tiesību akta ieviešanas nosacījumus.

12.2.1.Vienprātība (Unanimity, L’unanimité) Vienprātības gadījumā lēmumu var pieņemt, ja visu dalībvalstu viedokļi saskan. Tomēr arī kādas dalībvalsts atturēšanās neliedz Padomei pieņemt vienprātīgus lēmumus.5 Vienprātīgu lēmumu nevar pieņemt, kamēr kaut viena dalībvalsts tam nepiekrīt. Līdz ar to atšķirīgu dalībvalstu viedokļu gadījumā diskusijas prasa daudz vairāk laika un opozīcijā esošajām dalībvalstīm jābūt gatavām demonstrēt spēju piekāpties.

Vienprātība tiek visbiežāk lietota, vienojoties par Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, ES budžetu, ES paplašināšanos u.c. dalībvalstīm jūtīgiem jautājumiem. Vienprātība nepieciešama arī izmaiņām Komisijas priekšlikumā, ja Komisija tām nepiekrīt.

1 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 11.pants 2 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 12.pants 3 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 11. panta 1 punkts 4 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 11. panta 1 punkts 5 Līguma par ES darbību 238.panta 4.punkts

158

Pozīcijas gatavotājam jāapzinās, ka prezidentūra centīsies panākt konsensusu, tādēļ balsojums “pret” vai veto pielietošana būtu pielietojama tikai īpašos gadījumos. Jāpatur prātā, ka balsojums “pret” aptur lēmuma pieņemšanu, savukārt dalībvalstis no balsojuma var atturēties, bet tas nebloķē lēmuma pieņemšanu. Līdztekus jāņem vērā, ka par dalībvalstu iekšpolitiskajā kontekstā jūtīgiem jautājumiem (kuros bieži pielieto vienprātību), valsts oficiālā pārstāvja paustā nostāja var gūt plašu iekšpolitisku rezonansi.

Gatavojot pozīciju jautājumam, kuru izskata ar vienprātību, tai jābūt skaidrai, labi argumentētai, un iebildumu gadījumā jānorāda atkāpšanās iespējas. Ja atkāpšanās iespēja nepastāv, tas skaidri jānorāda un jāargumentē.

12.2.2.Vienkāršais balsu vairākums (Simple majority, La majorité simple)

Vienkāršo balsu vairākumu (katrai dalībvalstij ir viena balss un lēmuma pieņemšanai nepieciešams 50% + 1 balss) izmanto, piemēram, pieņemot procedurālus jautājumus.

12.2.3. Kvalificētais balsu vairākums (Qualified majority voting [QMV], La majorité qualifiée) Kvalificētais balsu vairākums ir biežāk pielietotais balsošanas veids. Balsojot ar kvalificēto balsu vairākumu, katrai dalībvalstij ir sekojošs balsu skaits:

ES dalībvalsts

Iedzīvotāju skaits1

(x 1000)

Balsu skaits saskaņā ar Nicas līgumu

Vācija 82 002,4 29

Francija 64 350,8 29

Lielbritānija 61 576,1 29

Itālija 60 045,1 29

Spānija 45 838,2 27

Polija 38 135,9 27

Rumānija 21 498,6 14

Nīderlande 16 485,8 13

Grieķija 11 260,4 12

Beļģija 10 750,0 12

Portugāle 10 627,3 12

Čehija 10 467,5 12

Ungārija 10 031,0 12

Zviedrija 9 256,3 10

Austrija 8 355,3 10

Bulgārija 7 606,6 10

1 Padomes Reglaments (2009/937/ES), III pielikuma 1.pants

159

Dānija 5 511,5 7

Slovākija 5 412,3 7

Somija 5 326,3 7

Īrija 4 450,0 7

Lietuva 3 349,9 7

Latvija 2 261,3 4

Slovēnija 2 032,4 4

Igaunija 1 340,4 4

Kipra 796,9 4

Luksemburga 493,5 4

Malta 413,6 3

Kopā 499 665,1 345

Slieksnis (62%)

309 792,4

Lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja “par “ balsu skaits no kopējā balsu skaita – 345 balsīm – ir 255 (jeb 73,9 %). Lēmumu var nobloķēt ar t.s. bloķējošo mazākumu, ja balso “pret” vai atturas dalībvalstis, kurām kopā ir 91 balss. Atturēšanās balsojumā ar kvalificētu balsu vairākumu ne vienmēr nozīmē pasīva viedokļa paušanu. Ja lēmuma atbalstam ir vismaz 255 balsis, tad atturēšanās vai balsošana “pret”, lēmumu neietekmē.

Jebkurai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt izvērtējumu par to, vai1 - “par” nobalsojusi puse no valstu kopskaita, balsojot par Komisijas

priekšlikumu, un 2/3, balsojot par Padomes iniciatīvu; - “par” nobalsojušo valstu iedzīvotāju skaits ir vismaz 62% no ES iedzīvotāju

kopskaita. Šī sistēma (t.s. Nicas līguma kvalificētā balsu vairākuma sistēma) ir spēkā līdz 2014. gada 31.oktobrim.2

1 Līguma par ES 16.panta 4.punkts, Līguma par ES darbību 238.panta 2.punkts un 36.protokola „Par pārejas

noteikumiem” 3.panta 3.punkts 2 No 2014.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.martam kvalificētu balsu vairākums nozīmēs vismaz 55%

Padomes locekļu, kuri ir vismaz 15 Padomes locekļi un kuri pārstāv dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % no ES iedzīvotājiem. Katrai dalībvalstij būs viena balss. Bloķējošais mazākums būs jāveido vismaz četriem Padomes locekļiem, pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums. Ja Padome nepieņems lēmumu pēc Komisijas vai Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificēto balsu vairākumu definēs kā vismaz 72 % no tiem Padomes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, kuras aptver vismaz 65 % no ES iedzīvotājiem. No 2014.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.martam, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds no Padomes locekļiem varēs lūgt, lai lēmumu pieņem ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kāds tas noteikts laikā līdz 2014.gada 31.oktobrim, t.i., esošajā Nicas līguma kvalificētā balsu vairākuma sistēmā.

160

Gatavojot pozīciju par tiesību akta projektu, kas tiks pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, svarīgi jau agrīnā stadijā apzināt pārējo valstu viedokļus. Ja priekšlikumā kaut kas nav pieņemams, ir jānovērtē, cik būtiska ir problēma, kādi būtu tās risinājumi un kāda ir atkāpšanās iespēja. Problēmas risināšana jāsāk pēc iespējas agrīnā lēmuma pieņemšanas stadijā. Pozīcija jāpauž skaidri, pārliecinoši un argumentēti. Izmaiņu veikšanai vajadzīgs gan vairākuma dalībvalstu, gan Komisijas un prezidentūras atbalsts. Tādējādi kopēju interešu grupu veidošana atkarībā no interešu kopības konkrētajā jautājumā ir viens no vērā ņemamiem paņēmieniem nacionālo interešu aizstāvībā. Praksē tas notiek, nodibinot un izmantojot oficiālus un neoficiālus sakarus Briselē dažādos līmeņos un forumos.

Noderīgs informācijas apmaiņas kanāls ir arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ES dalībvalstīs. To vēlams izmantot, lai saņemtu informāciju par citu ES dalībvalstu viedokļiem, īpaši priekšlikuma agrīnā apspriešanas stadijā, kā arī, lai iegūtu tādu dalībvalstu atbalstu, kurām ir līdzīgi uzskati.

Sagatavojot nacionālo pozīciju, tajā skaidri jānorāda citu dalībvalstu viedokļi, un paužamajai pozīcijai jābūt reālistiskai. Pēc iespējas jāizvairās no “palikšanas vieniem ar savu problēmu”. Ja nav iespējams mainīt priekšlikumu vai bloķēt lēmuma pieņemšanu, jāparedz atkāpšanās iespēja. Balsošana “pret” (lēmumiem ar kvalificēto balsu vairākumu) ir galējā iespēja, tādējādi Ministru padomes sanāksmē parādot dalībvalsts stingro pārliecību. Lai gan netiek sasniegts vēlamais rezultāts – dalībvalstīm pieņemams lēmums vai nepieņemama lēmuma bloķēšana –, tas var palīdzēt nodrošināties pret sabiedrības kritiku (par pārāk piekāpīgu attieksmi) valsts līmenī. Balsojumu “pret” vai atturēšanos parasti dalībvalstis paskaidro vienpusējā deklarācijā, kuru izplata Padomes sanāksmē un pievieno Padomes sanāksmes protokolam.

Kvalificētais balsu vairākums paredz, ka lēmums tiek pieņemts, ja “par” balsu skaits ir 255.

Lēmumu var bloķēt, ja “pret” balsu skaits ir 91. Latvijai ir 4 balsis.

Lai efektīvi pārstāvētu Latvijas intereses jutīgos jautājumos, pēc iespējas agrīnā stadijā jānodrošinās ar citu ES dalībvalstu atbalstu, izmantojot oficiālus un neoficiālus sakarus ES iestādēs, citu ES dalībvalstu pastāvīgajās pārstāvniecībās ES, citās ES dalībvalstīs, tostarp izmantojot diplomātisko pārstāvniecību kanālus.

Balsošanu „pret” vai atturēšanos, kas neaptur lēmuma pieņemšanu, dalībvalsts bieži paskaidro vienpusējā paziņojumā.

161

12.3. Kvorums, pārstāvība un balsošanas praktiskā norise Padome drīkst balsot, ja ir ieradies vairākums Padomes locekļu, kuriem saskaņā ar līgumiem ir tiesības balsot. Balsojot priekšsēdētājs ar Padomes Ģenerālsekretariāta palīdzību pārbauda, vai ir pārstāvēts kvorums.1 Padomē no katras valsts ir viens pārstāvis – ministrs, kas pilnvarots uzņemties saistības dalībvalsts valdības vārdā.2 Padomes loceklis var pilnvarot citas valsts Padomes locekli pārstāvēt viņu Padomes sanāksmē3, kā arī balsot viņa vārdā. Tomēr Padomes loceklis var balsot ne vairāk kā vienas citas dalībvalsts vārdā.4 Praksē pārstāvības deleģēšanas tiesības Ministru padomes sanāksmēs dalībvalstis izmanto ļoti reti. Vajadzība deleģēt balsstiesības varētu būt tad, ja politiski jutīgu apsvērumu vai iekšpolitiskās situācijas dēļ Padomes loceklis nevēlas piedalīties jautājuma apspriešanā klātienē.5 Ja ministrs nevar pārstāvēt Latvijas intereses Ministru padomes sanāksmē, viņu var aizstāt cits Ministru kabineta loceklis, attiecīgās ministrijas valsts sekretārs, parlamentārais sekretārs, Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītājs vai viņa vietnieks.6

Balsojumā drīkst piedalīties tikai tas dalībvalsts pārstāvis, kurš iepriekšējā sarakstē ar Padomes Ģenerālsekretariātu ir norādīts kā oficiālais delegācijas vadītājs un kuram, ciktāl runa ir par Latviju, ir Ministru kabineta izsniegts mandāts. Padomes Ģenerālsekretariāts jūtīga balsojuma gadījumā var salīdzināt dalībvalsts delegācijas vadītāja klātbūtni ar iepriekš iesūtīto informāciju par delegācijas sastāvu, lai gan praktiski tas notiek reti. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka viena no iespējām apstrīdēt balsojuma rezultātu ir apšaubīt kādas delegācijas pārstāvja balsstiesības. Lai gan kvoruma nosacījums attiecas tikai uz balsojumu Ministru padomē, praksē arī diskusiju stadijā Padomes darba grupu līmenī tiek praktizēta prasība, ka jāpiedalās vairākumam dalībvalstu. Formāla balsošana notiek diezgan reti, jo prezidentūra, gatavojoties sanāksmei un vadoties no diskusijām jau Padomes darba grupas un COREPER līmenī, ir labi informēta par dalībvalstu viedokļiem. Tomēr formālai lēmuma pieņemšanai prezidentūrai ir jāsaskaita “par” un “pret” balsu skaits, lai noteiktu vajadzīgo atbalstu lēmuma pieņemšanai (kvalificēta balsu vairākuma gadījumā), kā arī, lai Padomes sanāksmes protokolā pareizi norādītu “pret” un “atturas” balsojušās delegācijas. Visbiežāk tas notiek, Padomes priekšsēdētājam vaicājot, kuras delegācijas nevar atbalstīt lēmuma pieņemšanu un kuras atturas. Pieņemot lēmumu ar kvalificēta vairākuma balsojumu, rezultāti tiek attēloti arī uz tablo, kā arī ievietoti ES Padomes mājas lapā.

Izmantojot Padomes mājas lapā pieejamo balsošanas kalkulatoru http://www.consilium.europa.eu/App/calculette/default.aspx?lang=en&cmsid=1690, iespējams pārbaudīt balsošanas rezultātus un izspēlēt dažādus balsošanas scenārijus.

1 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 11.pants 2 Līguma par ES 16.pants 2.punkts 3 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 4. un 11.pants 4 Līguma par ES darbību 239.pants un Padomes Reglaments (2009/937/ES), 11.panta 3.punkts 5 Pēdējo gadu laikā pārstāvības tiesību deleģēšanu izmantoja Vācija, kad 2003. gada 12. decembra

Eiropadomes sanāksmē to pārstāvēja Francija 6 Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un

aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas ES jautājumos”, 29.punkts

162

Balsošanas kalkulators

Formāli balsojot, dalībvalstis balso prezidēšanas secībā, sākot ar dalībvalsti, kas sarakstā norādīta pēc kārtējās prezidentūras1. Šāda dalībvalstu secība tiek izmantota arī pirms balsošanas, veicot tour de table procedūru. Prezidentūra šo procedūru izmanto gadījumos, kad starp dalībvalstīm nav vienprātības, dominē dažu dalībvalstu viedoklis un diskusija neattīstās.

12.4. Rakstiskā procedūra (Written procedure; La procédure écrite)

12.4.1. Izsludināšana, dalībvalstu atbildes kārtība un rezultāti

Steidzamos gadījumos Padomes var pieņemt lēmumu, balsojot rakstiski.2 Juridiski šādam balsojumam ir tieši tāds pats spēks, kā balsojumam Ministru padomes sanāksmē.

Lēmumu par rakstiskās procedūras piemērošanu var pieņemt: Padome vai COREPER (vienprātīgi) vai

rakstiskās procedūras ietvaros dalībvalstis tiek aicinātas piekrist lēmuma pieņemšanai ar rakstisko procedūru (lēmums par rakstiskās procedūras piemērošanu ir daļa no procedūras).

Kad dalībvalstis ir vienojušās par rakstiskās procedūras piemērošanu, Padomes Ģenerālsekretariāts nosūta dalībvalstīm dokumentu (Communication), kurā ir uzdots jautājums – vai dalībvalstis, atsaucoties uz konkrēto projektu, var balsot “jā” vai “nē”, vai atturas. 1 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 11.panta 2.punkts 2 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 12. pants

163

Dokumentā norādīts, uz kurieni un kādā termiņā jānosūta atbilde. Ja nepieciešams, atbildei pielikumā var pievienot vienpusēju dalībvalsts paziņojumu, kas paskaidro dalībvalsts balsojumu. Šādi paziņojumi tiek pievienoti Padomes protokolam.

Sagatavojot atbildi uz rakstisko procedūru, atbildīgajam ierēdnim: - jāiepazīstas ar dokumentu, uz kuru izdarīta atsauce,

- saskaņā ar iepriekš izstrādāto Latvijas pozīciju jāizvērtē Latvijas balsojums un jāskaņo tas ar līdzatbildīgajām institūcijām,

- uz iestādes vēstuļu veidlapas jāsagatavo vēstule, kurā sniegta atbilde, ka, atsaucoties uz rakstisko procedūru par dokumentu Nr…. , Latvija atbild - “jā”, “nē” vai atturas.

Vēstule jānosūta Padomes Ģenerālsekretariātam norādītajā termiņā. Vēstuli elektroniski nosūta zināšanai Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES (permrep.eu@mfa.gov.lv) un Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamentam (koordinacija@mfa.gov.lv). Rakstisko procedūru kontrolei tiek izmantota ESDUS datu bāze.1

Pēc rakstiskās procedūras termiņa noslēgšanās Padomes Ģenerālsekretariāts sadarbībā ar prezidentūru izvērtē balsojuma rezultātus un sagatavo dokumentu, kurā norāda, kādi ir balsošanas rezultāti. Šis dokuments parastajā kārtībā tiek nosūtīts visām dalībvalstīm. Nav pieļaujama rakstiskās procedūras balsošanas termiņa neievērošana. Nokavēts atbildes termiņš neatbrīvo no nekavējošas rīcības atbildes sagatavošanā un nosūtīšanā. Balsojumu nevar pabeigt, kamēr nav saņemta katras dalībvalsts atbilde. Visbiežāk Padomes sekretariāts sazinās ar to dalībvalstu, no kurām nav saņemtas atbildes, Pastāvīgo pārstāvniecību ES un lūdz nekavējoties to nosūtīt.

12.4.2. Vienkāršotā rakstiskā procedūra jeb klusēšanas procedūra (Silence procedure; Procédure de silence) Vienkāršotu rakstiskās procedūras veidu bieži izmanto Kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanai, izmantojot COREU informācijas apmaiņas tīklu.2 Šajā gadījumā priekšlikumu uzskata par apstiprinātu, beidzoties prezidentūras norādītajam atbildes sniegšanas termiņam, ja pret priekšlikumu neiebilst neviens Padomes loceklis. Piekrišanas gadījumā dalībvalsts nekādu atbildi nesniedz. Pēc tam, kad beidzies prezidentūras noteiktais termiņš, Padomes Ģenerālsekretariāts kopā ar prezidentūru izvērtē dalībvalstu atbildes un sagatavo informāciju par balsošanas rezultātiem, ko nosūta dalībvalstīm.

Vienkāršotās rakstiskās procedūras gadījumā īpaši jāievēro noteiktie atbildes termiņi, jo noteiktajā termiņā nesniegta atbilde tiks saprasta, kā balsojums “par”.

Lai balsotu „pret” (“lauztu” klusēšanas procedūru), dalībvalsts viedoklim jābūt spēcīgi argumentētam. Šādu praksi dalībvalstis izmanto reti.

1 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra instrukcija Nr.4 „Latvijas Republikas nacionālo pozīciju ES

jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, 35.-37.punkts 2 Padomes Reglaments (2009/937/ES), 12. pants

164

13. Parlamenta iesaistīšana lēmuma pieņemšanas procedūrā

13.1. Izpratne par Parlamenta iesaisti – pamats juridiskā pamata formulējumam Gatavojot nacionālo pozīciju par tiesību akta projektu, kā arī pārstāvot šo pozīciju sanāksmēs, svarīgi apzināties ES institūciju juridiski noteikto spēku samēru, to iespējas ietekmēt lēmuma pieņemšanas procedūru katrā konkrētajā gadījumā. To, cik liela ir katras institūcijas iespēja ietekmēt lēmuma iznākumu, nosaka juridiskais pamats jeb atsauce uz Līgumu par ES vai Līgumu par ES darbību. Atkarībā no tā, kāds līguma pants tiek ņemts par pamatu lēmuma pieņemšanai, iespējama ietekmīgāka (t.s. parastā, bijusī koplēmuma procedūra1) vai mazāk ietekmīga (konsultāciju procedūra u.c.) Parlamenta iesaiste.

Atsauce uz līgumu jeb projekta juridiskais pamats ir atrodams tiesību akta projekta preambulā (sk. arī 4., 7., 8.3. un 11.4.), un tas cita starpā norāda uz Parlamenta iesaisti lēmuma pieņemšanas procesā. Piemēram, ja projektā ir atsauce uz Līguma par ES 294.pantu, tiek piemērota parastā likumdošanas procedūra.

Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos vairs netiek īstenota sadarbības procedūra (bijušā EK dibināšanas līguma 252.pants), bet tās vietā tiek īstenota parastā procedūra vai konsultāciju procedūra.

Gatavojot nacionālo pozīciju, ekspertam nepieciešams iepazīties ar primārā tiesību akta atsaucēm, kas norāda uz Parlamenta iesaisti un tādējādi ietekmē dalībvalsts taktiku tālākās sarunās lēmuma pieņemšanas gaitā.

13.2. Parlamenta iesaistes veidi Parlamenta iesaiste lēmumu pieņemšanā ir ievērojami palielinājusies kopš ES dibināšanas. Sākotnēji Parlamentam bija tiesības vienīgi sniegt viedokli par Komisijas priekšlikumu pirms tā apstiprināšanas Padomē, un Parlamenta viedoklis Padomei nebija saistošs. Vēlāk Parlamenta pilnvaras tika ievērojami palielinātas, jo aizvien biežāk tika izmantota koplēmuma procedūra, kuras ietvaros Parlamentam ir veto tiesības.2 Ar Lisabonas līgumu tiek būtiski palielinātas Parlamenta iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, pat nosaucot koplēmuma procedūru par parasto likumdošanas procedūru.3

Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos iespējamas divas Parlamenta iesaistīšanas formas (atkarībā no jomas) – parastā likumdošanas procedūra un īpašā likumdošanas procedūra. Īpašā likumdošanas procedūra var tikt īstenota, konsultējoties (apspriežoties) ar Parlamentu vai lūdzot tā piekrišanu.

1 Līguma par ES darbību 289.pants un 294.pants 2 Līdz 1987.gadam Parlamenta iesaiste bija iespējama tikai ar konsultāciju procedūru. Vienotais Eiropas Akts

1987.gadā ieviesa sadarbības procedūru un piekrišanas procedūru. Līgums par ES ieviesa koplēmuma procedūru, kas paredz Parlamentam veto tiesības.

3 Līguma par ES darbību 294.pants

165

Parlamenta iesaistes izmaiņas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos

13.2.1. Parastā likumdošanas procedūra (Ordinary legislative procedure; Procédure législative ordinaire)

Parastā (bijusī koplēmuma) procedūra ir visbiežāk izmantotā Parlamenta iesaistīšanas procedūra. Kopš Nicas līguma stāšanās spēkā to izmanto attiecībā uz 2/3 no kopējā ES tiesību aktu apjoma (transports, nodarbinātība, patērētāju aizsardzība, izglītība, sabiedrības veselība, vide u. c. jomas). Lisabonas līgums būtiski palielina to jomu skaitu, kurās lēmumu pieņemšana notiek ar parasto likumdošanas procedūru, attiecinot to arī uz iekšlietu un tieslietu jautājumiem, lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, Eiropas zinātniskās izpētes telpu, Finanšu regulu u.c.1 Parastajā likumdošanas procedūrā Parlamentam ir tikpat liela ietekme lēmuma pieņemšanā kā Padomei. Tās pamatā ir Padomes un Parlamenta sadarbība pēc līdzvērtīgiem pamatprincipiem, un - atšķirībā no citām Parlamenta iesaistīšanas procedūrām - Padome nevar panākt lēmuma pieņemšanu, ja Parlaments to neakceptē. Parastajai likumdošanas procedūrai ir noteikti termiņi katram lasījumam. Ja lēmums netiek pieņemts Līgumā noteiktajos termiņos, tiesību aktu nevar pieņemt. Parastajā likumdošanas procedūrā ir iespējami trīs lasījumi. Pirmajā un otrajā lasījumā Parlaments var nākt klajā ar grozījumiem, bet, ja vienošanās ar Padomi pēc otrā lasījuma nav notikusi, jautājums tiek virzīts uz Samierināšanas komiteju (Conciliation committee; Comité de conciliation). Trešajā lasījumā Parlaments un Padome apstiprina tiesību aktu, ja Samierināšanas komitejā ir panākta vienošanās.

1 Parlamenta 29.01.2008. ziņojums par Lisabonas līgumu (2007/2286(INI)), A6-0013/2008, Konstitucionālo

jautājumu komiteja, 7.4.punkts, 35.lpp.

166

Projekta virzība parastās likumdošanas procedūras ietvaros

Tā kā Parlamenta grozījumi tiek izvērtēti ilgstošās un plašās diskusijās, ir svarīgi rūpīgi sekot jautājuma virzībai jau no paša sākuma un visās iesaistītajās Parlamenta komitejās un politiskajās grupās.

Specializētajam atašejam jāuztur regulāri neoficiāli sakari ar projekta izskatīšanā iesaistītajām amatpersonām Parlamentā.

167

a) Pirmais lasījums Komisijas priekšlikumu Parlaments novirza uz atbildīgo komiteju, un tā ieceļ par projektu atbildīgo Parlamenta deputātu - ziņotāju (rapporteur). Ziņotāja uzdevums ir sagatavot ziņojumu (report) par tiesību akta projektu, iedziļinoties tā būtībā un tehniskajās detaļās. Ziņojumu apstiprina atbildīgā Parlamenta komiteja, un tas ir pamats Parlamenta viedoklim pirmajā lasījumā (apstiprināt projektu bez iebildumiem vai iesniegt Padomei grozījumus).

Citas Parlamenta politiskās grupas var iecelt savu ēnu ziņotāju (shadow rapporteur), kas izvērtē projektu no savas politiskās grupas viedokļa un var piedāvāt ziņotājam savus priekšlikumus Parlamenta grozījumiem. Ja jautājums ir ļoti svarīgs, citas Parlamenta komitejas var sagatavot savu viedokli, kas tiek iesniegts atbildīgajai komitejai. Politiskās grupas priekšlikumus var iesniegt arī Parlamenta plenārsesijai. Tehniski ziņojuma sagatavošanu nodrošina Parlamenta Sekretariāts.

Par pirmā lasījuma grozījumiem Parlaments vienojas plenārsēdē, kurā pārstāvētas visas Parlamenta politiskās grupas.

Lai dalībvalsts izmantotu visas iespējas aktīvi paust viedokli Parlamentā, parastajā likumdošanas procedūrā visefektīvāk ir sazināties tieši ar ziņotāju. Tas iespējams gan neoficiālas saziņas veidā (ar Latvijas ievēlēto Parlamenta deputātu starpniecību), gan arī oficiāli, iesaistot COREPER vēstnieku. Turklāt ir iespēja uzrunāt aktīvus attiecīgās Parlamenta komitejas locekļus, kas varētu aizstāvēt Latvijas intereses atbildīgajā komitejā un pirms Parlamenta plenārsēdes. Visefektīvākais lobijs ir veicams, tieši gatavojoties Parlamenta pirmajam lasījumam.

Parlamenta viedoklis tiek nodots izvērtēšanai Komisijai un tālāk Padomei. Ja Parlaments nav ierosinājis grozījumus vai ja Parlamenta ierosinātie grozījumi ir Padomei pieņemami, tiesību aktu var pieņemt pirmajā lasījumā. Ja, turpretī, Padomei nav pieņemami Parlamenta grozījumi, Padome formulē savu viedokli par Parlamenta grozījumiem (sk. 11.1.4.).

Pirmajā lasījumā nav laika ierobežojumu.

b) Otrais lasījums Otro lasījumu ierobežo stingri termiņi. Parlamenta rīcībā grozījumu izdarīšanai otrajā lasījumā ir trīs mēneši no brīža, kad Parlaments plenārsēdē tiek iepazīstināts ar Padomes nostāju. Arī attiecībā uz grozījumu saturu otrais lasījums atšķiras no pirmā lasījuma. Otrajā lasījumā “atvērti” ir tikai tie jautājumi, par kuriem nav notikusi vienošanās pirmajā lasījumā. Parlaments var izdarīt grozījumus, atsaucoties uz Padomes nostāju, vai arī veikt grozījumus, kas paredz kompromisu starp Parlamentu un Padomi. Taču Parlaments nevar nākt klajā ar pilnīgi jaunām prasībām, ja vien nav mainīta atsauce uz juridisko pamatu.1

Sagatavojot Latvijas pozīciju par Parlamenta grozījumiem vai lobējot Latvijas intereses šajā stadijā, jāņem vērā, ka jaunu prasību izvirzīšana Parlamenta otrā lasījuma laikā praktiski nav neiespējama. 1 Ir bijuši gadījumi, kad diskusijas laikā dalībvalstis vai Parlaments ierosina atsauci uz citu līguma pantu nevis

to, kas norādīts Komisijas sagatavotajā tiesību akta projektā. Tas var mainīt kompetenču sadalījumu, projektā ietverto normu piemērošanas nosacījumus u. tml. Piemēram, apspriežot regulas projektu par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (projekts virzīts Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā), dalībvalstis papildus Komisijas piedāvātajam EK dibināšanas līguma 95.pantam juridiskajā pamatā ierosināja iekļaut 175. pantu, kas nostiprina vides prasības.

168

Tāpēc piemērotākais brīdis būtisku priekšlikumu izvirzīšanai ir pirms pirmā lasījuma (sk. iepriekš)!

c) Samierināšanas komiteja

Ja Parlaments un Padome nav varējuši vienoties pirmajā un otrajā lasījumā (t.i., Padome noraida Parlamenta 2. lasījuma grozījumus), jautājums tiek virzīts uz Samierināšanas komiteju. Samierināšanas komitejā piedalās visu ES dalībvalstu COREPER vēstnieki, kurus Padomes vārdā vada prezidentūra, un Parlamenta delegācija 27 parlamentāriešu sastāvā, ko vada Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un ziņotājs. Samierināšanas komitejas sanāksmēs un to sagatavošanā piedalās arī Komisijas pārstāvji.

Arī šajā posmā Parlamenta un Padomes diskusijām ir jāatbilst stingriem termiņiem. Samierināšanas komiteja jāsasauc sešu nedēļu laikā (ar iespēju pagarināt par divām nedēļām) pēc tam, kad Padome savā nostājā ir norādījusi, ka nav gatava pieņemt Parlamenta otrā lasījuma grozījumus. Tad Padomei un Parlamentam ir sešas nedēļas (ar iespēju pagarināt par divām nedēļām) laika kompromisa rašanai Samierināšanas komitejā un sešas nedēļas laika (ar iespēju pagarināt par divām nedēļām) viedokļa apstiprināšanai Padomē un Parlamentā. Tas liecina par ļoti saspringtu diskusiju grafiku Padomē, un attiecīgais projekts var tikt atkārtoti iekļauts darba kārtībā gan Padomes darba grupās, gan COREPER.

Samierināšanas komitejā dalībvalstis pārstāv COREPER vēstnieki, un ir svarīgi vēstniekam sagatavot instrukciju. Instrukcijas, kas paredzētas Samierināšanas komitejas sanāksmēm, atšķiras no instrukcijām, kas paredzētas COREPER sanāksmēm, ar īpaši elastīgu mandātu, t.i., norādījumiem par to, kā vēstniekam rīkoties dažādu Parlamenta piedāvājumu gadījumā.

Lai rastu kompromisu ar Parlamentu, dalībvalstīm jāvienojas par kopēju Padomes viedokli, tāpēc sanāksmes laikā var būt vajadzīgas papildu konsultācijas ar ekspertu.

d) Trialogs

Trialogs ir Samierināšanas komitejas darba neoficiāla sagatavošana. Ņemot vērā termiņus samierināšanās panākšanai, gan Parlaments, gan Padome ir ieinteresēti veikt iepriekšējus pasākumus, lai diskusija oficiālajā Samierināšanas komitejas sanāksmē būtu konstruktīva un pēc iespējas labāk sagatavota. Šim nolūkam tiek sasaukta neoficiāla trīspusēja sanāksme – trialogs, kurā piedalās Padome, Parlaments un Komisija. No Parlamenta piedalās ziņotājs un pilnvarotais Parlamenta pārstāvis, no Padomes – esošās un nākamās prezidentūras COREPER vēstnieks, un no Komisijas – atbildīgā ģenerāldirektorāta pārstāvis. Trialogi var notikt vairākas reizes pēc kārtas.

Attiecībā uz parastās likumdošanas procedūras jautājumiem COREPER darba kārtībā bieži ir ietverts sanāksmes mērķis “piešķirt mandātu prezidentūrai sarunām trialogā”. Tas konkrēti norāda uz pilnvarojumu prezidentūrai runāt visu dalībvalstu vārdā. Dalībvalstis parasti saņem tabulā apkopotas iespējamās kompromisa iespējas. Šā dokumenta forma, kas ir raksturīga parastajai likumdošanas procedūrai, ļauj pārskatāmi izvērtēt Padomes nostāju pēc Parlamenta pirmā lasījuma, Parlamenta otrā lasījuma grozījumus un norāda uz iespējamo prezidentūras piedāvāto kompromisu, kā arī satur informāciju par Parlamenta reakciju trialogā. Sk. arī 10.5.2.

Informācija par trialoga rezultātiem parasti tiek sniegta COREPER sanāksmēs.

169

Gatavojot instrukciju uz COREPER sanāksmēm, īpaši jāpievērš uzmanība tiem Parlamenta grozījumiem, kurus Padome nevar pieņemt. COREPER sanāksmes laikā dalībvalstis ir aicinātas izvērtēt Parlamenta piedāvātos grozījumus, lai pēc iespējas varētu rast kompromisu. Latvija, paužot savu viedokli par konkrētajiem grozījumiem, piedalās kopējās Padomes nostājas veidošanā. Šajā stadijā nav iespējams nākt klajā ar jaunām prasībām, kuras nav saistītas ar izskatāmajiem grozījumiem vai par kurām Padome jau vienojusies iepriekš.

e) Tiesību akta pieņemšana trešajā lasījumā Galīgā teksta redakcija (tiek apzīmēta ar kodu PE-CONS), kas atspoguļo Samierināšanas komitejā panākto vienošanos, tiek nodota juristiem lingvistiem un ir pieejama Parlamenta tīmekļa vietnē http://www.europarl.eu.int/code/default_en.htm.

Lai tiesību aktu varētu uzskatīt par pieņemtu, tas trīs mēnešu laikā (ar iespēju pagarināt par vienu mēnesi) jāapstiprina gan Parlamentā, gan Padomē. Parlaments ar vienkāršu balsu vairākumu balso par galīgo teksta redakciju trešajā lasījumā. Tas pats teksts tiek virzīts arī uz Ministru padomes sanāksmi, kurā to pieņem, balsojot ar kvalificētu balsu vairākumu. Pēc pieņemšanas trešajā lasījumā tiesību akts tiek publicēts “ES Oficiālajā vēstnesī”.

13.2.2. Īpašā likumdošanas procedūra (Special legislative procedure; Procédure législative spéciale)

Parlamenta iesaiste var tikt īstenota, konsultējoties (apspriežoties) ar Parlamentu vai lūdzot tā piekrišanu. Konkrētā Parlamenta iesaistes kārtība tiek noteikta primārā tiesību akta pantā, kas ir apspriežamā tiesību akta juridiskais pamats.

a) Konsultēšanās (apspriešanās) ar Parlamentu (Consultation; Consultation) Padomei ir jāuzklausa Parlamenta viedoklis par Komisijas priekšlikumu. Padome var neņemt vērā Parlamenta viedokli, ja tas ir atšķirīgs. Ja Padome noraida Parlamenta iebildumus, tai jāpieņem vienprātīgs lēmums.

Parlaments nevar piedāvāt savus grozījumus, tomēr Padome nav tiesīga pieņemt lēmumu, pirms Parlaments ir sniedzis savu viedokli.1

Konsultāciju procedūra tiek izmantota lauksaimniecības, nodokļu politikas, imigrācijas u.c. jautājumos.

b) Lūgums Parlamentam sniegt piekrišanu (Assent; Consentement )

Ja Padomei jālūdz Parlamenta piekrišana, Parlamentam ir iespējas paust savu viedokli vienā lasījumā, taču nav iespējas iesniegt savus grozījumus. Parlaments lēmumu pieņem ar absolūtu balsu vairākumu. Padome nevar jautājumu virzīt tālāk, kamēr Parlaments nav paudis savu viedokli. Parlamentam ir veto tiesības, un, ja Parlaments nepiekrīt tiesību aktam, Padome lēmumu nevar pieņemt.

1 1980.gadā EK Tiesa atcēla Padomes lēmumu par izoglukozi lauksaimniecības jomā, jo Padome bija pieņēmusi

lēmumu, negaidot Parlamenta atzinumu.

170

Šo kārtību izmanto salīdzinoši reti – attiecībā uz atsevišķiem monetārās politikas jautājumiem, lēmumiem, kas saistīti ar struktūrfondu finansējumu jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES, starptautiskajiem nolīgumiem u.c. jautājumiem.