DruVA l Ceturtdiena, 24. janvāris, 2019.4 oblIgāTā IEPIrKuMA KoMPonEnTI

Vakar apstiprinātās valdībasdeklarācijā viens no galvena-jiem uzdevumiem ir oikatcelšana.

Pie tā darbu sāka jau ie -priekšējā valdība, paredzot, kaatbalsta atcelšana varētu notiktlīdz 2022.gada 1.jan vārim. Jau nās valdības tapšanā šisjautājums tika īpaši ak tua li zēts,viens no ekonomikas ministrakandidātiem Didzis šmits (kPVLV) pat paziņoja, ka oik var at -celt kaut rīt. tiesa, pats gan noministrēšanas atteicās, varbūtsaprata, ka īstenot šo solījumunebūs viegli, jo eksperti norādauz iespējamām ties ve dībām,pat starptautiskām.

tomēr saeima 10.janvārī at -balstīja lēmuma projektu paroik atcelšanu. tajā deputāti aicina ekonomijas ministriju

stei dzami izstrādāt tiesību aktusatcelšanai no 31.marta, lai sa -ma zinātu elektroenerģijas iz-maksas patērētājiem Latvijā .saeima aicina ekonomikas mi -nistriju ievērot tiesiskuma princi-pus un, izstrādājot obligātā ie pir -kuma komponentes at cel šanasrisinājumus, ne pieļaut šomaksājumu veikšanu no citiemfinanšu avotiem, to pār veidi parcita veida mak sājumiem, mainotmaksājumu nosaukumu. 86deputāti balsoja par, četrinebalsoja, viņu vidū arī jauminētais D. šmits, kurš pats bijapriekšlikuma sniedzēju skaitā.

Pēc saeimas lēmuma eko -nomikas ministrija paziņoja, katā nekavējoties uzsākusi darbupie rīcības plāna, lai sadarbībāar tieslietu un Finanšu ministri-ju steidzamības kārtībā iz strā -dātu nepieciešamos tiesību ak-tu grozījumus.

būt vai nebūt

Vairākiem vēsturiskā Cēsu ra -jona teritorijā esošajiem elek -trības ražotājiem juridiskās ad -reses ir citās pilsētās un novados.Cēsīs darbību veic SIA“GTG 1”(izmanto dabasgāzi). Uzņēmumajuridiskā adrese ir Lielvārdē. Re -ģis trā minēta arī SIA “Cēsu sil -tumtīkli” ar koģenerācijas sta -cijām Rūpniecības un Bērzainesielā, taču sarakstā par mak sā ju -miem 2018.gadā uzņēmums ne -fi gu rē. Uzņēmuma valdes loceklisMāris Kānītis paskaidroja, ka“Cēsu siltumtīkli” šobrīd neražoelektroenerģiju koģenerācijā unnesaņem OIK atbalstu, tāpēc cēs -

niekiem nav jāuztraucas par pēk š -ņiem tarifa kāpumiem, ja Saeimabalsotu pārtraukt OIK atbalstu.

Amatas novadā darbojas četrasmazās hidroelektrostacijas (HES).Uz Mergupes Nītaures pagastāHES “Krīgaļu dzirnavas”, uz ņē -muma juridiskā adrese ir Rīgā. UzNedienes upes Amatas novadāSIA “Zāģeru dzirnavas”, īpašnieks“GA21”, kas reģistrēta Aglonasnovada Šķeltovas pagastā. UzAmatas upes Drabešu pagastā dar-bojas Kārļu aizsprosta HES, kaspieder SIA “Amatas HES”, kurajuridiskā adrese Rīgā. Vēl uzAmatas upes Drabešu pagastāatrodas Billes HES.

Divas mazās HES ir Pārgaujasnovadā. Raiskuma pagastā uzLen čupes darbojas “Kalna dzir-navas”, kas pieder IK “Bitmetadzir navas”. Straupes pagastā uzBras las upes darbojas “BraslasHES”, kas pieder SIA“BraslasHES”, juridiskā adrese Jelgavā.Vēl Pārgaujas novadā, Stalbes

pagastā, sadzīves atkritumu po -ligonā “Daibe”, darbojas “ZAAOEnerģija”, kas elektrību un sil-tumu ražo no biogāzes.

Vairāki OIK saņēmēji atrodasVecpiebalgas novadā. Taurenespagastā darbojas SIA “Taureneskoģenerācijas stacija”, kas izman-to šķeldu. Ūdeni enerģijas ra žo -šanai izmanto “Dzirnavas” uz Ori -sā res upes Inešu pagastā, kaspieder IU “Vecpiebalgas dzirna -vas”. Inešu pagastā darbojas arīSIA “ALL Transporting”, kas iz-manto biomasu. Vecpiebalgas pa -gastā darbojas SIA “Bioener ģijaVT”, kas izmanto šķeldu, bet uz -ņēmuma juridiskā adrese ir Rīgā.

Divas mazās HES uz Gaujas irJaunpiebalgas novadā: IlzēnuHES, kas pieder SIA “Jēcis”, betZosēnu pagastā Augstāres HES,kas pieder SIA “Krāce”.

Raunas novada Raunas pagastāuz Raunas upes ir “Dzirnavas”,kas pieder “Raunas dzirnavuHES”. q

Ekonomikas ministrija sā-ka ārkārtas pārbaudes 40 atjauno-jamo energoresursu (AER) koģe-nerācijas elektrostacijās, pēc topabeigšanas obligātā iepirkumaatļaujas atceltas 27 elektrostaci-jām. Ministrija secinājusi, ka tasļāvis novērst iespējamo obligātāiepirkuma komponentes (OIK)kopējo izmaksu pieaugumu tur-pmākajos desmit gados par aptu-veni 391 miljonu eiro.Vērtējot pārbaužu rezultātus, eko-nomikas ministrs uzsvēra, ka tie irgraujoši, jo divas trešdaļas komer-santu raduši robus normatīvajā re-

gulējumā un uzraudzības sistēmā.Viņš pārbaužu rezultātus nosaucapar vēl vienu spēcīgu signālu, kaOIK sistēma ir sevi degradējusi unpienācis laiks to izbeigt.

Atļaujas lielākoties atceltas, jokonstatēts, ka elektroenerģijas ra-žošana koģenerācijā noteiktajātermiņā atbilstoši normatīvu pra-sībām nav sākta.

Sodīto vidū daži uzņēmēji, kurielektrostacijas centās ierīkot arīmūsu pusē. Atļaujas anulētasSIA"Baltekogen" trim elektrosta-cijām Raunas novadā (uzņēmu-ma juridiskā adrese ir Garkalnesnovadā) un SIA"M Parks" unSIA"Tektus" Amatas novadā.Jāatzīmē, ka abu uzņēmumu juri-diskā adrese ir Mārupes novadā,abi pieder vieniem un tiem pa-šiem cilvēkiem. Interesanti, ja ti-cam portāla firmas.lv datiem,"Tektus" nozare minēta: sanāks-mju un tirdzniecības izstāžu or-ganizatoru pakalpojumi.

OIK atļauja atcelta arī SIA"Elek tro Rīdzene" elektrostacijai,kas gri bēja sākt darbu Cēsu nova-

da Vaives pagasta Rīdzenē, betkura juridiskā adrese ir Rīgā. Jau2012. gadā uzņēmums ar novadapašvaldību noslēdza līgumu parzemes nomu. Toreiz uzņēmējssolīja piesaistīt investīcijas, laiuzbūvētu modernu koģenerācijasstaciju, kas ļautu ekonomiski iz-mantot atjaunojamo kurināmo,vienlaikus nodrošinot Rī dze nesciema dau dzdzīvokļu namu ie-dzīvotājus ar lētu siltumu. Lī gu -mā tika noteikts, ka koģenerāci-jas stacija jāuzbūvē līdz 2014. ga-

da 1.novembrim. Taču gadi gāja,nekas nenotika, uzņēmējs lūdzajaunus termiņus. Pašvaldība vis-pirms noteica, ka būvniecība jā-veic līdz 2016.gada beigām, tadvēl viens pagarinājums līdz2018.gada beigām, un nu, visti-camāk, vairs nekādas koģenerā-cijas nebūs, līdz ar to Rīdzeneinekāda centralizētā siltuma.

Kā “Druva” uzzināja sarunās arRīdzenes iedzīvotājiem, uzņē-mējs no pašvaldības nomātajā ze-mes gabalā nekādu darbību nav

veicis, pat zāli neesot pļāvis.Vienreiz, lai it kā inscenētu darbī-bu un, iespējams, parādītu, kaelektrību ražo, atvedis dīzeļģene-ratoru un dažas stundas šādi ražo-jis elektrību, ko ielaidis kopējātīklā, tas arī viss.

Arī pašvaldībā apstiprināja, kabūvniecība nav veikta, vien pie-vilkts elektrības pievads, kur pie-slēgties. Būvatļauja nav pagari-nāta, ja sāktos darbi, tā jau būtunelikumīga būvniecība. Šobrīdpaš valdībā norit darbs pie zemesno mas līguma ar "Elektro Rī dze -ne" laušanas. Informācija arī vēs-ta, ka uzņēmums iesaistīts divāstiesvedībās.

Var vien piebilst, ka obligātaisiepirkums nav noteicošais elek-troenerģijas ražošanā. Ja ražotājsnepārdod elektroenerģiju obligā-tā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesī-bas darboties brīvā tirgus apstāk-ļos un pārdot elektroenerģiju jeb-kuram elektroenerģijas tirgotā-jam par par vienošanās cenu.Tāpat ražotājs koģenerācijas sta-cijā var turpināt ražot un pārdotarī siltumenerģiju, par cenu vie-nojoties ar pircēju un lietotāju.q

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

Lappusi sagatavojis jānis gabRāns

Anulētas atļaujas

OIK atbalsta saņēmēji mūsu pusē

Pirms aptuveni pusotra gada publiski izskanēja informācija par atsevišķu koģenerācijas elektrostacijuneatbilstību Ministru kabinetanoteikumu prasībām.

Atbilstoši Ekonomikas ministri-jas mājaslapā atrodamajamsubsidētās elektroenerģijasražotāju reģistram tajā iekļauti434 uzņēmumi (SIA, ZS, IK).To vidū arī vairāki, kuri darbo-jas mūspuses novados. Turpatatrodamas arī summas, kasmaksātas šiem elektroenerģijasražotājiem.

Tā kā OIK ēra tuvojas no bei -gu mam - lai gan nesaki hop, pirmsnav pārlēkts-, var nedaudz ies ka -tīties vēsturē. Katrs savos elek trī -bas rēķinos redzējis ailītes “Obli -gātā iepirkumu komponente”, kassadārdzina rēķinu. Zinām šo bubu-li OIK, ko politiķi tik čakli izman-toja priekšvēlēšanu cīņā unvaldības veidošanas procesā, betatgādināsim, par ko tad maksājam.

Elektroenerģijas obligātaisiepirkums ir valsts noteikts atbal-sta mehānisms ražotājiem, kaselektroenerģiju ražo ko ģe ne rā ci -jas stacijās vai no atjaunojamiemenergoresursiem. Sākums bija2005. gada 5. maijā, kad Saeimapieņēma Elektroenerģijas tirguslikumu, kas stājās spēkā tā pašagada 8. jūnijā.

Valsts atbalsts atkarībā no staci-

jas jaudas noteikts no 10 līdz 20gadiem. Atbilstoši likumam atbalstu īs te -no publiskais tirgotājs (no 2014.gada 1. aprīļa to dara AS "Ener ģi -jas publiskais tirgotājs"), kasiepērk elektroenerģiju obligātāiepirkuma ietvaros no ražotājiem,maksā garantēto maksu par elek -trostacijās uzstādīto jaudu, sedzbalansēšanas, kā arī ad minis -tratīvās izmaksas. Un to visu sedzvisi elektroenerģijas galalietotājiproporcionāli elektroenerģijaspatēriņam kā OIK maksājumu.

Informācija vēsta, ka no 2007.gada līdz 2017. gadam par OIKsa maksāti 1,8 miljardi eiro, ja sis -tēma nemainīsies līdz 2037. ga -dam, kad beigs pastāvēt OIKsais tības, vēl būs jāmaksā 1,5miljardi eiro.

Gribētos citēt nu jau bijušā eko -no mikas ministra Arvila Ašera -dena teikto intervijā portālam“LV”: “Mūsu problēma tā, ka

zaļo kilovatu esam nopirkuši parbūtiski daudz dārgāku cenu nekācitas valstis, neesam radījuši ino -vatīvu mehānismu, kas šiemuzņēmējiem liek attīstīties. Pēcbūtības – nopērc iekārtu, darbinito 15 gadus un iekasē naudu.Lielākajā daļā tās ir vienkāršasierīces, kuras ražo elektrību. Kasnotiek ar stacijām, kad beidzas li-cence? Stāv un nekustas, jo bezvalsts atbalsta tās ir bezjēdzīgas.Tas nozīmē, ka tautsaimniecībāneko neesam ieguvuši. Esamideāli integrēti Baltijas un Skan -di nāvijas energosistēmā un ener -ģiju varam brīvi nopirkt Ziemeļ -valstu elektroenerģijas tirgū parcenu, kas būtiski zemāka, nekāpatlaban par to maksājam.”

Protams, paliek jautājums, vaisistēmas ieviesēji tiešām nebijaiedziļinājušies, vai varbūt tomērviss bija citādi?q

Atkritumu apsaimniekošanasuzņēmuma “ZAAO” meitas uz -ņēmums “ZAAO Enerģija”, kamnoslēgts līgums par obligāto elek -troenerģijas iepirkumu, atrodassadzīves atkritumu poligonā “Dai -be”. Uzņēmuma pārstāve Za neLei mane skaidro, ka, “ZA AOEner ģija” elekt ro ener ģiju ražotikai no atkritumu poligonā ra du -šās gāzes: “Pra sības savākt gāziizriet no poligona darbību re gu lē -jošiem nor ma tī vajiem aktiem unValsts vides dienesta atļaujām.Gāzes utilizēšana, ražojot elektro -ener ģiju un siltum ener ģiju, ir viensno efektīvākajiem tās izman-tošanas veidiem. Sil tum enerģiju“ZAAO Enerģija” nodod poligona“Dai be” ražo ša nas un biroja ēkusiltum apgādei.”Stāstot par ieguvumiem no atbal-

sta, Z.Leimane norāda, ka parieņēmumu daļu, ko “ZAAO Ener -ģija” guvusi no elektro ener ģijaspār došanas, ticis samazināts sa dzī -ves atkritumu apglabāšanas tarifs:“Ja nākotnē šāda atbalsta nebūs,proporcionāli pieaugs at kri tumuapglabāšanas izmaksas. Neatkarīgino tā, vai turpmāk būs valsts papil-du atbalsts elektro ener ģijas ra žo -ša nai no poligona biogāzes, uz ņē -mums darbību tur pinās. Ja elek -tro enerģijas ie pirkuma tirgus cenabūs zemāka par “ZAAO Ener ģi -jas” ražošanas pašizmaksu, ļotiies pējams, ar daļu saražotāselektro enerģijas tiks aizvietotspoligona “Daibe” elektroenerģijaspašpatēriņš. Taču “ ZAAO Ener -ģija” neplāno iesaistīties ties ved ī -bā pret valsti gadījumā, ja būslēmums atcelt OIK.”q

Maksājam dārgāk nekā citi

Atkritumu poligonagāze jāsavāc

nTukšs lauks. apmēram šajā vietā bija iecerēta “Elektro Rīdzene”elektrostacija. kopš 2012. gada nekas tā arī nav noticis.

Foto: Marta Martinsone- kaša

PAgAstA LAPA. KAIVe 5DRuVA l Ceturtdiena, 24. janvāris, 2019.

“Mūsu uzmanības lokā irvide un kultūra,” saka Agneseun rāda, kas pērn gada nogalē ie-gādāts par projektā iegūto finan-sējumu: šujmašīna, adāmmašī-nas un griezējprinteris. “Vēl jārī-ko kursi, jo pašas vien apgūt vi-sas funkcijas nevaram. Par grie-zējprinteri ir liela interese arīskolniecēm, jo to var izmantotarī filca un ādas griešanai. Kādaiir ideja gatavot interesantu for-mu atstarotājus. Var veidot ap-sveikuma kartītes. Arī adāmma-šīnas un šujmašīna izmēģinātas,interesentes piesakās, nāk ar ma-teriālu un rada kaut ko skaistu,”skaidro biedrības vadītāja un uz-sver, ka būtiski piedāvāt iedzīvo-tājiem iespējas brīvo laiku pava-dīt saturīgi, iemācīties ko jaunu.

Pagasta rokdarbnieču kopa navliela, piecas sešas aktīvas dalīb-nieces, kuras nāk kopā, rīko ra-došās darbnīcas, dalās zināša-nām. Katru gadu biedrība īstenovismaz divus projektus - CēsuLauku partnerības “Leader” pro-jektu un vienu pašvaldības fi-nansēto “Dažādojam savu ikdie-nu”. Šujmašīnas, griezējprinteraun adāmmašīnas iegādei iegūti2127 eiro, bet baltā galdauta au-šanai 300 eiro. “Leader” līdzfi-nansējumu nodrošina pašvaldī-ba.“Projektu konkursi palīdz īste-

not idejas. Bērniem centrā rotaļulaukums bija ļoti vajadzīgs,vairākkārt “Leader” programmairakstījām projektu, līdz ieguvāmseptiņus tūkstošus eiro. Ar bied-rības līdzdalību atjaunots volej-bola laukums, šūti tērpi deju ko-pai, braukts arī ekskursijās,”stāsta Agnese un ar lepnumupiebilst, ka pirms dažiem ga-diem pašvaldības projektu kon-kursā “Da žādosim savu ikdienu”biedrība saņēma arī novada gal-veno balvu – 500 eiro, ko iz-mantoja tālākai darbībai. Šogad biedrība vēlas piesaistīt

līdzekļus, lai nopirktu inventārusacensību rīkošanai bērniem, vo-lejbola laukumam nepiecieša-mo. q

Paši dažādo ikdienu

Pagasta sabiedriskās dzīvesnorišu dažādošanā aktīvi iesaistās biedrība “Līdzās”. tā dibināta pirms vairākiem gadiem, bet aktīvi darbojaspēdējos gados, kad vadību uzņēmās Agnese CAunīte –BēRzIņA.

natliek tikai apGūt. agnese Caunīte – Bērziņa rāda, kā darbojasgriezējprinteris.

FAKtIn2006.gadā Kaives pagastā

bija deklarēti 424 iedzīvotāji, n2017.gada janvārī – 342,n 2018.gada vidū – 320, npatlaban – 312.

Pērn pagastā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

Kaives pagasta ikdienaDienas vidū Kaives centrā var satikt vien reto. “Kad ģimenes ārstam pieņemšana, tad centrā irvisvairāk cilvēku. tad arī kārtomaksājumus, parunājas ar sociālo darbinieku, iepērkas, aiziet uz bibliotēku,” stāstaKaives pagasta pārvaldes vadītājaRItA ČIČKAnoVA.

Kaivēnieši uzsver, ka tikaitie, kam nepieciešama dakterapalīdzība, spēj novērtēt, ka pa-gastā reizi nedēļā pieņem ģime-nes ārsts. Līdz šim reizi nedēļapieņēma arī ārsta palīdze, bet vi-ņa aizgājusi pensijā. “DakteriVasiļevski var apbrīnot, pie katraaizbrauc, lai kādi ceļi,” stāsta pieveikala satikta kaivēniete.

Sarunās ar pagasta iedzīvotā-jiem par to, kā ikdienā pietrūkst,kas būtu uzlabojams, visiem at-bilde viena – ceļi un darbavietas.

“Ceļš ir pats galvenais, kas va-jadzīgs. Kamēr nav labu ceļu, ie-dzīvotāji nespēj atbrīvot prātukam citam. Skaidrs, ka ieguldīta-jam nebūs atdeves, ja nevari būtdrošs, ka tad, kad vajadzēs, varēsiaizbraukt, kur nepieciešams.

Daudzās jomās varētu paciesties,pagaidīt, ja zinātu, ka tiek iegul-dīts ceļu sakārtošanā. Līdz šose-jai ir tikai 13 kilometri,” pārdo-mās dalās pagasta kultūras darbi-niece Agnese Caunīte-Bērziņa unpiebilst, ka ne jau Kaive vienīgaispagasts Latvijā, uz kuru nevaraizbraukt pa asfaltētu ceļu.

“Cilvēki ir pacietīgi, bet, ja parkaut ko sūdzas, tad par ceļiem.Tie zemākas kategorijas, sapro-tams, ka mazāk tiek tērēts uzturē-šanai. Ja piecos no rīta jābrauc uzdarbu, var gadīties, ka uz ceļa navnevienas redzamas sliedes, pir-mās iebrauc piena mašīnas.Uzsākt uzņēmējdarbību laukosnav vienkārši. Vairāki ir pamēģi-nājuši, bet, saprotot, ka produkci-ju ceļu dēļ nevarēs izvest, izejma-teriālus pievest, drīz vien darbībupārtraukuši,” pārdomas izsakaRita Čičkanova. Uz Cēsīm ar sa-biedrisko transportu kaivēniešivar aizbraukt pirmdienās, piekt-dienās un sestdienās un pēc stun-dām četrām braukt mājās.Svētdienās autobuss kursē tikaiuz pilsētu. Pagastā darbavietas ir pašvaldī-

bā, divos veikalos, vienā lielākāzemnieku saimniecībā, Skujenespamatskolā. Kaivē, salīdzinot arcitiem pagastiem, ir daudz nelielusaimniecību, kurās saimnieko ģi-

menes, bet arī šo saimniecībuskaits iet mazumā. Lauciniekusikdienā apkalpo autoveikali, arīcentrā iebrauc piena, gaļas pro-duktu un zivju tirgotāji. Zivīmgan pircēju ir aizvien mazāk, unarī tirgotājs te iegriežas aizvienretāk. Vienā veikalā, ja pasūta,var nopirkt arī siltas smalkmaizī-tes, tepat ceptu rupjmaizi.“Kam te dzimtas mājas, tie dzī-

vo un darbojas, izmanto iespējas,kādas ir. Vasarā ir daudz vasar-nieku, kuri te iegādājušies mā-jas,” saka R. Čičkanova.

Kaivēnieši atzīst, ka ir diezgankūtri kultūras pasākumu apmek-lētāji. Lai gan piedāvājums pie-tiekami plašs dažādām paau-dzēm. Pagasta aktu zāle ir aprīko-ta ar 3D kino demonstrēšanas ie-spējām. Laukos tas ir retums.Sarunās pagasta ļaudis atzīst, kagribētu jau aiziet uz kādu pasāku-mu, bet, ja ir saimniecība, navviegli izbrīvēt laiku un pēc darbadienas bieži vien pietrūkst spēka.

A. Caunīte – Bērziņa uzsver, kaKaives bagātība ir tās neskartādaba un cilvēku vienkāršība.“Kaives muižas parks ir mūsu vi-zītkarte. Šogad jāatjauno soli ungaldi pie ugunskura. Vecā rija,3×9 zālīšu dabas taka, viesunams, kurā var baudīt atpūtu klu-sumā," stāsta Agnese. q

Kā jums ikdienā pagastā pietrūkst?Gunta JanSone:

- Kā pastniece labi zinu, kādiir ceļi. Bīstami braukt pa ceļuKatrīna – Leimaņi – Kaive –Aprāni. Ja vēl pretī brauc kokve-dējs ar piekabi, nav, kur palikt.Vasarā var arī aizbraukt uz pa-sākumiem, koncertiem, citur, betziemā pirkt biļeti riskanti, jo ne-

var būt drošs, ka varēs tikt līdzšosejai vai līdz mājai. Vasarāuz ceļiem skatu aizsedz krūmi.

JāniS meļķiS: - Darba nav. Jādomā, ko da-

rīt, pensijas gadi tuvojas. Kādigadījuma darbi vēl atrodas, betnodokļus arī gribas maksāt.Esmu strādājis zāģētavāsKaivē, Taurenē, to vairs nav.Daži brauc uz Vecpiebalgu, betarī, ja baļķu nav, darba nav.

APTAUJA

Kad Inese sutA stāsta parikdienu, neatstāj jautājums – cik viņai diennaktī ir stundu.“Vienā skrējienā, tad var daudzpaspēt,” saka “tanuļu” saimniece.

Viņai kūtī ir piecas slauca-mas govis, pieci gaļas lopi.Rudenī ganāmpulku nācies ne-daudz samazināt, jo karstajā va-sarā bija grūti sagādāt sienu.Inese ir arī mājražotāja. Ja kādspasūta, sasien sieru. Vēl viņa netikai savai, arī vairākām kaimiņusaimniecībām kārto grāmatvedī-bu, vēl reizi nedēļā ir friziere.“Vairāk darba frizierim nav, betpagastmājā īrēju telpas, savu rei-zi jau katram gribas saposties,”bilst Inese. Viņa ir ne tikai čakla rokdarb -

niece, bet arī vada pagasta lietiš-ķās mākslas kolektīvu "Saules -svece" un aktīvi darbojas

Latvijas Lauku sieviešu apvienī-bā, ar saviem darbiem piedalāsizstādēs Rāmavā un Ķīpsalā.“Izstādēs varu sevi parādīt, satiktcitas lauku sievas, redzēt, ko da-ra. Rokdarbi ir mana sirdslieta.Adu, aužu, pērļoju, apgleznojuzīdu. Pēdējā aizraušanās – veido-ju kristāla glezniņas," pastāstaInese un atzīst, ka agrāk depresi-ja bija sveša, jo sievietes strādājarokdarbus, tad nav iespējamsmocīt sevi ar problēmām.No bērnības Inesei tuvs teātris.

Viņa spēlē Kaives amatierteātrī“Aka”. Savā dzimšanas dienāInese draugiem un pagasta ļau-dīm sagādāja pārsteigumu – dze-jas pēcpusdienu. “Cilvēku pagastā ir aizvien ma-

zāk. Ja parēķina, mazās saimnie-cības nopelnīt nevar, ar izaudzē-to nodrošina sevi un radus. Labi,

ka ir platībmaksājumi, tie ir lielsatspaids. Daru daudzus darbus,bet nespēju samaksāt tādu soci -ālo nodokli, lai cerētu uz normā-lu pensiju. Nav jau grūti kaut kopieciest, ja zini, ka būs labāk.Bet, ja redzi, ka tā nav, kļūst bē-dīgi,” teic Inese.Par laucinieku ikdienas lielāko

problēmu viņa uzreiz nosauc ce-ļus. “Drīz ceļu nebūs. Pie“Tanuļiem” ir pirmās brīvvalstslaikā būvētais ceļš. Pamatos likabaļķus. Tagad greiders ceļ ārābaļķus un mālainās vietas nav iz-braucamas. Šoziem jau pāris rei-žu nācās uz ceļa izmēģināt tan-go, jo mašīna slīdēja šķērsām,”pastāsta Inese un piebilst, ja val-stī par ceļiem nedomās, nav vērtsrunāt par lauku attīstību. q

AttīstībaiVecpiebalgas novada paš -

valdība Kaives pagastā īstenojusiprojektus:

"Ūdenssaimniecības infrastruk -tūras attīstība Kaives ciemā (no2011. - 2013.gadam) - 304097,45eiro; "Kinomānija Kaivē - 3D kinoizveide" (2014.gadā) - 19476,79eiro.

2017.gadā veikts Kaives pa-gasta pārvaldes ēkas fasādes kos-mētiskais remonts, veikti remont -darbi parka mājā (ielikta grīda, lo-gi, nosiltināta jumta konstrukcija) ,lai tajā ierīkotu Kaives pagastamuzeju un organizētu dažādus se-minārus.

Saimnieciskā kārtā pērn veiktsestrādes skatuves remonts,Kaives muižas parkā uzstādītaslielās šūpoles, sakārtota Leimaņukapu teritorija.

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

Lappusi sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Var paspēt daudz