aizputes novada 2015. gada avīze nr. 65 (4.32 mb)

Nr. 65 2015. gada 6.maijâ Aizputes novada domes izdevums

Tautai piederîgais ar dzeju un dzîvi

Saulainâ sestdienas pçc-pusdienâ Aizputç ar dzejniekuJâni Peteru tikties bija ieradiesprâvs pulciòð interesentu.

Ciemiòu aizkustinâja mâji-nieku sagatavotie sveicieni, îpaðiviòð uzteica Aizputesvidusskolnieku Robertu Ðtâlu,kurð norunâja dzejoli Vçjâ (izlaseSvçtâ mierâ, sâpçs mûþîgâs).Vispirms priecçjusi dzejoïa izvçle,jo, “kad aktieri izvçlas, parasti par5.lappusi tâlak netiek”, klausotiesbijis jûtams, ka puisis izjutis, korunâ.

Turçt valoduJ.Peters atgâdinâja – kâdreiz

dzeja bija tâ, kas turçja tautu virsûdens, lasîtâji meklçja OjâraVâcieða, Imanta Ziedoòa, MâraÈaklâ, arî viòa darbus. Tagad laikiir citi, bet dzejas uzdevums allaþbijis turçt augstâ lîmenî tîru,precîzu, skaistu valodu. Kâparaugs tika minçta nesen aizsaulçaizvadîtâ dzejniece Astrîde Ivaska(dzejnieks arî mudinâja iepazîtA.Ivaskas darbus tieði valodas dçï,turklât viòas mûþs lielâkotiespagâjis trimdâ), cik skaisti viòalasîjusi dzeju – tâ bijusi kâ valodassimfonija, ðíitis, ka „runâ nevis 88gadus veca kundze, bet jauna,skaista sieviete”. Dzejniekspârliecinâts, ka mums bijuði arîgrûtâki laiki nekâ tagad, betvaloda ir, pastâv. Viòaprât, tieðimazâs pilsçtas konsolidç(integrâcijas vârds gan paðamnepatîkot) cilvçkus, savukârtvaloda norâda uz identitâti, un, ja

kâds runâ mûsu valodâ, viòð irmûsçjais.

Dzejoïi ar stâstuPçrn iznâca izlase Visu mûþu

man ir Dzejas dienas (1968. –2014. gadâ tapuði darbi), ar vienuno jaunâkajiem, tituldzejoli,autors sâka lasîjumu, betkomentâri izvçrtâs par îstâmsabiedrîbas, kultûras vçsturesmâcîbstundâm, kurâs mijâs viesaatmiòas, komentâri, klausîtâjujautâjumi. Dzejoïi ar stâstu – ðâduformulçjumu dzejnieks akceptçja,piebilstot, ka tâpat esot ar gleznâmviòa mâjâs – par katru ir savsstâstâmais, katrai sava vçsture. Vaidzejolî piesauktie autori ðodienaslasîtâjiem ir zinâmi? Kâds irpriekðstats, piemçram, par JâniSudrabkalnu – vai ir tikai „es ejupâr robeþâm paceltu galvu” unlatvju zîle Kremïa tornî? Tramîgs,psiholoìiski jûtîgs cilvçks artraìisku likteni. Vajag novçrstnetaisnîbu, kas pret viòu radîta –uzskata J.Peters. Tâpçc viòð bijisiniciators uzvedumam Trubadûrsuz çzeïa Nacionâlajâ teâtrî(iespçjams, ka rudenî izrâde atkalbûs skatâma), tas tapis kopâ arRaimondu Paulu. „Nepazîstam,bet lamâjam vai noklusçjam,” tâdzejnieks raksturoja ðodienasattieksmi pret J.Sudrabkalnu,piesaucot arî Aleksandru Èaku,kurð tiek mîlçts, ir populârs, betarî viòa pçckara dzejoïos nodevulaikam ir gana, taèu tas ir piedots.Satriecoðas savâ atklâtîbâ esotJ.Sudrabkalna dienasgrâmatas,

kaut vai ieraksts: „Es apbrînojuMajakovska un Fadejeva drosmiizdarît to, ko izdarîja (abi krievurakstnieki dzîvi beidza paðnâvîbâ– aut.).” J.Peters atgâdinâja, kasavulaik trimdas latvieði asipârmetuði Latvijas literâtiemjebkuru pielâgoðanos, bet „viòijau nepazina ðo dzîvi”, cenzûrasslogu.

„Jâneli, pârcelies uz Rîgu!”„Esmu dzimis kurzemnieks,

Priekulç, bet Kurzemei neesmuuzticîgs,” saka dzejnieks. 1964.gadâ viòu, Liepâjas rajona avîzesÏeòina Ceïð korespondentu, uzgalvaspilsçtu aizsaukusi MirdzaÍempe: „Jâneli (tâ viòa manisauca), pârcelies uz Rîgu! Viòaaizveda mani pie Cîòas redaktora,un mani norîkoja strâdâtlauksaimniecîbas nodaïâ. Gribçjujau kultûras nodaïâ, bet labi vienir, ka tâ.” Bet dzejolî Maniemvecâkiem ir tâlo gadu Liepâja, kur„aiz liepu vârtiem/ uz auklas baltikrekli þûst”.

No vienas Kurzemes vietas uzcitu ìimene pârceïojusi karabeigâs: Priekule tikusi pamatîgibombardçta (kâpçc par to netiekrakstîts – retoriski vaicâdzejnieks), cilvçki devuðies bçgïugaitâs, un mazais Jânis nonâcisBunkâ, Krotç, cilvçki bijuðidaþâdi – vieni pieòçma, atïâvakâdu laiciòu palikt, citi rîdîjuðivirsû suòus. Visbeidzot Laþaspagastâ netâlu no Aizputes (mâjasgan vairs neesot prâtâ) sagaidîtaskara beigas. „Atceros, kâ gaudoja

sirçnas, baiïu sâkumâ nebija – tâspielipa no pieauguðajiem. Gulçtmani lika ar visiem zâbakiem, betnesaðòorçtiem. Saimniekiem bijajânodod vâcieðiem produkti, nomanis, lai neizpïâpâtos, cik îstilopiòu un putnu ir, to slçpa. 25 vis-tas tika uzdotas oficiâli, bet bija60 – daïa meþâ. Sievietessatraucâs, kâ bez gaiïa dabûscâïus, bija jânogâdâ meþâ, bet tas,provokators, dziedâja. Un tad numan arî atklâja, kas notiek.

Vâcu karavîri mani, puiðeli,mîlçja – râdîja fotogrâfijas, òçmaklçpî. Vienu rîtu viss bija kluss,un auklîte teica, ka vâcieðiaizbçguði, pçc kâdâm 10 stundâmieradâs krievi, pirmie nâca unlaupîja. Pçc tam bija tâdi, kas arîòçma mani klçpî, zîmçja un likaman uzpleèu zvaigznes, sacîja –ti buìeð oficerom (tu bûsivirsnieks). Tâ starp divâm varâmesmu bijis kopð bçrnîbas,” secinadzejnieks.

Bet par Kurzemi viòð piebilst –tagad tiekoties ar kurzem-niekiem, aizvien vairâkpârliecinoties, ka viòi nav neskopi, ne iedomîgi, jâ, varbûtatturîgâki nekâ, piemçram,Latgalç. Savulaik Literatûraspropagandas biroja rîkotajosizbraukumos sâkumâ uz Latgalirakstnieki nav gribçjuði braukt,bet, kad saklausîjuðies par turienesïauþu viesmîlîbu, devuðiesmîïuprât.

Ierakstîts mûzikâJ.Peters bieþi tiek piesaukts

tandçmâ ar Raimondu Paulu, taèuraþîga radoðâ sadarbîbaveidojusies arî ar Mârtiòu Braunu,Uldi Stabulnieku, Ivaru Vîgneru,Imantu Kalniòu u.c., un tie atkalir stâsti ar garðu.

Savu muzikalitâti dzejnieksraksturo ar humoru: „ Dziedâjisesmu, bet citiem nepatika.”Viòaprât, uzmanîbas vçrti irskolas kori, pats gan savulaik notâ bçguïojis; ja koris ir kâ sods,tas nepatîk, bet bez mûzikas mçsnebûtu tie, kas esam.

Kad dzejniekam tika jautâts, vainav gribçjies kâdus senâkusdzejoïus palabot, jo augusi taèupaða meistarîba, radusiespieredze, atbildç skançja, ka toviòð nedarot: „Kad dzejolisgatavs, es no tâ atvados.” Bet,kamçr radies îstais variants, apkârtmçtâjoties kâdas lapas 20, taèu tâstad esot, ko iekurinât kamînu. Kadðoziem organizçta labdarîbasizsole Likteòdârza atbalstam,dzejnieks aicinâts iedot kâdurokraksta lapu, tad nu, lai bûtu arîviòa artava ðajâ pasâkumâ,sameklçjis 1972. gadâ rakstîtu, bet

nepublicçtu dzejoli. Tâpat viòamesot maz joku dzejoïu, ja nugriboties tâdus dzirdçt, tadjâdodas uz abâm Nacionâlâ teâtraizrâdçm Latgola.lv. Runâjot pariedvesmu, dzejnieks viennosmaida – nekas nespçjiedvesmot vairâk par sievieti, joDievs neko skaistâku nav radîjis.

Pârdomâm – trîs stundasDaudz stâstâmâ J.Peteram par

gadiem, ko viòð pavadîjaMaskavâ, vispirms kïûstot parLatvijas pastâvîgo pârstâvi (1990.gadâ katrai republikai bijis tâdspseidovçstnieks, tolaik vçlLatvijas kâ neatkarîgas valstsnebija), pçc tam par vçstnieku.

„Vçstnieka darbs ir sekas tam,ka prâtîgi radîjâm Tautas fronti, todibinot, rîkojos diplomâtiski, visudarîju mierîgi, pratu sarunâties arvaru. Tautas fronte varçja arîuzsprâgt, mums jau bija bijis1905. gads ar dedzinâðanâm,zinâja strçlniekus, par to runâjaMaskavâ, baidîjâs Vaðingtonâ.ASV tolaik ïoti saudzçjaGorbaèovu, Rietumi bijasatraukuðies, ko darîsim arkrieviem, vai nedeportçsim. Betmçs par brîvîbu cînîjâmies arvârdu. Piedâvâjumu kïût parpastâvîgo pârstâvi saòçmuKremïa çdnîcâ. Dzçrâm kafiju, unIvars Godmanis teica, kaiepriekðçjo pârstâvi òemðot nost.Saku, lai ïauj padomât vismaz trîsdienas. Viòð teica – trîs stundas!Tâ pçc trim stundâm iznâca deviòigadi,” atceras dzejnieks. Jautâts,vai politiskâ, sabiedriskâdarbinieka mûþs bijis tikpatlaimîgs kâ dzejniekam, J.Petersbrîdi klusç, jo vienas atbildes nav.Atmodas laiks, Tautas fronte,vçstnieka darbs bijis interesants,tie bijuði spraigi gadi, kamsalîdzinâjuma nav, palicisgandarîjums par padarîto. „Kadatgriezos no Maskavas, apskauduMâri Èaklo, kurð bija uzrakstîjistik daudz. Man dzejâ tie bijatukðie gadi,” dzejnieks atkalnosmaida.

Negribçtu pârcilvçkuBez sarunâm par politiku

neiztikt arî ðajâ ðodienaskontekstâ, un vispirms –prezidenta vçlçðanas. J.Peterssaka – viòð negribçtu pârcilvçku,jo sabiedrîbâ diemþçl ir pârâk lielavçlme tieði pçc tâda, taèupârcilvçku vienkârði nav. Uz ðâdafona var pazaudçt saprâtîgukandidâta novçrtçjumu. Taèu vçrâòemams esot Vairas Vîíes-Freibergas atgâdinâjums ïautprezidentam pirmâs 100 dienasbrîvi strâdât, bet „pie mums jaupirmajâ stundâ krît virsû”.Konkrçtus kandidâtus gannegriboties nosaukt, taèucienîjamu pretendentu esot daudz,

Foto

: Mod

ris R

uben

is (Kurzemnieks)

(Turpinâjums 2. lpp.)

Dzejnieks Jânis Peters un pasâkuma vadîtâja - skolotâja Vita Valdmane

2

Oficiâlâs ziòas

Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Prasîbas pretendentam:-atbilstîba Izglîtîbas likumâ un Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas likumânoteiktajâm prasîbâm strâdât par pedagogu;-atbilstîba Izglîtîbas likumâ un Ministru kabineta noteikumos parpedagogiem nepiecieðamo izglîtîbu un profesionâlo kvalifikâcijuun profesionâlâs pilnveides kârtîbu noteiktajâm prasîbâm;-valsts valodas prasmes prasîbâm augstâkajâ lîmenî atbilstoði Valstsvalodas likuma prasîbâm un vismaz vienas Eiropas Savienîbasoficiâlâs valodas prasme profesionâlajai darbîbai nepiecieðamajâapjomâ;-vismaz trîs gadu pieredze izglîtîbas vadîbas darbâ.

Iesniedzamie dokumenti:-motivâcijas vçstule;-izglîtîbas dokumenta kopija (iesniedzot, uzrâdît oriìinâlu);-profesionâlâs pilnveides apliecinoðo dokumentu kopijas;-CV.

Dokumentus iesniegt Aizputes novada domç 18.kab., Atmodasielâ 22, Aizputç lîdz 2015.gada 11.maijam plkst. 16.00.Informâcija pa telefonu 29138082.

(Turpinâjums no 1.lpp.)

Domes sçdç 30. aprîlî•Noteica paðvaldîbas autoceïuuzturçðanas klases 2015. gadavasaras sezonâ Kalvenes pagastâ.•Apstiprinâja noteikumus parûdens un kanalizâcijas patçriòauzskaites un aprçíinu kârtîbuSIA “Aizputes komunâlaisuzòçmums” klientiem.•Apstiprinâja SIA „Aizputesnami”, SIA „Aizputes komunâlaisuzòçmums” un SIA „KS Cîrava”darbîbas stratçìiju.•Apstiprinâja Aizputes novadadomç iesniegto SIA „RAS 30”2014.gada pârskatu, t.sk. vadîbasziòojumu un finanðu pârskatu arbilances kopsummu EUR288882, paðu kapitâlu EUR284549 un gada finanðu rezultâtu– zaudçjumus EUR 366.•Apstiprinâja Laþas speciâlâsinternâtpamatskolas 2014. gadafinanðu pârskatu un vadîbasziòojumu. Pârskata gada budþetaizpildes rezultâts EUR 6197,bilances kopsumma EUR 80 548.•Apstiprinâja Aizputes novadadomes 2014. gada finanðupârskatu un vadîbas ziòojumu.Pârskata gada budþeta izpildesrezultâts EUR 1 178 914, bilanceskopsumma EUR 26 343 999.•Apstiprinâja Aizputes novadadomes 2014. gada konsolidçtofinanðu pârskatu un vadîbasziòojumu. Konsolidçtais pârskatsietver Aizputes novada domesfinanðu pârskatu un Laþasspeciâlâs internâtpamatskolasgada pârskatu. Pârskata gadabudþeta izpildes rezultâts EUR1 179 757, bilances kopsummaEUR 26 424 547.•Nolçma atbalstît Aizputesbaptistu draudzi, pieðíirotdotâciju EUR 500 lîdz-finansçjumam jaunieðu angïuvalodas nometnes dalîbasmaksâm. Nometne tiek rîkotasadarbîbâ ar organizâciju„Jaunieðu virzîba”, kurâ plânotslietderîgi pavadît laiku arjaunieðiem no ASV 2015. gadavasarâ no 25.07.2015. –01.08.2015.•Nolçma atbalstît Starpnozarumâkslas grupu „SERDE” arlîdzfinansçjumu EUR 2500apmçrâ starptautiskâ projekta„FRONTIERS IN RETREAT”plânotâs aktivitâtes no 2015. gada

1. maija - 30. septembrim unlîdzfinansçt 12.starptautiskâèuguna mâkslas simpoziju EUR1750 apmçrâ.•Apstiprinâja Aizputes pilsçtaspavasara un rudens gadatirgunoteikumus.•Nolçma pieðíirt dotâciju EUR1500.00 Kurzemes plânoðanasreìionam kopçju projekturealizâcijai 2014.-2020.plânoðanas periodâ.•Pieðíîra invalîdu biedrîbai„Cerîba” dotâciju EUR 100,-apmçrâ projekta „Sociâlâspalîdzîbas sniegðana”realizçðanai.•Nolçma òemt vidçja termiòaaizdevumu EUR 133 000 apmçrâno Valsts kases lîdz pieciemgadiem ar Valsts kases noteiktogada mainîgo eiro aizdevumaprocenta likmi. Aizòçmumalîdzekïi tiks izlietoti Dzçrvespamatskolas renovâcijas otrâskârtas darbu pabeigðanai.Aizdevums tiks òemts no Valstskases 2015. gada 3.ceturksnî,pamatojoties uz bûvniecîbasmaksâjuma rçíiniem. Kredîtapamatsumma jâsâk atmaksât nevçlâk kâ 2016. gada janvârî.•Nolçma atbalstît Aizputesnovada jauno volejbolistu unsporta skolu audzçkòu dalîbuKuldîgas novada sporta skolasorganizçtajâ sporta un atpûtasnometnç „Îvande 2015” (2015.gadâ no 27. lîdz 31. jûlijamÎvandç), finansçjot 50% apmçrâjauno sportistu dalîbas maksas unpilnu nometnes finansçðanutreneriem EUR 1725 apmçrâ.•Nolçma segt SIA „Aizputesnami” paðvaldîbai piederoðodzîvokïu, kuru îrnieki miruði vaiievietoti pansionâtâ, îres parâduspar summu EUR 1066.46,•Nolçma apmaksât SIA„Aizputes Komunâlaisuzòçmums” uzskaitîtos parâduspar centralizçto apkuripaðvaldîbai piederoðosbezîrnieku dzîvokïos par summuEUR 136.71 sekojoðâs adresçs:Jelgavas iela 11-40, Raiòa bulv.5-41, Saules iela 3-5, Cepïa iela 1-42.•Nolçma klasificçt konteinertipabûvi Atmodas ielâ 20A, Aizputç,Aizputes novadâ, kas atrodas uzAizputes novada domei piekritîgâ

zemes gabala, kâ ainavu bojâjoðu.Uzdeva paðvaldîbai slçgt lîgumuar komersantu par bûvesnojaukðanu.•Apstiprinâja Aizputes novadadomç iesniegto SIA „Liepâjasreìiona tûrisma informâcijasbirojs 2014. gada pârskatu, t.sk.vadîbas ziòojumu un finanðupârskatu ar bilances kopsummuEUR 109700, paðu kapitâlu EUR64075 un gada finanðu rezultâtu– peïòu EUR 24519. Piekrita, kaar pârskata gada peïòu EUR24519 sedz uzkrâtos iepriekðçjogadu zaudçjumus.

Vçl domes sçdç izskatîja sekojoðusjautâjumus:par palîdzîbu dzîvokïa jautâjumarisinâðanâ;par zemes jautâjumiem;par grozîjumiem 26.08.2009.„Kârtîba, kâdâ aprçíina un sadalavalsts budþeta mçrídotâcijupirmsskolas, vispârçjâspamatizglîtîbas un vispârçjâsvidçjâs izglîtîbas iestâþu pedagogudarba samaksai un valsts sociâlâsapdroðinâðanas obligâtajâmiemaksâm Aizputes novadaskolâs;par dotâciju SIA “Aizputes nami”ðíûòa Kuldîgas ielâ 24celtniecîbai;par Apriíu muzeja maksaspakalpojumu apstiprinâðanu;par aizòçmumu no Valsts kasesRaiòa bulvâra un Cepïu ielasposmu rekonstrukcijai Aizputç;par atkârtotas izsoles organizçðanunekustamajam îpaðumam„Vecvietas”, Aizputes pagastâ;par çdinâðanas maksasapstiprinâðanu dalîbniekiemÌimeòu svçtkos;par koncerta „Es mâcçju dancivest” dalîbas maksas un nolikumaapstiprinâðanu;par intereðu izglîtîbas programmukonkursu 2015./2016.mâcîbugadam;par îpaðumu atsavinâðanuKalvenes un Kazdangas pagastos;par Aizputes vidusskolas tehniskâprojekta izstrâdi;informâciju par bûvniecîbasiesniegumu garâþu pârbûveiKalvenes ielâ 16 B Aizputç;par nedzîvojamo telpu nomuGulbja laboratorijai Avotu ielâ 2Aizputç.

Ðogad Aizputç nebija seviðíidaudz talkotâju, tomçr gribaspateikt paldies Laþas ielas 18garâþu teritorijas talciniekiem,aktîvajiem pensionâriem, kasturpina kopt Tebras malu unsaliòu, SIA “Aizputeskomunâlais uzòçmums”darbiniekiem par Tebras malas

Aizputes novada dome sveic iedzîvotâjusLatvijas Republikas Neatkarîbas deklarâcijas

pasludinâðanas 25. gadadienâ!

Aizputes novada dome pârdod izsolç ar augðupejoðu solinekustamo îpaðumu „Vecvietas” Aizputes pagastâ, Aizputes novadâ,kadastra Nr. 6462 007 0044, kas sastâv no diviem neapbûvçtiemzemes gabaliem ar kopçjo platîbu 31.08 ha.

Izsoles sâkumcena EUR 68 000,00 seðdesmit astoòi tûkstoði euro00 eurocenti), izsoles soli 100,00 (viens simts euro 00 eurocenti),izsoles dalîbas maksu EUR 50,00 (piecdesmit euro 00 eurocenti).

Izsole notiks 2015.gada 12.jûnijâ plkst. 10.00 Aizputes novadadomç, Atmodas ielâ – 22, Aizputç. Izsoles dalîbniekiem jâpiesakâsdomç, Atmodas ielâ -22 Aizputç, LV-3456, 18.kabinetâ lîdz2015.gada 11.aprîlî, plkst.15.00.

Izsole

Aizputes novada dome izsludina

intereðu izglîtîbas programmu konkursu2015./2016.mâcîbu gadam.Programmas iesniegt lîdz 2015.gada 11.jûnijam Atmodas ielâ 16,13.kabinetâ.Intereðu izglîtîbas programmu finansçðanas kârtîbawww.aizputesnovads.lv sadaïâ izglîtîba.

Aizputes novada Dome izsludina konkursu uz Aizputes novada Neklâtienes

vidusskolas direktora amatu

***

Paldies talkotâjiemsakopðanu zem sabiedriskâspirts, kâ arî domesdarbiniekiem, kuri talkojapeldçtavâ.

Turpinâsim turçt sakoptâsteritorijas arî ikdienânepiegruþotas un kârtîgas!

Aizputes novada domesizpilddirektore Astrîda Eòìele

nu kaut vai Imants Lancmanis.Cits jautâjums – vai cilvçkspiekrît ðim amatam. Bet, uzstâjotpar tautas vçlçtu prezidentu, esotjâbût apdomîgiem, jo tas var bûtbîstami. „Kâdreiz par prezidentubûtu varçjis kïût arî Rubiks, manbija kauns par cilvçkiem, kadSaeimâ iekïuva Zîgerists, afçristsar banâniem,” strikts kïûstJ.Peters.

Lai nepazûd debesisKrâjumâ Tautas skaitîðana

lasâms dzejolis Uzturiet debesisspçkâ, par tajâ izteikto aicinâjumuautors vispirms nosmaida, ka esotjau mazliet didaktisks, betdzejniekiem daþkârt gribotiesuzdoties par pamâcîtâjiem. Taèuvarot sacît arî citâdi – uzturietsavus ideâlus! „To dzejnieks lûdz,es jau neko nevaru pavçlçt. Manarî tâs debesis reizçm irpazuduðas. Mans glâbiòðvispirms ir mâkslâ. Taèu tâ navtikai jârada, bet katrâ cilvçkâ

vajadzçtu uzturçt mâkslasvajadzîbu. Nezinu, cik procentutie ir, bet latvieði pârpilda teâtrazâles, nupat jau arî simfoniskokoncertu zâles, kas agrâk nebija.Varbût tie ir vieni un tie paðicilvçki, kas iet uz 10 izrâdçm, unbeigâs iznâk liels skaits? Betnevajag pârspîlçt mâkslas,dzejnieku vietu. Ar baudu skatos,ka cilvçki kaut ko kolekcionç, nukaut vai lauku cilvçki senusdarbarîkus, ja cilvçks ir radoðs(vârds radoðums gan mannepatîk, nezin kur tâds radies)jebkurâ jomâ – galdnieks taisagaldu, kâds glezno savampriekam u.c. – viòâ ir debesis.Esmu domâjis, ko lai dara cilvçks,kas strâdâjis konkrçtâ profesijâ,nu kaut vai virpotâjs, aizejotpensijâ, ja viòam nav nekâdu cituintereðu. Tâ ir traìçdija, ja navcitas aizrauðanâs. Bet, ja iraizrauðanâs ar dârzu, bçrniem vaiko citu, tad debesis ir.”

Mârîte Milzere

Darâm zinâmu, ka tilts pâri Tebras upei, kurð atrodas starpAizputes un Kazdangas pagastiem ceïa posmâ Aizputes pagastacentrs – Elderi – Mazbojas, ir slçgts uz nenoteiktu laiku. Tilts iravârijas stâvoklî.

Atvainojamies par sagâdâtajâm neçrtîbâm.Aizputes pagasta pârvalde Kazdangas pagasta pârvalde

***

Aizputes novada iedzîvotâju zinâðanai

3 Nr. 65 2015. gada 6.maijs

Mâcîbu priekðmetu olimpiâþu rezultâti2014./2015. mâcîbu gadâ

Noslçguðâs 2.posma mâcîbupriekðmetu olimpiâdes, kurâspiedalâs skolçni no 9 novadiem– Aizputes, Alsungas, Durbes,Grobiòas, Nîcas, Pâvilostas,Priekules, Rucavas un Vaiòodesnovadiem. Skolçniem bija ie-spçja pârbaudît savas zinâðanaspavisam 26 olimpiâdçs. NoAizputes novada olimpiâdçspiedalîjâs 269 skolçni, iegûstot101 godalgotu vietu. Izvçrtçjotskolçnu skaitu, kas piedalîjâsolimpiâdçs, attiecîbâ pret kopçjoskolçnu skaitu izglîtîbas iestâdç,visaktîvâk olimpiâdçs startçjaKalvenes pamatskolas, Aizputesvidusskolas un Dzçrvespamatskolas skolçni.

Ðogad 8 Aizputes novadaskolçni tika uzaicinâti piedalîtiesvalsts mçroga olimpiâdçs: noAizputes vidusskolas UìisÂboltiòð (12.kl.) piedalîjâsvçstures un ìeogrâfijasolimpiâdçs; Kristîne Ernest-sone (12.kl.) un Ieva Ozola(11.kl.) – latvieðu valodas unliteratûras olimpiâdç; KristîneJansone (10.kl.), Jurìis TomsLiepiòð (11.kl.), Pçteris Lanka(12.kl.), Jânis Muiþnieks(12.kl.) piedalîjâs matemâtikasolimpiâdç; no Kalvenespamatskolas Jânis Birznieks(9.kl.) piedalîjâs valstsmatemâtikas olimpiâdç unPçteris Lanka tika uzaicinâtspiedalîties valsts vâcu valodasolimpiâdç. Ðie skolçni novadaolimpiâdçs izcînija 1.vietu.

Trîs Aizputes vidusskolasskolnieces tika uzaicinâtaspiedalîties valsts skolçnu zinât-niski pçtniecisko darbu konkursâun ieguva godalgotas vietas:

- Eva Jansone (12.kl.) unKristîne Ernestsone (12.kl.)ieguva 1.vietu, skolotâja VitaBuzoverova;

- Ieva Ozola (11.kl.) ieguva2.vietu, skolotâja VikaVasiïevska.

Kurzemes reìiona ìeogrâfijasolimpiâdç 7.kl. Atzinîbu ieguvaMâteru Jura Kazdangaspamatskolas skolniece IevaSudraba, skolotâja Vita Roìe.

Kurzemes reìiona vizuâlâsmâkslas olimpiâdç Ieva Ozola,Aizputes vsk. 11.kl. skolniece,ieguva 3.vietu, skolotâja IlzeSpîre, un Laura LetîcijaMiezîte no Dzçrves pamats-kolas 8.kl. ieguva Atzinîbu,skolotâja Agrita Fausta.

Informâcija par skolçnu ie-gûtajâm vietâm 2.posmaolimpiâdçs un skolotâjiem, kurisagatavojuði skolçnus:

Vâcu valoda 10. - 12. kl(26.11.2014.)

Pçteris Lanka – Aizputesvsk. 12.kl. – 1.vieta, skolotâjaDzintra Kïaviòa. Ðarlote KristîneHuke – Aizputes vsk. 10.kl. –2.vieta, skolotâja DzintraKïaviòa

Bioloìijas olimpiâde 9.-12.kl.(28.11.2014.)

Agris Deduðkevics – Aizputesvsk. 9.kl. – Atzinîba, skolotâjaVika Vasiïevska. Elza Otaòíe –Aizputes vsk. 9.kl. – Atzinîba,skolotâja Vika Vasiïevska. JânisMuiþnieks – Aizputes vsk. 12.kl.– 2.vieta, skolotâja VikaVasiïevska. Uìis Âboltiòð –Aizputes vsk. 12.kl. – 3.vieta,skolotâja Vika Vasiïevska.

Prezentâciju konkurss“Latvija Eiropâ” (04.12.2014.)

Madara Ozola – MâteruJura Kazdangas pamatskolas8.kl. – 1.vieta, sk.Vita Roìe.Ieva Lukaþa – Kalvenespamatskolas 8.kl. - 1.vieta,skolotâja Vita Roìe. GitaBrûkle – Apriíu pamatskolas6.kl. – 1.vieta, skolotâja IlzeZorgenberga. Sabîne Druskina,Ketija Krasta – Apriíupamatskolas 7.kl. – 2.vieta,sk.I.Zorgenberg. Ance Drulle,Keita Bulle – Aizputes vsk. 7.kl.– 3.vieta, skolotâja Liene Cîpola.

Angïu valodas lasîðanaskonkurss 8.-9.kl. (05.12.2014.)

Agris Deduðkevics –Aizputes vsk. 9.kl. – 1.vieta,skolotâja Marta Siksne. GintsSilarâjs – Aizputes vsk. 8.kl. –3.vieta, skolotâja Indra Zvirbule.

Vçstures olimpiâde 9. ;12.kl.(15.01.2015.)

Uìis Âboltiòð – Aizputes vsk.12.kl. – 1.vieta, skolotâja IlzeAlsiòa. Linda Reine – Aizputesvsk. 12.kl. – Atzinîba, skolotâjaIlze Alsiòa. Kârlis Baumanis –Dzçrves pamatskolas 9.kl. –Atzinîba, skolotâja Aija Brûna.Lauris Norenbergs – Dzçrvespamatskolas 9.kl. – Atzinîba,skolotâja Aija Brûna. SandrisNorenbergs – Dzçrvespamatskolas 9.kl. – Atzinîba,skolotâja Aija Brûna.

Latvieðu valodas un literatûrasolimpiâde 11.-12.kl.(19.01.2015.)

Kristîne Ernestsone –Aizputes vsk. 12.kl. – 1.vieta,skolotâja Vita Buzoverova. IevaOzola – Aizputes vsk.11.kl. –1.vieta, skolotâja Inese Krauze.Krista Petrçvica – Aizputesvsk.11.kl. – 3.vieta, skolotâjaInese Krauze. Aija Tolstoja –Aizputes vsk.11.kl. – 3.vieta,skolotâja Inese Krauze.

Latvieðu valodas un literatûrasolimpiâde 8.-9.kl. (26.01.2015.)

Ieva Lukaþa – Kalvenespamatskolas 8.kl. – 1.vieta,skolotâja Signe Tomsone. LauraAlise Liepiòa – Aizputes vsk.8.kl. – Atzinîba, skolotâja IlonaBerga. Katrîna Kïaviòa – MâteruJura Kazdangas pamatskolas9.kl. – 2.vieta, skolotâja RutaEglîte. Helga Gansone –Aizputes vsk.9.kl. – Atzinîba,skolotâja Ilona Berga

Atklâtâ dabaszinîbu olimpiâde3.-4.kl. (28.01.2015.)

Dâvis Aðmanis – Dzçrvespamatskola 3.kl. – 2.vieta,skolotâja Lâsma Jûrmale. AliseOtaòíe – Aizputes vsk. 3.kl. –3.vieta, skolotâja AntraGrundmane. Aija Sudraba –Mâteru Jura Kazdangaspamatskolas 4.kl. - 3.vieta,skolotâja Gunta Moiseja.Rihards Sermulis – Aizputes vsk.4.kl. – Atzinîba, skolotâja DailaZaiceva. Laura Pçtersone –Apriíu pamatskolas 4.kl. –Atzinîba, skolotâja DzintraJankovska. Alma Andersone -Dzçrves pamatskolas 4.kl. –Atzinîba, skolotâja KristîneRozentâle.

Fizikas olimpiâde 9.-12.kl.(29.01.2015.)

Jânis Muiþnieks – Aizputesvsk. 12.kl. – 1.vieta, skolotâjaEva Balode. Pçteris Lanka –Aizputes vsk.12.kl. – 2.vieta,skolotâja Eva Balode. JurìisToms Liepiòð – Aizputes vsk.11.kl. – 2.vieta, skolotâja EvaBalode. Ieva Ozola – Aizputesvsk.11.kl. – 3.vieta, skolotâjaEva Balode. Klâvs Reinis Ozols– Aizputes vsk. 11.kl. - Atzinîba,skolotâja Eva Balode. KristîneJansone – Aizputes vsk. 10.kl. –2.vieta, skolotâja Eva Balode.Elgars Veigelts – Aizputes vsk.10.kl. – 3.vieta, skolotâja EvaBalode.

Ekonomikas olimpiâde 11.-12.kl. (03.02.2015.)

Uìis Âboltiòð – Aizputes vsk.12.kl. – Atzinîba, skolotâja ÇrikaGrâmatniece. Kristîne Ernest-sone – Aizputes vsk. 12.kl. –Atzinîba, skolotâja ÇrikaGrâmatniece.

Matemâtikas olimpiâde 9.-12.kl. (06.02.2015.)

Jânis Muiþnieks – Aizputesvsk. 12.kl. – 1-.2.vieta, skolotâjaDace Ðmite. Pçteris Lanka –Aizputes vsk. 12.kl. – 1.-2.vieta, skolotâja Dace Ðmite.Jurìis Toms Liepiòð – Aizputesvsk. 11.kl. – 1.vieta, skolotâjaDace Ðmite. Ieva Ozola –Aizputes vsk. 11.kl. – 2.vieta,skolotâja Dace Ðmite. KristaPetrçvica – Aizputes vsk. 11.kl.– Atzinîba, skolotâja Dac eÐmite. Kristîne Jansone –Aizputes vsk. 10.kl. – 1.vieta,skolotâja Daiga Tîmane. ElgarsVeigelts – Aizputes vsk.10.kl. –3.vieta, skolotâja Daiga Tîmane.Jânis Birznieks – Kalvenespamatskolas 9.kl. – 1.vieta,skolotâja Sandra Ðmiukðe.

Íîmijas olimpiâde 9.-12.kl.(11.02.2015.)

Kristîne Jansone – Aizputesvsk.10.klase – Atzinîba,skolotâja Irita Dobele.


Elza Mellupa – Aizputes vsk.5.klase – 1.vieta, skolotâjaGunta Elbere. RainersZiobrovskis – Kalvenes

pamatskolas 5.kl. – 2.vieta,skolotâja Sandra Ðmiukðe. AinisKuzòecovs – Aizputes pag.pamatskolas 6.kl. – 1.vieta,skolotâjs Andris Jansons. SanijaSpâìe – Aizputes vsk. 6.kl. –3.vieta, skolotâja MaritaRudzîte. Laura Balode –Aizputes vsk. 6.kl. – Atzinîba,skolotâja Marita Rudzîte. IevaSudraba – Mâteru JuraKazdangas pamatskolas 7.kl. –2.vieta, skolotâja Valda Rudîte.Kristofers Rolands Kangîzers –Aizputes vsk. 7.kl. – 3.vieta,skolotâja Gunta Elbere.

Vâcu valoda 8.kl.(24.02.2015.)

Valçrija Movèana – Aizputesvsk. 8.kl. – Atzinîba, skolotâjaGunta Vîdnere

Ìeogrâfijas olimpiâde 10.-12.kl. (25.02.2015.)

Uìis Âboltiòð – Aizputes vsk.12.kl. – 1.vieta, skolotâja LieneCîpola. Elgars Veigelts –Aizputes vsk. 10.kl. – 2.vieta,skolotâja Liene Cîpola. OskarsOtaòíis – Aizputes vsk. 11.kl. –3.vieta, skolotâja Liene Cîpola.

Vizuâlâ mâksla 5.-12.kl.(27.02.2015.)

Sanija Ðíubure – Kalvenespamatskolas 6.kl. – Atzinîba,skolotâja Anna Mçtra. LauraBalode – Aizputes vsk. 6.kl. –Atzinîba, skolotâja Ilze Spîre.Laura Letîcija Miezîte – Dzçrvespamatskolas 8.kl. – Atzinîba,skolotâja Agrita Fausta.Gabriela Leonora Leja –Aizputes vsk.9.kl. – 1.vieta,skolotâja Ilze Spîre. KetijaPujâte – Aizputes vsk. 9.kl. –2.vieta, skolotâja Agrita Fausta.Karlîna Igaune – Apriíupamatskolas 9.kl. – Atzinîba,skolotâja Antra Muiþarâja.

Angïu valodas olimpiâde 7.kl.(05.03.2015.)

Sindija Bahmane – Aizputesvsk. 7.kl. – Atzinîba, skolotâjaSarmîte Vilsone.

Mâjturîbas olimpiâde 5.-6.kl.(12.03.2015.)

Laura Auziòa – Aizputes vsk.5.kl. – 2.vieta, skolotâja AgritaFausta. Erîna Ðîmane – Aizputesvsk. 6.kl. – 2.vieta, skolotâjaAgrita Fausta. Kârlis JçkabsNeiburgs – Aizputes vsk. 5.kl. –2.vieta, skolotâjs JurìisGofmans. Uvis Zommers –Aizputes vsk. 5.kl. - 2.vieta,skolotâjs Jurìis Gofmans.

Ìeogrâfijas olimpiâde 7.kl.(26.03.2015.)

Kristers Niks Çrglis –Kalvenes pamatskolas 7.kl. –1.vieta, skolotâja Vita Roìe.Ieva Sudraba – Mâteru JuraKazdangas pamatskolas 7.kl.– 1.vieta, skolotâja Vita Roìe.Ance Brâlîte – Mâteru JuraKazdangas pamatskolas 7.kl. –3.vieta, skolotâja Vita Roìe.Vendija Gulbe – Dzçrvespamatskolas 7.kl. – Atzinîba,

skolotâja Aija Brûna. NaurisPeipiòð – Aizputes pag.pamatskolas 7.kl. – Atzinîba,skolotâja Biruta Neiburga.

Vizuâlâ mâkslas olimpiâde 1.-4.kl. (14.04.2015.)

Evelîna Pugule- Dzçrvespamatskola - 1.vieta. SofijaLote Galzone – Aizputes vsk.1.vieta. Laura Pçtersone –Apriíu pamatskola – 2.vieta.Simona Simanovièa – Aizputesvsk. – 2.vieta. Dagnija Kazaka- Mâteru Jura Kazdangaspamatskola – 3.vieta. SannijaLiebus – Dzçrves pamatskola –3.vieta. Anete Petrçvica –Mâteru Jura Kazdangas pamat-skola – Atzinîba. Laura Catlakða- Mâteru Jura Kazdangaspamatskola – Atzinîba. DaniçlsDzenis – Aizputespag.pamatskola – Atzinîba.Kristiâns Pçtersons – Aizputesvsk. – Atzinîba. Vanesa DanielaBeíere – Aizputes vsk.Atzinîba.


Kristofers Knapðis –Aizputes vsk. 3.kl. – 1.vieta,skolotâja Gita Dzene. AliseOtaòíe – Aizputes vsk. 3.kl. –3.vieta, skolotâja AntraGrundmane. Sannija Liebus –Dzçrves pamatskolas 3.kl. –Atzinîba, skolotâja LâsmaJûrmale. Rihards Sermulis –Aizputes vsk. 4.kl. – Atzinîba,skolotâja Irçna Catlakða. AijaSudraba – Mâteru JuraKazdangas pamatskolas 4.kl. –Atzinîba, skolotâja GuntaMoiseja.

Fizikas olimpiâde 8.kl.(16.042015.)

Santa Holðtroma – MâteruJura Kazdangas pamatskolas8.kl. – 3.vieta, skolotâja IlonaBloka. Kalvis Petrçvics –Aizputes vsk. 8.kl. – Atzinîba,skolotâjs Juris Zauers. MadaraOzola - Mâteru Jura Kazdangaspamatskolas 8.kl. – Atzinîba,skolotâja Ilona Bloka. KitijaÐvîtiòa – Dzçrves pamatskolas8.kl. – Atzinîba, skolotâjaHenoreta Kalniòa.

Angïu valodas olimpiâde 10.-12.kl. (16.04.2015.)

Raivo Bergs – Aizputes vsk.10.kl. – Atzinîba, skolotâjaLigita Plâte. Eva Berga –Aizputes vsk. 12.kl. – Atzinîba,skolotâja Mâra Dinne.

Latvieðu valodas olimpiâde1.-2.kl. (22.04.2015.)

Sanija Kalniòa – MâteruJura Kazdangas pamatskolas2.kl. – 1.vieta, skolotâja AgritaZundovska. Laura Dçlande –Kalvenes pamatskolas 1.kl. –2.vieta, skolotâja Aija Valkaða.Madara Eòìele – Aizputes vsk.2.kl. – 2.vieta, skolotâja VinetaBardanovska. Diâna DaigaKrûmiòa – Kalvenes pamat-skolas 2.kl. – 3.vieta, skolotâjaLinda Bahmane.

Paldies skolçniem unskolotâjiem par darbu!

Izpilddirektore izglîtîbasjomâ Elita Malovka

4 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Aizputes pilsçta 2014.gada vasarâ “A” projektaietvaros IDEJU MÂJAS jaunieðistrâdâja pie A zîmola izveides.Zîmols sevî ietver gan grafiskâdizaina izveidi, gan pilsçtas unnovada vçrtîbu apzinâðanu untçla veidoðanu. Tika izveidotapraktiskâ dizaina darbnîca, kuraslaikâ tika veidoti pirmie Adizaina krekli. Tika izveidotivideo stâsti, kuri reprezentçjaunieðuprât esoðâs Aizputesvçrtîbas. Noslçdzoties projek-tam, tika nolemts turpinât darbupie zîmola attîstîbas, kâ rezultâtâviens no jaunieðu veidotajiemdizainiem ir nokïuvis uzAizputes novada tûrismainformâcijas bukleta. A kreklusir papildinâjuði paððûti maisi unpaðtaisîtas pierakstu klades.Ðobrîd tiek aktîvi strâdâts pievideo stâsta izveides, kuru

pasûtîjusi Aizputes novadadomes attîstîbas nodaïa. 2015.gada vasarâ norisinâsies vairâkasdarbnîcas, kuras turpinâs iesâktodarbu gan pie zîmola attîstîbas,gan pie tâdu produktu izveides,kuri noderçtu paðiem novad-niekiem un bûtu izmantojami arîtûrisma nozarç.

No 30. aprîïa TIC telpâs,Atmodas ielâ 16 ir apskatâmaA zîmola izstâde.

Izstâdes laikâ iespçjams ap-skatît gan paveikto, gan aptaustîtun izmçìinât praktiskâ dizainadarbnîcu - sietspiedi! Ir skatâmiIDEJU MÂJAS jaunieðuveidotie video stâsti un variepazîties ar 2015.gada vasaras“A” projekta piedâvâtajâmdarbnîcâm un mçríiem.

Biedrîbas NEXT projektuvadîtâja Paula Âboliòa-Âbola

10. aprîlî Aizputes novad-pçtniecîbas muzejâ tikaatklâta Aizputes novada rok-darbnieku ikgadçjâ rokdarbuizstâde „Par prieku sev uncitiem”.

Ðâda kopçjâ izstâde muzejânotiek jau piekto gadu.

Izstâdes atklâðanâ muzejavadîtâja Jolanta Berga sacîja:„Katru gadu izstâdes ar kaut koatðíiras. Ir citas krâsas, citas

izgatavoðanas tehnikas, paliekdaudzveidîgâka materiâlu izvçleun darinâjumu pielietojumaveidi. Ðogad, salîdzinot arpirmajâm izstâdçm, daudzkoðâkas ir kïuvuðas krâsas.Izmainîts ir arî izstâdesiekârtojums, kas vairs nav papagastiem, bet pa autoriem. Taèuvienojoðais paliek nemainîgs –tas ir prieks, ko izjût rokdarbudarinâtâji un kas tiek dâvâtsizstâdes apmeklçtâjiem.”

Arî darbos daþi autori irpalikuði uzticîgi iepriekðçjâsizstâdçs aizsâktajai tçmai. Tâaizsâkto tradîciju turpina DzintraSmiltiòa, un Kazas gadâ izstâdesapmeklçtâjus sagaida viòasdarinâta balta kaza. Kaíu tçmu

Par prieku sev un citiem

turpina Laila Luzere. Ðoreizviòas kaíu dâmas ir melnâ krâsâ,bet koíeti saposuðâs. „Sâkumânesapratu, kâpçc cilvçki darinarokdarbus tumðâs, pelçkâskrâsâs, jo man gribçjâs kaut kokoðu. Taèu tagad mani darbikïûst krâsu ziòâ mierîgâki, joesmu apjautusi, kur tas âíisslçpjas. Tagad arî atïaujos savosdarinâjumos vairâk eksperi-mentçt, nebaidîties brîvi impro-

vizçt”, stâsta Laila Luzere.Kazdandzniece Mâra Tîmaneapmeklçtâjus atkal priecç ar savumusturdeíi. Iepriekðçjâ izstâdçvarçjâm skatît „Dzintara segu”,tagad tapusi “Pavasara sega”,kurâ atkal daudzu autorusûtîtajos kvadrâtiòos apvienojaslabâs domas un enerìijas.

Ðogad èaklâkâs ir bijuðasAizputes rokdarbnieces. Izstâdçpiedalâs 13 dalîbnieces ar 80rokdarbiem. Otrajâ vietâ irCîravas pagasts ar 10dalîbniekiem un 163 darbiem.Treðais - Aizputes pagasts ar 8dalîbniekiem un 67 darbiem. TadKazdangas pagasts ar 6dalîbniekiem un 33 darbiem. NoLaþas pagasta izstâdîjuðâs 2

dalîbnieces ar 23 darbiem. Kopâizstâdç piedalâs 39 dalîbnieki ar366 darbiem.

Pirmo reizi izstâdç dalîbuòem: no Kazdangas pagasta:Iveta Ansone, IngrîdaÏaudama un Edîte Lasmane;no Aizputes pilsçtas - IndraLiepiòa, Inese Krûmiòa,Marta Liepiòa; no Cîravaspagasta: Agnis Ernstsons - ar 76darbiem - grebtas koka karotesun lâpstiòas, un Cîravas dâmuklubiòa “Sirds siltuma” dalîb-nieces; no Aizputes pagasta -Agnija Lineja.

Salîdzinoði pa gadiem - vis-vairâk dalîbnieku ir bijis 2013.gadâ, kad izstâdç piedalâs 73autori ar 716 darbiem. Tad 2014.gadâ - 68 dalîbnieki ar 346darbiem, 2012. gadâ – 61dalîbnieks ar 451 darbu, 2011.gadâ – 55 dalîbnieki ar 517darbiem. Visus 5 gadus novadarokdarbu izstâdç ar darbiembijuðas: Anna Dimzçna, LailaLuzere, Dzintra Smiltiòa(Aizputes pilsçta); SantaÐîrava, Laima Alundere(Aizputes pag.) un SkaidrîteÐukuleja (Cîravas pag.). 4gadus piedalîjuðâs: BrigitaPçtersone (Aizputes pilsçta);Ligita Eglîte, Brigita Bârtniece(Laþas pag.); Daina Jonase,Mâra Jonase, AgritaZiobrovska (Kalvenes pagasts).

Lai gan ðogad dalîbnieku undarbu skaits ir mazâks, visi , kasbija ieraduðies izstâdesatklâðanâ, nolçma turpinâttradîciju un arî nâkamgadmuzejâ rîkot novada rokdarbuizstâdi.

Dina Kopðtâle

A zîmola izstâde

Aizputes novada dabaszinâtòuun matemâtikas skolotâjiem irizveidojusies laba sadarbîba arBrocçnu novada pedagogiem.Decembrî Aizputes novadapedagogi apmeklçja vienu novadoðajiem cementa raþotâjiempasaulç- uzòçmumu CEMEX,viesojâs Brocçnu vidusskolâ unpiedalîjâs seminârâ“Pçtnieciskâ darbîba mate-mâtikâ un dabaszinâtnçs”.

10.aprîlî Aizputes vidusskolânotika Aizputes, Brocçnu unGrobiòas novadu informâtikas,dabaszinâtòu un matemâtikaspedagogu seminârs ”Radoðumsdabaszinîbâs, matemâtikâ uninformâtikâ”. Ar brîniðíîguskaòdarbu vijolei seminâruatklâja Aizputes vidusskolasskolnieks K. Kangîzers.Seminâra dalîbniekus arAizputes vidusskolu iepazî-stinâja 12.a klases skolnieki unskolas direktore Gunta Vîdnere,bet par izglîtîbas jautâjumiemAizputes novadâ – novadaizpilddirektore izglîtîbas jomâElita Malovka. Seminâradalîbnieku vidû bija gan bijuðieAizputes vidusskolas skolotâji,gan skolnieki, kam bija patîkami

satikt bijuðos kolçìus unpastaigât pa skolas gaiteòiem unklasçm. Viesi varçja piedalîtieseksperimenta izstrâdç íîmijaslaboratorijâ, uzzinât parjaunumiem IT tehnoloìiju iz-mantoðanu testu veidoðanâ,iepazîties ar Aizputes vidus-skolas pedagogu un skolçnuradoðo darbîbu daþâdos pro-jektos un pçtniecisko darbuizstrâdnçs.

Par to, ka matemâtika irsaistîta ar reâlo dzîvi , interesantustâstîjumu bija sagatavojismeþsargs Egons Viïumsons.Veicot praktisko mçrîðanu,izmantojot daþâdus mçr-instrumentus, bija iespçja noteiktkoku augstumu, diametru, kokuvecumu, audþu blîvumu.

Radoðajâ darbnîcâ daþâdupriekðmetu pedagogi, izmantojotdaþâdus mçrinstrumentus,veidoja savus uzdevumus,prezentçjot to atrisinâjumu.

Paldies Aizputes vidusskolasskolotâjâm par palîdzîbuseminâra organizçðanâ!

Aizputes novada Dabas-zinâtòu MA vadîtâja EvaBalode, matemâtikas MA

vadîtâja Gunta Elbere

Aizputes un Brocçnu novadapedagogu sadarbîba

Sveicam 2015.gada maija jubilârus Aizputç!70- Vilma Èirkðe (30.05.), Valda Krasta (14.05.), Livija Emilija

Kronberga (10.05.), Skaidrîte Íipste (05.05.), Jevgenija Puncule(15.05.), Astra Sauliòa (29.05.), Ivars Vçrsis (15.05.), AlfredsZîverts (30.05.), 75 – Ausma Birzniece ( 03.05.), Harijs Grablovskis(21.05.), Osvalds Íinçns (20.05.), Haralds Rozenbergs (15.05.),Lilija Vismane (01.05.), 80 – Astra Dainvita Zelma Beíere(30.05.), Arvîds Sedols (13.05.), 85 – Skaidrîte Bierande (18.05.),Austra Dobele (13.05.), Leons Naumanis (14.05.), 87 – ArvîdsKnapðis (28.05.), 88 – Klâra Almare (19.05.), Irîna Zaiceva(14.05.), 89 – Velta Sûnaite (17.05.), Zenta Putniòa ( 23.05.), 90 –Ernests Kundziòð (09.05.)

Izstâdes atklâðanâ no kreisâs: Aira Luzere, Zeltîte Dilkçvièa, Laila Luzere, Daina Salnâja

Agòa Ernstsona kokgrebumi

Foto

: Din

a K

opðt

ale

Foto

: Din

a K

opðt

ale

Lai ir vienmçr saules gana,Lai ir silts, kad stipri vçji pûð.Veselîbu stipru, allaþ gaitu òipru,Brîniðíîgu omu, tûkstoð labu domu.


Pret sauli steidzas avotiòð,Tâ ûdens salts un sudrabtîrs.“Nâc, pasmel saujâ”, saka viòð,“No visa ïauna atpestîs!”

Un ûdens tâ kâ sudrabs mirdz,Kad plaukstâs ieguï kluss;Ir dzîvinoðs tas, vçss un spirgts –Tur Zemes dvçselîte dus.

Tâds dzejolîtis pats no sevissarîmçjâs, redzot, cik daudz ïauþunâk pie Dzirnavu avotiòa. Liekas,ka vajadzîba tieði pçc avotadzeramâ ûdens ir viens no cilvçkapamatinstinktiem. Ne bez pamatamûsu senèi avotus turçjuði parsvçtiem, un arî mûsdienâs cilvçkimçro lielus attâlumus, lai tiktu pieto ûdens. Kur meklçt avotusAizputes teritorijâ?

Klosteres avots atrodas Tebrasrietumu nogâzç zem Vanagumâjâm (bij. Kuldîgas iela 24).Virs tâ uzcelta íieìeïu çka arsûkni, kas ûdeni paceï lîdzKlosteres un Vanagu mâjâm, arûdeni apgâdâjot ap 15 dzîvokïu

iemîtniekus. Vecie aizputniekizina stâstît teikas par avotiòu, kassaistîtas ar franciskâòu ordeòamûíençm, pazemes eju uzLivonijas ordeòa bruòinieku piliun zviedru karavîra nelaimîgomîlestîbu. Diemþçl, sabrukuðâstrepes, dûksnainâ un piesâròotâapkârtne nevedina avotiòuapskatît.

Spçcîgs avots iztek upesziemeïu nogâzç zem bijuðâ ârstaAivara mâjas Katoïu ielâ.Ðodien uz to ved jaunuzceltâskâpnes un speciâli iekârtotaplatforma pie avota iztekas. Jâcer,ka atradîsies èaklas rokas, kurassakops paða avota grodus unapkârtni.

Tebras nogâzç pieûdensdzirnavâm pret dienvidussauli tek Dzirnavu avotiòð -Aizputes senioru èaklo rokulolojums. Apkârtne sakopta unskaista, kaut arî darba vçl daudz,lai iekârtotu jauku pastaigu vietu

Aizputes vidusskolas skolçnikatru gadu skolotâjas GuntasVîdneres vadîbâ piedalâsLatvijas Jûras akadçmijasorganizçtajâ konkursâ vidus-skolçniem ENKURS. Konkurssnotiek divâs kârtâs. Pavisam tiekorganizçtas trîs atlases. No katrasatlases kârtas èetras komandastiek finâlâ – kopâ 12 komandas.11.aprîlî Aizputes vidusskolaskomanda piedalîjâs konkursapirmajâ kârtâ un ieguva 3.vietu,tas nozîmç, iespçju piedalîtiesfinâlâ. Atlases kârtâ, kura notikaDaugavas krastâ jûrniekuapmâcîbas centrâ „Lapa”,skolçniem bija jâveic 6uzdevumi: jâsniedz pirmâmedicîniskâ palîdzîba(autoavârija), jâdemonstrçveiklîba ugunsdzçsîbas stafetç,

jâglâbj slîkstoðs cilvçks ûdenî,jâvada motorlaiva un jâairç, kâarî jâsacenðas virves vilkðanâ.Aizputnieki 1.vietu ieguvastafetç un virves vilkðanâ; labusrezultâtus uzrâdîja airçðanâ unmotorlaivas vadîðanâ, kop-summâ paliekot treðie.

Finâla sacensîbas notika25.aprîlî Latvijas Jûrasakadçmijâ, kur dalîbniekiempârbaudîjumu laikâ tika prasîtaszinâðanas par skaòâm, zîmçm,gaismâm, kuras kuìi izmantosavstarpçjâ saziòâ; jâveicpraktisks uzdevums uz kuìanavigâcijas simulatora; jâ-piedalâs stafetç, kâ arî jâsniedzpirmâ medicîniskâ palîdzîba pçcavârijas kuìa maðîntelpâ unjâsacenðas virves vilkðanâ.Finâla sacensîbâs punktu

Aizputes vidusskolas skolçni piedalâsjûrniecîbas konkursâ „ENKURS – 2015”

sadalîjums bija ïoti blîvs, pat aratðíirîbu tikai 0,1 punkts.Aizputnieki kopvçrtçjumâapsteidza trîs komandas, betvirves vilkðanas sacensîbâs atkalkïuva par absolûtajiemuzvarçtâjiem, nezaudçjot ne-vienai komandai.

Komandas kapteinis - ModrisGûtmanis (12.k.); dalîbnieki -Rihards Uldrihsons (12.kl.),Jânis Golubovskis (12.kl.),Uìis Âboltiòð (12.kl.),Kriðjânis Jermols (12.kl.),Linda Reine (12.kl.), PçterisLanka (12.kl.), Niklâvs Dimma(11.kl.), Jurìis Toms Liepiòð(11.kl.), Jânis Skuja (10.kl.);atlases kârtâ vçl piedalîjâs EvaJansone (12.kl.).

Elita Malovka, Aizputesvidussk. karjeras konsultante

pilsçtniekiem un paða avotaizteku izveidotu pievilcîgâku.1935. gada jûlijâ izdevumâ“Mûsu Îpaðums” minçts, kapilsçtas valde nodomâjusituvâkajâ laikâ ierîkot pilsçtâûdensvadu, izmantojot avotus,kas atrodas dzirnavu tuvumâ.Namsaimniekiem izsniegtasattiecîgas aptaujas listes parûdensvada vçlamîbu, radot rosîguatsaucîbu. Pirmo ûdensvada trasiierîkoja Jâòa ielâ.

Pretî sv. Jâòa baznîcai Tebraskreisajâ krastâ iztek spçcîgsavots. Arî tâ aprîkoðanâ savudarbu ielikuðas daþas privâtp-ersonas, kaut arî ûdens òçmçju irdaudz. Bet ir arî bçdîga aina.Tebras upes senlejâ, kas irAizputes skaistâkâ vieta unbagâtîba, atrodamas daudzasnotekûdeòu caurules, kuru saturspiesâròo apkârtni un ir riskafaktors iedzîvotâju veselîbai.Jâjautâ - kurâ gadsimtâ atpalikusiAizpute?

Bet par to citâ reizç.E. Dovkante

2015.gada 27. martâ Mûþîbâaizgâja Aizputes mâkslinieksZigmunds Belçviès. Vçl pa-gâjuðâ gada nogalç- 11. oktobrî,mâkslinieka 80. dzimðanasdienâ, Aizputes novad-pçtniecîbas muzeja izstâþu zâlçtika atklâta Z. Belçvièajubilejas izstâde „Vita brevisest, ars-longa” (Dzîve ir îsa,mâksla- gara), kurâ viòð, kopâar daudziem sava talantacienîtâjiem, atskatîjâs uzradoðajâ dzîvç paveikto. Ðodienpar to domâjot un atceroties,zîmîgs ðíiet autora izvçlçtaisizstâdes nosaukums un sâpîgair atskârsme, ka tâ bija viòasvçtku un atvadîðanâs reizevienlaicîgi.

Liktenis ZigmundamBelçvièam bija ïâvis nodzîvotgaru, ar mâkslu piepildîtumûþu. Dzimis Rîgâ 1934. gada11. oktobrî, pabeidzis RîgasJaòa Rozentâla mâkslasvidusskolu, viòð mâcîbasturpinâja LVU Vçstures –filoloìijas fakultâtç, turpinotpapildinât sevi glezniecîbâ,

mâcoties privâtâs meistarklasçsun Saldus J.Rozentâla mâkslasstudijâ. Z. Belçviès vadîjistçlotâjas mâkslas pulciòus,strâdâjis Rîgas kinostudijâvairâkâs filmâs par grimamâkslinieku, kâ restauratorspiedalîjies Doma baznîcasatjaunoðanas darbos, betpçcâk- Limbaþu, Ogres Tautasteâtros un Rîgas Pionieru pilsteâtrî strâdâja par dekoratoru,veidojot skatuves ietçrpu. Bijisarî zîmçðanas un rasçðanasskolotâjs Rubas internâtskolâ.

Kopð 1990. gada pavasarapar Z. Belçvièa dzîvesvietu 25gadu garumâ kïûst Aizpute.Aizputnieki viòu atcerçsies kâmâkslinieku, kurð, vçl pirmspavisam neilga laika ar krâsukasti uz pleca un skièu somuuz ritenîðiem pie rokas, kopâ arsavu dzîvesbiedri Intu devâskopîgos skaistâko vietumeklçjumos Aizputç un tâsapkârtnç, lai tâs iemûþinâtusavâs eïïas gleznâs.

Ïoti daudzi Z. Belçvièa darbigrezno ne tikai aizputniekudzîvokïu un mâju istabu sienas,tie kâ sirsnîgas dâvanasaizceïojuði arî tâlu pasaulç, artajos tvertajâm dzîves-priecîgajâm krâsâm un acîmtîkamajâm mâtes Dabasveidotajâm kompozîcijâmpriecçjot cilvçkus citvietpasaulç. Tâs- mâksliniekaatstâtais mantojums, paðam nuAizsaules ceïus staigâjot.

Jolanta Berga, Aizputesnovadpçtniecîbas muzeja

vadîtâja

Zigmunds Belçviès

Jau treðo gadu pçc kârtasAizputes Mâkslas skola organizçvispârizglîtojoðo skolu 1.-4.klaðu audzçkòu olimpiâdi.Ðogad ceïu uz Mâkslas skolasviesmîlîgajâm telpâm mçroja netikai Aizputes novada maziegleznotâji, bet arî no Alsungas,Bârtas, Dunalkas, Durbes,Gaviezes, Gramzdas, Grobiòas,Kalçtiem, Kapsçdes, Krotes,Nîcas, Pâvilostas, Priekules,Rucavas, Vaiòodes, Vçrgales,Virgas.

Olimpiâdç piedalîjâs divde-smit èetras skolas ar 123dalîbniekiem Visplaðâk tikapârstâvçta 1.-2.klaðu grupa- 66dalîbnieki , un 3.-4.klaðu grupâ57 dalîbnieki. Ðogad olimpiâdestçma bija klusâ daba„Rotaïlieta”. Pçc dalîbniekuvairâku stundu ilgâ darbaolimpiâdes þûrija izvçrtçja toveikumu.

1.-2.klaðu grupâ: 1.vietuieguva Dzçrves pamatskolasskolniece Evelîna Pugule,

2.vietu ieguva Pâvilostas

Aizputes Mâkslas skolasgleznoðanas olimpiâdç „Rotaïlieta”

vidusskolas skolniece GabrielaVagotiòa – Vagule,

3.vietu ieguva Mâteru JuraKazdangas pamatskolas skol-niece Dagnija Kazaka unAlsungas vidusskolas skolniecePaula Kleinhofa.

3.-4.klaðu grupâ: 1.vietu ie-guva Aizputes vidusskolasskolniece Sofija Lote Galzone;

2.vietu ieguva Apriíu pamat-skolas skolniece LauraPçtersone, Aizputes vidusskolasskolniece Simona Simanovièa,Grobiòas pamatskolas skol-nieces Sanija Feodosova unMarta Zviedrâne.

3.vietu ieguva Virgaspamatskolas skolnieks RobertsZeiburliòð, Dzçrves pamatskolasaudzçkne Sannija Liebus,Vaiòodes vidusskolas skolnieceAnija Ziòìeniece.

Paldies èaklajiem dalîb-niekiem un viòu pedagogiem pardarboðanos olimpiâdç un uzradoðu tikðanos nâkoðgadAizputes Mâkslas skolâ.

Anda Lieìe

Aizputes avoti

Aizputes vidusskolas jaunieðu komanda

IN MEMORIUM

Foto

: Elit

a M

alov

ka

6 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Esam no Aizputes 1013. maz-pulka mazpulcçni un gribampastâstît par pasâkumu, kurðmûsu mazpulkâ notika 27.martâ.

Mûsu mazpulka skolotâjaLiene Cinovska noorganizçjamums jauku pasâkumu -„Mazpulka pçtnieks 2015”.

Ðis pasâkums norisinâjâs visâAizputç, kur mums bija jâizpçtadaþâdas vietas, kas atrodasmûsu pilsçtas centrâ. Skolotâjabija iepriekð sagatavojusiaploksnes ar daudzveidîgiem

uzdevumiem, kas bija jâuzietdaþâdos kontrolpunktos, un tâsvarçjâm iegût kâdâ noteiktâvietâ, pasakot paroli: „Aizputesmazpulks rullç!”

Bija vairâki punkti, kurosatradâs ðîs aploksnes, piemçram,Aizputes pilsçtas domes kasç,tad Skandinâva veikalâ un vçlcitos veikalos. Atverot aploksniun izpildot uzdevumu, mçsvarçjâm iegût atslçgas vietu, kuratrodas nâkamâ aploksne. Vienuparoli nâkamajai aploksneiieguvâm, nosûtot îsziòu uz

Ðajâ mâcîbu gadâ Valstskonkursi mûzikâ notika pûðam-instrumentu un sitaminstru-mentu spçles audzçkòiem.Konkursa 2.kârtâ, kuranorisinâjâs Em. MelngaiïaLiepâjas mûzikas vidusskolâ,sitaminstrumentu spçlç 2.vietuieguva Çvalds Miks Kârkliòð(ped. Andris Çrglis) unpûðaminstrumentu spçlç KârlisRozentâls (ped. Jânis Kudums).Pedagoga Gunta Simanovièasaksofona spçles audzçkneMadara Ozola ieguva Atzinîbasrakstu.

Ðis mâcîbu gads mûsu skolaibagâts ar trîs starptautiskamçroga konkursiem.

Kârïa Ferdinanda Amendasstarptautiskajâ mûzikas skolustîgu instrumentu individuâloizpildîtâju konkursâ KristofersRolands Kangîzers ieguva3.vietu (ped.Dzintra Salmiòa).

V starptautiskajâ pûðam-instrumentu un sitam-instrumentu ansambïu unoríestru ritmiskâs mûzikasfestivâlâ – konkursâ ”Vçju ritmi”piedalîjâs pedagoga OjâraStrunga pûðaminstrumentuansamblis, kura sastâvâ muzicçjaaudzçkòi Madara Ozola, DanaBiteniece, Kriðjânis Jermols,Modris Gûtmanis, Çvalds MiksKârkliòð, iegûstot Atzinîbasrakstu. Uz Talsu I starptautiskobçrnu akadçmiskâs dziedâðanaskonkursu maija mçneða sâkumâ

dosies pedagoìes MârîtesLazdânes audzçknis DidzisGudkovs.

X Kurzemes un Þemaitijasreìionu mûzikas skolu pûðam-instrumentu un sitam-instrumentu nodaïu audzçkòukonkursâ Saldû AizputesMûzikas skolas audzçkòi ieguvaðâds godalgotas vietas:

pûðaminstrumentu spçlç 2.vieta – Kârlim Rozentâlam (ped.Jânis Kudums), Atzinîba- JânimLasmanim (ped.Ojârs Strungs).Sitaminstrumentu spçlç- 1.vieta–Çvaldam Mikam Kârkliòam,3.vieta - Janam AlenamBerðevicam(ped.Andris Çrglis).

X Kurzemes reìiona mûzikasskolu stîgu instrumentu nodaïuaudzçkòu konkursâ Saldû2.vietu ieguva KristofersRolands Kangîzers (ped. DzintraSalmiòa).

Visos iepriekðminçtajoskonkursos audzçkòu koncert-meistare bija Rinta Balode.

Bez konkursiem esam pie-dalîjuðies arî mûsu reìionâlâcentra Em.Melngaiïa Liepâjasmûzikas vidusskolas orga-nizçtajos pasâkumos. PedagoìesKristînes Braþes vadîbâaudzçkòi- Zane Mellupe, ArtaZiemele, Gia Zuða, Gusts Zitâns,Ivars Juzkivs, Linards Beíerispiedalîjâs akordeona spçlesaudzçkòu viktorînâ Liepâjâ, kâarî Grobiòas Mûzikas unmâkslas skolas rîkotajâ Liepâjas

Aizputes Mûzikas skolaikonkursu laiks

apkârtnes mûzikas skolusadraudzîbas pçcpusdienâ.

Savukârt Aizputes Mûzikasskolas koris piedalîjâs Liepâjasreìiona mûzikas skolu korukoncertos Saldû un Liepâjâ „Uzpriekðu, Kurzeme!’’ (diriìenteArta Kangîzere, koncertmeistareRinta Balode).

Koncertâ katrs korisprezentçja savu dzimto novaduun vienojâs skanîgâs kopdz-iesmâs.

Pedagoìes Dzintras Salmiòasvijoïspçles audzçkòi HelgaGansone, Sanda Upeniece unKristofers Rolands Kangîzerspiedalîjâs Liepâjas reìionamûzikas skolu jauno vijolniekukoncertâ-festivâlâ Liepâjâ,muzicçjot apvienotajâ oríestrî.

Paldies visiem konkursu,koncertu dalîbniekiem, viòupedagogiem un vecâkiem.

Aizputes Mûzikas skolasdirektore Arta Kangîzere

Izlaidums - 21.maijâplkst.18:00 Aizputes Mûzikasskolas koncertzâlç.

Skolu absolvç:Ance Drulle-flautas spçle, ped.

Guntis Simanoviès; HelgaGansone- vijoïspçle, ped. DzintraSalmiòa; Annija Ivanovska-flautas spçle, ped. GuntisSimanoviès; Adelîna Paòçvica-kora klase, ped. Sandra Strazdiòa;Sanda Upeniece-vijoïspçle, ped.Dzintra Salmiòa.

Aizputes 1013. mazpulks rullç! norâdîto numuru, un tad mumstika atsûtîti atslçgas vârdi-kodsun attçla numurs, kas bijajâatrod Aizputes pilsçtas kartç.Tajâ vietâ atradâs nâkamâaploksne. Bijâm sadalîti divâskomandâs, un katrai bija savsnosaukums.

Pasâkums bija ïoti interesantipârdomâts. Izejot visus kontrol-punktus, mçs nonâcâm piknikavietâ. Tur mâcîjâmies kurtugunskuru, ko daudzi no mumsnemâcçja, bet skolotâja pa-mâcîja. Iekûruði ugunskuru,varçjâm cept desiòas unmarðmelonus(cepamos zefîrusuz uguns). Spçlçjâm arî futbolustarp komandâm .Uzvarçtâjukomandas punkti tika pieskaitîtipie komandu kopvçrtçjuma.

Bija ïoti jautri, un mçs ceram,ka ðâdi pasâkumi bûs vçl, jo mçsdaudz ko iemâcîjâmies, darbo-joties praktiski brîvâ dabâ.

Lai mûsu skolotâjai spçks unveselîba organizçt vçl ðâduspasâkumus!

P.S. Skolotâjas vârdâ paldiespar sadarbîbu jâsaka veikaliem„Skandinâvs”, „Pie Mârtiòa” ,Aizputes novada domeskasierîtei Venijai Ìermanei,skolotâjai Elînai Alfusei,Aizputes TIC darbiniecei SigneiPucenai.

Aizputes 1013.mazpulka bçrni

Marta mçnesî atbalsta centrs„Roku rokâ” bçrniem unjaunieðiem ar îpaðâm vajadzîbâmrîkoja divus Labdarîbaspasâkumus ar mçríi - lîdzekïupiesaiste plaðâkas telpaslabiekârtoðanai.

7. martâ Aizputes Kultûrasnamâ divu stundu garumâskatîtâjus priecçja ar dziesmâm,dejâm, uzvedumiem gan centraapmeklçtâji, gan viesi, kasiepriecinâja ar labiem vârdiem unpriekðnesumiem. Paldies DiânaiPonaskovai no Rîgas, jaunieðugrupai „Fusion” no Ventspils,Liepâjas Ciânas baptistu draudzesjaunieðiem, Mârtiòam MiíelimMaþim, Javu ìimenei noKandavas, sporta deju dejotâjamMarekam Birulim, Rîgas bçrnupaliatîvâs aprûpes biedrîbaspârstâvçm, dakterei AndaiJansonei un vietniecei AinaiBriedei. Ïoti lielu paldies sakâmAizputes vidusskolas 9. klasesskolniecei Elînai Juskai, kuradrosmîgi pieteicâs novadîtlabdarîbas koncertu, kâ arî kopîgiar klases meitençm uzvedanelielus teâtrîðus. Paldies IntaiRudzîtei par atsaucîbumçìinâjumos un koncerta dienâ,par apskaòoðanu Justam Ûdrim,par ziedu dekorâcijâm Valentînai

Skujai, par kliòìeri SIA„Beíereja SS”, personîgi SantaiSedliòai par uzðûtiem svârkiemmeitençm, Vitai Kirsânovai parjauniem krekliòiem, Gulbjuìimenei no Cîravas par skaistâmafiðâm, par dalîbu pasâkumâLâsmai Jûrmalei, ModrimGûtmanim, Ideju mâjasjaunieðiem Paulai Âboliòai -Âbolai, Naurim Zeltiòam paruzòemto un izveidoto labdarîbasvideo.

Pateicamies Agatei Gûtmaneipar Labdarîbas dievkalpojumanoorganizçðanu ðâ gada 15.martâ, kurâ piedalîjâs LiepâjasCiânas draudzes jaunieði, atbalstacentra apmeklçtâji un viòuìimenes, svçtdienskolas bçrni.Ar svçtrunu uzstâjâs Cçsubaptistu draudzes mâcîtâjs OïegsJermolâjevs.

Atbalsta centrs vçlas no sirdspateikties visiem, visiem, kuri bijaatsaucîgi, ziedojot gan finansiâli,gan materiâli, lai piesaistîtulîdzekïus telpas labiekârtoðanai.

Paldies SIA „ABA-REALESTETE”, SIA „Vçrsîtis”,SIA „A-J ENERGO-BÛVE”,SIA „Kurzemes eïïas”, personîgiRomânam Sedliòam, AldimRudzîtim.

Atbalsta centrs „Roku rokâ”

Roku rokâ mçs varam!

Èetrâs nelielâs istabiòâs irapskatâma V. Jçriòas leïïukolekcija, kas vâkta 30 gadus.Valda Jçriòa ir bijusi âdasapstrâdes meistare, aktîva pað-darbniece, aktrise unkolekcionâre. Viena no viòassirdslietâm bija leïïu kolek-cionçðana un ietçrpðana unikâlospaðdarinâtos tçrpos, ar ko viòaieguvusi gan atzinîbu, gan plaðuatpazîstamîbu.

Valdas Jçriòas Leïïu istabaKolekcijâ ðobrîd ir

ap 500 daþâdu leïïu,kuras nâkuðas ne tikaino Latvijas, bet arî nocitâm zemçm(Zviedrijas, Igaunijas,Lietuvas, Austrâlijas,Krievijas, Ukrainas).Pirmajai ietçrps tapispçc Dziesmu svçtkiem1973. gadâ.

Bçrniem ir izveidotarotaïu istaba, kurâ ir iespçjamsrotaïâties ar lellçm, spçlçt prâtaspçli par Aizputes novada pilîmun muiþâm, kâ arî iestudçt leïïuteâtra izrâdes.Ieejas maksa: 1 EUR no perso-nas (bçrniem lîdz 4 gaduvecumam - ieeja bezmaksas)Adrese: Katoïu iela 1, AizputeTelefons: (+371) 28617307Darba laiks: pçc iepriekðçjaspieteikðanâs

Mazpulcçni vienâ no kontrolpunktiem

Labdarîbas koncertâ Aizputes Kultûras namâ


Aizputes vidusskola varlepoties ar saviem skolçniem,tur mâcâs gan lieliskimatemâtiskie prâti, gan aktîvisportisti, gan virtuozi mûziíi,gan daþâdu valodu speciâlisti,gan jaunieði, kas aktîvi piedalâsdaþâdos projektos, olimpiâdçsun konkursos. Tâpçc 12.a klaseslçmums, ka kâdam no klasesjâpiedalâs LTV spçlç „Gudrs,vçl gudrâks”, bijanepârprotams. Klase izvçlçjâsUìi Âboltiòu, jo viòam irlieliskas zinâðanas vçsturç,ìeogrâfija un citâs zinâtnçs.

Pirmâ filmçðanâs ar Uìi LTVspçlei „Gudrs, vçl gudrâks”notika 11.martâ Latvijastelevîzijâ. Tas bija ïotiinteresants piedzîvojums ne

tikai Uìim, bet arîklasesbiedriem. Lai gan dienabija ïoti gara un nogurdinoða,filmçðanas process bijaaizraujoðs un daþâdiempârsteigumiem pilns. Protams,ka neiztika bez daþâdâmfilmçðanas kïûmçm un vairâkukadru pârfilmçðanas, taèu tieðitas pieðíîra pasâkumam îpaðunoskaòu. Uìis bija ïoti mierîgsun nosvçrts, brîþiem pat likâs,ka mçs, atbalstîtâji, esamuztraukuðies daudz vairâk. Ðajâspçlç par Uìi veiksmîgâka bijatikai Ventspils 1.ìimnâzijasmeitene Lîva Kukle.

9.aprîlî tika filmçts spçles„Gudrs, vçl gudrâks” finâls. Uìalîdzjutçji bija sagatavojuði arîvairâkus plakâtus, lai atbalstîtu

Gudrie prâti arî Aizputç

Sagaidot latvieðu leïïuanimâcijas kino pamatlicçja -reþisora, scenârista unmâkslinieka Arnolda Burovasimtgadi 2015.gada 29.aprîlî,Latvijas Kinematogrâfistusavienîba izsludinâja bçrnu unjaunieðu leïïu un ïeïïu animâcijasfilmu konkursu „Kikerigû!”

Ðo pasâkumu organizçjaLarvijas Kinematogrâfistusavienîba, konkursu atbalstîjaRîgas dome, ValstsKutûrkapitâla fonds, a/s

„Laima” un Latvijas Leïïuteâtris.

Konkursam tika iesniegtasvairâk nekâ 40 bçrnu veidotâsanimâcijas filmas un gandrîz 100paðu darinâtâs lelles. Kopâpiedalîjâs 200 dalîbnieku.Konkursâ piedalâs ganindividuâlie dalîbnieki, ganradoðâs grupas vecumâ no 7-18gadiem.

Darbus izvçrtçja profesionâïuþûrija - mâksliniece IevaRomanova, kinoreþisore Lûcija

Uìis Âboltiòð un viòa atbalstîtâji TV studijâ

un uzmundrinâtu Uìi filmçðanaslaikâ. Raidîjums lielâ mçrâ irveiksmes spçle, jo netiekpârbaudîtas tikai zinâðanas, betarî intuîcija un âtrums. Kârta pçckârtas, un Uìis spçles finâlâgudrîbâ sacentâs ar MadonasValsts ìimnâzijas gaiðo prâtuMiíeli Dâvidu Rikveili. Ðoreizveiksme bija Miíeïa pusç, betUìim 2.vieta un dâvanas noSEB bankas, „Ilustrçtâ Zinâtne”,Lîvu akvaparks.

Uìa panâkumus novçrtçja arîskolas direktore un novadaizpildirektore izglîtîbas jomâ,pieðíirot Uìim augstâkostipendiju un pulksteni.

25.aprîlî, kamçr stiprâkie unizveicîgâkie Aizputes vidus-skolçni Daugavas krastâsacentâs jûrniecîbas konkursâ„Enkurs”, Rîgâ notika Latvijas39.skolçnu zinâtniskâ konfe-rence, kurâ 1. pakâpes diplomupedagoìijas sekcijâ ieguva 12.aklases skolnieces Eva Jansoneun Kristîne Ernestsone parpçtniecisko darbu ”Aizputesvidusskolas latvieðu valodas unliteratûras skolotâjas MirdzasBirznieces devums literatûrasmâcîðanas pilnveidoðanâ”,konsultante skolotâja VitaBuzaverova, 2.pakâpes diplomuvides zinâtòu sekcijâ 11.a klasesskolniece Ieva Ozola par darbu„Sarkanâ ozola pavairoðanapiemâjas saimniecîbâ „Gusti”apmeþoðanas vajadzîbâm”,konsultante skolotâja VikaVasiïevska.

Aizpute var lepoties ar tikgudriem Latvijas jaunieðiem!

12.a klases audzinâtâjaEva Balode

Aizputes vidusskola aicina28.05.2015 plkst.18.00 uz mâcîbu gada

noslçguma pasâkumu „ÌIMENE”.Varçsim baudît 11.un 12.klaðu iestudçtu izrâdi “Brçmenes

muzikanti” (krievu valodâ), skolotâju teâtri - I.Preznikas lugu„Dzîve notiek tagad.”, kâ arî paði dziedât, dejot, lîdzi darbotiesradoðajâs stacijâs, zîmçt, krâsot, veidot katrs savâ ìimenes vaidraugu lokâ un visi vienâ lielâ skolas ìimenes pulkâ.

Aizputes Mâkslas skolas audzçkòi Latvijas bçrnu unjaunieðu leïïu un ïeïïu animâcijas filmu konkursâ „Kikerigû!”

Loèmele, leïïu ainimâcijasreþisori Dace Rîdûze un MârisBrinkmanis.

Konkursa dalîbnieki satikâsnoslçguma pasâkumâ 20.aprîlîLatvijas Leïïu teâtrî, kad tikasuminâti veiksmîgâkie. Balvâvisiem konkursa dalîbniekiembija izrâde “Joka pçc alfabçts”,un ar saldumiem iepriecinâjaa/s Laima.

Aizputes Mâkslas skolu ðajâkonkursâ pârstâvçja KarînaLudbarþa ar lelli „Sniegbaltîte”un Ketija Pujâte ar lelli„Pamâte”, pedagogs AndaLieìe. Abas ðîs lelles tikaatlasîtas konkursa darbu izstâdeiLatvijas Leïïu teâtrî. Kâ skaistsðî darba noslçgums bijasaòemtie apbalvojumi parcentîgo darbu. Vecuma grupâ no15-18.gadiem Karîna Ludbarþaar lelli „Sniegbaltîte” saòçmadiplomu par iekïûðanu izstâdesatlasîto darbu skaitâ, bet KetijaPujâte ar lelli „Pamâte” ieguva2. vietas diplomu.

Paldies meitençm par centîgoun neatlaidîgo darbu leïïuveidoðanâ!

Anda Lieìe

No kreisâs Ketija Pujâte un Karîna Ludbarþa

22. maijâ Aizputes novadaTûrisma informâcijas unmûþizglîtîbas centrâ notikaskolçnu jaunrades pçcpusdiena„Saulesdzirksts”. Jau ceturtogadu ðo sarîkojumu organizçlatvieðu valodas pedagogumetodiskâ apvienîba (vadîtâjaVita Valdmane) sadarbîbâ arMâkslas un mâjturîbas pedagogumetodisko apvienîbu (vadîtâjaAgrita Fausta).

2015. gads ir divu izcilurakstnieku – Raiòa un Aspazijas– 150. jubilejas gads, tâdçïsarîkojumâ vairâkkârt skançjaRaiòa dzejas rindas par sauli.Aizputes vidusskolas skolotâjasInese Krauze un Ilze Spîre bijarosinâjuðas savus audzçkòuszîmçjumos attçlot izjûtas, kasviòiem raduðâs, lasot Aspazijasdaiïdarbus. Rezultâtâ ir tapusibrîniðíîga izstâde, ko varçjaaplûkot pasâkuma dalîbnieki, betlabâkie darbi jau ir aizceïojuði uzRîgu, lai piedalîtos dzejniecesjubilejai veltîtâ konkursâ.

Klausîtâji atzinîgi novçrtçja arîjauno literâtu sniegumu. Ir priekspar to, ka ar katru gadu augskolçnu vârda mâkslasmeistarîba un uzstâðanâs prasme.Ðogad „Saulesdzirkstî” savusdzejoïus, miniatûras un pasakaslasîja Laima Rungovska,Kristîne Jansone, RenâteAusmane un Inese Ðîmane noAizputes vidusskolas, Jana Arâjano Dzçrves pamatskolas, SanijaÐíubure un Ieva Lukaþa noKalvenes pamatskolas. Arfragmentiem no savâmmîïâkajâm grâmatâm iepazî-stinâja Aizputes vidusskolasaudzçkòi Ance Jankovska un

„Saulesdzirksts”uzmirdz jau ceturto reizi

Toms Kristaps Tumpelis. Paldiesskolotâjâm, kuras palîdzçjuðassaviem audzçkòiem attîstîtradoðuma dzirksti: IneseiKrauzei, Inesei Greierei, IlonaiBergai, Signei Tomsonei, InâraiBunkai, Gitai Tomasei.

Ðogad visâ valstî daudzisarîkojumi un skates notiek XILatvijas skolu jaunatnesdziesmu un deju svçtku zîmç.Vienâ no tiem, Kurzemesreìiona konkursa „Rakstu darbi”modes skatç, piedalîjâs Laþasspeciâlâs internâtpamatskolasaudzçknes Sigita Naumane, IlzeLîbeka, Zigrîda Kleinðmita unEvija Siksna. Savu paðu darinâtoskaisto tçrpu kolekciju meitenesparâdîja arî „Saulesdzirkstî” unpatiesi iepriecinâja skatîtâjus aremocionâlu priekðnesumu.Paldies skolotâjâm IngaiSvipstai un Sanitai Ugnai parradoðajâm idejâm un rûpîgoizpildîjumu. Pateicîba pienâkasarî èaklajâm izstâdesiekârtotâjâm un fotogrâfçm -Aizputes vidusskolas audzç-knçm Ketijai Pujâtei un KarînaiLudbarþai.

Jaunrades pçcpusdienâ„Saulesdzirksts” netiek dalîtasvietas un skaitîti punkti. Ðîsarîkojuma mçríis ir rosinâtjaunieðus izmçìinât savusspçkus daþâdâs radoðumaizpausmes formâs, darît to arprieku un iepriecinât citus arsavu veikumu tâ, kâ tas skaistiizskan Raiòa dzejas rindâs:

„Saules apstarots un apòemts,Pieliets pilns ar siltu gaismu,Gaiðs un caurspîdîgs tu jûties.”

Latvieðu valoda pedagoguMA vadîtâja Vita Valdmane

Aizputes vidusskolas 6.b kl. skolnieka Mârtiòa Tumpeïa sniegums

Foto

: Ilz

e A

lsiò

a

8 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Cîravas bibliotçka sadarbîbâar Cîravas pagasta pârvaldesvadîtâju Arti Èanderu, kurð vadaarî mednieku kolektîvu „Avots”,iecerçjuði veidot neparastu iz-stâdi – Atrasto brieþu un aïòubuïïu ragu ekspozîciju.

Pçc Arta Èandera stâstîtâpaðreiz ir laiks, kad skaistiemeþa iemîtnieki atbrîvojas nosavas diþâs rotas. Pavisam nesenArtim paðam ir izdevies atrast

Bibliotçku nedçïas laikâ, 23.aprîlî pçcpusdienâ Cîravasbibliotçkas zâlç tika aizvadîtaBibliotçkas draugu pçcpusdienaun izstâdes ‘’Dzîve kâ koðums’’atklâðana. Izstâde veidota noLatvijas Mâkslas skoluaudzçkòu darbiem -ilustrâcijâm Mârtiòa Freimaòadzejas krâjumam ‘’Zâlîte truðadvçselei’’. Izstâdç pirmo reizitika izstâdîta pçrn Aizputç, tajâkopumâ ir vairâk nekâ 200darbu. Diemþçl mûsu zâlestelpa ïâva mums izstâdît vienmazu daïiòu no visiem ðiemskaistajiem darbiem.

Uz pasâkumu bija ieraduðiesdaudz interesentu- skolçni unviòu pedagogi. Pasâkumâ

23. aprîlî Talsu tautas namânotika Latvijas Nacionâlâsbibliotçkas un Latvijas Bçrnu unjaunatnes literatûras padomesorganizçtâ „Plaðâ Apvârðòa”Kurzemes reìiona konkurss, kasveltîts Raiòa un Aspazijas 150gadu jubilejai. Tajâ piedalîjâs 30Kurzemes reìiona bçrni no 1.lîdz 9. klasei. Dalîbniekiprezentçja iepriekð sagatavotusRaiòa un Aspazijas karogus unveica daþâdus testa uzdevumus,saistîtus ar Raiòa un Aspazijasdzîvi un daiïradi.

No Aizputes novada konkursâtika pârstâvçti Kalvenes unCîravas pagasti. Kalvenesbibliotçka (vadîtâja IntaRuduka) konkursam bijasagatavojusi Endiju Petrausku(1.kl.) un Ievu Lukaþu (8.kl.).Cîravu konkursâ pârstâvçjaDzçrves pamatskolas 3.klases

Mûsçjie uzvar “Plaðâ Apvârðòa”reìionâlajâ konkursâ Talsos

skolniece Marta Roìe(sagatavoja skol. LâsmaJûrmale) un Cîravas pagastabibliotçkas aktîvâ Bçrnu þûrijasdalîbniece Alma Andersone (11g.), kuru konkursam sagatavojabibliotçkas vad. Anita Tuleikoun floristikas pulciòa vadîtâja-skolotâja Dainuvîte Zagorska.

Konkursu vçrtçja izcila þûrija,kuras sastâvâ bija LNB Bçrnuliteratûras centra vadîtâja SilvijaTretjakova, Latvijas Univer-sitâtes profesore, LBJLPprezidente Ilze Stikâne,dzejniece un grâmatu izdevçjaInese Zandere, dzejnieks KârlisVçrdiòð, Latvijas Mâkslasakadçmijas profesors JurisPetraðkeviès un Latvijas radioþurnâliste Mâra Eglîte.

Vispirms dalîbnieki prezentçjasavus mâjas darbus - Rainim unAspazijai veltîtos karogus.

Visaugstâko vçrtçjumu saòçmamûsu Alma - 60 punktus, tikaipar 1 punktu mazâk tikanovçrtçts Martas sniegums (59punkti). Vçl abas meitenes noþûrijas saòçma 4 papildusplusiòus par îpaðo sniegumu. Tikaugstu þûrijas novçrtçjumuizpelnîjâs tikai vçl viens puisisno Ventspils – 9.klasesaudzçknis. Konkursa otrajâ daïâbija jâpilda visai grûti testi parabu dzejnieku daiïradi, jâatpazîstRaiòa un Aspazijas dzejoïi,jâveido pâru sakarîbas unjâatzîmç kartç dzejnieku dzîvesvietas.

Pçc pârtraukuma ar nepa-cietîbu gaidîjâm rezultâtus.Finâlam Rîgâ kopumâ tikaizvirzîti 10 dalîbnieki, starpuzvarçtâjiem ir abas mûsumeitenes - Alma Andersone unMarta Roìe. Priecâjâmies arîpar kalvenieces Ievas Lukaþasiekïûðanu finâlâ 5. - 9. klaðugrupâ.

Pçdçjais reìionâlais konkurssnotiks Cçsîs 30. aprîlî, kad tiksnoskaidroti veiksmîgâkie vid-zemnieki finâla cîòâm Rîgâ.Lîdz finâlam dalîbniekiem bûsjâveic mâjas darbs unjâgatavojas nopietnai zinâðanupârbaudei par mûsu diþodzejnieku dzîves faktiem unatstâto daiïrades mantojumu.

„Plaðâ Apvârðòa” konkurssietilpst Raiòa un Aspazijas gadaprogrammâ „Pastâvçs, kaspârvçrtîsies”. Tas norisinâs trîskârtâs atseviðíâs vecuma grupâs– lokâlie un reìionâlie konkursiun finâls. Pirmajâ kârtâdalîbnieki rakstîja domrakstus,ilustrçja savus izvçlçtos dzej-nieku dzejoïus un gatavojakarogus. Reìionâlajos kon-kursos bibliotçkas un skolasizvirza pirmâs kârtas konkursauzvarçtâjus, kas tâlâk sacenðasjau plaðâkâ mçrogâ.

Konkursa finâls gaidâmsmaija nogalç Nacionâlajâ teâtrî,kur 60 reìionâlo konkursuuzvarçtâji cînîsies par galvenobalvu - iespçju vasarâ nedçïupavadît Jûrmalâ jauno lasîtâjuradoðajâ nometnç „PlaðâApvârðòa pilsçta”.

Konkursa mçríis ir aktualizçtRaiòa un Aspazijas darbus, kâ arîieinteresçt jaunieðus lasîðanâ,parâdot, ka literatûra varnodroðinât aizraujoðu laikapavadîðanu.

Ziòas par konkursu apkopojaAnita Tuleiko

Bibliotçkas draugu pçcpusdiena

Aicinâm atbalstît unikâlu izstâdivisai unikâlus ragus un pie tamabus no viena buïïa, kasuzskatâms par lielu laimi.

Aicinâm lauku zemju îpað-niekus vçrîgâk pârskatît savusîpaðumus - meþus, pïavas,laukus, varbût kâds atradums irtieði jûsu privâtajâ teritorijâ.

Atrastos brieþu un aïòu raguslûgums savâkt, lai septembrîkopîgi varam izveidot ðounikâlo atradumu izstâdi. Ja

uzglabâðana sagâdâ grûtîbas,ragus varat nodot Cîravaspagasta pârvaldç, zvanot pâr-valdes vadîtâjam ArtimÈanderam, tel. 29445125.

Izstâde plânota atvçrt 18.septembrî Cîravas pagasta pâr-valdes zâlç. Izstâdes îpaðaisviesis - þurnâla „ Medîbas.Makðíerçðana. Daba” galvenaisredaktors, dabas fotogrâfsDidzis Pakalns.

Alma un Marta pçc uzvaras konkursâ

Foto

: Lâs

ma

Jûrm

ale

Pasâkums bija labs - tâ domâ Maija Kalniòa un puiði no Cîravas PVS

Foto

: Silv

a G

rosp

iòa

piedalîjâs arî Cîravas PVSjaunieði, kuri visiemklâtesoðajiem nolasîja savussirdij tuvâkos MârtiòaFreimaòa dzejoïus no jauminçtâ dzejas krâjuma.

Îpaðais viesis, kuru ïotigaidîja visi pasâkuma apmek-lçtâji, bija Mârtiòa Freimaòafonda vadîtâja un tuvs Mârtiòadraugs Maija Kalniòa. Maijadalîjâs savos stâstos par kopâpavadîtajiem brîþiem uniepriecinâja mûs ar sirsnîgumuzikâlu priekðnesumu. Pasâ-kumâ valdîja ïoti pozitîva uniedvesmojoða gaisotne, par koliels paldies Maijai Kalniòai.

BibliotekâreMaija Upeniece

15. maijâ plkst. 19.00Cîravas Kultûras namâ notiksjaunâ flîìeïa ieskandinâðanaskoncerts. Tie bûs îpaði svçtki ganKultûras nama paðdarbîbaskolektîviem, gan ikvienamcîravniekam un , protams, neseniegâdâtajam jaunajam instru-mentam.

Kultûras namâ jau sen bijanepiecieðamas jaunas klavieres,jo vecam instrumentam ir vairâknekâ 40 gadu, un tas savu laikuir nokalpojis. Jaunais flîìelis tikaiegâdâts “Liepâjas rajonapartnerîbas” vietçjas attîstîbasstratçìijas realizçtâ projekta“Brîvâ laika pavadîðanas vietasCîravas kultûras namâpilnveidoðana” ietvaros kopâ ar10 tautas tçrpiem Dzçrvespamatskolas 5. - 9.klaðu dejukolektîvam. Projekta iesnie-dzçjs Aizputes novada dome,projekta vadîtâja Gunta Butrima,projekta koordinatore LâsmaJûrmale. Koncertflîìeïaizmaksas 12 249 eiro.

Jaunâ instrumenta ieskandi-nâðanas koncertâ ciemos gaidâmîpaðus viesus. Flîìeli iespçlçsEm. Melngaiïa Liepâjas mûzikas

Lîdz paðâm malâmdzîve pilna mûzikas

vidusskolas pasniedzçjs,Liepâjas teâtra koncertmeistarsNormunds Kalniòð ar savuneparasto balsi priecçs aktriseAgnese Jçkabsone, dziedotfranèu un spâòu skaòdarbus.Koncertu papildinâs Liepâjasmûzikas vidusskolas audzçknis– jaunais un talantîgaissaksofonists Edgars JânisKârkliòð. Kâ îpaðu viesi mçsgaidâm Latvijas televîzijas ðova“ Radîti mûzikai” uzvarçtâju, 15gadus jauno alsundznieku MikuAkotu kura ìitâras spçle LTVkonkursa tieðraidç apbûraklausîtâju tûkstoðus.

Miks tikko ir atgriezies noFrancijas, kur pabijis kopâ aretnogrâfisko ansambli “ Suitusievas”, gatavojas 9.klasesbeigðanas eksâmeniem un cerpilnveidot savu ìitâras spçli parkonkursâ iegûto stipendiju.Mikam ir sens sapnis -iegâdâties jaunu ìitâru. Mçsvaram palîdzçt jaunajamtalantam, apmeklçjot koncertuun ziedojot kâdu eiro jaunasìitâras iegâdei.

Uz tikðanos!Cîravas Kultûras nams


Visnopietnâkais un svarî-gâkais ðî semestra pasâkums,kuram tautas deju kolektîvigatavojâs jau vairâkus gadus,bija Liepâjas apriòía tautas dejukolektîvu skate, kas notika28.martâ Liepâjas Olimpiskajâcentrâ. Ðîs skates rezultâtinoteiks to, vai dejotâjiem bûsiespçja piedalîties Skolujaunatnes dziesmu un dejusvçtkos, kuri ðajâ vasarâ notiksRîgâ. Dzçrves pamatskolasdejotâji skatç parâdîja ïoti

augstus rezultâtus. Abi kolektîviieguva 1.pakâpes diplomu – 1.-4.klaðu kolektîvs ar 43,7punktiem, savukârt 5.-9.klaðukolektîvs – ar 43,0 punktiem.Mûsu dejotâji kïuva par þûrijasfavorîtiem gan ar labiapgûtajiem deju soïiem, gan arstalto stâju un prasmi uzstâties.Sekojam lîdzi deju skaðurezultâtiem Latvijâ. Esam lepni,ka no vairâk nekâ 70 Latvijaskolektîviem mûsu – Dzçrvespamatskolas 5.-9.klaðu tautas

deju kolektîvs parâdîjis 11.labâko rezultâtu, savukârt 1.-4.klaðu kolektîvs no vairâkpar 130 kolektîviem Latvijasmçrogâ parâdîjis 15.labâkorezultâtu.

Ðíiet, ka 5.-9. klaðu kolek-tîvam labos rezultâtus sasniegtpalîdzçja arî jaunie tçrpi, kurusno izgatavotâjiem saòçmâm tikaiiepriekðçjâ vakarâ pirms skates.Tautas tçrpu iegâde notika ar“Liepâjas rajona partnerîbas”vietçjâs attîstîbas stratçìijas

2015.gada 9. aprîlî Vidus-latgales Profesionâlâs vidus-skolas izglîtîbas programmuîstenoðanas vietâ Viðíos,Daugavpils novadâ, norisinâjâsLatvijas profesionâlâs izglîtîbas

iestâþu jaunieðu profesionâlâsmeistarîbas konkurss „Lauk-saimnieks 2015”, kurâpiedalîties tika aicinâti Profe-sionâlâs izglîtîbas kompetencescentrs „Priekuïu tehnikums”,

Mçs esam un bûsim tie labâkie ietvaros realizçtâ projekta “Brîvâ laika pavadîðanas vietasCîravas kultûras namâpilnveidoðana” atbalstu noELFLA (piesaistîtâ summa12709 eiro bez PVN).

Mçs ïoti lepojamies ar saviemdejotâjiem. Vispirms jau tâpçc,ka mûsu skolâ ir divi ïoti labitautas deju kolektîvi, kuros dejopuse Dzçrves pamatskolasskolçnu. Lepojamies arî tâdçï, kamçìinâjumos ieguldîtais darbsvainagojies ar panâkumiem, unmûsu dejotâji saòçmuði augstâkovçrtçjumu starp Aizputes novadakolektîviem, kâ arî abi kolektîviðobrîd atrodas starp pirmajiempiecpadsmit Latvijas labâkajiemskolu tautas deju kolektîviem.Par labajiem rezultâtiem varampriecâties arî tâdçï, ka mums irvislabâkâs skolotâjas, kuras arvisiem iespçjamiem lîdzekïiemgatavas cînîties par to, laikolektîvs parâdîtu sevi novislabâkâs puses. Vislielâkaispaldies kolektîva vadîtâjaiDainai Jaunzemei par prasmiiemâcît deju soïus arî tajosbrîþos, kad dejotâjiem tonepavisam negribas. Savukârtskolotâja Lâsma Jûrmale sekolîdzi tam, lai neviens neaizmirstuapmeklçt kârtçjo mçìinâjumu,lai koncertos visiem izmazgâtasun izgludinâtas blûzes, meitâmsapîtas bizes un visiem tçrpikârtîbâ. Ðis semestris bija ïotisaspringts laiks, jo projekta

ietvaros tika pasûtîti jauni tçrpi5.-9.klaðu kolektîvam. Tad nuskolotâjai bija jârûpçjas arî parto, lai viss laikâ tiktu izgatavotsun saòemts. Par aktîvu lîdzijuðanu un atbalstu paldies arîskolotâjai Mairai Skabulei, kuraarî ir klât visos svarîgâkajoskolektîva izbraukuma pasâ-kumos, lai palîdzçtu sagatavotieskoncertiem. Paldies klaðuaudzinâtâjâm, kuras sadarbojasar kolektîva vadîtâju, pamudinotdejotâjus, kurus pâròçmisslinkums, kâ dçï gadîjies neaizietuz vairâkiem mçìinâjumiem.Par atbalstu un sadarbîbu lielspaldies arî dejotâju vecâkiem!

Lai arî skatç jau nodejots, tasnebût nenozîmç, ka viss jaupadarîts. Mâcîbu gadanoslçgumâ vçl paredzçti vairâkipasâkumi. 17.maijâ dejotâjiemjâpiedalâs Ìimeòu dienaskoncertâ Aizputç, savukârt maijapçdçjâ nedçïâ – Dzçrvespamatskolas mâcîbu gadanoslçguma koncertâ. 27.jûnijâLiepâjas apriòía tautas dejukolektîvi aicinâti piedalîties dejusvçtkos Pâvilostâ. Bet no 6. –12.jûlijam – Skolçnu Dziesmuun deju svçtki Rîgâ. Pirmssvçtku brîvdienâm ir saòemtasaulaina un priecîga ziòa noRîgas- abi mûsu deju kolektîviir kïuvuði par Dziesmu un dejusvçtku dalîbniekiem. Vçlamizturîbu un dejotprieku!

Lâsma Jûrmale

Latvijas profesionâlâs izglîtîbas iestâþu jaunieðuprofesionâlâs meistarîbas konkurss „Lauksaimnieks 2015”

Profesionâlâs izglîtîbas kompe-tences centrs „Kandavas Valstslauksaimniecîbas tehnikums”,Viduslatgales PV un CîravasProfesionâlâs vidusskolas IP„Lauksaimniecîbas tehnika”audzçkòi.

Konkurss vienlaicîgi no-risinâjâs IP „Lauksaimniecîba”jaunieðiem, tajâ tika pârstâvçtasSaulaines PV, Profesionâlâsizglîtîbas kompetences centrs„Priekuïu tehnikums”, Malnavaskoledþa, Barkavas PV unViduslatgales PV.

Cîravas PV pârstâvçja IP„Lauksaimniecîbas tehnika”treðâ kursa audzçkòi KristîneRadzevièa un Raimonds Dûzis.

Konkursantiem savaszinâðanas un erudîcija bijajâparâda ar profesiju saistîtoskonkursos – lopkopîbâ,lauksaimniecîbas tehnikaspârzinâðanâ- jâatpazîst daþâdaslauksaimniecîbas tehnikasdetaïas un to uzdevums,kombaina SAMPO mezgli.Agronomijâ bija jâatpazîst dîgstiun sçklas, kâ arî jânosaka armçrierîci sçklu mitrums,elektrotehnikâ; fermumehanizâcijâ un traktoravadîðanâ.

Konkursus vçrtçja un tiesâjakompetenti eksperti noDaugavpils novada zemniekusaimniecîbâm un Valsts iz-

glîtîbas satura centra. Konkursanoslçgumâ, saskaitot rezultâtus,Cîravas PV komanda –Kristîne un Raimonds – ieguvagodalgoto treðo vietu.Noslçgumâ konkursanti stâstîjapar savâm skolâm, sniedzotnelielu ieskatu mâcîbu procesanorisçs, atspoguïojot tehniskâsiespçjas izglîtîbas programmuîstenoðanâ un brîvâ laika

izmantoðanas iespçjâs. Audzç-kòu sagatavoðanâ konkursamjâuzteic agronomijas skolotâjaDainuvîte Zagorska, lopkopîbasskolotâja Gunta Sîle,elektroiekârtu skolotâjs AivarsStrazdiòð.

Cîravas PV pârstâviskonkursâ, lauksaimniecîbastehnikas skolotâjs

Guntis Daubars

Gan sâpju dienas, gan saules rîts,It viss tiek klusu zemç tîts...Baltajos Mûþîbas ceïos izvadîti

Guntars GODÏEVSKIS Veronika BRIÐKA

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem

Lai saulainâs krâsâs labas domas zied,lai tikai prieka asaras lâso,lai ðai dzîvç labi iet...

Cîravas pagastâ maijâ dzîves îpaðâs jubilejas atzîmç:60 – Viktorija Durðe, Dagnija Fricsone, Osvalds Kalçjs, 70 –

Dzintra Anita Kïuèuka, 83 – Joana Èesnauskiene, 86 – RasmaVitka, 88 – Anna Karlovièa, 92 – Erna Sudmale.

Sveicam jubilârus, vçlot stipru veselîbu, dzîvesprieku un daudzbaltu dieniòu.

Saules zelta piebiruðiVisi mazi pudurîði.Bût tâdam saulainamTavam dzîves gâjumam!19. martâ pasaulç nâcis jauns cîravnieks KRISTAPS ÐEMETS.

Sveicam vecâkus ar dçliòa piedzimðanu.

5.-9. klaðu tautu deju kolektîvs skatç

Foto

: Lâs

ma

Jûrm

ale

3. kursa audzçkòi Kristîne Radzevièa un Raimonds Dûzis

Foto

: Gun

tis D

auba

rs

10 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Darbojoties Ekoskolu prog-rammâ, ikdienâ aizvien vairâkcenðamies mâcîties dzîvot tâ, laisaudzçtu gan savu apkârtçjo vidi,sakopjot to un padarot skaistâku,gan arî domâjot par veselîgu unaktîvu dzîvesveidu. Lai ðomâcîðanâs procesu padarîtuinteresantâku, izmantojamiespçju piedalîties daþâdoskonkursos, akcijâs un kampaòâs.

Martâ 3.klase piedalîjâskonkursâ „Veselîgs dzîves-veids. Uzturs.Tu.” Noskatotiesmâcîbu video par veselîgadzîvesveida pamatprincipiem,skolçni vçrtçja savas prasmesdzîvot aktîvi un veselîgi.Savukârt aprîïa sâkumâtreðklasnieki nosûtîja savu mâjasdarbu konkursam „Es gribu –es ðíiroju! Stiklu!”. Konkursuorganizçja AS ”Latvijas Zaïaispunkts” sadarbîbâ ar Valstsizglîtîbas un saturaeksaminâcijas centru.Konkursa mçríis - sekmçtskolçnu izpratni parnepiecieðamîbu ðíirotatkritumus, kâ arî veicinât videidraudzîgas rîcîbas apguvi unparadumus, ikdienâ ðíirojotstikla iepakojumu.

Aprîïa mçnesî skolas eko-padome iesaistîjusies LiepâjasRAS organizçtajâ nolietotoelektroierîèu vâkðanaskampaòâ „Ðtepseles ceïo-jums”. Paldies pagastaiedzîvotâjiem, kuri atsaukuðiesskolçnu aicinâjumam piedalîtiesakcijâ, tâdçjâdi gan palîdzotskolçniem iegût pçc iespçjaslielâku punktu skaitu kampaòaskopvçrtçjumâ, gan arî pieliekotroku apkârtçjâs videssaudzçðanâ un sakopðanâ. Pçcakcijas beigâm Liepâjas RASpârstâvji savâktâs elektroierîcessavâks, lai nodotu otrreizçjaipârstrâdei.

Esam priecîgi, ka par to, kodarâm un esam uzzinâjuði uniemâcîjuðies, varam dalîties arcitiem. Sakâm paldies Aizputesnovada domes projektu vadîtâjaiBirutai Konrâdei par iespçju arDzçrves pamatskolu – skolasdarba prioritâtçm, lîdzdalîbuprojektos un daþâdajâm videsaktivitâtçm iepazîstinât Aizputesnovada nevalstisko organizâcijuaktîvistus un citus interesentus.Iepriecina, ka seminâradalîbnieki ar interesi ieklausîjâsmûsu prezentâcijâ, atzinîginovçrtçjot gan skolas lîdzdalîbuEkoskolu programmâ, ganaktîvo darbîbu kopumâ.

Svarîga Ekoskoluprogrammas sastâvdaïa irsadarbîba ar citâm skolâm,tâdçï labprât pieòçmâmKapsçdes pamatskolasekopadomes ielûgumupiedalîties Ekoskolu draudzîbaspasâkumâ. Ðî iemesla dçïpiektdienas, 17.aprîïa,pçcpusdienu 11 Dzçrvespamatskolas 5.-9.klaðu skolçniun skolotâja L.Jûrmale pavadîja

Pavasara vides aktivitâtes Dzçrves pamatskolâKapsçdes pamatskolâ, aktîviiesaistoties ekopadomessagatavotajos pârbaudîjumos, kâarî iepazîstot abu skolu pieredzivides izglîtîbâ. Lepojamies armûsu skolçniem, kuri parâdîjaïoti labas prezentâcijas prasmesun zinâðanas vides jautâjumos.

Lai atgâdinâtu, cik trausla irZeme, un aicinâtu saglabât tâsdabisko vidi, katru gadu 22.aprîlî pasaulç tiek atzîmçtastarptautiskâ Zemes Diena.Ðogad Zemes Dienai ir pienâkusi45. gadadiena - kopð pirmâsakcijas 1970.gadâ tâs aktivitâtçspiedalîjuðies ap 500 miljonicilvçku 180 valstîs visâ pasaulç!Zemes Dienas koordinatori irbezpeïòas organizâcija EarthDay Network. Earth Day Net-work 2010.gadâ aizsâkakampaòu A Billion Acts ofGreen® (jeb Miljards ZaïuRîcîbu), kas aicina ganatseviðíus indivîdus, ganorganizâcijas samazinât oglekïaemisijas un veicinât ilgtspçjîgudzîvesveidu. Ikviens tika aicinâtsreìistrçt savu jebkâdu rîcîbuvides aizsardzîbas labâ - tâ varbût riteòa izvçlçðanâs maðînasvietâ, dârza iekopðana vaipiedalîðanâs lielâkâs organizçtâsakcijâs. Mçríis - sasniegt vienumiljardu reìistrçtas rîcîbas!

Zemes dienas aktivitâtesatbalstîja arî Dzçrvespamatskolas 3.klases skolçni,sakopjot mazu stûrîti skolasapkârtnç, iestâdot skolas parkâspirâlveida vîtolus, kâ arîpodiòos iesçjot viengadîgo puíusçkliòas cerîbâ, ka pçc mçneðabûs izauguði stâdiòi, kurusiestâdît krâðòumdobç pie skolas.Stâdiòus puíu dobei audzçs arî1., 2. un 4.klases skolçni.

Dzçrves pamatskolas kolek-tîvam ir izveidojusies labasadarbîba ar AS „Latvijas Valstsmeþi” Dienvidkurzemes meþ-saimniecîbu. Ik pavasarimeþsaimnieki aicina skolçnuspalîgâ sakopt meþu. Arî ðogaddienu pirms Lielâs talkas 7.klases audzçkòi devâs uzAkmensraga meþa iecirkni.Daþi zçni kopâ ar Dienvid-kurzemes meþsaimniecîbasAkmensraga meþa iecirkòavadîtâju Armandu Milzarâjuizlika kokos 35 putnu bûrîðus,kuros dzîvos un par kokuveselîbu rûpçsies muðíçrâji.Pârçjie skolçni kopâ arAkmensraga meþa iecirkòavadîtâja vietnieku Mâri Kupcunogâja apmçram 8 kilometrusun uzlasîja meþa ceïu malâsnomestos atkritumus. Protams,visvairâk bija daþâdu pudeïu, betgadîjâs arî daþi neparastâkiatradumi – viens zâbaks, maisiar izlietotiem pamperiem,santehnikas atlûzas u.c. Tas vissrosinâja pârdomât katram savuattieksmi pret apkârtçjo vidi,kaut gan meþa darbiniekistâstîja, ka esot ievçrojuði -cilvçki ar katru gadu kïûstot

apzinîgâki un, lîdz ar to, meþs –tîrâks. Pçc labi padarîtâ darbabija patîkami pasçdçt pieugunskura, baudît meþasaimnieku sarûpçto cienastu unpriecâties par „Latvijas Valstsmeþu” dâvâtajiem dabaidraudzîgajiem suvenîriem.

Ðajâ dienâ liels darbs tikapaveikts arî, lai sakoptu unpadarîtu skaistâku Dzçrvespamatskolas apkârtni. Skolçnigrâba pçrnâs lapas, pievedamelnzemi puíu dobçm, slaucîjaceliòus.

Pirms vairâkiem gadiemstarptautiskâ Ekoskolu pro-gramma aizsâka koku stâdî-ðanas kampaòu, kuru,sadarbojoties ar AS „LatvijasValsts meþi” (LVM), îsteno arîLatvijas Ekoskolas. Ðî ir vienano sadarbîbas kampaòâm starpVides izglîtîbas fonda Ekoskoluun „Izzini meþu” programmâm.

Ðogad savu dalîbu kampaòâ irreìistrçjuðas 79 izglîtîbasiestâdes Latvijâ, kuras stâdîskokus visu pavasari. Kampaòâiesaistîjusies arî Dzçrvespamatskola. Noslçdzotiesmâcîbu gadam, tiks apkopotipaveiktie darbi, saskaitîtiiestâdîtie koki, un Ekoskolujaunieði varçs lepoties ar savuieguldîjumu apkârtçjâs videsuzlaboðanâ! Koku stâdîðanaDzçrves pamatskolâ jau kïuvusipar skaistu tradîciju ik pavasari.Ðogad ðis darbs tika uzticçts 9.klases audzçkòiem. Ap Dzçrvespamatskolu jau aug daudzdaþâdu koku, tagad ðeit vieturaduði arî 30 melnalkðòi un 10sarkanie ozoli. Melnalkðòu stâdiizaudzçti Talsu novadakokaudzçtavâ „Mazsili”.

Ekoskolu koku stâdîðanasiniciatîva ir bûtiska videsizglîtîbas sastâvdaïa – svarîgi, laiskolçni ne tikai iestâdîtu pakociòam, bet arî izzinâtu dabasprocesus, gûtu priekðstatu parmeþa ekosistçmu un dabasvçrtîbâm, tostarp koku nozîmiCO2 regulçðanâ, bioloìiskâsdaudzveidîbas nodroðinâðanâ, kâarî palîdzçtu uzzinât vairâk parmeþu aizsardzîbu.

Vairâkas vides aktivitâtesDzçrves pamatskolâ ieplânotasarî mâcîbu gada noslçgumâ.28.maijâ skolâ gaidîsim savuskolçnu vecâkus, lai viòi lîdz arsaviem bçrniem piedalîtosaktivitâðu dienâ, kuras tçmaðogad „Ûdens”, kas ir arî mûsuðî mâcîbu gada Ekoskolas tçma.Lîdzâs citâm aktivitâtçm unuzdevumiem vecâkusiepazîstinâsim arî ar nelieluapkopojumu par mâcîbu gadalaikâ katras klases veikto Cîravasûdenskrâtuvju pçtîjumu.

Savukârt pirmajâ jûnija nedçïâDzçrves pamatskolas sâkum-skolas klaðu skolçniem bûsiespçja piedalîties vasarasnometnç „Ai, mana pasaulîtezaïâ!”. Nometne ieguvusifinansçjumu Valsts budþeta

programmas „Vides aizsar-dzîbas fonds” apakðprog-rammas „Vides aizsardzîbasprojekti” vadlînijas “Atbildîgsdzîvesveids” aktivitâtç „Videsizglîtîbas nometòu organi-zçðana skolas vecumabçrniem”. Nometnes laikâskolçni piedalîsies daþâdâs videsizglîtîbas aktivitâtçs – izpçtîstuvâkâs ekosistçmas, iepazîsârstniecîbas augus, piedalîsiesdaþâdâs vides izziòas unradoðajâs darbnîcâs. Nometnesplânojumâ iekïauta arî ekskursija

uz Íemeru nacionâlâ parka unDabas aizsardzîbas pârvaldesapsaimniekoðanâ esoðo Dabasizglîtîbas centru „Meþa mâja” .Ðeit skolçniem tiks piedâvâtasvairâkas nodarbîbas purva unkâpu ekosistçmu izzinâðanâ,savukârt „Baskâju takâ” Tukumanovadâ nometnes dalîbniekimâcîsies dabu izprast sajûtâs.

Aicinâm ikvienu padomât parsavu ieguldîjumu apkârtçjâsvides saudzçðanâ.

Dzçrves pamatskolas videskoordinatore Lâsma Jûrmale

Roku uz sirds liekot,Ar prieku es varu teikt,Ka pasaulç visjaukâkais,Kas vien man var piederçt, ir,Ar viòiem kopâ bût.

Mûsu kora moto ir „ Mçsdziedam, jo mums patîkdziedât!”

Sadarbîbâ ar kori es cenðosviòos radît pârliecîbu,uzdrîkstçðanos un mîlestîbu.Ikdienas darbâ mçs intensîvicenðamies sasniegt savusizvirzîtos mçríus. Dziedâtâjilabprât pieòem manas jaunâsinovâcijas mâcîbu procesâ, lîdzar to tas viòos noteikti radainteresi ierasties uz mçìi-nâjumiem. Man nav jâsûdzas parkora mçìinâjumu neapmeklç-jumiem. Ja kâds no koristiemtieðâm neierodas, tam ir pamatotsiemesls, un to noteikti zinu es.Vçlme muzicçt ir katram noviòiem. Protams, neno-liedzamsir tas, ka koris labprât kopâ armani dzied zinâmas estrâdesdziesmas, bet arî obligâtais

repertuârs mûsu vidû nav sveðs.Gatavojoties skatei, mumsmçìinâjumi nenotika katrudienu, bet mçìinâjâm vienu reizinedçïâ intensîvi un pilnvçrtîgi.Centos uzmanîgi vçrot dziedâtâjuattieksmi un atdevi mâcîbuprocesâ, jo mans mçríis navpârslogot kori. Es vçlos, lai viòu„dzirkstele” pret kora mûzikudegtu vienmçr. Ðajâ sezonâ korisar mçrítiecîgu darbu, manuprât,ir sasniedzis ïoti labus rezultâtus,lîdz ar to arî skatç mçs jutâmiesdroði un pârliecinâti par sevi,gûstot emocionâlu gandarîjumuun sniedzot baudîjumu citiem.Paldies maniem koristiem!

Cîravas jauktâ kora diriìenteSintija Pîrâga

P.S. Pirmo reizi pçc ilgiemdarba gadiem Cîravas jauktaiskoris skatç ieguva 1. pakâpesdiplomu (42.56 punkti). Visukoristu vârdâ vislielâkais unsirsnîgâkais paldies diriìenteiSintijai Pîrâgai!

Mçs dziedam, jo mumspatîk dziedât

Cîravas jauktais koris skatç

Foto

: Ani

ta L

eim

ante

11 Nr. 65 2015. gada 6.maijs

,

Kalvenes pagasts

Lai katra diena ir kâ krâðòa roze-Smarþo, staro, plaukst un prâtu jauc.Un ,lai dienu jaunu sâkot,Tâpat kâ rozi vâzç liekot,Çrkðíi nedur lîdz pat sâpçm,Kuras visu sabojâ, kas skaists.

Vispavasarîgâkie sveicieni aprîïa mçneða skaisto gadujubilâriem:

Dolijai Birzniecei – 92; Þanim Cîrulim – 86; Irmai Janaitei –84; Ilgai Budreikai – 82; Lilijai Grietçnai – 79; Austrai Lîgotnei– 76; Birutai Kïavai – 76; Jevdokijai Íelpei – 76; KârlimKalniòam – 75; Lînei Keiðai – 74; Andrim Vîtolam – 70; AusmaiMickânei - 60; Ârijai Strazdei -60; Marijai Kigitovièai – 60!

Ar mîlestîbu uz zirgu. Nu,trâpîgâk nepateiksi. Draudzîba,harmonija, sapratne un absolûtauzticîba- tik daudz pozitîvuemociju apvieno cilvçka un zirgakopâ bûðana. Man ðopavasarpaveicâs tik ïoti, ka radâs iespçjadivas ar pusi dienas pavadîtzirgkopîbas izstâdç Vâcijâ.EQUITANA ir lielâkâ ðîs nozaresizstâde Eiropâ. Reizi 2 gados tâtiek rîkota jau kopð 1972. gada, unðogad tâ Essenç tradicionâlinedçïas garumâ notika jau 21.reizi. Par tâda pasâkuma esamîbupirmoreiz izlasîju jau patâlâbçrnîbâ, bet nekad nedomâju, kareiz man paveiksies tur pabût arîklâtienç.

Hobijjâðana, vesternjâðana,pajûgu braukðana, zirguaudzçðana, naturâlâ apmâcîba,profesionâlais sports, tradicionâlâjâðana, zirgi mâkslâ - tâ ir tikai daïano izstâdç pârstâvçtâm tçmâm. Japar piemçru apskata kaut vaiSkonto halli Rîgâ, tad “Equitana’’izvietojâs 12 tâdâs hallçs. Apjomstieðâm pârsteidz. Zirgkopîbaðodien- tâ jau ir vesela industrija,kas radîta, lai piesaistîtu uniesaistîtu nozarç arvien vairâk unvairâk cilvçkus visâ pasaulç.Domâju, tas arî strâdâ, jo inventârapiedâvâjums vien ir ïotidaudzveidîgs un bagâts (laineteiktu vairâk). Arî ðeit pastâvmodes tendences un noteicoðâloma galvenokârt ir cilvçka makabiezumam. Ne par velti visâpasaulç ir uzskats, ka zirguaudzçðana un zirgu sports ir bagâtucilvçku nodarbe. Paskatotiesvçsturç, arî piemçrs nekur tâlu navjâmeklç, jo senâk saimnieka turîbuarvien novçrtçja vispirms jau pçcviòa zirgu skaita un vçrtîbas.

Tâ nesteidzîgi staigâjot paizstâdes paviljoniem un vçrojot turnotiekoðo, domas neviïus apstâjâspie ðobrîd visvairâk izjûtamâkâfakta- cik ïoti âtrâ tempâ tagadnotiek attîstîba, tehnoloìijas tiekpilnveidotas un daþâdotas. Un uzvakarpusi, kad nogurums jaupaòçmis daïu ne tikai fiziskâs

Veldze dvçselei - EQUITANA

enerìijas, bet arî garîgâs, manâgalvâ jau nez kuro reizi izsijâjâsatziòa, ka pamatâ tîri labi var iztiktar daudz pieticîgâku inventâru,pieticîgâkiem zirgu turçðanasapstâkïiem. Arî pieticîgâkiemmçríiem galu galâ. Galvenaistomçr ir paða cilvçka vçlme,patikðana un pacietîba bût kopâ undarboties ar ðo dzîvnieku. Jamîlestîba uz zirgu bûs patiesa, tadar Swarovski kristâliem izrotâtiemiemauktiem vai apzeltîtiemreþìiem stallî nozîme bûs ïotiminimâla.

Izstâdes laikâ katru dienu ik uzsoïa bija iespçjams gût milzîgi lieluinformâcijas gûzmu daþâdubezmaksas katalogu un bukletuveidâ, bet 7 hallçs uz mazajiemlaukumiem (ringiem) nepârtrauktinotika daþâdi ar zirgiem saistîtipriekðnesumi, prezentâcijas,pazîstamu treneru meistarklases undaþâdu ðíiròu zirgu izvades. Visuredzçt nebija iespçjams tîri fiziski,tâpçc bija jâskatâs programmâ unjâizvçlas sev vairâk interesçjoðâstçmas. Lai arî ,pie galda sçþot,biju izdomâjusi, kur ieðu un koskatîðos, rezultâtâ reâli redzçju labija pusi no iecerçtâ. Paðai ðíietsmieklîgi un pat neticâs, bet… nunepaspçju visur! Ne par velti irteiciens, ka cilvçks piekûst arî nonekâ nedarîðanas. Nu, ðoreiz tastieðâm bija laikâ un vietâ, jo piekatra stenda gribçjâs tikai piestâtun papçtît piedâvâjumu sîkâk. Laiarî, ieraugot cenu, vairumâgadîjumu tâlâkpçtîðana arîizbeidzâs, bet process pats par sevitomçr bija gana feins. Nu kâ tu,cilvçks, neapstâsies, ja acu priekðâir vesels stends ar pieres siksniòâm,iemauktiem vai pâtagas, vaidaþâdas trenzes, vai seglusedziòas, apauði, zirgu segas utt.Traks var palikt! Un tâ arî tâ dienaiet, nogurums arî klât, un tad kâdubrîdi tâ kolektîvi kopâ ar vâcieðiemun citiem ïaudîm ir jâpasçþ starpstâviem uz trepîtçm. Tâ teikt- dzîvejâpârdomâ.

Ïoti tîkami bija tas, ka pasâkumsorganizatoriskajâ ziòâ ðeit, kâ jau

Vâcijâ ierasts, bija visaugstâkajâlîmenî. Viss tîrs, kârtîgs, lietas savâvietâ un paredzçtie priekðnesumi-precîzi laikos. Ik uz soïa bijadarbinieki, pa gabalu jauatpazîstamâs formâs, ar râcijâm unuz lîdzenas vietas gatavi palîdzçt.Mani, kâ îstenu kurzemnieci,sâkumâ mulsinâja apkârtçjocilvçku laipnîba. Atzîðos, patnedaudz traucçja, jo pie mums tikatvçrtu un pretimnâkoðu cilvçkutâdâ vairumâ nav. Vçlâk ganpieradu un tas ðíita pat tik jauki,ka- vçl kâda dieniòa un es novietçjiem atðíirtos vien ar to, kavâciski runâtu vienkârði ðausmîgi.

Ar daþâdu zirgu barîbas,vitamînu un minerâlvielupiedâvâjuma klâstu bija piepildîtavesela halle. Nedaudz pabrînîjos-pa kuru laiku ðo produktu raþotâjisaraduðies tik daudz? Un atbildetâlu nebija jâmeklç. Vâcijâ zirgustieðâm mîl un ciena. Piemçram,Allrodç, ciematiòâ, kur nakðòo-jâm, no rîta, paskatoties pa logu,pavçrâs gluþi vai idillisks skats-otrpus ielai privâtmâjas dârzâiemitinâjies zirgs. Vienâ dârzamalâ vasaras tipa mîtne, klât-pastaigu aploks, bet ârpus þoga-zirgu pârvadâjamais treilerîtis.Acîmredzot kâds ðai ìimenç irlielos draugos ar zirgiem. Ðâduszirga turçðanas “modeïus’’ Vâcijâvar redzçt salîdzinoði bieþi. Ðiezirgu îpaðnieki tad arî ir stabilinoòçmçji sausâs zirgu barîbas(muðïu, koncentrâtu) un toproduktu raþotâjiem, jo ganîbu unpârçjâs lopbarîbas vâcamo platîbuviòiem nav. Bez tam zirgi, kas ietlielajâ sportâ, tîras auzas, kâ mçsto esam ieraduði domât, arî neçd.Tie pârtiek no daþâdiem enerìijaskoncentrâtiem, ko piedâvârûpnieciskie raþotâji.

No Amerikas Vâcijâ stabili unðíiet, uz palikðanu ir ienâkusivesternjâðana. To apliecinâja tejuvai vesela halle ar vesternainventâru, reininga demon-strçjumi, priekðnesumi. Zinâju, kaðis vaïasprieks ir ticis arî lîdzEiropai, bet ka tik saliedçti un

pamatîgi, par to gan pârliecinâjostikai tagad.

Necik senâ pagâtnç reizçm piesevis klusîbâ biju nodomâjusi- nukas gan tik aizgrâbjoðs var bûtdabîgajâ zirgu apmâcîbâ, ja tas tâvçrðas plaðumâ. Zirgu apmâcîbapçc ðîs metodes ir tik darba unlaikietilpîga, ka cilvçkam no malastas var ðíist galîgi neinteresants unbezrezultatîvs. Bet ðî zirguapmâcîbas metode jau labu brîdiir ieviesusies arî pie mums Latvijâ.Sâkotnçji to ieteica darbâ arproblçmu zirgiem, kamtradicionâlâ pieeja nebija îsti paprâtam. Taèu aina atklâjas pavisamcita, ja ðo jomu iepazîst tuvâk. Tieðiizstâdes laikâ ievçrojama daïa nopriekðnesumiem bija tieði‘’spçlçðanâs’’ ar zirgiem. Un ticietman, tâ tieðâm ir bauda- skatîtiesuz absolûti atbrîvotu zirgu bariòuun cilvçku, kas it kâ spçlçjotiesvada ðos dzîvniekus viòam vienzinâmâ virzienâ. Tâ ir tâda kâvibrâciju spçle, kas notiek ne tajâlîmenî, ko mçs ar savâm acîmvaram saskatît. Zirgi netiekierobeþoti un vadîti artradicionâlajiem vadîbaslîdzekïiem, ko saprotam ariemauktiem, trenzçm, pavadâmu.tml., bet tomçr dara visu un patvairâk ,it kâ kâds tos stingri vadîtu.Ðeit visa darba pamatâ ir cilvçkaíermeòa valoda, balss un domuspçks. Reizçm rokâs esoðajaipâtagai ir tikai disciplinçjoðanozîme.

Bet cilvçks jau nebûs cilvçks, janeatradîs kaut ko, pie kâpiekasîties. Un es, kâ jau pa puseilatvietis, arî nebûðu izòçmums. Jobija arî kas tâds, kâ pietrûkapersonîgi man. Mana “LielâInterese’’ ir smagie siltasiòu zirgi,un patieðâm biju galîgi vîlusies, kaðîs ðíirnes pârstâvjus negadîjâsredzçt nevienâ izvadç vai aizjûgâ.Nodomâju: kâ tad tâ- smagiesiltasiòi ir viens no Vâcijaslepnumiem, bet Eiropas mçrogaizstâdç to praktiski nav. Ir taèu arîðajâ ðíirnç zirgi ar “skaïiem”vârdiem kâ Elixsier kaut vai. Bettad nâca apjausma, ka ne

“Schweres warmblut’’, ne “Alt-oldenburger’’ vairs nav modç.Ðodiena gluþi vienkârði pieder tikaiasinîgajiem sporta zirgiem.Acîmredzot tagad ðî joma ir atstâtaentuziastiem, jo lielo naudu ar ðiemzirgiem pelnît laikam nevar. PatVâcijâ ne.

Visas izstâdes “nagla”neapðaubâmi ir vakara ðovs“Amiranda’’, kas notika katru 3.vakaru 3 stundu garumâ. Es arzirgiem ‘’uz Tu’’ esmu jau ïoti ilgusgadus, un ðíiet arî, ka diezgandaudz jau ir redzçts, bet kaut kotik skaistu, daudz un vienkopussavâm acîm redzçt… tâ tieðâm bijaïoti liela laime, kas negadâs katramgribçtâjam. Cik patiesîbâ bezgalaskaista, acîm un dvçselei baudâmair tâda cilvçka un zirga sadarbîba,par to ikdienâ nemazneaizdomâjamies un neno-vçrtçjam. Kaut gan vajadzçtu, jorezultâtâ mçs, cilvçki, attiecîbâspaði, sev nemanot, kïûtu labâki,atsaucîgâki un saprotoðâki. Katrâziòâ tieði ðovs man deva tik milzîgupozitîvu emociju lâdiòu, ka nuspçka dzîvot un strâdât pietiksilgâkam laikam. Pats dîvainâkais,ka redzçtâ labvçlîgo ietekmi uzsevi sâku izjust tikai tad, kadnedçïa Vâcijâ jau bija galâ un patibiju jau mâjâs. Tad tas sâka ðíistkâ skaists sapnis, kura atmiòâsreizçm mçdzu kavçties joprojâm.Arî to, cik patiesîbâ ïoti manvajadzçja uz brîdi izrauties noierastâs ikdienas rutînas un darbasloga, sâku novçrtçt tikai tad , kadbiju jau mâjâs. Tagad pat dusmojosuz sevi, ka pat daþas dienas pirmsizbraukðanas man galvâ nemitîgikûïâjâs doma- vai man maz tovajag?

Parasti uz lietâm cenðos skatîtiesreâli, bez rozâ brillçm, jo apmçramjau es zinu, kas esmu un kur irmana vieta, tomçr man arpârliecîbu, skaïi un pilnânopietnîbâ gribas teikt, ka nekades neaizbraukðu uz Kentuki zirguparku ASV… , bet, lai vai kâmums reizçm dzîvç iet,- NEKADnesakiet NEKAD.

Izstâdç pabija Laila Kronberga

Likâs, ka tu dzîvot spçtuVçl trîs mûþus, mâmulît!Ka tu aiziet nevarçtuTur ,kur tikai klusums mît.Marta mçnesî Mûþîbâ aizgâjusi

Marija KÂRKLIÒA04.07.1915. – 04.03.2015.

Izsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem.Kalvenes pagasta pârvalde

Zirgu izstâdç Vâcijâ Foto

: no

Laila

s K

ronb

erga

s pe

rson

iskâ

arh

îva

12 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Bibliotçkas ziòasAprîlis pagasta bibliotçkâ bija

aktîvs un radoðu mirkïu bagâtsmçnesis. Lieldienâs grâmatusomu ar Rutas Svaþas grâmatu„Burtu pasakas” , BibliotçkasRûíis bija uzticçjis Lieldienuvistai, kura 2.aprîlî ciemojâsskolâ pie 5-6gadîgo bçrnugrupiòas bçrniem unaudzinâtâjâm. Bçrni lasîja katrssava burta pasaku, skaitîjadzejoïus par pavasari un saòçmauzslavas par aktivitâti. Atmiòaikopîgs foto pie Lieldienukompozîcijas un patîkamâsnodarbçs , daþâdâs rotaïâs,spçlçs un îstâs olu kaujâs divasstundas paskrçja nemanot.Paldies audzinâtâjâm Natâlijaiun Janînai par pârsteigumiem unlîdzdarboðanos.

No 7.- 18.aprîlim bija skatâmaSarmîtes Ruzaiíes rokdarbuizstâde „Manis paðas radîts”.Katram bibliotçkasapmeklçtâjam bija iespçja skatît,priecâties un dalîties pozitîvâsemocijâs bibliotçkas atsauksmjugrâmatâ par izstâdç redzçto.Paldies Sarmîtei un laidarboðanâs prieks, radot jaunusrokdarbus, tikai vairojas unvisus priecç.

No 20.04.-26.04. Bibliotçkunedçïa, kura ðogad tika veltîtapârmaiòâm, visam jaunajam, kâarî novatoriskajiem aspektiemsen zinâmâs nozares tradîcijâs.Bibliotçku nedçïas vadmotîvs –„Pastâvçs, kas pârmainîsies!”ðogad uz Raiòa un Aspazijasstara, jo atzîmçjam abu diþgaru150 gadu jubileju. 21.aprîlînotika bibliotekârâ stunda 1.klasei. Iepazinâmies ar Raiòa un

Aspazijas bçrnu dzejasgrâmatâm. Skolçni lasîjadzejoïus un veiksmîgi iejutâsdaþâdos dzejas tçlos. Paldies arîaudzinâtâjai Aijai Valkaðai parlasîtprieku. Bibliotçkas nedçïasietvaros bibliotçkâ skatâma senogrâmatu izstâde „Mûþammainîgâs”, norisinâs zibakcijas„Burtu un grâmatu pavçlnieks”,,izspçlçts grâmatu domino unzîmçjumu konkurss „Mansgrâmatu karuselis”.

Latvijas Nacionâlâ bibliotçkasadarbîbâ ar Latvijas Bçrnu unjaunatnes literatûras padomi rîko„Plaðâ Apvârðòa” konkursuLatvijas jaunajiem lasîtâjiem. Tâgalvenais temats: Raiòa unAspazijas darbi, aktualizçtimûsdienu skolçnu lasîðanaspieredzç. Martâ pagastabibliotçka sadarbîbâ arpamatskolu aicinâja ðajâkonkursâ piedalîties tos 1.- 9.klaðu skolçnus, kuriem patîklasît, dalîties idejâs un domâs,uzzinât ko jaunu, rakstît, radoðidarboties un fantazçt. Prieks, kamûsu skolâ un bibliotçkâvienmçr atrodas bçrni, kaslabprât iesaistâs lasît, zîmçt unrakstît veicinâðanas pasâkumos.Tie ir bçrni un jaunieði, kuriemar mâcîbu grâmatâm nepietiek,kuri piedzîvojumus unpârdzîvojumu rod ne vien reâlajâapkârtnç vai internetâ, bet ïaujasarî burvîgiem ceïojumiemliteratûras - pasaku, stâstu, luguun dzejas - pasaulç, attîstot sevîiztçli, domâðanu, zinâðanas,pieredzi un lasîðanas prasmes.Visaktîvâk konkursa pirmajâkârtâ, skolotâjas Lolitas

Mazdrçvicas rosinâti, ie-saistîjâs 3. klases skolçni:Paula Madara Meïíe, ArtisMaríeviès, Jânis Ziobrovskis,Intars Kristers Eòìelis unGuntars Jânis Balinskis, PaulaTomsone. No 1.klases: PatriksTomsons, Endija Petrauska,bet Ieva Lukaþa no 8.klases.Paldies skolçniem, kuripiedalîjâs, paldies latvieðuvalodas un literatûrasskolotâjai Signei Tomsonei uncitâm skolotâjâm, kurasrosinâja bçrnus piedalîtieskonkursâ, palîdzçja ar idejâmun veicinâja iesâktos darbiòuspabeigt. Uz konkursapusfinâlu, kurð notika Talsukultûras centrâ 23.aprîlî , devâsEndija Petrauska no 1.-4.klaðugrupas un Ieva Lukaþa no 8.-9.klaðu grupas. Konkursa otrâkârta sâkâs ar dalîbniekuizveidoto karogu prezentçðanuun konkursu beidza ar zinâðanupârbaudes testu par Raini unAspaziju. Abas bibliotçkasaktîvâs lasîtâjas un radoðâsmeitenes atgriezâs no konkursaveiksmîgi aizvadîtâs dienas,saòçmuðas balviòas, diplomus,guvuðas daudz lielisku iespaiduun jaunu zinâðanu par mûsudiþgariem Raini un Aspaziju.Priecâjamies un sirsnîgisveicam Ievu, kura saòçmadaudz pozitîvu un cildinoðuvârdu no konkursa þûrijas un tikaizvirzîta finâlam, kurðnorisinâsies maija mçnesî Rîgâ,lai cînîtos par konkursa galvenobalvu – iespçju piedalîties jaunolasîtâju vasaras nometnç „PlaðâApvârðòa Pilsçta” . Lai veicas unizdodas!

Bibliotçkas vadîtâja INTA

Mçs labi zinâm – ja nav miltu,nevar izcept maizi, ja trûkstkvalitatîvu mâlu, nav iespçjamsdarinât acij tîkamus traukus.Taèu ne tik bieþi aizdomâjamiespar tikpat labi saskatâmupatiesîbu – ja vârdu pûriòâ navpietiekami daudz un krâsainasastâva, gluþi vienkârði naviespçjams radît jebkâdu tekstu,pat savas domas formulçðanasagâdâ gana daudz grûtîbu. Un,gribam to atzît vai ne, vârdukrâjums pozitîvâ virzienâbagâtinâs, ceïojot grâmatupasaulç. Par lielâkiem unmazâkiem ceïotâjiem allaþ irgâdâjuðas bibliotçkas. To îpaðijutâm aprîïa pirmspçdçjâ nedçïâ,kad sadarbîbâ ar pagastabibliotçkas vadîtâju Intu Rudukuskolâ norisinâjâs bibliotçkasnedçïa. Daudz un daþâduaktivitâðu risinâjâs par un apgrâmatâm, taèu spilgtâkieraisîjâs nedçïas vidû.

Otrdienas rîtâ skolas zâlçpulcçjâs lieli un mazi, laiklausîtos skolasbiedruprezentâcijas saviem darbiemRainim un Aspazijai veltîtajâkonkursâ „Plaðais apvârsnis”,kas vienlaikus bija kâìenerâlmçìinâjums arî divâmmeitençm – 1. klases skolnieceiEndijai Petrauskai un 8. klasesskolniecei Ievai Lukaþai – pirmsdoðanâs uz reìionâlo pasâkumuTalsos. Priecçja skolçnu un viòuatbalstîtâju – skolotâju, vecâkuradoðâ pieeja un izdoma,veidojot gan Raiòa un Aspazijaskarogus, gan ilustrçjot dzejoïus,

gan rakstot jaunrades darbus parsavu lelli. Ðî rîta gaiðâs emocijasacîmredzot bija devuðas spçkuIevai, kura arî no Talsiem atvedaprieka vçsti – iegûta ceïazîme uzfinâlu Rîgâ. Lîksmojam unlepojamies! Pasâkums noslçdzâsar jautru „Grâmatu domino”,kurâ, lîku loèu izvietojot un pçctam sagâþot grâmatas, tika vçrotsizveidojies raksts.

Savukârt treðdienaspriekðpusdienâ katrâ klasçrisinâjâs zibakcija „Grâmatupavçlnieks”. Tâs laikâ katrambija jâdemonstrç savas veiklâ,precîzâ un izteiksmîgâ lasîtâjaiemaòas. Òemot vçrâ, kauzmanîbas centrâ aizvien irLatvijas diþgari Aspazija unRainis, lasâmais teksts tikaizvçlçts no viòu daiïrades.Smaidîgs paldies 6. klasei, kuratitulu „Grâmatu pavçlnieks”vienbalsîgi pieðíîra savaiaudzinâtâjai Signei Tomsonei.

Bibliotçkas nedçïas atbalss bûsvçl dzirdama visu pavasari, joapòçmîgâkie izteikuði vçlmi arsaviem dzejoïiem piedalîtiesdzejnieces Ineses Zandereskoordinçtâs gadagrâmatas „Garâpupa” veidoðanâ. Lai pietiekizturîbas plânoto sekmîgirealizçt! Un mums visiem laiikdienas skrçjienâ atrodas kautbrîtiòð laika labai literatûrai,kurai ir tâ burvju spçja piebçrtmûsu katra vârdu groziòu arvçrtîgu saturu.

Kalvenes pamatskolas latvieðuvalodas un literatûras skolotâja

Signe Tomsone

Ar vârdu saini azotç

Skrundas Kultûras nams – pilnslîksmu un skaòu balsu! Ðâdaatmosfçra Lieldienu laikâSkrundâ valdîja mazo vokâlistukonkursâ “SkrundasCâlçns 2015”. Te gan skatîtâju,gan þûrijas priekðâ savudziedâðanas un uzstâðanâsmeistarîbu râdîja 20 bçrni. Viòuvidû bija arî èetras meitenes,kuras pârstâvçja Kalveni.

Dziedoðo câlçnu laiks

Negribçtos ðo jauko pasâkumudçvçt par konkursu, jo katramdziedâtâjam bija sava odziòa unsavs skançjums. Protams , kakatra skolotâja, mamma un citilîdzjutçji par savçjo turçja îkðíicieðâk.

Paula Petrauska, kura tikkopârkâpusi 3 gadu slieksnim,þûrijai un skatîtâjiem dziedâjavisai ziemîgu dziesmu par to ,kâ

lâèi un eþi guï ziemas miegu,savukârt Paulas mâsa Endijavisus iepriecçja ar dziesmiòu parpienençm.

Alise Bartuðçvica savu dziedâtprasmi 29. martâ vçrtçjumamrâdîja Kazdangâ, kur izpelnîjâsnominâciju – koðâkais câlis. Un,startçjot konkursâ Skrundâ,þûrijas vçrtçjums – kârtîgâkaiscâlis.

Smaidoða un eleganta savudziesmiòu par savâdo zîmulivisiem nodziedâja Kate Jonase unþûrijas vçrtçjumâ ieguvanominâciju - elegantâkais câlis.

Droði, pârliecinoði, mazlietbijîgi, kautrîgi, mazliet apmulsuði,– kâ nu kurð, bet tai paðâ laikâpriecîgi un tik patiesi sevî – tâdiviòi visi bija uz skatuves.

Kopumâ, klausoties un vçrojotlabi sagatavotos priekðnesumus,bija gandarîjums par dziedâðanasskolotâju un vecâku fantastiskodarbu, lai mazâs atvasîtespadarîtu par burvîgâm skatuvespçrlîtçm.

Paldies Alises vecâkiem unskolotâjai Initai Ozolai. PaldiesPaulas, Endijas un Katesvecâkiem un viòu skolotâjaiLienei Krûmiòai.

Lîdzi juta arî Kultûras namavadîtâja Daiga

Laþas pagasts

Ar lielu gandarîjumu Apriíuev.lut.draudze atskatâs uz29.martâ un 6.aprîlî rîkotajiemlabdarîbas koncertiem. Patîkamipârsteidza cilvçku lielâ atsaucîbaun vçlme dot savu artavukroòlukturu tapðanâ. Koncertulaikâ bija pieejama grâmata, kurâikviens, kurð vçlçjâs, varçjaparakstîties un apliecinât savupienesumu ðim mçríim. Ðîgrâmata glabâsies Apriíu ev.lut.baznîcâ un kalpos kâ vçsturesliecîba. Grâmata pieejama,sazinoties ar draudzes vecâko.

No sirds sakâm paldiesikvienam, kas mûs atbalstîja unpalîdzçja pasâkumu tapðanâ.

Mçs esam pateicîgi mûziíiemAndrim Çrglim, DainimSkutelim un Liepâjas bigbendampar jauko koncertu, kas notikaAizputes Kultûras namâ

Vislielâkâ pateicîba mûziíiemGintam Sapietim un RasaiSapietei, vokâlam ansamblim“Gaismiòa”un Dzintrai Orbai, kâarî pârçjiem, kas bija kopâ ar

Apriíu baznîcâ gaisma bûs!mums otrajâs Lieldienâs Apriíubaznîcâ.

Paldies visiem par kopâbûðanu. Par atvçrtâm sirdîm,gaiðâm domâm un labiemvârdiem. Ðobrîd droði varamteikt-kroòlukturi bûs! Ar ðiemkroòlukturiem tiks ienesta arîjauna gaisma un jauna dzîvîbaApriíu ev.lut. baznîcâ, tâsdraudzes locekïiem un visiem,kas to apmeklçs, lai rastu sevpatvçrumu un mîlestîbaspieskârienu no Dieva tuvuma.

Plânots, ka rudenî lukturi bûsuzstâdîti un ikviens bûs mîïigaidîts svinîgajâ iedegðanasbrîdî.

Ikviens lai dara, kâ tas savâsirdî apòçmies, ne smagu sirdivai piespiests; jo priecîgudevçju Dievs mîl. Dievs varjums bagâtîgi dot visâduþçlastîbu, ka jums arvienu irpilnîga iztikðana un vçlpietiekoði paliek pâri labiemdarbiem./2 Kor.9:7-1/

Gunta Smiltniece

Kalvenes dziedoðie câlçni konkursâ

Foto

: Evi

ta T

umpe

le

13 Nr. 65 2015. gada 6.maijs

Muzejnakts noskaòas Apriíu muzejâ

Tâ kâ mûsu skola bijaiekïuvusi testçjamo skolu pulkâ,15. aprîlî Starptautiskâs skolçnunovçrtçðanas programmas(OECD SSNP – Ekonomiskâssadarbîbas un attîstîbasorganizâcija), nozîmçts adminis-trators ieradâs mûsu skolâ, laiorganizçtu pasâkumu unnovçrtçtu 1999.gadâ dzimuðosjaunieðus. Tie ir 9.klases skolçni.Tas ir lielâkais izglîtîbaspçtîjums pasaulç. Mçríis -noteikt, cik lielâ mçrâ skolçni,

Apriíu skola piedalîjâsstarptautiskâ pçtîjumâ

kuri gatavojas beigt pamatskolu,apguvuði zinâðanas un prasmes,kuras nepiecieðamas pilnvçrtîgailîdzdalîbai sabiedrîbas dzîvç, kâarî novçrtçt ðo skolçnu spçjuanalizçt mâcîbâs iegûtâszinâðanas, tâs pielietojotnestandarta situâcijâs.Piecpadsmitgadîgo jaunieðutestçðana aizsâkusies jau2000.gadâ, kad ar testu palîdzîbunoskaidrota skolçnu lasîtprasme.Ðoreiz, pçc testa aprunâjoties arskolçniem, noskaidrojâs, ka

galvenokârt bijuði uzdevumi, kassaistâs ar dabaszinâtnçm.Katram uzdevumam bijuðivairâki jautâjumi, uzdevumasaturs atklâts rosinoðâ materiâlâ.Daudz bijis jâlasa, jâsecina,jâvçro, bijis daudz tabulu,diagrammu, jâveic salîdzinâðanaun vispârinâðana. Darba apjomslaika izteiksmç ïoti ietilpîgs,sastâvoðs no trijâm daïâm. Pirmâdaïa seðdesmit minûtes, otrâ arîseðdesmit minûtes, bet treðâ daïapiecdesmit minuðu ilga. Starppirmo un otro daïu piecasminûtes starpbrîdis, bet starpotro un treðo – piecpadsmitminûtes brîvas – îsts eksâmens.Ðajâ pçtîjumâ piedalâs jaunieðino visas pasaules, tâ rezultâtâtiek veidotas reitingu tabulas, kasparâda lîmeni valstîs un pasaulçkopumâ. Darbu skolçni veica,strâdâjot ar datoru, tâdçjâdi arîiemaòas darbâ ar datoru bija ïotisvarîgas. Mûsu skolçni darbuveica ar atbildîbas izjûtu, tâpçcpçc darba bija ïoti, ïoti noguruði.Rezultâti uz skolâm tikðot atsûtîtiseptembrî, jo katrai skolai irsvarîgi redzçt savu mâcîbu darbarezultâtu citu skolu, kaspiedalîjuðâs pçtîjumâ, kontekstâ.Mçs, skolotâji, bijâm priecîgi parskolçnu izturîbu un nopietnoattieksmi, viòus uzteica arîpârstâve no LiepâjasUniversitâtes.

Apriíu skolas direktoreVelga Ïaudama

Tur burvîgâ gaismâ viss zaigo un laistâs,Ik skaòa tur dziesmâs un saskaòâs saistâs;Dies saulîte atkal trîskrâsaina:Drîz zila, drîz zaïa, drîz sarkana.

/J.Rainis/16.maijâ notiks Starptautiskâ

akcija „Muzeju nakts 2015”.Pasâkuma programma Latvijâtiek veidota , balstoties uz Raiòaun Aspazijas daiïradi, godinotabus izcilos latvieðu literâtus viòugadadienâs. Kâ svinçt dzimðanasdienu rakstniekam, kurð senbeidzis ðîs Zemes gaitas? Navlabâka veida, kâ tikties arrakstnieku viòa grâmatâs. Bet kâsvinçt Muzejam? Rakstîtovârdu atdzîvinot priekðmetiskostçlos, skaòâs, krâsâs un sajûtâs. Arî mçs esam uzòçmuðâsaizraujoðo misiju – lasît, pârlasîtun atrast Raiòa un Aspazijasdarbus, lai izvçlçosvisiedvesmojoðâkos unaktuâlâkos motîvus, laipopularizçtu muzejiem nodotokultûras mantojumu un uzrunâtuMuzeju nakts apmeklçtâjus.

Plkst.19.00 - Tâlo noskaòu zilâvakarâ muzeja viesus no muiþas

toròa uzrunâs pats Karalis unatklâs Muzeja nakts pasâkumu .

Jums bûs vienreizçja iespçjaiepazîties ar jaunu- 21.gadsimtaleìendu par Stikla kalnu, Antiòuun Saulcerîti, ieklausoties Cîravasbçrnu un bibliotçkas vadîtâjasAnitas Tuleiko radîtajâ kopdarbâ„ Kâ atmodinât Saulcerîti”.

Plkst. 20.00 – Dzejas darbnîcâ„ Sçd uz sliekðòa pasaciòa”...sarunas par Aspaziju, Raini unpavasari.

Dejas un kustîbas valodâizjutîsim – Viss ir Mîlestîba!Dejas un kustîbu mâkslaspavçlniece Elîna Lankovska.

Plkst. 21.00 - Alsungas muzi-cçjoðie vîri priecçs ar jaukukoncertu. Visa vakara garumâlîdz 24.00 bûs iespçja iepazîtiesar interesantâm fotomâksliniekaAlberta Ðvenèoòa fotofrâfijâm .Îpaðus ðos darbus dara tehniskaisrisinâjums- fotogrâfijas attîstîtasuz auduma, kurâs skatâmiLietuvas pilskalni.

Uz tikðanos 16. maijâ! Apriíumuzeja vadîtâja Aina Cçrmane

Ðî diena lai tev skaistâka par citâm,Ðî diena tikai viena gadâ aust,Lai spçka pietiek katram dienas rîtam,Lai katrs rîts kâ skaisti ziedi plaukst.Sirsnîgi sveicam maija jubilâres -Daci Stieìeli (55), Janînu Zaborieni (65)

Aizputes pagasts

Aprîïa pirmajâs dienâs LatvijasPetroglifu centra pçtnieki AndrisGrînbergs un Juris Metumspârliecinâjuðies, ka patlabanAizputes pagastâ netâlu noSkrûskopu kapiem atrodamaislaukakmens bronzas laikmetâ

Atklâj senvçstures liecinieku

ticis izmantots reliìiskos rituâlos.Tas òemts Valsts aizsardzîbâ undrîzumâ tiks ierakstîts Valstskultûras pieminekïu sarakstâ.

“Èiekuru bedrîðakmens tikaatklâts nejauði, vienkârðipârbaudot aizdomîgu akmeni

ceïmalâ”, pastâsta AndrisGrînbergs. Par Èiekurubedrîðakmeni piemineklisnosaukts tâdçï, ka tas atrodasðâda nosaukuma zemesîpaðumâ.Pçtnieki uzskata, ka akmenskrietni sen ticis pârvietots, laiatbrîvotu zemi lauksaimniecîbai.Tâ sâkotnçjâ atraðanâs vieta,diemþçl, nav nosakâma.

Akmens virsmâ senatnçiekaltas septiòas 3-4 centimetrudiametra bedrîtes. Kopumâbedrîðakmeòi vçl ir samçrâ mazpçtîta tçma Latvijas aizvçsturç.Kad bûtu apsekoti visi zinâmieLatvijas bedrîðakmeòi, bûtuiespçjams pilnveidot to izpçti,kuras svarîgâkie noskaidrojamiejautâjumi ir - kad ðiebedrîðakmeòi izmantoti unkâdâm vajadzîbâm. Pçc pçtniekuuzskatiem bedrîðakmeòi irvissenâkâ kulta akmeòukategorija, lasâms LatvijasPetroglifu centra mâjaslapâ(www.petroglifi.lv).

Patlaban visvairâk ðâda veidaakmeòi atrasti Igaunijâ, bet arîLatvijâ ik gadu to skaitspapildinâs. “Liepâjas pusçpatlaban apzinâti ap 20bedrîsakmeòi, Aizputes novadâtagad to ir èetri,”stâsta A.Grînbergs. Trîs tuvâkie atrodamiCîravas pagastâ netâlu no “Mûrniekiem”.

Valsts kultûras pieminekïuaizsardzîbas inspekcijasKurzemes reìionâlâs nodaïaspârstâve Baiba Ekere apliecinna,ka inspekcija ir saòçmusi

…Un zeltains taurenis no manas plaukstastik ilgi projâm neaizlidot gribçs,cik ilgi es to vieglâm rokâm skarðu,cik ilgi vieglu elpu uzrunâðu.

Tik ilgi, cik es pati brînums bûðu,man plakstos zelta spâre sçdçs,bûs rasa vizoða, bûs varavîksne koða,Un taurenis uz manas plaukstas droðs. Maija Laukmane

Sirsnîgi sveicieni maija jubilâriem:1.05. Valijai Mantejai 87, bet Albertam Kokoðkinam 81, 4.05.

Arnoldam Puisîtim 80, 9.05. Veltai Gaidai Meirei 84, 22.05.Visvaldim Sermelim 83, 28.05. Veronikai Ïevðai 93, 28.05.Hermînei Ðilei 93, 29.05. Anitai Zusterei 65 un 30.05. BirutaiPoòemeckai 83.

Visdroðâk es païaujos uz savu sirdi:Kad pasaule mani nesaprot,zinu, ka vismaz viòa mani sapratîs…

M. Laukmane

Daþi novçloti, bet ïoti sirsnîgi sveicieni aprîïa mçneða jubilâriem:10.04 Dzintrai Vçberei –70, 17.04. Guntai Eidiòai– 60, 19.04. ZentaiJozefai– 70 un Annai Bullei – 80, 20.04. Vladimiram Ðamborovskim –65, 22.04. Kazim Kubiïus – 65 un 25.04. Jânim Nillem 75 gadu dzimðanasdienâ!

Lûdzu atvainojiet par kïûmi!

pieteikumu, lai akmeni reìistrçtupieminekïu sarakstâ, taèu Valstsaizsardzîbâ tas tiek òemts lîdz aratklâðanu. Paðvaldîbas un zemesîpaðnieku uzdevums ir rûpçties,lai tas netiktu bojâts.

Jaunatklâto arheoloìijaspieminekli nepiecieðams arîpozicionçt kâ tûrisma objektu, ar

norâdes zîmi iezîmçt dabâ, tânovadâ iezîmçjot vçl vienutûrisma objektu. (nomaïâ vietâ -Cîravas pagastâ atrodas trîsbedrîðakmeòi).

Iespçjams, ka Aizputesapkârtnç slçpjas vçl kâdsneatklâts senais kulta akmens.

Sarma Ðtrausa, bibliotekâre

Foto

: © A

ndris

Grîn

berg

s

Èiekuru bedrîðakmens un pçtnieks Juris Metums (LPC)

Karlîna priecîga par paveikto

14 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Kazdangas pagasts

Atzîmçjot 2015.gadu kâdzejnieku Raiòa un Aspazijasgadu, liela uzmanîba tiekpievçrsta dzejnieku personîbai,dzîvei un daiïradei. Rainis unAspazija - tâs ir personîbas, parkurâm ir jâzina katram latvietim.

Ðî gada Muzeju nakts moto –„Rainim un Aspazijai – 150”. Kâjau katru gadu muzeji ðajâ dienâpiedâvâ daþâdus pasâkumus,atbilstoði tçmai un muzejaspecifikai.

Kazdanga gadsimtu gaitâ iratradusies daudzu nozîmîguvçsturisko notikumu virpulî.Viens no notikumiem, kas krasiizmainîja dzîvi Kazdangâ, bija1905.gada revolucionârienotikumi, kuru rezultâtâ tikanodedzinâta barona Manteifeïa-Scçges pils.

Muzeju nakts pasâkumiKazdangas muzejâ aizsâksies arvçsturisku ekskursiju, kurâ bûsiespçjams apmeklçt 1905.gadacînîtâju piemiòas vietas, kuras1926.gada augustâ, viesojotiesAizputç, apmeklçjis Rainis.

Arî mçs apskatîsim unizzinâsim vçsturiskus faktus parvietâm, kuras glabâ smagusvçsturiskus notikumus.Apmeklçsim tâdas vçsturiskasvietas kâ:

-1905.gada cînîtâjiem veltîtupieminekli Rokasbirzî. Ðajâ vietânorisinâjâs Aizputes kauja, kurânotika ïoti nevienlîdzîga cîòastarp dragûnu simtiem un LSDSPbiedriem, muiþu kalpiem un

Muzeju nakts pasâkums„Latvijas bagâtîba – Rainis un Aspazija”

pagastu milièiem.-Rokaiþu gatve – vieta, kur tika

sodîts skolotâjs Juris Zingbergs,viens no vadoðajiem LSDSPbiedriem Aizputes apkârtnç.Soda ekspedîcija viòu pakâra1906.gada 5.februârî.

-revolucionârâ skolotâja JâòaPumpura soda vietu – âbeli. Sodaekspedîcija viòu pakâra1906.gada 30.janvârî,

-ceïâ uz Valtaiíiem Rainisapskatîja arî vareno baronaManteifeïa pili un kapenes.

-pieminekli Valtaiíos, kur1906. gada 3. februârî Valtaiíossoda ekspedîcija noðaujPilsberìes zemniekus unzvejniekus, Çdoles, Alðvangas,Skrundas u.c. pagastuzemniekus.

Ar izstâdes „No spalvas lîdztintei” atklâðanu sâksies Muzejunakts pasâkumi Kazdangasmuzejâ. Izstâdç varçs apskatîtiesdaþâdos laika periodos lietotusrakstâmpiederumus. Izstâdeapskatâma un muzejs atvçrts lîdzplkst.24:00. Paldies visiem, kuriizstâdi papildina ar savâmatnestajâm îpaðajâm pild-spalvâm!

Pçc izstâdes atklâðanas notikskonkursa „Raiòa vçstulesKazdangai” uzvarçtâju sveik-ðana. Arî tu tas varçtu bût, tâdçïgaidâm konkursa darbus!

Interesentiem bûs ne tikaiiespçjams apskatîties, ar kâdâmpildspalvâm tika rakstîts, bet arîpaðiem piedalîties papîra

izgatavoðanas darbnîcâ „Papîraotrâ elpa”.

Erudîtâkajiem bûs iespçjamspiedalîties konkursâ „Gribu visuzinât!”, kurâ bûs iespçjamsdaþâdos veidos pârbaudît savaszinâðanas.

Bet vakara noslçgumâ notikspasâkums „Raiòa un Aspazijasvakars” ar Liepâjas teâtraaktieriem Ilzi Juru un PçteriLapiòu. Patîkama informâcija -Ilze Jura ir mûsu Mâteru JuraKazdangas pamatskolasabsolvente. Pasâkumâ aktieri -Pçteris Lapiòð un Ilze Juraiepazîstinâs ar Raiòa unAspazijas tçliem, interpretçjotviòu radoðâs personîbas, skançsdzeja un mûzika.

Pasâkumu norises laiki:15:00 – 17:00 apmeklçsim

vietas, kur bijis Rainis - „PaRaiòa pçdâm...”

18:00 – 18:30 izstâdes „Nospalvas lîdz tintei” atklâðana.

18:30 – 19:00 konkursa„Raiòa vçstules Kazdangai”konkursa uzvarçtâju sveikðana

18:30 – 20:30 radoðâ darbnîca”Papîra otrâ elpa”

19:00 – 20:00 konkurss„Gribu visu zinât!”

20:00 – 21:30 „Raiòa unAspazijas vakars” ar Liepâjasteâtra aktieriem Ilzi Juru unPçteri Lapiòu

Aicinu apmeklçt Muzeju naktspasâkumus Kazdangâ!

Kazdangas muzeja vadîtâjaIlze Holðtroma

Putnu dienas labie darbi

Pavasaris jau klât. Ðogad ganmazliet kavçjâs, jo laiks turasauksts un mitrs, ar stipru vçju.Kokiem pumpuri vçl îsti negribvçrties vaïâ. Bet dienas paliekarvien garâkas, vairâk laika varpavadît laukâ, spçlçjot daþâdasspçles. Bet bçrni vçl nâk uz Saietanamu, kur var uzspçlçt novusu,galda hokeju, futbolu, cirku, rièuraèu un citas spçle, gan darbotiestrenaþieru zâlç, gan skatîtiesmultiplikâcijas filmas.Vecâkoklaðu meitenes un zçni labprât

Neliels ieskats Saieta namâklausâs mûzikas video,vislabprâtâk izmçìina maðîn-dejas. Pieauguðie iecienîjuðizolîtes spçli. Pat tâ aizraujas, kazûd laika izjûta. Kazdangassenioru ansamblîtis turpinasanâkt kopâ Saieta namâ uzmçìinâjumu katru otro otrdienu.Stimulu tam noteikti piedeva tas,ka uz Lieldienâm tika sniegtskoncerts Rokaiþu pansionâtaiemîtniekiem, kuri dziedâjuðilîdzi, neslçpjot savas priekaasaras par iespçju pabût kopâ un

atcerçties savas jaunîbas dienudziesmas. Svçtkus senioruansambïa dalîbnieces atzîmç ardziesmâm, atrakcijâm, mîkluminçðanu. Protams, arî paðupagatavotie gardumi tiekdegustçti. Patîkami iepriecina tas,ka daudz ir maz dzirdçtasdziesmas. Atliek tikai novçlçt -lai dziesmas skan vçl joprojâm undalîbnieèu skaits palielinâs.

Saulainu pavasari visiem vçlSaieta nama vadîtâja

Inese Selderiòa

Ðogad lielâ talkâ veicâmnedaudz savâdâkus darbus, kâcitus gadus. Vecâ zirgu staïïakrâsmatas stâv paðâ Kazdangascentrâ. Ðogad visi talcinieki tikaaicinâti sakopt ðo vietu. Tikaizzâìçti un dedzinâti krûmi, kasbija saauguði çkas mûros, tikanestas ârâ apdeguðâs kokakonstrukcijas un attîrîti veselieíieìeïi un krauti uz paletçm, laitos varçtu izmantot cituviet.

Paldies visiem talciniekiem,

Lielâ talka godam aizvadîtakas ar savu aktîvo darbupiedalîjâs ðîs vietas sakopðanâ.Ðai vietâ vçl daudz darâmâ, lai tosavestu kârtîbâ, bet talkas laikâjau izdarîjâm ïoti daudz.

Talkoja ne tikai pie vecâ zirgustaïïa, bet arî Bojâs, Tebrâs,Valatâ, bet arî moto klubs A-ZKazdanga un arî daudzu mâjuiedzîvotâji sakopa savu mâjuapkârtnes, upes krastu un tuvçjoparka teritoriju.

Paldies zemnieku saimnie-

cîbâm Liedagi un Dzintarnieki,kas talkas vajadzîbâm iedevasavu saimniecîbu tehniku, kuratika izmantota bûvgruþuaizveðanai. Paldies arî LieneiOrei, Egijai Tamsonei, RutaiBergai un Indrai Arâjai, kassarûpçja produktus talkas zupai.Paldies Òinai Meierei un viòaspalîgiem par gardâs talkas zupasvârîðanu.Paldies par labi padarîtu darbu.

TIC vadîtâja M. Tîmane

Dzîve gluþi kâ milzîga jûra,Lejup un augðup pa viïòiem mûs svieþ.Esi kâ laiva, kam ir sava bura,Kura zin straumi, pret mçríi kas grieþ.Esi kâ laiva, kas nebaidâs vçtras,Tâluma prieku sevî kas jût,Nevar bez bangu un negaisu ceïiemBraucçjs neviens laimes dzintaru gût!

Sirsnîgi sveicam maija jubilârus Kazdangas pagastâ:92- Emîlija Mâliòa (06.05.), 88- Mirdza Dzeguze (16.05.), Valija

Strautiòa (27.05.), 86- Anna Biïdjuga (27.05.), 85- Lîna Gûtmane(06.05.), 84- Alberts Antens (05.05.), 81- Alvîne Skrîvere (08.05.),79- Mozus Josifs Kafelis (28.05.), Silvija Elza Radzevièa (16.05.),78-Visvaldis Aleksçjevs (17.05.), 77- Lilija Skirele (05.05.),MirdzaFreimane (30.05.), 76- Imogene Bçrtniece (27.05.), 75- RaisaRudrjaðova (13.05.), 74- Gunars Lieìenieks (26.05.), 72- MârîteStoïarova (07.05.), 70- Petrs Jonaitis (08.05.), 65- Ligita Petruka(30.05.), 55- Lâsma Ernestsone (03.05.) , Inta Vîdersone (05.05.),Valdis Gansons (30.05.), 60- Viesturs Grasmanis, (14.05.), ImantsMillers (29.05), Gunta Meþecka (22.05.), Uldis Lasmanis (11.05.).

Kazdangas muzejâ 2015.gada 7.aprîlî notika Putnu dienaspasâkums. Ðajâ reizç visa uzmanîba tika pievçrsta ûdensputniem.Ornitologs Jânis Bçtiòð mûs visus iepazîstinâja ar ûdensputnudaudzveidîbu, to gredzenoðanu, iemâcîja atðíirt gulbju, dzçrvju unzosu lidojoðo kâðu dziesmas, iepazîstinâja ar galvenajiem ûdensputnuienaidniekiem un uzzinâjâm, kuri putni savukârt ir lieliski ligzdu sargi.

Katrai klasei un arî PII „Ezîtis” bçrniem bija iespçja redzçt unpiedalîties meþa pîïu ligzdiòu izgatavoðanâ. Tâ kâ tâs dabâ jâizliektad, kad vçl ir ledus, tad meþa pîles jaunâs mâjvietas varçs meklçtnâkamajâ pavasarî.

Paldies kuplajam apmeklçtâju pulkam ðajâ reizç un tiksimies ziemâ,izliekot ligzdiòas dabâ!

Kazdangas muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma***

Kazdangas pilî maijâ bûs iespçjams nodot makulatûru! Ja jumsir sakrâjusies makulatûra, kura jums traucç, un esat gatavi to nodotLîgatnes papîrfabrikai, atliek to tikai nogâdât uz Kazdangas pili. Pirmstam gan nepiecieðams sazinâties. Informâcija pa tâlr.28616717 (Ilze).

***Vçlamies pateikties Jonam Miezîtim un Mârai Tîmanei par

nesavtîgu palîdzîbu èetrâm íibelç nokïuvuðâm liepâjniecçm.Kazdandznieki, jûs esat zelta cilvçki! Paldies saka 17.aprîïapçcpusdienas ciemiòi.

Maijs ir aktîvs skolçnu ekskursiju laiks. Vai mçs pazîstam savunovadu?Vai jûs zinâjât, ka Kazdangâ laiks rit nemanot? Vçlaties saliedçtsavu klasi? Jautri pavadît laiku? Izzinât jaunas vietas un lietas?Iemâcîties ko pavisam jaunu?

Tad Kazdanga ir îstâ vieta, kur tas iespçjams. Ðî ir vieta, kur varatïauties piedzîvojumam. Mçs piedâvâjam uzsâkt savu ceïojumu arizzinoðu ekskursiju pa muzeju, tad iesaistîties radoðajâ darbnîcâ, laitâlâk varat ïauties piedzîvojumam uz velosipçda izzinoðâ braucienâ paparku. Mçs jums piedâvâjam izbaudît Dzirnezera burvîbu uz ûdensvelosipçda. Mûsu çdnîca parûpçsies par jûsu vçderpriekiem. Bet tasvçl nav viss. Pie mums ir iespçjams arî kâpt alpînisma kâpðanas sienâvai arî ðaut ar lokiem un noslçgumâ paðiem uz ugunskura cept pankûkas.Tâ bûs skaisti piepildîta diena vai arî divas dienas. Nakts kopâ arsavçjiem ir daïa no neaizmirstama piedzîvojuma.

Mçs palîdzçsim jums visu saplânot un noorganizçt. Vienkârðipiezvaniet. T: 29103813 TIC vadîtâja Mâra Tîmane

Tiek gatavota meþa pîïu ligzdiòa

Aicinâm izbaudît izzinoðu ekskursijutepat Aizputes novadâ

15 Nr. 65 2015. gada 6.maijs

Ðogad Lieldienu laiks mûspârsteidza ar cîruïputeni un dabasuntumiem, tâdçï Lieldieniòusvinçðanai Kazdangâgatavojâmies îpaði rûpîgi,domâjot par svçtku apmeklçtâjusiltumu, ar ugunskuriem, siltu tçjuun pîrâdziòiem. Taèu, kad pienâcaLieldieniòu svinçðana Kazdangâ,sapratâm, ka mçs tiekam lutinâtiar skaistu , saulainu laiku, betugunskuri un tçja vienalga lietinoderçja, lai sasildîtos dzestrajâvçjâ.

Jau otro gadu saku lielu paldiesKazdangas folkloras kopai„Zîle”, ar kuru kopâ svçtkussvinam pçc senajâm tradîcijâm unkopîgi ejam interesantâs rotaïâs.

Liels prieks, ka ðogad svçtkusîpaði kuplâ skaitâ apmeklçjasmaidîgi, atsaucîgi un darbotiesgriboði bçrni un ìimenes, jo, tikaikopâ darbojoties, mçs rodam

Lieldieniòas aizripojuðassvçtku sajûtu sirdî un dodam toarî citiem. Ir teiciens, ka svçtkuizjûtu ikviens var radît pats, betarvien modernâk tagad èîkstçt unvaimanât, ka svçtki jau klât, betnav nekâdu svçtku izjûtu. Un tadsâkt vainot valdîbu un meklçtvainîgos visur - laikaapstâkïi nepareizi, naudasmaciòð nav tik pilns, lai sapirktosreklamçtâs preces utt Cilvçkigaida, ka kâds cits nomalas viòiem atnesîs svçtkuizjûtu un iedos -òem, izbaudi! Pçcðî pasâkuma varu teikt, kakazdandznieki prot svinçt unradît svçtkus paði sev. Mçsnegaidâm, ka kâds mums iedossvçtku izjûtu rokâs, bet arsmaidu, labsirdîbu un saticîbuvairojam prieku un svçtkus sevapkârt.

Kultûras darbu organizatoreInese Birkenfelde

9.maijâ jaunsargu komandas cînîsies par „Kazdangas militârâsdaudzcîòas” kausu. Ðogad sacensîbas notiks treðo reizi. Sacensîbâspiedalâs Kurzemes novada jaunsargu komandas divâs vecuma grupâs.Jaunsargi veic 500m garu NATO militâro ðíçrðïu joslu, ðauðanasvingrinâjumu stâvus ar pneimatisko ðauteni, granâtas meðanu mçríîun izturîbas skrçjienu: jaunietçm 3km, zçniem 5km. Turçsim îkðíusun novçlçsim Kazdangas jaunsargiem veiksmi sacensîbâs.

Kazdangas sporta ziòas

10. maijâ no plkst. 10.00 lîdz 12.30 .Sacensîbu mçríis: iepazîstinât iedzîvotâjus ar Kazdangas

kultûrainavu, parka infrastruktûru, popularizçt riteòbraukðanu kâilgtspçjîgu dzîvesveidu.Sacensîbu vieta: starts un finiðs pieKazdangas pils (Adrese: Jaunatnes gatve1, Kazdanga, Aizputes nov.),Kazdangas apvidus, parks. Pieteikðanâs: uz vietas pie Kazdangaspils, reìistrâcija no plkst. 9.30. Dalîbnieki: visi interesenti, kuriemriteòbraukðanâ ir pietiekama fiziskâ sagatavotîba, ievçrojot transportakustîbas un droðîbas noteikumus. Sacensîbu norise: dalîbniekiemar kartes un kompasa palîdzîbu, izmantojot velosipçdu, iespçjami îsâlaikâ jâapmeklç noteikts skaits apvidû atzîmçtu kontrolpunktu unjâatzîmçjas katrâ kontrolpunktâ, kâ arî jâatbild uz jautâjumiem. Kartestiks izsniegtas pie pils. Organizatori neuzòemas atbildîbu pardalîbnieku nolikuma nezinâðanu un neievçroðanu. Dalîbnieki un dis-tance: 7 – 12 g. lîdz 10 km; 13 – 16 g. ~10 km; 16 - ... g. ~20 km.

Dalîbas maksa: 2 eiroApbalvoðana: plkst. 13.00 1. - 3. vietu ieguvçji saòem balvu.

Pârsteiguma balvas bûs par interesantâko, atraktîvâkonoformçjumu sev un velosipçdam.

Sacensîbu nolikums www.aizputesnovads.lvJa rodas kâdi jautâjumi, droði jautât - Jaunatnes gatve 2, Kazdanga,

t. 29103813, e-pasts: [email protected]

Sports Aizputes novadâ

Aizputnieki veiksmîgi pieveic Rçzeknes pakalnus

Ar kuplu dalîbnieku skaituaizvadîts lielâkâ skrieðanasseriâla “Skrien Latvija” 1. posms-Rçzeknes pusmaratons.Skrieðanas seriâlam ðogad irpiektais jubilejas gads un tas irieguvis jaunu nosaukumu-BigBank Skrien Latvija.

Arî Aizputes novada skrçjçjikuplâ skaitâ bija devuðies uzRçzekni, lai pieveiktu jauzinâmos pakalnus, kas sacensîbutrasi padara interesantâku,dinamiskâku, bet arî grûtâku.Rçzeknes trase aizputniekuvçrtçjumâ ir pati grûtâkâ no 7seriâla trasçm.

Aizputes skrçjçji pârsvarâ bijaizvçlçjuðies 5 km distanci.Jaunieðiem (kuri dzimuði 1997.-1999.gadâ)tâpat kâ iepriekðçjâgadâ uzvaras laurus plûca ArtûrsMedveds, kurð arî absolûtajâvçrtçjumâ starp vîrieðiemierindojâs augstajâ ceturtajâ vietâ,5 km distanci veicot 16:30,7,betMadars Pûpols izcînîja devîtovietu. Raits solis bija arî Oskaram

Otaòíim un Jurìim Liepiòam.Jaunietçm ðajâ grupâ treðo vietuizcînîja Annija Zâìere. Labiskrçja arî Aija Tolstoja un SantaZemture, kuras izcînîja attiecîgisesto un vienpadsmito vietu.Nepârspçjamas bija arî mûsumeitenes grupâ 2000.-2001.dzimðanas gads, kur vissgodalgoto trijnieks bijaaizputniecçm- 1. vieta GintaiKrûzçnai, 2. vieta UndîneiUngerei, bet 3. vieta MartaiBâderei. Kadrija Pudiòa ðajâgrupâ ierindojâs 9. vietâ, kas irlabs sniegums, jo pavisam ðajagrupâ finiðçja 89 meitenes. Arîjaunâkâs grupas meitençm(dzimuðas 2002. gadâ unjaunâkas) 5 km distance padevâsveiksmîgi, (neskatoties uz ïotiagro celðanos, jo izbraucâm uzsacensîbâm jau trijos naktî, ne uzkalnaino trasi). Otro vietu ðajâgrupâ izcînîja Ieva Lavrova, betpiektâ finiðçja Reièela Rone.Priecîgas par pieveikto distancibija arî Nadîna Íemere un Inita

Gûtmane, kâ arî ðîs grupas puiðiKristaps Vîdmanis, RalfsÐambarovskis un KristapsDilkeviès. Vecâkajâ grupâ, kurstartçja 1996. gadâ dzimuðie unvecâki skrçjçji, augsto 5. vietuizcînîja Krista Kuzòecova. Ðajâgrupâ arî startçja visvairâkdalîbnieèu- 105. Ïoti veiksmîgidistanci arî veica Silvija Ervikaun Jana Íemere, bet vîrieðiemArnolds Pûpols. Paðu garâkopusmaratona distanci ðoreiz bijaizvçlçjuðies 4 Aizputes novadaskrçjçji. Visâtrâk 21,098 kmpieveica Rainers Meiers, kurðfiniðçja pçc 1 h38:51 un V50grupâ izcînîja 9. vietu, bet S40grupâ ceturtâ finiðçja MaijaPûpola, uzrâdot rezultâtu 1h43:54, bet Alla Radþabova trasçpavadîja 2h 13:28. V20 grupâ labistartçja Kârlis Vîdners, kurðpusmaratonu noskrçja 1h 52:33.Nâkoðais posms dalîbniekuspulcçs jau 26. aprîlî Biíerniekupusmaratonâ.

Maija Pûpola

Sacensîbas notiks 2015.gada 23. maijâ sporta centrâ“Íeizarmeþs”, Ezermalas iela30, Rîga.

Paraolimpiskâ sporta dienâ -

„Paralimpiska sporta diena Rîgaspilsçtâ” Sacensîbu informâcija

sacensîbas komandas sportaveidos – sçdvolejbolâ, boccia,ratiòbasketbola spçle 3x3 unindividuâlos sporta veidos -ðautriòu meðana, peldçðana,pauerliftings, novuss, galdateniss, galda hokejs, mehâniskâairçðana uz ergometriem Con-cept. Sacensîbâs var piedalîtiescilvçki ar invaliditâti ganpieauguðo, gan jaunieðugrupâs. Lai radîtu veselîgukonkurenci sportistu starpâ, kâsacensîbu dalîbnieki tikspieaicinâti arî vadoðieparaolimpisko sporta veidusportisti gan kâ sacensîbudalîbnieki, gan arî kâ savu

sporta veidu federâcijupârstâvji. Mçríis - piesaistîtparaolimpiskam sportam bçrnusun jaunieðus, radît interesi parparaolimpisko sportu viòuìimenes locekïiem, skolo-tâjiem, asistentiem. Apzinâtjaunus cilvçkus ar invaliditâti,kuri nâkotnç savu dzîvi varçtusaistît ar profesionâlo sportu.

Aizputes novada paðvaldîbas“Sociâlais dienests” nodroðinatransportu nokïûðanai lîdzsacensîbas vietai. Novadaiedzîvotâji ar invaliditâti, kurivçlas piedalîties pasâkumâ,var pieteikties dalîbai lîdz 10.maijam pie pagasta sociâ-lajiem darbiniekiem vaizvanot par tâlruni 29807188Tâlivaldis.

Tâlivaldis Sveilis

Velo orientçðanâs Kazdangâ„Ripo pretî pavasarim 2015”

„Kazdangas apïi – 2015”30.maijâ notiek kârtçjâs sacensîbas „Kazdangas apïi – 2015”.Sacensîbas notiks 2015.g.30.maijâ plkst. 11.00, Kazdangâ pie

Kazdangas pils. Programmâ.Meitenes – sievietes pa vecuma grupâm:0.grupa, (2009. un jaunâki), 300m; 1.grupa (2008.-2007.), 500m;

2.grupa (2006.-2005.),1000m; 3.grupa (2004.-2003.),1000m.; 4.grupa(2002.-2000.), 1000m; 5.grupa (1999.-1997.), 2000m; 6.grupa (1996.-1981.), 2000m; 7.grupa (1980. un vecâki), 1000m

Zçni – vîrieði pa vecuma grupâm:0.grupa (2009. un jaunâki), 300m; 1.grupa (2008.-2007.), 500m;

2.grupa (2006.-2005.), 1000m; 3.grupa (2004.-2003.),1000m.; 4.grupa(2002.-2000.), 2000m; 5.grupa (1999.-1997.), 3000m; 6.grupa (1996.-1981.), 3000m; 7.grupa (1980. un vecâki), 3000m; Pieteikumi.

Dalîbnieku pieteikðanâs sacensîbu dienâ no plkst. 10.00.Sporta metodiíis K.Rudîtis

„Kazdangas militârâs daudzcîòas” kaussMaija mçnesî Kazdangâ notiek divas lielâka mçroga sacensîbas.

16 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Ar PMK Puiku komandasuzvaru noslçdzies Aizputesnovada 2015. gada èempionâtsvolejbolâ vîrieðiem. Finâlâ PMKPuikas ar 3:1 uzvarçja Aizputeskomandu un 2 gadus pçc kârtasuzvarçja èempionâtâ.

Spçlç par 3.vietu Aizputesvidusskolas jaunieði izrâdîjâsspçcîgâki par Koku Darbikomandu ar rezultâtu 3:1.

1.-3.vietu komandu sastâvi:

11. aprîlî Aizputes novada sporta centra zâlç noslçdzâs Aizputesnovada 2015. gada èempionâts florbolâ vîrieðu komandâm.

Pçc 1 apïa turnîra, kurâ piedalîjâs seðas komandas, tika noskaidroticeturtdaïfinâla pâri:

Apriíi - PMK Puikas 6:4 un Kalvene - Milfhunters 12:0.Pusfinâla rezultâti: Dinozauri - Kalvene 9:3 un FK Hasenpoth -

Apriíi 12:3.Spçlç par 3.vietu Apriíi ar rezultâtu 3:1 uzvarçja Kalveni.Finâlspçlç Dinozauri ar 8:0 bija labâki par FK Hasenpoth komandu.1.vieta Dinozauri - Mareks Dçvits, Rièards Dçvits, Uìis Pickainis,

Mâris Lagzdiòð, Jânis Braþe, Mareks Koðeïevs, Andrejs Bahîtovs,Jânis Petrçvics, Ritvars Lanka, Kaspars Antanâviès, Lauris Zaicevs,Edgars Freimanis.

2.vieta FK Hasenpoth - Matîss Cinovskis, Ìirts Ðíuburs, KristapsJânis Rozenbergs, Arnis Freimanis, Rûdolfs Rudzâjs, Jânis Kapiòð,Normunds Lankovskis, Kalvis Cîpols, Jânis Vîtols, Jânis Muiþnieks,Artis Alksnis, Krists Bartaðçvics.

3.vieta Apriíi - Matîss Krçþe, Helmuts Bergmanis, Andis Âboliòð,Didzis Celmiòð, Toms Íeíis, Elvijs Íeíis, Ainis Druskins, RomânsÞabinskis, Emîls Gulbis, Oïegs Nagaicevs, Kaspars Roga.

Aizputes novada sporta centra direktors Indulis Laðkovs

Notiks 8.maijâ Aizputç,Lejaskurzemes sporta komleksateritorijâ Saules ielâ (pieðautuves). Pulcçðanâs 9.30.

Pasâkuma atklâðana 10.00Sacensîbas organizç

Rekrutçðanas un jaunsardzescentrs sadarbîbâ ar Aizputesnovada Lejaskurzemes sportacentru.

Sacensîbâs piedalâs jaunsarguun skolçnu komandas no visâmAizputes novada skolâm, kâ arîjaunsargu komandas no Jelgavas, Talsu un Priekules novadiem.

Saskaòâ ar nolikumu komandâ jâbût èetriem dalîbniekiemvecumâ no 12-14 gadiem un vismaz vienai meitenei. Sacensîbupamatdevîze ir ,,ESI GATAVS TÛRISMAM”

Konkrçtâku informâciju par sacensîbâm var saòemt, rakstotjautâjumus uz e-pastu: [email protected] vai zvanotatbildîgajam par sacensîbâm pa telefonu 26165882 vai 28609866Laimonim Grundmanim.

Noslçdzies Aizputes novada 2015. gadaèempionâts volejbolâ vîrieðiem

PMK puikas: Gints Sedols,Edgars Petrutis, Kristaps Kalniòð,Toms Vanags, MârtiòðGrundmanis, Kristaps Rudzâjs,Gatis Balcers, RihardsBardanovskis, Toms Kalniòð,Sandris Ðtâls, Sandis Ðtâls, JânisLauks; Aizpute: Ronalds Balodis,Mikus Valters, Arnolds Pûpols,Kârlis Krauze, Edgars Strazds,Armîns Eversons, OïegsNagaicevs, Renârs Zemturis,

Rûdolfs Milzarâjs, Kristaps Bergs,Rûdolfs Cinovskis; AVS: JânisMuiþnieks, Jânis Vîtols, GunârsLandsmanis, Andris Sîlis, JurìisLiepiòð, Roberts Ðtâls, PçterisLanka, Armands Mamis, KalvisCîpols.

Tâlâko vietu sadalîjums: 5.vieta- Kazdanga; 6.vieta - Aizpute 98;7.vieta - Spraunie Buki.

Aizputes novada sporta centradirektors Indulis Laðkovs

Noskaidrotas labâkâs sievieðuvolejbola komandas novadâ

Noslçdzies Aizputes novada2015. gada èempionâts volejbolâsievieðu komandâm. Izspçlçjot 2apïu turnîru , tika noskaidrotaslabâkâs Aizputes novada sievieðuvolejbola komandas:

1.vieta -Aizputes vidusskolas10.klase - Aiva Balcere, ZaneFreija, Ieva Ozola, Agnese Zâìere,

Ilze Zommere, Madara Ïaudama,Zane Reine, treneris Gints Stiere.

2.vieta -Aizputes sievieðukomanda - Amanda Nikola Çrgle,Krita Kapûna, Gita Ïaudama, IevaRone, Sandra Dreiblate, JutaÏaudama, Ance Íeíe, MegijaSjomkâne, Aiva Jonase.

3.vieta -Aizputes vidusskolas

12.klase - Linda Reine, MaijaJansone, Eva Jansone, MartaTauriòa, Nora Fausta, AnnikaKuplçna, Sindija Briede, trenerisGints Stiere.

4.vieta- Kazdangas sievieðukomanda.

Aizputes novada sporta centradirektors Indulis Laðkovs

8. maijâ plkst. 1:00 Aizputes novada militarizçtas sacensîbasjaunieðiem Tebras kauss. Stadiona teritorija10. maijâ. plkst. 10:00 Aizputes novada Tempo kausa izcîòa ðahâ4.kârta. Sporta komplekss, Saules ielâ 914. maijâ plkst. 10:00 Liepâjas novadu skolu sporta spçlesvieglatlçtikâ. Stadions14.-15. maijâ plkst. 13:00 Aizputes novada 2015.gada atklâtaisèempionâts loþu ðauðanâ. Ðautuve, Saules ielâ 616. maijâ plkst. 10:00 Aizputes novada 2015.gada atklâtaisèempionâts loþu ðauðanâ. Ðautuve, Saules ielâ 716. maijâ plkst. 13:00 Velobrauciens Apkârt Aizputei. Sporta zâle,Ziedu ielâ 717. maijâ. plkst. 17:00 Skolu jaunatnes tautas deju kolektîvu koncerts“Es mâcçju danci vest”. Sporta zâle, Ziedu ielâ 717. maijâ. plkst. 10:00 Ulda Stieres piemiòas kausa izcîòas sacensîbasdambretç. Sporta komplekss, Saules ielâ 917. maijâ plkst. 10:00 Aizputes novada Tempo kausa izcîòa dambretç3.kârta. Sporta komplekss, Saules ielâ 923. maijâ. plkst. 10:00 Latvijas Sporta Veterânu savienîbas 52.sportaspçles loþu ðauðanâ. Ðautuve, Saules ielâ 623. maijâ. plkst. 10:00 Latvijas Sporta Veterânu savienîbas 52.sportaspçles novusâ. Sporta zâle, Ziedu ielâ 723. maijâ. plkst. 10:00 Starptautiskâs bçrnu aizsardzîbas dienasturnîrs dambretç. Dzçrves skola30. maijâ. plkst. 11:00 Skrçjiens Kazdangas apïi 2015. PieKazdangas pils

Aizputes novada sporta pasâkumuplâns 2015. gada maijâ

Noslçdzies Aizputes novadaflorbola èempionâts

Aizputes novada tradicionâlâ

“Tebraskrasta kausa” izcîòa 2015”

17 Nr. 65 2015. gada 6.maijs

Kâ katrs pavasaris arî ðis irlaiks, kad amatiermâkslaskolektîvi piedalâs mâksli-nieciskâs paðdarbîbas skatçs.

Kâ var dziesmu nedziedât, jaarî vçsma ,silam pâri skriedama,dzied,

Ja upes vilnis, krastâlîgodams, dzied,

Un tie skubina tevi:Ïauj dziesmai vaïu…

1.martâ Durbes KN pulcçjakuplu skaitu dziedâtâju –notika vokâlo ansambïu skate.Skatç piedalîjâs Liepâjas apriòía14 vokâlie ansambïi, kuripârstâvçja sievieðu, vîru, jauktosvokâlos ansambïus.

Skatç piedalîjâs pieci Aizputesnovada vokâlie kolektîvi :Aizputes KN vîru vokâlaisansamblis „Kurði”, Kalvenes KNsievieðu vokâlais ansamblis„Noskaòa”, Kalvenes KNsievieðu kvartets, Apriíu TNsievieðu vokâlais ansamblis„Dzirkstele”, Cîrava KN senioruvokâlais ansamblis ”Priekâ”.

Dziedâtâju sniegumu vçrtçjaþûrija – Ilze Valce, MârîteLazdâne un Vilnis Kronbergs.

Ar ovâcijâm skates dalîbniekisagaidîja þûrijas vçrtçjumu –

Kalvenes KN sievieðuvokâlajam ansamblim„Noskaòa” (vadîtâja DaigaOzola) – I pakâpe, KalvenesKN sievieðu vokâlajamkvartetam (vadîtâja DaigaOzola) – I pakâpe, AizputesKN vîru vokâlajamansamblim „Kurði” ( vadîtâjaVineta Snipke) - I pakâpe,Apriíu TN sievieðu vokâlajamansamblim „Dzirkstele”(vadîtâja Landra Valdmane) –II pakâpe. Senioru grupâvienîgie skatç piedalîjâsCîravas Kultûras namasenioru vokâlais ansamblis„Priekâ” (vadîtâja LâsmaJûrmale) - viòi saòçma„Pateicîbas rakstu”.

2015. gada 21. martâ JûrmalasKultûras centrâ notika IILatvijas Vîru vokâlo ansambïukonkurss, kurâ piedalîjâs 19ansambïi no visas Latvijas.

Pçc Liepâjas apriòía vokâloansambïu skates rezultâtiemtiesîbas piedalîties II LatvijasVîru vokâlo ansambïu konkursâJûrmalâ izcînîja Aizputes KNvîru vokâlais ansamblis„Kurði”( vadîtâja VinetaSnipke), Durbes vîru vokâlaisansamblis un Liepâjas vîruvokâlais ansamblis „Dziedonis”.

Vokâlo ansambïu sniegumuvçrtçja Latvijas NacionâlâKultûras centra Vokâlo ansambïunozares padomes priekðsçdçtâja,Lielvârdes mûzikas skolasdirektore, vokâlâs grupas„Anima Solla” mâkslinieciskâvadîtâja Mârîte Puriòa, Pierîgaskoru apriòía virsdiriìents, koru„Maska” un „Pasaulei”mâkslinieciskais vadîtâjs Jânis

Mçs, latvieði, esam dziedâtâju un dejotâju tauta.Un tâ dziedot un dejojot aizrit gads ...

Ozols, kâ arî Valsts izglîtîbassatura centra Intereðu izglîtîbasun tâlâkizglîtîbas departamentaIntereðu izglîtîbas unaudzinâðanas darba nodaïasvadîtâjas vietniece AntraStrikaite.

No II Latvijas Vîru vokâloansambïu konkursa AizputesKN vîru vokâlais ansamblis„Kurði”( vadîtâja VinetaSnipke) atgriezâs ar II pakâpesdiplomu.

Deja ir brîniðíîga, tâ ir pasaule,kurâ ieejot mainâs attieksme pretdzîvi, savâm vçlmçm unkaislîbâm. Dejâ nav iespçjamsmelot.

Dejoðana tevi pagrieþ pretdebesîm – vienalga, uz kuru pusitu griezies.

21. martâ Liepâjas dejuapriòía dejotâji tikâs NîcasKN, lai izdejotu ikgadçjo dejuskati. Skatç piedalîjâs 23Liepâjas deju apriòía dejukolektîvi - vidçjâs paaudzes,jaunieðu un senioru dejukolektîvi.

Deju skati vçrtçja Deju svçtkuvirsvadîtâja, Tukuma novadadeju kolektîvu virsvadîtâja,horeogrâfe, TDA “Svîta”vadîtâja Zanda Mûrniece, Dejusvçtku virsvadîtâja, horeogrâfeun Mârupes vidçjâs paaudzesdeju kolektîva “Mârupieði”vadîtâja Gunta Skuja, TDA“Gatves” mâkslinieciskâvadîtâja Gunta Raipala,vairâkkârtçjs Deju svçtkuvirsvadîtâjs un to lielkoncertamâkslinieciskais vadîtâjs,horeogrâfs un dejas pedagogs,tautas deju ansambïa “Teiksma”mâkslinieciskais vadîtâjs JânisÇrglis, horeogrâfs un dejaspedagogs, vairâkkârtçjs Dejusvçtku virsvadîtâjs un tolielkoncerta mâkslinieciskaisvadîtâjs, tautas deju ansambïa“Lîgo” mâkslinieciskais vadîtâjs,Liepâjas deju apriòíavirsvadîtâjs Jânis Purviòð .

Ar labu þûrijas vçrtçjumu,lielu lepnumu un gandarîjumupar padarîto, no skates mâjâsatgriezâs Aizputes KN dejukolektîvi:

VPDK „Kurzemnieks”(vadîtâja Inta Rudzîte) - Ipakâpe,

SDK „Misiòð”,(vadîtâja IntaRudzîte) – I pakâpe.

Mçs priecâjamies unlepojamies arî par savudziedâtâju un dejotâjusasniegumiem skatç.

Novçlam jums vçlmi dziedât,vçlmi dejot mums ,skatîtâjiem unklausîtâjiem , ar savu dziesmu undeju dâvât svçtkus.

28. martâ mûsu mûziíi -pûtçju oríestrim „Kazdanga”(diriìents Guntis Simanoviès)devâs tâlâ ceïâ uz Cçsîm, laipiedalîtos VII Latvijas pûtçjuoríestru un III Starptautiskâpûtçju oríestru konkursâ BAL-TIC OPEN.

Konkursâ piedalîjâs 40oríestri, tostarp Baltic opengrupâ 3 ârzemju kolektîvi.Konkursu vçrtçja starptautiskaþûrija: Atvars Lakstîgala, GuntisKumaèevs (Latvija), HandoPoldmae (Igaunija), DainiusPavilionis (Lietuva). Konkurssnotika Vidzemes koncertzâlçCçsîs.

No Cçsîm VII Latvijas pûtçjuoríestru un III Starptautiskâpûtçju oríestru konkursa BAL-TIC OPEN pûtçju oríestris„Kazdanga” (diriìents GuntisSimanoviès) mâjâs pârvedadiplomu ar 2. vietu.

18.aprîlî Liepâjas 1. ìimnâzijâþûrijas priekðâ stâjâs novadajaukti kori : Cîravas jauktaiskoris(diriìente Sintija Pîrâga),Aizputes KN jauktais koris„Kurzeme”(diriìente VinetaSnipke), Kazdangas jauktaiskoris(diriìents Artis Âbele).

Liepâjas koru apriòía koruskati vçrtçja þûrija :Jâzepa VîtolaLatvijas Mûzikas akadçmijaskordiriìçðanas katedrasemeritçtais profesors, Saldus unDobeles koru apriòíuvirsdiriìents, Vispârçjo Latvieðudziesmu svçtku virsdiriìentsJânis Zirnis, Emîla MelngaiïaLiepâjas mûzikas vidusskolaspedagogs, diriìents AndrisLekstutis un viòa jaunâkaiskolçìis – pedagogs, komponistsun diriìents Andris Kontauts.

Skatç þûrija katru amatierukori vçrtçja pçc vienotas 50punktu sistçmas atbilstoðimâkslinieciskajam untehniskajam sniegumam, unatbilstoði iegûtajam punktuskaitam katram skatesdalîbniekam izsniedza noteiktaspakâpes diplomu – Cîravasjauktais koris( diriìenteSintija Pîrâga) – 42,56 punkti– I pakâpe; Aizputes KNjauktais koris „Kurzeme”(diriìente Vineta Snipke) -42,02 punkti – I pakâpe;Kazdangas jauktais koris(diriìents Artis Âbele) – 36,44punkti – II pakâpe.

„Ir gandarîjums par paveikto,izdevâs viss iecerçtais, parprieku un lepnumu mums!” – tâteica kolektîvu dalîbnieki unvadîtâji par ieguldîtâ darbanovçrtçjumu.

Paldies dziedâtâjiem,dejotâjiem, aktieriem unmûziíiem par skanîgâm balsîm,raitu soli, droðu toni! Paldiesvisiem par priekâ mirdzoðâmacîm!

Ar spoþu sauli pçc ziemasesam pavasarî. Kâ katru gadumaijâ svinam Aizputes novadapaðdarbîbas kolektîvu , kultûras,muzeju, bibliotçku darbiniekusvçtkus. Svçtkus, kuros skançsmûzika, dziesmas, dimdçs dejusoïi un tiks runâti skaisti sirdsvârdi.

Aizputes novada kultûrasvadîtâja Sanda Zâlîte

Pavasaris sevi ir pieteicis - jaukïuvis tik smarþîgs gaiss un vaïâir dabas maiss, plaukst koðipavasara ziedi un strazdudziesmas skan liegi!

Kâ katru gadu pavasarî, arîðogad, Aizputes Kultûras namsorganizç bçrnu un jaunieðuvokâlistu konkursu “Jautrâsnotiòas 2015”, kurð notika 25.aprîlî Aizputes Kultûras namâ.

Konkursa mçríis bija veicinâtbçrnu un jaunieðu muzikâlospçju attîstîbu un interesidziedât, attîstît un pilnveidotsolistu skatuvisko pieredzi untalantu, nodroðinot iespçju tiemuzstâties plaðâkai auditorijai.

Konkursâ piedalîjâs bçrni unjaunieði vecumâ no 4 lîdz 16gadiem. Konkursanti tika sadalîtitrijâs vecuma grupâs: 4-7, 8-11,12-16 gadi. Konkursâ katrsdalîbnieks dziedâja vienudziesmu pçc savas brîvasizvçles. Konkursâ piedalîjâsbçrni un jaunieði no Liepâjas,Nîcas, Grobiòas, Bârtas,Piltenes, Vçrgales, Laidiem,Aizputes, Kuldîgas. Pavisamkonkursâ savu dziedâtprasmirâdîja 34 solisti un 8 ansambïitrîs vecuma grupâs.

Dalîbnieku sniegumu vçrtçjapa vecuma grupâm profesionâlavokâlo pedagogu þûrija –Mârîte Lazdâne, ArtaKangîzere, Sandra Strazdiòa.

Bçrnu un jaunieðu vokâlistukonkursa “ Jautrâs notiòas 2015”uzvarçtâji – vecuma grupâ no4-7 gadiem: 1.vieta – SimonaTîde / Aizpute/, 1. vieta – DitaHeidija Hehte / Bârta/, 2. vieta– Odrija Cinkusa / Aizpute /,3. vieta – Sandris Salna/Aizpute /; vecuma grupâ no 8– 11 gadiem: 1.vieta – HannaCinovska / Aizpute /, 2. vieta –Marta Matisova / Piltene /, 3.vieta – Reièela Rone / Aizpute/; vecuma grupâ no 12 – 16gadiem: 1.vieta – NadînaRudzîte / Aizpute /, 1. vieta –Justîne Siksna / Nîca /, 1. vieta– Anete Palma / Kuldîga /, 2.

vieta – Sintija Zonberga/ Laidi /, 2. vieta – SindijaCelma / Kuldîga /, 3. Vieta –Mâris Mumgauds / Aizpute /

Ansambïu grupâ. Vecumagrupâ no 4 –7 gadiem: 2.pakâpe - Aizputes KN bçrnuvokâlajam ansamblim„ Dzirkstîtes”, vadîtâja VinetaSnipke / Aizpute /, 3. pakâpe –Aizputes PII „Pasaciòa”ansamblim „Mikimauði”,vadîtâja Lita Hartmane/ Aizpute, /, 3. pakâpe – Bçrnuvokâlajam ansamblim„Notiòas”, vadîtâjas DaigaVîtola un Nora Biteniece/ Aizpute /; vecuma grupâ no 8– 11 gadiem:

1.pakâpe - Bçrnu vokâlajamansamblim „Mini zumm”,vadîtâja Nelda Matisova/ Piltene /, 2.pakâpe – duetamEva Loèmele un LauraPlâcene , vadîtâja Lîga Kvâðe/ Bârta /; vecuma grupâ no 12– 16 gadiem: 1.pakâpe –jaunieðu vokâlajamansamblim „Putas”, vadîtâja

Agnese Èîèe / Kuldîga /,2.pakâpe - jaunieðu vokâlajamansamblim „Putas 1”, vadîtâjaAgnese Èîèe / Kuldîga /.

Ðis konkurss bçrniem unjaunieðiem bija stimuls,iedroðinâjums un pirmais solisceïâ uz tâlâkiem sasniegumiem,lieliska iespçja papildinât savurepertuâru, gût jaunu pieredzi unveidot kontaktus ar mûzikumîloðiem vienaudþiem.

Paldies visiem konkursadalîbniekiem par uzdrîkstçðanosun vokâlo sniegumu! Paldiesskolotâjiem par ieguldîto darbukonkursantu sagatavoðanâ!Paldies vecâkiem par atbalstubçrnu un jaunieðu dalîbaikonkursâ! Paldies þûrijai paratsaucîbu un pavisam ne vieglokonkursantu vçrtçðanu!

Uz tikðanos vokâlistukonkursâ „Jautrâs notiòas2016”!


Izskançjis bçrnu un jaunieðu vokâlistu konkurss

“Jautrâs notiòas 2015”

Aicinâm visus bût kopâ ar mums svçtkos - 8. maijâ plkst. 19.00Kazdangas Kultûras centrâ Aizputes novada paðdarbîbaskolektîvu koncertâ

„Diþens tçva novadiòð”.

Aizputes PII Pasaciòa ansamblis „Mikimauði”

18 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Saulainâ, îsti vasarîgâ sestdienâ11. aprîlî Aizputç aizritçja dzejasun mûzikas noskaòâs. Dzejascienîtâjiem klâtienç bija iespçjatikties ar dzejnieku Jâni Peteru.Dzejas pçcpusdienâ „Visu mûþuman ir dzejas dienas” jaukâ, siltâatmosfçrâ, dzejnieks lasîja savudzeju, pârstâstîja interesantusatgadîjumus no dzîves, atbildçjauz klausîtâju jautâjumiem, betvakarâ kâ Goda viesis piedalîjâsvokâlajâ konkursâ“Dziedâtprieks 2015”, kurâ katrsdalîbnieks izpildîja vienudziesmu ar Jâòa Petera tekstu.

Ðogad jau piekto gadu AizputesKultûras nams kopâ ar novadamûzikas entuziastu grupu LinardaTiïuga vadîbâ, organizçjavokâlistu konkursu - koncertu

Vokâlais konkurss „Dziedâtprieks 2015”

„Dziedâtprieks 2015”. Konkursamçríis bija atklât lîdz ðim mazâkdzirdçtus, talantîgus undaudzsoloðus izpildîtâjus noAizputes un kaimiòu novadiem.

Konkursâ piedalîjâs solisti unansamblis no Grobiòas, Liepâjas,Aizputes. Pasâkuma muzikâlopavadîjumu nodroðinâjapavadoðâ grupa.

Dalîbniekus vçrtçjaprofesionâla, kompetenta þûrija –Agnese Èîèe, Valdis Skujiòð,Ikars Ruòìis.

Konkursa „Dziedâtprieks2015” uzvarçtâji - PaulaÂboliòa-Âbola / Aizpute / -Grand Prix; Lelde Cinovska /Grobiòa /- 1. vieta, DanaBiteniece / Aizpute / - 1. vieta;Reièela Rone / Aizpute /– 2.

vieta; Inga Svipsta /Aizpute / –3. vieta, ansamblis “Con Brio”/ Grobiòa / - 3. Vieta

Paldies konkursa – koncerta“Dziedâtprieks 2015”dalîbniekiem un mûziíu grupai,personîgi Linardam Tiïugam.Paldies konkursa “Dziedâtprieks2015” þûrijai. Paldiesatbalstîtâjiem – SIA „BeíerejaSS”, SIA „Aizputes vînadarîtava”, Imantam Ozolam,Aizputes sporta hallei, A/S„BTA”. Paldies viesiem – TVðova „Dziedoðâs ìimenes”dalîbniekiem - Galiòu ìimenei,LTV konkursa „Radîti mûzikai”uzvarçtâjam – ìitâristam MikamAkotam.


1.Norises vieta - Aizputesnovads, Aizputes pilsçta, Kinolaukums - Zvaigþòu iela noLaþas ielas lîdz Brîvzemniekabulvârim.2. Gadatirgus rîkotâjs – AizputesKultûras nams.3. Gadatirgus norises laiks maijaun oktobra treðâ sestdiena noplkst. 8.00 – 15.00.4.Gadatirgus dalîbnieku-tirgotâju ieraðanâs untirdzniecîbas laukumaiekârtoðana no plkst. 6.00 – 8.00.5.Pçc preèu izlikðanastirdzniecîbas vietâ, automaðînajânovieto ârpus gadatirguslaukuma teritorijas tâmparedzçtâs vietâs pilsçtâ.6. Gadatirgû var piedalîtiesdalîbnieki, kuri atbilst ðâdiemkritçrijiem :6.1. amatnieki, mâjraþotâji;6.2. zemnieki, zemniekusaimniecîbas, zaïâs (eko)produkcijas raþotâji (stâdi,dârzkopîbas preces un inventârs,dzîvnieki);6.3. pârtikas preèu raþotâji,tirgotâji;6.4. sabiedriskâs çdinâðanaspakalpojuma sniedzçji;

Aizputes pilsçtas pavasara unrudens gadatirgus noteikumi

6.5. rûpniecîbas preèu raþotâji,tirgotâji.7. Gadatirgû ir tiesîgi piedalîtiestikai tie dalîbnieki, kuri attiecîgipieteikuðies un reìistrçti pierîkotâja un veikuði samaksu pargadatirgus tirdzniecîbasnodroðinâðanu.8. Pieteikðanâs uz gadatirgu tiekpârtraukta trîs dienas pirmsgadatirgus norises dienas.Pieteikties gadatirgum var pa tâlr.29488739, 29373185.9. Rîkotâjs ir tiesîgs atteiktpretendentam dalîbu gadatirgû, jatas nepakïaujas rîkotâja prasîbâm.10. Rîkotâjs izveido laukumugadatirgus norises vietâ.11. Gadatirgus laukuma vienatirdzniecîbas vieta – 1m. Jagadatirgus dalîbniekamnepiecieðams elektrîbaspieslçgums, rîkotâji jâbrîdina,pieteicoties dalîbai gadatirgû.Dalîbniekam ir jâbût lîdzi saviemelektrîbas vadu pagarinâtâjiem.12. Saskaòojot ar gadatirgusdalîbnieku, rîkotâjs nosakadalîbnieka tirdzniecîbas vietugadatirgus norises vietâ.13. Rîkotâjs neatbild par preèu uncitu mantu droðîbu.

14. Rîkotâjs nodroðina vispârçjokârtîbu gadatirgus teritorijâ,tomçr neuzòemas atbildîbu parnepârvaramas varas apstâkïu,dalîbnieku vai apmeklçtâjuvainas dçï radîtiem zaudçjumiem.15.Dalîbnieks ir atbildîgs parugunsdroðîbas un darba droðîbasnoteikumu ievçroðanu gadatirguslaikâ.16. Gadatirgus dalîbnieki un itîpaði pârtikas preèu tirgotâjipatstâvîgi pilnîgi atbild parsanitâro un higiçnas normu unvisu citu obligâto normatîvo aktuprasîbu ievçroðanu, kas saistîtasar tâ darbîbu, izbraukumatirdzniecîbu tirdzniecîbas vietâ.17.Ja dalîbniekam irnepiecieðams, viòð var pieteiktvienu, divas vai trîs tirdzniecîbasvietas, attiecîgi par tâmsamaksâjot noteikto maksu –noteikto paðvaldîbas nodevu.18. Samaksa par tirdzniecîbasvietu ar skaidras naudas norçíinujâveic, ierodoties gadatirgûgadatirgus dienâ ne vçlâk kâ lîdzplkst. 8.00, saòemot pretî stingrâsuzskaites kvîti.


Traktortehnikas apskates 2015.gadâValsts tehniskâs uzraudzîbas aìentûra atgâdina: lai piedalîtos ceïu

satiksmç, t.sk., arî pirms pavasara darbu uzsâkðanas, traktortehnikaun tâs piekabes jâsagatavo un jâuzrâda ikgadçjai tehniskajaiapskatei.

Apskates laikâ vadîtâjam lîdzi jâbût traktortehnikas vadîtâjaapliecîbai, tehnikas reìistrâcijas apliecîbai un jâbût derîgai OCTASpolisei. Samaksa par apskati tiek veikta pie inspektora.Aizputes pagastâ 25.05. plkst. 10:00 (Pie darbnîcâm)Aizputç 15.06 plkst. 12:00 (Padures iela 10A)Kalvenes pagastâ 22.05. plkst 10:00 un 29.06. plkst. 10:00 (Piepagasta pârvaldes)Laþas pagastâ 19.06 plkst. 10:00 (darbnîcas “Ðtakeldanga”*),19.06. plkst. 13:00 (Apriíu darbnîcas*)Kazdangas pagastâ 15.06. plkst. 10:00 (Pie pagasta pârvaldes)Cîravas pagastâ 01.06 plkst. 10:00 (Pie pagasta pârvaldes)

Maksa par tehnisko apskati traktoriem, graudu kombainiem, zâlesnovâkðanas maðînâm EUR 16,82, piekabçm EUR 12,70,spectehnikai EUR 24,65 uz vietas inspektoram skaidrâ naudâ.Atkârtotâs tehniskâs apskates tiek plânotas atbilstoði apskatestalonos un uzlîmçs norâdîtajos termiòos. Apskates termiòð norâdîtskompostrçtâ talonâ vai uzlîmç (mçnesis), kurâ pieïaujama tehnikasekspluatâcija. Papildus informâcija par aìentûras darbu unsniegtajiem pakalpojumiem mâjas lapâ www.vtua.gov.lv, tâlr.29284739; 29437351.

SIA “Vides eksperti” pçc Eiropas Komisijas statistikas birojaEUROSTAT pasûtîjuma veiks zemes apauguma un lietoðanassituâcijas, kâ arî to izmaiòu apsekojumu Baltijas valstîs, t.sk. arîjûsu paðvaldîbâ. Apsekojums notiks no 2015. gada maija lîdzoktobrim (projekts LUCAS 2015, http://ec.europa.eu/eurostat/web/lucas/overview).

Latvijâ apsekojumâ iekïauti pavisam 4498 ìeogrâfiski punkti,kuri var atrasties jebkuros zemes apauguma veidos(lauksaimniecîbas zeme, zâlâji, meþa zemes, apbûvçtas teritorijas,transporta tîkli utt.) Apsekotâji noteiks zemes apauguma unlietoðanas veidu, redzamu meliorâcijas sistçmu esamîbu un ainavasstruktûrelementus.

Apsekotâji darbosies saskaòâ ar precîzâm instrukcijâm, laiaprakstîtu un nofotografçtu izvçlçto punktu, kâ arî lai aprakstîtusituâciju 250 m garâ lînijâ no punkta uz austrumiem. Vienâ nokatriem 10 punktiem tiks paòemts 500 g smags augsnes virskârtasparaugs. Paraugs tiks analizçts laboratorijâ un izmantots ar videsfaktoru novçrtçðanu saistîtiem mçríiem, piemçram, Eiropas augðòukarðu atjauninâðanai, augsnes modeïu validâcijai un organisko vielusatura noteikðanai augsnç, kas ir bûtisks klimatu ietekmçjoðsfaktors.

Apkopotâ informâcija tiks izmantota tikai Eiropas mçrogastatistikai un tâ neatspoguïos nekâdus personiskas dabas datus vaidatus par zemes îpaðumiem. LUCAS 2015 apsekojuma dati netiksizmantoti lauksaimniecîbas subsîdiju kontrolei, pie tam tie arî navpiemçroti ðâdam mçríim.

Ivars Pavasars SIA Vides eksperti valdes loceklis

Aizputes Mûzikas skola uzòem jaunus audzçkòus profesionâlâsievirzes izglîtîbas programmâs 2015./ 2016. mâcîbu gadam:sitaminstrumentu spçle, taustiòinstrumentu spçle (klavierspçle,akordeona spçle), stîgu instrumentu spçle (vijoïspçle, ìitâras spçle),vokâlâ mûzika (kora klase), pûðaminstrumentu spçle (flautas,klarnetes, saksofona, eifonija, trompetes ,tubas , meþraga spçle).

Iestâjpârbaudîjumu konsultâcijas 2.un 3. jûnijâ plkst.17.00.Iestâjpârbaudîjums 4. jûnijâ plkst.17.00.

Iesniedzamie dokumenti: iesniegums, veselîbas izziòa, dzimðanasapliecîbas kopija, dzîves vietas izziòa, fotogrâfija 3x4. Kontakttâlrunis63448157, mob.t. 29546698 Jâòa iela 12, Aizpute, e-pasts :[email protected]

Aizputes Mâkslas skola uzòem jaunus audzçkòus 2015./2016.m.g. 1.klasç programmâ „Vizuâli plastiskâ mâksla” . Mâcîbulaikâ audzçkòi apgûs zîmçðanu, mâkslas valodas pamatus,gleznoðanu , kompozîciju, veidoðanu, darbs materiâlâ (âdasapstrâde, datorgrafika un animâcija, keramika, kokapstrâde,metâlapstrâde, rokdarbi.

Jaunos audzçkòus gaidîsim no 1.jûnija lîdz 5. jûnijam no plkst.12.00 – 18.00 Lîdzi jâòem dzimðanas apliecîbas kopija, veselîbasizziòa, 3x4 cm fotogrâfija.

Par zemes lietoðanas un zemes apaugumaveidu statistisko apsekojumu

Aizputes Mûzikas skolauzòem jaunus audzçkòus

Aizputes Mâkslas skolauzòem jaunus audzçkòus

Dzied Inga Svipsta no Aizputes

19 Nr. 65 2015. gada 6.maijs

10.maijâ plkst 9.00Pie Kazdangas Kultûras centra

„Pavasara tirgus”Tirgotâjiem pieteikðanâs T.26681805

***

10.maijâ plkst.13.00Kazdangas Kultûras centrâielûdzam uz mâtes dienai veltîtu koncertu

„Manai Mâmiòai”Koncertâ piedalâs·Kazdangas bçrnu ansamblis·Kazdangas bçrnu deju grupa·u.c.Ieeja brîva

***

12. maijâ plkst. 18.00Kazdangas pilî„Peldçðanâs gongu skaòâs”Vada Dace Straume no Rîgas. PieteiktiesT: 29103813 MâraNepiecieðams paklâjiòð, çrts, silts apìçrbs,spilvens un pleds, siltas zeíes.

***

Tûkstoðiem mazu debestiòu krîtNo gaisa un sakrît man kapucç.Es uzlieku kapuci galvâ un esmu debesîs.

M.FreimanisKazdangas bibliotçkâ apskatâmi Mâkslasskolu un vispârizglîtojoðo skolu audzçkòudarbu izstâde -ilustrâcijas MârtiòaFreimaòa dzejoïu grâmatai

„Zâlîte truða dvçselei” Dzeju lasît un ilustrâcijas skatîties aicinulîdz 31. maijam.

Kazdangas pagasts

8. maijâ plkst. 12.00Kalvenes pagasta pamatskolas kolektîvsielûdz uz svçtku koncertuKalvenes Kultûras namâ

„Pa varavîksnes ceïupie tevis, mâmulît!”

Ieeja brîva

31. maijâ plkst. 12.00Kalvenes pagasta Âbelnieku estrâdçsvçtki bçrniem„Nâc nâkdama, vasariòa”

Svçtku koncertâ piedalâs Kultûras namabçrnu dziesmu un deju pulciòð un viòuviesi no Bunkas, Snçpeles, Turlavas,Skrundas. Atrakcijas, spçles, radoðâsdarbnîcas. Kopîga pankûku cepðana.Ieeja brîva

Kalvenes pagasts

Cîravas pagasts Aizputes pagasts

10. maijâ plkst. 17.00Aizputes pagasta Saieta namâMâtes dienai veltîtamuzikâli liriska pçcpusdiena kopâ arSigitu Jevgïevsku un Mâri Kupèu

„Mâmiò, ðodien tavadiena…”

***

Aicinâm Aizputes pagasta iedzîvotâjus2. jûnijâ doties ekskursijâ

„Vasaras noskaòaZemgalç”

Sîkâka informâcija Aizputes pagastaSaieta namâ vai pa tâlr. 28890602 vai29488739.

***

Aicinâm Aizputes pagasta jaunieðus16. jûnijâ piedalîtiesSpiegu spçlçs - orientçðanâs spçlçs

„Bçgðana no PSRS”Spçle notiek Liepâjâ Ziemeïu fortos –pazemç un virszemç.Spçles ideja-ïaut dalîbniekiem atgriezties 30 gadussenâ pagâtnç, atgâdinot par mûsu valstsneseno vçsturi – PSRS okupâcijasperiodu;dot iespçju dalîbniekiem aktîvilîdzdarboties – domât, meklçt, skriet,slçpties, pieòemt lçmumus, palîdzçtbiedriem, izbaudît izjûtas, ko nav viegliatrast mûsdienu sakârtotajâ ikdienâ.Pçc spçlçm Karostas cietumaapmeklçjums, pusdienas.Dalîbas maksa 10,00 eiro.Izbraukðana 16.06. plkst. 10.00 noAizputes pagasta Saieta nama.Pieteikðanâs izbraucienam lîdz 11.jûnijam pa tâlr. 28890602 vai 29488739

***

Mçs nupat satikâm pavasari unienirstam pumpuru spçkâ, atraisâm domasspirgtajam vçjam…

Nâks atvasara, rudens, kad vçl tonegaidîsim, lai samestu lapas duïíainâûdenî, sâks dzirkstît dâlijas ar atvasarassmaidu …

Lai rudenî mçs priecâtos par dâliju -vasaras un rudens ziedu karalieni,aicinâm savos dârzos stâdît un aprûpçtîpaði skaistas dâlijas, lai septembrî ar tâmpriecçtu sevi un citus Aizputes pagastaSaieta nama dâliju izstâdç.

Bet Miíeïos aplûkosim un diþosimiesar savos dârzos izaudzçtâm lielâkâm ogâmpasaulç – íirbjiem.

Kultûras namâ15.aprîlî plkst. 19.00jaunâ flîìeïa ieskandinâðanas koncerts

“Lîdz paðâm malâmdzîve pilna mûzikas”

Koncertâ piedalâs:Liepâjas teâtra aktrise Agnese Jçkabsone,koncertmeistars Normunds Kalniòð,saksofonists Edgars Jânis Kârkliòð,LTV ðova “Radîti mûzikai” uzvarçtâjs -ìitârists Miks Akots.Ieeja pret ziedojumiem jaunas ìitârasiegâdei Mikam Akotam.

***

Maija nogalç tradicionâlaisDzçrves pamatskolaspaðdarbîbas kolektîvu

koncertsTuvâka informâcija afiðâs un Cîravas

mâjas lapâ www.cirava.lv .***

BibliotçkâLîdz 15.05.bibliotçkas zâlç Latvijas Mâkslas skoluaudzçkòu darbu izstâde

“Dzîve kâ koðums”

No 20.05.-25.06. bibliotçkas zâlçKuldîgas novada muzeja rokdarbukopas “Èaupe” darbu izstâde. Tikðanâsar dalîbniecçm Cîravas pagasta svçtkulaikâ 21.06.

***

21.maijâ plkst. 13.00projekts DABAS SKOLA aicina bçrnusun vecâkus uz otro nodarbîbu

“Biðu dzîvesnoslçpumi”

Nodarbîba mâcîbu dravâ “STROPS”,vada biteniece Baiba Tikuma.Dalîbniekiem pieteikties bibliotçka lîdz18. maijam.

***

Bçrnu centriòâ “ Gaismiòas”19.maijâ plkst. 14.00tradicionâlâ spçïu diena

“Spçlç lîdz uzvarai!”Aicinâm skolçnus aktîvi piedalîties, jobalvas saòems tikai labâkie.

***

Bçrnudârzâ “Pîlâdzîtis” 29.maijâ plkst. 12.00

izlaidums

Ikviens, kam ir vçlme braukt ar velosipçdu un sportiskâ garâ izzinât Aizputesnovada kultûrvçsturisko mantojumu, ir laipni aicinâts 16.maijâ plkst. 13.00 uzdraudzîbas velobraucienu.

Aizputes novadâ draudzîbas velobrauciens aizsâkâs pirms 6 gadiem pçc Jâòa Ðalmainiciatîvas un ar katru gadu pulcç aizvien vairâk interesentu.

Ðogad brauciens notiek Starptautiskâs Ìimenes dienas ietvaros. Brauciena marðrutânovada gide Vita Valdmane iepazîstinâs dalîbniekus ar vçsturiskiem notikumiem,vietâm un cilvçkiem marðrutâ Aizpute - Rokasbirze - Marijas - Vidusmuiþa -Akmene - Cîrava - Dzçrve - Aizpute.

Reìistrâcija velobraucienam no plkst. 12.00 pie Aizputes novada sporta centra“Lejaskurzeme”. Tâlrunis uzziòâm 29181660

Organizç Aizputes novada sporta centrs “Lejaskurzeme” sadarbîbâ ar Aizputesnovada Tûrisma informâcijas un Mûþizglîtîbas centru, Cîravas pagasta pârvaldi unCîravas Tûrisma informâcijas centru.

Vairâk informâcijas: www.aizputesnovads.lv/sports; www.visitaizpute.lvRîta pusç pirms velobrauciena aicinâm apmeklçt Aizputes Pavasara gadatirgu!

Draudzîbas velobrauciens

Aizputes autonomâs evaòìçliskiluteriskâs draudzes dievkalpojumi:3. maijâ 10.00dievkalpojums:10. maijâ 10.00dievkalpojums:17. maijâ 10.00dievkalpojums ar Svçto vakarçdienu,dievkalpojumu vadîs ilggadçjaisToròakalna baznîcas mâcîtâjs Kârlis Þols,pçc dievkalpojuma: kafija24. maijâ 10.00dievkalpojums:

Svçtdienas skola notiek sestdienâsdraudzes mâjâ: 2., 9., 16., 23., 30. maijâpulksten 11.00Draudzes mâcîtâjs Varis Bitenieks pieòemapmeklçtâjus katru ceturtdienu no 12.00lîdz 14.00 draudzes mâjâ, Liepâjas ielâ 3,Aizputç. Aizputes autonomâ evaòìçliskiluteriskâ draudze, atjauno Latvijas laikatradîciju un plkst. 19:00 (turpmâk katrusestdienu) atsâk svçtvakara iezvanîðanu.

3. maijâ 13.00·Valtaiíu autonomâs evaòìçliski luteriskâsdraudzes dievkalpojums

10. maijâ 13.00·Cîravas autonomâs evaòìçliski luteriskâsdraudzes dievkalpojums

17. maijâ 14.00·Snçpeles autonomâs evaòìçliskiluteriskâs draudzes dievkalpojums,dievkalpojumu vadîs ilggadçjais Toròkalnabaznîcas mâcîtâjs Kârlis Þols

„Es visu spçju Tâ spçkâ, kas mani darastipru.”(Vçstule Filipieðiem 4:13)„Ceri uz Kungu, esi stiprs un droðini savusirdi! Ceri uz Kungu!”(Psalms 27:14)„Kad nâks viòð – Patiesîbas gars, viòðvadîs jûs visâ patiesîbâ.”(Jâòa evaòìçlijs 16:13)

Uzziòas:Mâcîtâjs Varis Bitenieks 29954054www.aizputesaeld.lv

Sagatavoja Ulvis Bensons

17. maijâ plkst.10.00Aizputes evaòìçliski-luteriskâs

draudzes dievkalpojumsKalvenes ielâ 38 a Adventistu baznîcâ

Kalpos mâcîtâjs Erlands Lazdâns.

Sievietes tiek aicinâtas veikt krûðuizmeklçjumus tuvâk savai dzîvesvietai -Veselîbas Centrs 4 mobilajâ mamogrâfâ,kas ieradîsies 1.jûnijâ.

Pie Aizputes pirts, Katoïu iela 1.Uz mamogrâfa pârbaudi izbrauc

TIKAI pçc iepriekðçja pieraksta!!·Sievietçm, kuras ir saòçmuðas

uzaicinâjuma vçstuli no Nacionâlâveselîbas dienesta, Valsts skrîningaprogrammas ietvaros izmeklçjums ir bezmaksas (uzaicinâjuma vçstule ir derîga2 gadus kopð iesûtîðanas datuma).

·Ar ìimenes ârsta vai ârstçjoða ârstanorîkojumu, kuram NAV lîgumattiecîbuar Nacionâlo veselîbas dienestu - PARMAKSU.

Pieraksts notiek pa telefoniem 67 1428 40 un 27 86 66 55(lûgums iepriekðsagatavot personas kodu un tâlruòanumuru)

20 Nr. 65 2015. gada 6. maijs

Iespiests “Kurzemes Vârda” tipogrâfijâReìistrâcijas apliecîba Nr. 0768

Izdevçjs Aizputes novada domeRedakcijas adrese

Atmodas 24, Aizpute, LV-3456

Atbildîgâ par izdevumu Dina Kopðtâletâlrunis 63448047;

e-pasts: [email protected]çtâjs Dainis Zvirbulis

Par ziòu saturu un datu pareizîbu atbild toveidotâji pagastos un rakstu autori.

Lîdz 10. maijamAizputes novada rokdarbu izstâde“Par prieku sev un citiem”

***No 15. maijacîravnieka GUNTA DAUBARAfotogrâfiju izstâde“Mirklis manas klâtbûtnes”

***Muzeja galerijâ –V. Santa fotogrâfiju izstâde

“Ceïojums pagâtnç”Muzejâ vçl ir iegâdâjama I. Silâra un

V. Santa grâmata -fotoalbûms “Aizpute.Pagâtne un tagadne”.

Lîdz 30. maijamMâkslinieka Viïòa Bulava gleznu

izstâde“Daþâdu gadu bildes”

No 1.maijaStikla mâkslas izstâde

2015.gadâ kâ ik katru gadu notiek stiklamâkslas izstâde Aizputç galerijâ „Mçtrasmâja“. Ðogad, sâkot ar 1.maiju, tajâ varçsapskatît grupas izstâdi, kur mâksliniekus vienolaiks, kas pavadîts, mâcoties kopâ LatvijasMâkslas akadçmijâ: Dainis Gudovskis, toreizkâ pasniedzçjs, savukârt Iveta Brence, SolvitaBruþe, Vika Ðulca, Laura Rostoka un BârbalaGulbe, Marta Ìibiete toreiz kâ studentes.Ðobrîd viòi visi kopâ ir kolçìi, kasspecializçjas, strâdâjot vienâ mâkslas jomâ-stikla mâkslâ.

Izstâde iecerçta kâ satikðanâs prieks unatskaites punkts par paveikto laika posmâ pçcakadçmijas beigðanas. Darbi bûs raibu raibie,katrs ar savu rokrakstu, bet galvenais varonisðajâ stâstâ ir materiâls - stikls.

Svçtki Jaunrades centrâ Mâcîbu gads tuvojas noslçgumam, un

pienâcis laiks atkal aicinât visusinteresentus uz atvçrto durvju dienaspasâkumu Skolçnu jaunrades centrâ20. maijâ plkst.17.00 Skolas ielâ 1.

Programmâ - pulciòu dalîbnieku darbuizstâde, prezentâcija un radoðâs darbnîcas.Bûsiet mîïi gaidîti Skolçnu jaunradescentrâ!

Aizputes pilsçta

23. maijâ – SERDES Dârzastâdîðanas akcija un biðkopîbasdarbnîcas kopâ ar biðkopi BaibuTikumu. Ikviens laipni gaidîts!

Biðu stropi atradîs jaunas mâjas Aizputespilsçtvidç, bet pie SERDES tiks stâdîtsvertikâls dârzs pçc pagâjuðâ gada Brîvîbasdârza parauga – dârza, kuru SERDESkolektîvs stâdîja “Rîga2014”, Eiropaskultûras galvaspilsçtas programmasietvaros Rîgâ, Vidzemes tirgû.

8.maijâ plkst.19.00Kazdangas Kultûras centrâAizputes novada paðdarbnieku svçtku

koncerts“Diþens tçva novadiòð”

***

Mât! Tu esi kâ jûra, kâ liedags silts,Caur Tevi viss dvçseles guvums.Tu esi atvars un droðais tilts,Un dienu un rîtausmu tuvums.

/I.Lasmanis/11.maijâ plkst.18.30Aizputes Kultûras namâ

Mâtes dienai veltîtskoncerts

Koncertâ piedalâs Aizputesvidusskolas, Mûzikas skolas un Kultûrasnama kolektîvi.

***

12.maijâ plkst.11.30Aizputes Kultûras namâ

Latvieðu literatûrasekranizçjumi animâcijâ

Programmâ filmiòas: Baltâ, Zîïuks,Sârtulis , Pavasaris Vârnu ielâ , Zaíîðupirtiòa, Kabata. Anotâcijas par filmâmwww.aizputesnovads.lv

***

15.maijâ plkst.18.00Aizputes Kultûras namâMultfilma bçrniem

„Pûía ligzda”Ieeja:1,- eiro

17.maijâ plkst.12.00Pie Aizputes vidusskolas

Ìimeòu svçtki ”Mçs saviem bçrniem”

Atrakcijas, radoðâs darbnîcas,vizinâðanâs ar bçrîti, koncerti un citasaktivitâtes visai ìimeneiplkst.16.30 svçtku dalîbnieku gâjiensplkst.17.00 Aizputes sporta centrâ

skolu jaunatnes tautas deju kolektîvukoncerts

“Es mâcçju danci vest”***

21.maijâ plkst.13.00Aizputes Kultûras namâKinopunkts piedâvâLatvijâ raþotu animacijas

filmu programmaNika Skapâna plastelîna tehnikâ veidotâsfilmiòas: “Spoku stunda”, “Marsietis”;Animâcijas brigâdes leïïu filmas “Tornis”, “Zaíu lielâ diena”, “Meþa sargi”, “Kâlupatiòi precçjâs”. Anotâcijas par filmâmwww.aizputesnovads.lvIeeja: 0,50 eiro

16. maijâ -Pavasara gadatirgus

Aizputç

Drîzumâ:22.jûnijâ

Ielîgoðana AizputçDziesmas un dejas, grupas „Velvet”koncertsZaïumballe ar grupu „ R² ”Sîkâka informâcija www.aizputesnovads.lv

Pasâkumi SERDÇ

22. - 24. maijs.Co-(lab) Performanèu sçrijas(laiks un vieta tiks precizçti – sekojiet

informâcijai pie SERDES)SERDES rezidenèu mâkslinieki Jasmin

Schaitl (AT) un William “Bilwa” Costa (US)vadîs starpnozaru laboratoriju Co-(lab) /Serde: sadarbîba un kolektivitâte, kas aptversdaþâdas disciplînas un daþâdu lîmeòuprofesionâïus – no universitâtes lîdzprofesionâliem performances, dejas,kustîbas, teâtra, skaòas un vizuâlâs mâkslasjomu pârstâvjiem. Starpdisciplinârâsadarbîbâ dalîbnieki eksperimentçs ganiekðtelpâs, gan vidç, radot performances unperformaces/instalâcijas. Iepriekðçjapieredze nav nepiecieðama. Dalîbnieki tiekaicinâti uz vienu vai vairâkâm laboratorijâm(darba valoda – angïu; [email protected]). Visiemdalîbniekiem bûs iespçja izpildît vai parâdîtgrupas un/vai solo darbu performanèu sçrijulaikâ.

Jasmin Schaitl un William “Bilwa” Costauzsâka savu kopdarbîbu 2013. gada jûlijâ.Kopð tâ laika viòi ir uzstâjuðies, vadîjuðidarbnîcas un bijuði rezidencçs Vînç, Berlînç,Opavâ, Helsinkos, Turku, Pori, Tallinâ, Tartu,Oslo, Poznaòâ, Nirnbergâ, Bristolç,Istanbulâ, Òujorkâ, Filadelfijâ unBostonâ.Viòu darbs ir nepârtraukts process- prakses, novçrtçðana, pârdomas, uzkrâðanaun reducçðana. Abi mâkslinieki irnepârtrauktâ performatîvâ darbîbas procesâ,kâ arî ieinteresçti tâlâkâ izpçtç, vadot daþâdasdarbnîcas.

Aizputes novada Tûrismainformâcijas un Mûþizglîtîbas

centrs Aizputç, Atmodas ielâ 16aicina jûs apmeklçt:

*Turpinâs apmâcîbas „Teorçtiskâs unpraktiskâs iemaòas darbâ ar datoru uninternetu” Aizputes pilsçtas bibliotçkâ 8.,12., 20., un 28. maijâ. Vadasistçmbibliotekârs Spodris Cîrulis,t.29240356.

*Angïu valodas kursi iesâcçjiemnotiek pirmdienâs plkst.18.00 unceturtdienâs plkst.18.30. PedagoìeIngûna Vâlodze.

*28.maijâ plkst.11.00 AizputesKultûras namâ, Atmodas ielâ 16tikðanâs ar kustîbu ârstu (kineziologu)Visvaldi Bebriðu. Sarunas tçma „Kânovçrst spriedzi sevî”. V. Bebriðs patssevi dçvç par ârstu, skolotâju un praktiíi.Pasaule ir savstarpçji saistîtu vibrâcijukopums, arî domâðanas process. Visaskustîbas, noritot lîdzsvarâ, rada stabilitâtijebkurâ sistçmâ. Kineziologa uzdevumsir rûpçties, lai starp daþâdâm kustîbâmíermenî valdîtu lîdzsvars.

Kustîbu dakteris mçìina rast ceïu, kâârstçt nevis simptomus, bet cçloòus.Apgâds „Jumava” ir izdevis VisvaldaBebriða sarakstîtu grâmatu „Kâ novçrstspriedzi sevî”, kurâ uzkrâta ârstatrîsdesmit gadu radoðâ darba pieredze.

Pasâkums tiek rîkots sadarbîbâ arAizputes invalîdu biedrîbu „Cerîba”.

Attîstîbas nodaïas projektu vadîtâjaBiruta Konrâde

22.maijâ plkst. 20.00Aizputes Kultûras namâ

Aizputes mûsdienudeju koncerts

No plkst. 9.30Ielu muzikantu koncerts

aizputes novada 2015. gada avīze nr. 65 (4.32 mb)

Documents