Kuldīgas 2. vidusskola

Aktuālās problēmas jauniešu valodā

Pētnieciskais darbs latviešu valodā

Darba autore:

Krista Laima Frāma

8.a klases skolniece

Darba vadītāja:

Anita Laula

latviešu valodas skolotāja

Kuldīgā, 2014

2

Satura rādītājs

Ievads .......................................................................................................................................... 3

1. Ieskats mūsdienu jauniešu valodā .......................................................................................... 4

1.1 Aizguvumi jauniešu valodā .................................................................................................. 4

1.2. Ţargons, slengs un sarunvaloda ........................................................................................... 5

2. Komunikācija daţādas situācijās ............................................................................................ 6

2.1. Vārdu lietojums brīvajā laikā .............................................................................................. 6

2.2. Vārdu lietojums skolā .......................................................................................................... 6

3. Aptaujas rezultātu analīze ....................................................................................................... 7

Secinājumi ................................................................................................................................ 11

Izmantotās literatūras avotu saraksts ........................................................................................ 12

Pielikums

3

Ievads

Pētījuma autore izvēlējās tēmu par problēmām jauniešu valodā, jo uzskatīja, ka mūsdienās tiek

lietoti pārāk bieţi barbarismi, piemēram, '' učene – skolotāja '', '' borings – garlaicīgi '', kā arī

ţargonvārdi un slengi. Autore uzskata, ka tas kritiski ietekmēs latviešu valodu nākotnē. Tāpēc viņa

vēlējās pētīt savu vienaudţu valodu un pievērst uzmanību aktuālajām problēmām.

Pētnieciskā darba mērķis: Iepazīt problēmas mūsdienu jauniešu runā, saistībā ar literārās valodas

normām.

Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Nostiprināt prasmi lasīt valodnieciska satura tekstus.

2. Vērtēt jauniešu runā lietotos barbarismus, ţargonvārdus un slengus, un to aizstāšanu ar literārās

valodas vārdiem.

3. Veikt aptauju, lai noskaidrotu savu vienaudţu runas atbilstību saziņas situācijai.

4. Sistematizēt aptaujā iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus, un izvirzīt priekšlikumus, kā saglabāt

koptu latviešu valodu.

Pētījuma mērķis: Noskaidrot jauniešu viedokli par slenga lietojumu.

Darba autore centās apzināties pašreizējās situācijas galvenos virzienus, lai latviešu valodas

lietotaji runātu labā latviešu valodā.

1. Ieskats mūsdienu jauniešu valodā

4

1. 1. Aizguvumi jauniešu valodā

Vārdus kas aizņemti no citām valodām sauc par aizguvumiem. Tie bagātina vārdu krājumu. Un

tā jaunieši papildina savu leksiku. Aizguvuma lietošana ir viena no raksturīgākajām jauniešu valodas

iezīmēm. Otra iezīme ir svešvārdu pārņemšana no neliterāras leksikas slāņiem. Nevēlamos aizguvumus

no citām valodām sauc par barbarismiem. Kaut gan barbarismi netiek izmantoti tik bieţi kā

ţargonvārdi – tie ir pieskaitāmi pie aizguvumiem.

Aizguvuma lietojums ir raksturojams ar vēlmi izpatikt vienaudţiem, kā arī šķirt grupai

piederīgos no svešajiem. Lietojot šos vārdus vairums jauniešu jūtas daudz ērtāk un komfortablāk, nekā

runājot literārā valodā. To lietojuma bieţumu nosaka arī jauniešu intereses un vide kurā viņi uzturas.

Viņi cenšas tai pielāgoties, tāpēc arī mainās viņa vārdu lietojums.

Ir ļoti seni aizguvumi un ir arī jaunāki aizguvumi. Pie senākajiem aizguvumiem pieder

aizguvumi no krievu un vācu valodas. Tādēļ arī visbieţāk vārdi tiek aizgūti no krievu valodas. Un šī

valoda ir izplatītākā mazākumtautību valoda. Mazliet mazāk par krievu valodas aizguvumiem, tiek

izmantoti angļu aizgūtie vārdi, bet vismazāk ir vācu un citu valodu aizguvumi.

Kaut gan jaunieši angļu valodu prot labāk nekā citas svešvalodas, no tās netiek aizgūti vārdi tik

daudz kā no krievu valodas. Angļu valoda jauniešiem nepieciešama ikdienā: darbā ar datoru, ceļojumos,

sarakstē ar draugiem, u. c. situācijās.

1. 2. Žargons, slengs un sarunvaloda

5

Termins ' jauniešu ţargons ' apzīmē jauniešu specifisko leksiku, bet tā lietojums tiek saistīts ar

tā runātāja nekulturību. Un ar terminu ' jauniešu slengs ' apzīmētā jēdziena saturs ir līdzīgs, jo latviešu

valodā slengs un ţargons tiek lietoti kā sinonīmi. Termins ' jauniešu sarunvaloda ' ir sastopams retāk

tāpēc, ka latviešu valodā nav vienotas izpratnes par šī jēdziena skaidrojumu.

Ţargonismi, tāpat kā vienkāršrunas vārdi, piesārņo valodu un liecina par zemu valodas kultūru.

Daţreiz ţargons ir tikai īpaša runas maniere, piemēram, skolēniem, studentiem, kareivjiem. To pārpilni

ir gan jauniešiem domātie seriāli, gan ģimenes seriālos.

Valoda ir viens no cilvēku pašizpausmes formām. It īpaši jauniešiem ir raksturīga vēlēšanās būt

neatkārtojamiem – ne tikai manierēs vai apģērbā, bet gan domās un valodā. Daudzi domā, ka jaunieši

un pusaudţi ir ţargona lietotāji, pēc uzskatiem, ka to lieto tikai jaunā paaudze. Bet ţargonvārdus

izmanto arī daţi pieaugušie. Viņi savā starpā izmanto, gan slengu, gan ţargonu un pat arī barbarismus.

Kā ţargoni rodas? Piemēram, '' duraks – muļķis '', ''davai – aiziet '', '' čaja – tēja '', ir ţargoni kuri

ir pārņemti no krievu valodas.

Latviešu valodā ir samērā daudz vācu izcelsmes ţargonu, piemēram, '' fāteris – tēvs '', '' mutere

– māte '', '' šūle – skola ''. Pēdējo gadu laikā ir uzradušies arī angļu valodas ţargonvārdi. ''drinks –

dzēriens '', '' fīlings – izjūtas '', '' feiss – seja ''.

Ja jaunietis sāk lietot ţargonu, vai slengu – no tā kļūt vaļā, ir ļoti grūti.

6

2. Komunikācija dažādās situācijās

2. 1. Vārdu lietojums brīvajā laikā

Jaunieši visvairāk brīvo laiku pavada kopā ar saviem vienaudţiem. Bet meitenes un zēni laiku

pavada pavisam daţādi – zēni parasti nodarbojas ar sportu un satiekas draugu lokā, savukārt meitenes

iet pastaigāties. Katrs pats nosaka savas aktivitātes un tās ir atkarīgas no viņu interesēm, dzimuma,

vecuma, izglītības u. c. Jauniešu valoda visbieţāk tiek lietota izklaidējoties un tad kad visi sanāk kopā –

tusiņos. Tā tiek lietota arī sporta nodarbībās, internetā u. c.

Savā starpā jaunieši lieto paši savu valodu. Ta tiek lietota pārsvarā lai vecāki nesaprastu sarunas

saturu, vai arī gluţi pretēji – lai precīzāk atstāstītu citu runāto.

2. 1. Vārdu lietojums skolā

Jauniešu dzīvi lielā mērā ietekmē izglītība un to jaunieši apgūst skolās. Kaut gan skola tiek

uzskatīta par vietu, kur tiek kopta latviešu valoda, arī skolā var dzirdēt jauniešu valodu.

Komunikācija ar skolotājiem vai pieaugušajiem skolā nereti tiek izmantota, izsakot

neapmierinātību pretenzijas, pret kaut ko. Skolēni bieţi vien ar skolotājiem pārmij vārdus izmantojot

jauniešu valodu, jo grib skolotājus uzskatīt par līdzvērtīgiem. Un ja skolotājs runā jauniešiem

saprotamā valodā, viņš vēlas lai visi skolēni uztvertu viņa domu gājienu, un saprastu par ko ir runa.

Šī valoda nereti tiek izmantota runājot par noteiktām tēmām, un visbieţāk apsprieţamā tēma ir

skolotāji un klasesbiedri. Bet ir arī runas par mācību priekšmetiem vai mājasdarbiem. Jauniešu valoda

tiek lietota nekontrolētās situācijās, piemēram, starpbrīţos, kad vari satikties ar draugiem, parunāt ar

klasebiedriem un justies brīvi.

7

3. Aptaujas rezultātu analīze

1. Vai tu lieto jauniešu slengu?

2. Kāpēc tu lieto jauniešu slengu?

Man ir tiesības jebkurā situācijā runāt tā, kā man patīk.

Slengā precīzāk var izteikt savas izjūtas.

Gribu runāt tā pat kā mani vienaudži.

Gribu būt apsrātīgs.

Man patīk runāt citādi, nekā to dara pieaugušie.

Cits variants.

Jā

Nē

Reti

8

3. Kad tu lieto slengu?

4.Vai proti izteikties literārajā valodā neizmantojot slengu?

Mājās

Skolā

Ar draugiem

Jebkurā saziņas situācijā.

Cits iemesls.

Jā

Nē.

9

5. Kurās situācijās Tu nekādā gadījumā nelieto slengu? Nosauc 2. piemērus situācijās!

6. Kuras valsts aizguvumus Tu lieto visbieţāk? Atzīmē vismaz 2. piemērus!

Viesībās.

Pie vakariņu galda.

Esot publiskā vietā.

Satiekoties ar vecvecākiem.

Baznīcā.

Nezinu.

No angļu valodas.

No vācu valodas.

No krievu valodas.

Cits piemērs.

10

7. Ko tu ieteiktu darīt, lai saglabātu latviešu literāro valodu? Atzīmē vairākus piemērus!

Secinājumi

Mācību grāmatas jāraksta vienkāršākā, ne tik zinātniskā valodā.

Skolotājiem izklāstot jauno mācību tēmu ir jāizskaidro visi svešvārdi.

Jārosina bērnus lasīt daiļliteratūru.

Vecākiem ar bērniem jārunā koptā latviešu valodā.

Reklāmām jābūt skaidrā latviešu valodā.

11

Darba autore secina, ka:

Aizguvumus jaunieši lieto tikai tādēļ, lai izpatiktu saviem vienaudţiem un iederētos to starpā.

Visbieţāk aizgūtā valoda ir krievu valoda.

Brīvajā laikā gandrīz visi jaunieši lieto aizgūtos svešvārdus, bet skolā, pa retam, runā arī literārā

valodā.

Apkopojot anketās izteiktos priekšlikumus un iegūtās atbildes, autore secināja, ka:

Lielākā daļa no apjautātajiem respondentiem atbild, ka sazinoties izmanto slengu.

Viņi to lieto, jo grib runāt tāpat kā viņu vienaudţi.

Visbieţākā šī sarunas veida lietošana ir novērojama, tad kad jaunieši ir kopā ar draugiem.

Arī neizmantojot slengu, tie prot sazināties.

Viņi to nelieto, tad kad atrodas publiskā vietā.

Visvairāk vārdi tiek aizgūti no krievu valodas.

Jauniešu prāt, lai novērstu slenga un ţargona bieţo lietojumu, skolotājiem izklāstot jauno

mācību tēmu, ir jāziskaidro visi sastopamie svešvārdi.

Nobeigums: Vislielākās grūtības autorei sagādāja meklēt informāciju valodnieciska satura avotos. Tas

škita grūti, jo ko tādu vēl nebija nācies darīt. Grūti arī bija apkopot aptaujā iegūtos datus un izveidot

apļa diagrammu.

Izmantotās literatūras avotu saraksts

12

1. Ernstone, V., Tidriķe, L. (2006) Jauniešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, e-ISBN 978-

9984-802-41-8, 193 lpp.

2. www.valoda.ailab.lv/latval/pamatskolai/leksikologija/AN33.swf

3. www.valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks20.hmt#

4. www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/sarunvaloda-internerta.html

5. http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda

6. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks14.htm

7. http://lv.wikipedia.org/wiki/Aizguvums

8. http://lv.wikipedia.org/wiki/Krievu_valoda

9. http://www.atlants.lv/search/zargonismi

10. http://www.vietne.lv/modules.php?name=News&file=print&sid=70

11. http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kapec-jauniesi-lieto-savu-leksiku.html

12. http://pajauta.draugiem.lv/question/list/281/35421/ka-barbarismi-un-zargonismi-nelabveligi-

ietekme-jauniesu-valdou-ka-kapec-kada-veida-kodarit-lietas-laba/

13. http://lv.mb-trans.eu/keyword/jauniesu-valoda

13

PIELIKUMS

14

1. pielikums.

Aptaujas anketa