4 prezentaacija laboratorija

Biolo isko notek de u att r šanas ģ ū ņ ī īiek rtu ā

darb bas kontroleī

SIA “Valmieras dens” ūLaboratorijas vad t ja ī ā

Gunta Pavlovska

1.Svarīgāko ķīmisko un fizikāli ķīmisko parametru noteikšana ieplūdes un izplūdes notekūdeņiem.

2.Notekūdens dūņu hidrobioloģisko rādītāju kontrole.

Paskaidrojums sh mai:ē

1 un 2 - Pirmreizējie nostādinātāji

3 – Notekūdeņu bioloģiskais attīrīšanas rezervuārs;

4 - Otrreizējais nostādinātājs

5 - Kompresors

Notekūdeņu bioloģiskajā attīrīšanas rezervuārā tiek

izvietots mākslīgs, kustīgs vai fiksēts, sintētiska materiāla

pildījums, kuram raksturīgs neliels svars un relatīvi liels

virsmas laukums.

Šādiem pildelementiem nonākot saskarē ar notekūdeņiem

un bioloģiski aktīvajām dūņām, baktērijas piestiprinās pie to

virsmas, sāk vairoties - līdz pakāpeniski izveido biezu slāni

– biopl viē .

Biopl ves tehnolo ija BioDry –S ē ģnotek de u att r šanas iek rt sū ņ ī ī ā ā

Bioplēvē esošās baktērijas gaisa klātbūtnē rezervuārā

noārda notekūdeņos esošās organiskās vielas un

neorganiskos savienojumus, tādējādi veicot tā attīrīšanu.

Notekūdeņu efektīvu samaisīšanos un skābekļa

piesātinājumu nodrošina pašattīrošie membrānu aeratori.

Organiskās vielas tiek patērētas mikroorganismu attīstībai,

pārvēršot tās par CO2, slāpekļa savienojumus – par amoniju

(NH4 )vai nitrātjoniem (NO3), bet fosfora savienojumus -

par fosfātjoniem( PO4).

Tātad, vispirms notiek:• oglekli saturošo organisko savienojumu sašķelšana līdz CO2 un H2O;pēc tam:• amonija (NH4) pārveidošana (nitrifikācija)par NO3

-.Ja dūņas ir jaunas, tad vispirms notiek 1. process, pieaugot to vecumam - abi procesi notiek vienlaicīgi.90-97% baktēriju sašķeļ oglekli saturošus savienojumus, patērējot skābekli (BSP), un tikai 3-10% ir tādas baktērijas, kas piedalās amonija pārveidošanā par NO3

-.

Amonijs (NH4+) Nitr ti (NO→ ī 2

-) Nitr ti (NO→ ā 3-)

NH4+ + 1.5O2 → NO2

- + H2O + 2H+

NO2- + 0.5O2 → NO3

-

NH4+ + 2O2 NO→ 3

- + 2H+ + H2ONitrifikācija notiek baktēriju iekšienē. Tā ir bioķīmiska reakcija sk beka kl tb tn .ā ļ ā ū ē

Amonija rašan s avoti:ā•prote ni jeb olbaltumvielasī•aminosk besā•ur nsī•amoniju saturošas imik lijas.ķ ā

Amonijs pat oti maz s koncentr cij s ir ļ ā ā ātoksisks den esošaj m dz vaj m noris m.ū ī ā ī ā ē

Ieplūde (mg/l)

N/NH4+ N/NH4

+ (N/NO3-+ N/NO2

-) Nkop.

0,17 10,9 11,1 1,516,4 6,05 23,9 68,60,30 58,2 59,2 0,50

33,3 25,2 1,23 31,9 79,018,9 2,86 24,2 78,10,026 14,8 14,1 0,180,15 17,2 17,9 0,8461,4 0,85 62,9 97,684,2 0,80 90,2 93,443,3 0,04 56,4 76,868,4 0,28 89,1 76,8

Izplūde (mg/l) N/NH4+ (% no

Nkop.) izplūdē

Attīrīšanas efekts BioDRY tipa ietaisēs, %:

S.V. līdz 90 (< 35mg/l)

BSP5 līdz 90 (< 25mg/l)

SPĶ līdz 80 (< 125 mg/l)

N līdz 70 (nelimitē)

P līdz 50 (nelimitē)

Nitrifik cijas procesa krit rijiā ē

Krit rijsē M rvien -ē ība

Norma Sekas

O2koncentr cijaā mg/l ≥1,5

Pie 3 mg/l notiek maksimāla nitrifikācija.Pazemināta koncentrācija (<3 mg/l) pazemina nitrosomonas un nitrobacter aktivitāti.

Ja <0.5, nitrifikācija nenotiek.

Temperat raū 0C

28-32 (optim la)ā16

10

Zem 5 0C augšana noris lēni.

Aptuveni 50% no nitrifikācijas līmeņa pie 300C.

20% no nitrifikācijas līmeņa pie 300C.

pH vienība 7,2-7,8 (8,0) Apgabalos 6 - 7,2 un 7,8 - 9 process noris lēni

Akt v s d asī ā ūņ

Mikroorganismu kopiena, sastāv no:

- brīvi peldošām, flokulētām un pavedienveida

baktērijām;

- vienšūņiem (vicaiņi, skropstaiņi);

- virpotājiem un citiem augstākiem

bezmugurkaulniekiem

- (nematodes, gauskāji).

Vairāk kā 200 dažādu dzimtu pārstāvji aktīvajās

dūņās.

Akt vo d u mikroskopiska izp teī ūņ ē

Plaši pieņemta prakse, kas ļauj novērtēt aktīvo dūņu floku lielumu un formu un mikroorganismu daudzumu.

Atsevišķu tipu organismu klātbūtne var tikt saistīta ar:

-attīrīšanas iekārtu veiktspēju;

-izplūdes kvalitāti.

Šie organismi ir izmantojami ieplūstošā notekūdens toksicitātes novērtēšanai.

Vicai i ņ – Daudzi no šiem organismiem barojas

ar šķīstošām organiskajām vielām un to klātbūtne

var norādīt uz augstu BSP līmeni. Lielā daudzumā

sastopami iekārtās ar zemu izšķīdušā skābekļa

koncentrāciju, kā arī iekārtu „atveseļošanās” periodā

no lielām toksiskām slodzēm. Ja ir kā dominējošie

organismi, liecina par nestabilu aktīvo dūņu vidi un

sliktām dūņām (neveselām).

Am basē – aug uz organisko vielu daļiņām, spēj paciest zemas izšķīdušā skābekļa koncentrācijas. Lielā skaitā sastopamas iekārtu palaišanas laikā un kad atgūstas pēc lielas toksiskas slodzes

Brīvi peldoši skropstai i ņ – sastopami dūņās

ar labu floku veidošanos, norāda uz labu aktīvo

dūņu darbību. Ja ir kā dominējošie organismi,

norāda uz augstu baktēriju populāciju un augstu

izšķīdušā skābekļa koncentrāciju. Taču

notekūdeņu vide vēl nav nostabilizējusies.

Genus Paramecium, “Tupelītes”

Piestiprinātie skropstai iņ – to klātbūtne ir pazīme

stabilām, veselām aktīvajām dūņām.

Kad atraujas no kātiņiem – liecina par

zemu izšķīdušā skābekļa koncentrāciju

vai toksiska notekūdens ieplūšanu.

Kātiņu liels daudzums bez skropstaiņa liecina

par sliktiem vides apstākļiem.

Jaut jumi, atbildesā