akūti un hroniski vidusauss iekaisumi

Akūts un hronisks vidusauss iekaisumsMF III 10. grupaDana Mičule

http://www.webmd.com/cold-and-flu/ear-infection/middle-ear

Definīcija•Akūts vidusauss iekaisums - dzirdes

kanāla, bungdobuma un aizauss paugura šūnu mukoperiosta iekaisums.

Epidemioloģija•Akūts vidusauss iekaisums ir biežākā

bakteriālā infekcija bērniem.• Vecumā līdz trim gadiem 70% bērnu ir

bijis vismaz viens akūts vidusauss iekaisums.

Etioloģija•Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas

izraisa akūtu vidusausu iekaisumu: Streptococcus pneumoniae 30-35% Haemofhilus influenzae20-25% Moraxella catharalis 10-15%

•Retāk izraisa: Staphilacoccus aureus Pseudomona aeruginosa N.meningitidis

•Var attīstīties sekundāri, kā komplikācija augšējo elpošanas ceļu infekcijas vai gripas gadījumos, bet bērniem – skarlatīnas, masalu, diftērijas un citu infekciozu slimību laikā.

Akūts vidusauss iekaisums bērniem•Jaunpiedzimušajiem bungdobumā atrodamas

miksoīdo audu atliekas, kas ir barotne, lai attīstītos infekcija.

• Infekcijas process vidusausī dažreiz rodas sakarā ar to,ka augļa ūdeņi dzemdību laikā iekļūst caur dzirdes kanālu.

•Zīdaiņiem inficēšanās mehānisms ir tāds pats kā jaunpiedzimušajiem, bet infekcija vidusausī iekļūst ne tikai no deguna vai aizdegunes, bet atgrūšanas momentā arī barības masas.

Akūts vidusauss iekaisums bērniem

zīdainim•Raudulīgs•Neņem krūti sakarā ar sāpēm rijot•Berzē slimo ausi gar mātes roku

> 1 gada•Sāpīgums uzspiežot uz tragus•Augsta temperatūra (39.5-40)•meningisms

•Biežāk nekā pieaugušajiem novērojama izveseļošanās bez bungplēvītes perforācijas sakarā ar tās lielāku rezistenci, bungdobuma gļotādas labākām uzsūkšanās spējām un vieglāku strutu notecēšanu pa plato dzirdes kanālu.

Riska faktori• Bērni, īpaši vecumā līdz 7 gadiem.• Nedaudz biežāk vīriešu dzimtas pārstāvjiem.• Augšējo elpošanas ceļu infekcija- baktērijas vai vīrusi rīklē,

degunā.• Zīdaiņa barošana ar pudeli, nevis ar krūti. Zīdaiņa barošana

ar pudeli guļus ar stipri atliektu galvu.• Aizdegunes mandeļu hipertrofija un anatomiskas īpatnības

vai aukslēju šķeltne.• Alerģisks rinīts vai alerģija.• Pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums, kaitīgi vides apstākļi.• Ģimenes predispozīcija.

Infekcijas ceļi•Tubogēnais•Traumatiskais•Hematogēnais

Patoģenēze

Klīnika• Akūts sākums• Stipras sāpes iekaisušajā ausī

▫ spiedošas▫ plēsošas▫ pulsējošas

• Drudzis• Spiediena izmaiņas bungdobumā

▫ dzirdes pasliktināšanās▫ troksnis ausīs▫ auss aizkrišana

• Eksudāta vai izsvieduma šķidrums slēgtajā dobumā traucē bungplēvītes un dzirdes kauliņa kustīgumu

• Skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa• Otoreja – bungplēvītes perforācijas gadījumā• Galvas reiboņi, slikta dūša

Diagnostika•Otoskopija

krāsa kontūras gaismas refleksa lokalizācija caurspīdīgums kustīgums

Diagnostika•Audiometrijas un akumetrijas dati-

konduktīva tipa vājdzirdība slimajā ausī.•Rinnes un Federiči testi negatīvi slimajā

pusē.•Vēbera tests- lateralizācija uz slimo pusi.

Diferenciāldiagnostika•ārējās auss iekaisums•zobu sāpes•temporomandibulārās locītavas sāpes•akūts virāls faringīts•auss trauma

Ārstēšanas principi

Komplikāciju risku

Slimības pāreju hroniskā formā

Mazināt sāpju sindromu

Infekciju progresēšanu

Medikamentozā terapija

Bungplēvītes paracentēze

•Izlīdzina spiedienu bungdobumā ar spiedienu ārējā vidē, izlaiž strutas vai šķidrumu, novēršot iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.

•Uzskata,ka: otalģijas simptomus drudzi toksicēmiju mazina spontānas perforācijas risku

•Procedūra ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā.

•Diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu.

Negatīvie aspekti•Procedūrās grūti panākt pilnīgu

atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem.

•Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.

Pozitīvie aspekti•Pieaug komplikāciju attīstību risks•Tiek traucēta dzirde•a/b terapija ir neefektīva •Diagnostiskajos nolūkos

Komplikācijas•Vidusauss iekaisuma komplikāciju

gadījumā infekcija izplatās ārpus deniņu kaula gaisu saturošajiem dobumiem - bungu dobuma, antrum mastoideum un mastoidālajām šūnām.

Komplikācijas

ekstrakraniālas intrakraniālas

Ekstrakraniālās•timpanoskleroze•bungplēvītes perforācija•vājdzirdība (sensoneirāla un/vai

konduktīva)•akūts mastoidīts•pertozīts• labirintīts•sejas nerva parēze•hronisks vidusauss iekaisums

Intrakraniālās•ekstradurāls abscess•subdurāls abscess• intracerebrāls abscess•Sinus sigmoīdeus tromboflebīts/tromboze•smadzeņu abscess•smadzenīšu abscess•meningīts

Definīcija•Hronisks strutojošs vidusauss

iekaisums – stabila bungplēvītes perforācija, pastāvīga vai periodiska strutu atdalīšanās no auss un arī dažādas pakāpes dzirdes pasliktināšanās.

Etioloģija•Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas

izraisa hronisku vidusausu iekaisumu: Pseudomonas aeruginosa 60-90% Staphylococcus aureus 10-25% Proteus 10-20% E. coli Streptococcus viridans Klebsiellas Sēnītes S. epidermidis – hroniski atdalījumi no auss

Patoģenēze•Turpinājums akūtam strutojošam otītam,

kas nav izārstēts mēneša laikā, dažādu apstākļu dēļ.

•Liela nozīme augšējo elpošanas ceļu patoloģiskiem stāvokļiem – adenoīdiem, deguna starpsienas izliekumiem, hroniskiem sinusītiem utt.

•Nepietiekami efektīva akūta vidusauss iekaisuma terapija.

Klīnika•Paasinājuma gadījumā iespējamas

komplikācijas: labirintīts akūts dzirdes zudums meningīts smadzeņu abscess

Diagnostika•Anamnēze•Dzirdes kanāla un dzirdes analizatora

funkcionāli izmeklējumi•Otoskopija

Antibakteriālā terapija•Amoksicilīns + beta laktamāzes inhibitori•Perorālie 2. paaudzes cefalosporīni•Hinoloni

•Pēc paasinājuma sanācijas indicēta timpanoplastika.

•Vidusauss iekaisums ar holesteatomu – indicēta tikai ķirurģiska ārstēšana.

Timpanoplastika•Ķirurģiska operācija,lai rekonstruētu

bungādiņu un/vai vidusauss kauliņus.•Dzirdes uzlabošana tiek panākta:

pastiprinot skaņas vadīšanas transformāciju veic viena labirinta loga (priekštelpas loga)

aizsardzību pret skaņām kombinē šos abus paņēmienus

Izmantojamā literatūra•Ķīse L., Antibakteriālā terapija

otolaringologa praksē•http://www.doctus.lv/2011/4/otitis-media•V. Paļčuns, N. Preobraženskis, Ausu, kakla

un deguna slimības•Ķīse L., Sumeraga G., žurnāls Ārsts

“Vidusauss iekaisuma komplikācijas”.

Paldies par uzmanību!