ANTIDIAB TISK S VIELAS

Glikoze un Insul ns

Glikoze ir svar gs ener ijas avots.Cilv ka org nu un audu darb bai nepieciešamsnorm ls glikozes l menis asin s, un tas tiek stingriregul ts.Vesela cilv ka glikozes l menis asin s tukš d(cilv ks nav dis 8 stundas) norm li ir l dz – 7,0mmol/l, bet 2 stundas p c šanas – nep rsniedz 10,0mmol/l.Pat nelielas glikozes l me a novirzes no normascilv kam ir oti noz gas.

Glikozei ir paša loma metabolism , jo daudzi audi(smadzenes, sarkan s asins š nas, l ca, nieru serde,str jošie skeleta musku i) g st ener iju noglikol zes un prasa nep rtrauktu glikozes pieejam bu.Dien ir nepieciešami 190 g glikozes: 150gsmadzen m un 40 g p jiem audiem.Aizku a dziedzera hormons insul ns atver š numembr nas, un glikoze sp j iek t š s.Glikozes l menis asin s samazin s.

Insul ns izdal s asin s atkar ba no cukura l me ataj s.Ar uzturu uz emtie og hidr ti gremošanas trakt tieksaš elti l dz glikozei, un t no tiev s zarn s uzs casasin s, paaugstinot glik miju.Ar asin m glikoze tiek transport ta uz š m.Vair k nek pusi ar uzturu uz emt s glikozes š nasizmanto t jai ener ijas ieguvei.Lai glikoze var tu veikt savu biolo isko funkciju, tai

iek st š , bet šai norisei nepieciešams insul ns.

Glikoze un Insul ns

Insul na darb ba atkar ga no receptoriem, kas atrodasuz m nu virsmas, kuras to piesaista.

c tam insul ns iek st š nu iekšien .Audu j ba pret insul nu ir atkar ga no š dureceptoru skaita.Ja insul na tr kst, glikoze š s iek t nevar uncukura l menis asin s paaugstin s.Bet, t k š m tr kst ener ijas, t s cenšas ener ijasieguvei izmantot tauksk bes.Šaj proces veidojas vielmai as starpprodukti, nokuriem organism pastiprin ti sintez jas ketonvielas(diab tiska ketoze).

Da a ketonvielu ir sk bes, t asins ph samazin s.du st vokli sauc par ketoacidozi, un t rada

nopietnas novirzes vielmai , gal izpausm -komu.Glikoze, kuru organisms neizmanto t jai ener ijasieguvei, tiek p rv rsta og hidr tu rezerv - glikog ,kas uzkr jas akn s un musku os (kop 300 - 400 g).Ar šai norisei nepieciešams insul ns.Glikogenol ze un glikoneo en ze nodrošinanormoglik miju laik starp dienreiz m, nakt s unsitu cij s, kad š m nepieciešams liel ks ener ijasdaudzums.Ja organisma ener tisk s vajadz bas tieknodrošin tas ar uzturu, insul ns kav glikoneo en ziun lipol zi.

Aizku a dziedzera Langerhansa sali u beta š nasražo insul nuinsul nu un alfa š nas - glukagonuglukagonu.INSUL NSINSUL NS pazemina glikozes l meni asin s,GLUKAGONSGLUKAGONS – to paaugstina.Cukura diab ts rodas aizku a dziedzera beta š nunepilnv rt gas darb bas d , t c rodas absol ts vairelat vs insul na defic ts un hiperglik mija.Insul na tr kuma d var att st ties ak s diab takomplik cijas – biež k diab tiska ketoacidoze un

nas komplik cijas.

Insul na tr kums var att st ties, ja ir:

trauc jumi pancreas un insul ns nesintez jas;trauc jumi rpus pancreasa, ja:insul ns k st neakt vs, savienojoties arolbaltumviel m,ja insul nu pastiprin ti no rda insulin ze,cinka tr kums uztur ,ja š na zaud receptorus pret insul nu vai tie irneakt vi,ja pavairojas insul na antagonisti – tie hormoni, kuripaaugstina glikozes l meni,veidojas Av pret insul nu.

Asins glikozes regul cijpiedal s:

I.Aizku a dziedzera Langerhansa sali upept du hormoni:

Pancreas - izstr 2 hormonus, kuriem irnoz me og hidr tu metabolism :

1). Pazemina glikozes l meni;

insul ns, kas produc jas - jeb B-š s

Efekti:stimul glikog na veidošanos un ir vien gaishormons, kas samazina glikozes l meni asin s, josekm glikozes p riešanu š s, k ar veicinaglikozes izmantošanu lipo en un glikog nasint ;

2) Paaugstina glikozes l meni

glukagons, kas produc jas 2- jeb A-š s

Efekti:

aktiv fosforil šanas procesus akn s un glikogenol zi, ar samazina glikozes izmantošanu audos.

2) Paaugstina glikozes l meni

somatostat ns, kas produc jas 1- jeb D-š sEfekti:inhib gan insul na, gan glikagona sekr ciju

amil ns, produc jas un izdal s kop ar insul nu - jebB-š sEfekti:inhib insul na sekr ciju

II. Gastrointestin trakta pept duhormoni:

Gastr nsSekret nsCCK (holecistokin ns)GIP (gastr nu inhib jošais pept ds)

Efekti:Stimul insul na izdal šanos

III. Audi

pat glikozi, it seviš i nervu š nas, kur s navglikog na kr jumu.IV. Glikoze:

Stimul insul na izdal šanosV. Aknas:

hepatoc ti sp j sintez t no glikozes glikog nu.Akt vu darb bu laik dien glikog na daudzumsakn s samazin s, bet nakts laik glikog ns akn suzkr jas.

VI. Kateholam ni:VI. Kateholam ni:

paaugstina glikozes l meni

virsnieres:virsnieres:

adrenal ns:

a) aktiv fosforil zi akn s un musku os, veicinot glikol zi;b) paaugstina adenilcikl zes aktivit ti;! Musku os notiekoš glikol ze glikozes l meni asin snepace , jo radušos glikozi var izmantot tikai pašimuskulat ras audi.

iemesla d adrenal nu sauc par "bai u hormonu", jo tpieaugums dod sp ju musku iem darboties (piem. b gšana).

VII. Stero di:VII. Stero di:

paaugstina glikozes l meni

glikokortiko di (GK):

a) veicina glikoneo en zes procesu (šis processdarbojas hiperglik mijas virzien );b) kav heksokin zes aktivit ti;c) aktiv glikog na sint zi.

VIII. Augšanas hormons

Somatotrop ns:

Efekti:paaugstina glikozes l menipazemina glikozes izdal šanos

IX. hipof ze

- glikozes l meni regul ar hormonu (AKTH -adrenokortikotropais hormons, TTH - tireotropaishormons, STH – somatotropais hormons) iedarb bu uzperif rajiem endokr najiem dziedzeriem (virsnieru,vairogdziedzera, u. c.).

X. vairogdziedzeris:

tiroks ns:

Efekti:a) veicina glikozes uzs kšanos ku a-zarnu trakt ;b) pastiprina glikol zi akn s;c) aktiv insulin zi - enz ms, kas p rtrauc insul nadarb bu;d) audu elpošanas atvieno fosforil šanasprocesus no oksid cijas procesiem (veidojas ATF).

XI. nervu sist ma:XI. nervu sist ma:

nervu sist atrodas centri, kuri regul endokr nodziedzeru darb bu.IV ventriku a diben ir t. s. „cukura centrs”, d riensšaj apvid pace glikozi asin s.SNS (simp tisk NS) ietekm virsnieru darb bu aradrenal na un glikokortiko du (GK) izdali,paaugstinot glikozes l meni asin s;PNS (parasimp tisk , jeb ve etat NS) -pastiprina pancreasa insul na izdali, samazinaglikozes l meni, bet pal dz uzkr t glikog nu.

Og hidr ti – norm glikozi izmanto visas š nas, betglikozes transportam uz š nu ir vajadz gs insul ns.Nervu š na ir vien , kas sp j izmantot glikozi bezinsul na starpniec bas.Insul ns ir nepieciešams Krebsa cikla enz mu darb bai,lai nodrošin tu anabolos procesus – tauku unaminosk bju izmantošanu olbaltumu sint zes procesos.Cukura diab ta slimniekam š s glikozes nav. Visaglikoze ir un paliek asin s.Hiperglik miju veicina sekojoši faktori:glikoze nesp j iek t š ;insul na tr kums kav glikog na sint zi no glikozes unnotiek pastiprin ta glikog na š elšana;trauc ta glikozes p rv ršan s taukos;pastiprin ti darbojas virsnieru hormoni. Notiekglikoneo en ze (glikozes veidošan s no taukiem unolbaltumiem).

Tauki – cukura diab ta gad jum , notiek pastiprin tatauku š elšana, jo tauki ir otrais ener ijas avotsorganism .Tauki tiek š elti l dz tauksk m, tad nog ti uzakn m, kur t k tiek p rveidoti.Paaugstin ts tauku l menis asin s radapriekšnoteikumus aknu taukain s infiltr cijasatt st bai – funkcion ls trauc jums, kad hepatoc tosuzkr jas tauku pilieni.Aknu taukain s infiltr cijas att st ba ir cieši saist ta arenz mu lipoka nu.Tas tiek sintez ts pancreas , š s kas atrodas garpancreasa izvadkan lu un kop ar gremošanas sulutiek izdal ts 12 pirkstu zarn , tad no gremošanastrakta uzs cas asin s.Lipoka ns veicina tauku oksid ciju akn s un taukuizdal šanos no akn m lipoprote du veid . Lipoka nsaizsarg aknas pret aknu taukaino infiltr ciju.

Ja slimniekam ir insul na sint zes un lipoka na izdalestrauc jumi, tad run par tot lo pankreasa diab tu, kuragad jum hepatoc tos ir trauc ta lip du v/m un aknas intens vino lip diem veido ketonvielas.Ja pacientam insul na izdale ir trauc ta, bet lipoka na sint ze irsaglab ta, run par Langerhansa sali u diab tu, kl niskislim ba norit viegl k un aknu taukain s infiltr cijas draudi irmaz ki.Ketonvielu uzkr šan s pamat ir:pastiprin ta tauku š elšana jeb lipopol ze, jo š s ir ener ijasbads;no olbaltumviel m (ketog s aminosk bes) un taukiempastiprin ti veidojas ketonvielas:

acetoacet ts (aceteti sk be) no kuras v k pastiprin ti veidojasholester ns,

-oksisviestsk be ( -oksibutir ts), izraisa CNS intoksik ciju – koma;acetons (izdal s ar ur nu).

oksid cijas trauc jumi Krebsa cikl un substr ts atkal tiekizmantots ketonvielu sint zei;aktiviz ta glikoneo en ze un kav ta glikol ze.

Hiperketon mijas sekas ir:Hiperketon mijas sekas ir:

pastiprin ta insul na inaktiv cija;kav joša ietekme uz š m visp r un CNS;att st s metabol acidoze;ketonvielas izdal s ar ur nu s u veid , emot l dziNa un K jonus;samazina glikozes izmantošanu audos, t dej distimul jot glikoneo en zi.

Olbaltumvielas – olbaltumu sint ze pav jin s, jotr kst insul na aktiviz još s ietekmes uz sint zesenz miem (tr kst ATF). Aminosk bes un tauki tiekizmantoti glikozes ieg šanai, nov ro negat vusl pek a bilanci un slimniekam ir trauc ta organismaolbaltumu sint ze, kas izpaužas k :samazin ts album nu l menis – hipoalbumin mija;samazin ta globul nu (Av) sint ze, veidojassekund rais im ndefic ts;slikti dz st br ces.

Insul natkar gajam 1.tipa cukura diab tam ir rakstur gs:absol ts insul na defic ts;to galvenok rt nov ro jauniem (b rniem) un v jiempacientiem;att st s ketoaceton misk jeb diab tisk koma;pak aujas insul na terapijai.

Insul nneatkar gajam 2.tipa cukura diab tam ir rakstur gs:relat vs insul na tr kums. Organism insul ns ir, bet tas netiekizmantots;insul na l menis asin s ir paaugstin ts vai norm ls;biež k nov ro pusm ža pacientiem, korpulentiem, jo vi iemturpina darboties „saist tais insul ns”, kurš da u no glikozesadipoc tos p rveido par taukiem;nepak aujas insul na terapijai;att st s hiperglik misk hiperosmol koma, kuras pamat irorganisma at de ošan s un š nas izž šana.

Asins plazmas glikozes koncentr cijas regul cijprim ri vissvar noz me ir glikozesproduc šanai.

Ir divi vissvar kie glikozes produc šanasmeh nismi:

glikogenol ze akn s – glikogena katabolisms;glikoneo en ze akn s – GK veic glikoneo en zi noprote niem un taukiem.

Insul ns:tiek sintez ts un izdal ts no – š m, kuras atrodaspancreas Langerhansa sali s;rada asins glikozes l me a samazin šanos, jo:

- glikoze tiek izmantota audos;- skeleta musku os un taukos tiek stimul ta

glikozes izmantošana;- stimul lipo en zi un kav lipol zi adipoc tos.

Insul na receptori:atrodas liel kaj da insul nj go m a š nu

(musku audi, taukaudi) – insul na darb ba notiek cauršiem receptoriem;šo receptoru defektu rezult rodas insul na

darb bas kav šana.

Insul na darb bas meh nisms:

Insul ns saist s pie specifiskiem receptoriem uz š nasvirsmas.Receptors sast v no div m subvien m: alfa un beta.Insul ns saist s pie – subvien m.Hormona saist šan s pie – subvien m veicinatiroz na fosforil ciju – subvien s, un t s pašaskataliz šo procesu (autofosforil cija).

–subvien bas aktiv citas prote nkin zes.

Rezult insul ns:

a) defosforil enz mus, kas bija fosforil ti glukagonaiedarbas rezult ,b) darbojas caur forsoril cijas kask di, kas izraisadažu enz mu fosforil ciju,c) veicina vai nom c daž du enz mu aktivit ti,d) darbojas k augšanas faktors,e) veicina glikozes un aminosk bju transportu š siekš .

Cukura diab ts:

Diabetes mellitus: plazmasglikoze pirms šanas > 7,0mmol/l, vai 10 mmol/l2 h p c šanas.

Cukura diab ts:

Veselam cilv kam glikozesmenis asin s sv rst s neliel

diapazon

a) pre-prandi jeb tukšasšas glik mija: norma 3,5 –

5,5 mmol/l

a) post-prandi jebšanas glik mija (2h p c

pamat dienreizes) l dz 10mmol/l

Veselam cilv ka insul na sekr cija:

pre-prandi lo glik miju - Baz insul na sekr cijanotiek nep rtraukti, ir relat vi past ga (1DVh) unnodrošina organisma pamatmai u. K ar kavglikoneo en zi starp dienreiz m un nakt . Bazinsul na sekr cija palielin s slim bas, gr tniec bas laik ,augšanas un pubert tes period , cilv kiem araptaukošanos.Jebkura cilv ka baz lajam insul na menim ir diennaktssv rst bas: 24.00-4.00 vajadz ba p c insul na ir vismaz(visliel kais hipoglik miju risks), bet 4.00-8.00 vajadz ba

c insul na ir visliel (r ta hiperglik mija jebtausmas fenomens).

post-prandi glik miju - dienreizes insul nasekr cija ir main ga un galvenok rt atkar ga nodienreiz uz emt og hidr tu veida un daudzuma.

Noz me: lai og hidr ti no asin m laika periodnok tu š s.

Galvenie simptomi:

Hiperglik mija – audi nav sp gi sa emt un utiliz tglikozi un t di aknas un skeleta muskulat ra nevaruzkr t glikog nuGlikoz rija – tiek p rsniegts glikozes reabsorpcijasslieksnis un glikoze nok st ur un izraisa osmotiskodiur zi – rodas poli rija. Pastiprinata diur ze izraisadehidrat ciju, kas izraisa sl pes – polidipsiju.Polif gija – pastiprin ta šana, jo pietiekoši neveidojas„degviela” – prote ni, tauki, glikog ns.

Ja tr kst insul na, veidojas ketoze:

pastiprin s tauku š elšan s l dz acetil CoA, kuršog de raža metabolisma v juma d konvert jas parketon erme iem:

aceteti sk bi-hidroksisviestsk bi

acetonu

Veidojas:

diab tisk s neirop tijas (retinopatijas, nefropatijas,neirop tijas), jo akumul jas glikozes metabol ti,sorbitolss, kas veidojas aktiv joties aldol zesredukt zei.

diab tisk s angiop tijas ( rst ar ACEI)

Diab ta tipi:

Tips I jeb insul na atkar gais diab ts jebjuvenilais diab ts.juvenilais diab ts.Rodas no -š nu apoptozes, kas rada piln guinsul na deficitu.

rst ar insul nu.Tips II jeb insul na neatkar gais diab ts, veidojaspieaugušiem.Trauc ta insul na sekr cija vai radusies insul narezistence.

rst ar or liem antidiab tiskiemprepar tiem/ar ar insul nu.

tiski ir iev rot di tu.

Rakstur gi I Tipa diab ts II Tipa diab ts

kums (vecums) Parasti <30 Parasti >40

kšan s veids kš i Pak peniski

erme a uzb ve Bieži tievi Bieži korpulenti

Simptomi Poli-dipsija/- rija/-gija

Bieži asimptom tiski

Ketoze Ir Parasti nav

Endog nais insul ns Nav Vari

Insul na terapija Nepieciešama Dažreiz

Or lie hipoglik mi i Parasti neefekt vi Bieži efekt vi

Di ta Oblig ta + insul ns Oblig ta ± u vielas

Samazin tiSamazin tiinsul na

efekti

Samazin ta

izdal šan s

Samazin tainsul na

izdal šan s

Samazin taSamazin tanu

jut ba

Hiperglik mija

Samazn taglikozes

pieejam ba

idrum

glikozeauduidrum

infekcijasrisks

Glikoze ur :glikoz rija

densosmotiski

seko glikozei

Poli rija

Polidipsija

Ener ijasEner ijaszudumsneironos

metabolismu

reja uztauku

metabolismu

Keton erme uveidošan s

Ketoacidoze

Koma

Svarazudums

Hiperlipid mija

Žultsakme i

Kardiovaskul rassaslimšanas

las,gangr nas

Nieruboj jums

Retinop tijas

Sirds slim bas

Antidiab tisko l dzek u grupasAntidiab tisko l dzek u grupas

Insul nsBiguan diSulfonilur nvielas atvasin jumisas darb bas insulinotropie l dzek i (glin di)-glikozid zes inhibitori

Tiazolid ndioniPept du analogi

Inkret nu mim ti iGlukagonam l dz pept da - 1 (GLP-1) analogi

DPP-4 inhibitoriAmil na analogi

Insul nu ieg st

Ekstra jot no c kas vai liellopa aizku a dziedzera.Šim insul nam ir augsta antigenit te (var veidotiesantivielas).Cilv ka” insul nu ieg st ar rekombinanto DNStehnolo iju vai ar modific jot c kas insul nu; tam irzem ka antigenit te.Insul nu parasti ievada subkut ni, trai pal dz bai(ketoacidoze!) – intravenozi!

Insul nsInsul ns

Organiska viela – prote nsVisi insul na prepar ti ir “cilv ka insul ni”Koncentr cija – 100 IU (DV)/ mlForma:

rtridži - main mi daudzreiz lietojamosinjektoros (pildspalv s)Pilnš irces – vienreiz lietojami injektori

rst gan 1.tipa CD, gan 2.tipa CD pacientus

Insul na rstniecisk s formas:

1.Š stošais insul ns (soluble insulin) ir neitr lsacet tata-bufera š dums.

sas darb bas prepar ts. Iedarbojas tri un darbojasslaic gi.Darb bas maksimums 2- 4h, efekts ilgst l dz 6-8 h.

Jauns prepar ts: insul ns - lispro (rekombinantaiscilv ka insul ns), oti tra iedarb ba.

Insul na rstniecisk s formas:

2. Izof na insul ns

lieto k suspensiju kompleks ar protam nu.Vid jas darb bas prepar ts.Darb bas maksimums 6-12 h laik , efekts ilgst12-24h.Terapij var kombin t ar š stošo insul nu.

Insul na rstniecisk s formas:

3. Insul na-cinka suspensija (krist lisks).

Ilgstošas darb bas prepar ts.Darb bas maksimums 8-24h, ilgums 24-36h.Var lietot kombin cij s ar citiem insul niem.

Insul nu veidi:

sas darb bas insul na analogi – izskat s dzidricaursp gisas darb bas insul ni – izskat s dzidri caursp gi

Prolong ti insul ni – vienm gi pienaini (pirmslietošanas j sajauc) tikai s/cKombin tie (Mix) insul ni – gatvi sas un prolong tasdarb bas insul nu mais jumi -vienm gi pienaini (pirmslietošanas j sajauc) tikai s/cProlong tas darb bas insul na analogi – dzidricaursp gi (pirms lietošanas nav j sajauc) tikai s/c

Insul na prepar ti

Ir 3 insul na prepar tu kategorijas ar atš ir gufarmakokin tiku:

slaic gas darb bas insulini;Ilgstošas darb bas insulini;Kombin tie insulini.

tras darb bas insul na prepar ti

Tie izskat s caursp gi, dzidri, bezkr saini – toievad šana v at auta.Prepar ta nosaukum m dz b t apz jumi:

Regular – parastais;Rapid trs;

tras darb bas insul na prepar ti

HUMULIN REGULAR;

ACTRAPID HM;

INSUMAN RAPID;

NOVORAPID NOVOLET.

slaic gas darb bas insul ni jebregul rie cilv ka insul ni (RHI):

Insuman Rapid, Humulin R, Actrapid HMTie sast v no heksam riem (6 kop saist m insul namolekul m), p c injekcijas zem l m sadal smonom ros. Dzidrs.Darb bas s kums 30 min p c injekcijas, darb basilgums 6-9h, maksim darb ba 3-4h p c injekcijas.

dažas stundas p c galven s malt tesnepieciešamas nelielas uzkodas.

Kontrol post-prandi lo glik miju

slaic gas darb bas insul na analogi:slaic gas darb bas insul na analogi:

Glulisine insul ns (Apidra), Lyspro insul ns(Humalog), Aspart insul ns (NovoRapid)Lyspro insul ns un Aspart insul ns sast v no heksam riem(6 kop saist m insul na molekul m), p c injekcijaszem sadal s monom ros. Glulisine insul ns š dum irdim ru un monom ru veid . Dzidrs.

tras darb bas insul nu analogu darb bas s kums 5-10min p c injekcijas (t injic t tieši pirms dienreizes),darb bas ilgums 3-5h un nav atkar gs no ievad s insul nadevas lieluma, maksim darb ba 1-3h p c injekcijas.Nav nepieciešamas uzkodas p c galven s malt tes.

Kontrol post-prandi lo glik miju

Prolong tas darb bas prepar ti

Tie ir du aini, viendab gi m ko aini vai pienaini – toievad šana v aizliegta, jo t s ir suspensijas.Prolong ta darb ba tiek pan kta, savienojot insul nukompleks ar PROTAM NU vai CINKU.Prolong tas darb bas prepar ti p c darb bas ilgumasadal ti š di:

Vid ji ilgas darb bas jeb lente tipaprepar ti

Neitr lie protam na Hagedorna insulini:Neitr lie protam na Hagedorna insulini:HUMULIN N;HUMULIN NPH.Izof na insulini:Izof na insulini:INSUMAN BAZAL;PROTAPHANE HM,LENTE MC.

Garas darb bas insul ni jeb NPH:

Insuman Basal, Humulin N, Protophan HM

Šo insul nu pamatfunkcija ir baz insul naaizst šana.NPH insul ni veidoti, savienojot slaic gas darb basinsul nu ar paildzinošu vielu.Darb bas s kums 30min-1,5h p c injekcijas, atkarno devas darb bas ilgums 11-16h, maksim darb ba4-10h p c injekcijas.Visbiež k NPH injic 2x dien ; no r ta un/ vai v luvakar .Prepar ti - balta kr , du aini, l dz ar to pirmsinjekcijas 20x j sakrata.Kontrol pre-prandi lo glik miju

Garas darb bas insul na analogi:

Glargina insul ns (Lantus) un Detimir insul ns(Levemir)šo insul nu pamatfunkcija ir baz insul naaizst šana. Glargin insul na molekulas A 21aminosk be asparag ns nomain ta pret glic nu un B pievienotas 2. aminosk bes argin ns, ieg stot 24hdarb bas, bez devas atkar gu darb bas maksimuma undzidru insul nu prepar tu.Ieguvums ir efekt ka tukšas d šas glik mijas kontroleun uz pusi maz ka nakts hipoglik miju iesp jam basal dzinot ar NPH insul niem un 1x dien lietošananeatkar gi no diennakts laika.Insul ns Detimir darbojas l dz 16h l dz ar to injic1-2x dien (1. tipa diab tam 2x dien ).Kontrol pre-prandi lo glik miju

Vid ji ilgas darb bas jeb lente tipaprepar ti

Cinka suspensijas insulini:Cinka suspensijas insulini:

MONOTARD HM;

SEMILENTE MC.

Ilgstošas darb bas jeb ultralenteprepar ti

HUMULIN ULTRALENTE;ULTRALENTE;ULTRATARD MC.

Šo prepar tu lietošana var izrais t insul na kumul cijuun hipoglik mijas risku, jo t s ir suspensijas ardarb bas ilgumu l dz 35h.

Kombin tie cilv ka insul naprepar tiKombin tie cilv ka insul naprepar ti

Tie ir du aini, viendab gi m ko aini vai pienaini – toievad šana v aizliegta.Kombin tie sast v no tras darb bas š stoša insul naun prolong tas darb bas insul na.

stošs insul ns nodrošina tru darb bu, betprolong tas darb bas insul ns – ilgstošu darb bu.

Kombin tie cilv ka insul naprepar tiHUMULIN M 3(30% tras darb bas,70% izof na insul na).INSUMAN COMB 25,MIXTARD 30.Cipari nor da uz sas darb bas insul na devu %,pagarin tas darb bas insul na devas tad attiec gi ir 75vai 70.Darb bas s kums 30min p c injekcijas, atkar nodevas darb bas ilgums 11-18h. Ievada 1vai 2x dien .

Kontrol pre-prandi lo un postprandi lo glik miju

Insul nsInsul ns Darb baDarb ba Darb basDarb baskumskums

MaksimMaksimiedarbiedarb

(p is)(p is)

Darb basDarb basilgumsilgums

RHIRHIsasa 30 min30 min 11--4 stundas4 stundas 77--9 stundas9 stundas

NPH insul nsNPH insul ns IlgstošaIlgstoša 1 stunda1 stunda 33--4 stundas4 stundas 1111--1717stundasstundas

Kombin taisKombin taisinsul nsinsul ns Kombin taKombin ta 30 min30 min--11

stundastunda 22--4 stundas4 stundas 1212--1818stundasstundas

Isas darb basIsas darb basinsul nainsul naanalogsanalogs

sasa 55--15 min15 min 11--2 stundas2 stundas 33--4 stundas4 stundas

Garas darb basGaras darb basinsul nainsul naanalogsanalogs((InsulinInsulin

Glargine)Glargine)

IlgstošaIlgstoša 11--2 stundas2 stundas Bez p aBez p a 24 stundas24 stundas

Insul nu veidi:

Darb bas profils Starptautiskais nosaukums Ražot js

sas darb bas insul niActrapid NovoNordisk

Humulin R Eli Lilly

sas darb bas analogi

NovoRapid NovoNordisk

Humalog Eli Lilly

Apidra Sanofi-Aventis

Garas darb basinsul ni

Protaphane NovoNordisk

Humulin N Eli Lilly

Garas darb basanalogi

Levemir NovoNordisk

Lantus Sanofi-Aventis

Kombin tie insul ni

NovoMix 30 NovoNordisk

Humalog Mix 25 Eli Lilly

Humalog Mix 50 Eli Lilly

Insul nu lieto:Insul nu lieto:

s.c. 2x dien pirms brokast m un vakari m.i.v. ievada ketoacidozes gad jum kop arfiziolo isko š dumu un KCl.intarperitone li – ambulator s peritone s dial zesbeig s ( rst jot nieru boj jumus)intranaz li (kop ar adjuvantiem), ir labaabsorpcijas caur g ot m.

Insul na farmakokin tika:

half-life 10mininaktiv jas akn s un nier s10% izdal s ar ur nu

Insul na iedarb ba

1.Insul ns nodrošina glikozes transportu caurmembr nu un nodrošina glikozes nok šanu š ,

di -- pazemina glikozes l meni asin s, nov ršothiperglik miju,- nodrošina og hidr tu metabolismu, kasnepieciešams ener ijas ieg šanai,- pal nina olbaltumu no rd šanos,- nov rš taukvielu no rd šanos l dz tauksk m

Insul na iedarb ba

2.Insul ns veicina olbaltumu, tauksk bju un taukuanabolismu (veidošanu), k ar glikozes p rveidiglikog akn s un musku os.3.Insul nam nav antidiur tiska efekta, kaut ar tasnov rš poli riju un polidipsiju.Poli rijas c lonis ir osmodiur ze, kas rodaspaaugstin tas glik mijas d .Insul ns, samazinot glik miju, nov rš osmodiur zi un

s sekas.4.Insul ns atvieglo ekstracelul LIJA nok šanu

s.

Insul na terapijas blakus efekti:Insul na terapijas blakus efekti:

Hipoglik mijaIzpaužas k sv šana, sirds klauves, tr ce, galvas s pes,runas trauc jumi, redzes trauc jumi, var zust sama a,ja ne rst – ex.let.

rst šana:glikoze per os, nesama as gad jum – i.v.50%glikoze (reti: lieto glikagonu)

Insul na terapijas blakus efekti:

Aler ija (reti)Lipodistrofija vai tauku hipertrofija injekcijas viet s„Rikošeta” hiperglik mija (rebound hyperglycemia,Somogyi effect)– var par ties p c intens vas insul na ievad šanas.Izskaidrojums: sp gi izdal s kontrinsulin rie hormonika atbilde un insul na izrais to hipoglik miju (var b thiperglik mija pirms brokast m, kas seko nepaman taihipoglik mijai mieg agri no r ta).Nedr kst izdar t k du un ievad t palielin tuinsul na devu!!!

Mijiedarb ba

Ja cukura diab ta slimnieks sa em k du prepar tublakus slim bas rst šanai vienlaikus ar pretdiab ta

dzek iem, vi š r gi j nov ro.das mijiedarb bas d var main ties vajadz ba p c

insul na vai pretdiab ta tablet m, un t palielin shipoglik mijas vai hiperglik mijas risks.

Hipoglik miju var veicin t

SALICIL TI;FENILBUTAZONS;SULFANILAM DI;HLORAMFENIKOLS;TETRACIKL NS;MAOI;GUANETID NS;METILDOPA;

Hipoglik miju var veicin t

VARFAR NS.ITRAKONAZOLS (prets šu risks)ß ADRENOBLOKATORI (var izrais t t.s.” sl pto”hipoglik miju, kad visi hipogik mijas simptomi(iz emot sv šanu) nav izteikti.

c uzreiz var iest ties koma!!!Kardioselekt vie ß blokatori:ATENOLOLS;METOPROLOLS, rada maz ku hipoglik mijasnesajušanas risku.

Glik miju var paaugstin t

GLIKOKORTIKO DI;ESTROG NI;(ar pretapaug ošanas tabletes),ADRENAL NS;EFEDR NS;NIKOT NSK BE;TIAZ DU DIUR TIKAS;DIAZOKS DS;(vazodilat tors, hipotens vs l dzeklis),

Glik miju var paaugstin tGlik miju var paaugstin t

STREPTOZOTOC NS;(pretv ža l dzeklis),FENITO NS;(pretepilepsijas un antiaritmisks l dzeklis),LEVOTIROKS NS;(vairogdziedzera hormonu prepar ts).

Adatas garumsAdatas garums

das adatas ir pieejamas insul naievad šanai?

6mm8mm12mm12,7mm

pan kt medikamenta non kšanu tieši zem ?

Ar jebkuru insul na injekcijai paredz tu ier civar pareizi izdar t insul na injekciju...

das krokas sa emšana paši svar ga ast niskiem pacientiem!

Faktori, kas ietekm insul nauzs kšan s trumu:

insul na injekcijas vieta (vis tr k uzs cas v derapriekš s sienas zem );temperat ra (karstums, karsta duša, pirts u.c. uzlaboasinsriti un insul ns uzs cas strauj k);insul na injekcijas vietas mas ža (pa trinauzs kšanos);fiziska slodze (pa trina uzs kšanos);insul na injekcija muskul (uzs ksies un iedarbosiesstrauj k).

Insul na injekciju vietas

Pamata injekciju vietas:dera priekš siena

Augšstilba virsmaAlternat s injekciju vietas, kad injekcijuveic cita persona:

Augšdelma virsmaGluteus jais augš jais kvadrantsZem l psti m?

Augšdelma virsma

dera priekš siena

Augšstilba virsma

Atk rtota adatu lietošana

Insul nam j t istabas temperat (ja insul nsir tikko iz emts no ledusskapja, sasildiet toplaukst s).Ja emat jaunu iesai ojumu, p rliecinieties parinsul na kvalit ti: kr su, nogulsn m p rslu veid ,der guma termi u.Nav pie aujama auksta insul na ievad šana, jomain s t darb ba un nelabv gi tiek ietekm tizem das audi.

c insul ns pirms lietošanas no ledusskapjaiz em savlaic gi, lai tas sasiltu l dz istabas

temperat rai.

Ja tas nav izdar ts savlaic gi, insul na injektoru dažasmin tes paturiet starp plaukst m.Insul na injektoru, kuru pacients pašreiz lieto, dr kstglab t istabas temperat dz etr m ned m.Tom r j iev ro, ka insul ns nedr kst atrasties tiešossaules staros un siltuma avotu tuvum .Ziem iesakiet neglab t insul nu uz palodzes!Vid ji ilgas darb bas vai premiks tos insul naprepar tus vienm r pirms injekcijas saskalojietvismaz 20 reizes, lai insul ns b tu vienm gipienains.

Insul nu nedr kst krat t!!!Vid ji ilgas darb bas vai premiks tos insul naprepar tus katru reizi pirms injekcijas oti r gi

samaisa.To dara š di – vispirms rot starp plaukst mvismaz 20 reizes, p c tam kustina roku elko aloc tav uz augšu un leju v l 20 reizes.Insul nu nek gad jum nedr kst krat t, jo tas

st neder gs lietošanai.Injekcijai gatavs insul ns ir vienm gi pienains.Iegaum jiet, ka pat vienu reizi nepietiekamisajauktam insul nam main s darb ba visuturpm ko attiec injektora lietošanas laiku.Pirmo ievada slaic gas darb bas insul na analogu.

Insul ns, kuru pašreiz nelieto

glab ledusskapGlab šanas rež ms +2o dz +8oCLedusskap j t termometram, katru dienu

kontrol r jumiIev rot der guma termi us!!!

Nepie aut insul na sasalšanu!!!

Lietošan esoša insul na glab šana

viet ....Tumš viet ....

Peror los hipoglikemiz jošos l dzek us lieto2.tipa CD pacientiem, kuriem nav iesp jamspan kt diab ta kompens ciju tikai ar di tu

un fizisko aktivit ti

1.Insul na izdal ji (secretagogues)1.Insul na izdal ji (secretagogues)

Stimul insul na sint zi un izdal šanos noatlikušajam -š m1) sulfonilurea prepar ti:glipiz ds (glucotrol), gliburids micronase,glibenklamids.2) K+kan lu blo eri – glin di:repaglin ds, nateglin ds.

2.Anti-hiperglik miskie prepar ti (biguan di)

Stimul glikozes uptake, inhib glikoneo en zimetform ns (glucophage)

3. -glikosid zes inhibitori

jeb vielas, kas samazina og hidr tu absorpciju GItraktakarboze

4.Insul na sensitiz ji (tiazolodindioni)

Sauc ar par glitazoniem:Darbojas k peroksisomas prolifer tora aktivreceptora (peroxisome proliferator - activatedreceptor, PPAR) agonisti;

pioglitazons (actos), rosiglitazons (avandia)

5.Kombin tie prepar ti

glibur ds + metform ns (glucovance); rosiglitazons+ metform ns (avandomet)

P/o hipoglikemiz jošo l dzek uvisp s kontrindik cijasP/o hipoglikemiz jošo l dzek uvisp s kontrindik cijas

1.tipa CDAler ijas uz akt vo vielu vai pal gviel mGr tniec ba

šanaDiab ta dekompens cijasSmagas aknu vai nieru slim bas“Stresa” situ cijas – oper cijas, traumas, infarkti, smagasinfekcijas

1. INSUL NA IZDAL JI(secretagogues)

1) Sulfonilurea prepar ti

Atkl ja sulfonam du p jumu , kad izr s, kabakteriost tiskie prepar ti pazemina glikozes l meniasin s.Antidiab tiskie prepar ti satur sulfonam du grupu.

Pirm s paaudzes prepar ti:

Tolbutam ds, hlorpropam ds, bukarb ns.Lieto arvien ret k.

Izrais ja smagu hipoglik miju, paši veciemcilv kiem; ar disulfiramam l dz gs efekts (inhibaldehid-dehidrogen zi) - karstuma saj ta, ADH( antidiur zes hormonam) l dz gs efekts ( densintoksik cija).Šos prepar tus tagad nelieto.

Sulfonilurea prepar tiSulfonilurea prepar ti

Otr s paaudzes prepar ti:

glipiz ds (glucotrol), glibenklam ds (gliburids,manin ls, micronase), glikaz ds (diaprel), glikvidons(glurenorms), glimepir ds (amarils).

Sulfonilur nvielas atvasin jumi (SU) stimul insul nasekr ciju ß š s.Hipoglik mija ir biež un nopietn SU lietošanaskomplik cija.

SU var veicin t svara pieaugumu.

GLIKAZ DAM un GLIPIZ DAM piem t kadarb ba, GLIBENKLAM DAM unHLORPROPAM DAM – ilgstoša darb ba, t dej diir liel ks hipoglik mijas risks veciem slimniekiem, joveidojas akt vi metabol ti.

Farmakokin tika:Farmakokin tika:

Labi absorb jas per os.Plazm sasniedz augst ko koncentr ciju 24h laik .Penetr placentu, stimul aug a -š nas.NEDR KST DOT GR TNIEC M!Sp gi saist s ar plazmas prote niem (var b tkonkurence par saist šan s viet m ar salicil tiem unsulfonam diem).Ekskr cija ar ur nu (nieru boj juma gad jum unveciem cilv kiem pastiprin s prepar ta darb ba).

Farmakokin tika:Farmakokin tika:

Darb ba:saist s ar sulfonilurea receptoriem.Blakus efekti:stimul apet ti, svara pieaugumshipoglik mijaGI trauc jumi, aler iski izsitumi, kaulu smadze uboj jumiilgstoša lietošana (4-5 gadi) var palielin tkardiovaskul ro risku (pat exitus letalis)

Farmakokin tika:

Efektu pastiprina

(konkurence par saist šanos ar metaboliz jošiemenz miem vai plazmas prote niem):NSAIDs, kumar ni, urikoz riskas vielas(sulf npirazons), alkohols, MAOI, antibakteri lasvielas (sulfonam di, trimetoprims, hloramfenikols),dažas antifungalas vielas (mikonazols, flukomazols

Efektu pazemina:diur ti i (cilpas, tiaz di), kortikostero di.

2) K+kan lu blo eri – glin di2) K+kan lu blo eri – glin di

miski tie ir benzojsk bes deriv ti nav l dz gisulfonilurea prepar tiem.Glikozes oksid cija un ATP ener cijamitohondri laj elpošanas izraisa ATPpieaugumu, kas rada ATP-jut go K+ kan lu inhib ciju.K+ samazin s, bet pieaug Ca2+ koncentr cija,kas aktiv t s ATP zes, kas veic granulu eksocitoziun insul na sekr ciju.

K+kan lu blo eri – glin di

Prepar ti:

Repaglinide (PRANDIN)Glyburide (MICRONASE)Glipizide (GLUCOTROL)Nateglinide

Metglitin du lietošanas priekšroc bas: strauja unslaic ga darb ba.

Darbojas l dz gi sulfonilur nvielas atvasin jumiem(stimul insul na sekr ciju ß š s, bet ret k radasvara pieaugumu un hipoglik miju.Uzskata, ka šie ir prandi lie prepar ti – var lietot arbrokastu laik .

Sulfonilurea atvasin jumiSulfonilurea atvasin jumi

Lietošana: 15’ pirms šanas vai šanas laik

Atseviš as patn bas:Diaprel MR, Glucatrol XL – tikai 1 reizi dien !!!Glucatrol XL – tablete ar mikroporuDiaprel MR – tablete ar mikroš iedr mAbus medikamentus nedr kst dal t un sakoš tGlucatrol XL apvalks var b t paman ms izk rn jumos

Sulfonilurea atvasin jumi

Blaknes:Hipoglik mijas (rakstur ga ilgstoša gaita!)Gastrointestin lie trauc jumiAsinsrades sist mas izmai as

das izmai as – urtik rija, nieze

Potenci s probl mas:Medikamenta lietošanas p rtraukšana

Sulfonilurea atvasin jumi

Pastiprina darb bu –draud hipoglik mija

Salicil tiNeselekt vieß-blokatori*HloramfenikolsSulfonilam di(pretmikrobu l.)MAO inhibitori

Pav jina darb bu – draudcukura l me a

Tiaz du diur ti iKortikostero diEstrog niP/o kontracept vie l dzek iSimpatomim ti iNikot nsk bes prepar ti

Interakcija ar citiem medikamentiem

sas darb bas insulinotropie l dzek isas darb bas insulinotropie l dzek i

Repaglin dsRepaglin dsNetaglin dsNetaglin ds

StimulStimul ßß--š nu insul na sekr ciju sinhroni p cnu insul na sekr ciju sinhroni p cšanas glik mijas p iemšanas glik mijas p iem

sas darb bas insulinotropie l dzek isas darb bas insulinotropie l dzek i

Kontrindik cijas – visp sLietošana – pirms katras liel kas dienreizes, j uzdzergl ze densBlaknes

Gastrointestin lie trauc jumi – s pes v der , caureja,slikta d ša, aizciet jumiKombin cij ar Metform nu GI trauc jumu izpausmesvar b t stipr kas

2. ANTI-HIPERGLIK MISKIEPREPAR TI (biguan di)

Meh nisms:pastiprina glikozes izdal šanos cauri skeletamuskulat ras membr nai.Ar : samazina glikozes veidošanos, jo inhibglikoneo en zi.

Prepar ts:

Metform ns (GLUCOPHAGE)Glibut ds(BUFORMINE, ADEBIT, SILUBIN)

Efekti:

NEIZRAISA APET TES PIEAUGUMU!NEIZRAISA HIPOGLIK MIJU!Ilgstoši lietojot, var trauc t B12 absorpcijuVar kombin t ar sulfonurea prepar tiem

Blakus efekti:Blakus efekti:

Gastrointestin lie trauc jumiSlikta d ša, vemšana

pes v derMeteorismsCaureja, met liska garša mut

Palielin ta jut bas reakcijaLietojot monoterapij , hipoglik mijas nav rakstur gas

VAR IZRAIS T PIENSK BES ACIDOZI!

! Š tipa prepar tus nerekomend nieru, plaušu un sirdsslimniekiem!

Metform ns inhib TNF- un TNF-induc faktoraekspresiju akn s, kuri veicina aknu lip duakumul ciju un ATP depl ciju.

di metform na lietošana lietder ga taukainoaknu slim bu rst šan

Biguan du lietošanas kontrindik cijasBiguan du lietošanas kontrindik cijas

Hroniska nieru mazsp ja (minim la kreaten na paaugstin šan sir kontrindik cija lietošanai!!!)Sirds mazsp ja III – IV p c NYHARespiratora nepietiekam ba II – IIIPerioperat viPirms un p c kontrastvielu ievadesAn mijasLeikozesMalabsorbcijas sindromiHronisks alkoholismsFruktozes i/v inf zijasInfekcijas ( paši gr(-) floras izrais tas)Aknu boj jumi ar izteiktu citol tisku sindromu

3. -GLIKOSID ZESINHIBITORI

Meh nisms:Meh nisms:

samazina og hidr tu absorpciju GI trakt .Prepar ti:

Akarboze;Miglitols;Vogliboze.

Efekti:

Akarboze darbojas tievaj s zarn s, kav jot og hidr tuelšanos (l dz monosahar diem), un samazina

cukura uzs kšanos.Lietder gi lietot slimniekiem, kuriem ir izteiktaaptaukošan s.

c šie prepar ti veicina meteorismu, noslieci uzcaureju, bet neizraisa hipoglikemiju un erme amasas palielin šanos.

Akarboze, miglitols, vogliboze mazina cukurauzs kšanos un p c šanas hiperglik miju cilv kiem,kas uz em pietiekami daudz og hidr tu.Akarboze efekt va tikai tad, ja to lieto šanas laik -ie em katras pamata dienreizes s kum (“ar pirmokumosu”)

Blakus efekti:Hipoglik mija monoterapij nav iesp jamaGastrointestin lie trauc jumi – s pes v der ,caureja, meteorismsKop ar Metform nu GI blaknes pieaug

Piem rots pacientiem, kuriem nek di neizdodasiev rot di tu

4. INSUL NA SENSITIZ JI(tiazolodindioni, TZDs)

s vielas sauc ar par glitazoniems vielas sauc ar par glitazoniem

Meh nisms:

aktiv peroksisomas prolifer tora aktiv to receptoru(PPAR), aktiv cija savuk rt aktiv insulina-responsiv g na regul jošo karbohidr tu un lip dumetabolismu – uzlabo insul na darb bu.

Prepar ti:

Pioglitazons (ACTOS)Rosiglitazons (AVANDIA)Troglitazons (REZULIN), nelieto, jo ir augstahepatotoksicit te

PIOGLITAZONS, ROSIGLITAZONS – šie l dzek iefekt vi palielina jut bu pret insul nu skeletamusku os un taukaudos, t c samazina glikozes

meni, paši kombin cij ar citiemantidiab tiskajiem l dzek iem.Nav v lams lietot pacientiem ar aknu boj jumiem unsmagas sirds mazsp jas gad jum .

Indik cijasIndik cijas

Tikai II tipa diab ta gad jum , kad ar diab tu unfizisku aktivit ti nav iesp jams nov rst glik miju,bet aizku a dziedzera ß š nas v l sp j funkcion t unizdala insul nu.Lietošana nav paredz ta pacientiem ar I tipa diab tu(ar absol tu insul na defic tu).

Mijiedarb ba

ALKOHOLS un HLORPROPAM DS.Iedarb ba l dz ga DISULFIR NAM, var izrais tsindromu ar nelabu d šu, vemšanu, galvass pes,aizdusu, tahikardiju, karstuma saj tu, sejas hiper miju.Adsorbenti un amil zi saturoši fermentu prepar ti(pankreat ns) pav jina AKARBOZES darb bu.Alkoholam nav mijiedarb ba ar akarbozi, betakarbozes lietošana vienlaikus ar alu rada izteiktumeteorismu.

Tiazolid ndioni izraisa š nu kodoluTiazolid ndioni izraisa š nu kodolu ((peroksisomasperoksisomasprolifer tora aktiv to receptoru)prolifer tora aktiv to receptoru) PPARPPAR receptorureceptoru

aktiv ciju, k rezult izmain s vair ki g ni, kuri iraktiv ciju, k rezult izmain s vair ki g ni, kuri iratbild gi par glikozes un tauku vielmai uatbild gi par glikozes un tauku vielmai u

Mazin s insul na rezistenceMazin s insul na rezistence

TiazolidondioniTiazolidondioni

Kontrindik cijas - visp sLietošana – vienu vai divas reizes dien , ie emšanavar neb t asoci ta ar dienreiziBlaknes

Perif ras t skasNeliels svara pieaugums“Saaukst šan s” simptomiGalvass pesHipoglik mijas tikai interakcij ar citiemhipoglikemiz jošiem l dzek iem

LaktacidozeLaktacidoze

Laktacidoze ir reti sastopama biguan du lietošanasblakuspar ba, bet t s rst šana ir mazefekt va unmirst ba oti augsta.Metform na izrais ta laktacidoze var rad t smagas sirdsun asinsvadu sist mas vai nieru funkciju p rmai as.Metform nu nav at auts lietot, ja ir laktacidozes risks.

Laktacidozes risks palielin sLaktacidozes risks palielin s

Vecums virs 65 gadiem,Trauc ta aknu vai nieru funkcija,Sirds vai plaušu mazsp ja, k ar citi hipoksijasst vok i:

Obstrukt va plaušu slim ba;Stipra adipozit te.

Metform na lietošana ir kontrindic ta!

Metform na lietošanaMetform na lietošana

Uz laiku ir j rtrauc, ja pacientam ir š di st vok i,kurus pavada piensk bes jeb lakt ta uzkr šan sorganism :Ar augstu temperat ru norisoša infekcija vaihipovol mija;Paredz ts lietot i/v kontrastvielas;Alkoholisms vai ak ta intoksik cija ar alkoholu;Badošan s kurss vai mazkaloriju di ta zem 1000 kcaldien .

Ievad šanaIevad šana

Sulfonilur nvielas atvasin jumus ieteicams lietot 30min pirms brokast m, bet at auts ar lietot dal sdev s – divas reizes dien .Nakts hipoglik mijas riska d nav ieteicams lietotpirms naktsmiera.Biguan du Metform nu lieto šanas laik 2 reizesdien .Lai nov rstu dispepsiju, ieteicams lietošanu s k armaz m dev m (250mg 2 reizes dien ).

c tam devu palielinot, nep rsniedzot 3000mg dien .

Strauj s un slaic s darb bas d meglitin dusREPAGLIN DU,NATEGLIN DU lieto pirms katrasdienreizes, vai kop ar dienu.

AKARBOZI lieto rst šanas s kum maz dev :25mg si pirms katras dienreizes vai šanas laik 3reizes dien .Akarboze efekt va tikai tad, ja to lieto šanas laik .Devu pak peniski palielina l dz 100mg dien .Lietojot liel ku devu – gremošanas trakta trauc jumi.

Glitazonu prepar tus PIOGLITAZONU unROSIGLITAZONU parasti lieto vienu reizi dienkombin cij ar citiem antidiab tiskajiem l dzek iem.Kombin cij ar sulfanilur nvielas atvasin jumiemizraisa erme a masas palielin šanos.Kam r nav ieg ta liel ka pieredze šo prepar tulietošana ieteicams ik p c 2 m nešiem kontrol t aknuproves.

GlikagonsGlikagons

Glikagons ir hormons, kuru ražo aizku a dziedzeranas.

Glikagons saš glikog nu akn s un t dej dipaaugstina glikozes l meni asin s.Glikagona efektivi ti nosaka glikog na daudzumsakn s.

Indik cijasIndik cijas

Smagas hipoglik mijas nov ršanai, ja pacientsdz rienu nevar nor t vai zaud jis sama u un i/vglikozes ievad šana nav iesp jama.Aler ijas nov ršanai pacientiem, kuri sa em adrenoblokatorus.

gad jum ADRENAL NS nel dz.adrenoblokatoru, hinid na vai antidepresanturdoz šanas gad jum kardiotoksisko efektu

nov ršanai, jo glikagons palielina sirdsdarb basbiežumu un sp ku (darbojas par antidotu).

Blakus par basBlakus par bas

Slikta d ša,Vemšana,Hiperglik mija,Aler iskas reakcijas (erit ma).

Ievad šanaIevad šana

1mg GLIKAGONA atš aida ar 1ml ori inatš aid ja.

c pulvera izš šanas š dums j ievadanekav joties!Pieaugušajiem deva – 1mg.Ja tas nel dz un medic nisk pal dz ba nav pieejama,

da pati GLIKAGONA deva j atk rto p c10 min, betieteicams vienlaikus mekl t iesp ju ievad t i/vGLIKOZES š dumu, jo otra deva bieži vien navefekt va.Ja 10 min p c otr s devas ievad šanas iedarb bastom r nav, noteikti j mekl iesp ja i/v ievad t 10 -40% glikozes š dumu.

Inkret niInkret ni

Gastrointestin lie hormoni, ko izdalaendokr s š nas zarnu sieni s:

Stimul insul na sekr ciju v l pirms glikozespaaugstin šan s p c šanaPal nina ku a iztukšošanos, t di pal ninotuzturvielu uzs kšan s trumu uztura pat ri uInhib glukagona izdali no -š mVeicina s ta saj tas veidošanos smadzen s

Inkret nu mim ti iInkret nu mim ti i

Glukagonam l dz pept da – 1 (GLP-1)analogi

Exenatide (Byetta) – Eli Lillyievada s/c 2 X dien 1 h pirms dienreizes

Liraglutide kl nisko p jumu III f –NovoNordisk

ievada s/cPussabrukšanas periods – 12 stundas prolong tadarb ba

DPP-4 inhibitoriDPP-4 inhibitori

Dipeptidil peptid ze - 4 (DPP-4) veicina inkret nuno rd šanos

Dipeptidillpeptid ze - 4

Dipeptidil peptid zes – 4 (DPP-4)inhibitoriDipeptidil peptid zes – 4 (DPP-4)inhibitori

Sitaglipt nsSitaglipt ns

Blo DPPBlo DPP--4 darb bu, aujot dab gajiem4 darb bu, aujot dab gajieminkret niem pilnv rt k darboties:inkret niem pilnv rt k darboties:

•• insul na izdaleinsul na izdale ,,•• glukagona sekr cijaglukagona sekr cija ,,•• ku a iztukšošan sku a iztukšošan s ,,•• pa trin s s ta saj tas iest šan spa trin s s ta saj tas iest šan s

DPP-4 inhibitoriDPP-4 inhibitori

Lietošana:Monoterapij – vienu reizi dien jebkur laik (navnepieciešams asoci t ar dienreizi)Kombin cij ar Metform nu – t t p c šanas, lai izvair tos nogastrointestin laj m blakn m

Blaknes:Monoterapija:

Vieglas augš jo elpošanas ce u infekcijaspes kakl , rinoreja

Galvass pesKombin forma ar Metform nu – pievienojasgastrointestin lie trauc jumi unKombin jot ar SU vai glitazoniem – iesp jama hipoglik mija

5. CITI L DZEK I

Kombin tie prepar ti,glibur ds + metform ns ; rosiglitazons + metform nsInsul na terapiju 2.tipa diab ta rst šan iesakauzs kt p c iesp jas tr k, lai aizkav tu -š nufunkciju progres jošu zudumu.

dzek i, kas inhib tauksk bju oksid ciju

PALDIES PAR UZMAN BU!PALDIES PAR UZMAN BU!