aptauja vadlīnij u “kā medijos runāt par un ar bērniem ” izveidoŠanai

21
Dr.sc.soc. Anda Rožukalne RSU Komunikācijas fakultāte Ilze Olšteina izdevniecības ŽURNĀLS SANTA mājas lapu galvenā redaktore

Upload: haroun

Post on 25-Jan-2016

42 views

Category:

Documents


3 download

DESCRIPTION

APTAUJA Vadlīnij U “Kā medijos runāt par un ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI. Dr.sc.soc . Anda Rožukalne RSU Komunikācijas fakultāte Ilze Olšteina izdevniecības ŽURNĀLS SANTA mājas lapu galvenā redaktore. Vadlīniju mērķis :. - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

Page 1: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Dr.sc.soc. Anda RožukalneRSU Komunikācijas fakultāte

Ilze Olšteinaizdevniecības ŽURNĀLS SANTA mājas lapu

galvenā redaktore

Page 2: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

samazināt un laikus novērst iespējamās nevēlamās sekas, ko bērna dzīvē varētu radīt: -bērna vai par bērnu medijiem sniegtā informācija, -mediju sniegtās informācijas par bērnu publicēšana un tās publiska pieejamība īstermiņā un ilgtermiņā.

Page 3: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Dažādu valstu žurnālistu ētikas kodeksu analīze;

Latvijas žurnālistu aptaujas un tās datu analīze;

Latvijas mediju prakses piemēru analīze; Vairāku tiesību aktu analīze.

Page 4: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Latvijas mediju profesionāļu aptaujas jautājumi tika veidoti, analizējot:

žurnālistikas prakses situācijas; žurnālistikas ētikas principus; tiesību aktus, kas regulē bērnu un mediju

satura mijiedarbību. Latvijas mediju profesionāļu aptauja notika

2012.gada februārī un martā. Aptaujas tips: brīvprātīga pašatlases

interneta aptauja. Aptaujas datu ieguves gaitā datu

pietiekamība un respondentu aktivitāte tika analizēta, izvērtējot aptaujas dalībnieku pārstāvēto mediju daudzveidību.

Page 5: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

No 100 aptaujas dalībniekiem, dažādi mediji bija pārstāvēti šādā proporcijā:

Nacionālais dienas laikraksts   3 3%

Reģionālais laikraksts   21 21%

Laikraksta interneta portāls   4 4%

Žurnāls   10 10%

Radio ziņu programmu.   1 1%

Radio tematiskais raidījums   2 2%

TV ziņas   10 10%

TV tematiskais raidījums   4 4%

Interneta ziņu portāls   7 7%

Tematiskais portāls vai sadaļa   6 6%

Sociālais tīkls   4 4%

Cita atbilde   28 28%

Page 6: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Vai uzskatāt, ka, pirms intervēt, filmēt vai fotografēt bērnu/s, jāsaņem viņa/u vecāku vai aizbildņu atļauja?

Vienmēr.   22 22%

Ja tas iespējams, jo viņi ir tuvumā.

 38 39%

Nē, ja informāciju vācu publiskā vidē un pasākumos.

 

51 52%

Nē, spēju pats/i izvērtēt bērna sniegto informāciju un tās sekas.

 

12 12%

Nē, jo neredzu iemeslu jautāt atļauju.

 4 4%

Cita atbilde   42 43%

Page 7: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Atbildes norāda, ka žurnālisti, risinot šo problēmu, vairāk balstās uz likumu normām, ka publiskā vidē un pasākumos cilvēku drīkst uzrunāt un fotografēt.

Taču, tā kā jautājums ir tieši par bērniem, daudzi respondenti nezinot, kāda varētu būt pareizā atbilde, izvēlējušies neitrālo: Cita atbilde.

Page 8: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Kā rīkojaties, ja nepilngadīgie paši vēlas pieteikt tēmu kādai publikācijai vai sižetam, kaut ko pavēstīt plašākai publikai? Piemēram, lūdz ierasties skolā vai pie kāda mājās?

Ja tēma noderīga, to izmantoju.

 34 34%

Ja tēma noderīga, iesaistu vecākus/citus pieaugušos.

 

7 7%

Šādus piedāvājumus neizskatu.

 7 7%

Cita atbilde   52 52%

Page 9: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Atbildes uz šo jautājumu norāda, ka vairākumā gadījumu žurnālisti nezina vai nezinātu, kā rīkoties.

Lielākā daļa izvēlējušies neitrālās atbildes: Cita atbilde vai Ja tēma noderīga, to izmantoju. Turklāt, kas domāts ar Cita atbilde, neviens nav atšifrējis.Tas nozīmē, ka lēmumu ietekmē situācija, nevis profesionāls princips un skaidri kritēriji.

Page 10: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Vai uzskatāt, ka, gatavojot publikāciju vai sižetu par vecāku nodarījumiem bērnam/iem, fotogrāfijā vai sižetā jābūt redzamiem konkrētajiem cilvēkiem?

 Jābūt redzamiem, citādi publikācijai vai sižetam nav ticamības.

 

7 7%

Jābūt redzamiem konkrētajiem cilvēkiem, bet sejas jāaizsedz.

 

19 19%

Nav vajadzības rādīt konkrētos cilvēkus, svarīga ir tikai tēma un notikuma sižets.

 

44 44%

Cita atbilde   30 30%

Page 11: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Visvairāk izvēlēta atbilde (44%) liecina, ka mediju darbinieki labi apzinās, ka minētajā situācijā tās dalībnieku identitāšu publiskošana var radīt smagas sekas.

Salīdzinoši daudzi respondenti aizpildījuši ailīti Cita atbilde.

Tomēr, analizējot ētikas pārkāpumus Latvijas medijos, nācās secināt, ka žurnālisti parāda citas detaļas, pēc kurām notikumā iesaistītie tik un tā ir identificējami.

Page 12: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Vai drīkst intervēt, fotografēt vai filmēt bērnus, kuri bijuši noziegumu liecinieki?

Jā, drīkst, jo liecinieku teiktais ir svarīgs. Arī bērni var stāstīt par redzēto.

 6 6%

Jā, drīkst, bet nepilngadīgajiem jāizklāj seja, jo noziedznieki vēlāk var viņus atrast un atriebties.

 24

24%

Nē, nedrīkst, vajadzētu izmantot pilngadīgos lieciniekus, jo bērni neapzinās teiktā sekas.

 28 28%

Nē, nedrīkst nekādos apstākļos.   22 22%

Cita atbilde   20 20%

Page 13: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Vērtējot atbildes uz šo jautājumu, redzams, ka vārds noziegums, kombinācijā ar vārdu bērni, žurnālistos rada satraukumu. Tikai 6 atbildējuši, ka bērnus drīkst intervēt.

Bet redzot, cik līdzīgā skaitā aptaujas dalībnieki atzīmējuši citus atbilžu variantus, skaidrs, ka valda neziņa – ka rīkoties būtu ētiski.

Atbildes parāda vienotas nostājas esamības trūkumu, lēmuma pieņemšanu atstājot situācijas un apstākļu ziņā.

Page 14: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Nonākot stresa situācijā, kas rodas, satiekot traģēdijā cietušos, žurnālista zemapziņa spontāni rada emocijas, kuras vada viņa rīcību. Ja zemapziņas signāli ir vienīgie rīcības noteicēji, lēmums nav izsvērts.

Ja šajā brīdī iespējams pieslēgt apziņu, kurā ir arī informācija, kā vajadzētu rīkoties, saskaņā ar ētikas normām, lēmums var būt izsvērts un adekvāts.

Page 15: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Ja stresa situācijā žurnālistam nav skaidru ētikas nostādņu, kuras pielāgot situācijai, viņš pieņem lēmumu, kas ir tikai zemapziņas radīto emociju vadīts, tātad – neprognozējams.

Vēlāk var rasties sirdsapziņas pārmetumi.

Var būt arī situācijas, kad žurnālists par savu profesionālo darbību tiek iesūdzēts tiesā.

Page 16: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Skaidra izpratne, ka bērna identificēšana daudzās situācijās ir nepieļaujama.

Nav skaidri žurnālista ētikas principi, veidojot materiālus par ģimenes problēmām.

Respondenti informāciju vispirms izvērtē no noderīguma viedokļa publikācijai, tikai pēc tam domā par bērna interešu aizsardzību.

Dalībniekiem šķiet apgrūtinoši katru reizi, vācot informāciju, lūgt vecākiem atļauju intervēt bērnus.

Dalībnieki izjūt spiedienu publicēt materiālu pēc iespējās ātrāk, lai apsteigtukonkurentus, zemu vērtē kolēģu ētiskumu.

Dalībnieki jūtas nedroši, ja no ētikas viedokļa jāizvērtē situācija, kas saistīta ar bērniem ar īpašām vajadzībām un trūcīgiem bērniem.

Dalībniekiem nav skaidrs, kā jārīkojas, intervējot un atspoguļojot kādai mazākuma grupai piederīgu bērnu domas.

Page 17: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Publikācijās bērns tiek identificēts ar nolūku radīt sensāciju.

Page 18: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Aizdomās turēto, iespējamo cietušo un iespējamo pārkāpēju vārdu un fotogrāfiju publicēšana.

Page 19: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Nepilngadīgie tiek parādīti publikācijās kā nozieguma vai vardarbīgas situācijas liecinieki un noziegumā iesaistīto personu radinieki.

Page 20: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Aizdomās turamo, cietušo un pārkāpēju vārdu un fotogrāfiju publicēšana.

Page 21: APTAUJA  Vadlīnij U “Kā  medijos runāt  par un  ar bērniem ” IZVEIDOŠANAI

Vadlīnijas pieejamas:www.tiesibsargs.lv

http://www.tiesibsargs.lv/lv/petijumi

PALDIES!