as “citadele banka” 2010. gada publiskais p ārskats · 2011. 8. 2. · vair āk k ā 350...

AS “Citadele banka” 2010. gada publiskais pārskats

Pārskatā iekĜautā informācija sagatavota saskaĦā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem Nr. 145 „Banku publisko ceturkšĦa pārskatu sagatavošanas noteikumi”.

1



2

Bankas Citadele 2010. gada darb ību raksturo stabilit āte un att īst ība Banka Citadele tika dibināta 2010. gada 30. jūnijā. Patstāvīgu darbību jaunā banka sāka 2010. gada 1. augustā pēc Parex bankas restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas. 2010. gads bankai Citadele ir bijis biznesa stabilizācijas un atjaunošanas laiks. Banka mērėtiecīgi ir strādājusi, lai attīstītu pakalpojumus klientiem un pēc iespējas ātrāk atmaksātu valstij tās ieguldīto finansējumu bankas darbībā. Līdztekus pakalpojumu attīstībai 2010. gadā banka mērėtiecīgi ir strādājusi pie darbības efektivitātes uzlabošanas, samazinot administratīvos izdevumus, atsakoties no zaudējumus nesošām funkcijām un optimizējot resursus. Bankas Citadele mērėis ir kĜūt par vērtīgāko finanšu grupu Baltijas valstīs. Bankas misija ir iedvesmot cilvēkus un uzĦēmumus attīstībai, lai veicinātu reăiona izaugsmi. Neskatoties uz banku sektora zaudējumiem pēdējo gadu laikā Latvijā un pasaulē kopumā, banka Citadele mērėtiecīgi strādā, lai bankas darbība vainagotos ar peĜĦu. Jaunā banka ieg ūst citus īpašniekus un jaunu vad ību 2010. gada 30. jūlijā banka Citadele, Privatizācijas aăentūra un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) parakstīja līgumu par ERAB iekĜaušanos bankas Citadele akcionāru struktūrā, iegādājoties 25% un vienu balsstiesīgo akciju. 2010. gada 11. augustā bankas Citadele akcionāru ārkārtas sapulcē tika ievēlēta jauna bankas padome šādā sastāvā – Klāvs Vasks, Juris Vaskāns, Ăirts Freibergs, Lorencs Filips Adamss (Laurence Phillip Adams) un Džefrijs Dans (Geoffrey Dunn). Par bankas valdes priekšsēdētāju tika iecelts Juris Jākobsons, profesionālis finanšu jomā ar ilgstošu darba pieredzi banku sektorā. Atjaunoti bankas pakalpojumi klientiem 2010. gadā jaunās bankas pirmo piecu mēnešu laikā tā ir atjaunojusi un attīstījusi trīs darbības pamatvirzienus: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu apkalpošanu filiāĜu tīklā; lielo uzĦēmumu apkalpošanu un privātā kapitāla pārvaldīšanu. Citadele piedāvā uzĦēmumu kreditēšanas pakalpojumus, īpašu uzmanību veltot mazo un vidējo uzĦēmumu (MVU) segmentam. Tāpat banka piedāvā hipotekāro kreditēšanu, patēriĦa kreditēšanu un nodrošina overdrafta produktus privātpersonām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Lai praktizētu atbildīgu kreditēšanu, banka ieviesa jaunas hipotekārās kreditēšanas vadlīnijas un riska novērtēšanas procedūras. Bankas meitas sabiedrība “Citadele līzings un faktorings” klientiem Baltijas valstīs piedāvā līzinga pakalpojumus un Latvijas klientiem – arī faktoringa pakalpojumus. Bankas meitas sabiedrība “Citadele atklātais pensiju fonds” nodrošina privāto pensiju plānu pārvaldīšanu, sasniedzot vienus no vislabākajiem ienesīguma rezultātiem Latvijā. Savukārt meitas sabiedrība “Citadele Life” nodrošina dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu; bet meitas sabiedrība “Citadele Asset Management” ar Ĝoti labiem rādītājiem nodrošina privātā kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumus. Banka iegulda Latvijas ekonomik ā un pirms termi Ħa atmaks ā valstij t ās ieguld ītos finanšu l īdzek Ĝus Augstu novērtējot Latvijas valsts sniegto atbalstu, bankas Citadele prioritāte līdztekus pakalpojumu attīstīšanai ir valsts ieguldīto finanšu līdzekĜu atmaksa pēc iespējas īsākā laika periodā un Latvijas ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Jau 2010. gada septembrī, savas darbības otrajā mēnesī, banka Citadele LR Finanšu ministrijai pirms termiĦa atmaksāja tās noguldījumu 12.1 miljona latu apmērā. 2010. gadā, 5 mēnešu laikā, Citadele valstij procentu maksājumos par saĦemto valsts atbalstu ir samaksājusi 9.2 miljonus latu. Nākamo pirmstermiĦa atmaksu valstij 32.8 miljonu latu apmērā banka veica 2011. gada janvārī.



3

Citadele ir ieguldījusi finansējumu Latvijas ekonomikā uzĦēmumiem izsniegto kredītlīdzekĜu veidā, tostarp veicinājusi Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekĜu apguvi Latvijā – būtiska daĜa no uzĦēmumiem, kam Citadele ir piešėīrusi finansējumu, ir tādi, kam šis finansējums ir bijis nepieciešams Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu realizācijai. Bankas un t ās grupas 2010. gada finanšu rezult āti un darb ības r ādītāji Neskatoties uz sarežăīto bankas restrukturizācijas procesu, 2010. gads bankai Citadele un tās meitas uzĦēmumiem kopumā ir pagājis atbilstoši plānotajam. Atbilstoši 2010. gada 31. decembra datiem banka Citadele ir lielākā Latvijas vietējā banka ar filiālēm citās valstīs, trešā lielākā no visām Latvijā esošajām bankām pēc piesaistīto noguldījumu apjoma (10.4% tirgus daĜas), piektā lielākā pēc aktīvu apjoma (6.9% tirgus daĜas) un izsniegto aizdevumu kopapjoma (5.2% tirgus daĜas). Bankas likviditāte ir stabila un ievērojami pārsniedz minimālās prasības. Starptautiskā reitingu aăentūra Moody’s bankai Citadele 2010. gadā piešėīra ilgtermiĦa reitingu Ba3, kas ir augstāks nekā bija bankai Parex piešėirtais eiroobligāciju reitings B2 pirms darbu sāka banka Citadele. Visiem bankai Citadele piešėirtajiem reitingiem attīstības prognoze ir „stabila”. Iemantot klientu uzticību – tas bija viens no visbūtiskākajiem jaunās bankas uzdevumiem. 2010. gadā, no augusta līdz decembrim, banku Citadele izvēlējušies vairāk nekā 6000 jauni klienti: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu segmentā Latvijā Citadele ieguvusi vairāk kā 4900 jaunus klientus, Igaunijā – vairāk kā 350 jaunus klientus, bet privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā – vairāk kā 600 jaunus klientus. 2010. gadā, no augusta līdz decembrim, bankas Citadele klientu noguldījumu portfelis palielinājās par 5.6% jeb 52.4 miljoniem latu. Bankas kredītu portfelis bija 691.1 miljoni latu (grupas – 794.3 miljoni latu) un kapitāla un rezervju apjoms bija 84 miljoni latu (grupas – 82 miljoni latu). Kopējais noguldījumu apjoms bankā Citadele 2010. gada beigās sasniedza 1.1 miljardu latu (grupas – 1.29 miljardi latu). Bankas Citadele kopējie aktīvi 2010. gada beigās bija Ls 1.44 miljardi latu (grupas – Ls 1.61 miljardi latu), nedaudz pārsniedzot plānoto apjomu. 2010. gadā no augusta līdz decembrim Citadele bija izsniegusi 24 918 jaunas maksājumu kartes, ieĦemot būtisku pozīciju karšu tirgū. Palielinājās arī American Express kredītkaršu apgrozījums uz vienu klientu mēnesī: American Express Gold kredītkartēm apgrozījums palielinājās par 13%, bet American Express BLUE – par 16%. Mērėtiecīgi veidojot ilgtermiĦa sadarbību ar American Express un pievēršot īpašu uzmanību šo kredītkaršu patstāvīgajiem klientiem, Citadele ieĦem nozīmīgu pozīciju Latvijas kredītkaršu tirgū. UzĦēmumu kreditēšanas sektorā, neskatoties uz depozītu likmju ievērojamu pazemināšanos, kredītportfelis tika saglabāts stabils un pat ar nelielu pieaugumu. Bankas meitas uzĦēmumam SIA “Citadele līzings un faktorings” līdz 2010. gada beigām ir izdevies samazināt tā īstermiĦa saistības par gandrīz 27.9 miljoniem latu, salīdzinot ar 2009. gadu, un 2011. gadu uzĦēmums plāno noslēgt ar peĜĦu. Bankas meitas uzĦēmums IPAS “Citadele Asset Management” 2010. gadu ir noslēdzis ar peĜĦu 420 tūkstošu latu apjomā, kas ir par 135% vairāk nekā 2009. gadā. Bankas meitas uzĦēmuma a/s “Citadele atklātais pensiju fonds” piedāvātie pensiju 3. līmeĦa plāni ir snieguši augstāko ienesīgumu Latvijā to kopš darbības sākuma. Tā rezultātā pensiju plānu aktīvu vērtība pieaugusi vairāk kā par 157 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 2009. gadu. Bankas meitas uzĦēmums AAS “Citadele Life” 2010. gada laikā ir paplašinājis pārdošanas kanālu tīklu, panākot divas reizes lielāku jauno prēmiju apjomu nekā 2009. gadā. Tas Ĝāvis uzĦēmumam ierindoties starp straujāk augošajām dzīvības apdrošināšanas kompānijām Latvijā pēc jaunajām saĦemtajām apdrošināšanas prēmijām.



4

Banka att īstās, lai str ādātu ar pe ĜĦu Līdzīgi kā banku sektors kopumā Latvijā, arī Citadele 2010. gadu noslēdza ar zaudējumiem. To apmērs 19.4 miljoni latu kopumā atbilst bankas restrukturizācijas plānam. Bankas darbības rezultātus ir ietekmējis gan fakts, ka kopējā ekonomiskā atveseĜošanās Latvijā ir notikusi lēnāk nekā iepriekš prognozēts, gan arī bankas veiktie valsts noguldījumu procentu maksājumi un piesardzīga pieeja uzkrājumu veidošanā. 2011. gadā banka Citadele plāno strādāt ar peĜĦu, kas palielinās bankas vērtību. 2011. gada janvāra bankas darbības rezultāti jau ir pozitīvi – banka ir mērėtiecīgi veikusi depozītu procentu likmju samazināšanu un vienlaikus kredītprocentu likmju paaugstināšanu, kā rezultātā Citadeles procentu ienākumi janvārī pārsniedz izdevumus. Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšanai 2011. gadā banka Citadele plāno izsniegt vairāk kā 100 miljonus latu finansējuma Latvijas uzĦēmumiem un privātpersonām, īpaši uzmanību pievēršot Latvijas uzĦēmumiem ar vietējo kapitālu. 2011. gadā banka ir sākusi darbu tirgū unikālu produktu piedāvāšanai. Neskatoties uz banku sektora zaudējumiem pēdējo gadu laikā Latvijā un pasaulē kopumā, banka Citadele mērėtiecīgi strādā, lai bankas darbība vainagotos ar peĜĦu.

Šos pārskatus Bankas valde ir apstiprinājusi 2011. gada 3. maijā.



5

Bilance uz 2010. gada 31. decembri Tūkst. Ls

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Grupa Banka Kase un prasības uz pieprasījumu pret

centrālajām bankām 187,220 177,348 Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 92,582 97,087 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 2,844 2,720 Klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu

aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 3,318 -

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi 196,991 152,927 Kredīti un debitoru parādi:

Kredītiestādēm izsniegtie aizdevumi 127,042 114,521 UzĦēmumiem un privātpersonām izsniegtie

aizdevumi 794,329 691,098 Līdz termiĦa beigām turēti ieguldījumi 127,572 117,280 Pret procentu risku ierobežotās portfeĜa daĜas

patiesās vērtības izmaiĦas - - Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 1,552 752 PamatlīdzekĜi 38,072 3,910 Ieguldījumu īpašums 904 - Nemateriālie aktīvi 2,060 1,256 Ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzĦēmumu

pamatkapitālā - 43,839 NodokĜu aktīvi 30,295 29,980 Pārējie aktīvi 7,728 3,184 Kop ā akt īvi 1,612,509 1,435,902 Saistības pret centrālajām bankām 3 3 Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 58,665 66,647 Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības 644 702 Klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētās

finanšu saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,484 -

Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības: TermiĦsaistības pret kredītiestādēm 4,863 8,497 Noguldījumi 1,294,335 1,117,274 Emitētie parāda vērtspapīri 91,485 91,557 Pakārtotās saistības 51,235 51,235 Pārējās finanšu saistības 7,333 -

Finanšu aktīvu nodošanas rezultātā radušās finanšu saistības 7,028 7,028

Pret procentu risku ierobežotās portfeĜa daĜas patiesās vērtības izmaiĦa - -

Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 6,828 5,529 Uzkrājumi - - NodokĜu saistības 679 - Pārējās saistības 5,900 3,390 Kop ā saist ības 1,530,482 1,351,862 Kapitāls un rezerves 82,027 84,040 Kop ā kapit āls un rezerves un saist ības 1,612,509 1,435,902 Ārpusbilances poste Ħi Iespējamās saistības 10,128 6,724 Ārpusbilances saistības pret klientiem 91,633 113,049



6

PeĜĦas vai zaud ējumu apr ēėins par 6 mēnešu periodu, kas nosl ēdzās 2010. gada 31. decembr ī Tūkst. Ls

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Grupa Banka Procentu ienākumi 25,695 22,379 Procentu izdevumi (26,366) (24,852) Dividenžu ienākumi 1 1 Komisijas naudas ienākumi 11,201 8,290 Komisijas naudas izdevumi (3,422) (2,898) Neto realizētā peĜĦa/(zaudējumi) no amortizētajā

iegādes vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām 275 -

Neto realizētā peĜĦa/ (zaudējumi) no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem (493) (595)

Neto peĜĦa/ (zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām (1,198) (981)

Neto peĜĦa/ (zaudējumi) no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 32 -

Patiesās vērtības izmaiĦas riska ierobežošanas uzskaitē - -

Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peĜĦa/ (zaudējumi) 3,888 3,346

Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas peĜĦa/(zaudējumi) 857 -

Pārējie ienākumi 3,753 2,741 Pārējie izdevumi (2,227) (2,153) Administratīvie izdevumi (18,016) (13,398) Nolietojums (3,299) (1,167) Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas

rezultāts (9,973) (10,712) UzĦēmuma ienākuma nodoklis 481 572 Pārskata perioda p eĜĦa/ (zaudējumi) (18,811) (19,427)

Ienākumi / (zaudējumi), kas netiek atspoguĜoti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā: Tūkst. Ls

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Grupa Banka Neto izmaiĦa vērtspapīru patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezervē un citās rezervēs 5,247 4,470 Ienākumi / (zaud ējumi) kas netiek atspogu Ĝoti

peĜĦas vai zaud ējumu apr ēėinā 5,247 4,470

Kop ējā pārskata period ā atzītā peĜĦa / (zaudējumi) (13,564) (14,957)



7

Grupas un bankas darb ības r ādītāji

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Pārskata period ā

Nerevid ēts

Grupa Banka Kapitāla atdeve (ROE) (%)* (50.84) (50.95) Aktīvu atdeve (ROA) (%)* (2.85) (3.31)

* Aprēėinos izmantotie vidējie kapitāla un aktīvu atlikumi aprēėināti kā vidējās summas no attiecīgajiem atlikumiem perioda sākumā un beigās. Inform ācija par reitingu a ăentūru pieš ėirtajiem reitingiem

Ilgtermi Ħa reitings

Īstermi Ħa reitings

Finansi ālās droš ības reitings

Reitinga prognoze

Moody's Investors Service Ba3 Not Prime E+ Stabila

Sīkāka informācija ir atrodama reitinga aăentūru mājās lapās: www.moodys.com



8

Konsolid ācijas grupas sast āvs

Nr. p.k.

Komersabiedr ības nosaukums Re ăistr ācijas numurs Re ăistr ācijas adrese Re ăis-trācijas valsts kods

Komerc- sabiedr ības darb ības veids*

DaĜa pamatka-pit ālā (%)

Balssties ību daĜa komerc-sabiedr ībā (%)

Pamato- jums iek Ĝaušanai grup ā**

1 AS "Citadele banka" LV-40103303559 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV BNK 100 100 MAS

2 IPAS "Citadele Asset Management" LV-40003577500 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV IPS 100 100 MS

3 AB "Citadele bankas" LT-112021619 Lietuva, ViĜĦa LT-03107, K. Kalinausko iela 13 LT BNK 100 100 MS

4 SIA "Citadele Express Kredīts" LV-40003238125 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV CFI 100 100 MS

5 AS "Citadele atklātais pensiju fonds" LV-40003397312 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PFO 100 100 MS

6 AAS "Citadele Life" LV-40003786859 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV APS 100 100 MMS

7 OU "Citadele Leasing & Factoring" EE-10925733 Igaunija, Tallina 10119, Roosikrantsi iela 2 EE LIZ 100 100 MS

8 ZAO "Parex Asset Management" RU-1037706024872 Krievija, Maskava 119049, Donskaja iela 4 - 2 RU IBS 100 100 MMS

9 OOO “ Citadele Asset Management Ukraina” UA-32984601 Ukraine, Kiev 03150, Gorkovo 172 UA IBS 100 100 MMS

10 SIA "E & P Baltic Properties" LV-40003754637 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV IPS 50 50 MMS

11 UAB "Citadele faktoringas ir lizingas" LT-126233315 Lietuva, ViĜĦa LT03107, K.Kalinausko iela 13 LT LIZ 100 100 MMS

12 UAB "Citadele investiciju valdymas" LT-111829843 Lietuva, ViĜĦa LT01109, Gyneju iela 16 LT IBS 100 100 MMS

13 AP Anlage & Privatbank AG CH-130.0.007.738-0 Switzerland, Freienbach 8807, Kantonsstrasse 1 CH BNK 100 100 MS

14 Calenia Investments Limited CY-HE156501 Cyprus, Nicosia 1075, 58 Arch. Makarios 3 Avenue, Iris Tower, 6th floor, office 602 CY PLS 100 100 MS

15 SIA "Citadele līzings un faktorings" LV-50003760921 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV LIZ 100 100 MS

16 SIA "Rīgas pirmā garāža" LV-40003397543 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MS

17 SIA "RPG interjers" LV-40103157899 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 1 LV PLS 100 100 MMS

18 SIA "PR Speciālie projekti" LV-40103195231 Latvija, Rīga LV-1010, Republikas laukums 2A LV PLS 100 100 MMS

19 OOO "Citadele Investments Ukraina" UA-35726203 Ukraina, Kijeva 03150, Gorkovo iela 172 UA IBS 100 100 MMS

20 OAO "Parex Ukrainian Equity Fund" UA-10681020000023247 Ukraina, Kijeva 03150, Gorkovo iela 172 UA IBS 100 100 MMS

*BNK – banka, IBS – ieguldījumu brokeru sabiedrība, IPS – ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, PFO – pensiju fonds, CFI – cita finanšu iestāde, LIZ – līzinga kompānija, PLS – palīgsabiedrība, APS – apdrošināšanas sabiedrība. ** MS – meitas sabiedrība, MMS – meitas sabiedrības meitas sabiedrība, MAS – mātes sabiedrība.



9

Inform ācija par AS "Citadele banka " strukt ūru 2010. gada 31. decembrī Bankai bija 22 filiāles, no tām 3 ārvalstu filiāles, 29 klientu apkalpošanas centri un 1 pārstāvniecība. Inform ācija par akcion āru sast āvu 2010. gada 31. decembr ī

Akcion āri Nomin āl-

vērt ība (Ls)

Akciju skaits Kopsumma (Ls) Balsu skaits

Līdzdal ība pamat-

kapit ālā (%)

VAS "Privatizācijas Aăentūra" 1 77,249,999 77,249,999 77,249,999 75% mīnus 1

akcija

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 1 25,750,001 25,750,001 25,750,001

25% plus 1 akcija

Kop ā 103,000,000 103,000,000 103,000,000 100%

Inform ācija par bankas vad ību 2010. gada 31. decembr ī Padomes sastāvs

Vārds, uzv ārds IeĦemamais amats

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs

Juris Vaskāns Padomes priekšsēdētāja vietnieks

Ăirts Freibergs Padomes loceklis

Laurence Philip Adams Padomes loceklis

Geoffrey Dunn Padomes loceklis

Valdes sastāvs

Vārds, uzv ārds IeĦemamais amats

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs, p.p.

Guntis BeĜavskis Valdes loceklis, p.p.

Valters Ābele Valdes loceklis

Kaspars Cikmačs Valdes loceklis

Philip Nigel Allard Valdes loceklis

SaskaĦā ar AS “Citadele banka” (turpmāk Citadele) dibinātāja VAS “Privatizācijas aăentūra” 2010. gada 19. jūnija AS “Citadele banka” dibināšanas lēmumu Citadeles padomē tika iekĜauti Juris Vaskāns, Klāvs Vasks un Andžs Ūbelis un Citadeles valdē tika iekĜauti Juris Jākobsons, Guntis BeĜavskis un Valters Ābele. Citadele tika reăistrēta LR UzĦēmumu reăistra komercreăistrā 2010. gada 30. jūnijā. Ar 2010. gada 5. jūlija Bankas padomes lēmumu Juris Jākobsons ievēlēts par Bankas valdes priekšsēdētāju. 2010. gada 11. augustā notikušajā Bankas akcionāru ārkārtas sapulcē Bankas padomē tika ievēlēti Klāvs Vasks, Juris Vaskāns, Ăirts Freibergs, Lorenss Filips Adamss (Laurence Philip Adams) un Džefrijs Dans (Geoffrey Dunn). Ar Bankas padomes 2010. gada 16. augusta lēmumu Klāvs Vasks tika ievēlēts padomes priekšsēdētāja amatā, bet Juris Vaskāns – padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. 2010. gada 15. septembra padomes sēdē tika pieĦemts lēmums paplašināt Bankas valdes sastāvu, tajā ievēlot divus jaunus valdes locekĜus – Kasparu Cikmaču un Filipu Naidželu Alardu (Philip Nigel Allard). Jauno valdes locekĜu pilnvaru termiĦš sākās 2010. gada 21. septembrī.



10

Risku p ārvald ība Grupa īsteno risku pārvaldību saskaĦā ar Grupas Risku un kapitāla pārvaldības politiku. Savā darbībā Grupa ievēro šādus risku pārvaldības pamatprincipus:

• risku uzĦemšanās pieĦemamā līmenī ir viena no galvenajām Grupas funkcijām visās darbības jomās. Risks vienmēr ir jāizvērtē attiecībā pret paredzamo atdevi. Riski, kuru līmenis ir Grupai nepieĦemams, ir jānovērš vai jāierobežo;

• Grupa neuzĦemas lielus un nepārvaldāmus riskus neatkarīgi no tā, cik liela ir ar tiem saistīto aktīvu atdeve. Riskiem ir jābūt diversificētiem un kvantitatīvi novērtējamu risku gadījumā – ierobežotiem;

• Grupā lietotās risku pārvaldības metodes ir piesardzīgas, Grupas darbības veidiem un specifikai atbilstošas, un tās nodrošina efektīvu kopējā riska samazināšanu;

• risku pārvaldības pamatā ir ikviena Grupas darbinieka izpratne par viĦa pārziĦā esošajiem darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem;

• risku limitu sistēma un stingra kontrole ir būtiski risku pārvaldības elementi. Risku līmeĦa un noteikto limitu ievērošanas operatīvu kontroli nodrošina strukturēta risku limitu sistēma, kas aptver visus būtiskos risku veidus;

• Grupas mērėis ir nodrošināt zemus riska rādītājus, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni.

Risku pārvaldība Grupā ir neatĦemama ikdienas vadības procesa sastāvdaĜa. Risku pārvaldību Grupā koordinē neatkarīga un ar klientu apkalpošanu nesaistīta struktūrvienība – Risku un atbilstības direkcija. Nozīmīgākie riski, kuriem Grupa, veicot uzĦēmējdarbību, ir pakĜauta, ir kredītrisks, tirgus risks, procentu likmju, likviditātes risks, valūtas risks un operacionālais risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Grupa ir apstiprinājusi attiecīgās risku pārvaldības politikas, kuru kopsavilkums sniegts šajā pielikumā. Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja klients nepildīs līgumā noteiktās saistības. Grupa ir pakĜauta kredītriskam tās kreditēšanas, investīciju un tirdzniecības darbību ietvaros, kā arī izsniedzot garantijas trešajām pusēm un uzĦemoties citas ārpusbilances saistības pret trešajām pusēm. Kredītriska pārvaldības pamats ir adekvāta kredītriska novērtēšana un lēmuma pieĦemšana. Nozīmīgu risku gadījumā kredītriska analīzi veic neatkarīgas un ar klientu apkalpošanu nesaistītas Risku un atbilstības direkcijas struktūrvienības. Kredītriska analīze sastāv no klienta kredītspējas novērtēšanas un ėīlā piedāvātā nodrošinājuma un tā likviditātes izvērtēšanas. Juridisku personu kredītspējas analīze ietver tautsaimniecības nozares, uzĦēmuma, tā pašreizējā un prognozētā finanšu stāvokĜa analīzi. Fizisku personu kredītspējas analīze ietver klienta kredītvēstures analīzi, klienta ieĦēmumu, ieĦēmumu attiecības pret kopējām saistībām analīzi un sociālu un demogrāfisku faktoru analīzi. Nozīmīgu risku gadījumā lēmumu par kredīta piešėiršanu vai izmaiĦām kredīta noteikumos pieĦem Kredītu komiteja un apstiprina Bankas valde. Pēc kredīta piešėiršanas regulāri tiek novērtēts klienta finanšu stāvoklis un saistību izpildes kvalitāte ar mērėi pēc iespējas ātrāk identificēt nedrošus kredītus. Kredītriska ierobežošanai Grupā ir noteikti limiti riska darījumu apmēriem vienam klientam un savstarpēji saistītu klientu grupai, liela apmēra riska darījumiem, ar Grupu saistītām personām, vienai tautsaimniecības nozarei, atsevišėiem klientu veidiem, atsevišėiem darījumu veidiem un atsevišėiem nodrošinājuma veidiem. Grupā regulāri tiek veikta kredītportfeĜa analīze ar mērėi novērtēt kredītportfeĜa kvalitāti un koncentrāciju, kā arī izvērtēt portfeĜa attīstības tendences. Kredītriska identificēšanu, pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija. Tirgus risks Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteĦu pārvērtēšanas dēĜ, kas saistīta ar finanšu instrumentu tirgus cenas izmaiĦām valūtas kursu, procentu likmju izmaiĦu un citu faktoru ietekmē. Finanšu instrumentu pozīcijas riska novērtēšanu un lēmumu par limitiem pieĦemšanu Grupā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. Tirgus riska pārvaldību veic tās Bankas biznesa vienības un Bankas meitas uzĦēmumi, kuriem ir tiesības uzĦemties tirgus risku atbilstoši noteiktajiem limitiem un attiecīgā portfeĜa ieguldījumu ierobežojumiem. Tirgus riska mērīšanu un uzĦemto pozīciju novērtēšanu, kā arī pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija.



11

Tirgus riska pārvaldīšanai Grupa nosaka individuālos limitus emitentiem un atsevišėiem finanšu instrumentiem, kā arī produktiem, kam piemīt tirgus risks. Pozīcijas riska novērtēšanai Grupā tiek izmantota arī scenāriju analīze. Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir saistīts ar procentu likmju nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi uz Grupas procentu ienākumiem un ekonomisko vērtību. Procentu likmju riska pārvaldība Grupā tiek īstenota saskaĦā ar Grupas Procentu likmju riska pārvaldības politiku. Procentu likmju riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Grupā veic Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo procentu likmju riska līmeni un Grupas iekšējo limitu sistēmu, uzrauga limitu ievērošanu un procentu likmju pozīciju pārvaldības instrumentu (līdzekĜu) pielietošanu. Procentu likmju riska mērīšanu, pārvaldību un ziĦošanu veic Resursu pārvaldības daĜa. Procentu likmju riska pārvaldību Grupā koordinē Risku un atbilstības direkcija. Grupa veic procentu likmju riska pārvaldību, izmantojot procentu likmju riska jūtīgo aktīvu un pasīvu termiĦu atšėirību analīzi, ilguma analīzi un jutīguma analīzi, kā arī procentu likmju riska stresa testēšanu. Balstoties uz tirgus situācijas analīzi un Grupas finansēšanas struktūru, ALCO nosaka procentu likmes klientu noguldījumiem. Likviditātes risks Likviditātes risks ir iespēja, ka netiek nodrošināta Grupas kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. Likviditātes riska pārvaldības mērėis ir nodrošināt pietiekamu likvīdo aktīvu apjomu iespējamo saistību segšanai. Likviditātes riska pārvaldība Grupā tiek īstenota saskaĦā ar Grupas Likviditātes riska pārvaldības politiku. Par likviditātes riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Grupā ir atbildīga Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo likviditātes riska līmeni, iekšējo limitu sistēmu un likviditātes vadībā izmantojamos instrumentus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Ikdienas likviditātes vadību un kontroli nodrošina Resursu pārvaldības daĜa. Likviditātes riska pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija, kura ir atbildīga arī par likviditātes riska pārvaldības procesa koordinēšanu Grupā. Banka novērtē likviditātes risku, izmantojot scenāriju analīzi. Šim mērėim tiek izstrādāti dažādi scenāriji Bankas darbībai atšėirīgajos apstākĜos: maiga krīze (bāzes scenārijs), bankas krīze, vispārīgā tirgus krīze un kombinētais scenārijs. Banka izvērtē savu likviditātes pozīciju katram scenārijam dažādiem termiĦiem (no 1 līdz 3 mēnešiem). Bankā ir ieviesta likviditātes riska un agrīnas brīdināšanas rādītāju limitu sistēma. Papildus scenāriju analīzei Banka gatavo arī naudas plūsmas prognozi tuvākam gadam, kurā iekĜauj pieĦēmumus par līdzekĜu ticamāko kustību. Aktīvu un pasīvu vispārīgas sabalansētības izvērtēšanai Banka regulāri sagatavo un analīzē likviditātes termiĦstruktūru. 2010. gadā Banka izpilda likviditātes rādītāja un obligāto rezervju normu Latvijas Bankā prasības. Valūtas risks Valūtas risks ir saistīts ar ārvalstu valūtu aktīvu un saistību pozīciju atšėirībām, kas valūtas kursu izmaiĦu rezultātā ietekmē Grupas naudas plūsmu un finanšu rezultātu. Valūtas riska pārvaldīšana Grupā tiek īstenota saskaĦā ar Valūtas riska pārvaldības politiku. Valūtas riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Grupā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. FTKR nosaka pieĦemamo valūtas riska līmeni un iekšējos limitus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Valūtas riska pārvaldību ikdienā veic Resursu pārvaldības daĜa, savukārt valūtas riska pārraudzību un ziĦošanu – Risku un atbilstības direkcija. Grupā ir noteikts atklātās valūtas pozīcijas limits katrā atsevišėā valūtā 10% apmērā no pašu kapitāla un kopējās atklātās valūtas pozīcijas limits – 20% apmērā no pašu kapitāla. Minētie limiti atbilst Latvijas tiesību aktu prasībām. Valūtas riska novērtēšanai Grupā tiek izmantota arī scenāriju analīze. Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus saistošo ārējo un iekšējo tiesību aktu prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, darbinieku un sistēmu darbības, iekšējo procesu nepilnību, kā arī trešo personu darbības vai citu ārējo apstākĜu ietekmes dēĜ, ietverot juridisko risku (soda naudu, ārējo iestāžu piemērotu sankciju, tiesāšanās rezultātā ciestu zaudējumu u.tml. notikumu iestāšanās risks), bet neietverot stratēăisko un reputācijas



12

risku. Operacionālo risku Grupa sīkāk iedala šādās pamatkategorijās: personāla risks, procesu risks, IT un sistēmu risks un ārējais risks. Grupa neuzĦemas/ neakceptē operacionālos riskus, kuru ietekme pārsniedz 10% no Grupas neto gada ienākumiem vai kuru ietekme nav aprēėināma naudas izteiksmē, un kuri vienlaikus ir nepārvaldāmi (nav iespējams tos novērst vai nodrošināties pret to sekām – piemēram, likumdošanas prasību neizpilde u.tml.), neatkarīgi no ekonomiskā ieguvuma, kāds varētu izrietēt no šādu risku uzĦemšanās (t.i., Grupa neveic ar šādu operacionālo risku saistītas darbības). Operacionālā riska pārvaldīšanai Grupa lieto šādas pieejas:

• operacionālā riska pašnovērtēšana – produktu un procesu īpašnieki nodrošina, lai tiktu veikta iespējamo operacionālā riska notikumu identificēšana un novērtēšana, esošo kontroles sistēmu izvērtēšana un nepieciešamo risku ierobežošanas pasākumu analīze, izmantojot pašnovērtēšanas anketas un specializētas aptaujas un apspriedes ar procesā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem;

• operacionālā riska rādītāju noteikšana – statistisko, finanšu un citu rādītāju izmantošana, kuri atspoguĜo dažādu operacionālā riska veidu līmeni un tā izmaiĦas Grupā;

• zaudējumu pieĜaujamā līmeĦa limitu noteikšana; • operacionālā riska mērīšana, reăistrējot un analizējot operacionālā riska notikumus, to nodarīto kaitējuma

apmēru, rašanās cēloĦus un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju (operacionālā riska zaudējumu un incidentu datu bāze);

• „četru acu princips” un pienākumu nošėiršana; • darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānošana; • risku novērtēšana produktu attīstības procesos; • apdrošināšana; • ieguldījumi atbilstošās datu apstrādes un informācijas drošības tehnoloăijās.

as “citadele banka” 2010. gada publiskais p ārskats · 2011. 8. 2. · vair āk k ā 350...

Documents