asinis noņemšana, uzglabāšana un transportēšana ...€¦  · web viewsaturs. 1. asinis. 4....

73
InfPas:01-10.2016/2 Lpp 1 no 49 SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA Primāro paraugu savākšanas kārtība Saturs 1. Asinis.......................................................... 4 1.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem..............................5 1.1.1. Asinis bakterēmijas noteikšanai..........................5 1.1.2. Asinis mikobaktēriju izdalīšanai.........................5 1.2. .......................................Bioķīmiskiem izmeklējumiem 6 1.2.1. Primārā asins parauga ņemšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma..................................................... 6 1.2.2. Primāro paraugu ņemšanas procedūra koaguloģijas rādītāju vai etilalkohola noteikšanai.................................... 7 1.2.3. Primāra asins parauga ņemšanas procedūra imūnhematoloģiskai testēšanai................................... 7 1.3. .........................................Klīniskiem izmeklējumiem 7 1.4. ......................................Seroloģiskiem izmeklējumiem 8 1.4.1. ELISA, aglutinācijas reakcija, Imunoblot, imūnfluorescences metode........................................ 8 1.4.2. Vīrusspecifisko antivielu noteikšana serumā (entero un respiratorie vīrusi)............................................ 8 1.5. Imunoloģiskiem izmeklējumiem.................................8 1.5.1. Imunoloģiskiem izmeklējumiem – limfocītu subpopulāciju noteikšanai..................................................... 8 1.6. ...........................Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem 9 1.6.1. HIV slodzes noteikšanai ar PĶR RL (HIV RNS kvant.).......9 1.6.2. HCV slodzes (HCV RNS kvant.) noteikšanai, HCV genotipēšanai, HBV DNS noteikšanai ar PĶR RL....................9 1.6.3. Herpes grupas vīrusu DNS (Citomegalovīrusa -CMV, Herpes simplex 1 un 2 vīrusu – HSV1/2, Varicella zoster, jeb Herpes zoster vīrusa-VZV, Epšteina-Barra vīrusa – EBV), Enterovīrusu RNS kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai, Borrelia DNS noteikšanai, Ērču encefalīta RNS, Anaplasma phagocytophilum DNS Toxoplasma gondii DNS, Leptospira DNS, Mycobacterium leprae DNS, Tropisko drudžu izraisītāju DNS noteikšana Burkholderia mallei, Burkholderia pseudomallei , Hantaan virus/Seoul virus, Leishmania spp. un Japanese Encephalitis virus ar PĶR..........10 1.7. .................................Parazitoloģiskiem izmeklējumiem 10 2. Urīns.......................................................... 11 2.1. .................................Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem 11

Upload: donga

Post on 26-Sep-2018

219 views

Category:

Documents


1 download

TRANSCRIPT

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 1 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtībaSaturs

1. Asinis................................................................................................................................................41.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem..........................................................................................5

1.1.1. Asinis bakterēmijas noteikšanai..............................................................................................51.1.2. Asinis mikobaktēriju izdalīšanai.............................................................................................5

1.2. Bioķīmiskiem izmeklējumiem..................................................................................................61.2.1. Primārā asins parauga ņemšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma................................61.2.2. Primāro paraugu ņemšanas procedūra koaguloģijas rādītāju vai etilalkohola noteikšanai.....71.2.3. Primāra asins parauga ņemšanas procedūra imūnhematoloģiskai testēšanai..........................7

1.3. Klīniskiem izmeklējumiem.......................................................................................................71.4. Seroloģiskiem izmeklējumiem..................................................................................................8

1.4.1. ELISA, aglutinācijas reakcija, Imunoblot, imūnfluorescences metode..................................81.4.2. Vīrusspecifisko antivielu noteikšana serumā (entero un respiratorie vīrusi)..........................8

1.5. Imunoloģiskiem izmeklējumiem...............................................................................................81.5.1. Imunoloģiskiem izmeklējumiem – limfocītu subpopulāciju noteikšanai...............................8

1.6. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem.................................................................................91.6.1. HIV slodzes noteikšanai ar PĶR RL (HIV RNS kvant.)........................................................91.6.2. HCV slodzes (HCV RNS kvant.) noteikšanai, HCV genotipēšanai, HBV DNS noteikšanai ar PĶR RL.........................................................................................................................................91.6.3. Herpes grupas vīrusu DNS (Citomegalovīrusa -CMV, Herpes simplex 1 un 2 vīrusu – HSV1/2, Varicella zoster, jeb Herpes zoster vīrusa-VZV, Epšteina-Barra vīrusa – EBV), Enterovīrusu RNS kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai, Borrelia DNS noteikšanai, Ērču encefalīta RNS, Anaplasma phagocytophilum DNS Toxoplasma gondii DNS, Leptospira DNS, Mycobacterium leprae DNS, Tropisko drudžu izraisītāju DNS noteikšana – Burkholderia mallei, Burkholderia pseudomallei, Hantaan virus/Seoul virus, Leishmania spp. un Japanese Encephalitis virus ar PĶR....................................................................................................................................10

1.7. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem..........................................................................................102. Urīns................................................................................................................................................11

2.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem........................................................................................112.2. Bioķīmiskiem izmeklējumiem................................................................................................11

2.2.1. Primārā diennakts urīna savākšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma.........................112.2.2. Primārā urīna spontānas porcijas savākšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma...........122.2.3. Primāro paraugu ņemšanas procedūra etilalkohola noteikšanai...........................................12

2.3. Klīniskiem izmeklējumiem.....................................................................................................122.4. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem..........................................................................................132.5. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem...............................................................................13

2.5.1. Citomegalovīrusa DNS (CMV DNS), Masalas (Rubeola), masaliņas (Rubella), Epidēmiskā parotīta, Zikas vīrusu RNS noteikšana, Leptospira spp. 16S RNS, Tropisko drudžu izraisītāju DNS noteikšana – Burkholderia mallei, Burkholderia pseudomallei, Hantaan virus/Seoul virus, Leishmania spp. un Japanese Encephalitis virus ar PĶR, M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence.........................................................................................................................................13

2.6. Imūnķīmiskiem izmeklējumiem (Legionella Ag noteikšana).................................................132.7. Virusoloģiskiem izmeklējumiem............................................................................................13

2.7.1. Urīna paraugi masalu vīrusa izolēšanai un identificēšanai...................................................133. Fekālijas..........................................................................................................................................14

3.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem........................................................................................143.2. Klīniskiem izmeklējumiem.....................................................................................................143.3. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem..........................................................................................143.4. Virusoloģiskiem izmeklējumiem (enterovīrusi, virusālas dabas akūto gastroenterītu un hepatīta A izraisītāji)...........................................................................................................................153.5. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem....................................................................................15

4. Cerebrospinālais šķidrums (lumbālpunktāts)..................................................................................16

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 2 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

4.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem........................................................................................164.2. Klīniskiem un bioķīmiskiem izmeklējumiem.........................................................................164.3. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem...............................................................................16

4.3.1. Herpes grupas vīrusu DNS (Citomegalovīrusa -CMV, Herpes simplex 1 un 2 vīrusu – HSV1/2 , Varicella zoster, jeb Herpes zoster vīrusa-VZV, Epšteina-Barra vīrusa – EBV), Enterovīrusu RNS kvalitatīvai noteikšanai, Borrelia DNS, Ērču encefalīta RNS, Anaplasma phagocytophilum DNS Enterovīrusu RNS noteikšanai, EBV DNS noteikšanai, Toxoplasma gondii DNS, Bakteriālo meningītu izraisītāju DNS (S.pneumoniae, H. Influenzae b tipa, Neisseria meningitidis, Streptococcus grupas B, Listeria monocytogenes vai S.pneumoniae, H. Influenzae b tipa, Neisseria meningitidis), Leptospira sp. 16S RNS, Cryptococcus neoformans DNS, M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence...................................................................................16

4.4. Virusoloģiskiem izmeklējumiem............................................................................................174.4.1. Enterovīrusu (t.sk. poliovīrusu) izolēšana un identificēšana audu kultūrā...........................17

4.5. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem..........................................................................................174.6. Imūnķīmiskiem izmeklējumiem.............................................................................................17

5. Krēpas.............................................................................................................................................185.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem........................................................................................185.2. Klīniskiem izmeklējumiem.....................................................................................................185.3. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem..........................................................................................185.4. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem...............................................................................18

6. Bronhu skalojumi, Bronhoalveolārā lavāža (BAL)........................................................................196.1 Mikrobioloģijas izmeklējumiem...................................................................................................196.2. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem....................................................................................196.3. Bronhoalveolārā lavāža (BAL) izmeklējumam uz Aspergillus Ag.............................................20

7. Uztriepes.........................................................................................................................................207.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem........................................................................................20

7.1.1. Uztriepes no augšējiem elpošanas ceļiem.............................................................................207.1.2. Klīnisko paraugu noņemšana C. diphtheriae un citu potenciāli toksigēno korinebaktēriju: C. ulcerans un C. pseudotuberculosis izolēšanai................................................................................20

7.1.2.1. Uztriepes no kakla..........................................................................................................207.1.2.2. Uztriepes no deguna.......................................................................................................217.1.2.3. Ādas bojājumu paraugi..................................................................................................217.1.2.4. Acu bojājumi..................................................................................................................217.1.2.5. Maksts bojājumi.............................................................................................................21

7.1.3. Materiāla noņemšana ādas un seksuāli transmisīvo slimību diagnostikai............................217.1.3.1. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz Neisseria gonorrhoeae.........................................227.1.3.2. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz vaginālo gardnerellozi un raugiem līdzīgām sēnītēm........................................................................................................................................227.1.3.3. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz uroģenitālo hlamidiozi.........................................227.1.3.4. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz uroģenitālo mikoplazmozi....................................237.1.3.5. Materiāla noņemšana izmeklēšanai uz dziedzerērci Demodex folliculorum hominis....237.1.3.6. Patogēnu sēnīšu diagnostika: natīvo preparātu mikroskopija, uzsējums uz sēnītēm.....237.1.3.7. Materiāla noņemšana izmeklēšanai uz kašķa ērci Sarcoptes scabiei scabici................247.1.3.8. Materiāla noņemšana prostatas sekrēta izmeklēšanai....................................................24

7.1.4. Materiāla paņemšana izmeklēšanai uz B.pertussis un B.parapertussis ar bakterioloģiskām un molekulāri bioloģiskām metodēm..............................................................................................24

7.2. Virusoloģiskiem, bakterioloģiskiem un molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem................257.2.1. Rīkles gala un deguna eju uztriepe respiratoro un entero vīrusu RNS/DNS noteikšanai, (A un B tipa gripas vīrusu, A un B tipa respiratoro sinticiālo vīrusu, adenovīrusu, metapneimovīrusu, koronavīrusu 229E/NL63 un OC43, 1., 2., 3. un 4. tipa paragripas vīrusu, rinovīrusu,

2

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 3 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

enterovīrusu, bokavīrusu RNS/DNS ar Multiplex PĶR), masalas un masaliņu vīrusu molekulāri bioloģiskai diagnostikai un vīrusa kultivēšanai..............................................................................257.2.2. Acu konjunktīvas uztriepe adeno un Herpes simplex vīrusu noteikšanai.............................267.2.3. Dzemdes kakla iztriepe cilvēka papilomas vīrusu (HPV) noteikšanai.................................267.2.4. Dzemdes kakla iztriepe Herpes simplex vīrusu noteikšanai.................................................267.2.5. Urīnizvadkanāla uztriepe Herpes simplex vīrusu noteikšanai..............................................277.2.6. Ādas un gļotādas uztriepe uz priekšmetu stikliņa Herpes simplex vīrusu noteikšanai.........277.2.7. Ādas nokasījumi vai uztriepes (vezikulas, pustulas, čūlas, kreveles) Herpes simplex vīrusu noteikšanai......................................................................................................................................277.2.8. Materiāla noņemšana testēšanai uz Chlamydia trachomatis un Neisseria gonorrhoeae ribosomālās RNS (rRNS) ar izotermiskās amplifikācijas metodi (PANTHERA COMBO 2 Assay, Gen-Probe)......................................................................................................................................27

7.2.8.1. Materiāla noņemšana no dzemdes kakla kanāla............................................................287.2.8.2. Materiāla noņemšana no uretras....................................................................................287.2.8.3. Urīna paņemšana analīzei..............................................................................................287.2.8.4. Materiāla noņemšana no vagīnas...................................................................................297.2.8.5. Materiāla noņemšana no rīkles......................................................................................297.2.8.6. Materiāla noņemšana no taisnās zarnas.........................................................................29

7.2.9. Materiāla noņemšana testēšanai uz Chlamydia trachomatis DNS; Treponema pallidum DNS; Chlamydia trachomatis, Ureaplasma DNS (sugas-Parvum un Urealyticum), Mycoplasma genitalium, Mycoplasma hominis...................................................................................................29

7.2.9.1. Materiāla noņemšana no dzemdes kakla kanāla............................................................297.2.9.2. Materiāla noņemšana no uretras....................................................................................307.2.9.3. Urīna paņemšana analīzei..............................................................................................307.2.9.4. Materiāla noņemšana no vagīnas...................................................................................307.2.9.5. Materiāla noņemšana no rīkles......................................................................................317.2.9.6. Materiāla noņemšana no taisnās zarnas.........................................................................31

8. Augļa ūdens.....................................................................................................................................318.1. Herpes simplex vīrusu, CMV DNS, Toxoplasma DNS noteikšanai.......................................31

9. Ērces................................................................................................................................................3210. Biopsijas un autopsijas paraugi virusoloģiskiem un molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem. 3211. Vides paraugu savākšanas kārtība...............................................................................................32

11.1 Ūdens paraugi virusoloģiskiem izmeklējumiem.........................................................................3211.2. Virsmas nomazgājumu paņemšana............................................................................................3311.3. Ķirurģisko materiālu un instrumentu izmeklēšana....................................................................33

Literatūras saraksts..................................................................................................................................33PIELIKUMI............................................................................................................................................34

1. Garā klepus laboratoriskā diagnostika............................................................................................342. Paraugu ņemšanas kārtība gripas un citu akūto respiratoro virusālo infekciju diagnostikai..........393. Informācija par paraugu paņemšanu masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vīrusu PĶR diagnostikai un vīrusu izolācijai.........................................................................................................414. Instrukcija par izmeklēšanas kārtību gadījumos ar aizdomām par MERS-CoV infekciju.............435. Instrukcija par klīnisko materiālu ņemšanas kārtību un transportēšanu uz LIC laboratoriju gadījumos ar aizdomām par Ebola vīrusinfekciju...............................................................................456. Informācija par Zikas vīrusa infekcijas diagnostiku.......................................................................46

3

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 4 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Informācija par izmeklējamiem materiāliem, īpašiem transportēšanas apstākļiem, rezultātu izsniegšanas laikiem, konkrētiem izmeklējumiem ir apkopota dokumentā: „Informācija pasūtītājiem: nosakāmie rādītāji, izmeklējamais materiāls, tā uzglabāšana un transportēšana, plānotais izpildes grafiks” (pieejama SIA RAKUS mājas lapā www.aslimnica.lv).

1. AsinisAsins noņemšanai izmanto standarta venopunkcijas procedūru, uzsējumiem ievēro stingru

aseptiku. Izmantot tikai vienreizējas sistēmas asins noņemšanai (piem., monovetes, vakutainerus, pudeles asins uzsējumam u.tml.) atbilstoši ražotāja un laboratorijas rekomendācijām. Visos gadījumos, kad izmeklēšanai var izmantot gan asins serumu, gan arī plazmu, priekšroka ir serumam (stabilāks par plazmu). Tāpēc atbilstoši jāizvēlas vienreizējās sistēmas asins noņemšanai.

Asins noņemšanas kārtība:

Nr.p.k.

Asins noņemšanas

sistēmas

Primārais paraugs Testi

1. Bact/ALERT pudeles“Serum”

„Vacutest”

Asinis bez antikoagulantaMikrobioloģiskie testi (asins uzsējumi)

Mikrobioloģiskie un virusoloģiskie testi (seroloģija) t.sk. Botulisma bioproves

2. “Serum” Asinis bez antikoagulanta Standarta bioķīmijas testiVairogdziedzera hormoniImūnhematoloģijas testi (ABO, Rh(D))Molekulāri bioloģiskie testi Seroloģiskie testi (Anti-v un Ag noteikšana)

3. “Coagulation” Asinis ar nātrija citrātu Hemokoagulācijas testi (Protrombīns u.c.) Etilalkohola noteikšana

4. “EDTA” Asinis ar EDTA Hematoloģiskā testēšana (klīniskā asins aina)Asinis uz malāriju un filarioziImunoloģiskie testi (limfocītu subpopulāciju noteikšana)Molekulāri bioloģiskie testi

5. “Li-Heparin” Asinis ar litija heparīnu Reducētais glutations, troponīns, D-dimēri, CK-MB

4

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 5 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

1.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

1.1.1. Asinis bakterēmijas noteikšanai

Prasības:1) noņemt adekvātu asins tilpumu- vienā noņemšanas reizē 30- 40 ml, bērniem mazāk2) šo tilpumu sadalīt vienādi starp punkcijām no divām vēnām, kas dod iespēju interpretēt ādas komensālo mikroorganismu izdalīšanu, ja tie iegūti tikai vienā no paralēlajām vēnu punkcijām.Asins tilpumu un Bact/ALERT pudeļu izvēle:Pieaugušajiem un lielākiem bērniem: 30- 40 ml sadalot uz divām vēnu punkcijām 2 pudeļu komplektiem; (viens komplekts sastāv no 5-10 ml asins Bact/ALERT aerobā pudelē un 5-10 ml asins Bact/ALERT anaerobā pudelē), zīdaiņiem – 1ml, bērniem 1-6 g. v. 1ml uz katru gadu.Materiāla noņemšanas tehnika:1) pudelei noņem plastmasas vāciņu, gumijas korķīti dezinficē ar 70° etilspirtu 1 min. vai citu dezinfekcijas līdzekli,2) dezinficē vēnas punkcijas vietu:

- notīra ādu ar 70° etilspirtu,- atļauj dezinfekcijas līdzeklim nožūt,

Piezīme: Nepalpēt vēnu pēc dezinfekcijas!3) noņem asinis ar vakutainera adatu un iesēt pudelē cauri pudeles korķim,Piezīme: Saglabāt pudeles šifru uz etiķetes!4) uz atsevišķas uzlīmes raksta slimnieka vārdu, uzvārdu un nodaļu, to līmē pudeles brīvajā vietā.Stabilitāte: Asins uzsējumus jānogādā laboratorijā pēc iespējas ātrāk- ne vēlāk kā 24 stundas pēc noņemšanas!Aizliegts:1. Atvērt barotni un asinis uzsēt atvērtā pudelē!2. Kultivēt uzsējumus nodaļu termostatos!

1.1.2. Asinis mikobaktēriju izdalīšanai

Prasības:Savāciet asinis, izmantojot tauriņveida komplektu bez antikoagulanta un inokulējiet tieši BacT/ALERT MB pudelē pie pacienta gultas (3-5 ml uz pudeli). Lai novērstu pārmērīgu inokolāciju monitorējiet asins tilpuma iekļūšanu pudelē, izmantojot 5 ml dalījuma atzīmes uz pudeles uzlīmes.Asins tilpumu un Bact/ALERT pudeļu izvēle:Izmanto BacT/ALERT MB pudeles, kurās sēj pa 5 ml asiņu.Materiāla noņemšanas tehnika:1) pudelei noņem plastmasas vāciņu, gumijas korķīti dezinficē ar 70° etilspirtu 1 min.,2) dezinficē vēnas punkcijas vietu:

- notīra ādu ar 70° etilspirtu,- ar joda tinktūrā samērcētu tamponu dezinficē ādu, sākot no centra koncentriski uz perifēriju 1

min.,- atļauj joda tinktūrai nožūt,

Piezīme: Nepalpēt vēnu pēc dezinfekcijas!3) Savāciet asinis, izmantojot tauriņveida komplektu bez antikoagulanta un inokulējiet tieši BacT/ALERT MB pudelē pie pacienta gultas (3-5 ml uz pudeli),4) pēc vēnas punkcijas noņem joda tinktūru no ādas ar 70° etilspirtu,Piezīme: Saglabāt pudeles šifru uz etiķetes!5) uz atsevišķas uzlīmes raksta slimnieka vārdu, uzvārdu un nodaļu, to līmē pudeles brīvajā vietā.

5

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 6 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Stabilitāte: Asins uzsējumus jānogādā laboratorijā pēc iespējas ātrāk- ne vēlāk kā 24 stundas pēc noņemšanas!Aizliegts:1. Atvērt barotni un asinis uzsēt atvērtā pudelē!2. Kultivēt uzsējumus nodaļu termostatos!

1.2. Bioķīmiskiem izmeklējumiem

1.2.1. Primārā asins parauga ņemšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Pareizi nomarķēt asins stobru, uzrādot pacienta vārdu, uzvārdu, nodaļu, materiāla noņemšanas datumu, laiku.- Asins paraugu jāņem tukšā dūšā, pēc apm. 12 stundu atturēšanās no ēšanas, smēķēšanas, alkohola lietošanas.- Asinis jāņem no rīta, laika intervālā starp plkst. 7:00 un 9:00.- Pacients var gulēt vai sēdēt, bet tieši pirms asins ņemšanas 20-30 min laikā fiziskai aktivitātei jābūt minimālai.Piezīme: Ilgstoša stāvoša poza izraisa hemokoncentrāciju, kas savukārt ietekmē testējamo parametru lielumus, palielinot tos!- Pirms venopunkcijas veikšanas flebotomistam ir jāpārbauda pacienta identifikācija.- Asins ņemt no elkoņa vēnas, ādu dezinficēt ar 70º izopropanolu vai etilspirtu, notīrot virzienā no centrālās vietas uz malām.- Pēc spirta iztvaikošanas uzlikt žņaugu 10-15 cm augstāk par punktējamo vietu, asinsrites apturēšanai un vēnas piepūšanai (pēc spirta iztvaikošanas vēnu atkārtoti nepalpēt).- Žņauga uzlikšana ne ilgāk par 1-2 min; pacientam nevajag sažņaugt un atlaist dūri. Veikt venopunkciju.- Nelietot pirmo asins devu (1ml) priekš koagulācijas testiem, jo tajā ir ādas tromboplastīna piejaukumi, kas ietekmē rezultātus.Piezīme: Kopējais asins paraugu ņemšanas laiks - ne ilgāks par 6 min. - Rekomendētais noņemtās asins daudzums no pieaugušajiem 5-10 ml, no bērniem 2-5 ml, no jaundzimušajiem 0,5-2 ml. - Kategoriski aizliegta asins ņemšana no tās vēnas, kurā tika ievadītas zāles vai šķīdumi - tikai no otras rokas, gadījumā, ja izmeklējumu ir jāveic uzreiz.- Citos gadījumos asins ņemšana tiek rekomendēta:- pēc 1 stundas , ja tika ievadīti šķīdumi, kas satur aminoskābes, olbaltuma hidrolizātus, elektrolītus, vai šķīdumi ar augstu ogļhidrātu koncentrāciju;- pēc 8 stundām , ja tika ievadītas taukainas emulsijas.- Ārstnieciskās zāles, kas ir spējīgas ietekmēt nozīmētā testa rezultātus, nelietot 2-3 dienas pirms izmeklēšanas, ja tas ir iespējams, atkarībā no pacienta stāvokļa. - Citos gadījumos asinis jāņem pirms zāļu lietošanas un izvērtējot analīžu rezultātus ņemt tos vērā.

Asins stobra maisīšana:- obligāta, asins vienmērīgai sajaukšanai ar antikoagulantiem, lai neveidotos recekļi,- obligāta, lai veicinātu ātru sarecēšanu, ja nav antikoagulanta,- nedrīkst kratīt (veido hemolīzi).Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā stundas laikā pēc noņemšanas. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80 C.

6

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 7 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

1.2.2. Primāro paraugu ņemšanas procedūra koaguloģijas rādītāju vai etilalkohola noteikšanai

Pacienta sagatavošana: īpaša sagatavošana nav nepieciešama.Ja ir nozīmēti gan koagulogijas testi, gan etilalkohola testēšana, jāņem 2 stobriņi, katram stobriņam jānoformē attiecīgs nosūtījums.Materiāla noņemšana: - Asins paraugus ņem no virspusējās vēnas stobriņā, kas apstrādāts ar nātrija citrātu (2,9-3,0 ml).- Punkcijas vietā ādas apstrāde: koaguloģijas testiem - ar izopropanolu, etilalkohola noteikšanai - ar furacilīna šķīdumu (1:500), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu etilspirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. - Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas stobriņa saturu vairākas reizes viegli samaisa.- Uz katra stobriņa ir etiķete ar pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, ņemšanas datumu, nodaļu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā stundas laikā pēc noņemšanas. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie istabas temperatūras (+220C+ 240C).

1.2.3. Primāra asins parauga ņemšanas procedūra imūnhematoloģiskai testēšanai

Pacienta sagatavošana: īpaša sagatavošana nav nepieciešama.- Monoveti vai „vacutest” marķē pie pacienta gultas.- ABO piederību nosaka pie pacienta gultas.- Uz stobriņa etiķetes norāda: - pacienta vārdu, uzvārdu,- asins noņemšanas datumu,- personas koda pirmo daļu vai dzimšanas gadu,- asins grupu (O, A, B, AB),- nodaļu.Piezīme: Paraugu ar nosūtījumu nekavējoties piegādā uz laboratoriju!Nosūtījumā obligāti jāuzrada persona, kas noņēma asinis!

1.3. Klīniskiem izmeklējumiem

Materiāls: asinis ar EDTA.

Rādītāji: automatizētā hematoloģiskā testēšana, retikulocīti, leikocitārā formula, eritrocītu grimšanas ātrums.Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana: No rīta (kritiskajos gadījumos paraugu var ņemt jebkurā diennakts laikā), 12 stundas pēc ēšanas (lai izslēgtu hormonālo un citu analītu ietekmi). Pareiza Monovetes piepildīšana (virzulis pilnībā iznācis ārā). Pēc noņemšanas rūpīgi jāsamaisa ar antikoagulantu, apgriežot (180) Monovetes vai Vacutest vismaz 5 reizes. Pie apgriešanas asinīm vienmēr jāpārplūst no viena gala līdz otram.Stabilitāte: Pie temperatūras +200C līdz +250C var glabāt līdz 4 stundām (maksimāli 6 stundas).Pie temperatūras +40C līdz +80C var glabāt līdz 24 stundām.Paraugu nedrīkst sasaldēt.

1.4. Seroloģiskiem izmeklējumiem

1.4.1. ELISA, aglutinācijas reakcija, Imunoblot, imūnfluorescences metode

Pacienta sagatavošana: Vēlams noņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas.7

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 8 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Noņemšana: Venozās asins noņemšanai izmantot vienreizējas sistēmas bez antikoagulanta vai ar antikoagulantu EDTA 2,7–7 ml apjomā. Stabilitāte un transports: Iegūtās asinis var uzglabāt temperatūrā +180C līdz +250C ne ilgāk par 12 stundām vai temperatūrā +40C līdz +80C ne ilgāk par 24 stundām, ja vēlāk, tad jāatdala serums vai plazma no eritrocītiem un tad var uzglabāt līdz transportēšanai temperatūrā +40C līdz +80C no 7-10 dienām. Nosūtījumā obligāti jāatzīmē parauga tips (serums vai plazma) un materiāla noņemšanas datums, laiks. Ja transportēšana ir paredzēta vēlāk kā pēc 7-10 dienām, tad serums vai plazma jāsasaldē temperatūrā -200C, atzīmējot uz nosūtījuma, ka materiāls bija sasaldēts un transportē sasaldētā veidā. Piezīme: Hemolītisks, lipēmisks vai bakteriāli piesārņots asins paraugs nav derīgs seroloģiskajām reakcijām! Laboratorija nenes atbildību par testēšanas rezultāta precizitāti, ja netika ievēroti paraugu noņemšanas, uzglabāšanas un transportēšanas noteikumi.Nosūtījumu formas: Veidlapu Ns-I:01; Ns-I:04; Ns:06- aktuālā versija vai Medicīniskā dokumentācija Veidlapa HIV5 (tikai uz anti-HIV ½IFA).

1.4.2. Vīrusspecifisko antivielu noteikšana serumā (entero un respiratorie vīrusi)

Pacienta sagatavošana: Vēlams noņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas.Noņemšana: Parauga ņemšanai izmanto vakuuma stobriņus/stobriņus bez antikoagulanta, no vēnas aseptiski ņem asinis (4-6 ml); savākto materiālu 1 stundu patur istabas temperatūrā un pēc tam glabā no +20C līdz +80C, ne ilgāk par 48 stundām. Ja nav iespējams ātri nogādāt paraugu laboratorijā, obligāti sterili atdala serumu. Imunoloģiskā stāvokļa novērtēšanai ņem vienu asins paraugu.Piezīme: Hemolītisks, lipēmisks vai bakteriāli piesārņots serums nav derīgs seroloģiskajām reakcijām.Stabilitāte un transports: Atdalīto serumu pārnes tīrā stobriņā ar vāciņu. Šādā veidā to var uzglabāt līdz transportēšanai temperatūrā no +40C līdz +80C līdz piecām dienām. Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

1.5. Imunoloģiskiem izmeklējumiem

1.5.1. Imunoloģiskiem izmeklējumiem – limfocītu subpopulāciju noteikšanai

Pacienta sagatavošana: Vēlams noņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas.Noņemšana: Venozās asins noņemšanai izmantot vienreizējās sistēmas asins noņemšanai (monovetes, vakutaineri u.tml.) ar K3 EDTA 2,7 –7 ml apjomā atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Pēc asins noņemšanas rūpīgi samaisīt paraugu ar antikoagulantu lai nepieļautu recekļa izveidošanas.Stabilitāte un transports: Asins paraugs ar EDTA jānogādā uz laboratoriju ne vēlāk kā 24 stundas pēc asins noņemšanas. Pirms transportēšanas un transportēšanas laikā uzglabāt temperatūrā no +200C līdz + 250C. Nedrīkst ievietot asins paraugu ledusskapī vai transportēt aukstā laikā, neievietojot termoizolējošā konteinerā!Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:05- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

1.6. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

1.6.1. HIV slodzes noteikšanai ar PĶR RL (HIV RNS kvant.)

Pacienta sagatavošana: Vēlams noņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas.

8

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 9 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Noņemšana: Venozās asins noņemšanai izmantot vienreizējas sistēmas asins noņemšanai (monovetes, vakutaineri u.tml.) ar K3 EDTA 4 –7 ml pieaugušiem, 2,7-4 ml bērniem atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Lai antikoagulanta koncentrācija būtu pareiza un neveidotos recekļi, svarīgi asinis uzpildīt līdz atzīmei uz stobriņa un asinis rūpīgi samaisīt, apgriežot stobriņu otrādi 8-10 reizes. Nekratīt, lai neizsauktu hemolīzi!HIV slodzes noteikšanai jaundzimušajiem:HIV RNS izmeklēšanai ir nepieciešams venozas asins paraugs (nedrīkst izmantot asinis, kas ņemtas

no nabas vēnas) monovetē, vakutainerā vai citā asins noņemšanas slēgtās sistēmas stobriņā ar antikoagulantu EDTA ne mazāku par 2,7 ml. Bērniem ar augstu hematokrītu jāņem lielāks asins apjoms - 2 stobriņi x 2,7ml vai viens lielāka apjoma stobriņš ar EDTA. Stabilitāte un transports: Asinis jānogādā uz LIC laboratoriju 5 st. laikā pēc asins noņemšanas, līdz nogādāšanai un

transportēšanas laikā uzglabāt temperatūrā no +4C līdz +25C. Ja nogādāšana 5 stundu laikā nav iespējama, tad jāatdala plazma un plazmas paraugs 1,2 -1,5 ml

sterilā mikrostobriņā ar aizskrūvējamu vāciņu jānogādā laboratorijā 24 stundu laikā pēc asins noņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabāt temperatūrā no +4C līdz +25C. Ja ir iespējams stingri kontrolēt un ievērot temperatūru no + 2C līdz +8C robežās, tad

nogādāšanas laiks var būt līdz 48 stundām. Plazma jāatdala, centrifugējot asins paraugu pie 800-1600 x g 20 min istabas temperatūrā. Atdalīta

plazma jāpārnes 2,0 ml sterilā polipropilēna stobriņā ar aizskrūvējamu vāciņu, izmantojot vienreizējo plastmasas pipeti vai automātisko pipeti ar speciāliem uzgaļiem ar aerosola barjeru (filtriem). Šī manipulācija jāizpilda maksimāli tīros apstākļos (vēlams, sterili), ievērojot darba ar potenciāli infekciozu materiālu noteikumus. Vislabāk izpildīt plazmas pārnešanu sterilā stobriņā 2.klases biodrošības kabinetā. Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:04- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

1.6.2. HCV slodzes (HCV RNS kvant.) noteikšanai, HCV genotipēšanai, HBV DNS noteikšanai ar PĶR RL

Pacienta sagatavošana: Vēlams noņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas.Noņemšana: Venozās asins noņemšanai izmantot vienreizējas sistēmas asins noņemšanai (monovetes, vakutaineri u.tml.) bez antikoagulanta seruma iegūšanai vai ar EDTA 4–7 ml, bērniem - 2,7- 4 ml, atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Lai antikoagulanta koncentrācija būtu pareiza un neveidotos recekļi, svarīgi asinis uzpildīt līdz atzīmei uz stobriņa un asinis rūpīgi samaisīt apgriežot stobriņu otrādi 8-10 reizes. Nekratīt, lai neizsauktu hemolīzi!Piezīme: Ja paraugs ir plānots arī HIV vīrusa slodzes noteikšanai, tad jāņem asinis ar EDTA, un jārīkojas, kā ir aprakstīts punktā 1.6.1.Stabilitāte un transports: Asins paraugs jāpiegādā uz laboratoriju ne vēlāk kā 5 stundas pēc asins noņemšanas. Pirms transportēšanas un transportēšanas laikā uzglabāt temperatūrā no +20 līdz +250 C. Asinis jānogādā uz LIC laboratoriju 5 st. laikā pēc asins noņemšanas, līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā jāuzglabā temperatūrā no +4C līdz +25C. Ja nogādāšana 5 stundu laikā nav iespējama, tad jāatdala plazma un plazmas paraugs 1,2 -1,5 ml sterilā mikrostobriņā ar aizskrūvējamo vāciņu jānogādā laboratorijā 24 stundu laikā pēc asins noņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabāt temperatūrā no +4 līdz +25C. Ja ir iespējams stingri kontrolēt un ievērot temperatūru no + 2 līdz +8 C robežās, tad nogādāšanas laiks var būt līdz 48 stundām.

9

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 10 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Plazma jāatdala centrifugējot asins paraugu pie 800-1600 x g 20 min istabas temperatūrā. Atdalīta plazma jāpārnes 2.0 ml sterilā polipropilēna stobriņā ar aizskrūvējamo vāciņu izmantojot vienreizējo plastmasas pipeti vai automātisku pipeti ar speciāliem uzgaļiem ar aerosola barjeru (filtriem). Šī manipulācija jāizpilda maksimāli tīros apstākļos (vēlams, sterili) ievērojot darba ar potenciāli infekciozu materiālu noteikumus. Vislabāk izpildīt plazmas pārnešanu sterilā stobriņā 2.klases biodrošības kabinetā.

Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:04- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

1.6.3. Herpes grupas vīrusu DNS (Citomegalovīrusa -CMV, Herpes simplex 1 un 2 vīrusu – HSV1/2, Varicella zoster, jeb Herpes zoster vīrusa-VZV, Epšteina-Barra vīrusa – EBV), Enterovīrusu RNS kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai, Borrelia DNS noteikšanai, Ērču encefalīta RNS, Anaplasma phagocytophilum DNS Toxoplasma gondii DNS, Leptospira DNS, Mycobacterium leprae DNS, Tropisko drudžu izraisītāju DNS noteikšana – Burkholderia mallei, Burkholderia pseudomallei, Hantaan virus/Seoul virus, Leishmania spp. un Japanese Encephalitis virus ar PĶR* Brucella species DNS, Coxiella burnetii DNS, Yersinia pestis DNS, Bacillus anthracis DNS, Francisella tularensis DNS Pacienta sagatavošana: Vēlams noņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas.Noņemšana: Venozās asins noņemšanai izmantot vienreizējas sistēmas asins noņemšanai (monovetes, vakutaineri, vacutesti u.tml.) ar K3 EDTA pieaugušajiem 3,5 - 7.5ml, bērniem 1,2 – 3,5ml, atbilstoši ražotāja rekomendācijām. Pēc asins noņemšanas rūpīgi samaisīt paraugu ar antikoagulantu, lai nepieļautu recekļa izveidošanos.Piezīme: Gadījumā, ja nozīmēti vairāki rādītāji, nepieciešams maksimālais materiāla apjoms, mazāks apjoms var samazināt metodes jūtīgumu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā 24 stundu laikā pēc noņemšanas. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Ja piegādei nepieciešams ilgāks laiks, tad nosūta no asinīm ar EDTA atdalītu plazmu sterilā stobriņā ar skrūvējamo korķi pieaugušajiem 1,5 - 3,5ml, bērniem 0,5 – 1,5ml. Atdalīto plazmu nogādāt laboratorijā 48 stundu laikā pēc noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz +80C.Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:01, Ns-MB:02; Ns-V:06- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.*Uzmanību! Paraugu sūtīt speciālā 6.2 klases bioloģiski bīstamo materiālu transportēšanas konteinerā!

1.7. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Asins uz asins parazītiem . Asinis noņem vakutainerī (2,7 ml) ar EDTA, samaisa (vairākas reizes apgriezt stobriņu, lai EDTA vienmērīgi samaisītos ar asinīm). Asinis vakutainerā uz laboratoriju nogādā nekavējoties, jo paraugus izmeklēšanai jāsagatavo pēc iespējas nekavējoties – 1 stundas laikā.Asinis uz filariozi. Asinis ņem diennakts dažādos laikos – gan dienā, gan naktī.Asinis uz malāriju. LIC stacionāra pacientiem akūtos gadījumos paraugus izmeklē nekavējoties („Cito” izmeklēšana ~ 4 stundu laikā). Visos citos gadījumos nekavējoties tiek sagatavoti preparāti izmeklēšanai, bet tiek izmeklēti ~ 24 stundu laikā. Asinis uz malāriju var noņemt jebkurā diennakts laikā gan temperatūras pacēluma laikā, gan starp temperatūras periodos (lēkmes laikā būs pārsvarā gredzenveida formas).

10

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 11 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

2. Urīns

2.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

Pacienta sagatavošana:1) urīnu savāciet agri no rīta- nakts porciju, 2) pirms urīna savākšanas pacientam nelietot šķidrumu, 3) pirms materiāla noņemšanas pacientam rūpīgi jānotīra urīnceļu atvere un ārējie

dzimumorgāni, lai urīns nesaskartos ar apkārtējo mikrofloru, 4) urīnu savāciet no vidējās porcijas sterilos urīna savākšanas traukos vai stobriņos ar

konservantu.Materiāla noņemšanas tehnika:

Sievietēm:- pirms materiāla noņemšanas nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni,- materiāla noņemšanas telpā apmazgājiet kaunuma lūpas un uretrālo atveri ar ziepjūdeni

virzienā uz taisno zarnu, noskalojiet ar ūdeni un nosusiniet ar papīra salveti,- turiet pavērtas lielās kaunuma lūpas, ļaujiet notecēt pirmajiem urīna mililitriem, neaizturot

urināciju savāciet 5-10 ml sterila urīna,- sterilo urīna savākšanas trauku ar savākto urīnu aizveriet ar sterilu vāciņu.Vīriešiem:- nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni,- pirms urinēšanas atvelciet priekšādiņu,- ļaujiet notecēt pirmajiem urīna mililitriem un savāciet urīna vidējo porciju 5-10 ml sterilā urīna

savākšanas traukā un aizveriet to ar sterilu vāciņu vai speciālā stobriņā ar konservantu- borskābi.

Stabilitāte un transports:Urīnu, kas savākts sterilos urīna traukos, pēc iespējas ātrāk nogādājiet laboratorijā. Istabas temperatūrā urīnu neturiet ilgāk par 2 stundām. Ja nav iespējams nogādāt savākto urīnu laboratorijā 2 stundu laikā, glabājiet pie +2 0C līdz +80C ne ilgāk kā 24 stundām.Konservētu urīnu, kas noņemts stobriņos ar borskābi, transportējiet uz laboratoriju istabas temperatūrā ne ilgāk kā 24 stundu laikā. Urīnu, kas noņemts testēšanai uz Cryptococcus antigēnu, jānogādā laboratorijā pēc iespējas ātrāk, +20C līdz +80C var glabāt tikai 2 stundas.Mycobacterium (t.sk. tuberkulozes) izmeklējumiem urīnu savāc sterilos urīna traukos, un pēc iespējas ātrāk nogādājiet laboratorijā. Istabas temperatūrā urīnu neturiet ilgāk par 2 stundām. Ja nav iespējams nogādāt savākto urīnu laboratorijā 2 stundu laikā, glabājiet pie +2 0C līdz +80C ne ilgāk par 24 stundām.

2.2. Bioķīmiskiem izmeklējumiem

2.2.1. Primārā diennakts urīna savākšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana:- Informēt pacientu par nozīmēto izmeklējumu un higiēnisko tam sagatavošanos izmeklēšanai.- Marķēt trauku ar pacienta vārdu, uzvārdu, palātas Nr.- Precīzi ievērot 24 stundu laika intervālu.- Diennakts urīnu savākt tīrā, sausā, nesterilā traukā, ar apjomu ne mazāk par 3 l, ar ciešu vāku.- Diennakts laikā urīntraukam jāatrodas istabas temperatūrā, ne pie tiešiem saules stariem.- Pacientam lietot šķidrumus parastā režīmā – 1,5 – 2,0 l diennaktī.

11

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 12 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

- No rīta ( plkst. 6:00-8:00 ) iztukšot urīnpūsli, urīnu izliet.- Fiksēt laiku urīna savākšanai, un savākt urīnu tīrā traukā ar vāku.- Pēdējo porciju savākt precīzi tajā pašā laikā, kad urīna savākšana tika iesākta.- Rūpīgi sajaukt visu urīna daudzumu.- Izmērīt diennakts urīna tilpumu ar mērcilindru, pārnest apmēram 100 ml vienreizējā traukā transportēšanai uz laboratoriju, marķējot ar pacienta vārdu, uzvārdu, nodaļas Nr, datumu, diurēzi.- Nosūtījumā uzrādīt urīna savākšanas datumu, laiku, diurēzi.- Materiālu piegādāt uz laboratoriju līdz plkst. 10:00.Rādītājs: Urea, Kreatinīns, Alfa-amilāze, Urīnskābe, Kopējās olbaltumvielas, kalcijs, glikoze.

2.2.2. Primārā urīna spontānas porcijas savākšanas procedūra pie plānveida izmeklējuma

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana:- Informēt pacientu par nozīmēto izmeklējumu un higiēnisko tam sagatavošanos izmeklēšanai.- Savākt visu rīta porciju tīrā, sausā, nesterilā traukā (vēlams, lai iepriekšējā urinācija būtu ne vēlāk par plkst. 2:00 naktī).- Rūpīgi sajaukt, pārnest apmēram 100 ml vienreizējā traukā transportēšanai uz laboratoriju, marķējot ar pacienta vārdu, uzvārdu, datumu, nodaļas Nr.- Nosūtījumā uzrādīt urīna savākšanas datumu, laiku.

2.2.3. Primāro paraugu ņemšanas procedūra etilalkohola noteikšanai

Pacienta sagatavošana: īpaša sagatavošana nav nepieciešama.Materiāla savākšana: - Urīna paraugu ņem sausā vienreizējās lietošanas konteinerā (15-20ml), atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas.- Konteineru hermētiski noslēdz.- Uz katra konteinera ir etiķete ar pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, ņemšanas datumu, nodaļu.- Konteinerus ar paraugiem un nosūtījumu piegādāt uz laboratoriju nekavējoties!

2.3. Klīniskiem izmeklējumiem

Rādītāji: pH, olbaltums, glikoze, ketonvielas, urobilinogēns, bilirubīns, urīna sediments.Pacienta sagatavošana: nedrīkst ēst un dzert pēc plkst. 22.00 vakarā, dienu pirms analīzes nedrīkst būt liela fiziska slodze, pirms savākšanas – rīta tualete, vēlams savākt rīta urīna vidējo porciju, savākšanai izmantot vienreizējas lietošanas konteinerus.Piezīme: Kritiskajos gadījumos paraugu var ņemt jebkurā diennakts laikā, bez iepriekšējas pacienta sagatavošanas.Stabilitāte:Ķīmiskai testēšanai: pie temperatūras +200C līdz +250C var glabāt 2-4 stundas, pie temperatūras+40C līdz +80C var glabāt līdz 10 stundām.Sedimenta mikroskopijai: pie temperatūras +200C līdz +250C var glabāt 1 – 2 stundas (maksimāli), pie temperatūras +40C līdz +80C var glabāt līdz 4 stundām (nerekomendē).

2.4. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana: Urīns šistosomozes diagnosticēšanai vislabāk vācams no plkst. 10.00 līdz 14.00, ieteicams pēc fiziskas slodzes, ne mazāk par 200 ml; vai urīna sedimentu, kas savākts 24 stundu laikā. Piegādāt vēlams 1 stundas laikā.

12

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 13 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

2.5. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

2.5.1. Citomegalovīrusa DNS (CMV DNS), Masalas (Rubeola), masaliņas (Rubella), Epidēmiskā parotīta, Zikas vīrusu RNS noteikšana, Leptospira spp. 16S RNS, Tropisko drudžu izraisītāju DNS noteikšana – Burkholderia mallei, Burkholderia pseudomallei, Hantaan virus/Seoul virus, Leishmania spp. un Japanese Encephalitis virus ar PĶR, M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence*Yersinia pestis DNS, tropisko drudžu izraisītāju (DENV, ChikV, WNF, Salmonella spp., Plazmodium spp., Rickettsia spp., Leptospira spp.) RNS/DNS detekcija un diferencēšanaPacienta sagatavošana un materiāla savākšana: parauga ņemšanai izmanto sterilu trauku vai centrifūgas stobriņus ar aizskrūvējamu vāciņu. Traukā savāc rīta pirmā urīna vai urīna vismaz 1 stundu pēc pēdējās urinēšanas vidējo strūklu (20-50 ml).Stabilitāte un transports:Urīns, kas savākts sterilos urīna traukos, pēc iespējas ātrāk jānogādā laboratorijā. Istabas temperatūrā urīnu neturēt ilgāk par 2 stundām. Ja nav iespējams nogādāt savākto urīnu laboratorijā 2 stundu laikā, to var glabāt pie +20C līdz +80C ne ilgāk kā 24 stundas. Urīna paraugu nekādā gadījumā nedrīkst sasaldēt!Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 01, Ns-MB:02; Ns-V:06 - aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.*Uzmanību! Paraugu sūtīt speciālā 6.2 klases bioloģiski bīstamo materiālu transportēšanas konteinerā!

2.6. Imūnķīmiskiem izmeklējumiem (Legionella Ag noteikšana)

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana: pacienta īpaša sagatavošana nav nepieciešama. Paraugu ņem sausā, vienreizējās lietošanas konteinerā (tilpums 5-10 ml).Stabilitāte un transports: Urīnu var glabāt pie +20C līdz +80C līdz divām nedēļām. Ja uzglabā ilgāku laiku, tad paraugs jāsasaldē pie – 700C. Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa NsI:01- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

2.7. Virusoloģiskiem izmeklējumiem

2.7.1. Urīna paraugi masalu vīrusa izolēšanai un identificēšanai

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana: Informēt pacientu par nozīmēto izmeklējumu un higiēnisko sagatavošanos izmeklēšanai. Optimāla ir urīna rīta porcija, bet arī cita jebkura porcija ir derīga izmeklēšanai. Urīna paraugi ir jānoņem pirmajās piecās dienās no izsitumu parādīšanās (labāk pirmajās 3 dienās).Savākt līdz 50 ml urīna sterilā traukā vai centrifūgas stobriņā (tilpums 50 ml) ar aizskrūvējamo vāciņu, marķējot tos ar pacienta vārdu, uzvārdu. Stabilitāte un transports:Urīns pēc iespējas ātrāk jānogādā laboratorijā. Ja nav iespējams nogādāt savākto urīnu laboratorijā 6 stundu laikā, to var glabāt pie +20 līdz +80C ne ilgāk kā 24 stundas. Paraugi jātransportē atdzesētā termālā somā.

13

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 14 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-:06- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

3. Fekālijas

3.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

Izkārnījumu paraugu savākšana un uzsēšanaParaugu ņemiet no izmainītām izkārnījumu vietām - gļotām (bet ne asinīm).

3.2. Klīniskiem izmeklējumiem

Rādītāji: mikroskopiskās testēšanas elementi, reakcija uz apslēptām asinīm.Materiāls: fēces.Pacienta sagatavošana: Ja ir iespējams 3 dienas pirms analīzes nodošanas ievērot parasto uztura režīmu izslēgt peristaltiku izraisošo vielu lietošanu, reakcijai uz apslēptām asinīm 3 dienas pirms analīzes nodošanas izvairīties no liela daudzuma asinis saturošu produktu (gaļa, zivis) un zaļo augu valsts produktu lietošanas. Piezīme: Kritiskajos gadījumos paraugu var ņemt jebkurā diennakts laikā, bez iepriekšējas pacienta sagatavošanas.Savākšana:Savākt svaigi izdalītas fēces bez urīna piejaukumiem. Savākšanu veikt no materiāla dažādām vietām.Stabilitāte:Pie temperatūras +200C līdz +250C var glabāt līdz 4 stundām.Pie temperatūras +40C līdz +80C var glabāt 8 – 12 stundas.Ja materiāls satur gļotas vai asinis, testēšanu jāveic 2 – 4 stundu laikā.

3.3. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Rādītājs: izmeklēšana uz vienšūņiem.Materiāls: Šķidri, gļotaini-asiņaini vai putrveida izkārnījumi uz amēbu aktīvām formām, lamblijām, balantīdijiem - nepieciešama svaiga materiāla izmeklēšana, ne vēlāk kā 20-30 min. pēc defekācijas. Vienšūņu kustība – viena no raksturīgām pazīmēm, kas ļauj uzstādīt pareizu diagnozi.Noformēti izkārnījumi, kas satur vienšūņu cistas - var izmeklēt 24 stundu laikā ar nosacījumu, ka materiāls tiek uzglabāts vēsā vietā.Kriptosporīdiju oocistu, lambliju trofozoītu un cistu Ag noteikšanai - fēces var glabāt ilgstoši -200C, vai tiek gatavots supernatants 10% formalīnā (1:10 1g fēces +10 ml formalīna), kuru arī var glabāt ilgstoši -200C.Rādītājs: izmeklēšna uz helmintozēm.Makroskopiski izkārnījumos tiek atklāti helminti, vai to fragmenti (savākt un glabāt ūdenī vēsā vietā), bet mikroskopiski – oliņas un kāpuri (uzglabāt ne ilgāk par 24 st., jo vēlāk notiek helmintu oliņu deformācija). Strongiloidozes gadījumā, kāpuru atrašanai - nepieciešama tūlītēja nogādāšana, bet uz hemilepidozi – 3 st. laikā. Analīzei paraugs pareizi ir jāņem no visas izkārnījumu porcijas dažādām vietām, apmēram ēdamkarotes tilpumā un jāievieto tīrā traukā.Materiāls: nokasījums no perianālajām krokām.Izmeklējumiem uz enterobiozi un teniarinhozi materiāla noņemšanu veic no rīta līdz pacienta defekācijai, un apmazgāšanai.

14

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 15 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Lipīgās lentes metode: Izmanto caurspīdīgās līmlentes, kuras sagriež priekšmetstikliņa lielumā. Ar špāteles palīdzību līmlenti pieliek perianālajām krokām cieši pie ādas, tad ar pincetes palīdzību līmlenti uzliek priekšmetstikliņam un cieši piespiež tā, lai neveidotos gaisa burbulīši. Preparāts var glabāties 2 nedēļas.

3.4. Virusoloģiskiem izmeklējumiem (enterovīrusi, virusālas dabas akūto gastroenterītu un hepatīta A izraisītāji)

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana: Informēt pacientu par nozīmēto izmeklējumu un tam higiēnisko sagatavošanos. Virusālas dabas akūto gastroenterītu gadījumā izkārnījumus savāc 1.-7. slimības dienā.Ja ir aizdomas par enterovīrusu infekciju, paraugus ņem 5.-10.dienā pēc saslimšanas. Akūtas šļauganās paralīzes gadījumā jāņem divus paraugus ar 24-48 stundu intervālu). Hepatīta A antigēnu izkārnījumos var noteikt no 10. līdz 50.dienai pēc inficēšanās. Parauga ņemšanai izmanto sterilu trauku (10-15 ml) ar uzskrūvējamu vāciņu vai speciālu fekāliju savākšanas konteineru ar karotīti un uzskrūvējamu vāciņu (bez transporta barotnes!).Fekāliju masu (3-4 g vai 2-3 konteinera karotītes) ieliek traukā un to cieši aizvāko.Stabilitāte un transports:Glabāt pie +20C līdz +80C, piegādāt laboratorijā 48stundu laikā. Nosūtījuma forma : Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.

3.5. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

Rādītāji: izmeklēšana uz hepatīta A vīrusa RNS (HAV RNS), Enterovīrusu RNS, diarejas izraisītāju DNS:

- Clostridium difficile DNS,- Ešerihiozes DNS (Enterohemorāģiskā E.coli (EHEC vai VTEC), Enteroinvazīvā E.coli (EIEC),

Enteropatogēnā E.coli (EPEC), Enterotoksigēnā E.coli (ETEC), Enteroagregatīvā E.coli (EAgEC),- Multiplex Diarejas bakteriālo ierosinātāju DNS (DB1) (Vibrio spp., Clostridium difficile Toxin B,

Salmonella spp., Shigella spp., Campylobacter spp.),- Multiplex Diarejas bakteriālo ierosinātāju DNS (DB2) (Clostridium perfringens, Yersinia

enterocolica, E.coli O157, E.coli H7, VTEC, Aeromonas spp.), - Zarnu parazītu DNS (Giardia lamblia, Entamoeba histolytica, Cryptosporidium spp., Blastocystis

hominis, Dientamoeba fragilis, Cyclospora cayetanensis) vai (Giardia lamblia, Cryptosporidium spp., Entamoeba histolytica),

- M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence,- *Vibrio cholerae DNS,- * Yersinia pestis DNS.

Materiāls: Parauga ņemšanai izmanto sterilu trauku (10-15 ml) ar uzskrūvējamu vāciņu vai speciālu fekāliju savākšanas konteineru ar karotīti un uzskrūvējamu vāciņu (bez transporta barotnes!).Fekāliju masu (3-4 g vai 2-3 konteinera karotītes) ieliek traukā un to cieši aizvāko.Stabilitāte un transports:Glabāt pie +20C līdz +80C, piegādāt laboratorijā 24 stundu laikāNosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:02, Ns-V:06- aktuālā versija) atzīmēt testējamā materiāla noņemšanas datumu un laiku.*Uzmanību! Paraugu sūtīt speciālā 6.2 klases bioloģiski bīstamo materiālu transportēšanas konteinerā!

15

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 16 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

4. Cerebrospinālais šķidrums (lumbālpunktāts)

4.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

Noņemšana: 1. Dezinficē punkcijas vietu:- notīra ādu ar 70° etilspirtu,- ar joda tinktūrā vai citā dezinfekcijas līdzeklī samērcētu tamponu dezinficē ādu, sākot no centra koncentriski uz perifēriju1-2 min,- atļauj dezinfekcijas līdzeklim nožūt.2. Lumbālpunkcijas adatu ievada L3-L4, L4-L5 vai L5-S1 starpskriemeļu telpā.3. Ļauj lēni pilēt punktātam sterilos stobriņos, bakterioloģiskajai izmeklēšanai ieteicams otrais stobriņš ar vismaz 2 ml šķidruma. Ja iegūts tikai viens stobriņš, tad vispirms tas jāsūta mikrobioloģiskai izmeklēšanai.4. Tūlīt pēc CSF noņemšanas tas nekavējoši jānogādā bakterioloģijas laboratorijā, nodrošinot +20 0C līdz +250C transporta laikā.

4.2. Klīniskiem un bioķīmiskiem izmeklējumiem

Materiāls: Cerebrospinālais šķidrums (lumbālpunktāts, likvors).Rādītāji: citoze, bioķīmiskie izmeklējumi.Stabilitāte:* Optimālais glabāšanas laiks ir ne ilgāk kā 30 minūtes. Pie temperatūras +200C līdz +250C var glabāt 1 stundu (nerekomendē). Pie temperatūras +40C līdz +80C var glabāt 3-5 stundas (nerekomendē).Piezīme:*Materiāls jātransportē termosomā! Vienmēr “cito” analīze!

4.3. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

4.3.1. Herpes grupas vīrusu DNS (Citomegalovīrusa -CMV, Herpes simplex 1 un 2 vīrusu – HSV1/2 , Varicella zoster, jeb Herpes zoster vīrusa-VZV, Epšteina-Barra vīrusa – EBV), Enterovīrusu RNS kvalitatīvai noteikšanai, Borrelia DNS, Ērču encefalīta RNS, Anaplasma phagocytophilum DNS Enterovīrusu RNS noteikšanai, EBV DNS noteikšanai, Toxoplasma gondii DNS, Bakteriālo meningītu izraisītāju DNS (S.pneumoniae, H. Influenzae b tipa, Neisseria meningitidis, Streptococcus grupas B, Listeria monocytogenes vai S.pneumoniae, H. Influenzae b tipa, Neisseria meningitidis), Leptospira sp. 16S RNS, Cryptococcus neoformans DNS, M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence* Coxiella burnetii DNSNoņemšana: Cerebrospinālo šķidrumu noņem sterilā stobriņā pieaugušajiem 1-4**ml, bērniem 0,5 – 1,0 ml.**Piezīme: Ja nozīmēts vairāk kā viens rādītājs, nepieciešams maksimāls materiāla apjoms, jo mazāks apjoms var samazināt metodes jūtīgumu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C.

16

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 17 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Nosūtījumu formas: Veidlapa Ns-MB:01, Ns-MB:02; Ns-V: 06- aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.*Uzmanību! Paraugu sūtīt speciālā 6.2 klases bioloģiski bīstamo materiālu transportēšanas konteinerā!

4.4. Virusoloģiskiem izmeklējumiem

4.4.1. Enterovīrusu (t.sk. poliovīrusu) izolēšana un identificēšana audu kultūrā

Noņemšana: Cerebrospinālo šķidrumu noņem sterilā stobriņā pieaugušajiem 1-4*ml, bērniem 0,5 – 1,0 ml.Cerebrospinālajam šķidrumam jābūt ne mazāk par 2 ml, jānoņem ne vēlāk par 7. slimības dienu (izņēmuma gadījumos - ne vēlāk par 10. dienu).Piezīme:* Ja nozīmēts vairāk kā viens rādītājs, nepieciešams maksimāls materiāla apjoms, jo mazāks apjoms var samazināt metodes jūtīgumu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 48 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20 līdz + 80C. Nosūtījuma forma: Veidlapa Ns-MB:01- aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

4.5. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Materiāls: Cerebrospinālais šķidrums ne mazāk kā 100 mkl.Rādītāji: Cysticercosis IgG antivielas.Stabilitāte: Ja paraugu nevar testēt WB tā iegūšanas dienā, tad paraugs jāuzglabā +20 līdz + 80C ne ilgāk par 3 dienām. Ja nepieciešama ilgāka parauga uzglabāšana, tad paraugs ir jāsasaldē -200C ± 5.

4.6. Imūnķīmiskiem izmeklējumiem

Rādītāji: anti - TBE IgM un anti - Bor.burg. IgM/IgG, antivielu indekss-AI), TPHA, RPR, IFA abs T.pallidumMateriāla noņemšana: Cerebrospinālo šķidrumu noņem sterilā stobriņā (1,5 -2,0 ml tilpuma). Antivielu indeksa (AI) aprēķināšanai likvors jāpaņem un jānosūta izmeklēšanai tajā pašā dienā, kad seruma vai plazmas paraugi.Stabilitāte un transports:Paraugi nedrīkst būt termiski inaktivēti!Paraugus var uzglabāt pie +20 līdz +80C līdz 7 dienām. Ilgākai uzglabāšanai paraugus jāsasaldē pie -200C, atzīmējot to nosūtījumā. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā, uzglabāt pie attiecīgās temperatūras (+2 līdz +80C, vai pie -200C).Nosūtījuma forma: Veidlapa Ns-I:01-aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

17

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 18 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

5. Krēpas

5.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

Prasības:Krēpas jāsavāc no apakšējām elpošanas trakta daļām, maksimāli izvairoties no augšējo elpošanas ceļu un mutes dobuma normālās mikrofloras.Pacienta sagatavošana un materiāla savākšanas tehnika:

- materiālu savāc tiešā ārsta vai medmāsas kontrolē, - pacientam jāskalo muti un kaklu ar novārītu un atdzesētu ūdeni,- pacientam dziļi jāizklepo un jāsavāc materiālu no apakšējiem elpošanas ceļiem,- materiālu savāc sterilā krēpu savākšanas traukā un aizver vāciņu.

Piezīme: Materiālu nogādāt laboratorijā 1- 2 stundu laikā pēc materiāla savākšanas! Nesūtīt siekalas!

5.2. Klīniskiem izmeklējumiem

Rādītāji: krēpu mikroskopija.Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana: Savākt svaigi izdalītas krēpas, no rīta, pirms ēšanas. Pirms savākšanas izskalot muti un rīkli ar ūdeni. Krēpas savākt atkrēpošanas ceļā, bez deguna un rīkles gļotām.Stabilitāte:Pie temperatūras +200C līdz +250C var glabāt līdz 4 stundām.Pie temperatūras +40C līdz +80C var glabāt 8 -12 stundas.

5.3. Parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Rādītāji: Pneimocistas.Savākšana: Materiāla ņemšanas efektivitāte no rīkles un balsenes ir ļoti zema. Izskalot muti, zobus netīrīt. Izmeklējumiem ņem vai nu brīvi atklepotas krēpas, vai krēpas, kas iegūtas ar inhalācijas palīdzību ar 3% sāls šķīdumu. Visefektīvākā krēpu izmeklēšana ir pēc inhalācijas ar turpmāku to aspirāciju ar bronhoskopu. Kā izmeklējamo materiālu izmanto gļotas no rīkles un balsenes, aspirātus no bronhiem, lavaža šķidrumu, plaušu audu bioptātus un autopsijas materiālu.Stabilitāte: Iegūto materiālu, tai skaitā krēpas, jāpiegādā laboratorijā nekavējoties preparātu sagatavošanai, jo pie ilgstošas stāvēšanas tiek novērota šūnu elementu noārdīšanās, bakteriālās floras augšana.

5.4. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

Rādītāji: Bakteriālo pneimoniju izraisītāju DNS (Mycoplasma pneumoniae, Chlamydophila pneumoniae, Legionella pneumophila, Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae, Bordetella perussis) noteikšana ar multiplex PĶR;- M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence,- Pneumocystis jierovecii (carinii) DNS, - Cryptococcus neoformans DNS- Bordetella pertussis DNS,- Bordetella parapertussis DNS,- Legionella pneumophila DNS,- Mycoplasma pneumoniae DNS/ Chlamydophila pneumoniae DNS*Coxiella burnetii DNS, Yersinia pestis DNS, Bacillus anthracis DNS

18

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 19 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Prasības:Krēpas jāsavāc no rīta, tukšā dūšā Krēpas jāsavāc no apakšējām elpošanas trakta daļām, maksimāli izvairoties no augšējo elpošanas ceļu un mutes dobuma normālās mikrofloras. Parauga apjoms ne mazāk kā 1 ml.

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšanas tehnika:- materiālu savāc tiešā ārsta vai medmāsas kontrolē, ievērojot personāla elpceļu aizsardzības pasākumus (FFP3 respiratoru lietošana),-pacientam jāatrodas sēdus vai stāvus - pacientam jāskalo muti un kaklu ar novārītu un atdzesētu ūdeni,- pacientam dziļi jāizklepo un jāsavāc materiālu no apakšējiem elpošanas ceļiem,- materiālu savāc sterilā krēpu savākšanas traukā un aizver vāciņu.

Stabilitāte: Materiālu nogādāt laboratorijā 24 stundu laikā pēc materiāla savākšanas. Paraugu glabā un transportē pie +40C līdz +80C

Nosūtījumu formas: Veidlapa Ns-MB:01; Ns-V:06 - aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.*Uzmanību! Paraugu sūtīt speciālā 6.2 klases bioloģiski bīstamo materiālu transportēšanas konteinerā!

6. Bronhu skalojumi, Bronhoalveolārā lavāža (BAL)

6.1 Mikrobioloģijas izmeklējumiem

Savākšana: Bronhu skalojumu vai BAL citoloģiskai izmeklēšanai iegūst bronskopijas vai bronhu kateterizācijas laikā, ko veic ārsts-bronhologs. Materiālu savāc sterilā stobriņā.Trauka marķēšana: Pēc materiāla savākšanas uz trauka jāatzīmē pacienta vārds, uzvārds, nodaļa, un kopā ar nosūtījumu uz mikrobioloģisko izmeklēšanu ar visiem pacienta datiem (vārds, uzvārds, personas kods, nodaļa, diagnoze, klīniskie dati) jānogādā laboratorijā.Stabilitāte un transports: Materiālu jānogādā laboratorijā uzreiz pēc tā iegūšanas, transportējot nedrīkstētu pārsniegt temperatūras intervālu +18 0C līdz +25 0C.

6.2. Molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

Rādītāji: Bakteriālo pneimoniju izraisītāju DNS (Mycoplasma pneumoniae, Chlamydophila pneumoniae, Legionella pneumophila, Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae, Bordetella perussis) noteikšana ar multiplex PĶR;- M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence,- Pneumocystis jierovecii (carinii) DNS, - Cryptococcus neoformans DNS,- Bordetella pertussis DNS,- Bordetella parapertussis DNS,- Legionella pneumophila DNS,- Mycoplasma pneumoniae DNS/ Chlamydophila pneumoniae DNS

Savākšana: Bronhu skalojumu vai BAL iegūst bronskopijas vai bronhu kateterizācijas laikā, ko veic ārsts-bronhologs. BAL šķidrumu molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem savāc sterilā konteinerī ar skrūvējamo vāku. Paraugu apjoms 5-10 ml. Trauka marķēšana: Uz trauka jāatzīmē pacienta vārdu, uzvārdu, nodaļu, personas kodu, savākšanas datumu un laiku.

19

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 20 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Stabilitāte un transports: Materiālu nogādāt laboratorijā 24 stundu laikā pēc materiāla savākšanas. Paraugu glabā un transportē pie +40C līdz +80C.Nosūtījuma forma: Veidlapa Ns-MB:01- aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

6.3. Bronhoalveolārā lavāža (BAL) izmeklējumam uz Aspergillus Ag

Savākšana: Bronhu skalojumu izmeklēšanai iegūst bronhoskopijas vai bronhu kateterizācijas laikā, ko veic ārsts-bronhologs. Materiālu savāc sterilā stobriņā.Trauka marķēšana: Pēc materiāla savākšanas uz trauka jāatzīmē pacienta vārds, uzvārds, nodaļa, un kopā ar nosūtījumu (Veidlapa NS I:01- aktuālā versija) jānogādā izmeklēšanai laboratorijā.Stabilitāte un transports: Materiāls jānogādā laboratorijā 24 stundu laikā pie temperatūras +20C līdz +8 0C,ilgākai glabāšanai materiālu sasaldēt pie -20 0C vai zemākas temperatūras un uzglabāt līdz 5 mēnešiem. Paraugus transportē pie +20C līdz +80C.

7. Uztriepes

7.1. Mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

7.1.1. Uztriepes no augšējiem elpošanas ceļiem

Pacienta sagatavošana un materiāla savākšana:- noņem ārsts vai medmāsa pirms ēšanas vai 3 stundas pēc ēšanas,- paraugu noņem AMIES transporta barotnē atsevišķi izmeklēšanai uz difterijas izraisītāju un

patogēnajiem kokiem.Stabilitāte un transports: Uzglabāt un transportēt istabas temperatūrā ne ilgāk kā 24 stundas!

7.1.2. Klīnisko paraugu noņemšana C. diphtheriae un citu potenciāli toksigēno korinebaktēriju: C. ulcerans un C. pseudotuberculosis izolēšanai

Pacienta sagatavošana:- paraugu noņem ārsts vai medmāsa slimniekam pirms ēšanas vai ne mazāk kā 3 stundas pēc

ēšanas,- paraugus obligāti jāņem no deguna un kakla, arī pie citas difterijas lokalizācijas (brūču,

dzimumorgānu, acu).

7.1.2.1. Uztriepes no kakla

Materiāla savākšana:- Rīkles sienai jābūt labi redzamai un apgaismotai.- Nospiediet mēli ar špāteli un ar tamponu noņemiet materiālu, nepieskaroties mēlei un vaigu

gļotādai.- Plēvju, baltu plankumu gadījumā: ar tamponu noņemiet materiālu zem tiem uz robežas ar

veselajiem audiem.- Tamponus ievietojiet AMIES transporta barotnē.- Nogādājiet laboratorijā cik ātri vien iespējams. Paraugu AMIES transporta barotnē var uzglabāt

istabas temperatūrā ne ilgāk kā 24 stundas.

20

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 21 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

7.1.2.2. Uztriepes no deguna

Materiāla savākšana:- Ievadiet tamponu vienā nāsī deguna ejā, saudzīgi virziet tamponu gar deguna dobuma apakšu

zem apakšējās gliemežnīcas, līdz sasniegta rīkles mugurējā siena (nekādā gadījumā nelietojiet spēku, lai pārvarētu jebkuru aizsprostojumu). Ar šo pašu tamponu ņem paraugu arī no otras nāss.

- Tamponu ievietojiet AMIES transporta barotnē* (skat. piezīmi).- Nogādājiet laboratorijā cik ātri vien iespējams kopā ar no kakla ņemto atsevišķo paraugu.

Piezīme: *Mycobacterium leprae noteikšanai ar PĶR metodi paraugu ņemšanai izmanto dakrona tamponu, kuru ievieto sterilā stobriņā ar 1.0 ml fizioloģiskā šķīduma.

7.1.2.3. Ādas bojājumu paraugi

Ja ir aizdomas par Mycobacterium (t.sk .tuberkulozes) izraisītiem bojājumiem, paraugus ievieto sterilā stobriņā bez barotnes vai konservanta.Piezīme : *Mycobacterium leprae noteikšanai ar PĶR metodi paraugu ņemšanai izmanto dakrona tamponu, kuru ievieto sterilā stobriņā ar 1.0 ml fizioloģiskā šķīduma.

7.1.2.4. Acu bojājumi

Materiāla savākšana:- Paraugu noņem ārsts - oftalmologs.- Materiālu ņem atsevišķi no labās un kreisās acs.- Tamponu ievietojiet AMIES transporta barotnē.- Ja ir aizdomas par Mycobacterium (t.sk. tuberkulozes) izraisītiem bojājumiem, paraugus

ievieto sterilā stobriņā bez barotnes vai konservanta.

7.1.2.5. Maksts bojājumi

Materiāla savākšana:- Paraugu noņem ārsts - ginekologs.- Ar sterilu tamponu ņem paraugu no gļotādas zem bojājuma vietas uz robežas ar veselajiem

audiem.- Tamponu ievietojiet AMIES transporta barotnē.- Nogādājiet laboratorijā, cik ātri vien iespējams.

7.1.3. Materiāla noņemšana ādas un seksuāli transmisīvo slimību diagnostikai

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšanas vispārīgie noteikumi:- materiāls izmeklēšanai uz STS jāņem pirms ārstēšanas sākuma;- pirms materiāla ņemšanas vienmēr jānotīra brīvie izdalījumi, gļotas;- izmeklējumiem uz STS izsaucējiem nepieciešams šūnu materiāls;- sievietēm materiāls jāņem no uretras, dzemdes kakla un vagīnas;- vīriešiem pirms materiāla ņemšanas jāievēro 3-5 stundu urinēšanas pauzi;- uz priekšmetstikliņa paņemto materiālu jāuznes vienmērīgi,- materiāls no katras ņemšanas vietas jāņem uz diviem priekšmetstikliem, krāsošanai ar

metilēnzilo un pēc Grama.

21

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 22 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

7.1.3.1. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz Neisseria gonorrhoeae

Materiāla noņemšanas tehnika:Vīriešiem:

- Materiāls jāņem no urīnizvadkanāla, parauretrālām ejām un pēc vajadzības arī no citām vietām.- Pirms materiāla ņemšanas vīrietis nedrīkst urinēt 3-5 stundas.- Uretras ārējo atveri notīra ar sterilu fizioloģiskajā šķīdumā samērcētu tamponu.- Brīvo izdalījumu pirmos pilienus jānoslauka. Ja izdalījumu ļoti maz, tad vispirms jāmasē

urīnizvadkanāls.- Materiālu ņem, instrumentu (karotīti, bakterioloģisko cilpu, tamponu u.c.) ievadot

urīnizvadkanālā 1-4 cm dziļi, kur ir cilindriskā epitēlija šūnas. Ar ievadīto instrumentu veic nokasījumu no priekšējās un sānu sienām. Iekaisuma gadījumā materiālu no parauretrālām ejām iegūst uzspiežot uz tām un savācot izdalījumus.

Sievietēm:- Materiāls jāņem no uretras, dzemdes kakla un pēc vajadzības arī no Bartolīna dziedzeru

izvadkanāla, u.c. vietām.- Pirms materiāla ņemšanas uretras atveri noslauka ar sausu sterilu tamponu.- Ja nav izdalījumu, no maksts puses ar pirkstu masē urīnizvadkanālu.- Instrumentu (karotīti, tamponu, bakterioloģisko cilpu) ievada 1-2 cm dziļi un veic gļotādas

nokasījumu no uretras sienām.- Pēc spoguļa ievadīšanas no dzemdes kakla kanāla atveres ar sterilu tamponu noslauka liekās

gļotas, ievada instrumentu 1-2 cm dziļi, nokasa gļotādu no dzemdes kakla kanāla.Materiālu ievieto Amies barotnē ar ogli, cieši aizskrūvē vāciņu. Stabilitāte:

- Materiālu uz priekšmetstikla istabas temperatūrā glabā 2-8 stundas;- Materiālu uz priekšmetstikla pie temperatūras no +20C līdz +8 0C glabā 24 stundas.- Uzsēto materiālu istabas temperatūrā var turēt 2-3 stundas, turpmāk jāaudzē no +350C līdz

+370C divas diennaktis.

7.1.3.2. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz vaginālo gardnerellozi un raugiem līdzīgām sēnītēm

Materiāla noņemšanas tehnika:Vīriešiem:

- Materiālu ņem no uretras tāpat kā uz gonokokiem.Sievietēm:

- Materiālu ņem no dzemdes kakla, uretras un no maksts.- No maksts pēc spoguļa ievadīšanas notīra liekos izdalījumus un ar tamponu vai citu speciālu

instrumentu veic gļotādas nokasījumu no augšējām sānu sienām un mugurējās velves.Stabilitāte:

- Nefiksēts materiāls uz priekšmetstikliem glabājas istabas temperatūrā 4-8 stundas, pie temperatūras +20C līdz +80C 24 stundas.

7.1.3.3. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz uroģenitālo hlamidiozi

1. Imunofluorescence Materiāla noņemšanas tehnika

- Paraugus ņem ar tamponu no dzemdes kakla kanāla, uretras, taisnās zarnas vai konjunktīvas. - Iegūto materiālu uzklāj IF priekšmetstikliņa iedobē, nožāvē, fiksē ar metanolu.

Stabilitāte: - Nofiksēts materiāls uz priekšmetstikliem glabājas pie temperatūras +20C līdz +80C 24 stundas.

22

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 23 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

2.ELISA metodeMateriāla noņemšana: Venozās asins noņemšanai izmantot vienreizējās sistēmas bez antikoagulanta vai ar antikoagulantu(citrāts) 2,7–7 ml apjomā. Stabilitāte un transports: Iegūtās asinis var uzglabāt temperatūrā +180 līdz +250C ne ilgāk par 12 stundām vai temperatūrā +20

līdz +80C ne ilgāk par 24 stundām, ja ilgāk, tad jāatdala serums vai plazma no eritrocītiem un tad līdz transportēšanai var uzglabāt temperatūrā +20 līdz +80C līdz 10 dienām. Nosūtījumā obligāti jāatzīmē parauga tips (serums vai plazma) un materiāla noņemšanas datums, laiks. Ja transportēšana ir paredzēta pēc 10 dienām, tad serums vai plazma jāsasaldē temperatūrā -200C, atzīmējot nosūtījumā, ka materiāls bija sasaldēts un to transportēt sasaldētā veidā. Hemolītisks, lipēmisks vai bakteriāli piesārņots asins paraugs nav derīgs seroloģiskai izmeklēšanai.Nosūtījuma forma: Veidlapa Ns-I:01- aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.1.3.4. Materiāla ņemšana izmeklēšanai uz uroģenitālo mikoplazmozi

Materiāla noņemšanas tehnikaMateriālu ņem ar tamponu sievietēm no dzemdes kakla kanāla un uretras, vīriešiem - no uretras gļotādas.Prasības:

- Maksimāli jāizvairās no saskarsmes ar vagīnas mikrofloru.- Svarīgi, lai materiālā būtu epitēlijs.- Materiālā nedrīkst būt gļotas, tās vispirms rūpīgi jānotīra ar tamponu.

Stabilitāte: - Paraugu ar tamponu transporta barotnē var glabāt istabas temperatūrā 4-5 stundas, no +20C līdz

+8 0C līdz 24 stundām.- Paraugs jeb materiāls sagatavotā suspensijā (transporta barotnē) var glabāt istabas temperatūrā

4-5 stundas, pie temperatūras no +20C līdz +8 0C 48 stundas.

7.1.3.5. Materiāla noņemšana izmeklēšanai uz dziedzerērci Demodex folliculorum hominis

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:Dziedzerērce parazitē ādas tauku dziedzeros, ādas matiņu folikulos, ādas zvīņās parasti uz sejas, retāk citās ķermeņa daļās. Ērcīti atrod skropstu folikulās, plakstiņu ādas zvīņās, ausu ejas izdalījumos. Materiālu vienmēr jāņem no raksturīgām vietām: deguna-lūpu krokām, zoda un starp uzacīm, un no citām vietām, kur ir uzsitumi.

- no ādas materiālu ņem ar neasu skalpeli, nokasot ādas zvīņas, ar pinceti izspiežot tauku dziedzeru saturu un izsitumu saturu. Ar depilācijas pinceti izrauj ādas matiņus (arī uzacu matiņus) un skropstas (no katra plakstiņa 4-6), ar skalpeli veic nokasījumus no plakstiņu malām.

- veicot nokasījumus un raujot skropstas, priekšmetstiklam jābūt pietuvinātam pie ņemšanas vietas, jo pārnesot materiālu ērcītes var nokrist.

- paņemto materiālu pārnes uz priekšmetstikla, uzliek priekšmetstikliņu un piestiprina to ar līmlenti no maliņām.

Stabilitāte un transports : Nogādāt laboratorijā 24 stundu laikā. Līdz nogādāšanai priekšmetstiklu ar materiālu uzglabāt pie +15 0C līdz + 30 0C tīrā sausā konteinerī.

7.1.3.6. Patogēnu sēnīšu diagnostika: natīvo preparātu mikroskopija, uzsējums uz sēnītēm

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:

23

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 24 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Lai iegūtu pareizus izmeklēšanas rezultātus, pirmreizējā bakterioskopiskā un bakterioloģiskā izmeklēšana jāveic pirms ārstēšanas. Pacientam jāzina sekojošais:

- 2-3 dienas pirms izmeklēšanas ieteicams nemazgāt bojājuma vietā ādu ar ziepēm un 1 nedēļu nelietot lokālos ārstniecības līdzekļus.

- Materiālu savāc uz priekšmetstikla, vienreizējas lietošanas Petri platēs, Ependorfa stobros vai tīrā slēgtā stikla traukā.

Materiāla savākšanas un apstrādes darba gaita . Materiāls jāņem no svaigiem, bet tipiski izveidotiem bojājuma perēkļiem, kur sēnīšu elementi atrodami lielākā koncentrācijā:

- no gludās ādas materiālu ņem no svaigu, noformētu bojājuma perēkļu perifērijas, nokasot ar skalpeli ādas zvīņas un ar pinceti izraujot pūku matus,

- ja uz pēdu un plaukstu ādas ir dishidrozoformi izsitumi, ar šķērēm nogriež pūslīša segslāni, bet rupjo ādas raga kārtu nokasa ar skalpeli,

- no galvas matainās daļas ar epilācijas pinceti izrauj 3-4 bojātos matus, aplūzušos vai ar izmainītu krāsu, formu, ar skalpeli nokasa ādas zvīņas no bojājuma vietas,

- pie infiltratīvi-strutainām trihofītijas un mikrosporijas formām matus un ādas zvīņas jāizvēlas bojājuma perifērijā, jo perēkļa centrā iespējama sēnīšu elementu lizēšanās,

- no nagu virspusējiem bojājumiem materiālu nokasa ar skalpeli, sabiezējušos nagus nogriež ar šķērēm vai knaiblēm, uzsējumam materiālu griežot jāsasmalcina 1-2 mm,

- uzsējumiem der pēdu apstrādes kabinetā iegūtais materiāls.Stabilitāte un transports : Nogādāt laboratorijā 3 dienu laikā. Līdz nogādāšanai konteineru ar materiālu uzglabāt pie +15 0C līdz + 30 0C.

7.1.3.7. Materiāla noņemšana izmeklēšanai uz kašķa ērci Sarcoptes scabiei scabici

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:Pirms laboratorās izmeklēšanas nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, pretējā gadījumā izsaucēja atrašanas iespējas samazinās vai pat kļūst nesekmīgas. Materiālu noņem LIC Seksuāli transmisīvo un ādas slimību ambulatorās nodaļas laboratorijas darbinieki.

7.1.3.8. Materiāla noņemšana prostatas sekrēta izmeklēšanai

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:Priekšdziedzera sekrētu izmeklēšanai noņem sertificēts dermatovenerologs vai urologs. Materiālu centrifūgas stobriņā vai uz priekšmetstikla (apsedz ar segstiklu) neizžuvušu nogādā laboratorijā.Prostatas sekrēta iegūšana:

- Pirms materiāla ņemšanas rekomendē 2-3 dienas atturēties no dzimumdzīves. - Pirms prostatas masāžas pacientam jāatbrīvo urīnpūslis, tādējādi izskalojot uretru no

iespējamiem šūnu elementiem (leikocītiem, epitēlijšūnām) un mikroorganismiem.- Prostatas dziedzera masāžu veic speciālists. Prostatas sekrētu savāc centrifūgas stobriņā (vai uz

priekšmetstikla, apsedz ar segstiklu, ievieto Petri šālī – tikai LIC speciālisti!) un nekavējoties nogādā laboratorijā, kur materiālu mikroskopē natīvā veidā un tālāk izmeklē saskaņā ar aprakstīto metodiku.

7.1.4. Materiāla paņemšana izmeklēšanai uz B.pertussis un B.parapertussis ar bakterioloģiskām un molekulāri bioloģiskām metodēm

Pacienta sagatavošana:24

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 25 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

- paraugu noņem pacientam pirms ēšanas vai ne mazāk kā 2-3 stundas pēc ēšanas,- paraugs jāņem no rīkles mugurējās sienas caur degunu.- iztriepes no žāvas vai deguna priekšējās daļas krasi samazina B.pertussis atrašanas iespējamību- materiālu ņem pacientiem ar klepu uzreiz pēc simptomu parādīšanās, pēc 4. slimības nedēļas

B.pertussis izmeklējamā materiālā neatrod.Materiāla savākšana:

- materiālu ņem ar nazofaringeālo tamponu caur degunu no rīkles mugurējās sienas- tamponus ievietojiet AMIES transporta barotnē ar ogli- nogādājiet laboratorijā cik ātri vien iespējams. Paraugu AMIES transporta barotnē var uzglabāt

istabas temperatūrā ne ilgāk kā 24 stundas.Piezīme: Ja paraugu ņem tikai B.pertussis, B.parapertussis DNS noteikšanai, tamponu ievieto sausā sterilā stobriņā. Nogādāt laboratorijā 48 st. laikā pēc materiāla. noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +2C līdz +8C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 01 aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2. Virusoloģiskiem, bakterioloģiskiem un molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem

7.2.1. Rīkles gala un deguna eju uztriepe respiratoro un entero vīrusu RNS/DNS noteikšanai, (A un B tipa gripas vīrusu, A un B tipa respiratoro sinticiālo vīrusu, adenovīrusu, metapneimovīrusu, koronavīrusu 229E/NL63 un OC43, 1., 2., 3. un 4. tipa paragripas vīrusu, rinovīrusu, enterovīrusu, bokavīrusu RNS/DNS ar Multiplex PĶR), masalas un masaliņu vīrusu molekulāri bioloģiskai diagnostikai un vīrusa kultivēšanai- Bakteriālo pneimoniju izraisītāju DNS (Mycoplasma pneumoniae, Chlamydophila pneumoniae, Legionella pneumophila, Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae, Bordetella perussis) noteikšana ar multiplex PĶR;- M.tuberculosis DNS/rifampicīna rezistence,- Pneumocystis jierovecii (carinii) DNS, - Cryptococcus neoformans DNS,- Bordetella pertussis DNS,- Bordetella parapertussis DNS,- Legionella pneumophila DNS,- Mycoplasma pneumoniae DNS/ Chlamydophila pneumoniae DNS,- MRSA (Meticilīna rezistentā Stapphylococcus aureus) DNSNoņemšana: Parauga ņemšanai izmanto 2 sterilus vates (dakrona) tamponus uz plastikāta vai koka zondes un trauku ar sterilu transporta barotni (2 ml). Ja paraugu ņem tikai no rīkles gala mugurējās sieniņas, nepieciešams tikai viens tampons. Var izmantot komerciālās šķidras sterilas vīrusu transporta barotnes.Izmantojot vienu tamponu, un, pēc iespējas, cenšoties savākt vairāk epitēlija šūnu ar rotējošām zondes kustībām noņem uztriepi no rīkles gala mugurējās sienas. Ar otru tamponu noņem uztriepes no abām deguna ejām (pirms uztriepes noņemšanas degunu iztīra no gļotām un citiem izdalījumiem). Abus vates tamponus ievieto vienā traukā ar transporta barotni, nolaužot zondes galu.Transporta barotnes var saņemt paraugu pieņemšanas daļā Linezera ielā 3, vai izmantot komerciālo šķidro vīrusu transporta barotni Virocult®”(MWE) vai analogu. Transporta barotnes, kuras paredzētas paraugu nosūtīšanai bakterioloģiskiem izmeklējumiem nav derīgas! Piezīme: paraugu ņemt 1. - 2.slimības dienā (ne vēlāk par 4.dienu), kad vīrusu daudzums organismā ir maksimāls. Stabilitāte un transports:

25

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 26 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 48 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01-; Ns-MB:01, Ns-MB:02 - aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.(Diagnostic Procedures for Viral ,Rickettsial and Chlamydial Infections. American Public Health Association, Meriland, 7th ed., 1995., pp.3-6.,439.).

7.2.2. Acu konjunktīvas uztriepe adeno un Herpes simplex vīrusu noteikšanai

Noņemšana: Parauga ņemšanai izmanto sterilu vates (dakrona) tamponu uz zondes un trauku ar sterilu transporta barotni vai fizioloģisko šķīdumu (1 ml). Samitrinot sterilu tamponu transporta barotnē (vai fizioloģiskā šķīdumā) un, paceļot augšējo plakstiņu, ar rotējošām zondes kustībām savāc konjunktīvas epitēlija šūnas un izdalījumus. Zondi ar iegūto materiālu ievieto stobriņā ar transporta barotni (vai fizioloģisko šķīdumu), nolaužot zondes galu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 48 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01-; Ns-MB:01- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.3. Dzemdes kakla iztriepe cilvēka papilomas vīrusu (HPV) noteikšanai

Noņemšana: Materiāla ņemšanai augsta un zema onkogēna riska papilomas vīrusu (HPV) noteikšanai izmanto vienu vai divas cervikālas birstītes un transporta stobriņu ar barotni*. Ar vates tamponu notīra dzemdes kaklu no gļotām un asinīm. Ievada sterilo tamponu (birstīti) dzemdes kanālā (aptuveni 1 cm dziļumā) un ar rotējošām kustībām savāc epitēlija šūnas. Ar otru birstīti ņem epitēlija paraugu no dzemdes kakla ārējas virsmas. Var ņemt tikai endocervikālo paraugu. Birstītes ieliek stobriņā ar transporta barotni, nolaužot zondes galu.Piezīme:*Stobriņu ar transporta barotni (HPV DNS noteikšanai) var paņemt LIC paraugu pieņemšanas punktā.Var izmantot komerciālus paraugu ņemšanas/transportēšanas komplektus :”Digene”, „CytoScreen”Uztriepi ņem pirms kolposkopēšanas!Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā divu nedēļu laikā. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80 C. Nosūtījuma formaa: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:02- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.4. Dzemdes kakla iztriepe Herpes simplex vīrusu noteikšanai

Noņemšana: Herpes vīrusa noteikšanai parauga ņemšanai izmanto 1 sterilo vates (dakrona) tamponu uz zondes un trauku ar sterilu transporta barotni vai fizioloģisko šķīdumu (2 ml).Ar vates tamponu notīra dzemdes kaklu no gļotām un asinīm. Ievada sterilo tamponu (birstīti) dzemdes kanālā (aptuveni 1 cm dziļumā) un ar rotējošām zondes kustībām savāc epitēlija šūnas. Tamponu (birstīti) ieliek stobriņā ar transporta barotni, nolaužot zondes galu.Piezīme: Uztriepi ņem pirms kolposkopēšanas!Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 48 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C.

26

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 27 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01- ; Ns-MB:01- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.5. Urīnizvadkanāla uztriepe Herpes simplex vīrusu noteikšanai

Noņemšana: Parauga ņemšanai izmanto sterilu vates (dakrona) tamponu uz zondes un trauku ar sterilu transporta barotni vai fizioloģisko šķīdumu (2 ml).Paraugu ņem vismaz 1 stundu pēc pēdējās urinēšanas. Zondi ievada urīnizvadkanālā 2cm dziļumā. Ar rotējošām zondes kustībām savāc epitēlija šūnas. Tamponu ievieto stobriņā ar transporta barotni, nolaužot zondes galu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01; Ns-MB:01- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.6. Ādas un gļotādas uztriepe uz priekšmetu stikliņa Herpes simplex vīrusu noteikšanai

Noņemšana: Parauga ņemšanai izmanto 2 sterilus vates (dakrona) tamponus uz zondes un 2 priekšmetu stikliņus. Ar sterilu, sausu vates tamponu notīra ādas (vai gļotādas) bojājuma vietu no gļotām un asinīm. Ar otro tamponu paņem šūnas no čūlas pamatnes, stipri piespiežot un pagriežot tamponu. Paraugu uznes paralēli uz 2 stikliņiem un žāvē istabas temperatūrā, fiksē acetonā. Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā ne vēlāk par 48 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.7. Ādas nokasījumi vai uztriepes (vezikulas, pustulas, čūlas, kreveles) Herpes simplex vīrusu noteikšanai

Noņemšana: Parauga ņemšanai izmanto 1 sterilu vates (dakrona) tamponu uz zondes un trauku ar sterilu transporta barotni vai fizioloģisko šķīdumu (2 ml).Samitrina sterilu tamponu transporta barotnē un ar to savāc pūslīšu saturu, kā arī ar rotējošām zondes kustībām savāc epitēlija šūnas no čūliņas pamatnes. Tamponu ar iegūto materiālu ievieto stobriņā ar transporta barotni, nolaužot zondes galu.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Siltā laikā paraugi jātransportē atdzesētā termālā somā.Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01-; Ns-MB:01- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.8. Materiāla noņemšana testēšanai uz Chlamydia trachomatis un Neisseria gonorrhoeae ribosomālās RNS (rRNS) ar izotermiskās amplifikācijas metodi (PANTHERA COMBO 2 Assay, Gen-Probe)

27

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 28 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

7.2.8.1. Materiāla noņemšana no dzemdes kakla kanāla

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Noslauka liekās gļotas no dzemdes kakla kanāla un gļotādas ap dzemdes kakla kanālu, lietojot

attīrošu tamponu baltā krāsā, kas ietilpst komplektā, un izmet izlietoto tamponu.- Ievieto otro tamponu no komplekta (zilā krāsā) dzemdes kakla kanālā.- Rotē tamponu dzemdes kakla kanālā 10-30 sekundes, lai iegūtu pietiekošu materiāla

daudzumu.- Tampons jāizņem uzmanīgi, izvairoties pieskarties vagīnas gļotādai.- Nekavējoties ievieto tamponu GEN-PROBE® APTIMA transportstobriņā.- Nolauž uzmanīgi tamponu kātiņu tūbiņas kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no dzemdes kakla kanāla speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 02 - aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.8.2. Materiāla noņemšana no uretras

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Pacients nedrīkst būt urinējis vismaz 1 stundu pirms analīzes noņemšanas.- Ar rotējošām kustībām ievieto tamponu no komplekta (zilā krāsā) 2-4 cm uretrā.- Kad tampons ievadīts, viegli rotē pie uretras sieniņām 2-3 sek., lai iegūtu pietiekošu materiāla

daudzumu.- Izņem tamponu.- Nekavējoties ievieto tamponu GEN-PROBE® APTIMA transportstobriņā.- Nolauž uzmanīgi tampona kātiņu tūbiņas kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no uretras speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300C.

7.2.8.3. Urīna paņemšana analīzei

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Pacients nedrīkst būt urinējis vismaz 1 stundu pirms analīzes noņemšanas.- Savāc urīna strūklas pirmo porciju (apmēram 20-30 ml) urīna savācējtrauciņā, jo lielāks urīna

apjoms var samazināt testa jūtību. Sievietes pirms parauga paņemšanas nedrīkst mazgāt dzimumorgānu ārējo daļu.

- Izmantojot komplektā esošo transfērpipeti, pievieno 2ml GEN-PROBE® APTIMA urīna transportstobriņā.

- Pareizais urīna daudzums, kas tiek pievienots ir uzrādīts uz transportstobriņa ar bultiņām. Rūpīgi aizkorķē stobriņu

Stabilitāte un transports:Urīna paraugus var transportēt uz laboratoriju gan speciālā urīna transportstobriņā, gan savācējtrauciņā. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā transportstobriņu uzglabā pie +2 0C līdz +300C, savācējtrauciņu pie +20C līdz +80C. No savācējtrauciņa urīna paraugu jāpārnes transportstobriņā vismaz 24 stundu laikā pēc urīna paņemšanas.

28

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 29 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

7.2.8.4. Materiāla noņemšana no vagīnas

Materiāla noņemšana:- Tamponu (zilā krāsā) ievieto vagīnā 5 cm. Maigi rotē aptuveni 10 līdz 30 sek.- Izņem tamponu. - Nekavējoties ievieto tamponu GEN-PROBE® APTIMA transporta stobriņā.- Uzmanīgi nolauž tampona kātiņu stobriņa kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no vagīnas speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300C.

7.2.8.5. Materiāla noņemšana no rīkles

Materiāla noņemšana:- Ar tamponu (zilā krāsā) ņem materiālu no rīkles mugurējās sienas un mandelēm. - Nekavējoties ievieto tamponu GEN-PROBE® APTIMA transporta stobriņā.- Nolauž uzmanīgi tampona kātiņu tūbiņas kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņuStabilitāte un transports : Iztriepes no rīkles speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300 C.

7.2.8.6. Materiāla noņemšana no taisnās zarnas

Materiāla noņemšana- Tamponu (zilā krāsā) ievieto taisnajā zarnā 2-3 cm. - Ņem materiālu no visām sienām maigi bīdot iekšā/ārā un rotējot.- Izņem tamponu. - Nekavējoties ievieto tamponu GEN-PROBE® APTIMA transporta stobriņā.- Nolauž uzmanīgi tampona kātiņu stobriņa kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no taisnās zarnas speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20 līdz +300 C.Piezīme:Transporta stobriņus (GEN-PROBE® APTIMA® Unisex Swab Specimen Collection Kit for Endocervical and Male Urethral Swab Specimens un GEN-PROBE® APTIMA® Urine Specimen Collection Kit ) - var saņemt LIC paraugu pieņemšanas daļā Linezera 3. Tie jāuzglabā istabas temperatūrā (+150C līdz +300C).

7.2.9. Materiāla noņemšana testēšanai uz Chlamydia trachomatis DNS; Treponema pallidum DNS; Chlamydia trachomatis, Ureaplasma DNS (sugas-Parvum un Urealyticum), Mycoplasma

genitalium, Mycoplasma hominis

7.2.9.1. Materiāla noņemšana no dzemdes kakla kanāla

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Noslauka liekās gļotas no dzemdes kakla kanāla un gļotādas ap dzemdes kakla kanālu, lietojot

attīrošu tamponu baltā krāsā, kas ietilpst komplektā, un izmet izlietoto tamponu.- Ievieto otro tamponu no komplekta (zilā krāsā) dzemdes kakla kanālā.

29

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 30 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

- Rotē tamponu dzemdes kakla kanālā 10-30 sekundes, lai iegūtu pietiekošu materiāla daudzumu.

- Tampons jāizņem uzmanīgi, izvairoties pieskarties vagīnas gļotādai.- Nekavējoties ievieto tamponu transportstobriņā ar mukolitiku.- Nolauž uzmanīgi tamponu kātiņu tūbiņas kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no dzemdes kakla kanāla speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz +300 C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 01 aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.9.2. Materiāla noņemšana no uretras

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Pacients nedrīkst būt urinējis vismaz 1 stundu pirms analīzes noņemšanas.- Ar rotējošām kustībām ievieto tamponu no komplekta (zilā krāsā) 2-4 cm uretrā.- Kad tampons ievadīts, viegli rotē pie uretras sieniņām 2-3 sek., lai iegūtu pietiekošu materiāla

daudzumu.- Izņem tamponu.- Nekavējoties ievieto tamponu transportstobriņā ar mukolitiku.- Nolauž uzmanīgi tampona kātiņu tūbiņas kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no uretras speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300 C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 01 aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.9.3. Urīna paņemšana analīzei

Pacienta sagatavošana un materiāla noņemšana:- Pacients nedrīkst būt urinējis vismaz 1 stundu pirms analīzes noņemšanas.- Savāc urīna strūklas pirmo porciju (apmēram 20-30 ml) urīna savācējtrauciņā, jo lielāks urīna

apjoms var samazināt testa jūtību. Sievietes pirms parauga paņemšanas nedrīkst mazgāt dzimumorgānu ārējo daļu.

Stabilitāte un transports:Urīna paraugus var transportēt uz laboratoriju gan speciālā urīna transportstobriņā. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā savācējtrauciņu pie +20C līdz +80 C. Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-BIMB: 01 aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.9.4. Materiāla noņemšana no vagīnas

Materiāla noņemšana:- Tamponu (zilā krāsā) ievieto vagīnā 5 cm. Maigi rotē aptuveni 10 līdz 30 sek.- Izņem tamponu. - Nekavējoties ievieto tamponu transportstobriņā ar mukolitiku.

30

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 31 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

- Uzmanīgi nolauž tampona kātiņu stobriņa kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi aizkorķē stobriņu.

Stabilitāte un transports : Iztriepes no vagīnas speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300 C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 01 aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.9.5. Materiāla noņemšana no rīkles

Materiāla noņemšana:- Ar tamponu (zilā krāsā) ņem materiālu no rīkles mugurējās sienas un mandelēm. - Nekavējoties ievieto tamponu transportstobriņā ar mukolitiku.- Nolauž uzmanīgi tampona kātiņu tūbiņas kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no rīkles speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300 C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB: 01 aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

7.2.9.6. Materiāla noņemšana no taisnās zarnas

Materiāla noņemšana- Tamponu (zilā krāsā) ievieto taisnajā zarnā 2-3 cm. - Ņem materiālu no visām sienām maigi bīdot iekšā/ārā un rotējot.- Izņem tamponu. - Nekavējoties ievieto tamponu transportstobriņā ar mukolitiku.- Nolauž uzmanīgi tampona kātiņu stobriņa kakliņa līmenī, izvairoties izšļakstīt saturu. Rūpīgi

aizkorķē stobriņu.Stabilitāte un transports : Iztriepes no taisnās zarnas speciālos transporta stobriņos (kopā ar tamponu) nogādā laboratorijā 7 dienu laikā pēc paņemšanas. Līdz nogādāšanai un transportēšanas laikā uzglabā pie +20C līdz +300C.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-MB:01- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.Piezīme: Transporta stobriņus ar mukolitiku - var saņemt LIC paraugu pieņemšanas daļā, Linezera 3. Tie jāuzglabā istabas temperatūrā (+20C līdz +80C).

8. Augļa ūdens

8.1. Herpes simplex vīrusu, CMV DNS, Toxoplasma DNS noteikšanai

Noņemšana: Paraugu noņemt sterilā šļircē, parauga tilpumam jābūt ne mazāk par 1 ml.Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80 C. Nosūtījumu formas: Nosūtījumā (Veidlapa Ns-V:01, Ns-MB:02- aktuālā versija - aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

31

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 32 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

9. Ērces

Noņemšana: Ērcei uzliek spirtā vai degvīnā samērcētu vati, pēc 5-10 minūtēm izvilkt ērci ar pinceti, griežot to pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, vai ap ērces snuķīti apsiet stipru diegu un, velkot aiz diega galiem, izņemt ērci. Nedrīkst izmantot eļļu! Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru vai spirtu. Pēc tam rokas obligāti rūpīgi jānomazgā. Insektu ievieto sausā, tīrā, nelielā traukā ar aizbāzni un samitrinātu papīra (salvetes) gabaliņu. Insektam jābūt nesadalītam. Ja ērci noņem nepareizi – saspiežot, tās zarnu saturs var iekļūt brūcē un pieaug iespēja inficēties un saslimt ar Laima slimību. Piezīme: - Nepieciešams informēt pacientu par izmeklējamā materiāla (ērces) kvalitāti – ja izmeklējamais materiāls ir sadalīts vai nedzīvs, izmeklēšanas rezultāti var būt nekorekti.- Vakcinācijas iespēju saskaņot ar ārstu. Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā. Līdz nogādāšanai uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Nosūtījumu formas: Veidlapas Ns-I:06- aktuālā versija. Lūdzam nosūtījumā atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.

10. Biopsijas un autopsijas paraugi virusoloģiskiem un molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem.

Rādītāji: ādas biopsija – Borrelia DNS, *Mycobacterium leprae DNSNoņemšana: Parauga ņemšanai izmanto sterilu trauku vai centrifūgas stobriņu (1,5-10 ml) ar uzskrūvējamu vāciņu, autopsijas paraugu ņem ne vēlāk par 24 stundām pēc nāves. Ievērot stingru paraugu ņemšanas secību: krūšu kurvja orgānu materiālus ņem pirms vēdera dobuma orgānu materiāliem. Sterili iegūtā materiāla fragmentu (aptuveni 0,5-2 cm3) ievieto traukā vai stobriņā un aizvāko. Stabilitāte un transports: Nogādāt laboratorijā ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20C līdz + 80C. Siltā laikā paraugi jātransportē atdzesētā termālā somā.Nosūtījuma forma: Nosūtījumā (Veidlapas Ns-MB:02- aktuālā versija) atzīmēt parauga noņemšanas datumu un laiku.Piezīme : * Mycobacterium leprae noteikšanai ar PĶR metodi paraugu ņemšanai izmanto dakrona tamponu, kuru ievieto sterilā stobriņā ar 1.0 ml fizioloģiskā šķīduma.

11. Vides paraugu savākšanas kārtība

11.1 Ūdens paraugi virusoloģiskiem izmeklējumiem

- Hepatīta A vīrusa antigēna noteikšana (ELISA); Polio- un citu enterovīrusu; adenovīrusu noteikšana (izolēšana audu kultūrā).

Noņemšana: 1. Ūdeni no ūdensvada, akām, atklātām ūdens krātuvēm, peldvietām iepildīt 3 l tīrā traukā ar vāku vai vienreizējās lietošanas hermētiski aiztaisāmā plastmasas maisā.2. Notekūdeni iepildīt 1 l tīrā traukā ar vāku vai vienreizējās lietošanas hermētiski aiztaisāmā plastmasas maisā.

32

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 33 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Stabilitāte un transports. Nogādāt laboratorijā, transportējot pie + 4C līdz +8C. Transportēšanas laikā nepieļaut ūdens izlīšanu. Pirms testēšanas ūdens un notekūdens paraugus vīrusa noteikšanai (izolēšana audu kultūrā) var glabāt ne ilgāk par 72 st. pie +2C līdz +8C. Piezīme: Transportēšanas laikā nepieļaut ūdens izlīšanu.Nosūtījumu formas: Veidlapa Ns-V:04 – aktuālā versija. Nosūtījums virusoloģiskai testēšanai. Vides objektu izmeklēšana.

11.2. Virsmas nomazgājumu paņemšana.

Noņemšana: Virsmu nomazgājumus ņem ar steriliem vates tamponiem, vispirms iemērcot sterilā 1% peptonūdenī. Tamponu ievieto stobriņā ar 2 ml sterilu peptonūdeni. No nelieliem priekšmetiem nomazgājumu ņem no visas priekšmeta virsmas, pie lieliem – no vairākām vietām ar kopējo laukumu apmēram 100 cm2. Transportēšana: Materiāla uzglabāšanas un transportēšanas temperatūra +2 C līdz +8C (ledusskapī). Vēlams nogādāt laboratorijā 4 stundu laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā.Nosūtījumu formas: Veidlapa Ns-Ba:06 – aktuālā versija. Nosūtījums bakterioloģiskai testēšanai. Vides objektu izmeklēšana.

11.3. Ķirurģisko materiālu un instrumentu izmeklēšana.

Noņemšana: Visus materiālus un instrumentus, ko ir paredzēts izmeklēt, nosūta iepakojumā, kurā tika veikta sterilizācija.Nosūtījumu formas: Veidlapa Ns-Ba:06 – aktuālā versija. Nosūtījums bakterioloģiskai testēšanai. Vides objektu izmeklēšana.

Literatūras saraksts

1. Procedures for the Collection of Diagnostic Blood Specimens by Venipuncture; Approved Standard—Sixth Edition, 2007, GP41-A6, ISBN Number: 1-56238-650-6.

2. Diagnostic Samples: From the Patient to the Laboratory: The Impact of Preanalytical Variables on the Quality of Laboratory Results, 4th, Updated Edition, 2009, G. Guder, S. Narayanan, H. Wisser, B. Zawta, ISBN: 978-3-527-32307-4.

3. European Urinalysis Guidelines, 2000, Scand J Clin Lab Invest. 4. Preanalytical requirements of urinalysis, 2014, J. Delanghe, M. Speeckaert, Biochem Med, 

10.11613/BM.2014.011.5. Guidelines for the collection of clinical specimens during field investigation of outbreaks.

WHO/CDS/CSR/EDC/2000.4.6. Manual of Clinical Microbiology, American Society for Microbiology 8th Edition. Ed.by Patrick

R.Murray, 2003.7. Polio laboratory manual, WHO, Geneva, 4th ed., 2004.8. Textbook of medical Laboratory Technology. Ramnik Sood, 20069. Henry s Clinical Diagnosis and Management by Laboratory Methods 2007.10. Reaģentu un iekārtu ražotājfirmu instrukcijas.

33

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 34 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

PIELIKUMI

1. Garā klepus laboratoriskā diagnostika

Latvijā novēro strauju garā klepus gadījumu skaitu. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gada 9 mēnešos reģistrēti 157 garā klepus gadījumi.

Atbilstoši garā klepus gadījuma definīcijai, kura ir apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2012. gada 8.augusta Lēmumu 2012/506/ES1, laboratoriskajos kritērijos saslimšanas gadījuma apstiprināšanai ir vismaz viena no šādām metodēm:

- Bordetella pertussis izolēšana no klīniskā parauga;- Bordetella pertussis nukleīnskābju noteikšana klīniskajā paraugā;- Bordetella pertussis specifisko antivielu noteikšana.

Diagnozes apstiprināšanas metodes izvēle ir atkarīga no slimības ilguma kopš sākušās klepus lēkmes, pacienta vecuma un laika pēc pēdējās vakcinācijas vai revakcinācijas saņemšanas:

1. B.pertussis izolēšana no klīniskā parauga tiek uzskatīta par diagnostikas „zelta standartu” ar augstu metodes specifiskumu. Izraisītāja izolēšanai jāņem nazofaringeāls paraugs slimības sākuma stadijā cik vien iespējams ātri, bet ne vēlāk par otro slimības nedēļu.

2. B.pertussis nukleīnskābju (DNS) noteikšana klīniskajā paraugā ar reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodi, kurai ir augsts specifiskums un augsta jutība, un atbilde var tikt saņemta vienas darba dienas laikā. DNS noteikšanai ņem nazofaringeālu uztriepi vai nazofaringeālu aspirātu cik vien ātri iespējams pēc slimības sākuma, bet ne vēlāk par trešo slimības nedēļu.

Abas minētās metodes ir neaizvietojamas gadījumos, kad ir skaidrs, ka seroloģiskie testi nevar būt pārliecinoši un ir grūti interpretējami – jaundzimušajiem, zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam un nesen vakcinētiem vai revakcinētiem bērniem, pusaudžiem vai pieaugušajiem (pēc vakcinācijas pagājuši mazāk kā 12 mēneši). Abas metodes ir kvalitatīvas, un rezultāts interpretējams kā pozitīvs vai negatīvs.

3. B.pertussis specifisko IgG-anti-PT noteikšanai (IgG klase antivielas pret B.pertussis toksīnu) rekomendē izmantot kvantitatīvas ELISA metodes ar augstu specifiskumu un jutību, kas antivielu daudzumu nosaka IU/ml (International Unit/ml- Starptautiskās Vienības uz ml).

Specifiskās anti IgG-PT rodas gan pēc vakcinācijas, gan akūtas saslimšanas gadījumā. Šis fakts apgrūtina seroloģisko testu interpretāciju nesen vakcinētām vai revakcinētām personām. Jāatceras, ka IgG -anti - PT noteikšana ir piemērota pacientiem, kuriem pēc pēdējās vakcinācijas vai revakcinācijas ir pagājuši vismaz 12 mēneši.

Metode ir maz informatīva jaundzimušajiem un zīdaiņiem. Vēcākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušiem šo metodi rekomendē izmantot, ja klepus ilgst vismaz 2-3 nedēļas. Bet, ja klepus ilgums ir mazāks par trim nedēļām, rekomendē izmantot paralēli B.pertussis nukleīnskābju (DNS) noteikšanu.

Uzliesmojumu gadījumos, neatkarīgi no slimības ilguma, vajadzētu izmantot visas trīs metodes: B.pertussis izolēšanas, B.pertussis DNS noteikšanas no nazofaringeālām iztriepēm un IgG-anti -PT noteikšanu serumā.

3.1. Pāra serumu seroloģisko izmeklējumu interpretācijaPāra serumu seroloģisko testu interpretācijas pamatā ir IgG-anti-PT antivielu koncentrācijas

novērošana dinamikā. Antivielu koncentrācijas pieaugums par 100% (divas reizes) un vairāk, vai samazinājums par 100% un vairāk, liecina par nesen pārslimotu slimību. Laika periods starp divu seruma paraugu paņemšanu ir 2-4 nedēļas (minimāli 7-10 dienas). Tomēr atkārtotās imūnās atbildes rezultātā antivielu koncentrācijas pieaugums var būt mazāks nekā 100%. Diagnoze pat var balstīties uz

1 2012/506/ES: Komisijas Lēmums (2012. gada 8. augusts), ar kuru groza Lēmumu 2002/253/EK, ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:262:0001:0057:LV:PDF)

34

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 35 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

antivielu koncentrācijas lēnu samazināšanos – līdz 50% rekonvalescenses stadijā, salīdzinājumā ar akūto stadiju. Diagnoze tiek apstiprināta, ja ir novērots pieaugums vai samazinājums par 100% un, ja pat vienā no paraugiem ir pārsniegtas noteiktas robežvērtības (sk.3.2.).

3.2. Viena seruma seroloģiskā izmeklējuma interpretācijaKlīniskajā praksē diagnozes apstiprināšana bieži balstās uz viena seruma parauga interpretāciju

pēc kvantitatīviem IgG-anti-PT testa rezultātiem. Epidemioloģiskie pētījumi dažās valstīs parādīja, ka diagnostiskais antivielu koncentrācijas minimālais līmenis, kas norāda uz akūtu vai nesen pārslimotu infekciju, svārstās no 65 IU/ml līdz 125 IU/ml (gadījumā, ja pēc pēdējās vakcinācijas pagājuši vairāk kā 12 mēneši). Laboratorijas var pielietot IgG-anti-PT kvantitatīva testa interpretāciju atbilstoši komerciāla diagnostiskā komplekta ražotājfirmas rekomendācijām.

Ja IgG-anti-PT rezultāts ir interpretēts kā „apšaubāms”, rekomendēts izmantot pāra serumu izmeklēšanu.

Ja nav iespējams iegūt otru serumu, alternatīva var būt IgA-anti-PT noteikšana (IgA klases antivielas pret B.pertussis toksīnu). Negatīvas IgA-anti-PT norāda uz to, ka nav datu par akūtu infekciju.

Lai uzlabotu garā klepus laboratorisko diagnostiku, SPKC un RAKUS stacionāra LIC Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija iesaka pirms laboratoriskās pārbaudes izvērtēt pacienta vecumu, vakcinācijas statusu, slimības stadiju un izvēlēties gadījumam piemērotāko metodi, saskaņā ar Eiropas slimību kontroles centra (ECDC) 2012.gada vadlīnijām:

Jaundzimušajiem, zīdaiņiem, nesen vakcinētiem vai revakcinētiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem slimības pirmajās 2-3 nedēļās garo klepu ieteicams diagnosticēt, izmantojot B.pertussis izolēšanu no aizdegunes parauga un/vai polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) nukleīnskābju (DNS) noteikšanai2.

B.pertussis izolēšanai paraugu (nazofaringeālo uztriepi vai nazofaringeālo aspirātu) ņem cik ātri vien iespējams pēc klīnisko simptomu parādīšanās, bet ne vēlāk par otro slimības nedēļu.

B.pertussis DNS noteikšanai paraugu (nazofaringeālo uztriepi vai nazofaringeālo aspirātu) pirmās trīs nedēļas pēc simptomu parādīšanās. Iepriekšēja antibiotiku lietošana mazākā mērā ietekmē uz testa jūtību (salīdzinājumā ar kultivēšanas metodi), tā kā PĶR nosaka arī nedzīvo mikroorganismu DNS.

Bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, kuriem slimības simptomi ilgst minimāli 2-3 nedēļas un kopš pēdējās vakcinācijas/ revakcinācijas pagājuši vairāk kā 12 mēneši, veic kvantitatīvu antivielu pret B.pertussis toksīnu noteikšanu ar augsti specifisku un jutīgu ELISA metodi3.

RAKUS stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorijā ir pieejamas visas gadījuma definīcijā norādītās diagnostikas metodes.

Ieteikumi metodes izvēlei garā klepus diagnostikai2 ECDC Guidance and protocol for the use of real-time PCR in laboratory diagnosis of human infection with

Bordetella pertussis or Bordetella parapertussis http://www.ecdc.europa.eu/en/publications/Publications/Guidance-protocol-PCR-laboratory-diagnosis-bordatella-pertussis-parapertussis.pdf

3 ECDC Guidance and protocol for the serological diagnosis of human infection with Bordetella pertussis- http://www.ecdc.europa.eu/en/publications/Publications/bordetella-pertussis-guidance-protocol-serological-diagnosis.pdf

35

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 36 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

1. Bordetella pertussis izolēšana no klīniskā parauga

B.pertussis izolēšana no klīniskā parauga vai kultivēšanas metode ir uzskatīta par diagnostikas „zelta standartu” ar augstu metodes specifiskumu. Tomēr B.pertussis ir lēni augoša baktērija un to ir grūti kultivēt, turklāt tā ir ļoti neizturīga arējā vidē. Kultivēšanai nepieciešanas 5 līdz 12 dienas.

Indikācijas: Metodi iesaka izmantot gadījumos, kad seroloģiskā metode nevar būt pārliecinoša un ir grūti interpretējama:

- jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam, - nesen vakcinētiem vai revakcinētiem bērniem, - pusaudžiem un pieaugušajiem, ja klepus ilgums ir ne vairāk kā 2-3 nedēļasParaugu ņem uzreiz pēc klīnisko simptomu parādīšanās, bet ne vēlāk par otro slimības nedēļu.Materiāls: Aizdegunes (nazofaringeālā) iztriepe.

Aizdegunes paraugs - nazofaringeālā iztriepe*Pacienta sagatavošana: Paraugu noņem pacientam pirms ēšanas vai ne mazāk kā 2-3 stundas pēc

ēšanas. Deguns jāatbrīvo no izdalījumiem.Parauga ņemšana: Paraugu noņem ievadot caur nāsi lokanu nazofaringeālo zondi ar tamponu

(neilona, dakrona, vai ekvivalentu; neizmantot kokvilnas un kalcija algināta tamponus!) un ievadot to gar deguna apakšējo eju līdz aizdegunei. Attālums no acs līdz ausīm aptuveni rāda, cik dziļi jāievada tampons. Ievadot tamponu nedrīkst pielietot spēku; gadījumā ja rodas pretestība, jāpamēģina ievadīt tamponu caur otru nāsi. Ar rotējošām zondes kustībām savāc pēc iespējas vairāk epitēlija šūnu, aiztur uz 10 sekundēm tamponu aizdegunē, pēc tam izņem tamponu un uzreiz ievieto stobriņā ar transporta barotni (Amies MW173C vai ekvivalents)*.

Šādu paraugu iespējams vienlaikus nosūtīt gan kultivēšanai, gan nukleīnskābes (DNS) noteikšanai. Nogādāt laboratorijā, cik ātri vien iespējams!

Stabilitāte un transports: Paraugu Amies transporta barotnē var uzglabāt istabas temperatūrā ne ilgāk kā 24 stundas.

2. Bordetella pertussis nukleīnskābju noteikšana klīniskā paraugā

B.pertussis nukleīnskābju noteikšana klīniskajā paraugā ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) atzīta par jūtīgāko un ātrāko diagnostikas metodi. PĶR rezultāts pēc nepieciešamības ir pieejams vienas darba dienas laikā.

Indikācijas: Metodi iesaka izmantot gadījumos, kad seroloģiskā testēšana var būt grūti interpretējama vai papildus seroloģiskam testam grupveida gadījumos:

- jaundzimušajiem un bērniem līdz 12 mēnešu vecumam, - nesen vakcinētiem vai revakcinētiem bērniem, - pusaudžiem un pieaugušajiem, ja klepus ilgums ir ne vairāk ka 3 nedēļas.Paraugs ir jāpaņem pirmās trīs nedēļas pēc simptomu parādīšanās. Bez tam, DNS noteikšanai ar

PĶR metodi, paraugu var ņemt arī pēc antibiotiku terapijas uzsākšanas, jo metode nosaka arī nedzīvo mikroorganismu DNS.

PĶR metodēs var izmantot dažādus B.pertussis „mērķa” gēnus. Visbiežāk pielietojami ir Bordetella pertussis insercijas fragments (IS481) un B.pertussis toksīna gēns (ptxA-Pr).

IS481 gēns sastopams ne tikai Bordetella pertussis, bet arī B.parapertussis, Bordetella bronhiseptica, Bordetella holmesii, tāpēc pozitīvais rezultāts jāinterpretē kā Bordetella species pozitīvs. Bordetella perussis apstiprināšanai izmanto ptxA-Pr gēna PĶR.

Materiāls: Aizdegunes (nazofaringeālā) iztriepe vai nazofaringeālais aspirāts. Aizdegunes paraugs - nazofaringeālā iztriepe (NFI)

36

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 37 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Tā kā B.pertussis vairojas pie aizdegunes epiteliālām šūnām, izmeklēšanas rezultāti ir ļoti atkarīgi no pareizas parauga ņemšanas. Ja paraugu ņem ne no aizdegunes, bet no žāvas vai deguna priekšējās daļas, krasi samazinās B.pertussis atrašanas iespējamība.

Pacienta sagatavošana: Paraugu noņem pacientam pirms ēšanas vai ne mazāk kā 2-3 stundas pēc ēšanas. Deguns jāatbrīvo no izdalījumiem.

Parauga ņemšana: Paraugu noņem ievadot caur nāsi lokanu nazofaringeālo zondi ar tamponu (neilona, dakrona vai ekvivalentu; neizmantot kokvilnas un kalcija algināta tamponus!) un, ievadot to gar deguna apakšējo eju līdz aizdegunei. Attālums no acs līdz ausīm aptuveni rāda, cik dziļi jāievada tampons. Ievadot tamponu nedrīkst pielietot spēku; gadījumā ja rodas pretestība, jāpamēģina ievadīt tamponu caur otru nāsi. Ar rotējošām zondes kustībām savāc pēc iespējas vairāk epitēlija šūnu, aiztur uz 10 sekundēm tamponu aizdegunē, pēc tam izņem tamponu un uzreiz ievieto stobriņā. Var izmantot divus transporta stobriņu veidus:

1) Tamponu ievieto sausā sterilā stobriņā – ja paraugs paredzēts tikai DNS noteikšanai Var izmantot arī stobriņus ar šķidrām bakteriālām barotnēm (Amies, Stjuart)

Stabilitāte un transports: Paraugu sausā stobriņā var uzglabāt +40C-+250C līdz 48 stundām.

2) ar transporta barotni (Amies MW173C vai ekvivalents)*.

*Šādu paraugu, iespējams, vienlaikus nosūtīt gan kultivēšanai, gan nukleīnskābes (DNS) noteikšanai. Nogādāt laboratorijā, cik ātri vien iespējams! Paraugu Amies transporta barotnē var uzglabāt istabas temperatūrā ne ilgāk kā 24 stundas.

Aizdegunes paraugs - nazofaringeālais aspirāts (NFA)Aizdegunes aspirāta priekšrocība ir tā, ka materiālu var ņemt, ja pacientam ir iesnas, aizlikts

deguns, kas apgrūtina iztriepes ņemšanu. Tehniski tas izpildāms nedaudz sarežģītāk, tomēr pozitīvā parauga iespējamība ir augstāka, salīdzinājumā ar iztriepi.

Pacienta sagatavošana: painteresēties vai pacientam nav aizlikts deguns vai izdalījumi no deguna. Palūgt, lai atbrīvo degunu no gļotām. Pacientu novieto guļus uz muguras ar atpakaļ noliektu galvu un izstieptu kaklu. Procedūras laikā palūdz pacientam dziļi ieelpot un aizturēt elpu un pēc iespējas izvairīties no rīšanas. Procedūra nav traumējoša, bet var būt nepatīkama, jo var izsaukt asarošanu vai pat šķaudīšanu. Attālums no deguna līdz ausīm atbilst tam attālumam, cik dziļi degunā jāievada caurulīte.

Parauga ņemšana: Aspirātu ņem no rīkles mugurējās sienas caur degunu, līdzīgi kā iztriepi. Izmanto speciālu komplektu – šļirci ar fizioloģisko šķīdumu, lokanu caurulīti (zondi). Caurulīti pievieno šļircei, izspiež no šļirces lieko fizioloģisko šķīdumu, atstājot 3 ml šķīduma. Apstrādā caurulīti ar lubrikantu. Uzmanīgi, bet ātri ievada caurulīti paralēli deguna pamatnei līdz sasniedz aizdeguni. Ja ievadot caurulīti rodas pretestība, ievada otrā nāsī. Sasniedzot aizdeguni ātri piespiež un pēc tam ievelk atpakaļ šļirces virzuli, lai ātri izspiestu un ievilktu fizioloģisko šķīdumu. Tas jādara ātri, lai izvairītos no šķidruma notecēšanas pacienta rīklē.

Atvieno zondi un šļircei uzliek uzgali, šķidrumu ievieto transporta konteinerī.Nogādāt laboratorijā, cik ātri vien iespējams!Stabilitāte un transports: Paraugu var uzglabāt +40C temperatūrā līdz 48 stundām.

Šeit ir video, kur tiek demonstrēta parauga ņemšanas tehnika: http://www.cdc.gov/pertussis/clinical/diagnostic-testing/specimen-collection.html

3. Bordetella pertussis specifisko antivielu reakcija

37

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 38 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

B.pertussis specifisko antivielu atbildes noteikšanai vai seroloģiskai diagnostikai, Eiropas Savienības references laboratorijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) iesaka izmantot ELISA metodi IgG un/vai IgA klases antivielu pret B.pertussis toksīnu noteikšanai.

Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas izstrādātām vadlīnijām par garā klepus seroloģiskās diagnosticēšanas standartizēto metodi ir uzskatāma divu asins paraugu ņemšana - slimības akūtā un izveseļošanās fāzē (parasti ar 2 nedēļu intervālu).

Indikācijas: Metodi iesaka izmantot gadījumos, ja pacients vismaz 12 mēnešus pirms simptomu parādīšanās netika saņēmis garā klepus komponenti saturošu vakcīnu, un, ja slimības simptomi ilgst vismaz 2- 3 nedēļas.

Materiāls: seroloģiskai izmeklēšanai ņem asins serumu vai plazmu.

Asins paraugsPacienta sagatavošana: Vēlams pacientam ņemt asinis tukšā dušā vai 3 stundas pēc ēšanas. Paraugu ņemšana: Venozās asins (2,7–7,0 ml apjomā.) ņemšanai vēlams izmantot vienreizējās asins noņemšanas sistēmas (monovetes, vakutaineri u.tml.) bez antikoagulanta. Materiālu nogādā laboratorijā 24 stundu laikā pēc tā savākšanas.Stabilitāte un transports:Iegūtās asinis var uzglabāt temperatūrā +180 līdz +250C ne ilgāk par 12 stundām vai temperatūrā

+40 līdz +80C ne ilgāk par 24 stundām. Tādā gadījumā asinis transportē, serumu vai plazmu neatdalot. Ja transportēšana ir paredzēta vēlāk, tad jāatdala serums vai plazma no eritrocītiem. Serumu

atdala centrifugējot, vai serumu pēc recekļa izveidošanās noņem ar pipeti. Atdalīto serumu pārnes tīrā plastmasas stobriņā ar vāciņu. Šādā veidā to var uzglabāt līdz transportēšanai plastmasas stobriņā ar vāciņu. Līdz transportēšanai uzglabā temperatūrā +40 līdz +80C līdz 7-10 dienām. Nosūtījumā obligāti jāatzīmē parauga tips (serums) un materiāla noņemšanas datums, laiks.

Ja transportēšana ir paredzēta vēlāk kā pēc 7-10 dienām, tad serums jāsasaldē temperatūrā -200C, atzīmējot uz nosūtījuma, ka materiāls bija sasaldēts. Tādā gadījumā materiālu transportē sasaldētā veidā. Siltā laikā paraugi jātransportē termālā somā.

Piezīme: Ja paraugā ir eritrocītu hemolīze, lipēmija vai bakteriāls piesārņojums, paraugs nav derīgs seroloģiskajai izmeklēšanai!

38

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 39 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

2. Paraugu ņemšanas kārtība gripas un citu akūto respiratoro virusālo infekciju diagnostikai

Vīrusa un nosakāmā rādītāja nosaukums

Izmeklēšanas metode Parauga nosaukums

A/B gripas vīrusu RNS PĶR (polimerāzes ķēdes reakcija)

Rīkles gala un deguna eju uztriepe, bronhu skalojums, autopsijas

materiālsA/B gripas vīrusu serotipu noteikšana

Gripas vīrusu izolēšana/tipēšana audu

kultūrā

Rīkles gala un deguna eju uztriepe

Paragripas vīrusu (Ag) IF(imūnfluorescence) Rīkles gala un deguna eju uztriepeRespiratori sincitiālais vīruss (Ag)

IF(imūnfluorescence) Rīkles gala un deguna eju uztriepe

Cilvēka metapneumovīruss (hMPV) (Ag)

IF(imūnfluorescence) Rīkles gala un deguna eju uztriepe

Adenovīrusi(Ag) IF(imūnfluorescence) Rīkles gala un deguna eju uztriepe

Gripas vīrusa izolēšanai, vīrusa antigēna vai RNS noteikšanai paraugu ņem pirmajās 3 slimības dienās, bet ne vēlāk par 7.dienu. Materiālu vēlams ņemt pirms uzsākta antivirālā terapija.

Rīkles gala un deguna eju uztriepes noņemšanas kartība

Rīkles gala uztriepe1. Pirms uztriepes ņemšanas pacientam lūdz atvērt muti un teikt „aaaaaa”, lai paceltos ūka

(mēlīte) un atbrīvojas rīkles mugurējā sieniņa.2. Ar vienu roku, izmantojot špāteli, uzmanīgi piespiež mēli. 3. Ar otru roku ievada zondi, cenšoties nepieskarties ar tamponu lūpām, mēlei un mīkstām

aukslejām.4. Stingri piespiežot tamponu pie rīkles mugurējās sieniņas, ar rotējošām kustībām ņem

materiālu; cenšas savākt pēc iespējas vairāk epitēlija šūnu.5. Nekavējoties ievieto zondi ar savākto materiālu stobriņā.6. Nolauž zondes galu tuvāk tamponam, lai tampons brīvi ieslīd stobriņā. Ar otro zondi ņem

uztriepi no deguna ejām.

Deguna eju uztriepe 1. Pirms uztriepes ņemšanas pacientam lūdz atbrīvot degunu no gļotām. 2. Ievada zondi ar tamponu deguna ejā 2 - 2,5cm dziļumā paralēli aukslējām.3. Piespiežot ārējo deguna spārnu pie deguna starpsienas, ar rotējošām kustībām savāc materiālu

no deguna gļotādas.4. Ar to pašu zondi līdzīgi ņem materiālu no deguna otras ejas.5. Nekavējoties ievieto zondi ar savākto materiālu stobriņā. 6. Nolauž zondes galu tuvāk tamponam, kā norādīts iepriekš, un cieši aizkorķē stobriņu.

Paraugu ņemšanai izmanto divas zondes ar sterilu vates (dakrona) tamponu, kurus ievieto stobriņā ar sterilu transporta barotni.Ar vienu tamponu ņem uztriepi no rīkles gala mugurējās sieniņas, ar otru - no abām deguna ejām. Abas zondes ar rīkles gala un ar deguna uztriepi ievieto vienā stobriņā ar transporta barotni.

Stobriņa uzlīmē norāda pacienta identifikācijas datus, parauga ņemšanas datumu.

39

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 40 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Parauga uzglabāšana: Paraugu nogādā laboratorijā pēc iespējas ātrāk. Līdz nogādāšanai laboratorijā paraugu uzglabā pie temperatūras +20 - + 80C. Maksimālais paraugu uzglabāšanas laiks 72 stundas pēc materiāla noņemšanas.

Autopsijas materiāla noņemšanas kartība

Parauga ņemšanai izmanto sterilu trauku vai centrifūgas stobriņu (1,5-10 ml) ar uzskrūvējamu vāciņu. Autopsijas paraugu ņem ne vēlāk par 24 stundām pēc nāves. Ievērot stingru paraugu ņemšanas secību: krūšu kurvja orgānu materiālus ņem pirms vēdera dobuma orgānu materiāliem. Sterili iegūtā materiāla fragmentu ar vīrusspecifiskiem audu bojājumiem (aptuveni 0,5-2 cm3) ievieto traukā vai stobriņā un aizvāko. Izmeklēšanai ar aizdomām uz gripu vai citu akūto respiratoro virusālo infekciju, izmanto bronhu, trahejas un plaušu materiālus.

Parauga uzglabāšana: autopsijas materiālu nogādāt laboratorijā ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20 līdz + 80 C. Siltā laikā paraugi jātransportē termālā somā.

Drošības pasākumi

Ņemot paraugus personāls lieto sejas (ķirurģisku) masku un vienreizlietojamos cimdus.

Transporta barotnes saņemšanas un parauga piegādes vieta

Transportā barotnes ar zondēm saņemšanas un paraugu piegādes vieta: SIA RAKUS stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs" Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorijas paraugu pieņemšanas daļā (Linezera ielā 3, tālr.: 67014573, 67014215).

Nosūtījuma veidlapas

Aizpildot nosūtījuma veidlapas (Veidlapa Ns-V: 01; Veidlapa Ns-MB: 01), lūdzam obligāti norādīt visus pieprasītos datus.

40

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 41 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

3. Informācija par paraugu paņemšanu masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vīrusu PĶR diagnostikai un vīrusu izolācijai

Urīna parauga paņemšana masalas, masaliņu un epidēmiskā parotīta diagnostikai

Masalas, masaliņu un epidēmiskā parotīta vīrusu PĶR diagnostikai savāc urīna pirmo rīta porciju 10-50ml sterilā traukā. Nogādā laboratorijā 24 stundu laikā, līdz tam paraugu glabā pie temperatūras +2°C - +8°C. Urīna paraugu nekādā gadījumā nedrīkst sasaldēt (1).

Mutes dobuma šķidruma (siekalu) parauga paņemšana masalas un masaliņu vīrusu PĶR diagnostikai

Mutes dobuma šķidruma (siekalu) parauga paņemšanai izmanto šim nolūkam paredzēto komerciālo Orocol™ (vai ekvivalentu) komplektu. Ar sūkli (līdzīgi, kā ar zobu birsti) aptuveni vienu minūti rīvēt gar smaganām tā, lai sūklis labi piesūcās ar mutes dobuma šķidrumu. Paraugu nogādā laboratorijā 24 stundu laikā. Ja gaisa temperatūra ir augstāka par +22°C, tad paraugu glabāšanas un transportēšanas laikā temperatūrai jābūt +2°C - +8°C (1).

Mutes dobuma iztriepes paņemšana epidēmiskā parotīta PĶR diagnostikai

Mutes dobuma iztriepi epidēmiskā parotīta PĶR diagnostikai paņem pēc 30 sek. ilgas masāžas zonas starp ausi un apakšžokļa stūri. Ar plastikāta kociņu Dacron® vai analogu tamponu noslauka zonu starp vaigu un smaganām no augšējiem molāriem līdz apakšējiem. Kociņu ievieto stobriņā ar ~ 2ml virusālo transporta barotni (Virocult®”(MWE) vai analogu). Transporta barotnes, kuras paredzētas paraugu nosūtīšanai bakterioloģiskiem izmeklējumiem nav derīgas! Paraugu nogādā laboratorijā 24 stundu laikā, glabāšanas un transportēšanas laikā temperatūrai jābūt +2°C - +8°C (2).

Rīkles gala un deguna eju iztriepes paņemšana masalas un masaliņu vīrusu PĶR diagnostikai un vīrusa kultivēšanai

Parauga ņemšanai izmanto 2 sterilus vates (dakrona) tamponus uz plastikāta vai koka zondes un trauku ar sterilu transporta barotni (2 ml). Ja paraugu ņem tikai no rīkles gala mugurējās sieniņas, nepieciešams tikai viens tampons. Izmantojot vienu tamponu un cenšoties savākt pēc iespējas vairāk epitēlija šūnu ar rotējošām zondes kustībām, noņem iztriepi no rīkles gala mugurējās sienas. Ar otru tamponu noņem iztriepes no abām deguna ejām (pirms uztriepes noņemšanas degunu iztīra no gļotām un citiem izdalījumiem). Abus vates tamponus ievieto vienā traukā ar

41

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 42 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

transporta barotni, nolaužot zondes galu. Rīkles gala un deguna eju iztriepes stobriņā ar sterilo transporta barotni kopā ar tamponiem nogādā laboratorijā 48 st. laikā pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie temperatūras +20 līdz +80C. Transporta barotni var saņemt LIC paraugu pieņemšanas daļā Linezera ielā 3, vai izmanto komerciālo šķidro vīrusu transporta barotni Virocult®”(MWE) vai analogu. Transporta barotnes, kuras paredzētas paraugu nosūtīšanai bakterioloģiskiem izmeklējumiem nav derīgas!

Cerebrospinālā šķidruma (lumbālpunktāta) paņemšana PĶR diagnostikai(ja ir aizdomas par masalas encefalītu vai epidēmiskā parotīta vīrusa izraisītu meningītu)

Cerebrospinālo šķidrumu noņem sterilā stobriņā ar aizskrūvējamo korķi pieaugušajiem 1- 2ml, bērniem 0,5 – 1,0 ml. Ja nozīmēts vairāk kā viens rādītājs, nepieciešams maksimāls materiāla apjoms, jo mazāks apjoms var samazināt metodes jūtīgumu. Nogādāt laboratorijā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk par 24 stundām pēc materiāla noņemšanas, līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie temperatūras +20 līdz + 80C.

Avots: 1. WHO: Manual for the laboratory diagnosis of measles and rubella virus infection. Second edition. http://www.who.int/immunization_monitoring/LabManualFinal.pdf2. The role of RT-PCR assay of oral fluid for diagnosis and surveillance of measles,mumps and rubella. Bulletin of the World Health Organization 2002, 80 (1)http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2567626/ 3. CDC. Materials and Methods for Specimen Collection, Storage and Shipment. http://www.cdc.gov/mumps/lab/specimen-collect.html

42

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 43 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

4. Instrukcija par izmeklēšanas kārtību gadījumos ar aizdomām par MERS-CoV infekciju

Vidējo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (Middle East respiratory syndrome coronavirus – MERS-CoV) pieder pie 2.riska grupas patogēniem. Ņemot vērā to, ka tas ir jauns koronavīruss un slimībai, kuru tas izraisa, ir raksturīga smaga klīniskā gaita, kā arī letalitāte līdz 20-30%, Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē maksimāli ievērot piesardzības pasākumus kontaktējot ar pacientiem, obligāti lietot individuālos aizsarglīdzekļus, klīnisko paraugu transportēšanai izmantot trīskārtējo (Class 6.2) transportēšanas konteineri*. Laboratorisko testēšanu rekomendē veikt BSL 3 laboratorijas apstākļos.

Paraugu ņemšanas un transportēšanas kārtība:1. Pirms paraugu nogādāšanas LIC Laboratorijā telefoniski informēt par plānoto paraugu piegādi

pa sekojošiem tālruņiem:- 67014573, darba dienās no plkst. 800 – 1700, paraugu pieņemšanas daļu;- 29114493, ārpus normālā darba laika, dežūrlaborantu.

2. Ņemot paraugus jālieto personāla aizsardzības līdzekļi: sejas (ķirurģisko) masku, vienreizlietojamos cimdus, acu aizsargbrilles vai sejas masku.

3. Vispiemērotākais materiāls izmeklējumiem uz MERS-CoV vīrusu ir materiāls no dziļākajiem elpceļiem, kur ir vislielākā vīrusu koncentrācija. Ar mazāku varbūtību izmanto augšējo elpceļu materiālus, asins paraugus un izkārnījumus.

4. Ja, pielietojot molekulāri bioloģiskās metodes, izmeklēšanas rezultāts uz MERS-CoV RNS ir pozitīvs, testēšana ir jāatkārto ik pa 2-4 dienām, līdz brīdim, kad divi paraugi pēc kārtas dos negatīvu rezultātu, kas liecinās par pacienta atbrīvošanos no vīrusa.

5. Ja izmeklēšanas rezultāts ir negatīvs, diferenciālai diagnostikai uz citām respiratorām saslimšanām tiek rekomendēts veikt izmeklējumus uz citiem virusāliem un bakteriāliem patogēniem:- Gripu, adenovīrusiem, RSV vīrusiem, bakteriālo pneimoniju izraisītājiem

(Legionella pneumophila, Streptococcus pneumonia, Haemophilus Influenza, Bordetella pertussis).

6. Testējamais materiāls un izmeklēšanas metodes:

Pacientiem ar aizdomām par MERS-CoV infekcijuMateriāls Metodes Piezīmes

Materiāls no dziļākajiem elpceļiem (bronhoalveolārāis skalojums, krēpas, traheālie aspirāti)

Materiāls no augšējiem elpceļiem (nazofaringeālā uztriepe)

Molekulāri bioloģiskie izmeklējumi (PĶR, Multiplex PĶR)

Izmantot sterilu transporta barotni * (2 ml) vai komerciālo šķidro transporta barotni molekulāri bioloģiskiem izmeklējumiem.Nogādāt laboratorijā 24 stundu laikā pēc noņemšanas. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20 līdz + 80 C.Saglabāt pie 2-8°C līdz 72 stundām.Transportēt aukstuma somā. Atsaldēt un iesaldēt atkārtoti nedrīkst!Testēšanas rezultātu saņemšanas laiks: 24

43

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 44 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

stundu laikā no parauga saņemšanas. CITO uz MERS-CoV RNS ar PĶR 6-8 stundu laikā.

Asinis ar antikoagulantu EDTA

Molekulāri bioloģiskie izmeklējumi(PĶR)

Nogādāt laboratorijā 24 stundu laikā pēc noņemšanas. Līdz nogādāšanai un nogādāšanas laikā uzglabāt pie +20 līdz + 80 C. Transportēt aukstuma somā. Atsaldēt un iesaldēt atkārtoti nedrīkst!Testēšanas rezultātu saņemšanas laiks: 24 stundu laikā no parauga saņemšanas. CITO uz MERS-CoV RNS ar PĶR 6-8 stundu laikā.

Izkārnījumi Molekulāri bioloģiskie izmeklējumi

(PĶR)

2-5mg izkārnījumu (šķidro vai noformēto) ievietot sausā, sterilā trauciņā un stingri aizkorķēt. Saglabāt pie 2-8°C līdz 72 stundām. Transportēt aukstuma somā.Atsaldēt un iesaldēt atkārtoti nedrīkst!Testēšanas rezultātu saņemšanas laiks: 24 stundu laikā no parauga saņemšanas. CITO uz MERS-CoV RNS ar PĶR 6-8 stundu laikā.

KontaktpersonāmNazofaringeālā uztriepe

Asins serums

Molekulāri bioloģiskie izmeklējumi(PĶR)anti-MERS-CoV IgG (IF, ELISA)

Materiāls jāņem 14 dienu laikā no dokumentēta kontakta

Testēšanas rezultātu saņemšanas laiks: 1 darba dienas laikā no parauga saņemšanas.

*Class 6.2 transportēšanas konteineri un sterilo transporta barotni var saņemt LIC laboratorijas paraugu pieņemšanas daļā.

Klīniskās indikācijas izmeklēšanai uz MERS –CoV ir norādītas sekojošos dokumentos: 1. WHO „Revised case definition for reporting to WHO – Middle East respiratory syndrome coronavirus Interim case definition as of 14 July 2014”.2. WHO Interim recommendations „Laboratory testing for Middle East Respiratory Syndrome Coronovirus” September 2014.3. WHO ”Interim Laboratory Biosafety Guidelines for Handling and Processing Specimens Associated with Middle East Respiratory Syndrome Coronavirus (MERS-CoV) – Version 2, 2014.4. ECDC „Updated Rapid Risk Assessment: Severe respiratory disease associated with Middle East respiratory syndrome coronavirus (MERS-CoV), 15th update”, 8 March 2015.5. ECDC Rapid Risk Assessment: Middle East respiratory syndrome coronavirus (MERS-CoV), 11 June 2015.

44

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 45 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

5. Instrukcija par klīnisko materiālu ņemšanas kārtību un transportēšanu uz LIC laboratoriju gadījumos ar aizdomām par Ebola vīrusinfekciju

Ebola vīruss pieder pie 4.(visaugstākās) riska grupas patogēniem, kas izraisa īpaši bīstamo infekcijas slimību – Ebola hemorāģisko drudzi. Ņemot vērā vīrusa augsto infekciozitāti, personālam, kas kontaktē ar pacientu ar aizdomām par Ebola vīrusinfekciju, ir obligāti jāizmanto individuālie aizsarglīdzekļi - jāuzvelk šķidrumu necaurlaidīgs apģērbs, respirators – maska, acu aizsargbrilles vai sejas maska un cimdi. Paraugu ņemšanas un transportēšanas kārtība:

1. Pirms paraugu nogādāšanas LIC Laboratorijā telefoniski informēt par plānoto paraugu piegādi pa sekojošiem tālruņiem:- 67014573, darba dienās no plkst. 800 – 1700, paraugu pieņemšanas daļu;- 67014539, ārpus normālā darba laika, dežūrlaborantu.Visos gadījumos par paraugu piegādi informēt LIC Laboratorijas vadītāju J.Storoženko (67014220, 29386929).

2. Paraugus nogādāt laboratorijā izmantojot Class 6.2 transportēšanas konteinerus*.3. Testējamais materiāls:

- asinis bez antikoagulanta , viens vakuumstobrs serumam, daudzums 4-8 ml.- asinis ar antikoagulantu , divi vakuumstobri ar EDTA, daudzums katrs pa 5,5-8 ml.- urīns , 20 ml sterilā urīntrauciņā ar aizskrūvējamu vāciņu.

4. Paraugus nogādāt LIC Laboratorijā pēc iespējas ātrāk.5. Paraugus nogādāt LIC laboratorijā kopā ar nosūtījuma veidlapu.6. Papildus var piegādāt fēces un/vai atvemtās masas citu infekcijas slimību

diferenciāldiagnostikai.*Class 6.2 transportēšanas konteineri var saņemt LIC Laboratorijas paraugu pieņemšanas daļā jebkurā diennakts laikā, iepriekš piezvanot par tālr.: 67014573 (darba dienās), 67014539 (ārpus normālā darba laika).

Izmeklēšanas metodes:

1. Ebola vīrusa antigēna noteikšana ar imūnhromatogrāfijas metodi;2. Ebola vīrusa RNS noteikšana ar PĶR reālajā laikā.

Testēšanas rezultātu saņemšanas laiks: vidēji 6-8 st. pēc paraugu saņemšanas.

45

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 46 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

6. Informācija par Zikas vīrusa infekcijas diagnostiku

Saskaņā ar PVO 2016.gada janvāra datiem Zikas vīrusa infekcijas gadījumu skaits un ģeogrāfiskā izplatīšanās turpina palielināties, līdz ar ko pastāv infekcijas ievešanas risks arī Latvijā (ceļotāji, ārvalstnieki). Zikas vīrusslimība ir odu pārnesta slimība, ko izraisa Flaviviridae dzimtas Flavivirus ģints RNS vīruss (ZIKV), kas parasti izraisa vieglu slimību ar drudzi un makulopapulāriem izsitumiem. Flavivirus ģintij pieder arī vīrusi, kuri izraisa dzelteno drudzi, denges drudzi, Japānas encefalītu, Rietumnīlas drudzi un ērču encefalītu. Zikas vīruss pieder pie 2 riska grupas patogēniem.

Zikas vīrusslimības diagnostika balstās, galvenokārt, uz vīrusa RNS noteikšanu akūti slimu pacientu klīniskajos paraugos – asinīs vai/un urīnā. Zikas vīrusslimības gadījumā virēmija ir zema un īslaicīga: ZIKV RNS var būt konstatēts asins plazmā vai serumā parasti 1-3 dienā pēc klīnisko simptomu parādīšanās, bet urīnā un siekalās - līdz 3-5 dienām. Pēdējā laikā parādījušies dati arī par ilgstošāku vīrusa RNS atklāšanu klīniskajos paraugos: asinīs - līdz 3-5 dienām pēc klīnisko simptomu parādīšanās, urīnā - līdz 10-20 dienām pēc simptomu parādīšanās. Kombinējot 2 paraugu tipu izmeklējumu, piemēram, asinis un urīns, diagnostikas jutīgums būtiski palielinās. Zināšanas par imūnu atbildi Zikas infekcijas gadījumā ir ļoti ierobežotas: IgM antivielu atklāšana var būt iespējama pēc 3-5 dienām, bet IgG - pēc 10 dienām pēc simptomu parādīšanās. Jāatzīmē, ka grūtniecēm antivielu parādīšanās laiks var atšķirties. Interpretējot seroloģiskos rezultātus, jāņem vērā krusteniskās reakcijas iespējamība ar citiem flavivīrusiem, tāpēc jāinterpretē saskaņā ar datiem par agrāk pārslimotām flavivīrusu izraisītām infekcijām un vakcinācijas statusu. Klīnicistiem jāatceras arī par diferenciālo diagnostiku ar citām infekcijās slimībām, līdzīgu simptomātiku un ģeogrāfisko izplatību (piemēram, čikunguņjas drudzis, denges drudzis).

RAKUS stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija, pamatojoties uz ārsta nosūtījumu (ģimenes ārsts, infektologs, ginekologs vai cits speciālists), veic Zikas vīrusa infekcijas laboratorisko diagnostiku.

Paraugu ņemšanas un transportēšanas kārtība:

7. Pirms paraugu nogādāšanas LIC Laboratorijā telefoniski informēt par plānoto paraugu piegādi pa sekojošiem tālruņiem:- 67014215- Virusoloģijas nodaļa - 67014775- Virusālo infekciju molekulārās bioloģijas nodaļa

8. Testējamais materiālsMolekulāri-bioloģiskiem izmeklējumiem:- asinis ar antikoagulantu, viens vakuumstobrs ar EDTA, daudzums 5,5-8 ml.- urīns, 20 ml sterilā urīntrauciņā ar aizskrūvējamu vāciņu.- papildus var būt izmeklētas siekalas, paņemtas ar speciālu ierīci.

Seroloģiskiem izmeklējumiem:- asinis bez antikoagulanta, viens vakuumstobrs serumam, daudzums 4-8 ml.

9. Paraugus nogādāt LIC Laboratorijā ar nosūtījuma veidlapu pēc iespējas ātrāk.

46

InfPas:01-10.2016/2 Lpp 47 no 49SIA RAKUS STACIONĀRA „LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” LABORATORIJA

Primāro paraugu savākšanas kārtība

Izmeklēšanas metodes:

3. Zikas vīrusa RNS noteikšana ar PĶR reālajā laikā.

4. Anti-Zikas vīrusa IgM antivielas ar ELISA

5. Anti-Zikas vīrusa IgG antivielas ar ELISA

Literatūras avoti:

1. http://www.wpro.who.int/mediacentre/factsheets/fs_05182015_zika/en/ 2. Charrel RN, Leparc-Goffart I, Pas S, de Lamballerie X, Koopmans M & Reusken C. State of

knowledge on Zika virus for an adequate laboratory response [Submitted]. Bull World Health Organ E-pub: 10 Feb 2016. Doihttp://dx.doi.org/10.2471/BLT.16.171207

3. http://www.spkc.gov.lv/zikas-virusslimiba/

47