RTU un LU starpaugstskolu maăistrantūras studiju modulis “Medic īnas fizika”L īgums 2006/0250/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0079/0007

5.1. Asinsspiediens5.1. Asinsspiediens

• Asinsspiediens:

• invazīvie mēr ījumi

• neinvazīvie mēr ījumi

• Pulss: spiediena viĜĦa izplatīšana asinsvados

Attēls no www.medphys.ucl.ac.uk

Tiešie mēr ījumiTiešie mēr ījumi

Intravazālais devējsMērīšanas

shēmaDevējs Katetrs

Transkutāna pieeja

Tiešā pieeja (venesekcija)

Mērīšanas shēma

DevējsKatetrs

Ekstravazālais devējs

EkstravazālaEkstravazāla spiediena mēr īšanas sistēmaspiediena mēr īšanas sistēma

katetrs Balona piepūšana

Skalošanas šėidrums

300 mm Hg

Spiediena devējsSpiediena devējs

Temperatūras devējs

El. signāls

Attēls no www.wpiinc.com

Spiediena reăistrācija Spiediena reăistrācija perifērās perifērās artērij āsartērij ās

Kanula vietā

Katetrs Spiediena pārveidotājiKanulas

Reăistrējamais signāls

Attēli no www.ebme.co.uk, www.aeonmedicaluk.com, www.edwards.com, www.ciap.health.nsw.gov.au

Spiediena signāla formaSpiediena signāla forma

PPsist

Pdiast

Izgrūšanas laks

Dikrotiskaisvilnis

Periods

PsPdPvid 31

32 +=

Pul

sa s

pied

iens

Asinsspiediena līkne akūtā Asinsspiediena līkne akūtā eksperimenāeksperimenā

Attēls no L. Aberberga-Augškalne, O. KoroĜova, Fizioloăīja ārstiem, 2007

I. pakāpes viĜĦi

II. pakāpes viĜĦi

III. pak āpes viĜĦi

KateterizācijaKateterizācija: metode un aprīkojums: metode un aprīkojums

Asins plūsma

Attēli www.hemodinamiadelsur.com.ar un www.techdevice.com/

• 2 vai 4 lūmenu katetri• rentgenu iekārta• defibril ācijas iekārta

KateterizācijaKateterizācija: plaušu artērijas spiediens: plaušu artērijas spiediens

KateterizācijaKateterizācija: kambaru spiediens: kambaru spiediens

laiks

200 mm Hg

100

0

stenoze pēc operācijas

VārstuĜa atvēruma laukuma noteikšanaVārstuĜa atvēruma laukuma noteikšana

1 2

P1 P2

spiediena devējs

2

2vghPP statt

ρρ ++=Bernuli likums

21

21

21

21

2

21

)(2

)(2

2

−=

=

−=

+=

PPFA

vAF

PPv

vPP

ρ

ρ

ρ

Potenciālās enerăijas ietekmePotenciālās enerăijas ietekme

• devējam jābūt katetra atveres līmenī

• 1.3 cm augstuma ���� 1.0 mm Hg (133 Pa)

2

2vghPP statt

ρρ ++=Bernuli likums

+ 85 mmHg

- 40 mmHg

Kin ētiskās enerăijas ietekmeKin ētiskās enerăijas ietekme

2

2ughPP statt

ρ+ρ+=Bernuli likums

4100

0.3530

36300

∆∆∆∆P, mmHgātrums, cm/s

P = P0

P < P0

P > P0

Sānu spiediens

Gala spiediens

Tiešās metodes trūkumiTiešās metodes trūkumi

Komplik āciju risks:

• Aritmijas

• Katetra sapīšanās

• Art ēriju perfor ācija

• Art ērijas pl īsumi– mirstība 50 – 70 % !

• Sirds tamponāde

• Infekcijas

• Pneimotorakss

• Gāzu embolija

• Trombu veidošanās

• Rūpīga skalošana:– Novērš recēšanu

– Novērš gaisa pūslīšus

0

50

100

150

mm Hg Pūslīši katetrā

NeinvazīvaNeinvazīva spiediena mēr īšana: vēsturespiediena mēr īšana: vēsture

• 1860 - Merija (Etienne Jules Mary) sfigmogrāfs.

• 1881 – fon Bahs (Samuel Siegfried Karl Ritter von Basch) izgudroja sfigmomanometru.

• 1896 - Riva – Roči (Scipione Riva-Rocci) izgudroja dzīvsudraba sfigmomanometru,

• 1905 – Korotkovs (Николай Коротков) nopublicēja auskultācijas metodes aprakstu.

SfigmomanometrsSfigmomanometrs

Attēli no http://www.germes-online.com, http://www.faqs.org

Manšete Gumijas baloniĦšManometrs

KorotkovaKorotkova metodemetode

120

P, mm Hg

0

60

manšetes spiediens

Korotkova skaĦas: turbulence un troksnis, asinsvadam saplokot

P sistoliskais

Laiks

P diastoliskais

OscilometriskāOscilometriskā metodemetode

0

40

80

120

160

200sistoliskais spiediens

vidējais spiediens

• Sistoliskais spiediens: amplitūdas pieauguma maiĦa (arī pirmā smailīte)

• Diastoliskais spiediens: jārēėina no Psis un Pvid

Amax

Asys Adys

85.0

55.0

max

max

=

=

AA

AA

dys

sys

diastoliskais spiediens

Topiskais koeficients:

disvid

vidsis

PP

PPTK

−−=

TahooscilogrammaTahooscilogramma

Attēls no www.constel.ru/img/pub21.gif

Pulss

dV/dt

P manšetē

diastoliskaissistoliskais

sānu galavidējais

Asinsspiediens: orientējošie lielumi Asinsspiediens: orientējošie lielumi

0 - 6diapazonsDobajā vēnā

70 – 105vidējais

60 – 90diastoliskais

9 – 19vidējais

4 –1260 - 80

15 – 30

1 – 7

15 – 30

0 – 64 – 12vidējaisPriekškambaros

Labajā

6 – 12

diastoliskais

diastoliskais

~ 15vidējaisVēnās

90 – 140sistoloskaisArt ērij ās

90 – 150sistoloskaisAort ā / Plaušu artērij ā

90 – 150sistoliskaisKambaros

Kreisajā

Kas ir norma?Kas ir norma?

Volinska formulas:Ps = 102+0.6×××× vecums gadosPd = 102+0.4×××× vecums gados

Latvija ASV

II. pakāpes hipertensija

I. pakāpes hipertensija

Prehipertensija

Norma

80 90 100

120

140

160

P diastoliskais

P s

isto

liska

is

II. pakāpes hipertensija

I. pakāpes hipertensija

Prehipertensija

Norma

80 90 100

120

140

160

P diastoliskais

P s

isto

liska

is