asv vēsture 20. gs. hronoloģisks ieskats

6
AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS Platība: 9 631 418 km 2 Iedzīvotāji: 298 217 215 Iedzīvotāju sastāvs: baltie 69%, melnie 13%, spāņvalodīgie 12%, aziāti 4%, indiāņi 2% Galvaspilsēta: Vašingtona Galvenā reliģija: Kristietība Galvenā valoda: Angļu Neatkarība: 1776.gada 4.jūlijā no Lielbritānijas. Valsts līderi: Prezidents Džordžs Vokers Bušs, Viceprezidents Diks Čeinijs. Pārvaldes forma: prezidentāli federatīvā demokrātija Amerika pirms 20.gs 1776.gadā sākās britu kolonistu cīņa par neatkarību. Tālākajos gados, karos ar meksikāņiem un indiāņiem ASV paplašināja savu teritoriju līdz Klusajam okeānam. 1861.- 1865.gadā ASV satricināja pilsoņu karš. 19.gs beigās ASV jau bija ekonomiski varena valsts, kas varēja sākt ietekmēt pasaules notikumus. Amerika 20.gs 1898. ASV uzsāk tās pirmo internacionālo karu ar Spāniju atņemot tai Puertoriko, Kubu un Filipīnas. 1917. ASV iesaistās Pirmajā Pasaules karā pret Vāciju. 1920. Sievietes iegūst vēlēšanu tiesības. 1920. Aizliedz ražot un izplatīt alkoholiskos dzērienus, kas izraisa gangsteru un kontrabandas uzplaukumu. 1929.-1933. Valsti vajā ekonomiskā depresija. Daudzi miljoni zaudē darbu. 1933. Franklins Delano Rūzvelts sāk “Jauno kursu,” lai atveseļotu ekonomiku. 1941. Japānas flote uzbrūk ASV flotes bāzei Pearlharborā. ASV iesaistās karā pret Vāciju un Japānu. 1943. ASV karaspēks okupē Itāliju.

Upload: iluminats

Post on 18-Nov-2014

772 views

Category:

Documents


15 download

DESCRIPTION

ASV vēstures hronoloģija 20. gs.

TRANSCRIPT

Page 1: ASV vēsture 20. gs. Hronoloģisks ieskats

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Platība: 9 631 418 km2

Iedzīvotāji: 298 217 215Iedzīvotāju sastāvs: baltie 69%, melnie 13%, spāņvalodīgie 12%, aziāti 4%, indiāņi 2%Galvaspilsēta: VašingtonaGalvenā reliģija: KristietībaGalvenā valoda: AngļuNeatkarība: 1776.gada 4.jūlijā no Lielbritānijas.Valsts līderi: Prezidents Džordžs Vokers Bušs, Viceprezidents Diks Čeinijs.Pārvaldes forma: prezidentāli federatīvā demokrātijaAmerika pirms 20.gs1776.gadā sākās britu kolonistu cīņa par neatkarību. Tālākajos gados, karos ar meksikāņiem un indiāņiem ASV paplašināja savu teritoriju līdz Klusajam okeānam. 1861.-1865.gadā ASV satricināja pilsoņu karš. 19.gs beigās ASV jau bija ekonomiski varena valsts, kas varēja sākt ietekmēt pasaules notikumus.

Amerika 20.gs

1898. ASV uzsāk tās pirmo internacionālo karu ar Spāniju atņemot tai Puertoriko, Kubu un Filipīnas. 1917. ASV iesaistās Pirmajā Pasaules karā pret Vāciju.1920. Sievietes iegūst vēlēšanu tiesības.1920. Aizliedz ražot un izplatīt alkoholiskos dzērienus, kas izraisa gangsteru un kontrabandas uzplaukumu. 1929.-1933. Valsti vajā ekonomiskā depresija. Daudzi miljoni zaudē darbu.1933. Franklins Delano Rūzvelts sāk “Jauno kursu,” lai atveseļotu ekonomiku.1941. Japānas flote uzbrūk ASV flotes bāzei Pearlharborā. ASV iesaistās karā pret Vāciju un Japānu.1943. ASV karaspēks okupē Itāliju.1944. ASV karaspēks vada iebrukumu vācu kontrolētajā Francijā.1945. ASV izstrādā atomieročus, kurus tā nomet uz Hirosimas un Nagasaki. 1945. Vācija un Japāna kapitulē. 1947. Līdz ar Trūmena doktrīnu sākās ASV un PSRS ideoloģiskais karš, jeb Aukstais karš.1948. ASV uzsāk Maršala plānu, lai palīdzētu karā cietušajām valstīm. Padomju bloka valstis atsakās no ASV palīdzības.1950.-1954. Senators Makartijs uzsāk vajāšanas pret iespējamiem komunistiem valdībā. Daudzi nevainīgi cilvēki tiek notiesāti.1950.-1953. ASV cīnās pret Ziemeļkoreju un Ķīnu Korejas karā.1954. Sākās kampaņa pret rasu segregāciju.

Page 2: ASV vēsture 20. gs. Hronoloģisks ieskats

1960. Par prezidentu kļūst Džons Fidžeralds Kenedijs.1961. ASV nesekmīgi cenšas gāzt Fidela Kastro režīmu Kubā.1962. PSRS ieved Kubā savas atomraķetes. ASV uzsāk Kubas blokādi. Pasaule tuvojas atomkaram. PSRS ir spiesta izvest savas raķetes un Kubas raķešu krīze ir beigusies.1963. Kenediju nogalina Dallasā. Viņu nomaina Lindons B. Džonsons.1964. ASV uzsāk militāru intervenci Vjetnamā.1968. Nogalina melno amerikāņu līderi Mārtiņu Luteru Kingu.1969. Niksons kļūst par prezidentu. Neils Ārmstrongs pirmais cilvēces vēsturē izkāpj uz Mēness. 1972. Niksons uzvar vēlēšanās vēlreiz.1973. Vjetnamā tiek noslēgts pamiers. ASV neveiksmīgajā karā zaudē 58 000 cilvēku.1974. Vatergeitas skandāla rezultātā Niksons atkāpjas no amata.1976. Džimijs Kārters kļūst par prezidentu.1979. Irānā tiek sagrābta ASV vēstniecība. 1980. gadā ASV specdienests nesekmīgi cenšas atbrīvot ķīlniekus.1980. Ronalds Reigans kļūst par prezidentu.1981. Irāna atbrīvo ASV pilsoņus.1983. ASV iebrūk Grenādā.1984. Reigans atkal kļūst par prezidentu.1986. Kosmosa kuģis Chalenger uzsprāgst neilgi pirms palaišanas.1986. ASV bombardē Lībijas galvaspilsētu. Irāngeitas skandāls, jo atklājās, ka ASV valdība slepeni tirgojās ar ieročiem ar Irānu un resursus izmanto, lai finansētu Nikaragvas partizānus.1989. ASV iebrūk Panamā.1991. ASV karo ar Irāku, padzenot tās karaspēku no Kuveitas.1992. Bils Klintons kļūst par prezidentu.1995. ASV teroristi uzspridzina pašvaldības ēku Oklahomsitijā.1998. Skandāls par Klintona attiecībām ar Baltā Nama darbinieci Moniku Levinsku izraisa impīčmenta izvirzīšanu pret prezidentu, kuru viņš sekmīgi pārdzīvo.1998. Teroristi uzspridzina ASV vēstniecības Kenijā un Tanzānijā. ASV dod nesekmīgus gaisa triecienus Afganistānai un Sudānai.2000. Cīņā starp Alu Goru un Džordžu Bušu skandalozos apstākļos uzvar Bušs. Daži uzskata, ka vēlēšanās notika krāpšana.2001. gada 11.septembrī četras teroristu vadītas lidmašīnas ietriecas galvenajos ASV mērķos. Tiek iznīcināti Dvīņu torņi Ņujorkā, sapostīts Pentagons Vašingtonā. Ceturtā lidmašīna netiek līdz galamērķim- Baltajam Namam. Šis ir pirmais nopietnais uzbrukums ASV valdībai un tās iedzīvotājiem, ko pietam nav organizējusi neviena valsts valdība, bet gan neatkarīga teroristu organizācija.2001. ASV vaino Osamu bin Ladenu, kā galveno teroraktu organizētāju, kas slēpjas Afganistānā. ASV sāk iebrukumu un okupē Afganistānu. Bin Ladens izbēg un joprojām ir meklēšanā.2002. Bušs pasludina Irāku, Irānu un Ziemeļkoreju par “Ļaunuma Asi.”2003. ASV kosmoskuģis Colombia eksplodē Zemes atmosfērā nolaižoties. 2003.gada 20.martā ASV sāk militāru kampaņu pret Irāku, lai gāztu Sadamu Huseinu.2003. gada 1.maijā Bušs pasludina Irākas karu par uzvarētu.2003. Neskatoties, ka Huseina valdība ir gāzta ASV armija pieredz masīvu partizānu karu.2004. Abū Griebas skandāls, kurā atklājās ASV armijas zvērības pret ieslodzītājiem Irākā izraisa plašu protestu pret ASV militāro politiku.

Page 3: ASV vēsture 20. gs. Hronoloģisks ieskats

2004. Bušs uzvar atkārtoti vēlēšanās.2005. Ņūorleānu izposta viesuļvētra Katrīna. 2006. ASV nonāk konfliktā ar Irānu tās kodolprogrammas dēļ.2003.-2006. Karš Irākā turpinās nedodot cerību uz drīzu miera iestāšanos. 2006. ASV kongresa vēlēšanās uzvar Demokrāti, radot nopietnas problēmas Buša Republikāņu administrācijai. 2007. Bušs maina stratēģiskos plānus karam Irākā un paziņo par lielāka militārā kontingenta nosūtīšanu, piedzīvodams kongresa pretestību un kritiku visā pasaulē.

Galvenie līderi.

1. 2. 3. 4.

5. 6. 7. 8.

9. 10.1. Vudrovs Vilsons. 2. Franklins Delano Rūzvelts. 3.Harijs Trūmens. 4. Džons Fidžeralds Kenedijs. 5. Lindons.B.Džonsons.6. Ričards Niksons.7. Ronalds Reigans.8. Džordžs H.V.Bušs.9Bils Klintons.10. Džordžs V.Bušs.

Page 4: ASV vēsture 20. gs. Hronoloģisks ieskats

Svarīgākie notikumi bildēs.

1. 2. 3.

4. 5. 6. 7.

8. 9. 10.

11. 12. 131.1917. gadā ASV iesaistās Pirmajā Pasaules karā 2. 1929. gadā sabrūk ASV ekonomiskā sistēma. 3. 1941. gadā pēc Japānas uzbrukuma, ASV iesaistās Otrā Pasaules karā. 4.1945. ASV izgudro atomieročus, kas izraisa Aukstā kara sākumu ar PSRS. 5. ASV cīnās pret Ķīnas un Ziemeļkorejas komunistiem Korejas karā 1950.-1954.gadā. 6.ASV nonāk krīzē ar PSRS, Kubas kodolraķešu dēļ. 7. 1960. gados sākas melnās rases segregācijas izbeigšana. 8.1963.gada novembrī nogalina ASV prezidentu Kenediju.9. 1964.-1975. ASV cieš neveiksmes cīņā ar komunistiem Vjetnamas karā. 10. 1985.-1991. gadā ASV uzvar PSRS Aukstajā karā. 11. 1990.-1991. gadā ASV sakauj Irāku Līča karā. 12. 2001. gada 11.septembrī teroristi uzbrūk Ņujorkai un Vašingtonai, sākās Karš pret terorismu. 13. 2003.gadā ASV iebrūk Irākā.