Asylum statistics/lv Statistics Explained

Source : Statistics Explained (https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/) - 30/05/2020 1

Statistika patveruma jomaDati ieguti 2019. gada 12. marta un 2019. gada 24. aprılı (dala datu attiecas uz nepavadıto nepilngadıgo

pieteikumiem un galıgajiem lemumiem).Raksta atjauninajums planots 2020. gada septembrı.

Anglu valoda pieejama versija ir jaunaka.

Šaja raksta atspoguloti jaunakie notikumi saistıba ar patveruma mekletaju skaitu un lemumiem par patverumapieteikumiem Eiropas Savienıba (ES) . Patverums ir starptautiskas aizsardzıbas veids, ko kada valsts pieškirsava teritorija. To pieškir personai, kas nespej sanemt aizsardzıbu savas valstspiederıbas valstı un/vai mıtneszeme, jo ıpaši saistıba ar bailem no vajašanas rases, relig‘ ijas, valstspiederıbas, piederıbas noteiktai socialai gru-pai vai politiskas nostajas del.

Patveruma pieteikumu skaits — kritums 2018. gadaSasniedzot maksimumu 1992. gada (672 tukstoši pieteikumu ES 15 dalıbvalstıs ), kad ES dalıbvalstis uznemadaudzus patveruma mekletajus no bijušas Dienvidslavijas, ka arı velreiz 2001. gada (424 tukstoši pieteikumuES 27 dalıbvalstıs ), patveruma pieteikumu skaits ES 27 dalıbvalstıs lıdz 2006. gadam samazinajas lıdz nedaudzmazak par 200 tukstošiem.

Pieveršoties tikai pieteikumiem no trešo valstu valstspiederıgajiem (sk. 1. diagrammu), verojams pakapeniskspatveruma pieteikumu skaita pieaugums ES 27 dalıbvalstıs un velak ES 28 dalıbvalstıs lıdz 2012. gadam, peckura patveruma mekletaju skaits pieauga daudz atrak, sasniedzot 431 tukstoti pieteikumu 2013. gada, 627tukstošus pieteikumu 2014. gada un aptuveni 1,3 miljonus pieteikumu 2015. un 2016. gada. Patverumapieteikumu skaits ES 28 dalıbvalstıs 2015. un 2016. gada bija aptuveni divas reizes lielaks neka pieteikumuskaits ES 15 dalıbvalstıs iepriekšeja relatıva maksimuma perioda 1992. gada.2018. gada 638 tukstoši patverumamekletaju iesniedza starptautiskas aizsardzıbas pieteikumus Eiropas Savienıbas (ES) dalıbvalstıs, kas ir par 10% mazak salıdzinajuma ar 2017. gadu (712 tukstoši), un tas ir vairak neka puse no daudzuma, kas reg‘ istrets2016. gada, kad tika reg‘ istreti gandrız 1,3 miljoni patveruma mekletaju. Šis daudzums ir pielıdzinams lımenim,kas reg‘ istrets 2014. gada pirms maksimuma sasniegšanas 2015. un 2016. gada.

1. diagramma. Patveruma pieteikumi(trešo valstu) ES 28 dalıbvalstıs, 2008.–2018.gads(tukstošos)Informacijas avots: Eurostat (tsdde410)

Pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeji: 2018. gada 581 tukstotisPirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju skaits ES 28 dalıbvalstıs12018. gada bija 581 tukstotis, kasbija par 57 tukstošiem (9 %) mazak neka kopejais pieteikuma iesniedzeju skaits. Pirmreizeja starptautiskasaizsardzıbas pieteikuma iesniedzejs ir persona, kas konkreta dalıbvalstı iesniegusi patveruma pieteikumu pirmoreizi, tadejadi netiek ietverti atkartoti pieteikuma iesniedzeji (konkretaja dalıbvalstı) un precızak tiek atspogulotsto nesen iecelojušo personu skaits, kas iesniedz starptautiskas aizsardzıbas pieteikumu dalıbvalstı, kura sniedzzinojumu.

Jaunakie dati par 2018. gadu salıdzinajuma ar iepriekšejo gadu uzradıja, ka pirmreizeja patveruma pieteikumaiesniedzeju skaits ES 28 dalıbvalstıs ir samazinajies par 74 tukstošiem no 655 tukstošiem 2017. gada lıdz 581tukstotim 2018. gada. Tas bija verojams pec tam, kad laika no 2016. gada lıdz 2017. gadam pirmreizejapatveruma pieteikuma iesniedzeju skaits samazinajas par 551 tukstoti. Samazinajums noverojams pieteikumaiesniedzeju no Sırijas un Nigerijas skaitliska samazinajuma del (sk. 2. diagrammu).

1ES kopejo radıtaju aprekina ka dalıbvalstu datu kopsummu. Dalıbvalstu dati attiecas uz pirmreizeja patveruma pieteikumaiesniedzeju skaitu konkretaja dalıbvalstı. Tomer personas var iesniegt starptautiskas aizsardzıbas pieteikumu vairak neka vienadalıbvalstı konkreta atsauces gada. Tadejadi ES kopejais radıtajs var ietvert šadus vairakkartejus pieteikumus.

Asylum statistics/lv 2

2. diagramma. Patveruma ES 28 dalıbvalstıs mekletaju (no trešam valstım) pilsonıbas valstis,2017. un 2018. gads(pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeji tukstošos)Avots: Eurostat(migr_asyappctza)

Pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju valstspiederıba: lielaka dala no Sırijas,Afganistanas un IrakasLielaka dala patveruma mekletaju ES dalıbvalstıs 2018. gada bija ar Sırijas pilsonıbu, kas šo pozıciju irsaglabajusi katru gadu kopš 2013. gada. 2018. gada pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju skaits noSırijas ES 28 dalıbvalstıs samazinajas lıdz 81 tukstotim no 102 tukstošiem 2017. gada, savukart sıriešu ıpatsvarsES 28 dalıbvalstıs kopuma samazinajas no 15,6 % lıdz 13,9 %. Sırija bija galvena patveruma mekletaju valst-spiederıbas valsts astonas ES dalıbvalstıs.

Afganistanas un Irakas pilsoni attiecıgi veidoja 7,1 % un 6,8 % no kopeja pirmreizeja patveruma pieteikumaiesniedzeju skaita, bet Pakistanas un Iranas pilsoni attiecıgi veidoja 4,3 % un 4,0 %.

No vislielakajam patveruma mekletaju valstspiederıbas grupam ES 28 dalıbvalstıs 2018. gada salıdzinajumaar 2017. gadu vislielakais relatıvais pieaugums tika reg‘ istrets Venecuelas (par 1,8 procentpunktiem vairak),Gruzijas (par 1,6 procentpunktiem vairak), Turcijas (par 1,5 procentpunktiem vairam), Iranas (par 1,3 pro-centpunktiem vairak) un Kolumbijas (par 1,1 procentpunktu vairak) valstspiederıgo vidu. Lielakais relatıvaispieteikuma iesniedzeju samazinajums no visbiežak sastopamam patveruma mekletaju pilsonıbas valstım 2018.gada (iznemot Sıriju) tika reg‘ istrets attiecıba uz Nigeriju (par 2,2 procentpunktiem mazak) un Eritreju (par 1,2procentpunktiem mazak)2.

2Šaja analıze tika nemtas vera tikai 30 galvenas pilsonıbas valstis saistıba ar patveruma mekletaju skaitu.

Asylum statistics/lv 3

Galvenas galamerka valstis: Vacija, Francija un GriekijaAr 162 tukstošiem reg‘ istretu pieteikumu iesniedzeju 2018. gada Vacija bija 28 % no visiem ES dalıbvalstısreg‘ istretiem pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzejiem. Aiz Vacijas bija Francija (110 tukstoši jeb 19%), Griekija (65 tukstoši jeb 11 %), Spanija (53 tukstoši jeb 9 %), Italija (49 tukstoši jeb 8 %) un ApvienotaKaraliste (37 tukstoši jeb 6 %).

Starp dalıbvalstım ar vairak neka 5 000 pirmreizejo patveruma mekletaju 2018. gada, salıdzinot ar iepriekšejogadu, visvairak pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju skaits pieauga Kipra (par 70 % jeb 3 tukstošiemvairak pirmreizejo patveruma mekletaju 2018. gada salıdzinajuma ar 2017. gadu), Spanija (par 60 % jeb 20tukstošiem vairak), ka arı Belg‘ ija (par 29 % jeb 4 tukstošiem vairak), Nıderlande (par 27 % jeb 4 tukstošiemvairak), Francija (par 20 % jeb 19 tukstošiem vairak) un Griekija (par 14 % jeb 8 tukstošiem vairak). Turpretimvislielakais relatıvais samazinajums tika reg‘ istrets Italija (par 61 % jeb par 77 tukstošiem mazak), Austrija (par49 % jeb par 11 tukstošiem mazak), Zviedrija (par 19 % jeb par 4 tukstošiem mazak) un Vacija (par 18 % jebpar 36 tukstošiem mazak) (sk. 3. diagrammu).

3. diagramma. Patveruma ES un EBTA dalıbvalstıs mekletaju (no trešam valstım) skaits,2017. un 2018. gads(pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeji tukstošos)Avots: Eurostat(migr_asyappctza)

1. tabula sniegts parskats par pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju piecam lielakajam grupam (pecpilsonıbas) katra ES dalıbvalstı. Sırijas valstspiederıgie veidoja lielako pieteikuma iesniedzeju skaitu astonas no

Asylum statistics/lv 4

28 ES dalıbvalstım, tostarp 44 tukstošus pieteikuma iesniedzeju Vacija (lielakais pieteikuma iesniedzeju skaits novienas valsts viena ES dalıbvalstı 2018. gada) un 13 tukstošus Griekija. Aptuveni 19 tukstoši Venecuelas pilsonuiesniedza aizsardzıbas pieteikumus Spanija, vienlaikus 16 tukstoši Irakas pilsonu pieteikumu tika reg‘ istreti Vacijaun gandrız 10 tukstoši Griekija. Afganistanas pilsoni iesniedza 12 tukstošus pieteikumu Griekija un 10 tukstošusFrancija. Citas dalıbvalstis ar lielu skaitu pieteikumu iesniedzeju ar vienu pilsonıbu 2018. gada bija: Vacijaar 11 tukstošiem iesniedzeju no Iranas, 10 tukstošiem no Nigerijas un 10 tukstošiem no Turcijas, Spanija ar 8tukstošiem no Kolumbijas un Francija ar 8 tukstošiem no Albanijas.

1. tabula. Patveruma mekletaju (no trešam valstım) piecas galvenas pilsonıbas, 2018.gads(pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju skaits, noapaloti skaitli)Avots: Eurostat(migr_asyappctza)

Asylum statistics/lv 5

Pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju vecums un dzimumsGandrız četri no pieciem (79 %) pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzejiem 2018. gada ES 28 dalıbvalstısbija mazak neka 35 gadus veci (sk. 4. diagrammu); personas vecuma no 18 lıdz 34 gadiem veidoja mazliet mazakneka pusi (48 %) no iesniedzeju kopskaita, savukart gandrız trešdala (31 %) bija nepilngadıgie, kas jaunaki par18 gadiem.

Šis patveruma mekletaju vecuma sadalıjums bija lıdzıgs gandrız visas ES dalıbvalstıs, un pieteikuma iesniedzejulielakais ıpatsvars bija vecuma no 18 lıdz 34 gadiem. Taču šaja modelı bija arı iznemumi: Ungarija, Austrija,Vacija un Polija zinoja par lielaku to patveruma mekletaju dalu, kuri bija jaunaki par 18 gadiem (vismaz 44%).

4. diagramma. Pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju (no trešam valstım) ES un EBTAdalıbvalstıs vecuma sadalıjums, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (migr_asyappctza)

Pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju sadalıjums atbilstoši dzimumam liecina, ka patverumu vairakmekleja vırieši neka sievietes. Jaunakaja vecuma grupa (0–13 gadi) zeni 2018. gada veidoja 51 % no pieteikumaiesniedzeju kopskaita. Dzimumu atškirıbas bija lielakas to patveruma mekletaju vidu, kuri bija 14–17 vai 18–34gadus veci, kur attiecıgi 72 % un 70 % no pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzejiem bija vırieši; 35–64gadu grupa šı dala samazinajas lıdz 59 %. ES 28 dalıbvalstıs to patveruma mekletaju vidu, kuri bija 65 gadusveci vai vecaki, 2018. gada sieviešu bija vairak neka vıriešu, lai gan šı grupa bija salıdzinoši maza, veidojot tikai0,7 % (0,4 % sievietes un 0,3 % vırieši) no pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju kopskaita.

Asylum statistics/lv 6

5. diagramma. Pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeju vıriešu (no trešam valstım)ES 28 dalıbvalstıs ıpatsvars, vecuma grupu sadalıjuma, 2018. gads(%)Avots: Eurostat(migr_asyappctza)

Pieteikumi no nepavadıtiem nepilngadıgajiemNepavadıts nepilngadıgais ir persona, kas jaunaka par 18 gadiem un kas ierodas ES dalıbvalsts teritorija beztadu pieaugušo pavadıbas, kuri ir par nepilngadıgo atbildıgi, vai nepilngadıgais, kas paliek bez pavadıbas pecierašanas dalıbvalsts teritorija. ES 28 dalıbvalstıs 2018. gada tika sanemti 19 700 pieteikumu no nepavadıtiemnepilngadıgajiem; tas atbilst 10 % no visiem patveruma mekletajiem vecuma lıdz 18 gadiem (sk. 6. diagrammu).Lielaka nepavadıtu nepilngadıgo dala no visiem nepilngadıgajiem patveruma mekletajiem ES dalıbvalstıs 2018.gada bija Slovenija (70 %) un Bulgarija (57 %). Savukart Čehija un Igaunija 2018. gada nereg‘ istreja nevienunepavadıtu nepilngadıgo.

Asylum statistics/lv 7

6. diagramma. Nepilngadıgo patveruma pieteikuma iesniedzeju (no trešam valstım) ES unEBTA dalıbvalstıs statusa sadalıjums, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (migr_asyunaa) un(migr_asyappctza)

Lemumi attiecıba uz patveruma pieteikumiemDati attiecıba uz lemumiem par patveruma pieteikumiem ir pieejami divu instanču lımenos, proti, pirmas in-stances lemumi un galıgie lemumi, kas pienemti parsudzıbas vai parskatıšanas rezultata.

2018. gada ES dalıbvalstıs tika pienemti gandrız 582 tukstoši pirmas instances lemumu par patveruma pieteiku-miem, un parsudzıbas rezultata tika pienemti vel 309 tukstoši galıgo lemumu. Pirmaja instance pienemtolemumu rezultata 217 tukstošiem personu tika pieškirts aizsardzıbas statuss, bet vel 116 tukstoši sanemaaizsardzıbas statusu parsudzıbas rezultata.

Lıdz šim lielakais skaits lemumu (gan pirmas instances, gan galıgo) tika pienemts Vacija (sk. 7. diagrammu),veidojot gandrız vienu trešo dalu (31 %) no pirmas instances lemumu kopskaita un gandrız pusi (47 %) no galıgolemumu kopskaita ES 28 dalıbvalstıs 2018. gada.

Asylum statistics/lv 8

7. diagramma. Pirmas instances lemumu un galıgo lemumu par patveruma pieteikumiem(no trešam valstım) skaits, 2018. gads(tukstošos)Avots:” Eurostat (migr_asydcfsta) un(migr_asydcfina)

Pirmas instances lemumi attiecıba uz patveruma pieteikumiem8. diagramma sniegts plašaks parskats par pirmas instances lemumu rezultatiem. Lai gan begla un alternatıvasaizsardzıbas statusu nosaka ar ES tiesıbu aktiem, humanie apsverumi atškiras katras valsts tiesıbu aktos un navpiemerojami dažas ES dalıbvalstıs.

2018. gada 37 % no ES 28 dalıbvalstu pirmas instances lemumiem par patverumu bija pozitıvi, proti, tiepieškıra begla vai alternatıvas aizsardzıbas statusu vai uzturešanas atlauju humanu apsverumu del (sk. 8. dia-grammu). Pirmas instances lemumos, kas bija pozitıvi ES 28 dalıbvalstıs 2018. gada, aptuveni 56 % gadıjumupieškıra begla statusu.

Asylum statistics/lv 9

8. diagramma. Pirmas instances lemumu par patveruma pieteikumiem (no trešam valstım)sadalıjums, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (migr_asydcfsta)

Absolutos skaitlos 2018. gada ES 28 dalıbvalstıs 122 tukstošiem personu pieškıra begla statusu pirmaja instance,62 tukstošiem pieškıra alternatıvas aizsardzıbas statusu, bet 33 tukstošiem pieškıra uzturešanas atlauju humanuapsverumu del.

Vislielakais pozitıvu pirmas instances lemumu ıpatsvars no pirmas instances lemumu kopskaita 2018. gadaES dalıbvalstıs bija Irija (85 %) un Luksemburga (72 %). Savukart Francija, Igaunija, Spanija, Latvija, Polijaun Čehija reg‘ istreja pirmas instances atteikumu skaitu diapazona no 72 % (Francija) un 89 % (Čehija).

Galıgie lemumi, kas pienemti parsudzıbas rezultata2018. gada 38 % no ES 28 dalıbvalstu galıgajiem lemumiem, kuri pienemti parsudzıbas vai parskatıšanasrezultata, bija pozitıvi.

ES 28 dalıbvalstıs aptuveni 116 tukstoši personu sanema pozitıvu galıgo lemumu, no tiem 42 tukstošiem pieškırabegla statusu, 38 tukstošiem pieškıra alternatıvo aizsardzıbu, bet vel 36 tukstošiem pieškıra uzturešanas atlaujuhumanu apsverumu del.

Asylum statistics/lv 10

9. diagramma. Galıgo lemumu par patveruma pieteikumiem (no trešam valstım) sadalıjums ,2018. gads(%)Avots: Eurostat (migr_asydcfina)

Tikai piecas ES dalıbvalstıs vairak neka puse galıgo lemumu par patverumu 2018. gada bija pozitıvi: Somija(69 %), Nıderlande (60 %), Apvienotaja Karaliste (58 %), Bulgarija (57 %) un Austrija (54 %).

Galıgo noraidıjumu lielakais ıpatsvars tika reg‘ istrets Portugale un Igaunija, kur visi galıgie lemumi bija negatıvi.

Tabulu un grafiku datu avots• Statistika patveruma joma: tabulas un diagrammas (anglu valoda)

Datu avotiEurostat nodrošina statistikas datus par dažadiem jautajumiem, kas saistıti ar starptautisko migraciju. No1986. gada lıdz 2007. gadam datus par patverumu vaca, pamatojoties uz neoficialu vienošanos. Kopš 2008.gada dati tiek nodrošinati Eurostat saskana ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 4. panta noteikumiem; lielaka dalastatistikas, kas izmantota šaja raksta, ir ieguta saskana ar šiem reglamentejošajiem noteikumiem.

Datus nodrošina Eurostat katru menesi (attiecıba uz patveruma pieteikumu statistiku), reizi ceturksnı (parpirmas instances lemumiem) vai reizi gada (par galıgajiem lemumiem parsudzıbas vai parskatıšanas rezultata,

Asylum statistics/lv 11

parmitinašanu un nepavadıtiem nepilngadıgajiem). Statistikas datu pamata ir administratıvi avoti, un tos Eu-rostat nodrošina statistikas iestades, iekšlietu ministrijas vai saistıtas imigracijas ag‘ enturas ES dalıbvalstıs.

Analizejot statistiku par patverumu, butu jaizškir divas dažadas personu kategorijas. Pirma ietver patverumamekletajus, kuri ir iesnieguši prasıbu (patveruma pieteikumu) un kuru prasıbu izskata attiecıga iestade. Otroveido personas, kuras pec prasıbas izskatıšanas atzıtas par begliem vai kuram pieškirta cita veida starptautiskaaizsardzıba ( alternatıva aizsardzıba ) vai pieškirta aizsardzıba saskana ar valsts tiesıbu aktiem, kas saistıti arstarptautisko aizsardzıbu ( uzturešanas atlaujas humanu apsverumu del ), vai kuru jebkada veida aizsardzıbasprasıba noraidıta.

Kopš Regulas (EK) Nr. 862/2007 stašanas speka statistika par patveruma pieškiršanas lemumiem ir piee-jama par dažadiem patveruma proceduras posmiem. Pirmas instances lemumi ir lemumi, kurus pienem at-tiecıga iestade, kas darbojas ka pirmas instances iestade administratıvaja/tiesiskaja patveruma procedurauznemejvalstı. Turpretim galıgie lemumi parsudzıbas vai parskatıšanas rezultata attiecas uz administratıvas/tiesiskaspatveruma proceduras galıgas instances lemumiem saistıba ar parsudzıbu, ko iesniedzis patveruma mekletajs,kurš noraidıts iepriekšeja posma. Ta ka patveruma pieškiršanas proceduras un lemumu pienemšanas iestažuskaits/lımeni ES dalıbvalstıs atškiras, ısta galıga instance saskana ar valsts tiesıbu aktiem un administratıvajamproceduram var but augstakas valsts tiesas lemums. Tomer saskana ar piemeroto metodiku nosaka, ka lielakajadala gadıjumu galıgajiem lemumiem butu jaattiecas uz faktisko situaciju, par kuru pienemts galıgais lemums,proti, kad visi parastie parsudzıbas veidi ir izsmelti un ir iespeja iesniegt parsudzıbu tikai saistıba ar procesualiemiemesliem, nevis lemuma butıbu.

Konteksts1951. gada Ženevas Konvencija par begla statusu (grozıjumi izdarıti ar 1967. gada Nujorkas protokolu) vairakneka 70 gadus noteica begla definıciju un paredzeja vienotu pieeju begliem, tadejadi ta uzskatama par vienuno vienotas patveruma sistemas izveides sturakmeniem ES. Kopš 1999. gada ES ir centusies izveidot kopejuEiropas patveruma sistemu saskana ar Ženevas Konvenciju un citiem piemerojamiem starptautiskajiem instru-mentiem.

2004. gada 5. novembrı valstu un valdıbu vadıtaji pienema Hagas programmu. Taja izvirzıta ideja par kopejuEiropas patveruma sistemu (KEPS) (anglu valoda), proti, taja noteikts, ka jaizveido vienotas proceduras unvienots statuss tiem, kam pieškirts patverums vai alternatıva aizsardzıba. Eiropas Komisijas politikas plans(COM(2008) 360 galıga redakcija) tika prezentets 2008. gada junija un ietver trıs pılarus, kuru merkis iratbalstıt kopejas Eiropas patveruma sistemas (KEPS) izveidi:

• vairak saskanot aizsardzıbas standartus, turpinot ES dalıbvalstu patveruma jomas tiesıbu aktu saskanošanu;

• nodrošinat efektıvu un labi atbalstıtu praktisko sadarbıbu;

• palielinat solidaritati un atbildıbas izjutu ES dalıbvalstu vidu un starp ES dalıbvalstım un trešam valstım.

Nemot to vera, 2009. gada Eiropas Komisija izteica priekšlikumu izveidot Eiropas Patveruma atbalsta biroju(EASO) (anglu valoda). Eiropas Patveruma atbalsta birojs (EASO) atbalsta ES dalıbvalstu centienus ıstenotsaskanotaku un taisnıgaku patveruma politiku. Tas arı nodrošina tehnisko un darbıbas atbalstu dalıbvalstım, kassaskaras ar ıpaši sarežg‘ ıtam problemam (proti, tam dalıbvalstım, kas uznem loti daudz patveruma mekletaju).EASO pilna apjoma saka darboties 2011. gada junija un ir centies uzlabot savas spejas, paplašinat darbıbuun ietekmi, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Apvienoto Naciju Organizacijas Augsto komisaru beglujautajumos (UNHCR) .

Eiropas Komisija 2010. gada maija prezenteja Rıcıbas planu par nepavadıtiem nepilngadıgajiem (COM(2010)213 galıga redakcija), kas uzskatami par visietekmetakajiem un neaizsargatakajiem migracijas upuriem. Šaplana merkis ir izstradat saskanotu pieeju, un ta ietvaros visas ES dalıbvalstis apnemas nodrošinat augstusuznemšanas, aizsardzıbas un integracijas standartus nepavadıtiem nepilngadıgajiem. Ka papildinajumu šimrıcıbas planam Eiropas Migracijas tıkls (anglu valoda) ir publicejis visaptverošu petıjumu ES petıjums paruznemšanas politiku, ka arı par nepavadıtu nepilngadıgo atgriešanas un integracijas pasakumiem (anglu valoda).

Šaja joma izstradatas vairakas direktıvas. Četri galvenie tiesıbu akti patveruma joma (par visiem pašreiz irpriekšlikumi par aizstašanu vai parstradašanu):

Asylum statistics/lv 12

• Kvalifikacijas direktıva (2011/95/ES) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederıgos vai bezvalstniekuskvalificetu ka starptautiskas aizsardzıbas sanemejus, par beglu vai personu, kas tiesıgas sanemt alternatıvoaizsardzıbu, vienotu statusu un par pieškirtas aizsardzıbas saturu;

• Proceduru direktıva (2013/32/ES) par kopejam proceduram starptautiskas aizsardzıbas statusa pieškiršanaiun atnemšanai;

• Nosacıjumu direktıva (2013/33/ES) , ar ko nosaka standartus starptautiskas aizsardzıbas pieteikuma ies-niedzeju uznemšanai;

• Dublinas regula (ES) Nr. 604/2013 , ar ko paredz kriterijus un mehanismus, lai noteiktu dalıbvalsti,kura ir atbildıga par trešas valsts valstspiederıga (tadas valsts valstspiederıga, kas nav ES dalıbvalsts) vaibezvalstnieka starptautiskas aizsardzıbas pieteikuma izskatıšanu, kas iesniegts kada no dalıbvalstım.

ES operatıvais un finansialais atbalsts ir bijis svarıgs, palıdzot dalıbvalstım risinat migracijas problemu. Joıpaši Eiropas Komisija piedava dalıbvalstım pastavıgu finansialu atbalstu saskana ar Patveruma, migracijas unintegracijas fondu (AMIF) (anglu valoda). AMIF ir efektıvi un veiksmıgi atbalstıjis Savienıbas kopejo reakcijuuz migracijas krızi, vienlaikus arı apliecinot dalıbvalstım solidaritati šaja joma.

Eiropas Komisija 2016. gada aprılı pienema Pazinojumu (anglu valoda) ( COM(2016) 197 final ), sakot KEPSreformas procesu. Tas ietvera iespejas attiecıba uz taisnıgu un ilgtspejıgu sistemu, kura noteikta patverumamekletaju sadale ES dalıbvalstu starpa, patveruma proceduru un standartu turpmaku saskanošanu ar merkiradıt vienlıdzıgus apstaklus ES un tadejadi samazinat neatbilstıgu sekundaro kustıbu radošus pievilcejfaktorus,ka arı EASO pilnvaru stiprinašanu.

Eiropas Komisija 2016. gada maija prezenteja reformu pirmo paketi , kura ietvera priekšlikumus ilgtspejıgas untaisnıgas Dublinas sistemas izveidei ( COM(2016) 270 final ), Eurodac sistemas stiprinašanai ( COM(2016) 272final ) un Eiropas Savienıbas Patveruma ag‘ enturas izveidei ( COM(2016) 271 final ).

Eiropas Komisija 2016. gada julija izvirzıja otru priekšlikumu kopumu saistıba ar KEPS reformu, piemeram,izveidot parmitinašanas sistemu ES ( COM(2016) 468 final ) un kopıgu proceduru starptautiskajai aizsardzıbai( COM(2016) 467 final ), ka arı parstradat tiesıbu aktus, kas attiecas uz standartiem starptautiskas aizsardzıbaspieteikuma iesniedzeju uznemšanai ( COM(2016) 465 final ).

Eiropas Komisija 2019. gada marta pazinoja (anglu valoda) par pedejo 4 gadu laika panakto progresu unizklastıja pasakumus, kas vel joprojam ir nepieciešami, lai risinatu tulıtejas un turpmakas migracijas problemas( COM/2019/126 final ).

Citi raksti• Ceturkšna zinojums patveruma joma (anglu valoda)

• Dublin statistics on countries responsible for asylum application (anglu valoda)

• Enforcement of immigration legislation statistics (anglu valoda)

• Migracijas un migrantu statistika

• Migrant integration statistics (anglu valoda)

• Population and population change statistics (anglu valoda)

• Population statistics at regional level (anglu valoda)

• Residence permits - statistics on first permits issued during the year (anglu valoda)

Datu vizualizacija• Statistika patveruma joma (anglu valoda)

Asylum statistics/lv 13

Publikacijas• Visas publikacijas patveruma un parvaldıtas migracijas joma (anglu valoda)

• Visas publikacijas par migrantu integraciju (anglu valoda)

Galvenas tabulas• Patveruma mekletaji un parvaldıta migracija (t_migr) (anglu valoda), sk.:

Patveruma mekletaji un pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeji — meneša dati (noapaloti) (tps00189)(anglu valoda)

Personas, par kuram meneša beigas nav iesniegti patveruma pieteikumi — meneša dati (tps00190) (angluvaloda)

Patveruma mekletaji un pirmreizeja patveruma pieteikuma iesniedzeji – gada apkopotie dati (noapaloti)(tps00191) (anglu valoda)

Pirmas instances lemumi par patveruma pieteikumiem pec lemumu veida — gada apkopotie dati (tps00192)(anglu valoda)

Galıgie lemumi par patveruma pieteikumiem — gada dati (tps00193) (anglu valoda)

Patveruma pieteikuma iesniedzeji, kurus uzskata par nepavadıtiem nepilngadıgajiem — gada dati (tps00194)(anglu valoda)

Datubaze• Patveruma mekletaji un parvaldıta migracija (migr) (anglu valoda), sk.:

Statistika patveruma joma un “Dublinas” statistika (migr_asy) (anglu valoda)

Pieteikumi (migr_asyapp) (anglu valoda)Lemumi par pieteikumiem un parmitinašanu (migr_asydec) (anglu valoda)”Dublinas” statistika (migr_dub) (anglu valoda)

Ipaša sadala• Patveruma mekletaji un parvaldıta migracija (anglu valoda)

Metodika• Pieteikumi (ESMS metadatu datne — migr_asyapp_esms) (anglu valoda)

• Lemumi par pieteikumiem un parmitinašanu (ESMS metadatu datne — migr_asydec_esms) (angluvaloda)

• ”Dublinas” statistika (ESMS metadatu datne — migr_dub_esms) (anglu valoda)

Arejas saites• European Commission — DG Migration and Home Affairs — Common European asylum system (anglu

valoda)

• European Asylum Support Office — EASO (anglu valoda)

• European Migration Network — EMN (anglu valoda)

• UNHCR — Statistics and operational data (anglu valoda)

Šis raksts tiešsaiste: https: // ec. europa. eu/ eurostat/ statistics-explained/ index. php/ Asylum_ statistics/lv

Asylum statistics/lv 14