SAUSIŅA 1.D: 88-150.lpp.POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.

LiteratūraLīga Sausiņa.

Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 88-150. lpp.

Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)

56-135. lpp.

Vitakera klasif ikācija Valstis

Sporaugi bez vadaudiem – sūnas (мох)Pirmie sauszemes augiNav vadaudu, tāpēc

neizaug garasaug mitrās vietās

Nav sakņu – ūdeni uzsūc ar visu virsmuDaļai ir saknēm līdzīgi izaugumi – rizoīdiSastāv no stumbra un lapāmVairojas ar sporām

Sūnu dzīves cikls

Sūnu lapu īpašības:Forma palīdz uzkrāt ūdeniSaglabā un lēni atdod videi ūdens rezerves

Sūnu nozīmeUzkrāj un saglabā ūdeniNodrošina ūdeni mežam, strautiemNo apakšas satrūd – nodrošina augsnes veidošanosPurvos veido kūdruBioindikatori – liecina, ka augsne ir skābaMājvieta sīkajiem meža dzīvniekiemSiltuma izolators un mitruma novadītājs guļbaļķu

būvēsSenatnē – pirmie “pamperi”.

Sporaugi ar vadaudiem:

psilofītistaipekņikosaspapardes

Psilofīti

Staipekņi (плауны)

StaipekņiIr vadaudi, tāpēc var izaugt garāki par sūnāmSenatnē (karbona periodā) bijuši ļoti gari kokveida

augi, mūsdienās – tikai lakstaugiLožņājošs stumbrs ar zvīņveida lapāmSporaugi – vairojas ar sporāmAttīstība notiek ļoti lēni – 10-15 gadusVisi Latvijas staipekņi ir aizsargājami

Kosas (хвощи)

KosasIr divu veidu dzinumi:

auglīgie pavasara dzinumi ir stumbrs un lapas, veidojas sporas

neauglīgie vasaras dzinumi ir zaļš posmots, zarots stumbrs, kas veic fotosintēzi uzkrāj barības vielas posmotā saknenī

Šūnas satur silīcija dioksīda kristālus – augi ir ļoti asi, dzīvnieki tos neēd, var izmantot kā beržamo materiālu

Papardes (папоротник)

PapardesLabi attīstīti visi auga orgāni (saknes, stumbrs, lapas)

un vadaudiLabi attīstīts saknenis, kurā uzkrājas barības vielasDaudzām Latvijas papardēm stumbrs ir sarucis, lapas

sakārtotas rozetēVairojas ar sporām – papardes nezied!Virszemes daļa ziemā iet bojā

Papardes dzīves cikls

Sēklaugi ar vadaudiem

Kailsēkļi (голосеменные растения)

Segsēkļi jeb ziedaugi (цветковые растения)

Kailsēkļi

KailsēkļiVairumam ar vasku klātas adatveida lapasDzimumšūnas un sēklas attīstās čiekuros

vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas veidojas atsevišķos čiekuros

vienmājnieki – uz viena auga abu veidu čiekuridivmājnieki – uz viena auga tikai viena veida čiekuri

(sievišķie un vīrišķie augi)Pielāgojušies dzīvei nelabvēlīgos laika apstākļos (labi

pacieš aukstumu, sausumu, mazauglīgas augsnes)Latvijā – egles, priedes, kadiķi, īves.

Kailsēkļu dzīves cikls

Kailsēkļu nozīme un izmantošanaPlaši meži

Augsnes saglabāšana (piemēram, kāpas jūras krastā)

Izdala ēteriskās eļļas, sveķus

Koksne – papīrs, mēbeles, būvniecība, kurināmais

Segsēkļi jeb ziedaugi

Segsēkļi jeb ziedaugi

Izplatītākie augi uz zemeslodesKoki, krūmi, liānas, lakstaugiVeidojas ziedi un augļi

Zieda uzbūve

Ziedaugu dzīves cikls

Augļu iedalījums

Ziedaugu iedalījums (105-107.lpp.)

ViendīgļlapjiGraudzāļu dzimtaLiliju dzimtaOrhideju dzimta

u.c.

DivdīgļlapjiKrustziežu dzimtaRožu dzimtaTauriņziežu dzimtaKurvjziežu (asteru) dzimtaNakteņu dzimtaČemurziežu dzimta

u.c.

Vēlams mājās izveidot pierakstu burtnīcā dzimtu pārskatu

Ziedaugu noteikšana

Mācību avoti:SAUSIŅA 1.D: 88-150.lpp.POROZOVA 2.D.: 56-135. lpp.www.latvijasdaba.lv – augihttp://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=114.html

Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/6-klass/2Sūnas: http://ru.wikipedia.org/wiki/МхиStaipekņi http://ru.wikipedia.org/wiki/ПлаунKosas http://ru.wikipedia.org/wiki/ХвощPapardes http://ru.wikipedia.org/wiki/Папоротниковидныe Kailsēkļi http://www.ebio.ru/bot16.htmlSegsēkļi http://ru.wikipedia.org/wiki/Цветковые_растения