Baigais gads

http://home.parks.lv/leonards/BaigaisGads/lat/default.htm(latviski)

http://home.parks.lv/leonards/BaigaisGads/rus/saturs.htm(krieviski)

http://home.parks.lv/leonards/BaigaisGads/eng/saturs.htm(angliski)

Pr

iekšvārds

.................................................................................

. .3

B

aigais gads rāda un vēstī

..................... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . .3

M

ocekļi un trimdinieki klusē

................................................ . . . . . . .4

T

āds bija sākums

.................................... . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

U

z Maskavu...Latvija bija nodota

....................................... . . . . . . .15

I zrēķināšanās nebūs!

....................................................... . . . . . .

. . . . .21

V

isi uz vēlēšanām!

...................................................................

. .27

Pl

akāti, plakāti, plakāti...

.......................... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . .35

T

ā domāja un juta latvieši

................................................... . . . . . .

.47

N

aktī uz 1941.g. 14. jūniju

........................... . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . .51

T

ā strādāja čeka

............................................ . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . .56

Z

eme atvērās...

................................................................ .

. . . . . . . . . .66

L

ūk viņi

....................................................................................

. .75

V

iņu bija neskaitāms pulks

............................................. . . . . . . . . . .

.81

Pazi

ņojums

...............................................................................

. .88

B

aigā gada bilance

.......................................................... . . . .

. . . . . . .94

2

Priekšvārds

"Baigā gada" atkārtota izdošana ir ne vienslavējama un apsveicama, bet arī

nepieciešama. "Baigais gads" laviešutautas dzīvē saistās ar notikumiem, kurinedrīkst būt apslēpti. "Baigais gads" irpirmais un šobrīd vienīgais 1940. gadanotikumu dokumentējums, precīza tā laikaliecība bez jebkādas sasaistes arpašreizējiem notikumiem Latvijā. Šogrāmatu nedrīkst uztvert kā aicinājumu uzkādu konkrētu rīcību vai nosodījumu kādaitautai. Tā ir vēstures atstāta liecība par tikmaz dokumentāli attēlotiem 1940. gadanotikumiem Latvijā. Tas ir traģisma pilnslaika posms, un patieso vēstures notikumusagrozīšana šodienas vajadzībām ir

nepieļaujama.

Vēsturiskai, nerediģētai "Baigā gada"politiskai konjunktūrai nepieskaņotaiatkārtotai publikācijai ir Dieva svētība, unnav nekāda pamata uzskatīt to parantisemītisku literatūru.

Mācītājs Kārlis Zuika

Baigais gads rāda un vēstī

«BAIGAIS GADS»

«BAIGAIS GADS»

rāda boļševismu tādu, kāds tas

vēstī par šausmām un postu, kas

īstenībā bija: viltū un melos slēpts,

1940. un 1941. gadā vēl reizi

spīganas nežēlības pilns, moku un

piemeklēja latvju tautu, kura kopš

asiņu kārīgs, cietēju vaidu alkstošs,

neatminamiem laikiem stāv Eiropas

bezgalīgs atriebībā un postā,

sardzē pret Austrumiem, pār ko,

neaptverams tumsonībā, izsmiekls

arvien saplakdams, laikmetu mijās

prātam un godam, zaims tikumam -

šļācis gan tatāru ordu uzbrukuma

iznīcības zīme visam tam, ko cilvēce

vilnis, gan mēra sērgas trumainais

sasniegusi daudzos darba un cīņu

lāsts, gan boļševisma nāvējošais tvans

gadu tūkstošos.

no visas pasaules aizdedzināšanai

kurtā ugunsgrēka, un kas

nesatricināmā ticībā atbild

vislielākām briesmām un vislielākām

nelaimēm: «No zemes šīs mēs

izauguši esam, mums šajā zemē

galvas jānoliek!»

3

Mocekļi un trimdinieki klusē

LAIKS ŠOVASAR VAIRS NEIESVECĀS SLIEDĒS,

BŪS PUĶES SKUMJAS, BIŠU MEDUSRŪGTS.

UZ TĀLIEM CIEMIEM KUMEĻŠNETIKS JŪGTS,

UN JASMĪNS ZARAINS MAIJĀ

NEUZZIEDĒS.

PAR VELTI SAULE DIENU TUMSUKLIEDĒS,

PRIEKS JĀŅU NAKTĪ NEATNĀKSPAT LŪGTS,

UN ROKĀ SAVĪTĪS ZIEDS TIKKOPLŪKTS,

BŪS KLAJUMS BAIGS, AIZ KATRAKRŪMA BIEDĒS.

VĒJŠ MIGLU SARKANU PĀRLAUKIEM DZĪS,

BEZ LAIKA KOKIEM AUGĻINOKRITĪS,

PAR NASTU BŪS, KAS IR, UN TAS,KĀ NAVA.

PATS ZEMES DZIĻUMS TAUJĀTSPALIKS KLUSS,

JO PĀRVĒRTUSI ŪDENS AVOTUS

PAR VĒRMELĒM BŪS NODEVĪBATAVA.

EDVARDS VIRZA

Zemes sulas riesās asnos un pumpuros,dzīvība tiecās atraisīt savu briedumaspēku.

Atdarījās iznīcības vārti. Latviešu zemipārpludināja inde. Tā iesūcās zemē,

piesātināja gaisu, asiņainiem tvaikiemaizklāja sauli, lai bērns, tikko dzimis,iezīstu to ar mātes pienu, lai sieva zaudētusavu roku spēku un tikuma slavu, lai vīrspašā

briedumā izkalstu un viņa gods un garastiprums kļūtu kā prauls, kas nav vairsspējīgs ne jaunus asnus dzīt, ne pats savusvaru nest.

Nodzisušai dzīvībai cilvēka roka tiecascelt pieminekli, un pati dzīvība atstājpēdas dzīvajo starpā. Bet tas, kasnodomājis nīdēt, tas izskauž līdz galam,lai pat ne akmens neliecinātu, kur un cikliela bijusi šī nomaitātā dzīve. Jo kurmoku ceļi iezīmēti asinīm un drupām, turnepaliek vairs pat ne liecinieka, lai nebūtu

neviena, kas to paustu par tiem, kampiederējušas šīs asinis, kāds gars iruzcēlis šos drupās grautos namus.

Tāds liktens bija nolemts latvju tautai.

Kas bija tas izdzimums, kas spēja sakrāttādu indi un izliet to pār latvju zemi?

Ikviens, kas paslēptuvē uzglūn upurim, irnelietis, ikvienu, kas nakts tumsā nomuguras ar dunci uzbrūk dzīvībai, saucpar slepkavu. Bet nav vēl vārda, ar koapzīmē

to baigo varu, kas pameta aiz sevisģindeņus un drupas - tāpat kā nevar atrastvārda 4

visam tam, kā drausmā esamība nespēj

aizsniegt apziņas un prāta robežas. Jo

šausmas, asinskārību un postu, ko nesasvešā vara, cilvēce vēl nebija ne jaudusi,nedz redzējusi.

Mocekļi un trimdinieki klusē, mokas rimstlīdz ar nāvi, sāpju vaidus uzklausadebesis, bet pārestība, pazemojums unkauns, kas brēc pēc miroņu atņirgtajāmlūpām viņu melnajās kapu bedrēs, nerimsnekad. Viņu asinis mūžīgi alks atmaksas,un, viņu trūdus slēpdama, neapklusīs patizeme, iekām taisnība, daba un Dievsnebūs

nolīdzinājuši tās nodarītās gara un miesassāpes, ko izcieta saistītā, atbruņotā,pazemotā latvju tauta sava pārbaudījuma

moku stundā.

Zeme atdarījās. Tā atdeva upurus unatklāja šausmas, posta dziļumu unciešanas, ko slēpa sevī baigais gads.Vārdi ir mēmi, lūpas nevarīgas, lai stāstītupat to necilvēcības bezdibeni, kura malāstāvēja latvju tauta, nolemtapazudināšanai.

Tēli un liecības, ko mums atstājis šislaiks, lai runā paši. Un vārdi, ko tie saka,pēc atmaksas saukdami, lai nekadneizgaist no latviešu tautas apziņas.

5

Tāds bija sākums

- Nodedzinātā Latvijas

robežsargu mītne Augšpils

pagasta Masļenkos.

- Robežsarga Macīša

apdegušais līķis.

- Robežsarga Puriņa sievas

Hermines līķis.

- Robežsarga Beizaka līķis.

No nāves neizbēga arī robežsarga

Puriņa dēls, kas mira no smagiem

ievainojumiem slimnīcā, un

robežsargs Cīmoško, kas krita reizē

ar Beizaku. Pāri robežai boļševiki

aizdzina 43 robežsargus un apkārtnes

iedzīvotājus, kas mēģināja nodzēst

aizdedzināto robežsargu mītni...

6

Tas notika taisni tai pašā laikā, kadboļševiku prese rakstīja, ka ...

"...PADOMJU SAVIENĪBA VEDUSI UNTURPINA VEST AUGSTĀ MĒRĀ

LABVĒLĪGU, NOTEIKTUPROLATVISKU POLITIKU ..."

Cinisms un

zvēriskums, ar kādu

padomju vara sevi

parādīja, likās pat

neticams. Liekulība

un patiesības

viltojumi šķita

neaptverami. Un

tomēr tā bija

patiesība...

Latvijas oficiālo

iestāžu

paskaidrojumi un

atbildes vairs neko

nespēja grozīt.

Maskava darīja, kā

nolēmusi. Un

nolēmusi tā bija

daudz: 17. jūnija

rītā Latviju aši

pārplūdināja

bruņotu aziātu

nepārredzamās

ordas.

Boļševiku ienākšana Rīgā pār dzelzstiltu. Aina pie centrāltirgus 17. jūnijapēcpusdienā.

7

Pūļa inscēnētās nekārtības pie Rīgasprefektūras

... Bet no pagrīdes, boļševikos draugusjauzdama,

cēlās "apspiestā tauta" - daži desmitihuliganu,

recidīvistu un klaidoņu, un visā savākopībā žīdi -

"izredzētā tauta", lai uzbruktu latviešupolicijai, kas

gādāja par kārtības uzturēšanu ienākošāpadomju

karaspēka pārplūdinātajās ielās.

Sarkanā armija, kas bija ieradusies, "lai

nodrošinātu PSRS un Latvijassavstarpējās palīdzības

pakta reā lizēšanas iespēju", ņēma pūlisavā

aizsardzībā (attēls vidū). Ar to padomju

vara parādīja,

kam tā grib sniegt "savstarpīgo palīdzību": latviešu

tauta tā nebija.

Drūmi klusēdami, latvieši gar ielu malām

nolūkojās drāmā, kuras beigu cēlienu tievēl nespēja

nojaust.

8

Aina pie Galvenā pasta Rīgā boļševikuienākšanas dienā

U z b r u k u m i

policijai, Latvijas armijas

karavīriem un

virsniekiem notika visā

galvaspilsētā, visā zemē.

Uz policiju meta

akmeņus.

Pēc pūļa izklīdināšanas viss laukums piestacijas un

Rīgas prefektūras bija akmeņiem nosēts.

9

Latviešu

iestādes,

boļševiku tikumus

nepazīdamas, vēl

centās rīkoties pēc

pastāvošiem

likumiem,

būdamas

pārliecinātas, ka

nekārtību cēlāji

sodāmi.

Tie bija rūgti

maldi. Padomju

sūtniecība

paskaidroja, ka tā

ar Sarkanarmijas

vienību

sagaidīšanu Rīgā

visai apmierināta.

Sodīto uzvārdi

liecina, pie kādas

tautības piederēja

vairums dauzoņu.

Visi šie notikumi dabūja

savus sedzējus. Nodibinājās

jauna valdība, kādu Maskava

gribēja. Pa kreisi: ministru

prezidents prof. Kirchenšteins

uzrunā pūli, tālāk ministri

Pēteris Blaus un Jūlijs Lācis.

Manifestanti prasīja un arī

panāca Latvijas komunistu

partijas legalizēšanu. Vidū:

partijas vērīgā auss 1.

sekretārs Kalnbērziņš-Zaķis,

kas rūpīgi uzklausīja "tautas

taisnīgās prasības" - patiesībā

Maskavas pavēles.

10

Plakātu valoda un

KAS BIJA ŠĪ TAUTA?

prasību raksturs to

skaidri liecina.

Visu Maskavas nodomāto

notikumu rīkotājs PSRS

Tautas komisāru padomes

priekšsēdētāja biedrs

Višinskis (pa kreisi)

"draudzīgi" apsveica

manifestantus, izteikdams

pārliecību, ka Padomju

Savienības un Latvijas karogi

nākotnē draudzīgi plīvos

blakus. Šī nākotne atklāja, cik

salti bija viņa meli un cik

ciniski nodomi slēpās aiz

tiem.

11

21. jūnijā latviešu

strādniekus un ierēdņus ar

varu izdzina uz ielām "prieka

manifestācijā", lai tie kopā ar

žīdiem suminātu savus

nākošos slepkavas. Padomju

vara, reiz jau ņēmusi savā

aizbildniecībā huliganisku

pūli, no cietumiem izlaida arī

par pretvalstisku darbību

ieslodzītos. Jā, Latvijas

valdībai nebija ienācis prātā,

ka PSRS savu "prolatvisko

polītiku" grib dibināt uz

Latvijas valsts

ienaidniekiem... Ar šo aktu

sākās pirmās manifestācijas

Rīgā, un no šī kodola vēlāk

izveidojās padomju varas

balsti.

Žīdu pūlis gaida izlaižam polītiskosieslodzītos no Centrālcietuma Rīgā

Cietumnieku pirmais gājiens

Cietumnieki, žīdu pūļa un ar varu izdzīto

manifestantu pavadīti, iznāca ielās.

12

Kāds cietumnieks uzrunā pūlimanifestācijas laikā. Viņa seju

apzīmogojis naids un iznīcināšanas kāre.

Šai ziņā cietumnieki un

žīdiskais pūlis sapratās; tie

meklēja īstos draugus īstajā

vietā, pulcēdamies pie Padomju

Savienības sūtniecības

Antonijas ielā, kur boļševiku

vietējie algotņi pildīja

Maskavas diktētos plānus.

Plašajām tautas masām nebija

ne jausmas par to raksturu.

Daudzi pat domāja, ka

boļševisms varbūt šais 23 gados

būs mainījies uz labo pusi.

Bet žīdi tam uzgavilēja (pa

labi). Viņu "liesmainie sveicieni

atbrīvotājiem"

KĻUVA SAPROTAMI

TIKAI VĒLĀK

Aina pie Padomju Savienības

sūtniecības Rīgā

13

No Zviedrijas atgriezās izsūtītie

vai izbēgušie pretvalstiskie

boļševistiskie elementi. Velti

pieminēt, ka to vairums bija žīdi

(pa labi).

Bijušos Spānijas pilsoņu kara

sarkanās frontes brīvprātīgos cīnī

tājus apsveica žīdu amatvīri (pa

labi apakšā).

Tai pašā laikā Sarkanarmijas

karavīri rīkoja izrādes un

priekšnesumus pilsētas dārzos un

laukumos, rādīdami savu

"kultūru" un novērsdami ļaužu

uzmanību no posta ceļa, uz kura

bija uzvesta latviešu tauta. Viss

risa pēc plāna.

Satikās visi, kam rūpēja Latvijas

valsts un tautas iznīcināšana,

zemes nopostīšana un vērtību

izputināšana.

14

Uz Maskavu...Latvija bija nodota

U Z M A S K A V U !

Oficiālā statistika rādīja, ka, neskatotiesuz Saeimas

vēlēšanu piespiedu raksturu, nobalsošanas atturējusies

ievērojama balstiesīgo daļa. Tādēļpadomju vara,

vienkārši izdomājot faktus, noapaļojavēlēšanās

piedalījušos skaitu uz gandrīz apaļiem100% vēlētāju.

Piespiedu kārtā nebrīvās vēlēšanās

Saeimā ievēlētie

deputāti pēc Padomju Latvijaspasludināšanas spēra soli

tālāk, nododami savu dzimteni baigamliktenim: tika

nolemts pievienot Latviju SociālistiskoPadomju

Republiku savienībai.

Valsts prezidenta vietas izpildītājs prof.

Kirchenšteins saņēma uzdevumu izlūgtiesMaskavas

žēlastību šī lēmuma izpildīšanai.

Tas nu bija padarīts. Viss, kas kavējaboļševiku

nodomus, bija noārdīts.

Ko tas īsti nozīmēja, vislabāk liecinājažīdu prieks.

Latviešu tauta apzinājās pienākušu savupārbaudījumu

vissmagāko brīdi.

Prof. Kirchenšteins ar PSRS sūtniLatvijā

V.Derevjanski Rīgas stacijā, izbraucot uz

Maskavu.

Delegācijas pavadītāji žīdi.

Maskavā zemiski sen iecerēto notikumugaita sasniedz savu kulmināciju:LATVIEŠU TAUTA AR

VARU TIKA PIEVESTA PIESLIEKŠŅA, AR KURA PĀRKĀPŠANUBIJA NOLEMTS UZ VISIEM

LAIKIEM DZĒST TO NO DZĪVOTAUTU SARAKSTA.

15

Žīdi gavilēja. 5. augusta manifestācijasizvērtās

par žīdu nacionālajiem svētkiem.

Tādi bija žīdu sabiedrotie: piedzērušie 5.augusta manifestācijās

Nevienam nebija noslēpums, kāds būsprof. Kirchenšteina brauciena rezultāts -šis akts bija pēdējais cēliens veikliinscēnētajā drāmā, kam vajadzēja parādītvisai pasaulei, ka pati latviešu tauta

«karsti vēlas iekļūt Padomju Savienībastautu saimē». Manifestantu prasības -pievienot Latviju Padomju Savienībai taipašā dienā tika paziņotas Maskavā, kurjau atradās Kirchenšteins. Bet Maskavaarī bez tā un pirms tam jau zināja, ko tāgrib un kas darāms

Žīdi prasa Latvijas pievienošanuPadomju Savienībai.

16

Viss notika, kā paredzēts: 5.augustā

izšķīrās Latvijas liktenis.

LATVIJA

BIJA

NODOTA

ŠAI DIENĀ BEIDZA EKSISTĒT

LATVIJAS VALSTS

Viņi priecājās visvairāk.

Kā izsmiekls skan "Izvestijas" 6. augustarindas:

«Vakar PSRS Augstākā padome atsevišķā

balsošanā pa palātām vienbalsīgi nolēmaapmierināt

Latvijas Saeimas prasību un uzņemtLatviju PSR

Padomju sociālistisko republikusavienībā.

Lai dzīvo Latvijas PSR - līdztiesīgarepublika

Padomju Savienības tautu brālīgā saimē!»

Nākošās dienās žīdi atkal gavilēja,gavilēm nebija

robežu. Bet latviešu tauta, 7. augustā"pateicības"

manifestācijām izdzīta, drūmi klīda ielās.Kopš šī brīža

tai vairs nebija brīvas gribas, viņasliktenis bija pilnīgi

ielikts Maskavas rokās. Latviešu tautaiatlikās tikai

viens ceļš - tā saslēdzās ciešāk un lepnipaceltu galvu,

tēvzemes mīlestības apgarota, gāja pretimsavam

mocekles liktenim.

Manifestantu gājiens 7. augustā pieoperas Rīgā

17

Latvijas valsts prezidenta vietasizpildītājs un ministru prezidentsprofesors A. Kirchenšteins Šis vīrs, laidarītu latvju tautas rupji viltotu gributicamu, liekulīgi meloja:

«Latviešu darba tauta cieta no bezdarba,dzīvoja pusbadā... par katru mēģinājumudabūt sev tiesības cilvēcīgai dzīvei un kļūtpar sava likteņa noteicēju tā samaksāja arsavām ciešanām un mokām, ar savulabāko dēlu un meitu ieslodzīšanu cietumāun katorgā... tikai iestāšanās PadomjuSociālistisko Republiku Savienībassastāvā

nodrošina mūsu valsts īstenu suverēnitāti,mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības,mūsu nacionālās kultūras patieso

uzplaukumu, spožu un varenu Latvijastautas

materiālās un kultūrālās labklājībaskāpinājumu...»

18

Jaunā vara bija

nodibināta. Atlika

gādāt par tās

uzticamiem sargiem

un balstiem. Jau

darbojās policijas

palīgdienesta

institūts «PD» (pa

labi). Atskaitot

retus izņēmumus,

tajā saplūda

sabiedrības

padibenes: zagļi,

kramplauži, blēži,

un no tā vēlāk

izveidojās Tautas

milicija. Bet pašu

jauno drošības

iestādījumu

organizēšana un

pārvaldīšana tika

uzticēta žīdiem un

rūdītiem

noziedzniekiem.

Strādnieku gvardes

un Tautas milicijas

organizētājs Rīgā,

vairākkārt sodītais

žīds Izaks Bučinskis

(apakšā)

19

Policijas pienākumus uzņēmāsjaundibinātā Tautas milicija, taču ne cīņaipret noziedzniekiem - šis jēdziens bijazaudējis jēgu pēc tam, kad kriminālistusizlaida no cietumiem un nodeva viņu rokāsdrošības iestāžu vadību. Miličiemvajadzēja prast šaut, lai īstā brīdī vērstospret saviem tautiešiem.

Ne lāgā lasīt, ne

rakstīt mācēdami, tie

ielās kontrolēja gājēju

dokumentus,

meklēdami jaunās

varas ienaidniekus. Par

tādu uzskatīja ikvienu

pieklājīgi ģērbušos

inteliģenta izskata

pilsoni.

Tautas milicijas apmācības šaušanā

Strādniekiem izdeva ieročus,

nodibināja strādnieku gvardi. Tās rindās

stājās arī sievietes, kam vajadzēja kļūt par

krietnām plintniecēm.

Miliči kontrolē gājēju dokumentus Rīgasielās

Aizdomu novēršanai,

savas personīgās drošības

labā, gvardē glābiņu

meklēja daudzi latviešu

strādnieki, kam ar

boļševismu nebija nekāda

sakara.

Lai rastu attaisnojumu

šai bruņotai organizācijai,

boļševiki izdomāja briesmu

stāstu par sabotieriem un

kaitētājiem. Gvardi sargāja

fabrikas no izdomātā spoka.

Strādnieku gvarde ierindā, Maskavasdelegāciju

Strādnieku gvardistes

izvadot

20

Izrēķināšanās nebūs!

PERSONAS UN ĪPAŠUMA

NEAIZSKARAMĪBA

NODROŠINĀTA!

Šais nedaudzajos vārdos slēpās boļševikunelietību

visbaigākais cinisms. Jau pašā iebrucējuvaldīšanas sākumā kā

uguns izplatījās vēsts par pirmajāmapcietināšanām. No

ieslodzījuma atbrīvoto recidīvistu,kriminālnoziedznieku,

boļševiku aģentu, spiegu, nelegālistu unnodevēju vietā cietumu

kameras pildīja latviešu patrioti. Jalatviešu kārtības sargus

apcietināja par to, ka, dienestapienākumus pildīdami, tie bija

gādājuši par kārtības uzturēšanu žīdu unviņu sakūdītā pūļa

patvarībām pakļautajās ielās, tad ikvienucitu latvieti ieslodzīja

par to, ka tas nēsājis karavīra, robežsargavai aizsarga formu, ka

tas vadījis kādu Latvijas valsts iestādi, katas tiesājis pēc

pastāvošiem likumiem un, visbeidzot,vienīgi par to, ka tas klaji

un bezbailīgi apliecinājis savu piederībulatviešu tautai. Tai

pašā laikā boļševiku mācība sludinājatautu brālību un

vienlīdzību!

Nemiers un saviļņojums tautā auga. Līdzšim piedzīvoto,

ciniski aukstasinīgā mierā sagatavotonotikumu apmulsinātā un

dziļi satricinātā, tā stāvēja nezināmasnākotnes priekšā,

jauzdama briesmu tuvumu. Iebrucēju varacīnījās ar tautas

neuzticību un naidu. Izrēķināšanās nebūs!Tai bija jāsaka un

jāsaka nevis kā varai, kam rūp nostiprinātun izveidot savu

autoritāti, kam svarīgi iegūt tautasuzticību, bet gan, -

izmantojot jau esošās un no jauna tīšiprovocētās pretišķības, lai

izsekotu savam īstajam nodomam:

IZNĪCINĀT «KAITĒTĀJU ELEMENTU»

ŠIS ELEMENTS BIJA

VISA LATVIEŠU TAUTA

Izrēķināšanās nebūs! Šais vārdos ietvertivissaltākie

boļševiku meli, visdrausmīgākie nodomi,par kuriem nav

baigāku visā viņu valdīšanas gadā. Aizuzticības un padevības,

ko šiem vārdiem it kā bija jānodibina,slēpās boļševiku īstais

nolūks - iznīcināt latviešu tautu.

KAD PĒC GADA ATVĒRĀS ZEME,

ATKLĀJĀS PATIESĪBA, UN TĀ BIJA

DRAUSMĪGĀKA PAR VISUIEDOMĀTO

UN NOJAUSTO

21

26. starptautiskā boļševiku jaunatnes

dienā Latvija atkal bija spiesta manipulēt.

Skolu jauniešus ar varu izdzina ielās:

boļševikiem bija jārāda pasaulei, ka tauta,

un sevišķi jaunatne, saprot un mīl jauno

laiku, ka tā «brīvi un nepiespiesti izsaka

savu prieku par padomju varas

nodibināšanos». Piespiestās

manifestācijas bija labākais līdzeklis šī

viltus efekta radīšanai. Ielas pieblīvēja

žīdiskā gaumē un raibumā darināti

aģitācijas maketi (pa labi), par kuriem

tika izdota milzu nauda. Un visskaļākie

brēcēji, visugunīgāko prieku

apliecinājuma paudēji atkal bija žīdi -

izredzētā tauta, vienīgie patiesi

brīvprātīgie manifestanti (apakšā).

22

«Netiks skarta darba zemniecības zeme,lopi un

inventārs!»

Un kaut

gan jauni

lozungi un

solījumi

arvien skaļāk

tika mesti

tautā, neviens

tiem vairs

neticēja.

Neviens

latviešu

zemnieks

neticēja, ka

lauksaimniecī

ba tiks

pasargāta no

padomijas

apstākļiem.

Viņa rokas

nolaidās, jo

viņš

paredzēja

savu likteni.

Tādēļ

boļševikiem

bija jāmelo,

lai kaut cik

maskētu

savus

nodomus.

Zemkopības

ministrs to

darīja labprāt.

Zemes sadalīšanas komisija darbā

Latviešu zemnieks piedzīvoja, ka nojautāsnebija vīlies: bezzemniekiem piešķīra pa10 ha uz veco zemes īpašnieku rēķina.Laukos izbrauca komisijas un no viņuzemes, ganāmpulka un inventāra atņēmatik, cik bija lemts jaunajam zemesieguvējam

- lai tā saimniecība n e b ū t udzīvotspējīga. Šīs pārejas rezultātamvajadzēja būt kolhozam. Tādā kārtā tikaaplaupītas pavisam 10.140 saimniecības.

23

«Par Marksa-Engelsa-Ļeņina-Staļinalietu...»

24

UZ IELĀM!

UZ IELĀM!

UZ IELĀM!

MANIFESTĀCIJAS!

MANIFESTĀCIJAS!

MANIFESTĀCIJAS!

Tāds bija boļševiku varas laikaraksturīgais vaibsts. Izkliegtiemlozungiem, boļševiku maršiem, tūkstošukāju soļiem nācās paust prieku tās dienaspiemiņai, kad piedzima proletariātadiktatūra, kas solīja paradīzi zemes virsū.

Īstenībā šiem maršiem, lozungiem unsoļiem vajadzēja pārkliegt boļševikusagandētās, drupās grūstošās cilvēcīgāsdzīves dārdus, samīt boļševiku melus unbrēcošo apsūdzību šai dienai, kas atnesaelli pasaulē.

25

Darba piedāvājumu sludinājumi

Darba gribētāju rindas pie Ziemā visuzemi

Darba pārvaldes Rīgā

pārsteidza jauns

aģitācijas paņēmiens:

Laikrakstu

sludinājumi aicināja

ļaudis uz darba pārvaldi

pieteikties neskaitāmās

brīvās vai jaunradītās

vietās. Kad

bezdarbnieki garās

rindās ieradās pārvaldē,

tā par šādu darba roku

pieprasījumu nezināja

gluži neko... (pa labi)

26

Visi uz vēlēšanām!

Mājas aģitācija

Tuvojās 1941. gada 12. janvāris - diena,kad latviešus no

jauna piespieda darīt to, pret ko sacēlāsviņu griba - PSRS

Augstākās padomes deputātu vēlēšanudiena.

Bez jau esošiem, boļševiki šai dienaiizgudroja vēl jaunu

aģitācijas paņēmienu, tā saukto «mājasaģitāciju».

Aina kādā vēlēšanu

Viņu aģenti apstaigāja atsevišķusdzīvokļus, sasauca tajos

sapulcē Augstākās

visas mājas iedzīvotājus, kam tad ņēmāsieskaidrot vēlēšanu

Padomes vēlēšanām

nozīmi. Lieki minēt, ka cītīgākie šosanāksmju apmeklētāji bija

žīdi.

Bet kur šāds aģitācijas paņēmiens nebijaiespējams, to

aizvietoja ar sanāksmēm fabrikās un darbavietās, kaut arī tur

bieži ieradās vai vienīgi sievietes unbērni.

27

Vēlēšanas, kā vispār viens no boļševiku

nelietīgākiem tautas gribas un īstāspārliecības

viltošanas paņēmieniem, šai gadījumā tika

inscēnētas sevišķi rūpīgi: ik vienamiepriekš

bija jāpārbauda, vai viņa vārds ievestsvēlētāju

sarakstā (pa kreisi), kaut bija zināms, ka

nevēlēt nav iespējams. Kam trūka atzīmes

pasē par piedalīšanos vēlēšanās, taspakļāva

sevi briesmām kļūt par kaitētāju.

Un kā vienmēr un visur žīdi un atkal žīdi

bija priekšgalā.

1941. gada 8. janvāra "Cīņa"

rakstīja: "Kas vēlē Latvijas tautai (!)

mierīgas dzīves laimi, jaunrades darba

prieku, pārliecību par savu un savas

ģimenes drošību, visas tautas

labklājību, tas balsos par Boļševiku

partiju - par komūnistisko un

bezpartejisko bloka kandidātiem." Bet

citu kandidātu nemaz nebija, nebalsot

nevarēja, tātad rezultāts bija skaidrs.

Bet nebija skaidrs, par cik tādā ceļā

latviešu tautai izdosies nodrošināt

vismaz savu un savas ģimenes drošību.

To atklāja nākotne..

Viens no patiesi brīvprātīgiem vēlētājiemnodod balsi

28

Aina kādā strādnieku sapulcē

29

TAUTA TIKA SKAIDRĪBĀ PAR TO,

KAS GAIDA CITUS APCIETINĀTOS

30

MĒS STĀVAM PAR MIERU...

Ar varu pakļauta boļševismam, latviešutauta bija

spiesta uzņemties arī «lepnā pienākumapildīšanu pret

savu plašo dzimteni Padomju Savienību» -latviešu

jaunatnei bija nolemts kļūt parsarkanarmiešiem.

Jauniesaucamo reģistrācijas birojusgreznoja melīgais

plakāts: «Mēs stāvam par mieru, bet mēspratīsim

atbildēt kara kūdītāju sitieniem.»

Pa kreisi: Kāds raibi dekorētsjauniesaucamo sarkanarmiešu

reģistrācijas punkts

Tai pašā laikā boļševiku aģenti mēģināja

ieskaidrot

jauniesaucamajiem, cik bīstams PadomjuSavienībai ir

kapitālistiskais ielenkums (apakšā). Bijalaiks, kad arī

Baltijas valstis nepārprotami«apdraudēja» tās robežas.

Un nevienam nebija noslēpums, ka,runādama par

mieru, Padomju Savienība slepenigatavojās karam.

Baltijas valstīs tā bija ieguvusi izdevīgasizejpozīcijas

uzbrukumam Vācijai, tagad - kādaliktenīga spēle! -

pienāca latviešu jaunekļu kārta nodotsavas dzīvības

ienīsto boļševiku iebrucēju rokās.

Jauniesaucamo politiskās

audzināšanas stunda

31

Bērnu izpriecas Pionieru pils zālē

Jo sevišķu vērību piegrieza latviešu

jaunatnei: no tās bija jāizaudzina «īsti

boļševiki». Nodibināja pionieru vienības,

legalizēja Mopru - Sarkano palīdzību,

noorganizēja komjaunatni, kampakāpeniski

bija jādod kandidāti boļševiku partijai.

Skolās radās saspīlēts stāvoklis - ja kāds

no bērniem nebija pionieru organizācijas

loceklis, tā vecākus boļševistiskie

audzinātāji

uzskatīja par sociālistiskai valstijkaitīgiem.

Bet kaitētājs bija bīstams un sodāms. Tas

spieda daudzus pārvarēt savus uzskatus un

sakostiem zobiem nolūkoties, kā viņubērni

nokļuva jaunās «kultūras» nesēju nagos.

Rīgas pili pārvērta par pionieru pili. Un

kamēr bērni savā bērnišķīgajā naivitātē

nodevās bērnišķīgiem priekiem, viņu tēvi

pazuda no darba vietām, no mājām - un

pazuda bez vēsts. Jo čekas drūmie gaiteņiun

kameru slēgtās durvis klusēja, klusējačekas

ierēdņi, klusēja sargi - un klusēja arī tie

nedaudzie, kam kāds brīnums bija ļāvis

atgriezties no čekas dzīvē.

Čekas cietuma gaitenis

32

Visu savu aģitācijas māku un varēšanu

boļševiki sagāza nebeidzamās unbezgalīgās

manifestācijās, kliedzošos plakātos un

lozungos. Viņu raibumam, pārspīlētajiem

samēriem un apmēriem, mākslīgi unpiespiedu

ceļā radītam skaļumam vajadzēja, novienas

puses, segt to dziļo sašutumu, izmisuma

dusmas un naidu, kas apslāpēts gruzdējatautā,

no otras puses - segt pašiemsavasnelietības un

varmācības, kas lauztin lauzās no ikviena

boļševiku rīkojuma vai partijas pavēles.1.

maija svētki Rīgā šai nozīmē sasniedza

visaugstāko.

1941. g. 1. maija raibumi Rīgā

Bezgalīgos gājienos gurdinātais

cilvēks kļuva vienaldzīgs,

nepārtrauktās sociālistiskās sacensībās

garajās darba stundās pārpūlēts, tas

tapa nejūtīgs pret ārpasauli... Tā

boļševisms aiztaustījās līdz tautas

garam, lai to nožņaugtu.

33

34

Plakāti, plakāti, plakāti...

plakātiem un lozungiem

Ko vajadzēja līdz kustonībai novestajamPadomijas cilvēkam,

lai tā acu priekšā mūžīgi būtu viņavaldītāja un pērāja attēls, to

pārnesa arī uz latviešu zemi.

No manifestācijām nebija

pasargāti ne lauki, ne

ciemi (vidū). Žīdu nolūki,

ko visai uzskatāmi

simbolizē attēls pa kreisi,

vispirms tiecās uz

visplašāko tautas masu

pakļaušanu savu maldu

un viltus mācību

iespaidam. Šī nodoma

sasniegšanai viņu

aģitācija sasniedza

neiedomājamas

pārspīlējuma robežas:

manifestāciju priekšgalā

gāja sevišķas dejotāju

komandas, bet...

35

Vēlēšanu autobuss

...ielu dekorējumus uzstādīja ikvienā

nozīmīgā boļševiku svētku gadījumā.Vēlēšanu

kampaņai mobilizēja visādus satiksmeslīdzekļus:

ar tramvajiem sākot un autobusiembeidzot.

Plakātiem un lozungiem noklāti, speciālubļāvēju

komandu kliedzieniem pavadīti, tietraucās pa

ielām, aicinādami balsot, vēlēt, ievēlēt(kaut

atturēties nemaz nebija iespējams)... tautas

«labākos dēlus un meitas gaišas, saulainas

nākotnes izcīnīšanai.»

Bet iestāžu un boļševiku organizāciju ēkas

noklāja aizvien jauniem plakātiem, tāpārvēršot

latviski tīrās ielas žīdiska raibuma juceklī.

Aģitācijai izšķieda nesalīdzināmi vairāklīdzekļu

un darba nekā visai kultūras dzīvei kopā.Tāda ir

statistika.

Dekorējums Rīgā uz Brīvības bulvāratilta

Plakātiem izķēmotā Laviešu biedrības(Sarkanarmijas) nama glītā fasāde Rīgā

36

Boļševiku aģitātori tāpat

kā viņu spiegi iespiedās

ikvienā ļaužu kopā,

nokļuva visattālākā

zemes stūrī.

Blakus parastajām masu un tautassapulcēm

rīkoja fabriku strādnieku un uzņēmumudarbinieku

sapulces pa viņu darba vietām, kurboļševiku

aģitātori sludināja «Marksa-Engelsa-Ļeņina-

Staļina taisno lietu». Kāda bija strādnieku

atsaucība liecina, viņu drūmās sejas.

Slēpotāju aģitācijas

Citur organizēja speciālas komandas, vēl«fašistiskā

brauciens vēlēšanām

tumsībā atpalikušo» stūrīšu aplaimošanaiar jauno mācību.

Žīdi organizēja un vadīja sazināšanos paradio ar Maskavu. Ar to bija gribēts 37

rādīt boļševiku technikas varenību un viņu«rūpes un neierobežotās iespējas

strādnieku labklājības celšanā». Tai pašālaikā, skaistiem vārdiem

pamudinātus, latviešu strādniekuspiespieda vienu pēc otra parakstīt

sociālistiskās sacensības līgumus, laikāpinātu boļševistisko produkciju.

Nozīmīgs bija ražotā daudzums, nelabums. To prasīja grafiks un plāns. Kaut

arī ražojums nekur nederēja, norma bijaizpildīta!

Kāda uzņēmuma strādnieki parakstaieslēgšanos sociālistiskajā sacensībā

38

Uzņēmuma vadītājs žīds paskaidro

latviešu strādniekiem grafika un plāna

Sarkanais stūrītis kādā Rīgas uzņēmumā

«lielo nozīmi»

Fabriku un uzņēmumu sienas greznojadaudziem nesaprotami grafiki un plāni.

Latviešu strādnieks strādāja, žīds -uzņēmuma direktors sekoja, lai tas veiktunormu.

Kad pēc darba apnikušo un pārpūlējušosstrādnieku pēc visiem propogandas

priekšstatiem aicināja... sarkanais stūrītis,dabiski, ka tur neviens negāja. Šī Staļinaun partijas slavināšanas vieta kļuvakodīgu piezīmju objekts un neskaitāmuanekdošu raisītāja.

... tā pat kā sienas avīze,

kuras sastādīšana prasīja daudz

laika un pūļu, bet ko lasīja tikai

žīdu cenzors.

Sienas avīzes uzdevums bija

veicināt šķelšanos un nodevību -

žīdu un boļševiku varas

visdrošāko balstu, jo avīze deva

tiesības atklāti un asi nosodīt

«nevēlamās parādības un

personas» fabrikā, uzņēmumā

vai mācības iestādē. Bija ļaudis,

kas to izmantoja.

Raksturīga boļševiku sienas avīze.

39

Jau ar pirmajām sava iebrukuma dienām

boļševiki atklāja padomju «kultūras

augstumus» un vispārējos vilcienos lika

nojaust, kurp tā tiks virzīta arī šeit - latvju,

«kulturāli atpalikušajā» zemē.

Latviešu dzīvē pamazām iepludināja

jaunās krievu kultūras paņēmienus...

Augšā un apakšā: Sarkanās armijas

publiskie sarīkojumi Rīgas dārzos.

Nevienas citas armijas karavīru cieņa

neatļautu tiem šos «kultūrālos» lēcienus.

Vidū - kāda lauku sarīkojuma

programmas izpildītāju grupa.

40

Apliecinādami draudzību padomju

tautām, par latviešu rakstniecības

diženajiem izsludinātie Andrejs Upītis,

Vilis Lācis un Jānis Niedre ietērpās

tadžikstaniešu rīta svārkos. Tas bija

dienās, kad aizveda trimdā tūkstošiem

latviešu labāko dēlu un meitu.

Šīs jaunās «kultūras» vadītāji, protams,bija žīdi, piem.,

skolu pārvaldes pr-ki Bergmanis unpriekšgājējs Grašmanis.

Cik dziļi žīdisms bija uzsēdies latviešudzīvei, liecina

Žīdu sportisti kādā boļševiku laika

tas, ka pat sporta vadītāji gandrīz visi bijažīdi.

sarīkojumā.

41

Lūk boļševiku īstās kultūras liecinieki:Latgales

atbrīvošanas piemineklis (tēlnieka K.Jansona)

Rēzeknē tā atklāšanas brīdī un - pēcboļševiku

ienākšanas.

Kāda skolas priekšnieka ziņojums. Kurp

boļševisms veda mūsu jaunatni, latviešutautas

vienīgo, dziļo nākotnes cerību?

42

Boļševiku sakūdīts pūlis nes Raiņa

kapos Rīgā nolauztu krustu

Žīdu rindas pie Košergaļas skārņa Rīgā

«Visdemokrātiskākā konstitūcija pasaulē»- Staļina konstitūcija sludinājaneierobežotu 43

ticības brīvību. Taču pati padomju varaorganizēja antireliģiskas skates unmuzejus.

Drīz pēc boļševiku ienākšanas visusPadomijā pārbaudītos paņēmienus pārnesaarī uz Latviju, tomēr bez sekmēm:baznīcas palika pārpildītas.

Aina antireliģiozā skatē

Tai pašā laikā smags sitiens bijajāpārdzīvo tautas tiesiskai apziņai, kad,tautas tiesām noorganizējoties, partiesnešiem kļuva ļaudis bez juridiskās unbieži bez jebkādas izglītības: sētnieki,kalpotāji, strādnieki, važoņi... Kādi varējabūt viņu lēmumi? Cik nevainīgo tie aklāsvaras spiedienā un savā neziņā notiesāja?

Aina kādā tautas tiesas sēdē

44

Žīdu instruktors dod padomuslauksaimniecībā latviešu

zemniekiem

Viss baigais boļševisma gads bijanejēdzību

un ačgārnību caurausts un apzīmogots. Bet

dažos gadījumos šīs nejēdzības pārspējavisas

iedomājamās robežas.

Žīdi (gājienos) bija tie, kas pirmie prasīja

zemi bezzemniekiem - tauta, kam nekadnav

bijis sakars ar zemi. Žīdi bija arī tie, kas,

lauksaimniecības mašīnas saņemot,apmācīja

latviešu zemes rūķus (pa labi) tolietošanā.

Cinisms un izsmiekls, kas ar to tikalatviešu

zemniekam sejā sviests, vairs navpārspējams.

Šo žīdu instruktoru panākumi bija tikpat

ačgārni un nejēdzīgi kā visa viņu

boļševistiskā sistēma: instruktors mācīja

federēt lauku, kad tas vēl nebija noecēts.

Mašīnai nolauza atsperes...

45

Jau 1940. gada 10. jūlijā laikrakstivēstīja,

ka «6 ebreju pilsoņi... vēlas iegūt zemes

gabalu» pirmās kopsaimniecībasdibināšanai.

Kad zemniekos radās jūtams uztraukums,

partijas dižvīrs Spure presē pavēstīja, kapar

kolhoziem neviens vēl nav domājis...

Kolhozu nebūs! Kāds mierinājums ar to

tika adresēts jau tā neuzticīgajamzemniekam,

lai tas nebēdzinātu sēklu, nekavētos apsēt

laukus? Bet zemnieks neticēja, un nebija

vīlies:

visus solījumus atmetusi, 1941. gadapavasarī

padomju vara jau bez kautrēšanāsnodibināja

pirmo kolhozu. Sovhozi jau bija, tiemsekoja

lauksaimniecības arteļi. Visi līdzekļi tikaņemti

palīgā, lai ar skubu novestu latviešu

lauksaimniecību tai stāvoklī, kādā tā 23gados

bija nonākusi Padomijā.

Sākās latviešu tautas baigākais

noplicināšanas darbs. Vēl stāvējapriekšā

tikai tautas fiziskā iznīcināšana. Uz to

varmācīgie iebrucēji bija rūpīgi

sagatavojušies...

46

Tā domāja un juta latvieši

Notikumu gaitā nekas vairs nebija

grozāms. Latviešu tauta novērsās no

boļševisma, tā slēdzās ciešāk, vienīgo

spēku pret varmācību juzdama kopības

apziņā.

Latviešu karavīri sarkano poļitruku

izdzīti ielās, spiesti manifestēt pret savu

gribu, prata lepni parādīt savu goda un

cieņas pilno stāju, apvaldītā sašutumā

un latviskuma apziņā norobežodamies

no visa boļševistiskā.

Pa kreisi: Kāda latviešu

karavīru vienība starptautiskās

jaunatnes dienas manifestācijās.

Dziļi nopietnās vai asi ironiskās

viņu sejas pauž visu ko citu, tikai

ne prieku par padomju varu.

Vissāpīgāk savas tautas nelaimi un

ciešanas izjuta latviešu jaunatne.

Drūmām noslēgtām sejām, sevī

iegrimusi, tā soļoja, 1. maija fanfaru

dzīta (apakšā), apzinādamās savas

tautas likteņa dziļo postu.

47

Pionieri automobīlī

kādā tautas

manifestācijā. Viņu

sejas liecina, cik nebrīvi

un iebiedēti tie jūtas

Sadzīti bērnu

dvēselei svešajā,

pretīgajā pionieru

organizācijā, mazie

latvieši drūmi pildīja

uzliktos pienākumus.

Bet boļševisms taisni

tur - starp

visjaunākajiem - centās

atrast un izaudzināt sev

piemērotus ļaudis.

Nodevības inde tika

iepludināta arī mazajo

sirdīs.

Kāda pioniera

nodevīgais ziņojums par

saviem klases biedriem

(pa labi)

Kāda latviešu karavīru vienība pirmsiziešanas uz Saeimas vēlēšanām

spiesta pozēt preses fotografam. Virsniekidemonstratīvi pagriezuši muguras.

48

Nepamierinātība un pretestības gars tautā

izpaudās ik uz soļa.

Savu protestu boļševiku ačgārnībām un

apzinātām nelietībām kāda pulka karavīri

apliecināja pārdrošā plakatā: «Mums navkur

nolikt savas galvas» (pa labi).

Šis pulks ilgāku laiku bija bez pastāvīgas

mītnes un tika nemitīgi pārcelts no vienas

vietas uz otru.

Tauta atrada tūkstošiem veidu, kuros

spontāni izpaudās tās nostāja. To liecināja

arī

sasvītrotie un aprakstītie vēlēšanu biļeteniun

izpildu komiteju ziņojumi par 1941. gada12.

janvara balsošanā nodotajiem bojātiem

biļeteniem (apakšā). Neskatoties uz to, kašie

biļeteni bija nederīgi, tos vēlāk izlietoja

vēlētāju procenta «noapaļošanai» unaugšu.

Katram gan

zināms, cik

grūti bija

iespējams

izteikt šādu,

kaut arī

sīku,

protestu.

49

Latviešu gars palika nesalauzts caurivisiem pārbaudījumiem - arīvisbaigākiem, kādus cilvēks pazīst -sākot ar čeku un beidzot ar mocekļaceļu trimdā vai nāvē.

Uzņēmumā ģen. K. Goppers dzīvē unviņpus cilvēcīgās dzīves vārtiem - čekā

Šis latviešu gars Šo uzdevumu boļševikijau ar pirmajām dienām pildīja rosīgi: konepaņēma bija jāsalauž!

čeka, to izsūtīja.

Ministru prezidenta v. i. un iekšlietuministra Viļa Lāča rīkojums par bij.

Latvijas kara ministra ģen. Jāņa Baložaizsūtīšanu.

Kvīts par

«iekraušanai»

vagonā saņemtā

un izsūtīšanai

nolemtā O. Zaķa

ģimeni. Kvītī ar

cipariem

ierakstīts, ka

ģimenē ir «2»

cilvēki, bet no

uzskaites redzams

ka trīs. Šī

«Rospiska» rāda,

ka izsūtīšanas

ierēdnis, Latvijas

PSR valsts

drošības tautas

komisāriāta

operātīvās grupas

priekšnieks b. E.

Saulītis, nav

pratis ne lāgā

rakstīt, ne skaitīt.

Saulītim izsniegtā izsūtīšanas apliecība

50

Naktī uz 1941.g. 14. jūniju

atviešu tauta līdz galam atskārta, kādamliktenim tā bija nolemta. Šai

naktī tā pilnīgi ieraudzīja boļševisma īstoseju. Nesaudzējot ne bērnus,

ne sievietes, ne sirmgalvjus, šai naktī

padomju vara visā Latvijā

apcietināja krietnāko latviešu ģimenes,nogādāja stacijās un

aizrestotos lopu vagonos izsūtīja uzPadomju Savienību. Tādā kārtā

šai vienā vienīgā naktī no latviešu tautasvidus tika izrauti 14.693 tās

krietnākie dēli un meitas

Latviešu tauta

iegāja sava

pārbaudījuma

un ciešanu

smagākajā

posmā

Augšā: telpa, no kuras tika izrauta unnezināmos moku ceļos aizvesta kādalatvieša ģimene. Apakšā: boļševikupamestajos archivos atrastā izsūtāmiemlatviešiem domāto ešelonu savākšanas uniekraušanas (!) punktu schema.

Apzīmējumi: savākšanas punkti:iekraušanas punkti. Burtiski rakstīts par

iekraušanu, izsūtīto pārvadāšanai bijaparedzēti lopu vagoni.

51

VIENĪGIE UZŅĒMUMI, KAS LIECINA,KĀDOS APSTĀKĻOS

AIZVEDA LATVIEŠUS: IZSŪTĪTOVILCIENOS OGRES STACIJĀ

Nelaimīgo piederīgie drūzmējās pie vienano vagoniem. Čekisti aizliedza tiem

līdzpaņemto pārtiku, dzeramo ūdeni unsiltās drēbes nodot izsūtāmajiem.

Aizrestotos vagonos nelaimīgie bezpārtikas un ūdens bija spiesti pavadītdienas un naktis tūkstošiem kilometrugarajā ceļā.

52

DURVIS

SLĒGTAS

Nelaimīgie vēl pēdējo

reizi caur logu restēm skata

dzimto zemi. Bruņotā čekistu

sardze gādā par drošību... Kā

gan varēja pretoties zīdaiņi,

sievietes, sirmgalvji? Kā

boļševikiem varēja draudēt

latviešu vīri, kuru vienīgais

ierocis bija tikai viņu gars un

apņēmība izturēt?

Dzelzceļa malā atrastās, pa logiemizmestās izsūtīto

liecības par savām moku gaitām: grāmata

ar pašu

rakstītām ziņām par apcietināto likteni,alumīnija krūzīte

ar pēdējo vēlējumu:

SAULES MŪŽU LATVIJAI!

53

Izsūtāmo ešelonu vagonu rindasRēzeknes stacijā ceļā uz Padomju

savienību

Boļševiku pamestajos

dokumentos atrastie

materiāli deva norādījumus

par vietām, uz kurām izsūtīja

apcietinātos latviešus. Karte

blakus rāda apgabalus, kuros

bija nodomāts izsūtītos

novietot. Nometināmo dau-

dzums uzdots nevis pēc

cilvēku, bet vagonu skaita.

Tie visai nedaudzie, kas

vēl pēdējā mirklī uzzināja

par boļševiku drausmīgo

plānu, meklēja glābiņu

bēguļošanā.

Kāds aizsargu virsnieks ar savu

sievu (augšā). Pēc triju nedēļu

bēguļošanas un slēpšanās mežos

tie tikko vairs pazīstami (pa labi)

54

55

Tā strādāja čeka

Ja kādu gribēja pazudināt, čeka vienkāršiuzdeva sameklēt resp. izdomāt šim

nolūkam vajadzīgos materiālus.

NKVD trešajai

Apzināta

speciālajai nodaļai

ļaunprātība šai

adresēts uzdevums:

gadījumā sevišķi

uzkrītoša: Klāra

sagādāt pilnīgas

Veise jau pirms

pamatotas

gada bija no

kompromitējošas

Latvijas

ziņas par Klāru

aizbraukusi, kā to

Veisi (pa labi).

liecina NKVD

dokuments (pa

kreisi).

Padomju vara uz

saviem kalpiem

varēja paļauties:

rakstnieka Jāņa

Niedres ziņojums

valsts drošības

tautas komisaram

biedram S.

Šustinam

(apakšā).

Ar speciāliem ziņojumiem uzdeva vākt

apsūdzošas ziņas par aizdomās turamiem.

Par ikvienu no tiem čekai bija savs īpašs

reģistrs. Ja materialu pietrūka vienā

iestādē, tos aizņēmās no otras.

Latvijas iekšlietu tautas komisariatarīkojums

kompromitējošu ziņu vākšanai

56

LAVIEŠUS SĀKA VAJĀT JAUPIRMAJĀS BOĻŠEVIKU DIENĀS

Policijas kalendārs, atņemts pilsonim

Boļševiku valdīšanas metožu liecinieki:Priedītim kratīšanā. Uzraksts liecina, kasapcietināšanas un kratīšanas protokoli.bija kratītāji.

Ziņas un norādījumus par

uzraugāmiem, kratāmiem vai

apcietināmiem čekai piegādāja rūpīgi

organizēts ziņotāju, spiegu un aģentu tīkls.

Bet vērtīgākos pakalpojumus sniedza

iestādēs un darba vietās ieliktie uzticības

vīri.

Lūk, daži no tiem, kas lika ciest

latviešiem: žīds Cipe Gutmanis, zaglis un

kramplauzis ar 3 1/2 g. cietuma stažu,

boļševiku ierēdnis dzīvokļu pārvaldē

(pirmais no augšas). Ernests Rožkalns

(apakšā), ielaušanās zādzību speciālists,16

reizes sodīts, kāda tirdzniecības

uzņēmuma vadītājs boļševiku laikā.

57

Čekas gūstekņi - jauni, veci, strādnieki

un inteliģenti, vīrieši un sievietes...

58

SĀPJU CEĻŠ,

KURU GĀJA

TŪKSTOŠIEM

LATVIEŠU

Rīgas Čekas gaitenis ar kamerām

Vieninieku kamera, viens nospīdzināšanas

paņēmieniem. Šai kamerā nav iespējamsne

izstiepties, ne gulēt. Apcietinātos vispirms

nogurdināja, lai mazinātu viņu izturību un

pretestības spēju pratināšanas laikā.

Čekas pagalms, kur

apcietinātos reizēm izveda staigāt.

59

Viena no čekas

kamerām. Naktī še

pēkšņi atskanēja

sauciens: «Celties!»

Čekisti izsauca

apcietināto vārdus.

Izsauktajiem

pavēlēja sekot - pa

bezgalīgiem

gaiteņiem tos veda

uz kādu telpu.

TĀ BIJA

ŠAUTUVE

Šeit bija gādāts par

visu: lai šāvieni nebojātu

sienas, tām bija koka

apšuvums, durvis klāja

mīksts apsitums - ir

zināms, cik labi tas slāpē

skaņu. Grīdas bija segtas

cementa plāksnēm, lai

asinis būtu viegli

nomazgājamas (pa

kreisi).

60

Skats

šautuves

telpā

Lai mocekļu asinis neapslacītu sienas, tāsbija klātas ar sevišķu impregnētu

audumu. Asinis aizplūda pa notekušautuves stūrī. Pēc pastrādātā šausmudarba telpu izskaloja nākamai reizei. Tādākārtā rievā ap noteku sakrājušās un vēlāktika atrastas 240 lodes. Cik to neizskalojanotekā?

Noteka

šautuves

stūrī

61

VIENS NO TŪKSTOŠIEM

KĀDA LATVIEŠA

CEĻŠ

no dzīves un brīvības pa čekas šausmu

labirintiem līdz mocekļa nāvei.

Bij. Latvijas armijas štāba organizācijasun mobilizācijas daļas pr-ks pulkvedisStreipa 62

Iekšlietu komisārs Mozus Citrons,Daugavpils

A. Noviks, amatā čekas ārsts ar algu 900

rubļiem mēnesī - 3 reizes

nāca pēc Šustina.

vairāk par ārstu normālo

algu. Ko viņš ārstēja?

Iekšlietu (NKVD), vēlāk valsts drošības

komisārs S. Šustins.

Žīdiete, ko čeka algoja

spīdzināšanas

uzdevumiem.

TĀDI IR VIŅI PAŠI

UN TĀDI VIŅU

UPURI...

Kāds boļševiku upuris.

Nogalināts ar t. s. žīdu

«šecherta» griezienu.

63

VIŅU ASINIS BRĒC UZ DEBESĪM

Augšā: mocekļu asinīm slacītais sienaspaklājs Rīgas čekā. Nakti nošautos

smagajās automašīnās nogādāja ārpusRīgas aprakšanai. Apakšā: čekas pagalmā

atrastais asiņainais brezents, ar ko

pārklāja aizvedamos pēdējā ceļā.

64

Skolnieks Bruno

Rungainis - viens no

retajiem, kam laimējās

izkļūt no čekas

nāvīgajiem

skāvieniem.

Ko gan

nepastāstītu tie

neskaitāmie mocekļi,

kas apklusuši uz

visiem laikiem?

Analfabēta

žīda Gincburga

liecība par nagu

maukšanu

Daugavpils

cietumā.

Bruno Rungaiņa

liecība par

spīdzināšanu

čekā.

65

Zeme atvērās...

Klusa vasarnīca Baltezerā... Uz turienislēgtās

automašīnās bruņoti čekisti aizvedadesmitiem latviešu

patriotu. Aiz šīs vasarnīcas sētas beidzās

viņu moku ceļš.

Netālu no vasarnīcas, starp jauniem,dzīvības sulas

pilniem kokiem blāvoja svaigi raktā zeme.

66

No asiņainā jūga atbrīvota, 1941. gadajulijā

zeme atdeva noslēpumu. Tā atklāja ļotidaudz no tā,

ko boļševiki jo rūpīgi centās slēpt aizrestotiem

logiem, dzeloņainām stieplēm, pagrabosun savās

smadzenēs.

Krustām šķērsām samesti, kopējā bedrē

Baltezera vasarnīcas dārzā gulējanošautie. Bedre

atdeva aizvien jaunus un jaunus līķus.

ZEME PATEICA, KAS IR

BAIGAIS GADS!

67

BALTEZERĀ ATRASTIE

UPURI

Par savu tēviju mirušo

mocekļu atdošana cilvēka

cienīgam aizsaules ceļam prasīja

daudz uzmanīgas rūpības.

Daudzi pirms nāves bija

aplaupīti - atņemti apavi, novilktas

drānas. Bet vēl vairākiem pirms

nāves bija atņemts viņu

cilvēciskais izskats - bija grūti

atpazīstamas sadauzītās, veidu

zaudējušās sejas, pēcnāves miegā

zemes pārvērstiem vaibstiem.

Daudzu mocekļu rokas

bija cieši saistītas uz

muguras. Ko šie nelaimīgie,

spīdzinātie, nogurušie,

vārdzinātie ļaudis būtu

varējuši apdraudēt?

68

Līķus atbrīvoja no

drēbēm

23 gados boļševisms nebija mainījies.Atrakto upuru kapenes

atklāja to pašu ainu, ko 1919. g. boļševiku

pirmā iebrukuma laikā

Latvijā.

Noslepkavoto rindas

Baltezerā

69

Boļševikiem atkāpjoties Krustpilslidlaukā

noslepkavotie latvieši.

Aizvien jaunas un jaunas kapenes atdevasavus upurus:

Rīgā pie Krusta baznīcas atraktie mocekļi.

Bet tai laikā, kad pagrabu mūri apslāpējatūkstošu mocekļu

70

vaidus, kad šāvieni naktīs izdzēsaneskaitāmas dzīvības,

Nošauto latviešu mirstīgās atliekas pēcapskates Dreiliņos

varasvīriem neklājās ļauni. No kreisās:Augstākās padomes

locekļi V. Lācis, partijas sekretārs Ž.Spure un leļļu valdības

prezidents prof. Kirchenšteins kādāsboļševiku svinībās.

71

Biķerniekos atrakto līķu identificēšana

Visā Rīgas tuvākā

apkārtnē bija atrodamas

nošauto bedres. Ikvienā no

tām atradās 10 - 30 līķu un

vairāk. Biķerniekos atklāja

jaunas kapenes, Dreiliņos vēl

citas.

Cik tādu brāļu kapu slēpa

un vēl slēpj visa latviešu

nelaimīgā, bargi piemeklētā

zeme? Daudzu kapenēs

atrasto vārdi nav zināmi,

neskaitāmu citu likteņiem

nav iespējams izsekot vēl

šodien.

Dreiliņos atrakto upuru rinda

72

Vācijas-Padomju Savienības

karam sākoties, boļševiku terrors

vēl pastiprinājās, noiedams līdz

atklātai slepkavošanai. Baigais

liktenis vissmagāk piemeklēja

latviešu karavīrus: par politiski

neuzticamiem uzskatītos atvaļināja

no dienesta. Karaspēka vienību

novietojumu atstājot, ceļā tos

nodevīgi ievilināja slazdos un

apšāva.

Balvu pag. 1941. g. 29. junijā

noslepkavotie Vilis Lapiņš, kādsnezināms

karavīrs un Pēteris Krauja

Litenes nometnes tuvumā atrastie

nošautie karavīri - no kreisās: E. Vilkājs,

J. Pinka, V. Leja, V. Tumaševics, A.

Tumaševics

73

Pie nogalinātā skolnieka

Gedimina Frankeviča atrastais

izraksts no nāves sprieduma:

«Frankeviča, Gedimina,

Sigismunda dēla pastrādātiem

noziegumiem pēc to smaguma

un RSFSR sodu likuma kodeksa

19. -58. -9 pantu pamata

piemērojams augstākais soda

mērs - nošaušana, ar visu viņam

personīgi piederīgās mantas

konfiscēšanu.»

Šis īsais teksts izdzēsa

cilvēka dzīvību, atraujot tautai

jaunu, zaļoksnēju zaru.

Gedimina Franckeviča līķis:

stipri deformētā galva liecina,

kādus pārbaudījumu ceļus nācās

iziet latviešu mocekļiem, līdz

nāve atbrīvoja tos no ciešanām.

74

Lūk viņi

Kara sākšanās padzina no latvju zemes

tās asinskāros varmākas. Nepaguvuši

iznīcināt latviešu tautu, jauzdami savas

varas pēdējās stundas, boļševiki zvēriski

izrēķinājās ar upuriem - centrālcietumā

ieslodzītajiem - nevarīgajiem, pretoties

nespējīgiem, nelaimīgiem ļaudīm.

Līķu atrakšana Rīgas Centrālcietumapagalmā

Tikai pāris pēdu bieza zemes kārta

sedza boļševiku nošautos cietumā

ieslodzītos, kas tur, cits citam virsū

samesti, gulēja nekārtīgās kaudzēs.

Zeme atdod upurus

75

K o p ē j ā b e d r ē.

Daudzi, pēc kuriem piederīgie bija

neatlaidīgi un velti meklējuši un

taujājuši, - daudzi no tiem atradās šais

bedrēs, nespēdami savai tautai vairs neko

pastāstīt.

76

B e t v i ņ u a s i n i s

r u n ā.

Un tās spēj pasacīt daudz vairāk

nekā visi baigākie vārdi kopā.

Izraktos upurus, pēc

atbrīvošanas no drēbēm un

nomazgāšanas, rūpīgā apskatē

mēģināja identificēt.

Arvienu jauni un jauni upuri (pa kreisi)

Līķu rindas Rīgas Centrālcietumapagalmā

Viss, kas palicis pāri no daudzu tēvijai

77

veltītu mūžu un dzīvību zaļoksnējā spēka.

Sanitāri iznes upuri no bedres

Līķu rindas Centrālcietuma pagalmā

78

Centrālcietuma

pagalmā

Tā boļševiki savas varas pēdējās stundās28. jūnijā 1941. gadā

izrēķinājās ar cietumos ieslodzītajiemiedzīvotājiem.

Nošauto un bez vēsts pazudušopiederīgie meklē savus tuviniekus starplīķiem Centrālcietuma pagalmā

79

Pa kreisi boļševiku

zemiskā cinisma

dokuments: kādas čekas

amatpersonas cietuma

administrācijai izdota kvīts

par nāvei nolemto

saņemšanu ar tekstu:

«Arestētos sešdesmit divus

cilvēkus saņēmu.» - Kā

redzams, cilvēku vārdi

boļševikiem nebija svarīgi,

vienīgi skaits. Ar skaitu

saņemtos ar skaitu arī

nošāva.

Boļševistisko slepkavu īsto

vērienu apliecina iekšējās drošības

komisara Šustina ar sarkanu tinti

uz apcietināto saraksta rakstītā

baigā rezolūcija: «Ņemot vērā

sociālo bīstamību, visus nošaut»

(apakšā).

Šis nāves spriedums izdzēsa 78 cilvēkudzīvības, kas, kā

augšējais saraksts rāda, «apcietināti parkontrrevolūciju».

Lūk, šīs kontrrevolūcijas dēļ nošautolatviešu nāves sodu

motīvi:

«Dziedājis latviešu tautas dziesmas.»

«1. maijā nav dziedājis Internacionāli.»

«Cēlies no budžiem.»

«Izmantojis citu darbaspēku.»

«Slēpies mežā.»

«Gaisa trauksmes laikā uzturējieskapsētā.»

«Bijis korporacijas loceklis.»

«Bijis mazpulku organizācijas loceklis.»

«Bijis aizsargs.»

«Bijis policijas kārtībnieks.»

«Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.»

«Cīnījies Latvijas armijā pretboļševismu.»

«Bijis pretboļševistiski noskaņots.»

«Ignorējis sarkanarmiešus.»

«Nonievājis komunistu partiju.»

«Bijis Latvijas valsts prezidentaadjutants.»

«Cēlis naidu pret citām tautām.»

80

Viņu bija neskaitāms pulks

Drēbnieks Voldemārs Janelis privātā

dzīvē

Drēbnieks Voldemārs Janelis - čekasgūsteknis

Kas viņu pazinis dzīvē, tas to vairsneuzzīmēs

nāvē. Par to gādāja čeka.

Drēbnieks Voldemārs Janelis - čekasupuris

TIK VIEN NO VIŅIEM PALICIS

81

Skolu departamenta direktors ArnoldsČuibe

VIŅU NOZIEGUMS - TO

AMATI, VIŅU LIELĀKAIS

PĀRKĀPUMS - KALPOŠANA

TAUTAI UN TĒVIJAI

Dzelzc. aizs. pulka komandieris JānisOzoliņš

82

RINDU

PA

RINDAI,

SIMTIEM

UN

SIMTIEM

Michails Afanasjevs

Andrejs Krūmiņš

83

Sadauzītie galvas kausi un sakropļotāssejas,

vaļējās, sašķobītās mutes - viss liecinapar tām

drausmīgajām ciešanām, ko mocekļiemnācās

pārdzīvot viņu pēdējās dienās un nāvesstundā.

Pēteris Dobe

Staņislavs Belkovskis

84

Kārlis Purniņš

BOĻŠEVISMA

«VIENLĪDZĪBAS

IDEJAS» VĀRDĀ

NOMOCĪTIE UN

NOGALINĀTIE

Jānis Steps

Alberts Broders

Nikolajs Zokorko

85

«Nr. 6» TIK VIEN PALICIS

NO CILVĒKA

Daudzu upuru personības nekā vairsnebija

iespējams noskaidrot.

Arvīds

Zemītis

Nezināms upuris, Nikolajs Dāvis, JānisOpincāns

86

TIKAI RETAJIEM IZDEVĀSIZGLĀBTIES NO PĀRĒJO LIKTEŅA

Apcietinātā «pase» - viņa kameraskartīte

Viens no viņiem - Silvestrs Brokāns

Nāves sprieduma teksts

Apcietināšanas motīvs - Brokānaizteiciens:

«Vācieši notriekuši 400 boļševikulidmašīnas,

pēc 2 nedēļām tie būs šeit.»

Pagāja tikai dažas dienas, Rīgu atbrīvoja.

Bet Brokānam vēl 26. jūnijā tikapiespriests

nāves sods. Tikai brīnums to izglāba.

87

Paziņojums

P a z i ņ o j u m s

boļševiku terrors kļuva

neaprakstāms.

Paziņojumi ielās

vēstīja par apcietināšanām. Vakar unšodien par kontrrevolucionāru darbību -

Kad vēlāk atvēra nošauto diversijas aktuorganizāciju, reroru, signalizācijukapenes, izrādījās, ka starp ienaidniekamu.t.t., arestētas vairākas personas, starptām: nogalinātiem nebija

LŪKINS Miervaldis Jāņa d., RAINICSNikolajs Georga d.,

neviena žīda.

NEIBERGS Heinrichs Jāņa d.,KUZŅECOVS Matvejs

Nikolaja d., KAGANS Jāzeps Abrāma d.,ČUIBE Arnolds

No Liepājas

Jāņa d. un citi.

atkāpdamies, boļševiki

steigā vēl paguva

Visiem arestētiem piespriests nāves sodsnošaujot, un

izrēķināties ar saviem

spriedums izpildīts.

gūstekņiem.

Tā rīkosies ar katru, kas kaut kādā veidāmēģinās

Aina Liepājas milicijas atbalstītienaidnieku un nodot savu Dzimteni.

pagrabā.

Visi trīs nošautie -

Uzaicinu Rīgas pilsētas darba ļaudis būtpalīdzīgiem

vienas ģimenes piederīgie. naidīgoelementu atklāšanā.

To «noziegums» - viņu

dzīvokļa priekšā atrasts

balts drēbes gabaliņš.

Nāves sprieduma

Rīgas garnizona priekšnieks

motivējums: signalizēja

ģenerālleitinants SAFRONOVS.

vācu aviacijai.

1941. gada 27. jūnijā.

88

Līķu kaudze kādā Liepājas

milicijas pagraba telpā, kurā vispirms

iemesta rokas granāta, pēc tam dzīvi

palikušie nošauti.

89

Vēlreiz Liepājas milicijas pagrabs.

Upuri Daugavpilī.

Arī Valmieru piemeklēja tas pats liktenis.

90

Nošauto rindas Valmierā

VISĀ ZEMĒ PLOSĪJĀS BOĻŠEVIKUSLEPKAVĪGAIS ĀRPRĀTS

Jelgavā

noslepkavotie

civiliedzīvotāji. Pirms

nošaušanas tie spīdzināti,

pēc tam iemesti mēslos.

Nogalinātie

strādnieki Jelgavā.

91

TĀ BEIDZĀS KĀDAS

ZEMCILVĒKU VARAS

VALDĪŠANAS LAIKS

Uzbrūkošo vācu bruņoto spēku priekšā

no Rīgas atkāpdamies, boļševiki pameta

tukšas pudeles čekā... un pašuaizdedzināto

pilsētu.

Rīga deg

Rīgas iekšpilsēta pēc boļševikupadzīšanas

92

Arī bēgdami tie slepkavoja. Kādaboļševiku noslepkavota sieviete uz ielasRīgas krišanas dienā.

Tie, kas nejutās droši, netīrās sirdsapziņasdzīti, devās līdzi bēgošajiem

boļševikiem uz austrumiem. Bet militarās

operācijas bija ātrākas - daudzus žīdubēgļus un boļševiku līdzskrējējusaizturēja.

Bēgļu bars pēc to

atgriešanās Rīgā

93

Baigā gada bilance

LATVIEŠU TAUTA TO NEKAD

NEZIMIRSĪS

94

Document OutlinePriekšvārdsBaigais gads rāda un vēstīMocekļi un trimdinieki klusēTāds bija sākumsUz Maskavu...Latvija bija nodotaIzrēķināšanās nebūs!Visi uz vēlēšanām!Plakāti, plakāti, plakāti...Tā domāja un juta latviešiNaktī uz 1941.g. 14. jūnijuTā strādāja čekaZeme atvērās...Lūk viņiViņu bija neskaitāms pulksPaziņojumsBaigā gada bilance