Vērojam šo apviduUn Sibīrijas ainavasMums gar acīm aizsteidzas.

Kur iztek upe Angāra,Tur Listvjanka ir uzcelta,Bet šī upes iztekaEsot pati plašākā (863 m).Astoņos vakarā Listvjanka ir sasniegta.Gara iela, galvenā (5 km)Gar ezermalu aizstiepjas.Reiz mājas, kas te uzceltasAbpus ielai rindojās,Bet cēla HES-u IrkutskāUn Baikāls augstu uzplūda,Nu tikai vienā pusē tāsIr šajā ielā redzamas.„Majak” – mūsu viesnīcaPa gabalu jau skatāma,Te Listvjankā tā vienīgāTāda celtne varenaUn šajā ainā vienkāršāŠķiet, ne pārāk iederīga tā.Moderna un skaista tā

36

Ceļa ainavas uz Listvjanku

Viesnīca Majak

Ir ne tikai izskatā,Interjers te ir tik glīts,Priekš Sibīrijas negaidīts.Galvenajā korpusāVisiem vieta nesanāk,Tāpēc pieciem istabasTiek citā vietā iedotas.Netālu no galvenāsGaiši zila ēka stāv,Tur trešā stāvā jādodas,Lifta nav, vien kāpnes stāvas,Par laimi mums ir Hardijs savsUn pašām mantas jāstiepj nav.Kad istabas ir apgūtas,Uz vakariņām jādodas.Šiks restorāns, kur servēts galds,Mūs vakariņot aicina.Visiem mums viens galds ir klāts,Tas neredzēts un neparasts,Kā Baikāls formā izveidots,Ar caurspīdīgu stiklu segts,Bet zem stikla saredzamsIr ezers Baikāls pilnībā,Gan viņa reljefs, līcīši,Gan krasta malā ciemati.Pie galda šī nu pusdienasMēs katru dienu ieturam.Ēdiens svaigs un garšīgs tas,Tikai zivis jau apnika,Kad ik dienu reizes trīsMūsu šķīvjos viņas vīd.Kad vakariņas paēstas,Domājam iet pastaigāPa Listvjanku, lai to skatītuTā brīvo laiku vadītu.

37

Galdam Baikāla forma

Pulcējamies uz pastaigu

Mums kafejnīca redzamaPar „Šuri Muri”nosaukta,Mēs tajā iekšā neejamUn šuri-muri netaisām,Par nosaukumu pasmejamUn staigāt tālāk aizejamGar ēku, kur ir redzamaRoņu šova izrāde.Tad aizejam uz tirdziņu,Lai ciedru riekstus meklētu,Tik nelobītus dabūt varUn liela nauda jāmaksā.Ir vakars vēls, bet tirgošanaNotiek šeit vēl pilnā sparā-Suvenīri, omuļi,Arī augļi dažādi,Mēs visu to apskatāmUn neko dižu nepērkam.Hardijs uz pirkšanu ir iekritis,Saldos ķiršus nopircis,Ar tiem mūs visus pacienā,Tālākajā pastaigā.Kad krastmalā nonākam,Sacensības iesākamKurš mazo ķiršu kauliņuVistālāk aizspļaut varētu,Sacensības turpinās,Līdz kauliņi mums izbeidzās.Galu galā uzvaraBij` stiprajam dzimumam.Krastmalā ir uzceltasKoka būdas nelielas,Tās mēs arī apskatām,Jo labu vietu meklējamKur rīt mums Līgo vakarā

38

Te notiek roņu šovs

Kafejnīca Šuri-Muri

Ugunskuru kurināt.Šī vieta tomēr nepatīk,Nāksies citu meklēt rītNospriežam, ka tūristi,Ar visu apgādāti tiekUn plakāti tik sulīgiIr daudzās vietās izlikti,Kas iekšā iet aicinaUn labumus tur apsola.Par tualetēm plakātuMēs izlasām ar sajūsmu,Nepārspējama izdomaMelnā humora cienīga.Tad no ielas galvenāsMēs ejam kalnu virzienāPa šķērsielu, kur apbūve,Kā Sibīrijā, redzama –Apaļkoku mājiņasAugstiem žogiem apjoztas.Gar ceļmalu un dārziņosNezāles vien redzamas.Pie kādas būves pieejam,Kuru bildēt nedrīkstam.Tur apsardze diennakti stāv,Ja bildēšot, tad solās šaut.Redzams- biezie visā pasaulēSev skaistas mājas sarūpē.Tā staigājot ir satumsisIr skaisti sārtas debesis.Arī Baikāls, skaistulisSev vakartērpu uzvilcis-Rozā ar zili-pelēkuUn plecos miglas plīvuru.Uzposies tas nakti gaida,Vien krastā sīkus viļņus raida.

39

Aizliegtā māja

Mēs šķiramies uz naktsdusuUn ejam uz savu korpusu.Rīt gaida plaša programmaUn solās daudz būt darāmā.

23. jūnijs, ceturtdiena.

Tik ilgi jau pie Baikāla, Bet ko gan zinām mēs no tā? Baikāls tiek slavināts,Kā pasaulē vis izcilāks.Tas unikāls un otru rast,Kas līdzīgs būtu, neatrast.Tas skaitās arī vecākaisUn turklāt vēl dziļākais*.Viņš vecs un tomēr arī jauns, Jo nepārtraukti veidojas,Aktīvs ir seismiski,Jo zemestrīču grūdieniDivtūkstoš reizes gadā nākUn apkārtni tad purina.Tik mainīgs savā dabā tas,Gan rada vētras negantas,Gan ar krāsu burvību,Spēj apburt katru radību.

40

*Baikāls 25-30 miljonus gadu vecs. Platība 31.500 km², Garums 636 km, Vidējais dziļums-755 km. Maksimālais dziļums- 1637 km. Virs jūras līmeņa atrodas 456.m.1 izteka, 336 ietekas. Baikāls satur 20% no visas pasaules saldūdens krājumiem. Baikāla gultne ir dziļākā vaga zemeslodes garozā, jo tā dibenu sedz 7 km dziļš nogulumu slānis. Ūdens t° vasarā 8-9°C, līčos līdz 15°, dziļumā 4°.Aizsalst ap 20 janvāri. Tam visapkārt kalni.

Kā dārgakmens gredzenāTas ietverts kalnu ietvarā,Un parādības dīvainas,Virs Baikāla ir redzamas,Gan neparastas mirāžas, Kas augstu gaisā paceļas,Jo trīskārtīgas esot tās,Vēl fantasmagorijas tādas,Kas vēsturiskas ainas rāda.Te rēgu vilciens braukājotUn citi tēli klaiņojot,Kā Holandietis klīstošais,Pie Baikāla tie piederas.Arvien vēl pastāv uzskats tāds,Ka Kolčaka zelts te noglabāts,Vai kalnos tas, vai ezerā,Ne viens līdz šim to nezina.Bet par Baikālu un AngāruUzzinām mēs leģendu.Baikāls, bagāts bruņinieks,Sibīrijā dzīvoja,Viņa plašā valstībā Dēli un meita izauga.Meitu sauca Angāra,Viņa īsta skaistule.Vienmēr rotas nēsāja,No pusdārgakmeņiem, ko atradaTā kalnu dzīlēs slēptākās,Viņai piestāvēja tās.Kad Angāra tās aplika,Tad kļuva saulei līdzīga.Reiz Baikāls stingri nolēma,Ir jāprecina Angāra.Taču Baikāls izvēlīgs,Ik precinieks tiek noraidīts,

41

Vienīgi Irkuts ir tīkams tamIzvēlīgam Baikālam.Reiz Baikāls rīko turnīruUn aicina daudz jaunekļu,Lai starp tiem tad skaistākoAtrastu un veiklāko.Jeņisejs no Sajana Uz sacensībām ieradās.Tik skaists un stalts šis Jeņisejs,Ka Angārai viņš iepatīk,Bet Jeņisejs gūst uzvaras,Jo itin viss tam padodas.Kad sacensības beigušās,Abu sirdis vienojas,Tie vēlās būt laimīgiAbi kopā mūžīgi.Baikāls tā nedomā,Viņš turas tik pie Irkuta.Jeņisejam prom jādodasUn jāšķiras no AngārasPēc sacensībām AngāraDienas skumjās vadīja.Baikāls, lai skumjas kliedētuPieņem savu lēmumu -Nolemj kāzas sarīkot,Lai Irkutam tad meitu dotu.Angāra atsakās,Tēvu sadusmo tad tas,Viņš augstu klinšu cietumāAngāru tad iesloga.Nu nelaimīga Angāra,Pēc Jeņiseja sēro tā,Bet lai brīvē izkļūtu,Lūdz strautu - draugu dalību.Tie tad arī pulcējas

42

Un lieli plūdi saceļas,Tā Angāra no cietumaAtkal brīvē izkļuva.Tā ar rotām greznojas,Pie Jeņiseja aizsteidzas.Baikāls to redzēdams, Ārdās, dusmās trakodams,Šķiļ zibeņus un dārdina,Tad lielu klinti nolauzaTur no kalna tuvējā,Un lai ceļu aizsprostotu,Angāru tā aizturētu,To ar spēku milzīguAizsviež lielu gabalu.Klints gan iekrīt ezerā,Bet Angāra tiek garām taiUn tādā līksmē aizsteidzas,Tik dārgakmeņus izsvaida,Lai tie ļaužu priekam mirdz,Kad pašai priekā staro sirds.Pie Jeņiseja dodas tāUn kad abi satiekas,Pusdārgakmeņu šļakatasIr viņu prieka asaras.Tauta tic, ka dārgumi,Kas Sibīrijas zemē mītIr tie, ko abi kaisījaUn savā priekā dāvāja. Bet klints, ko Baikāls iemeta,Vēl šodien mums ir redzama,Šamaņa akmens saucas tas,Pār viņu viļņi skalojas. **********************Agri esam pamodušies,Par saullēktu jau priecājušies,

43

Šamaņa akmens

Kā tas atspīd ezerāSārto krāsu rotaļā.Tad brokastis, kā allaž tāsIr sātīgas un garšīgas.10.30 pie viesnīcasJau šoferis mūs sagaida.Dienās, ko Listvjankā mēs vadīsim,Mēs ar viņu braukāsim.Viņš apaļīgs pēc izskata,Būs labsirdīgs pēc rakstura.Par Alekseju viņu sauc,No Irkutskas viņš šurpu brauc.Gide Aņa pastāsta,Kāda mums šodien programma.Vispirms uz Taļciem aizbrauksim,Tur labu brīdi staigāsim.Tad uz Baikāla muzeju,Kur skatīsim ko svarīgu,Kas tur savākts, izstādīts,Kas Baikālam ir raksturīgs.Pēc tam vēl Panorāmas kalns,Kur Čerska akmens esot augsts,Bet pašā dienas nogalēBūs mums sava ballīte,Jo tad, kad jau satumsīs,Mēs „Septītajās debesīs”Sanāksim, lai svinētuTur Līgo svētku vakaru.Mēs autobusā iekāpjamUn dienas gaitas uzsākam.Divdesmit km no BaikālaTaļcu muzejs atrodas.Angāras upes ielokā,Vietā nedaudz paceltā,To ierīko, kad Taļcu ciems

44

Šoferis Aleksejs

Gide Aņa

Etnogrāfiskais muzejs Taļci

HES-a plūdos bojā iet. ( Dibina 1969.g.)Taļcu koka mājiņas Šurpu tad tiek pārceltas,No visas Sibīrijas tadDaudz mājas šurpu pārveda,(40 arhitektūras pieminekļi, 8000 eksponāti),Par Sibīriju kas liecina,Ir vēsturiska piemiņa. Gide Aņa braucienāMums to visu pastāsta,Bet reizēm viņas runas stilsPārsteidz mūs kā brīnums zils:Piem:”Reiz Elizabete teica tā,Nu tā, kas karaliene ir Anglijā”Vai arī: „Vai zināms jums, kas HES ir tāds”,Un kas ir sabulis kaut kāds?”Un vēl jautājumi citiIt kā mēs nesen būtu visiNo kokiem lejā kāpušiUn šurpu ciemos nākuši.Bet tad jau arī muzejs klāt,Jauki būs te pastaigāt.Redzam mēs muzejā,Kā reiz ļaudis dzīvoja,Gan krievu kupči, ierēdņi,Gan nabadzīgie zemnieki.Koka ēkas burvīgasKokgriezumiem rotātas,Tās pārāk svaigas izskatās,Lai būtu no dienām senajām.Reiz krāsu stikls te ražots ticis,Nu eksponāti izstādīti,Arī tos mēs apskatām,

45

Par meistarību slavējam.Tad virkne metālkalumuAr formu daž ne dažādu-Gan puķe, kaķis, zābaks kāds,Gan tvaika dzinējs, aparāts,No izstādes, kas bijusi,Tie Taļciem esot atstāti.Pie traktiera, kur tukši galdi,Gan sēdēšana nav diez ko salda,Toties pudeļveida „matrjoškas”Te pirmo reiz tiek redzētas.Kādā vietā nomaļāBurjatu jurta redzama.Arī tajā ieejam,Par viņu dzīvi uzzinām.Tur pavards pašā vidū likts,Jumtā lūka, kur dūmiem tikt.Pa kreisi vīru valstība,Tur visa viņu mantība.Labā puse atdotaJurtā sievu rīcībā.Pēc tam uz Baikāla muzeju,Lai tur visu skatītu.Muzejs tika dibināts, (Atvērts 1993. gadā)Kur visu par Baikālu var krāt-Gan pētījumus, vēsturi,Gan kādi tur mīt dzīvnieki.Te akvārijs ir neparasts,Tādu citur neatrast,Jo ūdeni tur iesūknēNo piecsimts metru dziļumiem,Tādēļ tikai četrus grādusTermometrs tajā rāda.Ir vienpadsmit akvāriji,

46

Kuros redzamas ir zivis,Arī divi ronīšiIr akvārijos redzami.Tiem ir mītne īpaša,Tā no divām „istabām”,Kas ar lūku savienotasUn ar ledu aprīkotas,Tā maksimāli veidojotApstākļus, kas dabas doti.2004 gadā izveidots,Šis akvārijs tad ļaudīm dodIespēju raudzīties,Kā zemūdens dzīve ris.Vēl 2006. gadā ierīkoTe batiskafu lielisku.Kur virtuāli iegrimt varBaikālā līdz dibenam.Telpa sešpadsmit vietīga,Kā istabiņa neliela,Un iluminatori deviņiTās sienās mums ir redzami.Tur iebūvēti displeji,Kam tēlus sūta datori,Ik minūtes piecpadsmit,Tajos redzam ainu citu,Kas atbilst tam dziļumam,Kuru, it kā, sasniedzam.Tā interaktīvi nonākamLīdz pašam Baikāla dibenam,Un iegūstam mēs priekšstatu,Par brīnumaino ezeru.Muzejā mums skatāmiVisi Baikāla apkaimes dzīvnieki,Kuru izbāzeņi teMūsu skatus iepriecē.

47

Baikāla ronis akvārijā

Batiskafs

Sasniegts Baikāla dibens

Arī omuļi te mīt,Stikla kolbās tie ir likti,Var redzēt, kā tie attīstās,Līdz par lielām zivīm veidojas.Te arī mazais sabulītis,Kas neesot tik nevainīgs,Jo tas lācim ausī lienot,Kad tas ziemas miegā miegot,Smadzenes tam izēdot,Lācis bojā aizejot.Tāds sabulis mums nepatīk,No tāda labāk projām ietUn ar lāci draudzēties,Ar viņu kopā bildēties.Pēc muzeja uz pusdienām,Jo izsalkumu jūtam gan,Pēc tām gan bez atpūtas,Mums atkal gaitās jādodas-Uz Panorāmas laukumu,Lai tur tāles skatītu.Tas augstā kalnā atrodas, ( 755 metri)Par Čerska kalnu nosauktā,Bet Čerskis bija ģeologs,Kam Baikālu bij` pētīt gods.2200 metru serpentīns,Šai kalnā aizvijas it glīts,Kam neder serpentīna ceļš,Kas šādā ceļā pūš un elš,Tie pacēlājā apsēžas,Līdz kalna galam uzved tas. Mēs gan visā pulciņā

Uz pacēlāju soļojam.Pēkšņi kāds iesaucas:„Glābjamies, kur kurš tik var,

48

Omuļu attīstība

Aināram izdodas izbēgt

Tur aiz tā koka lācis tup,Tūlīt viņš mums virsū klups”.Patiešām, lāci mēs ieraugāmPie kāda koka, mūs vērojam.Izbāzenis veidots tāKa pēc īsta lāča izskatās.Ainārs tēlo bēgšanu,Lai mēs bildes bildētuViņam labi izdodas,Ir bildes mūsu kamerās.Tad arī pacēlājs ir klātUn sāk mūs tajā sēdināt.Divvietīgi sēdekļi,Lēnām tie pa trosi slīd.Zem mums kalna nogāzeAr lauku ziediem nosēta.Mēs esam līgo noskaņā,Pēc Jāņu zālēm lūkojam,Bet ārā izkāpt nevaram,Tādēļ tās pļavā atstājam.No pacēlāja taciņa Uz Čerska klinti mūs aizveda.Tur plašums tāds paveras,Ka padebeši pašķirasUn redzēt var, kur Angāra,Iztek ārā no Baikāla,Bet tieši tās iztekāŠamaņa akmens rēgojas.Kā uz delnas ListvjankaUn viņas osta neliela,Bet Baikāls zilgmē sacenšas,Vai debess zilgmi pārspēs tas.Te arī krūms, kur lentītes,Veiksmi lūdzot iesietasTe lapenīte neliela,

49

Skats no Čerska klints

Kur notiek fotosesija,Un modeļi un modelesTe dažas pozas demonstrē.Kad par skatiem jūsmots gana,Jāsāk lejup nobraukšana.Bet pa ceļam ieraugām-Tur kalnā kafejnīca stāv.Dodamies, lai skatītuUn kaut ko labu baudītu.Līgo dienas sakarāTā kā alus pienākas,Labprāt tad mēs baudītuKādu šķirni vietēju.Taču, ak tu nedienu,Redzam šādu uzrakstu –„Балтийское пиво”.Un ja alu gribam baudīt,Par tā šķirni nākas šķaudīt,Tādēļ rindā stājamiesUn pēc glāzēm sniedzamies.Tikai viens ir aparāts,Kurš alu glāzēs pumpēt māk,Bet strūkliņa tik maziņa,Kā lai visi sagaida?Pārdevēja nervozē,Tad Hardijs steidzas palīdzēt.Viņš raiti glāzes piepilda,Bet šī tik naudu saskaita.Ar alus glāzēm pilnām tadMēs līgošanu mēģinām.Bet Aņa lejā nobraukusiUn pēc mums ir lūkojusi,Jo lūk viņas programmāNebij` alus dzeršana.Kad alus glāzes tukšotas

50

Mums sākas lejā braukšana,Jautrs prāts un oma laba,Vērojama skaistā daba.Aņa lejā sagaida,Mēs ekskursiju turpinām.Nu dodamies uz baznīcu,Pa grumbuļainu celiņu.Ir leģenda, kas pavēsta,Kā baznīca šī uzcelta.Reiz tirgonis kāds Baikālā(Ksenofonts Serebrjakovs)Vētras laikā kuģoja,Kad vētra laivu apgāza,Viņam nāve draudēja.Ksenofonts tad lūgties sāk,Un Svētam Nikolajam apsola,Ja viņš no nāves paglābts tiks,Baznīcu tam uzcelt liks.Zvejniekiem un jūrniekamDarbs riskants bijis ir arvien,Viņi atrod patronu,Kas par viņiem rūpi tur.Šis patrons ir svētais Nikolajs,Kas stāv par viņiem nomodā.Pēc Ksenofonta lūgšanasTiek glābta viņa dzīvība,Jo Ksenofonts ieraugaPats Nikolajs steidz palīgā.Angāras krastā, kur ciems Nikola,Tiek celta tad šī baznīca.( Sāk celt 1846. gadā).Kad Ksenofonts nomira,Būvi sieva pabeidza.(Natālija Serebrjakova)Taču šai baznīcaiMiera ir bijis visai maz.

51

Sv. Nikolaja baznīca

Uz Baikāla krastu to pārcēla,Kur ir ciems Listvjanka.Hess tai arī traucēja,Appludināt draudēja,Tādēļ to vēlreiz nojauca (1957.g.)Un citā vietā būvēja.Nu no krasta baznīca Ir piecsimts metru tālumā.Piecdesmito gadu beigās tāTiek atjaunota, sakopta,Un daudzas skaistas ikonasTe pārvieto no Irkutskas,Viena no tām ir slavena, No astoņpadsmitā gadsimta.Mums gadās ieiet baznīcā,Kad Dievkalpojums notika.Lai gan bildēt nedrīkstam,Tomēr dažas paspējam,Lai gūtu kādu priekšstatu,Par šo skaisto baznīcu.Listvjankas ielā galvenāKāds lāča izbāzenis stāv.Pie tā mēs visi izkāpjam,Ar to tad bildes uztaisām-Starp viņa ķepām ielienam,Lai izskatās, ka mīļas tam,Bet bildēs, ja tās paskatās,Izskats ir, ka aizžņaugtas.Te pat pie lāča izbāztā,Dzīvos lāčus pamanām,Mēs uzzinām, ka zoodārzsTe atrodas kāds privāts, mazs.To Valerijs Dunajevs dibina,Kas pārceļas no Irkutskas.

52

Pirmais lācis MašeņkaPēc ugunsgrēka te nokļuva,Kad viņa vēl bij` maziņaUn gandrīz bojā aizgāja.Nu viņai biedros vēl lāči diviIr novietoti te uz dzīvi.Vēl te divas lapsiņasMitinoties maziņas,Tad kalnu auns un sumbrs kāds-Tas tad ir viss zoodārzs.Bet kad mēs sprostus ieraugām,Kādos lāči dzīvojas,Mums gribas skaļi protestēt,No būriem lāčus izpestīt,Jo tajos lāču kustībasIr stipri ierobežotas.Te, kur taigas plašumiIr kauns, ja šādi sprostiņi.Pēc lāčiem mums vēl seko pasts,Kur vēstules tiek sūtītas.Tā, raugies, diena beigusiesJau laiks uz vakariņām iet.Pēc svaigā gaisā pastaigasUn arī alus dzeršanasMums vakariņās garšo viss,Kaut omulis jau apnicis,No tā tad daudzi atsakās,Jo pēc gaļas kārojas.Pēc vakariņām uzzinām,Ka līgosim mēs viesnīcā-„Septītajās debesīs”Mūs augšā lifti uzvedīs,Jo tur stāvā septītāIr kafejnīca atvērta.Kaut terase tur vaļēja,

53

Pastā

Kafejnīcā ‘Septītās Debesis”

Mēs būsim tomēr aizvējā.Maize, siers, desiņas,Kas no mājām paņemtas,Arī savs dzeramais-Iznāk krietns nesamais.Saģērbjamies džemperos,Arī segas līdzi dos,Nu bez bažām līgosim,Baikāla vējos nesalsim.„Septītajās debesīs”Skaisti, kā jau debesīs,Tikai vakar, stāsta tā,Pēc remonta tās atvērtas.Modra esot vadība,Tādēļ video kameraKādā stūrī esot likta,Neviens lai nedarot ko sliktu.Mums jātēlo, ka svinēsimUn savu naudu tērēsim,Tādēļ savu ēdamoNemaz uz galda neliekam,Bet kaut kādus sīkumusTe kafejnīcā pasūtām.Ir burvīgs skats uz Baikālu,Kur redzēt varam saulrietu,Tad visi kopā nostājamUn grupas bildi bildējam.Lēnām galdi piepildās,Jo naudiņa tiek samestaUn oberītim iedota,Lai viņa sirds kļūst mīkstākaUn mūsu galdus nepēta.Lai maldinātu kameru,Mēs izdomājam viltību.Zem galda korķus attaisām

54

Un vīnu glāzēs iepildām.Bet, lai vēl būtu jocīgākUn izskatītos spocīgāk,Ar segām deju uzsākamUn „māmuķītes” tēlojam.Laikam spriedīs uzraugi,Cik šiem rituāli savādi.Prāts aizvien līksmāks nākUn līgo dziesmas skanēt sāk.Mums svecītes no Latvijas,Ir ugunskura vietā tās.Uz galda tās uzliekam,Bet pie sevis prātojam,Tās ugunskuram derētu,Ja tās uz grīdas noliktuUn tādam ugunskuram ganPārlēkt pāri katrs var.Nu gan visi sarosās,Pār ugunskuru pārlekt sāk.Smiekli, liela jautrībaŠīs izdarības pavada.Tad kādam rodas doma tāda,Ka kamerai ir jāparāda,Cik mēs esam godīgi,Kā tādi balti eņģeli.Pret kameru nu katrs nākUn savus grēkus sūdzēt sāk.Ainārs dziļā nožēlāGandrīz bez matiem palika,Bet Dzintra sev pie krūtīm sit,„Es nē, bet grēkāži tie citi”.Sen pāri jau ir pusnaktij,Bet līksme augstu vilni sit.Taču rīt ir programma,Kas pagrūti būs veicama,

55

Mūsu ugunskurs

Grēksūdze video kamerai

Ja mēs gulēt neiesimUn miegā spēkus negūsim,Tādēļ vēl uz atvadām„Projām jāiet” uzdziedam.Tā Līgo nakts pie BaikālaBij` jautra mums un īpaša.

24. jūnijs, piektdiena.

Rīts jau sešos iesākas,Mums agri ceļā jāpošas,Jo septiņos jau mašīnaPie viesnīcas ir redzama.Smaidot saka Aleksejs:„Jums ir šodien paveicies.Jauna gide, JeļenaViņa ļoti zinoša,Jums jautājumus neuzdosTā, kā Aņa, muļķīgos.”Jau no paša sākuma,Līdz autobusā iekāpjam,Ļena stāstījumu sāk,Irkutskā mums jānonāk.Vēstures dziju šķetinot,Viņai gluži nemanotRuna aiziet sānceļos,Vārdu plūdu mudžekļos,Sāls, zīda ceļš un vāveresTe visi kopā sajaucasSen zudis pavediens ir mums,

56

ИРКУТСК

Irkutska

Par ko bij` iesākts stāstījums.Par Irkutsku ir jāzina,Tā apgabala pilsēta.To dibināja kazaki(1661. gada 6. jūlijā)Kā Jandašas cietoksni,Bet savu vārdu pilsētaNo tuvās upes ieguva,Jo tā tika uzcelta

57