1939 . gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, ar ko šo valstu pārstāvji noslēdza savstarpēju neuzbrukšanas līgumu un slepenu vienošanos par Austrumeiropas, tajā skaitā Baltijas val-stu, sadalīšanu savās ietekmes sfērās, veicot to nelikumīgu okupāciju. 1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu vairāk kā 670 km garumā, lai pievērstu uzmanību vēstures notikumiem pirms 50 gadiem, kas smagi ietekmēja Baltijas valstu iedzīvotā-jus. Šajā miermīlīgajā demonstrācijā dalīb-nieki iestājās par savu valstu neatkarību un noziedzīgā pakta atzīšanu par nelikumīgu. Akcijā piedalījās dažādu vecumu, tautību, reliģiju un sociālo grupu pārstāvji. 2009.gadā akcija “Baltijas ceļš” iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā. Pirms 30 gadiem Baltijas ceļš šķērsoja arī Rūjienas, Naukšēnu, Ķoņu teritorijas, tāpēc ik gadu Latvijas – Igaunijas robež-punktā Lilli-Unguriņi cilvēki pulcējas, lai atcerētos šo vienotību un mērķus, par ku-riem tolaik iestājās ikviens – gan tas, kurš drebošu, bet cerību pilnu sirdi, stāvēja sa-devies rokās ar dažkārt pat nepazīstamo kaimiņu garajā Baltijas ceļā, veidojot ne-pārtrauktu cilvēku ķēdi, gan tas, kurš sa-traukts sekoja radio reportāžām no neskai-tāmām ceļa vietām. Šī gada programmā 23.augustā, kuru kopīgi veidoja Naukšēnu, Rūjiena un Karksi-Nuijas pašvaldības, or-ganizatori rosināja atkal rast vienotības sajūtu caur notiekošo dažādās jomās – valstiskā, radošā, amatniecības, organiza-toriskā, sportiskā… Vienotība un pacilātība kopīga mērķa labā. Tāpat kā toreiz. Muzikālo un vēsturiskas atmiņas raiso-šo programmu šogad veidoja valstsvīru uzrunas, dalībnieku atmiņu stāsti, kuros gan no skatuves, gan vēlāk savstarpējās sarunās dalījās Baltijas ceļa organizatori un dalībnieki, radošās sadarbības program-mas, latviešu un lietuviešu amatnieku dar-bi, vēsturisko auto parāde, velobrauciens, vizuālo darbu sveicieni - no tiem laikiem un šodienas. Sveiciena koncertam triju valstu akor-deonistu ansambļa “Baltic Tremolo” izpil-dījumā izskanot, radošo stafeti pārņēma igauņu un latviešu kori, kuri, pirmo reizi tiekoties, visās trīs valodās izpildīja Atmo-das laika par gandrīz himnu tapušo B.Rezņika dziesmu “Atmostas Baltija”. Ar gavilēm un skaļiem aplausiem tika sagaidī-ti Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Latvijas eksprezidenti Raimonds Vējonis un Valdis Zatlers, organizatoru pašvaldī-bu pārstāvji. Savās uzrunās ikviens no viņiem katrs savā veidā atgādināja par cerībām, kas mūs tolaik Baltijas ceļā vie-noja, ka šī vienotība deva iespēju pārva-rēt netaisnību, jo iestājāmies par savām vērtībām. Šī akcija iedvesmoja arī citas pasaules tautas, ka savu neatkarību ir iespējams atgūt ar lielu gara spēku. Viņi uzsvēra, ka pasaules un tautas labklājībai un cīņai pret netaisnību mums vienmēr ir jādara viss iespējamais, nosakot kopīgus

mērķus un vērtības, pie tām turoties un par tām iestājoties, saglabājot vienotību un apņēmību, domājot ne tikai globāli, bet arī par tiem, kas ir tepat līdzās ik dienu. Īpaši emocionāls bija brīdis, kad V.Zatlers aicināja klātesošos sadoties rokās, lai atkal sajustu, ka esam viens vesels, kopīgi domājošs spēks, kurš var darīt pasauli labāku. Šo vienotības sajū-tu, rokās sadodoties, vakara gaitā no-stiprinājām vairākkārt – gan kopīgi ar Jāņa Lūsēna grupu un pazīstamajiem solistiem Kristīni Zadovsku, Anmary, Zigfrīdu Muktupāvelu, Uģi Rozi emoci-onāli izdzīvojām ar Latvijas atmodu saistītās dziesmas, gan līdzdzīvojot Igau-nijā populārās grupas “Karl-Erik Taukar Band” muzikālajam sniegumam, gan pļavā, kad Igaunijas un Latvijas pašval-dību pārstāvji aizdedza solidaritātes ugunskuru, kad ar folkloras kopām savi-jāmies kopīgos deju soļos, kad pazīsta-mas dziesmas ar kopīgu melodiju skanē-ja divās valodās reizē, gan fotogrāfiju izstādē atpazīstot sevi vai kaimiņu pirms 30 gadiem, gan fotografējoties pie A.Dukura pirms 10 gadiem veidotās pie-miņas zīmes un naukšēniešu un ķoniešu veidotā ziedu paklāja sveiciena, gan 24.augustā vienojoties velobraucienā no Karksi-Nuijas līdz Rūjienai. Lai šo, pirms 30 gadiem izjusto, arī atceres pasākuma brīžos izdzīvoto paci-lātības un vienotības sajūtu katram no mums dažādos varas un ikdienas norišu līmeņos izdodas saglabāt katru dienu,

kad lemjam un veicam darbības, kas ietekmē ne tikai pašu, bet arī citus! Mēdz teikt – ir daudzi simti, kuri kritizē to, ko kāds ir izdarījis, ir daži desmiti, kuri dod padomus, kā pareizi jādara, bet ir tikai nedaudzi, kuri paši dara. Jebkurā pasāku-mā, īpaši lielākā, kur notiek vairākas nori-ses, viens cilvēks vai pat trīs kultūras namu

radošie cilvēki, visu nevar paveikt vieni paši. Liels paldies Kultūras Ministrijai par finansiālo atbalstu, Karksi-Nuijas,

Turpinājums izdevuma 3.lpp

2019.gada augusts (121)

Baltijas ceļa 30. gadskārta Unguriņu - Lilli robežpunktā

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis»

27. septembrī

Baltijas ceļa 30. gadadienas atceres pasākumā uz Latvijas—Igaunijas robežas satikās Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulaida, Latvijas Valsts bijušie prezidenti Valdis Zatlers (pa kreisi) un Raimonds Vējonis

Pateicoties iedzīvotāju dāvinātajiem ziediem, robežmalā pie metālmākslinieka Andra Dukura veidotās piemiņas zīmes tapa vietējo mākslinieču veidots ziedu paklājs

Foto: Nora Kārkliņa

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada augusts (121)

Naukšēnu novada domes 20. augusta sēdes lēmumi • Atcēla Naukšēnu novada domes 25.06.2019. lēmumu “Saistošie noteikumi Nr.7/2019 “Par neapbūvētu, Naukšēnu novada pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemesgabalu no-mas maksas noteikšanas kārtību” un ar to apstiprinātos spēkā nestājušos saistošos noteikumus. • Pieņēma lēmumu par saistošo noteikumu Nr.8/2019 “Par neapbūvētu, Naukšēnu novada pašvaldībai piederošo vai pie-krītošo zemesgabalu nomas maksas noteikšanas kārtību” ap-stiprināšanu. • Nolēma nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Mūļas”, Eriņos, Ķoņu pagastā. Apstiprināja atsavināšanas cenu 8000.-EUR. • Nolēma iesniegt Valsts zemes dienestā ierosinājumu par rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes, kad. apz.9666 001 0111, piekritību pašvaldībai. • Ņemot vērā krēslu nomaiņu, nolēma pārdot Naukšēnu kultūras nama zāles 440 krēslus par 1.-EUR/gab.◊

Viesos pie Edītes Krastiņas, bērnības garšu meklējumos P rojekta “Vidzemes dzīvie atmiņu stāsti” ietvaros sestdien, 10.augustā, se-nās tradīcijas atdzīvinājām pie Edītes Krastiņas Ķoņu pagasta “Saktās”. Pie Edītes esmu ciemojusies vairākas reizes un vienmēr ar sajūsmu domāju - cik gan viņa ir enerģiska, dzīvesprieka pilna! Tur godā un pielieto senās tradīcijas! Pie Edītes gribas iegriezties vēl un vēl! Precīzi pulksten 12:00 kopā ar divām naukšēnietēm iebraucam “Saktu” pagal-mā. Saulīte spīd, putniņi čivina. Pagalmā rindām vien sakārtojušās mašīnas. Kāds vēl piebrauc, bet pie mājas ap galdu sa-sēdušies bariņš sabraukušie. Prieks re-dzēt tik daudz! Lielākā daļa sanākušie ir folkloras kopas “Dzīne” dziedātāji. Tā kā arī Edīte ir “Dzīnes” dalībniece, tad ko-pai sanāk bez maz vai tāds kā saiets! No tālienes atbrauc pat Mārīte, kura dziedā-jusi “Dzīnē” pašos pirmsākumos. Redzams, ka mājas saimniece cītīgi gatavojusies. Maizes mīklas gatavošana var sākties. Lielākā daļa sasēžas virtuvē ap galdu, pārējie - kur nu kurais. Un tā Edīte ņem 2 bļodas mīklas pagatavoša-nai – vienu baltmaizei, otru karašai. Vie-nā bļodā ieberas baltie (kviešu) milti - baltmaizei, otrā bļodā - karašai tiek ie-bērti gan baltie, gan apm. 1/3 miežu mil-ti. Ja liekot tikai miežu miltus, tad ļoti drūpot – saka Edīte. Izveido bļodās mil-tos bedrīti, ieber sāli un ieraugu (presēto raugu, cukuru un siltu pienu samaisa krūzītē). Atstāj vidū uz 10 min. ierūgt, dvielīti virsū. Tā labāk rūgstot, ja nemai-sot uzreiz visu kopā. Tikmēr silda pārējo pienu. Cik karstu? Tā, lai nekož pirkstā! Izkausē taukus (var arī eļļu, sviestu). Bet cūku tauki esot vislabākie. Cik daudz? Uz aci! Kad mīkla sajaukta un nolikta rūgt, Edīte liek arī mūs pie darba! Uz maiņām tiek kults sviests – gan skābkrē-juma, gan saldkrējuma. Kuļ gan sievie-tes, gan vīrieši. Tiek dziedātas jautras dziesmas, kas sviesta kulšanu, liekas, padara ātrāku. Maizes krāsns kuras, maize rūgst, sviesti kuļas un mēs visi

tikai dziedam un dziedam! Kad Edīte redz, ka strādājam čakli, nez no kurienes tiek atnests saimnieces pagatavots med-alus. Mmm, gards! Un tu re, viens pēc otra sakuļas arī sviesti! Tiek nolietas paniņas, kuras sale-jot glāzēs, lielai daļai atgādina bērnības garšu. Interesanti salīdzināt garšu vie-nām un otrām – no saldkrējuma sviesta un skābkrējuma sviesta. Lielākie kārum-nieki sviesta bļodu maliņas iztīra ar Edī-tes cepto rupjmaizi. Un tad jau arī mai-zes krāsns sasilusi, maize uzrūgusi. Saimniece izveido 4 kukulīšus baltmai-zes un 2 kukulīšus karašiņas. Apsmērē ar sakultu olu un krāsnī iekšā! Nu ko, kamēr maizīte cepas, jāpaspēj izgrauzdēt kaņepes. Kad visa virtuve sāk lēnām smaržot, tad arī saprotam, ka drīz pie-tiks tās kaņepes cepināt. No virtuves stūra tiek izvilkta piesta, kura ir vismaz 100 gadus sena. Pa daļām beram iekšā kaņepes un aiziet, pie darba! Sieviete, kas pirmā sāk grūst kaņepes, esot īsta padomju laiku sieviete – tā runā atnāku-šie. Tas nozīmējot – sieviete ar iekšām; tāda, kas dara visu, varētu teikt, arī vī-riešu darbus. Arī es savu roku pieliku pie kaņepju grūšanas un, ziniet, nav nemaz tik viegli. Paiet pietiekami ilgs laiks, līdz kaņepes ir vajadzīgajā stadijā. No kaņe-pēm un sviesta tiek pagatavots kaņepju sviests, kurš bļodā nepaspēj pat sacietēt un sagaidīt no krāsns tikko ceptās, siltās maizītes. Sviests jau smērējas uz saim-nieces dotās rupjmaizes un mutē iekšā!

Mēs visi esam tik nepacietīgi, ka pat bal-tmaizei un karašai neļaujam īsti atpūs-ties un pastāvēt. Kā mazi bērni ņemam Edītes tikko grieztās maizes rikas vienu pēc otras un ar baudu tās izgaršojam. Tas nekas, ka karaša drūp. Viss ir ļoti, ļoti garšīgi! Kaņepju sviests uz maizes smērējas visvairāk! Kā izrādās, grūti no-ēst vairāk par divām maizes rikām. Visi, laimīgi paēduši, jau sāk prasīt kūtsaugšu vai siena šķūni, kur pagulēt, lai var atkal

kādu riku noēst. Diena bija izdevusies! Atcerējāmies mammu, vecmammu ceptās maizītes smaržu, garšu. Pateicoties “Dzīnes” dzie-dātājiem”, pasākums izvērtās jautrs, visi darbi raiti darījās! Edīte patīkami nogu-rusi, bet mēs – labprāt to visu atkārtotu! “Saktās” var sajust senatni!◊ Teksts un foto Diāna Glušonoka

Muzeja vadītāja

N o 31.maija līdz 21.jūnijam notika Naukšēnu novada iedzīvotāju aptauja. Aptaujas anketas bija pieejamas gan drukātā veidā, gan elektroniski. Kopumā aptaujā piedalījās 198 respondenti, no kuriem 148 savu dzīves vietu norādīja Naukšēnu pagastu, 35 Ķoņu pagastu, bet 21 respondents ārpus novada teritorijas. Lūdzot, norādīt vai esiet apmierināts ar dzīvi Naukšēnu novadā, lielākā daļa atbild, ka ir apmierināti - 135 vai daļēji apmierināti—60. Līdz 2021.gada pašvaldību vēlēša-nām Latvijā iecerēts veikt administratīvi

teritoriālo reformu, pašvaldību skaitu samazinot no 119 uz 35 pašvaldībām. Jautājot vai, Jūsuprāt, Naukšēnu nova-dam būtu jāapvienojas ar kādu no nova-diem, pārliecinošais vairākums norāda, ka ir pret reformu—142, bet 56 respon-denti atbalsta plānoto reformu. Jautājot par to ka, ja reforma tomēr notiks, kāds būtu labākais variants Naukšēnu novadam? 170 respondenti norāda ka Naukšēnu novadam būtu la-bāk pievienoties pie Valmieras un citiem apkārtējiem novadiem. Savukārt 21 res-pondents uzskata, ka jāveido ir kopējs Naukšēnu, Rūjienas un Mazsalacas no-

vads, bet 7 respondenti atbalsta ieceri par pievienošanos Valkas novadam. Lūdzot novērtēt pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti no 1 līdz 10, kur 10 nozīmē ļoti labi, Respondenti kopu-mā pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti novērtējuši ar 8. Jāatzīmē, ka 148 respondenti sniegto pakalpojumu kvalitāti vērtē kā labu un ļoti labu. Pie pakalpojumu jomām, kuras neap-mierina vai būtu jāuzlabo visbiežāk tiek minēts pašvaldības policijas darbs, paš-valdības autoceļu uzturēšana, sociālā dienesta darbs, kultūras joma un izglītī-ba.

Par būtiskākajiem nākotnes darbiem iedzīvotāji uzskata autoceļu sakārtoša-nu, sabiedriskās tualetes izveidošanu Naukšēnu centrā, ielu apgaismojumu Eriņu ciemā, izglītības kvalitātes celša-na, kultūras nama apkārtnes labiekārto-šanu. Paldies par sniegtajiem komentāriem un ierosinājumiem saistībā ar pašvaldī-bas darbu! Paldies ikvienam par to, ka atradāt laiku, lai izteiktu savu viedokli!◊ Nora Kārkliņa

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Ar savām zināšanām un prasmēm mājas sviesta gatavošanā dalās saimniece Edīte Krastiņa

Noslēgusies Naukšēnu novada iedzīvotāju aptauja

Galvenie darba pienākumi: -organizēt un plānot kolektīva mēģinājumus; -izvēlēties un veikt kolektīvam atbilstoša satura repertuāra iestudēšanu, apvienojot tradīciju sagla-bāšanu un māksliniecisko jaunradi; -nodrošināt kolektīva dalību novada un pagasta pasākumos un plānot koncertdarbību citur; -organizēt kolektīva pārstāvniecību Dziesmu svētku procesa Folkloras nozares semināros, skatēs; -uzturēt pozitīvu mikroklimatu kolektīvā; -pilnveidot savu profesionalitāti attiecīgajā jomā Prasības pretendentam: -vēlama muzikālā izglītība, muzikālo instrumentu pārvaldīšanas prasmes;

-interese par folkloru tās dažādajās izpausmes for-mās un prasme to pielietot darbā ar kolektīvu; -labas komunikācijas prasmes; -augsta atbildības sajūta par veicamajiem pienāku-miem; Atalgojums - 5.9770 EUR/st. Motivācijas vēstuli un CV lūdzam sūtīt līdz 2019.gada 6.septembrim elek-troniski: dome@naukseni.lv, pa pastu uz adresi „Pagasta namā”, Naukšēnos, Naukšēnu pagastā, Naukšēnu novadā, LV-4244, vai iesniegt personīgi Naukšēnu novada pašvaldībā (sekretārei). Papildus informācija: tālr. 29343960 (kultūras pasākumu organizatore Kadrija Mičule)

Naukšēnu novada pašvaldība aicina darbā folkloras kopas “Dzīne” vadītāju uz nepilnu darba laiku

(0.25 amata likmes), uz nenoteiktu laiku

2019.gada augusts (121) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

J au vairākus gadus tiek plānota Naukšēnu kultūras nama apkārtnes uz-labošana, jo šī ir viena no pagasta centra apmeklētākajām vietām, kas ir jāpadara apmeklētājiem piemērotāka un vizuāli pievilcīgāka. Te ir gan ieeja kultūras na-mā, jauniešu centrā un sociālajā dienes-tā, gan publisku pasākumu norises vieta, gan SIA “Naukšēni” ikdienas darbu nori-ses vieta. Šī gada pavasarī SIA “CK” ir izstrādājusi būvprojektu kultūras nama apkārtnes labiekārtošanai, kas ietver esošā seguma un atbalstsienas demontā-žu, pēc tam jauna celiņa, atbalstsienu, kāpņu un ietves izbūvi, kā arī labiekārto-šanas elementu (soliņi, velosipēdu statī-vi, karoga masts un citi) uzstādīšanu un

apstādījumu ierīkošanu. Lielāko daļu labiekārtošanas izdevu-mu plānots segt no pašvaldības budžeta, taču tika izmantota iespēja iesniegt pro-jektu Lauku atbalsta dienestā. Tā kā pro-jekts ir atbalstīts, ir saņemts lēmums par 13500 EUR piešķiršanu šim projektam LEADER programmas ietvaros. Labie-kārtošanas darbi tiks uzsākti pēc līguma noslēgšanas ar būvniecības darbu veicē-ju.◊

Inguna Zukure Projektu vadītāja

Notiks kultūras nama priekšlaukuma labiekārtošana

Plānots, ka 2020.gada vasarā kultūras nama priekšlaukums tiks labiekārtots Foto: Nora Kārkliņa

V idzemes plānošanas reģiona, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Naukšē-nu novada atbalstītā projekta “Ķoņu dārgumus meklējot” ietvaros ekspedīcijā ielūkojāmies dažos Ķoņu pagasta noslē-pumos, esam iemēģinājuši roku arī garš-vielu gleznu veidošanā un vienojušies floristikas iemaņu apgūšanā, veidojot ziedu paklāju, veltītu Baltijas ceļam, bet, iedvesmojoties no Āraišu kopienas pār-stāvju stāstiem, 29.septembrī dosimies lūkoties visu paši savām acīm uz vietas. Lielākais notikums šajā dienā – Drabešu muižas Amatu mājas Atvērto durvju diena. Tur saimnieko biedrība Tradici-

onālās kultūras iniciatīvu centrs “KasTe” un šajā dienā apmeklētāji varēs šo to izmēģināt, tikties un parunāties ar “KasTes” meistariem, ielūkoties kokdar-bnīcas, mūzikas instrumentu izgatavo-šanas smalkumos, tiks vērts vaļā māla ceplis, uz vietas būs stikla apgleznošanas un aušanas meistares, notiks pastalu izstādes atklāšana, iespējama sadziedā-šanās ar folkloras kopu “Ore” un citas interesantas lietas. Tradicionāla ir arī drabešnieku mājas darinājumu (konservu, ievārījumu u.c. labumu) de-gustācija un konkurss, kā arī kopējā zu-pas katla vārīšana, kurai katrs aicināts pievienot savu pienesumu. Darāmā un

skatāmā tur ir daudz, bet ja atliks laiks, ielūkosimies arī citur Āraišu un Cēsu pusē. Vērosim, baudīsim un smelsimies idejas, ko varētu izmantot arī mūsu pus-ē, tāpēc lūdzu pieteikties līdzbraucējos tos, kuri ir gatavi iesaistīties arī turpmā-ko ideju aktualizēšanā un jaunu norišu

ieviešanā Ķoņu pusē. Pieteikties pie Kadrijas, t. 29343960 vai e-pasts: kadri-ja.micule@naukseni.lv.◊

Kadrija Mičule Kultūras darba organizatore

Ķoņu pagastā

Brauksim iedvesmoties

Naukšēnu un Rūjienas kultūras namu ie-saistītajām komandām, Rūjienas tautsko-lai, folkloras kopām “Mežābele” un “Tiistalu, Kunglu un Cēsu koriem, J.Lūsēna grupai un solistiem, grupai “Karl-Erik Taukar Band”, tulkam Rūtai Karmai par radošo sadarbību. Vairākkārtēja patei-cība Jānim Zumentam, Egilam Tenteram, Ņinai Krastiņai, Nikolajam Akulovam, Ar-tūram Putniņam, Jūlijam Eipuram, Edga-ram Jirgensonam, Valdim Kārkliņam, Jā-nim Dreimanim, Valteram Praudiņam, Diānai Glušonokai, Dainim Ozolam par izpratni, saimniecisko darbu operatīvu organizēšanu un veikšanu, atjaunojot in-formācijas un piemiņas zīmes, sagatavojot un sakārtojot pasākuma vietu; pašvaldības

policijas vakara dežūrkomandai – Kaspa-ram Krastiņam, Ērikam Pūcem, Artūram Bērziņam, Didzim Zumbergam, Jānim Bošam, par satiksmes organizēšanu, skaid-rošanu un labvēlīgas gaisotnes veidošanu braucējiem un gājējiem; paldies par pacie-tību Norai Kārkliņai un Solveigai Šķiņķei, sagatavojot igauņu-latviešu dziesmu grā-matas; neizmērojama pateicība Ziedu pa-klāja sveiciena darinātājiem: Unai Blauma-nei, Regīnai Jurgenovskai, Marutai Krasti-ņai, Agnesei Auniņai-Linmeijerei, Laurai Putniņai, Kalvim Pinnem; sirsnīgs paldies rūjieniešiem, naukšēniešiem, ķoniešiem, kuri dalījās pašu audzētajos ziedos un ne-pieciešamajos materiālos – Elīnai Zariņai, Dainai Jēkabsonei, “Bērziņu” un “Zītaru”

māju saimniecēm, Naukšēnu novada vi-dusskolai, Agnesei Auniņai-Linmeijerei, Regīnai Jurgenovskai, Unai Blaumanei, Marutai Krastiņai, Dacei Zvirbulei, Ingunai Zukurei, Solveigai Šķiņķei; paldies par veiklajām kājām un palīdzīgajām rokām pasākuma laikā jau minētajiem Marutai, Laurai un Kalvim, mīļa pateicība par orga-nizatoriskiem un radošiem padomiem un klātbūtni pasākuma vadītājiem un scenāri-ja idejiskajiem autoriem Leo Liberam un Agritai Gruzdiņai! Ja kādu esmu nejauši

vai aiz nezināšanas nepieminējusi, neļau-nojies! Esmu pateicīga ikvienam, kurš pie-lika roku un darbu kopīgai svētku sajūtas radīšanai, un, kā teica kāds no palīgiem: “Tās ir pavisam citas sajūtas un saviļņo-jums notikumā, ja zini, ka tas ir tapis arī ar manu palīdzību.” Lai katram izdodas to piedzīvot! ◊ Kadrija Mičule

Ķoņu kultūras dzīves organizatore

Pirms 30 gadiem igauņu fotogrāfu uzņemtās Baltijas ceļa fotogrāfijas bija aplūkojamas izstādē

Solidaritātes ugunskurs vienoja Baltijas ceļa atceres pasākuma dalībniekus. Attēlā: draudzīgi sarokojas Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments (no kreisās) un Mulgi pašvaldības vadītājs Imre Jugomäe. Foto: Nora Kārkliņa

4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada augusts (121)

Naukšēnu kultūras nama ansambļi šovasar piedalījās festivālā Leko provincē Itālijā

B eidzot šī diena ir pienākusi kurai tik ļoti gatavojāmies un gaidījām. Šova-sar mēs tiekam uzaicināti uz ZiemeļItāli-ju, kur kalnu pilsētiņā Barzio norisinājās starptautisks dziesmu un deju festivāls “The Rhythm of Sunnuy Lecco ”. Ir 27. jūnija vēla nakts un mēs, Nauk-šēnu „Noktirne” un „Klusie ūdeņi”, plkst. 3.00, tiekamies Rūjienā, kur, mūs sagaida un ceļā ar mums dosies mūsu jaukā gide Jūlija un divi smaidīgi šoferī-ši, Aivis un Ģirts. Esam samiegojušies, satraukti un laimīgi. Iekārtojamies auto-busā. Rencēnos pie mums piebiedrojas mūsu draugi, Sieviešu vokālais ansam-blis „Dedzieda” ar viņu vadītāju Jāni Timermani. Vēl pieturam Valmierā, kur, uzņemam pēdējos ceļa biedrus un viss, ceļojums ir sācies. Pirmajā dienā traucamies caur Lietu-vu un Poliju, pa ceļam šur tur pieturam, lai izlocītu kājas un kaut ko uzkostu. Pa starpai ir arī vingrošana, ko vada mūsu Regīna, tas liek mums atkal sasparoties un ar smiekliem un jokiem ceļš turpinās. Vēlu vakarā mūsu pirmās naktsmājas Polijā . Viesnīca ir jauka un mājīga un mūsu nogurušajiem locekļiem tieši laikā. Pēc spirdzinošā miega un sātīgajām bro-kastīm nākamajā rītā , dodamies ceļā. Otrajā dienā ceļš ir tāls un nogurdi-nošs , laiku īsinām ar grāmatas „ Pino-kio piedzīvojumi ” lasījumu, ko mums priekšā ļoti izteiksmīgi lasa jaukā Ināra. Ir spēles ar minēšanu, uzvarētājam tiek dažādas balvas un Jūlijas stāsti par val-stīm, kur atrodamies, laiks paiet nema-not. Mazliet iebraucam Austrijā un drīz jau Šveicē, paveras pavisam cita aina, parādās majestātiskie Alpu kalni, kas liek mums līdzenuma ļaudīm aiz sajūs-mas pat salekties, gandrīz visiem rokās parādās telefoni un sākas fotografēšana. Skats kas paveras ir fantastiski skaists ,blakus lielajiem kalniem mājas šķiet mazas, mazītiņas un vēl pilis un baznīcas, kas atrodas uz kalnu galiem, nav saprotams kā cilvēki tur tās uzcēluši. Autobusam traucoties tālāk kalnos uz augšu, paliek mazliet baisi, jo lejā paliek pilsētas un ciemi. Serpentīna ceļš ved mūs aizvien augstāk, caur tuneļiem un pāri tiltiem, tad, atkal, ceļš ir tik šaurs, ka jāaizver acis, bet ar acs kaktiņu tomēr visu gribās redzēt, nav nemaz vairāk omulīgi, tas liek elpai aizrauties, dabas varenības krāšņums ir neaprakstāms. Lielā tumsā pēc pusnakts nokļūstam galapunktā, Itālijas pilsētā Leko. Pilsēta atrodas lielā ezera Como krastā, kurš ir trešais lielākais ezers Itālijā. Ezers pēc formas atgādina otrādi apvērstu "Y", katrā no šiem "burta" galiem atrodas pilsētiņas — ziemeļos Koliko, dienvidos - Komo un Leko. Starp šīm pilsētām pa ezeru kursē kuģīši. Mūsdienās šī pilsēta ir īsta tūristu Meka , šeit ir pilns ar smai-dīgiem cilvēkiem , kas bauda skaisto pilsētas ainavu un gardo vietējo dželato jeb saldējumu. Pēcpusdienā dodamies augšā uz kal-nu pilsētiņu Barzio, kur mūs sagaida pasākuma organizatore, smaidīga meite-ne Liene un pasākuma jautrais un atrak-tīvais vadītājs Mārtiņš, norisinās mūsu pasākuma pati burvīgākā daļa, latvieši tikās, lai dziedātu, dejotu un dalītos sa-vās tradīcijās. Itāļi mūs uzņēma silti un ar ovācijām. Svētdien, mūsu ekskursijas ceturtajā dienā mums ir brīvais laiks un mēs pirms koncerta noslēguma daļas doda-mies uz skaistu Alpu kalnu pilsētu Ber-gāmo, kuras centru veido divas daļas.

Città alta jeb augšējā pilsēta ir vēsturis-kais centrs, augstu kalnā izvietota mūs-dienās ekskluzīva viduslaiku apbūve ar cietokšņa mūra sienām. Città bassa - lejas pilsēta - viss, kas nav sagājis sena-jos mūros un kalnā. Kalnā, mēs paceļa-mies ar funikulieru. Nonākam viduslai-ku noskaņās, kuras iespējams apskatīt dažādos mērogos – gan pasēžot St. Ma-ria Maggiore bazilikas vai Doma velvēs, gan izstaigājot šaurās ieliņas un izpētot to detaļas: logu ailas un durvju rokturus, un klauvēkļus. Mūsdienu tūristam šeit tiek piedāvāts viss ko sirds kāro. Atliek spert tikai soli prom no viduslaiku krēs-lainības un pa taisno nonākam picu lei-putrijā, nogaršot vietējā dželaterērijā saldējumu ko var pats samiksēt ar dažā-dām garšām, te ir viss ko cilvēks var vē-lēties, taču laika tam pamaz, vēl noejam garām mūrim, kur var redzēt Città bas-sa - lejas pilsētu, tā ir brīnišķīga ainava, daudzi steidz sasēst uz mūra un iemūži-nāties uz skaistās panorāmas fona. Tad jau pa kāpnēm uz leju un cikāžu mūzikas noreibuši steidzam uz savu autobusu, kas mūs aizvizina atpakaļ uz Barzio. Sākas festivāla noslēguma daļa. Kam seko simpātiju apbalvošana un pēc tam koncerta dalībnieki devās uz lielo, kopī-go fotografēšanos. Ir liels saviļņojums un prieks! Pirmdiena, ir piektā diena ko esam pavadījuši šajā brīnišķīgajā zemē. Šoreiz mums ir paredzēts kalnu pārgājiens uz Piani di Bobbio, organizē šo pārgājienu Liene, vina ir latviete, kas pārcēlusies ar savu ģimeni uz Itāliju, jo patiesi ir iemī-lējusi Itāliju un šīs zemes kultūru. Uz-braucam kalnā ar kalnu vagoniņiem, dodamies iekarot kalnu virsotni Piani di Bobbio, kāds nogāja pusceļu un atgrie-zās, bet, protams netrūka drosmīgo un uzņēmīgo kas izgāja sarežģīto kalnu ta-ku. Pārējie varēja staigāt pa vieglākām

kalnu takām un baudīt vienkāršu atpūtu. Kalnos piedzīvojām gan sauli un vēju, gan negaisu un lietu. Pēc šīs sportiskās pastaigas braucām atpakaļ uz festivāla vietu, lai kopā ar visiem dalībniekiem dejotu, iesaistītu citus sagatavotajās ro-taļās un ceptu īstas Itāļu picas vietējā šefpavāra vadībā. Tā bija, neaizmirsta-ma, kopības un mīlestības pilna diena, ko baudījām no visas sirds. Sestajā dienā esam ceļā uz Milānu, šī pilsēta ir Itālijas modes galvaspilsēta. Pilsēta mūs sagaida ar nežēlīgu karstu-mu, taču ir nosprausti mērķi ko doda-mies iepazīt-fantastiski skaistais, baltais Milānas Doms ir pilsētas simbols. Ka-tedrālē ir daudz interesantu un vēsturis-ku skulptūru un citu apskates objektu. Tāpat vērts uzkāpt pa iespaidīgajām kāpnēm uz katedrāles jumta. Tās fasāde izskatās kā izcakota sievas aube – arkas, tornīši, puķes, statujas, to ir ap 3500! Netālu no Milānas katedrāles atrodas skaistā Vittorio Emanuele II stila galeri-ja, pirms 150 gadiem Itālijas karalis Vik-tors Emanuels II Milānas centrā atklāja Eiropā pirmo segto iepirkšanās galeriju “Galleria Vittorio Emanuele II”, kas ātri ieguva greznākās un modīgākās vietas slavu. Galerijai ir skaists stikla kupols un grīdas seguma mozaīkas centrālajā daļā obligāti jāuztaisa pašbilde! “Galleria Vit-torio Emanuele II” Milānā darbojas arī mūsdienās, un tajā meklējami slavenāko modes zīmolu veikali, kā arī pasaulē vie-nīgā septiņu zvaigžņu viesnīca. Apmeklējam Leonardo da Vinči mu-zeju un ieskatāmies šī dižā renesanses ģēnija radītajos darbos, ir neticami ka tik tālā pagātnē bija cilvēks, kas jau bija izgudrojis tehniku ar ko cilvēks pārvieto-jas šodien. Viņa gleznas zina un pazīst visā pasaulē. Nākamā-Sforzu pils. Cietoksnis-kas savulaik bija pilsētā valdošās Sforcu

dzimtas galma rezidence, šobrīd kalpo par vairāku pilsētas muzeju un galeriju mākslas kolekciju mājvietu. Muzejus laika trūkuma dēļ neapmeklējam, bet, pils ir iespaidīga ,kaut ārpuse ir mazliet drūma un askētiska. Milāna ir kā bišu strops, cilvēku ir daudz, no visām pasaules malām. Ir mazliet skumji atvadīties no šīs lielpilsē-tas, jo daudz kas paliek neredzēts. Bet kādam tieši sirdī paliek doma: “nē - es te noteikti atgriezīšos!” Ir pienākusi diena kad jādodas mājup, kaut gan, šī zeme ir unikāla ar savu vēsturi, klimatu un kalniem, tomēr sirds velk atpakaļ uz mūsu mazo ,līdzeno un dzestro zemi, jo šeit ir mūsu saknes un kultūra. Bet atmiņā paliks mazs mozaīkas gabaliņš, no Itālijas. Arrivederci Italia! Esam ar godu nesuši Naukšēnu novada vārdu pasaulē un ceram, ka arī turpmāk varēsim piedalīties kādā no festivāliem ārpus Latvijas. Milzīgu Paldies sakām Naukšēnu no-vada pašvaldībai un domes priekšsēdē-tājam Jānim Zumentam! Naukšēnu novada Kultūras nama vadītājai Indrai Jirgenai, par atbalstu, sirsnību un skaistu tērpu gādāšanu! Abu ansambļu vadītājai Dignai Gailī-tei, par nesavtīgo ziedošanos un ticību, ka mēs kopā varam būt spēks! Paldies ansamblim “Dedzieda”, kas mūs uzaicināja šajā ceļojumā! Tas, ko tu uztver ar prieku un mīles-tību, noteikti padalīsies savā spēkā un atbalstīs tevi arī turpmāk. Esi pateicīgs visiem un par visu. Un plauksti tur, kur tu esi. Šeit un tagad. Jo nav tevis nekur citur! /Igors Ņemofs/.◊ Ansambļu vārdā Ina Teļšinska

Naukšēnu kultūras nama ansambļi “Noktirne” un “Klusie ūdeņi” festivālā Itālijā

2019.gada augusts (121) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5

N aukšēnu Cilvēkmuzejā vēl līdz 31.augustam apskatāma izstāde “Rūgts!”. Kāzas – laikam, skaistākais notikums dzīvē. Ne visi nodzīvo – līdz nāve mūs šķirs, bet, domājams, skaistas atmiņas vienalga paliek. Tās skudriņas, kas skrien, uztraukums… Šī izstāde izveidota, pateicoties nauk-šēniešu sanestām lietām. Protams, dau-dziem mājās ir kas saglabāts, bet ne visi vēlas to rādīt sabiedrībai. Tas ir arī sa-protams. Katram ir sava privātā telpa: ko grib - to rāda, ko negrib – to nerāda. Pati jaunākā kāzu kleita izstādē redzama no 2016.gada kāzām. Vecākās lietas ir no 1949.gada precībām. Visas šīs lietas ir tik dažādas, katra ar savu stāstu! No 1949.gada precībām sieviete stāsta, ka kāzas kā tādas nav bijušas. Vienkārši apprecējušies, bez svinībām. Bijuši pēc-kara gadi, trūcīgi. Izstādē redzama jaun-am pārim dāvināta austa sega un ēvele, kura nākusi līdzi no tēva. Kopumā izstā-dē redzamas 35 Naukšēnu novada ģime-ņu lietas – piem., uzvalciņš kāzu svinī-bām sunītim (2016.gada precībās); vie-nas dzimtas sieviešu 3 kleitas; kāzu zā-

baciņi, kuri visiem patīk un rada izbrīnu, bet, paskatoties, datumu – 1.februāris, uzreiz viss top skaidrs un pieņemams. Ir romantiski stāstiņi par iepazīšanos; sud-rabkāzām šūta kleita un speciāli, no tā paša auduma, pasūtītas kurpes. Tika sūtītas arī senas fotogrāfijas internetā. Ir redzamas lietas no mātes un meitas kā-zām. Bet ir arī no mātes, meitas un maz-meitas. Šī mazmeita precējās Piksāru baznīcā, ļoti skaisti par to uzrakstot: “Kad man bija kādi desmit gadi, Piksāru baznīcā notika dievkalpojums un mēs ar omi tur bijām. Tajā reizē mani pārņēma totāla pārliecība par šīs vietas unikalitāti un es izdomāju, ka tā būs mana īpašā baznīca un pēc dievkalpojuma omei pa-ziņoju, ka šajā baznīcā es precēšos. Pēc gandrīz 20 gadiem, kad tas kļuva tiešām aktuāli, es nolēmu turēties pie sava lē-muma un, par spīti baznīcas stāvoklim, tur notika mana kāzu ceremonija. Visu nevar uzrakstīt, tas ir jāredz! Nepietiks ar mazu mirkli iziet visam cauri – ir, ko lasīt, skatīt. Mēs, muzejs, sakām lielum lielu PALDIES visiem, kas piedalījās šajā izstādē! Mums, naukšē-niešiem un arī svešajiem, tas bija ļoti interesanti! Kas vēl nav bijis – ja vēl pa-spējiet, atnāciet!◊

Diāna Glušonoka

muzeja vadītāja

Izstāde “Rūgts!”

No izstādes “Rūgts!” Naukšēnu Cilvēkmuzejā

Katru rītu sev uzsmaidi T ā savu tikšanos ar pasākuma apmeklētājiem sāk aktrise, astroloģe Akvelīna Līvmane. Uzsmaidi savam attē-lam spogulī un pasaki, ka kaut ko tik skaistu sen neesmu redzējusi. Akvelīna iesaka biežāk smaidīt un pamazām arī ķermenis un prāts atbildēs ar patiesu pozitīvismu. Nevajag runāt par negāci-jām, tāpēc, ka tas nav tā vērts. Ja kaut kas satraucošs notiks, tas notiks. Runājot par zālēm, tad Akvelīnas zāļu skapītī ir tikai oglīte, plāksteris, briljanta zaļais, ūdeņraža pārskābe. Sa-vas veselības problēmas viņa ir atrisinā-jusi ar tējām, uzlējumiem un zāļu van-nām. Uzturā lietoju visu, ko pati varu pagatavot un izlasa, kas rakstīt uz pro-dukta iepakojuma. 17 gadus sniedzu astroloģijas konsul-tācijas un tad piekusu. Domāju: kāpēc man savos gados jādara tas, ko nemaz vairs negribas. Teātrī man patīk, kinodarbiņi man patīk un aizbraukt ar cilvēkiem satikties

– patīk. Dailes teātrī šobrīd aktrisi var sastapt izrādēs “Smilšu cilvēciņi”, “Purva bērni” un “Balta vārna melnā krāsā”. Beidzamajā lugā aktrisei astoņpadsmit lapaspuses garš teksts no vietas – prak-tiski vienai jānorunā un es to varēju ie-mācīties. Smadzeņu šūnas atjaunojas, tikai jādarbina. Akvelīnas izpildījumā arī dziesma no muzikālās izrādes “Īs(t)a pamācība mīlē-šanā” un Š. Vorena dzejolis par bedri uz trotuāra, kurā ejot mēs iekrītam vairākas reizes, lai saprastu, ka jāizvēlas cits ceļš. Protams, atbildes uz klātesošo jautā-jumiem un iespēja iegādātie Akvelīnas kalendāru 2020. gadam. Sasmēlušies jaunas zināšanas vai atsvaidzinājuši sen zināmās, uzņēmuši pozitīvu enerģijas devu, protams, smai-dīgi pasākuma apmeklētāji devās savās ikdienas gaitās.◊ Sarmīte Praudiņa

Naukšēnu bibliotēkas vadītāja Akvelīna Līvmane tikšanās reizē Naukšēnu bibliotēkā

Foto: Nora Kārkliņa

Par Ķoņu puses rokdarbniekiem priecājas Moizakilā Igaunijā

A tsaucoties Moizakilas amatnieku un izglītības biedrības vadītājas Jutas Jalakas aicināju-mam 3.augustā kuplināt Moizaki-las pilsētas svētku rokdarbnieku izstādi arī ar mūsu čaklo rokdar-bnieču veikumu, ar Aijas Ņefas, Lūcijas Bētakas, Agneses Linmei-jeres-Auniņas, Sandras Lānes, Gunāra Broša, Guntas Krēsliņas, Lienes Siliņas adījumiem, tambo-rējumiem, izšuvumiem tika pār-stāvēti Ķoņu rokdarbnieki. Paldies par atsaucību, ņemot vērā, ka dar-bu savākšanas un izstādes iekārto-šanas uzdevums mums bija jāpa-veic pāris dienās! Īpaši igauņus priecēja izšūtās gleznas, ar šā-diem, pacietību un labu redzi pra-

sošiem rokdarbiem tur aizraujas ļoti maz cilvēku, tāpēc izšūto glez-nu izstāde Igaunijā viesosies līdz pat septembrim. Aizkustinošs ir arī stāsts par Brošu dzimtu – glez-nu izšuvējiem 3 paaudzēs. Savu-laik, esot dienestā armijā, ar izšū-šanu aizrāvies vectēvs Gunārs, kurš šo interesi uzturējis visu atli-kušo mūžu, ikdienā strādājot ļoti atbildīgu un tehnisku darbu, bet vaļasbrīžos izšuvumu bildes veido-jot pēc skaisto padomju laika Asorti konfekšu kastu vāku un citiem attēliem. Kad Gunārs kriet-nos gados devies mūžībā, meita Gunta nolēmusi, ka jāpabeidz tēva iesāktais izšuvums. Pabeigusi… un arī aizrāvusies ar šo nodarbi, dari-not arvien jaunus, krāsu un attēlu

ziņā sarežģītākus izšuvumus. Ta-gad par šo nodarbi ieinteresējusies arī Gunāra mazmeita Liene. Mūs-dienās tos krāšņākus un smalkā-kus toņu pārejās palīdz veidot arī datorā pieejamā rakstu un krāsu izdruku iespēja, tāpēc izšūtos dar-bus no attāluma grūti nesajaukt ar fotoattēliem, tik līdzīgi tie ir. Kopā Brošu dzimta izstādījusi 23 trīs paaudzēs izšūtos darbus, Sandra Lāne piecas savas izšūtās gleznas. Paldies Mudītei Graudiņai par iespēju dzirdēt iedvesmojošo dzimtas aizraušanās stāstu un sa-vākt daļu no visā Latvijā esošajiem Brošu dzimtas darbiem!◊

Kadrija Mičule Kultūras darba organizatore

Ķoņu pagastā

Atsākam veselīgi vingrot

Ķoņos! M ēdz teikt - veselā miesā vesels gars, un arī ot-rādi – ja ilgstoši esam pārdzīvojumos, stresā un dvēse-les sāpēs, arī ķermenim top arvien grūtāk un sāk pie-zagties visādas kaites. Jau kādu laiku Ķoņos, Zirgu pa-sta stacijā, otrdienās sanāk sievas, lai Aleksandras Loč-meles vadībā izvingrinātu ķermeni un noslēguma medi-tācijā nomierinātu ikdienas steigā satraukto prātu. Pēc neliela vasaras pārtraukuma vingrotājas aicina pievie-noties savam pulciņam citas interesentes - tiekamies

Veselīgajā vingrošanā otrdienās, plkst.12.00 Ķoņu pagasta pārvaldes zālītē! Līdzi ņemiet paklā-jiņu gulēšanai un kustībām ērtas drēbes. Kadrija Mičule

Kultūras darba organizatore Ķoņu pagastā

P iecas dienas – no 29.jūlija līdz 2.augustam – bijušajā Ķoņu skolā notika Naukšēnu novada pašvaldības atbalstītā vides nometne 8-12 gadus veciem bēr-niem „Rūjas bebri-3”. Katru gadu no-metnei ir sava tematika. Un šogad vairāk pievērsāmies Latvijā bieži sastopamajam ūdens dzīvniekam – bebram. Līdztekus zināšanām par to, kāds ir bebra dzīves-veids, barošanās paradumi un kāpēc šīs dzīvnieks nevar iztikt bez graušanas, bērni ikdienas norisēs ieguva izpratni arī par cilvēka un dabas ciešo savstarpējo saikni. Savukārt cilvēku savstarpējā sa-skarsmē šīs nometnes pamatlikumi bija – esi laipns, iecietīgs pret citādo, pama-ni, ja kādam vajag palīdzēt! Ka Ķoņu nometnes ir iecienītas, lieci-na daudzu dalībnieku atkārtota ieraša-nās – ceturto, piekto un par sesto gadu. Tas nozīmē, ka pedagogiem katru vasaru jādomā jaunas un jaunas aktivitātes, jo atkārtoties nedrīkst. Katru gadu ir radošie darbi, un tādi bija arī šogad. Bērni gatavoja gan bebra dārgumu trauku, gan groziņu no plast-masas pudelēm, ko bebrs „atradis” upē. Tapa glezniņa no dabas materiāliem, ko paši sameklēja pārgājienā gar jūru. Ar lielu piepūli, bet milzīgu gandarījumu tapa mezglotas rokassprādzes, ko uzdā-vināt ģimenes locekļiem vai sev. Kuri vēlējās, varēja palīdzēt ar nažiem līdz-ināt cepamnūjas, lai vēlāk zem naksnī-gajām debesīm, pacietīgi grozot nūju virs ugunskura, visi tiktu pie ugunskurā pašu ceptas maizes ar ievārījuma pildī-jumu. Sportiskās aktivitātes ir neatņema-ma nometņu ikdienas daļa, un šogad tajās mums lieliski palīdzēja Gundars Putniņš, organizējot stafetes un iemācot arī tādas spēles, kuras bērni varēs spēlēt arī pašu ikdienā. Tradicionālā laivošana notika Rūjas upē, izvēlējāmies maršrutu „Tilts Nauk-šēnos – Rūjienas pilskalns” (paldies vie-tas īpašniekam par iespēju izkāpt krastā iecerētajā vietā). Kā parasti, pārliecinā-mies par to, ka bērni tiešām iemācās saskaņoti rīkoties, un ar „reizē! reizē!” pavadījumu airiem, lielās gumijas laivas itin veikli aizlocījās Rūjas līkumos, ma-zajās plaukstās atstājot sajūtu atmiņu – urā, es atkal protu airēt! Un tie, kam neveicās airēšanā, saņēma brīnišķīgu biedrisku palīdzību no Aijas Ilgas ko-mandas, neļaujot vājākajiem pārāk atpa-likt un zaudēt laivot prieku Jaunums bija pārgājiens gar jūru 13 km garumā. Mūsdienās daudziem bēr-niem ne visai patīk staigāt tādus attālu-mus, kur tad nu vēl, ja iesākumā līst un pūš auksts vējš! Tomēr tieši tādos ap-stākļos, izrādās, var piedzīvot biedru izpalīdzību un radošu izdomu, kā sagla-bāt ķermeņa siltumu. Un kur vēl visas smaržas, horizonts, putnu loki virs gal-vas, ūdens nogludinātie akmens „soliņi”, smilšakmens klinšu arkas, gliemežvāku un olīšu miljoni, Kapteiņa zupa jūras krastā un beidzot sagaidītais saules brī-dis ar peldēšanos un viļņu spēlēm! Tā nav teorija, bet gan īsta kompetenču iz-glītība, kuru bērns iegūst ar nepastarpi-nātu pieredzi. Starp nometnes dalībniekiem daudz bija vietējo bērnu, tomēr arī viņiem vēr-tīgs bija tas, ko piedzīvojām no Naukšē-niem netālu esošajos Kārķos. Sirsnīgā un viesmīlīgā gide Sandra Pilskalne mūs iepazīstināja ar Kārķu baznīcu, dabas taku un tās iespējām izzināt dzīvo dabu, atpūsties, aktīvi darboties un pasportot. Vislielākais pārsteigums daudziem bija vietējā mini zoodārza apmeklējums, kur varēja aplūkot lielu skaitu dažādu šķirņu mājputnu, mini izmēra mājlopiņus, arī

pāvu un poniju. Savukārt saimnieku 15 gadus vecā kucīte sniedza lielisku suņa nesavtīgas mīlestības paraugstundu, un to visvairāk, izrādās, vajadzēja nometnes nemierīgākajiem zēniem, kuri pēc tam bija pats miera iemiesojums... Ikviens varēja sevi pārbaudīt arī naktstrasītē, kas nav obligāta un uz kuru mazākie dalībnieki pirmajā gadā nepa-rakstās, bet ko ar ilgošanos gaida nāka-majā vasarā. Naktstrasīte bērniem sniedz tik daudz dažādu emociju un atzi-ņu, ka mums, pedagogiem, ir skaidrs – tai ir jābūt katru gadu! Nometnes burvība slēpjas daudzās aizraujošās aktivitātēs, to vidū var no-saukt arī diskotēku, kur arī šogad ar pa-šu kabatas lukturīšiem tika radīts gais-mas šovs, savukārt pedagogi tovakar lutināja ar svaigi ceptām kraukšķīgām vafelēm. Sevišķi jauki, ka nometnes ne-dēļā lietus nelija tad, kad devāmies pel-dēt uz mūspuses skaistāko un tīrāko ūdenstilpni – Laņģezeru. Kurš plunčā-jās, kurš pabradāja, kurš peldēja – viss viens! Tie bija lieliski brīži, kad ar visām maņām varēja saprast – vasara ir ar tevi, un tu esi vasarā! Nometnes dalībniekus šogad sagaidī-ja savdabīgs šīsvasaras nometnes totēms- Bebru baļķis, uz kura katrs dalībnieks uzrakstīja savu vārdu kā piederības zīmi Ķoņu nometņu ikvasaras brālībai. Pie totēma notika ikdienišķas apbalvošanas ceremonijas par fizisko veiklību un labu sadarbību komandās, bet tas pieredzēja arī neviltoti sirsnīgus PALDIES brīžus par izpalīdzību un labestību vienam pret otru, dzirdēja stāstnieces Agitas Lapsas vēstījumu par neparasto cilvēku un beb-ru draudzību Pelēkās Pūces grāmatā „Seidžo un viņas bebru piedzīvojumi”, un, tā kā Bebru baļķis ir gana augsts un var tālu redzēt, tas noteikti izlasīja arī bērnu aptaujas anketas par nometnē piedzīvoto. Skaidrs, ka visvairāk tam bija žēl bērnu, kuriem jau šogad bija 12 gadi un kuri rakstīja: „Šī ir mana mīļākā nometne, tikai nākamgad vairs te netik-šu, jo būšu par vecu...” Nometnes pēdējā diena tradicionāli saistīta ar istabu kārtošanu, čemodānu pārskatīšanu, aptaujas anketu aizpildī-šanu, gatavošanos noslēguma pasāku-mam ar pašu veidotu koncertiņu un gar-šu laboratoriju. Ko tas viss nozīmē, zina tikai tie, kas te bijuši! Kad veco Dīķeru parku apskāva neskaitāmu mašīnu ielo-ce, vēl brīdis, un klāt bija šķiršanās laiks ar apkampieniem un solījumiem noteik-ti būt arī nākamgad. Ar sertifikātiem un pašu gatavotajām lietām rokās, draugu telefona numuriem un kārumu pilnām kabatām no skaisti klātā noslēguma svētku galda visi devās mājup – uz Ķoņiem un Naukšēniem, uz Rūjienu un Ādažiem, uz Rīgu un Upes-ciemu, līdzi aizvedot atmiņas par piedzī-voto un uzzināto, sajusto un izdzīvoto. Bet mēs, pedagogi, sev vaicāsim – „Vai tiešām nākamgad atkal?” Jo nometnes sagatavošana prasa lielu laika un spēka, un citu cilvēcisko resursu patēriņu. Mū-su stiprinājumam varētu būt dalībnieces Lauras atziņa pirms kādas gulētieša-nas :”Ziniet, kad izaugšu liela, būšu sko-lotāja, un arī rīkošu naktstrasītes bēr-niem!” Varu tikai apbrīnot savu kolēģu – Sanitas Jirgensones, Aijas Ilgas Ozolas, Ingas Mednes, Aigas Stieres ( un citugad arī Inetas Griško) izdomu un pacietību, spēju iejusties un nezaudēt bērnu sevī, lai atkal un atkal no jauna radītu ikvasa-ras brīnumu- nometni ar sirsnīgu mājas sajūtu un pasaules elpu. Paldies Naukšēnu novada pašvaldī-bai par nometnes finansējumu, mūsu nometņu vadītājai, pieredzes bagātajai

direktorei Aigai - par nometnes idejas turēšanu daudzu gadu garumā, un pa-vārei Edītei par izcilo ēdināšanu! Patei-camies labvēļiem – Ainim Dukuram un z/s Kunturi! Paldies Gundaram Putni-

ņam par brīnišķīgo iekļaušanos nomet-nes darbos! Paldies par atsaucību arī Kasparam Apšem!◊ Agrita Gruzdiņa

6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada augusts (121)

Vasaras nometne „Rūjas bebri 3”

Pie Kutkāju akmens ar nometnes audzinātājām

Ar gumijas laivām jeb raftiem pa Rūjas upes līkločiem

Nometnes dalībnieki Kārķu dabas takā

Foto: Agrita Gruzdiņa, Aija ilga Ozola

2019.gada augusts (121) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7

Notikumi fotogrāfijās

31. jūlijā Valkā notika Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā. Spītējot laika apstākļiem pārliecinošu uzvaru izcīnīja VUGD Vidze-mes reģiona brigādes komanda, kuras sastāvā startēja vairāki nauk-šēnieši. Sieviešu komandu sacensībās disciplīnā ''Izvēršanās no mo-torsūkņa'' uzvarēja VUGD Vidzemes sieviešu komanda. Attēlā no kreisās pirmā rindā -Monika Veselova, Betija Reiziņa, Līga Ratniece, Ineta Blusa-Blusiņa, Evita Puriņa, Žanete Deičmane, Santa Židava. No kreisās otrā rindā -Edvīns Melnis, Sergejs Sereda, Mārtiņš Orskis, Oskars Reiziņš, Miks Rakeckis, Aigars Pulle (Valmieras daļas koman-dieris), Rihards Reiziņš, Edvarts Melnis.

Eva Reiziņa

29. jūlijā Naukšēnu stadionā uz Mamaneta turnīru aicināja dāmas, kuras visu sezonu cītīgi trenējas šajā sporta veidā. Sacensībās piedalī-jās četras komandas. Uzsākoties jaunajai sezonai, viņas labprāt gaidīs visa vecuma dāmas uz treniņiem Naukšēnu sporta hallē.

Gundars Putniņš

Naukšēnu Brīvprātīgie ugunsdzēsēji Juris Laimītis un Aivars Rullis ugunsdzēsības depo ielej betona seguma grīdu. Andrejs Rullis

Skolotāji sporto Naukšēnos 22 . augusta pēcpusdienā Naukšēnu stadionā notika rosība, kopā sanāca skolotāji no Valmieras apkaimes – Mazsalacas, Rencēniem, Kocēniem, Rūjienas un Valmieras. Mērķis visiem viens, dalība Latvijas Izglītības un zināt-nes darbinieku arodbiedrības Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas un Naukšēnu novada vidusskolas orga-nizētajās sporta spēlēs “Ai, jaukā diena, kad jānēsā šorti un, kad tiek piekopti dažādi sporti”. Astoņas komandas gatavas startam, bet vispirms bija jāatrāda mājas darbs – komandas vizītkarte. Cita par citu inte-resantāka, aizraujošāka un azartiskāka. Žūrijai bija ko padomāt pirms likt savu vērtējumu. Sīvā konkurencē divas pirm-ās vietas – Valmieras Viestura vidussko-lai un Kocēnu pamatskolai, otrā vieta Valmieras sākumskolai, bet trešā vieta Rūjienas pilsētas speciālās pirmsskolas izglītības iestādei “Vārpiņa”

Sportiskās aktivitātes vairāk orientē-tas uz prātu, izdomu un atjautību. Kopā deviņas disciplīnas un noslēgumā Lielā stafete. Tā nu ikviens varēja izmēģināt veiksmi šādās aktivitātēs - Cauruļu bob-slejs, Olimpiskie apļi, Slēptie vārdi, Trij-

stūru mīkla, Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko, Nūju volejbols, Fermera skrējiens, Lecam pa vecam, lecam pa jaunam un Gumijas stiepšana. Stadionā valdīja sportiskais gars, cīņas spars un jautrība. Spraigā cīņā par uzvarētājiem kļuva Valmieras Viestura vidusskola, otrā vietā Kocēnu pamatskola, bet trešā vietā Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”. Kopā pavadīta sportiska, atraktīva un piedzīvojumiem bagāta diena. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās šo svētku orga-nizēšanā. Paldies par atbalstu Naukšēnu novada pašvaldībai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājai Zintai Ir-bei.◊ Teksts un foto Inga Gaile

Naukšēnu novada vidusskolas Arodbiedrības priekšsēdētāja

Skolotāju sporta spēļu organizatori Naukšēnu novada vidusskolas kolektīvs

21. augustā Priekuļu novada Liepas muižā tika apbalvoti Vidzemes stāsti 2019. No Naukšēnu novada šogad tas bija uzņēmums SIA “Jaunlambikas”. Attēlā: Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības pa-domes priekšsēdētājs Hardijs Vents pasniedz apbalvojumu uzņēmē-jam Andrim Ziemanim.

Naukšēnu Novada Vēstis Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums

Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247

«Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: dome@naukseni.lv

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts info@naukseni.lv

Iespiests SIA “Valmieras tipogrāfija Lapa” Raiņa iela 6, Valmiera

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informā-cija netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jānosūta uz e-pastu info@naukseni.lv, jānodod Naukšēnu novada pašvaldības sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada augusts (121)

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 22.jūlija līdz 23.augustam reģistrēta mirusī:

Rasma Ievīte - 87 gadi

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 22. jūlija līdz 23. augustam reģistrēti: Viens jaundzimušais un viena laulība

PASĀKUMI

• 1. septembrī nāc un pavadi jautri dienu pirms skolas: - plkst. 13.00 aiz Naukšēnu kultūras nama Zinātniskā teātra Laboratorium.lv

zinātnisko eksperimentu šovs. - plkst. 14.00 aiz Naukšēnu kultūras nama Putu balle bērniem. - plkst. 18.00 parkā pie Naukšēnu doktorāta Lāzertags. Lai pasākums notik-

tu nepieciešami vismaz 10 dalībnieki. Pieteikšanās līdz 1. septembra plkst. 12:00, zvanot 20212466 (Gundars). Dalības maksa: 1 h – 5 EUR, 2h – 10 EUR, 3 h – 15 EUR. Spēlei nav vecuma ierobežojuma. • No 2. septembra līdz 11. oktobrim Ķoņu pagasta pārvaldes zālē Baibas

Dālbergas izstāde "Mans noķerto mirkļu prieks". •No 4. septembra - 31. oktobrim Naukšēnu Cilvēkmuzejā apskatāma mi-

ni ekspozīcija par Naukšēnu muižas vēsturi caur fotogrāfijām un albu-miem. Ieeja bez maksas. • 7. septembrī aicinām doties pārgājienā pa Jēču dabas taku kopā ar

ģeologu Daini Ozolu. Taku iziesim aptuveni 7 km garumā pa apli, atgriežoties sākumpunktā. Pulcēšanās pie Naukšēnu Cilvēkmuzeja plkst. 12:00, lai kopīgi aiz-brauktu līdz takas sākumpunktam. Ģērbties atbilstoši laikapstākļiem, rēķinoties ar neskartu dabu, iešanu NE pa koka laipām! Noslēgumā pikniks! Sīkāka infor-mācija un pieteikšanās uz vietu autobusā līdz 5.septembrim pa telefonu: 26452037 (Naukšēnu Cilvēkmuzejs). Bez maksas pasākums. • No 9. septembra - 4. oktobrim Naukšēnu bibliotēkā izstāde “Klaunu

figūras un lelles” no alojieša Jāņa Birkmaņa privātkolekcijas. • 18. septembrī plkst. 18:00 Naukšēnu bibliotēkā Dzejas dienas - dzej-

niece Linda Tīmane un mūziķi Kaspars Tīmanis, Daiga Petkeviča un Normunds Jakušonoks. • 20. septembrī plkst. 18:00 Sarunu vakars neformālā gaisotnē kopā

ar bijušo naukšēnieti Kristīni Lasmani. Ieeja bez maksas. • 22. septembrī par godu Saules kaujai un piesaucot baltu vienību, pilskal-

nos un citās vēsturiski nozīmīgās vietās kā vienības zīme tiek iedegtas ugunis. Baltu vienības dienā Naukšēnu muižā plkst. 18:00 uzstāsies Valmieras Kultūras centra “Etno Kokļu kopa”. Pēc koncerta aicinām lāpu gais-mās kopīgi doties uz Kābeles pilskalnu, pa ceļam uz Kābeli ieklauso-ties leģendās, stāstos. Kābeles pilskalnā Baltu ugunskura iedegšana, siltas zu-pas katls. Pasākums bez maksas. Uz Kābeles pilskalnu ar auto nebraucam, tikai ar kājām! Auto var atstāt pie Naukšēnu muižas vai braucot apkārt, pie baronu kapli-čas. Sīkāka informācija pa telefonu: 26452037 (Naukšēnu Cilvēkmuzejs). • 26. septembrī Naukšēnu bibliotēkā tematiska nodarbība Naukšēnu

novada vidusskolas sagatavošanas grupas audzēkņiem “Notikums me-žā”.

....deg pīlādži un visiem rāda ceļu, un katram savs līdz galam jānoiet. (O.Vācietis) Patiesa līdzjūtība Jāņa Pētersona tuviniekiem, pēdējā gaitā viņu pavadot.

SIA “Naukšēni” kolektīvs

Mamaneta kolektīvs aicina savā kompānijā jaunas dalībnieces. Treniņi notiek pirmdienu un trešdienu vakaros plkst. 19:00. Vasaras sezonā Naukšēnu stadionā, pārējā laikā Naukšēnu sporta hallē.

Naukšēnu novada vidusskolas trenažieru zāles pieejamība apmeklētājiem no 2. septembra, vingrošanas

nodarbības sāksies no 5.septembra Pirmdienās • 17:45 – 18:45 Ārstnieciskā vingrošana (D. Lāce). Dalības maksa 2.50 EUR. • 19:00 – 21:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam. Trešdienās • 18:00 – 21:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam. Ceturtdienās • 17:45 – 18:45 Ārstnieciskā vingrošana (D. Lāce). Dalības maksa 2.50 EUR. • 19:00 – 21:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam. Piektdienās • 18:00 – 20:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam.

Otrdienās, sestdienās, svētdienās zāle slēgta.

Spiežu ābolu, bumbieru, cidoniju, aroniju, ķirbju u.c. sulu. Nepiecie-šamības gadījumā nodrošina transportu. Iespējams pašiem sulu nokarsēt. Tālr:29341265 (Valters).

Vēl jāieliek ceļasomā Kāds sapnis, ko piepildīt, Un kāda iesākta doma Par to, kas būšu es rīt. Lai sakrātā saules gaisma Man palīdz ik dienu, ik brīdi No iesāktā nenovērsties Un vienmēr teikt možu "labrīt!". Sveicam jaunajā mācību gadā Naukšēnu novada skolēnus,

viņu vecākus, pedagogus, skolas darbiniekus un studentus! Lai izdodas sasniegt izvirzītos mērķus, rast prieku un gūt gandarījumu par padarīto un sasniegumiem!

Naukšēnu novada domes un pašvaldības vārdā priekšsēdētājs

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība pārdod īpašumā esošos kultūras na-ma krēslus - 440 gabalus par cenu 1 EUR gabalā (ieskaitot PVN). Krēsli lietoti, blokos pa 4, 5, 6, 8, un 11 krēsliem. Pārdošanā līdz 13. septembrim. Sīkāka informācija pa tālr: 29438652 (Indra).

Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku, Ar atvasaras lietus staru sev blakus Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm. 2. septembrī plkst. 10.00 aicinām uz Zinību dienas pasākumu Naukšēnu novada vidusskolā.

Transporta nepieciešamības gadījumā, lūgums iepriekš zvanīt pa tālr. 26490058 (direktores vietniece I.Gaile)

Naukšēnu novada pašvaldības atbalsts jauno mācību gadu uzsākot

Straujiem soļiem ir atnācis jaunais mācību gads un vēl var paspēt iegādāties visu nepieciešamos skolas piederumus. Sociālais dienests izsniedz dāvanu kartes kā katru gadu bērniem: - no daudzbērnu ģimenēm; - bērniem no ģimenēm, kurām noteikts trūcīgas ģimenes statuss; - bērniem , kuri uzsāk mācības Naukšēnu novada vidusskolas 1.klasē; - ģimenēm, kurās 2 vai vairāk skolēni mācās Naukšēnu novada vidusskolas 2. - 12.klasē un dzīvesvieta deklarēta Naukšēnu novadā. Līdzi ņemt izziņu no skolas, kas apliecina, ka bērns mācās . Dāvanu kartes varēs saņemt līdz 2019.gada 30.septembrim.◊ Aleksandra Ločmele Sociālā dienesta vadītāja

Mani saule sasildīs dziļāk, Puķu smarža man tuvāk tiks. Un man tieši uz sirds zeme mīļā Savu ziedošo roku liks. (Ā.Elksne) Pateicībā par kopīgiem darba gadiem, skumstam kopā ar agronomes Birutas Brokānes meitām un mazbērniem, viņu Zemes mātei atdodot.

SIA “Naukšēni” kolektīvs