Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts3Rîgas Apriòía Avîze

Mazie bçrni bija pârsteigti par Lieldienu zaía atnestajâm olâm, kurasbija nokrâsotas zilas un zaïas.

Berìi, Langstiòi, Baltezers, Bukulti, Priedkalne, Upesciems, Garkalne, Makstenieki, Ziemeïnieki, Sunîði 2005. gada marts

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

No 21. lîdz 23. martam Ber-ìu pamatskolâ darbojâs skolasdarba izvçrtçðanas komisija trîscilvçku sastâvâ. Pçc skolas darbaprezentâcijas un trîs dienu vispu-sîgas pârbaudes komisija pieòç-

Berìu skola akreditçta lîdz 2010. gadamma lçmumu: akreditçt skolu unpamatizglîtîbas programmu lîdz2010. gadam. Esam ïoti gandarîtipar mûsu ieguldîtâ darba novçr-tçjumu. Paldies visiem, kas lîdz-darbojâs un atbalstîja, pateicamies

pagastam par ieguldîto finansçju-mu un jaunajai pagasta priekðsç-dçtâjai Aelitai Veipai par labajiemvârdiem skolas prezentâcijâ.

Berìu pamatskolas vârdâ –Inta Bredika

Garkalnes pagasta padome paziòo, ka saskaòâar likumu “Par tiesas piesçdçtâju vçlçðanâm” tiekrîkots Siguldas tiesas un Rîgas apgabaltiesas tie-su piesçdçtâju konkurss. Konkursa kârtîbâ tiks iz-vçlçtas piecas vietas Siguldas tiesai, viena – Rî-gas apgabaltiesai.

Pretendentiem lûdzam pieteikties no 2005. gada1. lîdz 29. aprîlim Garkalnes pagasta padomes kan-celejâ. Sîkâka informâcija pa tâlr. 7800918.

Otrajâs Lieldienâs kultû-ras namâ “Berìi” bçrni kopâar Valmieras teâtra aktieriemmçìinâja noskaidrot, kurðLieldienu rîtâ nes olas – za-íis vai pastnieks.

Uz ðo âíîgo jautâjumu atbil-de bija jâmeklç izrâdç “Lieldie-nu zaía brînums”. Tâs dalîb-nieki – melnâ pîle, câlis un tru-sis Trolejbusis – centâs izdibi-nât, kurð no rîta nes olas. Sâ-kumâ viòi domâja, ka Lieldie-nu zaíis ir tikai izgudrojums,bet pçcâk saprata, ka olas past-

Svçtku brînums

nieks nemaz nevar nest, jo vi-òam svçtdienâ, kad svinamasLieldienas, ir brîvdiena. Tâlabizrâdes personâþi vienojâs:Lieldienu zaíis tomçr pastâv.Jaukajâ un mûsdienîgajâ uzve-dumâ tika iesaistîti arî bçrni –viòi varçja dziedât, minçt mîk-las un atkârtot tradicionâlosLieldienu ticçjumus. Savukârtpçc izrâdes trusis Trolejbusis arsavu komandu mazos ieprieci-nâja, ejot rotaïâs un dalot da-þâdus saldumus.

Sindija Martinova

Sindija Martinova

Zaïajâ ceturtdienâ, tie-ði pirms svçtku brîvdienâm,olu cîòâs un citâs izdarîbâstika iesaistîti Garkalnes pa-matskolas mazâkie bçrni.1. – 4. klaðu skolçni skatî-jâs fragmentu no teâtra iz-râdes un aktîvi piedalîjâsdaþâdâs spçlçs un rotaïâs.

Pasâkumu ar tautas dzies-mâm un Lieldienu ticçjumiematklâja skolotâja Anita Strode,kura bija ìçrbusies zaíu mâtestçrpâ. Pçc tam sekoja jautra de-ja, kuru izpildîja lînijdejotâjupulciòa dalîbnieki. Mazâko ska-tîtâju sajûsmu izsauca teâtra

Lieldienas Garkalnes skolâ

pulciòa demonstrçtais fragments no iz-râdes “Rasa – debesu princese”, kuru ie-studçjusi reþisore Mâra Taranda. “Uz-vedums vçl top, tâpçc parâdîjâm tikaifragmentu – ainu ar zaíi. Izrâdi kopu-mâ varçs redzçt maijâ, Mâtes dienâ,”“GV” pastâstîja teâtra reþisore Mâra Ta-randa.

Tâlâk sekoja jautras izdarîbas arolâm, kuras katrs bija paòçmis lîdzi. Krâ-sainâs oliòas varçja sist, ðûpot, ripinâtpa reni un pçc tam, protams, apçst. Bçr-ni ieskandinâja Lieldienas ar dziesmâm,spçlçm un ðûpoðanos, jo visi zinâja, katikai tâ var izpildît Lieldienu ticçjumusun lîdz nâkamajiem svçtkiem dzîvotpriekâ un laimç.

Olu kaujâs uzvar stiprâkais.

Fragments no izrâdes “Rasa – debesu princese”.

Lieldienu ticçjumiLieldienu ticçjumi

Lieldienu sestdienâ visâm saimniecçm jâvâra olas, tad nâ-kamajâ gadâ varçs labi satikt ar saimi un kaimiòiem.

Kad pâriet Lieldienas, tad iesâkas silts laiks.

Lieldienu rîtâ jâsalasa skaidiòas, tad tâs pârvçrðas par naudu.

Lieldienu naktî redzçtie sapòi piepildâs.

Lieldienu rîtâ jâpurina âbeles, lai vasarâ bûtu daudz âbolu.

Lieldienâs, olas vârot, nedrîkst pûst uguni, jo tad olas plîst.

Lieldienâs vajag daudz ðûpoties, tad visu gadu nenâks miegs.

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts 4 Rîgas Apriòía Avîze

GARKALNES VÇSTIS

Sindija Martinova

Mçs visi viòu iepazi-nâm, vadot pasâkumuspensionâriem, bçrniem,skolçniem un pieaugu-ðajiem. Viòa vienmçr bi-jusi smaidîga un staro-joða. Tagad Aelita Vei-pa ir mûsu pagastapriekðsçdçtâja. Sevi uz-skata par ìimenisku cil-vçku, kam patîk aktivi-tâtes.

“GV” piedâvâ nelie-lu sarunu ar pagastapriekðsçdçtâju, kurâ at-klâjam viòas emocijaspar atnâkuðo pavasari,kas atnesis tik daudz ne-gaidîta...

– Kur esat mâcîjusies?– Studçju Daugavpils Peda-

goìiskajâ institûtâ, apguvu mû-zikas pedagoìiju. Studiju laiksbija ïoti skaists, tâs, ðíiet, ik-vienam ir viskrâðòâkâs atmi-òas... Maìistra grâdu izglîtîbaszinâtnçs ieguvu, studçjot Liepâ-jas Pedagoìijas akadçmijas Te-orijas un vçstures fakultâtç.

– Kura bija jûsu pirmâdarbavieta?

– Strâdât sâku jau studijugados. Tepat Berìu pamatsko-lâ desmit gadus nostrâdâju parmûzikas pedagoìi.

– Kâ nokïuvât pagasta pa-domç?

– Vienmçr esmu bijusi ak-tîva. Kâ jau visi studenti, arî esgribçju sevi pârbaudît, mçìi-nâju strâdât ne tikai skolâ, betarî veikt kultûras darba orga-nizatores pienâkumus Garkal-nes pagasta padomç. Toreizstrâdâju amatu apvienoðanaskârtîbâ. Organizçju pasâkumusun nemanot sapratu, ka tas irmans aicinâjums. Protams,pienâca brîdis, kad bija jâizvç-las, jo Garkalnes pagasta pa-domç strauji pieauga darba ap-joms. Lçmumu nenoþçloju, joesmu daudz mâcîjusies, iegu-vusi labu kolektîvu un iespçjuradoði izpausties. Pçc laikakïuvu arî par sporta darba or-ganizatori, un tâ ieguvu ïoti ga-ru un svarîgu nosaukumu –Garkalnes pagasta padomes kul-tûras un sporta darba organiza-tore. (Smejas.) Ðajâ amatâ no-strâdâju piecus gadus, tâpçc no-lçmu pieòemt izaicinâjumu unkandidçju uz deputâta amatu.

– Kâdas bija izjûtas, kadsapratât, ka esat ievçlçtajaunajâ sasaukumâ?

– Vçlçðanu dienâ biju visaimierîga, bet naktî, kad kïuva zi-nâmi provizoriskie vçlçðanu re-zultâti, samulsu. Nâkamajâsdienâs, kad biju apradusi ar do-mu un oficiâlie rezultâti apstip-rinâja, ka esmu ievçlçta jaunajâsasaukumâ un turpmâkos èetr-us gadus man bûs iespçja pie-

Ìimeniskâ priekðsçdçtâja

dalîties padomes svarîgo jautâ-jumu lemðanâ, ap sirdi palikasilti un jauki. Iestâjâs neaprak-stâma sajûta, domâs pateicosikvienam vçlçtâjam un vçlâk arîdeputâtiem, kuri uzticçja pagas-ta padomes vadîtâjas amatu.

– Kâdas emocijas ir ðo-brîd?

– Esmu kïuvusi nosvçrtâka,tikai tagad apzinos, kâdu atbil-dîbas nastu esmu uzòçmusies,bet darbs mani nebaida. Jau ag-râ bçrnîbâ vecâki mani stingriskolojuði, esmu darbspçjîga.Saprotu, ka daudz jâmâcâs, jâ-zina likumi un jâdara viss, laidarbs ritçtu raiti. Daudz atka-rîgs no dienas plânojuma, nospçjas sevi organizçt un ieliktrâmjos. Pozitîvais ðajâ emoci-ju gammâ ir tas, ka pazîstu pa-domes darbiniekus, pie viòiemvaru konsultçties par jebkurujautâjumu. Saviem darbinie-kiem uzticos un zinu, ka ar vi-òu atbalstu varçðu pilnîbâ ie-saistîties procesos un vadît pa-gasta padomes darbu – strâdâtikviena garkalnieða labâ. Bet ta-gad no sirds varu atzîties: ir grû-ti!

Bûs man vçl viens izaicinâ-jums, ar kuru jâtiek galâ, un tasir pozitîvi, jo tâdçjâdi attîstâscilvçka domâðana un koncen-trçðanâs spçja. Esmu pateicîgapar ðo iespçju!

– Kâ vçrtçjat iepriekðçjâpriekðsçdçtâja darbu? Ko noCîruïa kunga mâcîsieties?

– Vecâki man ir iemâcîjuði

cienît katra padarîto. Kârlis Cî-rulis ilgus gadus bijis ievçlçtspar pagasta padomes priekðsç-dçtâju, un tas vien liecina, kavçlçtâji novçrtç viòa darbu unzinâðanas. Cîruïa kungs bijismans darba devçjs 15 gadus.Ðajâ laikâ vçroju viòa spçju sa-liedçt kolektîvu, bût prasîgam,nezaudçjot cilvçcîbu, bût sva-rîgos amatos, saglabâjot vien-kârðîbu – tâs ir îpaðîbas, kasraksturo viòa personîbu. Domâ-ju, ir lietas, kuras no Cîruïakunga mçs varçtu mâcîties. Pa-domes darbs turpinâs viòa ie-sâkto un papildinâs ieceres. Pa-teicos, ka viòð pagastu sakârto-jis tâ, lai man bûtu viegli turpi-nât strâdât. Laiks nestâv uz vie-tas, viss strauji attîstâs, un mû-su uzdevums ðim attîstîbas vil-cienam skriet pa priekðu vailîdzâs, ne iepakaï. Garkalnç irlieliska bâze un labi veidotsdarbs, tas nozîmç, ka mçs arîturpmâk ðim vilcienam nepa-gurstot varçsim skriet papriekðu.

– Vai ìimene atbalsta jû-su ievçlçðanu, jo zinâms, kapriekðsçdçtâja jûs bûsiet visudiennakti, nevis tikai astoòasdarba stundas?

– Lçmumu par kandidçðanupieòçmu ar ìimenes atbalstu.Viòi mani uzmundrina un ie-droðina arî ðobrîd. Atceros Cî-ruïa kunga vârdus: par priekð-sçdçtâju viòam vajadzçja kïûttad, kad bçrni jau paauguðies.Mani mîïie ir jau lieli, viòi prie-

Garkalnes pagasta padomes priekðsçdçtâja Aelita Veipa Lieldienu pasâkumâ kâ namamâte mazajiem svçtku svinçtâjiem no pîta groza dalîjaðokolâdes garausîðus.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

câjas par mani. Jâ, priekðsçdç-tâjas amats uzliek zinâmu slo-gu, bet ar to laika gaitâ jâtiekgalâ. Jâstrâdâ, un viss bûs kâr-tîbâ!

– Cik liela ir jûsu ìimene?– Esam èetri. Manu vîru

sauc Modris. Mums ir meitaArnita un dçls Kaspars. Vi-òiem ir 15 un 12 gadu. Abi bçr-ni ir ïoti aktîvi. Arnita dziedRîgas Skolçnu pils meiteòu ko-rî “Rîga”. Izbraukâtas daudzasvalstis, dziedâts svarîgos kon-kursos. Savukârt dçls dejo de-ju kolektîvâ “Uguntiòa”. Viòðir iekïauts pamatsastâvâ, unkolektîvs piedalâs ne tikai Vis-pârçjos dziesmu un deju svçt-kos, bet arî starptautiskos dejufestivâlos. Man ir patiessprieks, ka bçrni izkopj savudzîves redzçjumu un iesaistâsaktivitâtçs. Pie ìimenes no-teikti jâpiemin arî mîlule Min-ce. Kaíene ir liela un pûkaina,visi viòu lutinâm.

– Kâ pavadât brîvo laiku?– Kad vien tas iespçjams,

kopâ ar ìimeni ceïojam. Tiemnav jâbût tâliem un krâðòiemceïojumiem, jo tepat Latvijâ irneticami skaisti. Esam aktîvilauku tûrisma piekritçji, patîkvelosipçdu izbraucieni ar teltîmun tamlîdzîgas aktîvas nodar-bes.

Viens no maniem hobijiem,kas pâraudzis dzîvesveidâ, irdziedâðana. Jau 17 gadu esmusievieðu kora “Dzintars” sastâ-vâ. Izpildâm daþâda stila mû-

ziku, piedalâmies konkursosun, pateicoties mûsu panâku-miem, tuvâkas un tâlâkas val-stis esam izbraukâjuði un pie-dziedâjuði. Jâatzîstas, ðâ gadasâkumâ mçìinâjumus reizçmarî kavçju, bet esmu sev noso-lîjusies tuvâkajâ laikâ atkal sa-òemties un kïût par priekðzîmî-gu dziedâtâju.

Vasarâ man ïoti patîk ruði-nâties piemâjas dârziòâ. Tur varatrast ne tikai skaistas puíes,bet arî dârzeòus. Ar vislielâkoprieku mâjiniekiem pasniedzupaðas sarûpçtus dârzeòus, aug-ïus un ogas.

Kâ jau minçju, esmu ìime-nes cilvçks, mani priecç ikvie-na lieta, ko mçs varam darîtkopâ.

– Ko vçlçsiet sava pagastaiedzîvotâjiem un darbinie-kiem?

– Daudz ir padarîts iepriek-ðçjos gados, bet laiks nestâv uzvietas – mums priekðâ vçldaudz darâmâ. Mums visiem –gan iedzîvotâjiem, gan pado-mes darbiniekiem! Bûsim aktî-vi un atsaucîgi. Tagad, kad nâkpavasaris un vasara vairs navaiz kalniem, gribçtu, lai pagas-ta teritorija ir skaista un saulesapspîdçta. Rûpçsimies katrs parsavu dârziòu un ceïa maliòu,nepaiesim garâm papîram undarîsim visu, lai mûsu mâjas,mûsu pagasts bûtu viskaistâkaisun labâkais. To arî novçlu ie-dzîvotâjiem un darbiniekiem.Lai veicas jums un mums!

AELITAVEIPA

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts5Rîgas Apriòía Avîze

GARKALNES VÇSTIS

Garkalnes pagastâ ir 3079balsstiesîgie iedzîvotâji. Ðâgada paðvaldîbu vçlçðanâspiedalîjuðies 1607 pagastaiedzîvotâji.

Aprçíinot balsojuma rezultâ-tus, vçlçðanu komisija informç-ja, ka vçlçðanâs uzvarçjusi par-tija “Jaunais laiks” (JL). Par vi-òiem nobalsojuði 846 balsstiesî-gie iedzîvotâji, un tas viòiem dodèetras vietas jauno deputâtu vi-dû. Otrajâ vietâ palika “Rîgas ap-riòía novadu apvienîba”(RANA), kas saòçma 319 balsisun divas deputâtu vietas. 309 bal-sis tika atdotas par “Zaïo un Zem-nieku savienîbu” (ZZS) – arî vi-òiem divas vietas deputâtu rindâs.Par partiju “Jaunais centrs” (JC)nobalsoja 133 cilvçki, dodot ie-spçju vienam cilvçkam iekïautiesjaunajâ deputâtu sarakstâ.

No JL turpmâkos èetrus ga-dus paðvaldîbâ strâdâs OïìertsLejnieks (atzîmçts ar “+” 182, ar“-” 98, nav nekâdu atzîmju 339balsoðanas biïetenos), Elga Lie-piòa (atzîmçts ar “+” 242, ar “-”

Mûsu izvçle vçlçðanâs

75, nav nekâdu atzîmju 302 bal-soðanas biïetenos), Aelita Veipa(atzîmçts ar “+” 148, ar “-” 73,nav nekâdu atzîmju 398 balso-ðanas biïetenos) un Leontîne Sei-le (atzîmçts ar “+” 264, ar “-”100, nav nekâdu atzîmju 255 bal-soðanas biïetenos). No JC – Ju-ris Silovs (atzîmçts ar “+” 52, ar“-” 9, nav nekâdu atzîmju 30 bal-soðanas biïetenos). No RANA –Pçteris Salenieks (atzîmçts ar “+”124, ar “-” 52, nav nekâdu atzîm-

ju 90 balsoðanas biïetenos) unAivars Jurjâns (atzîmçts ar “+”43, ar “-” 34, nav nekâdu atzîm-ju – 189 balsoðanas biïetenos).No ZZS – Mârtiòð Gunârs Bau-ze-Krastiòð (atzîmçts ar “+” 80,ar “-” 41, nav nekâdu atzîmju108 balsoðanas biïetenos) un Ed-gars Treibergs (atzîmçts ar “+”44, ar “-” 37, nav nekâdu atzîm-ju 148 balsoðanas biïetenos).

Sagatavojusi SindijaMartinova

Vçlçðanu iecirknî aiz aizslietòiem pabija 1607 vçlçtâji – vairâk nekâ pusebalsstiesîgo pagasta iedzîvotâju.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

Sindija Martinova

16. marta pçcpusdiena bi-ja vçsturisks mirklis Garkal-nes pagastam – pçc vçlç-ðanâm kopâ pulcçjâs jauniepagasta deputâti, viòiem bijajâizvçl pagasta padomespriekðsçdçtâjs.

“Ap plkst. 5.00 beidzâm apko-pot vçlçtâju balsis. Ðî vçlçðanu rei-ze bija îpaða ar to, ka iedzîvotâjibalsoja “par” vai tieði pretçji – svît-roja personu uzvârdus no saraksta.Sen tik daudz krustiòu un svîtro-jumu nebijâm redzçjuði,” pirms sç-des jaunajiem deputâtiem pastâs-tîja vçlçðanu komisijas priekðsçdç-tâjs Laimnesis Bruìis. Bijuði arî tâ-di biïeteni, kuros izsvîtroti visi kan-didâti, atstâts tikai viens. Vçlçða-nu komisijas vârdâ Laimnesis Bru-ìis deputâtiem vçlçja veiksmi turp-mâkajâ darba cçlienâ.

Pçc tam sekoja smagais iz-ðíirðanâs brîdis – deviòiem depu-tâtiem bija jâievçl padomes vadî-tâjs. Partija “Jaunais laiks” (JL),kas vçlçðanâs ieguva èetras depu-tâtu vietas, priekðsçdçtâja kandi-

Vadîbas ievçlçðana – spraigs brîdis

datûrai izvirzîja Aelitu Veipu. JLviedoklim pievienojâs “Zaïo unZemnieku savienîba” (ZZS)(jaunajâ sasaukumâ ievçlçti divideputâti), kâ arî “Jaunâ centra”(JC) pârstâvis Juris Silovs, kurðir vienîgais partijas pârstâvis jau-najâ sasaukumâ. “Rîgas apriòíanovadu apvienîba” (RANA) (sa-saukumâ – divas vietas) parpriekðsçdçtâju turpmâk vçlçjâsredzçt Pçteri Salenieku. Kandidâ-tu izvirzîðanai sekoja aizklâtaisbalsojums. Ar astoòu balsu pâr-svaru par padomes priekðsçdçtâ-ju tika ievçlçta Aelita Veipa. “Tasir kaut kas neaptverams!” bijapirmie viòas vârdi, kuriem seko-ja pateicîba par izrâdîto uzticîbu.

“Ceru, mûsu sadarbîba bûsveiksmîga un darba gaitâ aizmir-sîsim partiju piederîbu, bet strâdâ-sim viena mçría labâ – lai attîstîtuGarkalnes pagastu,” sacîja Veipaskundze.

Pçc tam deputâti balsoja par di-viem priekðsçdçtâjas vietniekiem.Neatbrîvotâ vietnieka amatâ turp-mâk strâdâs ZZS lîderis MârtiòðGunârs Bauze-Krastiòð, bet atbrî-votâs vietnieces funkcijas uzticç-tas Elgai Liepiòai (JL), lîdzðinçjaipriekðsçdçtâja vietniecei.

Sçdç deputâti nolçma, ka turp-

mâk padomç darbosies trîs komi-tejas: Finanðu komiteja, Attîstîbaskomiteja un Izglîtîbas, kultûras, so-ciâlo jautâjumu un sabiedriskâskârtîbas komiteja. Tajâs darbosiesðâdi deputâti:

Finanðu komitejâ: priekðsçdç-tâja Aelita Veipa (JL), locekïi: Oï-ìerts Lejnieks (JL), Juris Silovs(JC), sekretârs – padomes darbi-nieks, ekonomists Ritvars Grîviòð.

Attîstîbas komitejâ: priekðsç-dçtâjs Aivars Jurjâns (RANA), lo-cekïi: Edgars Treibergs (ZZS), Pç-teris Salenieks (RANA), OïìertsLejnieks (JL), sekretâre – padomesdarbiniece, bûvinspektore RitaKlusa.

Izglîtîbas, kultûras, sociâlo jau-tâjumu un sabiedriskâs kârtîbaskomiteja: priekðsçdçtâja Elga Lie-piòa (JL), locekïi: Mârtiòð GunârsBauze-Krastiòð (ZZS), LeontîneSeile (JL), Pçteris Salenieks(RANA), sekretâres – padomesdarbiniece, kultûras darba organi-zatore un Sociâlâ dienesta vadîtâ-ja Silvija Putnika.

Balsojot deputâti nolçma, kakomitejas sanâks kopâ katras ne-dçïas treðdienâ. Savukârt doku-menti, kas nepiecieðami protoko-lu sagatavoðanai, jâiesniedz nedç-ïu pirms padomes sçdes.

Partijas “Jaunais laiks” pârstâvisOïìerts Lejnieks, kurð balsojumâpar priekðsçdçtâja kandidâtu bijaiekïauts vçlçðanu komisijâ, lasotprotokolu, paziòo, ka gandrîz vien-balsîgi uzvarçjusi viòa partijasbiedre Aelita Veipa.

Jauno priekðsçdçtâju Aelitu Veipu sveic vçlçðanu komisijas priekðsçdç-tâjs Laimnesis Bruìis.

� Atklâti balsojot, deputâtiuz nâkamajiem èetriem gadiematkârtoti par Garkalnes pagast-tiesas priekðsçdçtâju ievçlçjalîdzðinçjo tâs vadîtâju SilvijuStalidzâni. Par pagasttiesas lo-cekïiem ievçlçja Maiju Bajaru-nieni, Laimnesi Bruìi un InâruSalcevièu, bet par pagasttiesassçþu sekretâri apstiprinâta Îri-sa Hûne.

� Deputâti nolçma pârdotSIA “Radials” Garkalnes pa-gasta padomei piederoðu priva-tizçjamo objektu – neapbûvçtuzemes gabalu “Zemes gabalsGarkalnes pagasta Lielâ Zaïâiela 13” par 25 800 latu.

� Uzòemti uzskaitç nodro-ðinâðanai ar vietu pirmsskolasizglîtîbas iestâdç divi bçrni.

� Anulçtas ziòas par di-vâm dzîvesvietas deklarâcijâm.

� Deputâti, pamatojotiesuz iesniegto iesniegumu, pie-krita, ka SIA “Alfis” veic“Liebherr” raþotâs tehnikas –traktoru, iekrâvçju un celtòu –piegâdi un tirdzniecîbu tirdz-niecîbas vietâ Âdaþu, ielâ 20,Bukultos.

� Deputâti nolçma atteik-ties no 22 pirmpirkuma tiesî-bâm ðâdos îpaðumos: Berìos,Ezera prospektâ 15a, Garkalnespagastâ, “Airîtes”, Annas ielâ 3,Annas ielâ 22, Annas ielâ 20,Annas ielâ 16, Annas ielâ 18,Kadiíu ielâ 5, Krçslas ielâ 5a,nekustamo îpaðumu – zemesgabalu 3,5 ha platîbâ, kas atda-lîts no nekustamâ îpaðuma“Ðalkas”, d.s. “VEF-Ozoli” Nr.13-5, Mâras ielâ 29, Mâras ie-lâ 27, Âbeïu ielâ 10a, Íirðu ie-lâ 7c, Kaiceles ielâ 9, uz nekus-tamo îpaðumu – zemes gabalu0,0072 ha un 0,0126 ha, kas at-dalîts no nekustamâ îpaðuma“Lauksaimnieks”, uz nekusta-mo îpaðumu – zemes gabalu0,2441 ha platîbâ, kas atdalîtsno nekustamâ îpaðuma “Ðlese-ri”, Lîdes ielâ 6, “Kârkli”, Âbe-ïu ielâ 26.

� Deputâti atïâva iegâdâ-ties zemi èetrâm privâtperso-nâm, lai veiktu vienìimenes,divìimeòu dzîvojamo mâju ap-bûvi. Vienai personai atïauts ie-gâdâties individuâlo augïu dâr-zu apbûves zemi. Uzòçmumamatïauts iegâdâties apbûvçjamuzemes teritoriju.

� Deputâti apstiprinâjadetâlplânojuma projektu“Vecbriezes” un “Jaunmuguri”.

� Padome apstiprinâja de-tâlplânojuma projekta izstrâdessâkðanu ðâdos objektos: “Vec-rutki” un Rutku iela 25, “Pur-lîèi”, “Lîèupes”, “Glûdas”,“Ûlupi”, “Zemzari”, “Ðalkas”,“Ðalkoòi”, “Lejas-Spulles”,Vidzemes ðoseja 35b, “Esteri”,

Februâra sçdçlemts

“Zvirgzdi”, Airu iela 6, “Rut-ki” un “Ainavas”, “Atmatas”.

� Deputâti nolçma apstip-rinât darba uzdevumu detâlplâ-nojuma projekta izstrâdâðanainekustamajam îpaðumam Sçòuiela 14, Sçòu iela 10, Sunîðu ie-la 14, Dziesmu iela 7, “Zvani”,“Jaun-Smiltiòas”, “Papardes-3”,“Danas”, “Ramonas”, “Andri”,“Vecrutki” un Rutku iela 25,“Nellijas”, “Dumpji”, Airu ie-la 1, “Ciedras”, “Puíulapas -2”,Âdaþu iela 56, Âdaþu iela 48,diviem nekustamajiem îpaðu-miem bez nosaukuma, Dainuiela 12 un Dainu iela 12a, Me-diíu iela 11. Lîdz ar to jâsâkdetâlplânojuma sabiedriskâsapsprieðanas pirmâ posma or-ganizçðana.

� Pamatojoties uz to, kaSIA “Markats” uzceltais spor-ta komplekss veiks pagasta pa-domei paredzçtâs funkcijasbçrnu un skolçnu fiziskâs saga-tavotîbas jomâ, deputâti notei-ca, ka Garkalnes pagasta pado-me iznomâtâs zemes vçrtîbu sa-mazina lîdz 12 latiem par kvad-râtmetru, nosakot nomas mak-su 3% apmçrâ no zemes vçrtî-bas.

� Deputâti balsojot nolç-ma iznomât 2 ha no Garkalnespagasta padomei piederoðâs ze-mes “Takas” bçrnu rotaïu lau-kumu un kafejnîcas celtniecî-bai, nosakot 12 latus par kvad-râtmetru (3% gadâ no iznomâ-tâs zemes vçrtîbas); iznomât2,5 ha no Garkalnes pagasta pa-domei piederoðâs zemes “Ta-kas” sporta laukuma un sportainventâra nomas punkta celt-niecîbai, nosakot 12,50 latu parkvadrâtmetru un nomas maksu3% gadâ no iznomâtâs zemesnosacîtâs vçrtîbas; iznomât 3 hano Garkalnes pagasta padomeipiederoðâs zemes “Takas” vie-su nama un kempinga celtnie-cîbai, nosakot 12 latus parkvadrâtmetru un 3% gadâ noiznomâtâs zemes vçrtîbas; iz-nomât 1 ha no Garkalnes pa-gasta padomei piederoðâs ze-mes “Takas” tenisa laukuma unkluba çkas celtniecîbai, nosa-kot 12 latus par kvadrâtmetruun 3% gadâ no iznomâtâs ze-mes vçrtîbas.

� Padome nolçma palieli-nât paðvaldîbas SIA “GarkalnesKomunâlserviss” pamatkapitâ-lu par 8699,59 latiem, no ku-riem 8000 latu tiek apmaksâtiar naudas ieguldîjumu, bet699,59 lati – ar mantisko iegul-dîjumu pamatkapitâla palieli-nâðanai.

Ar sçdes materiâlu plaðâkuizklâstu var iepazîties pagastapadomç.

Pçc sçdes materiâliemsagatavojusi Sindija Martinova

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts 6 Rîgas Apriòía Avîze

GARKALNES VÇSTIS

Sindija Martinova

Atgrieþoties pie iepriek-ðçjâ numurâ aizsâktâs tçmaspar klaiòojoðajiem suòiem,kuri apdraud iedzîvotâjus,piedâvâjam iepazîties ar vçldaþiem svarîgiem faktiem.

Pagasta padome ir noslçgusilîgumu ar veterinârârsti TijuStraumi (viòu var sazvanît pa tâl-runi 7998330), kura ir atbildîgapar dzîvnieku reìistrâciju unvakcinâciju. Diemþçl viòas dar-bu iedzîvotâji neatvieglo –dzîvnieku îpaðnieku atsaucîba uzizziòotajâm apdzîvoto vietu vi-zîtçm ir maza. “Vakcinçðanos iz-sludinu ik gadu. Apdzîvoto vie-tu publiskajâs vietâs izlieku pa-ziòojumus, kad konkrçtâ terito-rijâ gaidâma potçðana pret tra-kumsçrgu. Tai jânotiek ik gadu,un ðî darbîba tiek atzîmçta spe-ciâlâ vakcinâcijas apliecîbâ, kasizdota katram dzîvniekam,” pas-tâstîja Tija Straume. Cilvçku at-saucîba neesot liela, bet tie, kaspotçðanu sâkuði, to dara regulâ-ri, uzteic veterinârârste. Pçdçjosgados arvien aktuâlâka problçmair mâjdzîvnieku kontakts ar ci-tiem dzîvniekiem, kas ir slimi artrakumsçrgu. 2004. gads ðajâ zi-òâ bijis mierîgs, jo ðâdi dzîvnie-ku kontakti veterinârârstes uz-skaitç reìistrçti tikai vienâ gadî-jumâ (viens traks jenots, trîs sa-koðanas gadîjumi), bet 2003. ga-dâ ðis skaits bijis daudz lielâks –èetri (viens traks jenots, trîs tra-kas lapsas un trîs sakoðanas ga-dîjumi), informç veterinârârsteTija Straume. Jautâta, cik daudz

Klaiòojoðo suòu problçma – atrisinâma

dzîvnieku îpaðnieku reìistrçti vi-òas þurnâlâ kâ aktîvi vakcinçða-nâs veicçji, viòa skaita: 2003. ga-dâ pret trakumsçrgu vakcinçti132 suòi un 42 kaíi, bet 2004.gadâ – 156 suòi un 65 kaíi. Ðieskaitïi nav jâpieòem kâ absolûtârealitâte, jo nereti ìimenes savussuòus reìistrç un potç citâs ve-terinârajâs klînikâs, tâpçc vakci-nçto suòu patiesais skaits Garkal-nes pagastâ varçtu bût lielâks.Pagasta veterinârârste uzskata,ka jâizveido vienota reìistrâci-jas sistçma, diemþçl tâ prasîtu lie-lus lîdzekïus un darbu.

Garkalnes pagasta padomesizpilddirektors Andris Kurzem-nieks uzskata, ka cilvçkiem pa-ðiem jârûpçjas par saviem mîlu-ïiem, tie jâreìistrç un regulâri jâ-veic medicîniskâs apskates, kâarî potçðana, kas ir paredzçta li-kumâ. Neaizmirstiet, ka slimssuns vai kaíis var apdraudçt netikai kaimiòus un citus cilvçkus,bet arî jûs paðus!

Jau iepriekð stâstîjâm, ka pa-gastam ir tiesîbas iemidzinât su-ni, ja par tâ agresivitâti un klai-òoðanu saòemti vairâki un atkâr-toti ziòojumi. “Kaimiòos, Ropa-

þu pagastâ, paðvaldîba savam ve-terinârârstam iegâdâjusies speci-âlu ðaujamo, ar kuru var iemidzi-nât dzîvniekus. Speciâlists ir ser-tificçts ðâ nejaukâ darba veikða-nai, tâpçc ar kaimiòiem esam no-slçguði lîgumu par pakalpojumaizmantoðanu,” informçja izpild-direktors, kurð atcerçjâs, kapirms gada vai diviem Bukultostika iemidzinâti pieci suòi. Ja arîjums jâiemidzina suns vai kaíis,par speciâlista pakalpojumiemvar interesçties padomç. Izpild-direktors vçlreiz atgâdina, ka ie-dzîvotâjiem paðiem jârûpçjas parsavu droðîbu: “Mçs nevaram, pa-matojoties uz vienu iesniegumu,braukt un íert suni, kurð varbûtnejauði izsprucis no sçtas.” Parsuòa sirojumiem jâziòo vairâk-kârt, turklât nevis vispârinâti, betpçc iespçjas precîzâk. Jau ie-priekðçjâ numurâ Garkalnes pa-gasta policijas iecirkòa inspekto-ri stâstîja, ka par suni jâsniedzkonkrçtas ziòas un apraksts, laidarbiniekiem bûtu vieglâk atrastdzîvnieku un iespçjamajamsaimniekam uzlikt sodu.

Pçrn par klaiòojoðajiem su-òiem sastâdîti tikai pieci proto-

koli, bet ðâ gada sâkumâ – divi,ziòo Administratîvâs komisijaspriekðsçdçtâja Elga Liepiòa. Pçcviòas domâm, ðis skaitlis ir sa-lîdzinoði mazs, jo arî viòa ievç-rojusi, ka klaiòojoðo suòu irdaudz vairâk. “Domâju, policis-tiem jâbût aktîvâkiem un jârak-sta vairâk protokolu, jâatsaucaspat uz vismazâko iedzîvotâjusûdzîbu,” piebilst Liepiòas kun-dze. Viòas teikto Rîgas rajonapolicijas pârvaldes Saulkrastupolicijas nodaïas Kârtîbas poli-cijas dienesta priekðnieka viet-nieks Ivars Lencbergs skaidro:“Policija nevar sastâdît adminis-tratîvo pârkâpuma protokolu, janav iesniegts iesniegums. Pçc li-kuma, nav tiesîbu sastâdît pro-tokolu uz anonîma iesnieguma,ja ðî informâcija pârbaudes lai-kâ neapstiprinâs.” Jebkurð ie-sniegums, ko saòem Garkalnespolicijas iecirknis, tiek izskatîts.Ivars Lencbergs atgâdina, kabieþi vien ir situâcijas: atnâk cil-vçks uz policiju un sûdzas, katur un tur notiek tas un tas, viòðlûdz policijai palîdzîbu, bet at-sakâs rakstît oficiâlu iesniegu-mu, kas bieþi apgrûtina sniegtðim cilvçkam palîdzîbu vaisaukt pie atbildîbas vainîgo per-sonu. “Paðiem cilvçkiem jâbûtaktîviem!”

Deputâti ir pieòçmuði kon-ceptuâlu lçmumu veidot Paðval-dîbas policiju, un tas nozîmç, ka,iespçjams, pavisam drîz padomeibûs sava struktûrvienîba, kas rû-pçsies par pagasta kârtîbu unsaistoðo noteikumu izpildi. Tâ-dçjâdi deputâti cer atrisinât arîklaiòojoðo suòu problçmu.

Pçc iepriekðçjâs publikâcijas,kurâ skaidrojâm mâjdzîvniekuturçðanas noteikumus, lasîtâjivairâkkârt interesçjuðies par sa-vu dzîvnieku izturçðanos. Tâpçcjautâjumus, kâpçc suòi koþ, uz-vedas nesaprotami vai daþâdi re-aìç uz apkârtçjo vidi, uzdevâma/s “Veterinârâ sabiedrîbaVETA” veterinârârstei Vitai Bû-dei.

Lîdz ar to vçlamies sâkt jaunurubriku “Jautâjumi/atbildes”, kurar informatîvâ izdevuma starp-niecîbu varat uzdot jautâjumusspeciâlistiem. Pagaidâm esampiesaistîjuði veterinârârstu undârzniecîbas speciâlistu, bet nâ-kotnç ðo speciâlistu loks varçtupaplaðinâties – viss atkarîgs nojums.

Jautâjumus varat sûtît uze-pastu: sindija@garkalne.lv,iesniegt “Garkalnes Vçstîm”padomes çkas otrajâ stâvâ vaisûtît pa pastu: Brîvîbas gatvç455, Rîgâ, LV-1024, ar norâdi“Garkalnes Vçstîm”.

Jautâjumus var uzdot arîpa telefonu 7800929.

Ikviena saprâtîga bûtne pa-zîst bailes – tâs rodas, sajûtotbriesmas.

Izrâdâs, cilvçki nemâk “sare-

JAUTÂJUMI/ATBILDES

dzçt” to, kâ dzîvnieki demonstrçsavas bailes... Interesanti, ka ag-resija var bût viena no baiïu iz-pausmes formâm. Arî pârspîlçtalaipnîba jeb pieglaudîba varçtunorâdît uz bailçm... Dzîvniekiemir raksturîgi slçpt savas bailes unsâpes, tomçr visu noslçpt nav ie-spçjams. Tas atkarîgs no atsevið-íâ indivîda rakstura. Spontânabaiïu izpausme var tikt novçrotanegaidîtâs situâcijâs, kad dzîv-nieks ir pakïauts pçkðòam nervusistçmu uzbudinoðam faktoram.Pie ðâdiem gadîjumiem pieskai-tâmas traumas, veterinârârsta ap-meklçjums, medîbas, salûts,saimnieka prombûtne vai citineierasti notikumi – viesîbas,pastaiga pavadâ (ja to parasti ne-dara), braucieni ar sabiedriskotransportu utt. Dzîvniekam stre-sa situâcijas ir daudz grûtâk pâr-varamas, jo atðíirîbâ no cilvçkaviòi neizprot jauno, negaidîtostâvokli. Tâpçc pielâgoðanâs vaiapraðana ar notiekoðo norit sa-mçrâ lçni vai atseviðíos gadîju-mos nenotiek nemaz.

Instinktîvâs bailes – bailes nopçrkona, zibens, uguns un ûdens.Ðîs bailes dzîvnieki izrâda uzreiz.

Baiïu radîtâ stresa izpausmesvar bût arî netieðas, kad dzîv-nieks savu problçmu demonstrç

citâdi. Piemçram, suns rîkojasneierasti – saimnieka prombût-nes laikâ gaudo, sagrauþ apavus,pieíçza dzîvokli vai plçð mçbe-les. Ir noskaidrots, ka pieaudzisdzîvnieks tâ demonstrç savasproblçmas, piemçram, bailes.

Nav pareizi ðâdâ reizç dzîv-nieku “audzinât” un sodît. Iedo-mâsimies, ka mâjâs atstâtaisdzîvnieks pçkðòi izbîstas no ne-gaidîtâm, neierastâm skaòâm aizloga vai blakus dzîvoklî. Iespç-jams, viòu tâs ved izmisumâ. At-bildes reakcija uz neizprotamoun neierasto situâciju var bût vis-daþâdâkâ – smilkstçðana, gaudo-ðana, trakoðana... Vai arî suns, at-stâts automaðînas salonâ, to pa-matîgi izdemolç. Iemesls? Kâdsir mçìinâjis atvçrt salona durvisvai vienkârði kaitinâjis dzîvnie-ku.

Mçs pârâk reti domâjam parsavu dzîvnieku vajadzîbâm. Pçr-kam dzîvnieku, nerçíinoties arðíirnei raksturîgo temperamen-tu un vajadzîbâm. Tâpat nepado-mâjam par ðâ dzîvnieka raksturasaderîbu ar mûsu dzîvesveidu,savâm iespçjâm un viòa vajadzî-bâm. Èetrkâjainajiem draugiemïoti nepiecieðama mûsu izpratnepar notiekoðo, jo viòiem paðiemnav iespçju lemt savu likteni. Uz-

skatâm, ka suòa pienâkums ir ap-sargât mûs. Tomçr tikai mûsuspçkos ir pasargât viòu.

Ikvienam, kurð vçl tikai no-lçmis iegâdâties suni vai kaíi,bûtu jânoskaidro, kâdas ðíirnesdzîvnieks ir piemçrotâkais saim-nieka raksturam, dzîves stilamun materiâlajâm iespçjâm. Pado-mu varat taujât veterinârârstam.Atrodama arî pietiekami laba li-teratûra, kurâ aprakstîtas ðíiròuîpatnîbas un, kas ir seviðíi bû-tiski, – prasîbas. Tieði ðîs prasî-bas noteikti jârespektç, lai lîdzminimumam samazinâtu riskupakïaut dzîvnieku nevajadzîgamstresam.

No veterinârâ viedokïa ietei-cams “mîkstinât” paredzamâsstresa situâcijas. Pirms (vai pçc)ârsta apciemoðanas, lidojuma,viesîbâm, ilgstoðas saimniekaprombûtnes laikâ var lietot spe-ciâlus veterinâros medikamen-tus, kas palîdzçs dzîvniekam lie-ki nesatraukties pat ïoti nepatî-kamos brîþos.

Gribu vçlreiz uzsvçrt, ka navpieïaujama “cilvçkiem paredzç-to” nervu zâïu lietoðana dzîvnie-kiem! Ja jûtat, ka dzîvnieks va-rçtu nevçlami reaìçt uz jauniemapstâkïiem vai vidi, konsultçjie-ties ar veterinârârstu.

Kâpçc dzîvnieks dara tâ... Kâds mçslojumsbûtu jâlietozâlienam pavasarî?

Vçlams lietot mçslojumu araugstâku slâpekïa saturu.Bet ðo mçsloðanu nebûtu ie-teicams veikt pavisam agrâpavasarî, jo tad tiks panâktazaïâs masas strauja augða-na, bet lçnâka sakòu un dzi-numu attîstîba.

Kas ir zâlienaaerâcija,un kad to veic?

Aerâcija ir viens no pasâku-miem zâliena kopðanâ, kas:

• neïauj augsnei sablîvçties,

• nodroðina sakòu apgâdi argaisu,

• nodroðina sakòu attîstîbudziïâkos augsnes slâòos unlabâku zâliena augðanu.

Aerâciju ieteicams veikt agripavasarî vai rudenî, izmanto-jot naglotus apavus vai dâr-za dakðas, bet lielâkâs platî-bâs – speciâlus aeratorus.

Atbildes uz jautâjumiem pardârzu un augu lietâm snie-dza SIA “Deni Z” speciâlisti.

Garkalnes iecirkòainformâcija

Janvârî Saulkrastu polici-jas nodaïa, kas apkalpo Gar-kalnes pagasta teritoriju, re-ìistrçjusi 10 noziedzîgus no-darîjumus.

Èetros gadîjumos policijasdarbinieki izlçmuði atteikties nokriminâllietas ierosinâðanas,savukârt seðos gadîjumos kri-minâllieta ir ierosinâta. Reìis-trçta viena zâdzîba no tirdznie-cîbas vietas, konstatçta vienanelikumîga koku izcirðana unviena zâdzîba no vasarnîcas.Kriminâllietas ierosinâtas arîpar divâm zâdzîbâm no jaunbû-vçm, kâ arî par zâdzîbu no re-habilitâcijas centra “Baltezers”,informç Rîgas rajona policijaspârvaldes Saulkrastu policijasnodaïas Kârtîbas policijas die-nesta priekðnieka vietnieksIvars Lencbergs. Viòð pastâstî-ja, ka no “Baltezera” nozagtsmûzikas centrs. Lietas apstâkïitiek noskaidroti, tâpçc sîkâka in-formâcija netiek sniegta.

Ivars Lencbergs paziòoja, kafebruârî sastâdîts viens admi-nistratîvâ pârkâpuma protokolspçc Latvijas Administratîvâ pâr-kâpuma kodeksa 106. panta1. daïas (“Par dzîvnieku turçða-nas, labturîbas, izmantoðanasun pârvadâðanas prasîbu pâr-kâpðanu”), jo suòa îpaðnieksnav nodroðinâjis sunim pietie-kami augstu sçtu, tâpçc dzîv-nieks varçjis izkïût no noþogo-juma un apdraudçt iedzîvotâjudroðîbu. Ðajâ gadîjumâ gan ne-kas nav noticis, tomçr suòaîpaðniekam bûs jâatbild par pâr-kâpumu.

SagatavojusiSindija Martinova

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts7Rîgas Apriòía Avîze

GARKALNES VÇSTIS

Lîvânu apmâcîbas fonds“Baltâ mâja” îsteno projektu“Sadarbîbas tîkls” – inves-tîcija nâkotnei.

Projektu finansiâli atbalstaEiropas Savienîbas PHAREprogramma “Pilsoniskâ sabied-rîbas attîstîba un stiprinâðana”,

kuru Latvijâ administrç Sabied-rîbas integrâcijas fonds. Pro-jekta dalîbnieki ir sabiedrîbastîkla darbam ar vecâka gadagâ-juma cilvçkiem dalîborganizâ-ciju pârstâvji un dalîbnieki noLatvijas pensionâru kopâm.

Rîgâ notiek apmâcîbu cikls

“Sabiedrîbas lîdzdalîbas iespç-jas politikas veidoðanas proce-sâ Latvijâ un Eiropâ”.

Mçs, projekta dalîbnieki,4. martâ tikâmies ar Valsts kan-celejas darbiniekiem, kuri pa-stâstîja par Valsts kancelejasuzdevumiem un funkcijâm.Valsts cilvçktiesîbu birojâ iepa-zinâmies ar biroja darbîbas vir-zieniem un tâ darbiniekiem.Mums katram jâzina, ka Latvi-jâ sabiedrîbas tiesîbas ir lîdz-darboties politikâ un iesaistîtiesvalsts un paðvaldîbu institûci-ju lçmumu pieòemðanas un îs-

Seniori gûst zinâðanaspar politikas ietekmçðanu

tenoðanas procesâ, izmantojotdaþâdas lîdzdalîbas formas unveidus. Ïoti interesantas unvçrtîgas diskusijas risinâjâsValsts cilvçktiesîbu birojâ.Darbinieki informçja: viòupraksç ir daudz gadîjumu, kadtieði sadarbîbas aktivitâte, sa-sniedzot informâciju, palîdz

novçrst problçmas. Viena nolielâkajâm sûdzîbu grupâm irpensijas. Òemot vçrâ nostrâdâ-tos gadus, pensijas ir nesamç-rojami mazas, tâs nenodroðinalikumâ noteikto iztikas mini-mumu.

No 16. lîdz 18. martam Lî-

vânos, “Baltajâ mâjâ”, notikaapmâcîbu cikls “Nacionâlâs unES likumdoðanas izstrâdes unievieðanas procesi”. Apmâcî-bas vadîja Kristîne Liepiòa,Anita Bçrziòa un apmâcîbasfonda “Baltâ mâja” darbinieki.

Esam pateicîgi fonda “Bal-tâ mâja” projekta koordinato-rei Ingûnai Badûnei, Lîvânupensionâru apvienîbas vadîtâ-jai Venerandai Caunei par ïotipârdomâto seminâru un dalîb-nieku uzòemðanu.

Pensionâru padomespriekðsçdçtâja Inâra Reimane

FO

TO

: E

DU

AR

DS

PO

RIE

TIS

Garkalnes pagasta pensionâru apvienîbas vadîtâja Inâra Reimane arAnglikâòu baznîcas senioru kluba pârstâvi Dzintaru sprieþ par EiropasSavienîbas aktuâlajiem jautâjumiem.

Aktîvâkie pensionâri pozç objektîvam pie premjera Aigara Kalvîðadarbgalda Ministru kabinetâ.

Garkalnes pagasta padomesSociâlais dienests informç, ka bû-tiski pagarinâts valsts subsidçtodarbavietu ilgums invalîdiembezdarbniekiem. Tagad cilvçki arinvaliditâti valsts lîdzfinansçtajâsdarbavietâs var strâdât 24 mçne-ðus lîdzðinçjo 10 mçneðu vietâ.

Lielâks bçrnu pabalstsLabklâjîbas ministrija atgâdi-

na, ka kopð ðâ gada janvâra ie-vçrojami palielinâjuðies bçrnupabalsti.

Lîdz bçrna piedzimðanainodarbinâtajiem vecâkiem, ku-ri kopj bçrnu vecumâ lîdz vie-nam gadam, kopðanas pabalstsir 70% apmçrâ no mâtes vai tç-va vidçjâs apdroðinâðanas ie-maksu algas, bet ne vairâk kâ

392 lati un ne mazâk kâ 56 latimçnesî. Bet lîdz bçrna piedzim-ðanai nenodarbinâtajiem vecâ-kiem pabalsts bçrna pirmajâdzîves gadâ tiek izmaksâts 50latu apmçrâ. Vecâkiem, kaskopj bçrnu vecumâ no vienalîdz diviem gadiem, pabalsts ir30 latu mçnesî. Kâ jauninâjumsir noteikta piemaksa tiem vecâ-kiem, kuri kopj dvîòus vai vai-

râkus vienâs dzemdîbâs dzimu-ðus bçrnus. Proti, ja ìimençpiedzimst dvîòi, par pirmo bçr-nu tiek maksâts pabalsts pçcnoteiktâs kârtîbas, bet par otrubçrnu lîdz viena gada vecumamtiek maksâta piemaksa – 50 la-tu katru mçnesi. Savukârt parbçrna kopðanu vecumâ no vie-na lîdz diviem gadiem piemak-sa ir 30 latu mçnesî.

Plâno bieþâku pensiju pârrçíinâðanuLai uzlabotu pensionâru stâ-

vokli, Labklâjîbas ministrijâ iz-veidotâ starpinstitûciju darbagrupa izstrâdâjusi vairâkas bûtis-kas izmaiòas likumâ “Par valstspensijâm”, îpaðu uzmanîbu pie-vçrðot mazo pensiju saòçmçjiem.No 2006. gada 1. janvâra plâno-tas ikmçneða piemaksas pie ve-cuma pensijas. Vidçjâ piemaksapie vecuma pensijas 2006. gadâ

pensionâriem, kuru pensija navlielâka par 105 latiem un kurukopçjais apdroðinâðanas stâþsnav mazâks par 30 gadiem, va-rçtu sasniegt vidçji 6,63 latus.

Tâpat veiktâs izmaiòas pa-redz mainît pensiju indeksâcijaskârtîbu, lai straujâk paaugstinâ-tos zemâs pensijas, bieþâku pen-siju pârrçíinâðanas iespçju, kâarî paaugstinât apgâdnieka zau-

dçjuma pensijas apmçru katrambçrnam.

Lielâku pensiju saòemt varçsarî tie cilvçki, kuri laika posmâno 1991. gada 1. janvâra lîdz2001. gada 13. martam ir strâdâ-juði, bet darba devçjs par viòiemneveica sociâlâs apdroðinâðanasiemaksas. No 2005. gada 1. ap-rîïa ðis periods tiks ieskaitîts cil-vçka apdroðinâðanas stâþâ.

Palielinâts garantçtais iztikas minimumsLai palielinâtu atbalstu, ko

paredz paðvaldîbu sociâlâ pa-lîdzîba krîzes situâcijâ nonâku-

ðajiem trûcîgâkajiem paðvaldî-bas iedzîvotâjiem, no ðâ gada1. janvâra garantçtâ minimâlâ

ienâkuma lîmenis noteikts 21lata apmçrâ (lîdzðinçjo 18 latuvietâ).

Audzis sociâlâs rehabilitâcijas budþetsTiesîbas uz valsts finansçtu

sociâlo rehabilitâciju ir cilvç-kiem, kuru iekïauðanâs sabied-rîbâ ir apgrûtinâta. Ðogad val-dîba pieðíîra 300 000 latu, laino ðâ gada 1. janvâra sociâlâsrehabilitâcijas pakalpojumus

varçtu sniegt cilvçkiem ar fun-kcionâliem traucçjumiem, poli-tiski represçtajiem un Èernobi-ïas atomelektrostacijas avârijasseku likvidçðanas dalîbniekiem.To paredz pagâjuðâ gada 28. de-cembrî apstiprinâtie Ministru

kabineta “Noteikumi par kârtî-bu, kâdâ personas saòem soci-âlâs rehabilitâcijas pakalpoju-mus sociâlâs rehabilitâcijas in-stitûcijâs, un prasîbâm sociâlâsrehabilitâcijas pakalpojumusniedzçjiem”.

Nodarbinâtîbâ piesaista Eiropas finansesNodarbinâtîbas jomâ sâkta

virkne Eiropas struktûrfondulîdzfinansçtu programmu nodar-binâtîbas un sociâlâs iekïauðanasveicinâðanai, vairojot ikkatra in-divîda vçlçðanos un iespçjas strâ-dât.

Nodarbinâtîbas Valsts aìen-tûrâ sâkta apjomîga bezdarbnie-ku pârkvalifikâcijas un apmâcî-bas programma, kur îpaða uzma-nîba tiek veltîta jaunieðu bez-darbnieku un cilvçku ar invali-ditâti iekïauðanai darba tirgû. Ïo-ti iecienîtas kïuvuðas Nodarbinâ-tîbas Valsts aìentûras piedâvâ-tâs bezdarbnieku un darba mek-

lçtâju konkurçtspçjas paaugsti-nâðanas apmâcîbas, kas ïauj ap-gût mûsdienu darba tirgû nepie-cieðamâs pamatprasmes – latvie-ðu valodu, sveðvalodu, iemaòasdarbam ar datoru, projektu vadî-bu, kâ arî iegût “B” kategorijasautovadîtâja apliecîbu.

Lai iegûtu analîtisko bâzi pa-matotu politikas lçmumu pie-òemðanai, sâkta Eiropas Sociâlâfonda nacionâlâs programmas“Darba tirgus pçtîjumi” realizâ-cija. Tâs ietvaros veikto pçtîju-mu rezultâti bûs izmantojamigan nacionâlâ, gan reìionu lîme-nî. Cita starpâ pçtîjumi skaidros

arî bezdarba un sociâlâs atstum-tîbas iemeslus un ilgumu, veiksnereìistrçtâs nodarbinâtîbas no-vçrtçjumu, pçtîs izglîtîbas pro-grammu atbilstîbu darba tirguspieprasîjumam.

Tâpat veiksmîgi noslçdzies“Phare Twinning” projekts “No-darbinâtîbas stratçìija”, kuras ie-vieðanu sadarbîbas partneri vçr-tç kâ izdevuðos. Projekts palîdzpilnveidot struktûras, kuras ie-saistîtas nodarbinâtîbas veicinâ-ðanas politikas izstrâdç un îste-noðanâ, îpaði ievieðot EiropasSavienîbas Nodarbinâtîbas stra-tçìiju.

Jauns bezmaksas tâlrunisLabklâjîbas ministrija infor-

mç, ka pieejams jauns bezmak-sas tâlrunis 8002080, uz kuruzvanot cilvçki var saòemt atbil-des uz viòus interesçjoðajiemjautâjumiem par invalîdu tiesî-bâm un iespçjâm. Bezmaksastâlruòa lînijas ievieðanas mçr-

íis ir veicinât informçtîbas lî-meòa paaugstinâðanu par inva-lîdu jautâjumiem ne tikai pað-iem invalîdiem, bet arî viòu ìi-menes locekïiem un visai sa-biedrîbai.

Piezvanot uz bezmaksas tâl-runi, speciâlisti sniegs informâ-

ciju par invalîdu izglîtîbas, no-darbinâtîbas, rehabilitâcijas uncitâm iespçjâm. Bezmaksas tâl-runis pieejams darba dienâs noplkst. 10.00 lîdz 17.00.

Tâlruòa lînija ierîkota Eiro-pas Komisijas projekta “Ceïâ uzneatkarîgu dzîvi” ietvaros.

Jaunumi invalîdiemLabklâjîbas ministrija izstrâ-

dâjusi pamatnostâdòu invaliditâ-tes un tâs izraisîto seku mazinâ-ðanas politikai (2005 – 2015)projektu. Dokumenta galvenaismçríis ir mazinât risku kïût parinvalîdiem tiem cilvçkiem, ku-riem draud invaliditâte. Pamat-

nostâdnes paredz arî mazinât so-ciâlâs atstumtîbas risku tiem cil-vçkiem, kuriem invaliditâte irnoteikta. Paðlaik ðis dokumentaprojekts tiek saskaòots ministri-jâs un apspriests sabiedrîbâ.

Sagatavojusi Sindija Martinova

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts 8 Rîgas Apriòía Avîze

GARKALNES VÇSTIS

Sindija Martinova

8. martâ Garkalnes pa-gasta padomes pârstâvji unciti viesi, kas cieði saistîtiar Berìu pamatskolu, sati-kâs mâcîbu iestâdes aktu zâ-lç, lai suminâtu ilggadçjoskolas darbinieci SkaidrîtiSilavnieci. Viòa svinçja 70.dzimðanas dienu.

“Tas bija ïoti liels pârstei-gums,” atceras jubilâre, kad, ienâ-kot skolas aktu zâlç, viòu sagaidî-ja daudz viesu un izgreznots gaviï-nieces krçsls. “Skolas direktorsmani piemânîja. Viòð sacîja, ka bûsnelielas svinîbas par godu 8. mar-tam, tâpçc neesmu ne uzpucçju-sies, ne uzvilkusi balles kurpes,”smejoties sacîja Silavnieces kun-dze, kuras pirmâ un vienîgâ dar-bavieta ir Berìu pamatskola. Jubi-lâres pârsteigums par sarîkotajâmsvinîbâm bija visiem manâms, vi-òa reizumis nespçja valdît asaras,jo nevarçja atrast vârdus, lai pateik-tos audzçkòiem, kolçìiem un pâ-rçjiem sveicçjiem.

Dzimðanas dienas svinîbas va-dîja Berìu pamatskolas direktoravietniece audzinâðanas darbâ Mai-ja Bajaruniene, viòa arî rindas kâr-tîbâ uzaicinâja sveicçjus. Katrasklases audzçkòi bijuðajai skolotâjai,kura tagad strâdâ par bibliotekâri,bija sagatavojuði dziesmu, dzeju, zî-mçjumus, ziedus – ko nu kurais.

Uz Skaidrîtes kundzes dzimða-nas dienu bija ieraduðies arî viòaskolçìi, ar kuriem Berìu pamatsko-lâ nostrâdâti daudzi darba gadi.“Atceros, ka 1953. gada augustâskolâ ienâca skaista meitene ar ga-râm zeltainâm bizçm. Tâ bija jaunâskolotâja, kurai bija tikai 18 gadu.Viòa bija ïoti aktîva – iesaistîjâspionieru vadîðanas darbâ, dziedâ-ja korî, dejoja, spçlçja teâtrî, un

Skaidrîtes Silavnieces pârsteigumudiena

laiks vienmçr atlicis arî bçrniem,pret kuriem viòa izturçjâs ïoti la-bi, nekad nebija dusmîga,” klâteso-ðajiem pastâstîja bijusî kolçìe vçs-tures skolotâja Maiga Gerdiòa.Saulainâs Aspazijas dzejas rindasSkaidrîtei Silavniecei veltîja biju-sî skolotâja Mirdza Stiebriòa. “Pal-dies no visas sirds par kopâ bûða-nu. Nav tâdu vârdu, kas raksturotuSkaidrîti un viòas darbu,” noteicapedagoìe, kura Skaidrîti atceras kâvienu no saulainâkajâm kolçìçm.Marija Kociòa, tâpat kâ pârçjâsskolotâjas, nespçja slçpt prieku paratkalredzçðanos. Viòa jubilârei vç-lçja izturîbu un veselîbu. Savukârtbijusî skolas direktore GenovefaÈerkovska bija priecîga, ka skolasvadîbai izdevies sagâdât Skaidrî-tes kundzei neaizmirstamas dzim-ðanas dienas svinîbas, un vçlçja, lailabie vârdi tiktu sacîti ne tikai svçt-kos, bet arî ikdienâ. Viòa bija gan-darîta, ka Skaidrîte Silavniece jo-projâm strâdâ Berìu pamatskolâ.

Gaviïnieci sveikt bija ieradu-ðâs arî divas skolnieces – Dace unSilvija. Abas bija vienisprâtis, kaskolotâja Skaidrîte bijusi vislabâ-kâ. “Viòa bija sirdsmîïa un jaukapret skolçniem,” sacîja Silvija Put-nika, Garkalnes pagasta padomesSociâlâ dienesta vadîtâja.

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

Skaidrîte Silavniece apgalvoja, ka viòas dzimðanas dienas ballîte bijusipârsteigums, jo viòa nav zinâjusi par svinîbâm.

Pçdçjais – Vidzemes reìi-onâlais – seminârs Izglîtîbas cen-tra projekta “Skolas kâ daudzkul-tûru demokrâtiskas kopienas attîs-tîba” ietvaros notika 17. martâ Ber-ìu pamatskolâ. Seminâra tçma –“Jaunâs pieredzes izmantoðanakonkrçtâ situâcijâ”. Pie mums vie-sos bija ieraduðâs komandas noValkas ìimnâzijas, Rîgas Daugav-grîvas vidusskolas, Rîgas 74. vi-dusskolas, Marijas BrimmerbergasPïaviòu vidusskolas, projekta ko-manda un lektori.

Pârrunâjâm un pârdomâjâmdaþâdas ar skolu, sabiedrîbu sais-tîtas problçmas, piemçram, îpaðî-bas, kas traucç cilvçkiem iesaistî-ties aktîvâ darbîbâ sabiedrîbâ, parspçjâm un îpaðîbâm, kas nepiecie-ðamas mûsdienu cilvçkam. Par to,ka ikdiena kïûst arvien saspringtâ-ka, vairs neviens nav jâpârliecina.Kâ cilvçkam dzîvot sabiedrîbâ, ne-jûtoties liekam, nesaprastam, ne-vajadzîgam, neveiksmîgam? Kâaudzinât bçrnus, lai viòi dzîves vçt-

Mâcâmies mâcîties un dzîvotrâs justos stipri un pârliecinâti?

Projekts palîdz skolotâjiem ap-gût daudzveidîgas metodes pilso-niskâs un starpkultûru izglîtîbas îs-tenoðanâ, dod daudz ideju, kâaudzinât mûsu valsts pilsoni.

Seminâra noslçgumâ viesi de-vâs ekskursijâ pa Berìu pamatsko-lu. Viesu prieks par skolu vairojamûsu prieku un lepnumu, ka mçsðeit strâdâjam. Ciemiòu siltie vârdivedinâja uz pârdomâm, ka ikdienasskrçjienâ paði vairs nepamanâm la-bo, kas ir ap mums. Laikam esampieraduði pie tâ un ðíiet, ka tâ arîjâbût. Varbût virsroku òem mûsulatviskais raksturs – pamanît sliktoun nepateikt labo? Laikam tieði tâ-pçc bûtu bieþâk jâaicina uz skolusveði ïaudis, kuri mums palîdzçtupaðiem sevi ieraudzît jaunâ gaismâ,bez ierastâs ikdienas rutînas unspriedumiem. Dzimtenes mîlestîbataèu sâkas ar dzimtâ stûrîða, pagas-ta un novada mîlestîbu.

Berìu pamatskolas skolotâjaIveta Pastare

11. un 12. martâ Berìu pamat-skolâ viesojâs ciemiòi no Lietuvas –Kauòas rajona Mastaiíu pamat-skolas. Ar ðo skolu aizsâkts pro-jekts “Sadraudzîbas un starpkultû-ru tilts – Berìi–Mastaiíi”, kuru iz-loloja un, pateicoties Garkalnes pa-gasta finansiâlajam atbalstam, re-alizçja Mastaiíu pamatskolas sko-lotâja Ieva Valutkevièiene un Ber-ìu pamatskolas skolotâja Ieva Kri-þevica. Projektu plânots turpinâtarî nâkamajâ mâcîbu gadâ, kadBerìu pamatskolas skolçni un sko-lotâji dosies pie lietuvieðiem.

Berìu pamatskolas audzçkòilaipni uzòçma 15 Mastaiíu pamat-skolas skolçnus un divus skolotâ-jus ne tikai skolâ, bet arî savâs ìi-mençs. Tâ kâ lietuvieði ieradâspiektdien ap pusdienlaiku, kad vçlskolâ notika mâcîbu stundas, viòilabprât tâs apmeklçja un aktîvi pie-dalîjâs.

Kad skola un tâs dzîve bija ie-pazîta, viesiem bija iespçja iepazîtarî Vecrîgu un tâs vçsturi ne tikaiskolotâjas Ievas Kriþevicas stâstî-jumâ, bet arî paðiem atklât savu Rî-gu no putna lidojuma – televîzijastoròa. Vakarâ Berìu pamatskolânotika pasâkums, ko iesâka Lietu-vas un Latvijas valsts himna un di-rektora svinîga runa. Pasâkumâdziedâja ansambïa meitenes un6. klases skolçni, kuri îpaði ðim ga-dîjumam bija iemâcîjuðies dzies-mu lietuvieðu valodâ (paldies mû-zikas skolotâjai Lolitai Misânei).Lietuvieðiem pierâdîjâm ne tikai

to, ka esam dziedâtâjtauta, bet arîto, ka mums ir gana raits deju so-lis, piemçram, hiphopa soïus izde-joja Laura un Krista no 9. klases,bet visi vienojâs vienâ solî ar fol-kloras kopu jestrajos latvieðu dan-èos. Savukârt lietuvieði piedâvâjadaþâdas sadraudzîbas spçles, atrak-cijas un vçl Berìu skolâ nedejotasdejas, turklât skolçni vakara pro-grammu vadîja latvieðu valodâ, ku-ru palîdzçja apgût skolotâja IevaValutkevièiene. Vakars turpinâjâsar diskotçku, ko vadîja Mâris no9. klases.

Nâkamajâ dienâ Berìu pamat-skolas lîdzpârvaldes skolçni arMaiju Bajarunieni aicinâja viesusuz rîta sanâksmi, kurâ dalîjâs pie-redzç un plânoja tâlâko sadarbîbu.Tika atklâta Mastaiíu pamatsko-las skolçnu radoðo darbu skate, ku-ru palîdzçja iekârtot skolotâjs Jo-nass Bajaruns. To varçs aplûkot vçlkâdu laiku. Pçc izstâdes atklâðanasviesi devâs ziemas pastaigâ pa zoo-loìisko dârzu. Pçc tik saspringtâmdienâm un daudzajiem iespaidiembçrni atpûtâs “Lîvu akvaparkâ”,kur ciemiòi atvadîjâs, lai atkal sa-tiktos nâkamajâ mâcîbu gadâ Lie-tuvâ, Mastaiíu pamatskolâ.

Paldies visiem skolotâjiem,skolçniem un viòu vecâkiem (îpa-ði Ðteinbergu un Vernavu ìimenei)par projekta atbalstîðanu un reali-zçðanu.Latvieðu valodas un literatûras

skolotâja, folkloras kopasvadîtâja Ieva Kriþevica

Lietuvieði Berìu pamatskolâ

Pçc tam skolotâju sveica Ber-ìu pamatskolas direktors PçterisSalenieks, kurð kolektîva vârdâSkaidrîtei Silavniecei dâvâja viòassapòu piepildîjumu. “Mçs zinâm,ka jums ïoti patîk ceïot, tâpçc no-lçmâm uzdâvinât ceïojumu uz vie-tu, ko izvçlçsies pati jubilâre,”priecîgi paziòoja Pçteris Salenieks.“Tas nevar bût,” vairâk skolotâjaSkaidrîte neko nespçja piebilst.Nâkamo pârsteigumu jubilârei sa-gâdâja Garkalnes pagasta padome,kuras nu jau bijuðais vadîtâjs Kâr-lis Cîrulis gaviïniecei vçlçja sagla-bât moþumu un dzîvesprieku arîturpmâk, viòð pasniedza dâvanukarti dzimðanas dienas gada skait-ïa apmçrâ. “Ceïojums jums jau ir,tagad atliek vien iegâdâties nepie-cieðamo ekipçjumu,” piebilda Cî-ruïa kungs. Ziedus ilggadçjai sko-las darbiniecei pasniedza bijusî pa-gasta padomes kultûras un sportadarba organizatore Aelita Veipa(kura, kâ zinâms, ievçlçta par jaunopagasta padomes priekðsçdçtâju).

Kâ zibens spçriens no skaid-râm debesîm uz skatuves vçlreizuzradâs skolas direktors Pçteris Sa-lenieks, kurð bija sarûpçjis lieludzeltenu tulpju klçpi, sveicot sko-lotâjas Sievieðu dienâ, kas vçstu-riski tiek atzîmçta 8. martâ.

1904. gada beigâspabeidza ûdens iegu-ves kompleksa “Balt-ezers” celtniecîbu. Pil-sçtas ûdensapgâdei ti-ka izmantots grunts-ûdens, ko òçma apmç-ram 20 kilometru attâ-lumâ no Rîgas – MazâBaltezera rajonâ. Uz-bûvçja sûkòu stacijuun 800 milimetru èu-guna maìistrâlo cau-ruïvadu. Tâ kopga-rums bija 13,6 kilo-metri. Virzuïsûkòusdarbinâja tvaika maðî-nas.

Turpmâkajos ga-dos ðî ûdens ieguves vieta papla-ðinâjâs – tika veikti jauni urbu-mi. 1936. gadâ ierindâ stâjâsjauna ûdens ieguves vieta“Zaíumuiþa”, 1959. gadâ “Balt-ezers 1”, 1962. gadâ “Rember-ìi”. Ðâdus vçsturiskus faktus uz-zinâja Garkalnes pamatskolas6.b klases skolçni, kuri devâs ek-skursijâ uz Ûdens muzeju.

Emmanuils Ivanovs:– 11. martâ braucâm ekskur-

sijâ uz Mazo Baltezeru. Mçs bi-

jâm Ûdens muzejâ. Gids bijaImants Jçkabsons, muzeja vadî-tâjs. Tur mçs skatîjâmies vecâsûdens sûknçðanas maðînas. Bijainteresanti.

Oïegs Jankovskis:– Tur bija ïoti interesanti. Bi-

ja daþâdas fotogrâfijas, kartes unplâni. Man ïoti patika vecâûdenssûkòu stacija no 1903. ga-da un jaunâ ûdenssûkòu stacija,bet to mums neparâdîja. Ðîs sta-cijas atrodas uz Baltezera.

JekaterinaÒikiforova:

– Ûdens muzejâman ïoti patika, vis-vairâk otrajâ stâvâ,kur stâstîja par iekâr-tâm, kuras darbinâjasûkòu staciju. Mannepatika pagrabâ, turbija mitrs. Varbût va-sarâ tur varçs aiz-braukt paskatîties uzainavu. Apkârtnç pieMazâ Baltezera ir ïotiskaisti.

ErvînsMocebekers:

– Mani jautâjumigidam (ko mçs aizmirsâm pavai-cât):

1. Vai nebija grûti bûvçt sûk-òu staciju?

2. Cik ilgi lika caurules lîdzRîgai no sûkòu stacijas?

3. Kâ dabûja iekðâ lielo tur-bînu?

4. Cik daudz cilvçku strâdâ-ja pirmajâ sûkòu stacijâ?

Sagatavojusi angïu valodasskolotâja Rita Liepiòa

Skolçni viesojas Ûdens muzejâ

Muzeja vadîtâjs un gids Imants Jçkabsons skolçniem râ-da daþâdus mehânismus.

FO

TO

: N

O S

KO

LÇ

NU

PE

RS

ON

ÎGÂ

AR

HÎV

A

17. martâ Berìu pamatskolâ no-tika izglîtojoðs seminârs pirmssko-las iestâþu pedagogiem. Uz semi-nâru ieradâs desmit Rîgas rajonapirmsskolas izglîtîbas iestâþu spe-ciâlisti, arî Rîgas rajona Izglîtîbasun kultûras pârvaldes galvenâ spe-ciâliste – metodiíe pirmsskolas jau-tâjumos Vija Tomiòa. Mûsu skolaspedagoìes Lîga Dejeva un SanitaTreine bija sagatavojuðas runas at-tîstîbas nodarbîbu piecgadîgo unseðgadîgo bçrnu grupâ. Skolotâja

logopçde Maija Bajaruniene pastâs-tîja viesiem par logopçda darbu, de-monstrçjot pirkstiòspçles. Noslçgu-mâ seminâra dalîbnieki dalîjâs ie-gûtajos iespaidos. Viesi atzinîgi no-vçrtçja redzçto un uzteica pedago-gu ieguldîto darbu. Paldies LîgaiDejevai, Sanitai Treinei un MaijaiBajarunienei par jauki sagatavotoseminâru!

Berìu pamatskolas direktoravietniece mâcîbu darbâ

Inta Bredika

Mâcâs gan mazi, gan lieli

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts9Rîgas Apriòía Avîze

GARKALNES VÇSTIS

Jubilâri

Sludinâjumi

Aizsaulç aizgâjuði:

1949. gada 25. martâ noRopaþu stacijas, kas atro-das Garkalnes pagastâ, ti-ka deportçti vairâki simti cil-vçku. Citam kâjâs bija bal-les kurpes, citam plânsdþemperis, vçl kâds jau il-gâku laiku nebija çdis – pa-gâtnes notikumus bçrniematklâja Garkalnes pagastapadomes priekðsçdçtâjaAelita Veipa.

Priekðsçdçtâja uzskata, ka irsvarîgi atcerçties Komunistiskâgenocîda upuru piemiòas dienuun godinât izsûtîtos, noliekot zie-dus pie piemiòas akmens, jojaunajai paaudzei jâzina par sa-viem senèiem un viòu varoòdar-biem.

Uz piemiòas brîdi pie Ropa-þu stacijas bija pulcçjuðies pirms-skolas izglîtîbas iestâdes “Skud-riòas” audzçkòi, kuri ar interesiieklausîjâs padomes priekðsçdç-tâjas un viòas vietnieces ElgasLiepiòas stâstîtajâ. Bçrnus inte-resçja, kâpçc cilvçkus deportçjaun kâ tas notika. Amatpersonas

Akmens vçsta par notikuðo

Piemiòas akmens uzstâdîts pie Garkalnes vilciena stacijas “Ropaþi”.

Jumts,kuru apbrîno tavi kaimiòi!

Esam uzòçmums, kas bâzçjas Íekavâ. Mûsu jumiíi un celtnieki veic:

� visu jumtam nepiecieðamo koka vai metâla konstrukciju izbûvi;� ventilâcijas izvadu montâþu;� jumta konstrukciju, bçniòu siltinâðanu;� jumta logu, lûku un mansardu izbûvi;� mâla, betona dakstiòu, bituma ðindeïu un viïòuplâkðòu jumtuieklâðanu;� profilçto tçrauda lokðòu, gludâ skârda un valcprofila jumtuieklâðanu;� viïòoto ðíiedrcementa lokðòu (bezazbesta ðîferis) jumtuieklâðanu;� koka jumstiòu, lubiòu jumtu ieklâðanu;� plakano jumtu siltinâðanu un ruïïu materiâla uzklâðanu;� visa veida ûdens noteksistçmu uzstâdîðanu un remontu;� specifisku jumta skârda detaïu uzstâdîðanu un remontu;� sniega barjeru, jumta margu, reliòu, tiltu, kâpòu, antenuuzstâdîðanu;� fasâþu siltinâðanu, hidroizolâcijas atjaunoðanu;� fasâþu apdari ar PVC dçlîðiem (saidingu), metâla loksnçm vaidekoratîvo apmetumu.

Licence bûvdarbu veikðanai, vadîðanai un bûvuzraudzîbai Nr. 4366

Zvaniet, ja vajadzîgakonsultâcija par

tehniskajiem risinâju-miem, ja projekts vçltikai top, vai arî tas ir

izstrâdes stadijâ, kâ arî,ja jûs jau bûvçjat un

nepiecieðama palîdzîba.

Tâlr. 9433755 vai 6472112E-pasts:

specceltnieks@specceltnieks.lvApmeklçjiet: www.specceltnieks.lv

Veikaliòam pie Krievupes no aprîïa lîdz novembrim vajadzîgajauka un zinoða pârdevçja. Tâlr. 9286965 (Zigrîda).

Steidzami tiek meklçta pârdevçja darbam pârtikas veikalâGarkalnes centrâ. Mob. tâlr. 9103160, tâlr. 7957572(vakaros).

Gâzes, apkures sistçmu, nerûsçjoðâ tçrauda skursteòu unventilâcijas montâþa.Gâzes katlu, radiatoru tirdzniecîba. Tâlr. 9576159, 9511496.

Voldemârs Jermaks (26. 11. 1930. – 8. 03. 2005.)

Çriks Laimonis Stempe (24. 07. 1925. – 21. 03. 2005.)

Anna Jauniòa (25. 07. 1929. – 18. 03. 2005.)

Patiesa lîdzjûtîba piederîgajiem...

Mçs klusçjot paliekam...Vçji ðalko un mierina mûs,

Bet tava vieta, kas bija ðai dzîvç,Ir, bija un vienmçr bûs.

Mîïus sveicienus MADARAI KALNIÒAI17. dzimðanas dienâ sûta Sandra, mamma,

Valdis, vecmâmiòa un Kalniòu ìimene.

Katra diena – atslçga priekam,

Katrâ asnâ – cerîbu rîts,

Lai Tu redzi – pat mazâkâ niekâ

Dieva dzîvîbas brînums ir vîts.

Lai Tu vairotu prieku ap sevi,

Domâs, darbos cenðoties gût

Tikai labo, kas paliks aiz Tevis,

Tad, kad ziedoðs vairs nespçsi bût.

75 GADIValdis Liepa – 3. 03. (Roþu prospekts 38)

Rûta Bezbaile – 26. 03. (“Venèi”)

Valentîna Beinarovièa – 29. 03.(Ziedu iela 14-1)

80 GADIMarta Bçrziòa – 3. 03. (Vidzemes ðoseja 38-2)

Raisa Sunaita – 6. 03. (Kadiíu iela 2)

Jadviga Langenfelde – 19. 03. (Lîgo iela 5)

Marija Duhno – 25. 03. (Vidzemes ðoseja 17-4)

85 GADI

Ârija Dundure – 1. 03. (Jaunâ iela 6)

Gaviïniekus sveic Garkalnes pagasta padome!

Reìistrçta laulîba

Laime toreiz vârtus vçra,Kad jums kâra ðûpulîti.

Ver, Laimîte, ðodien vârtus,Kopâ dzîvi iesâkot.

Sveicam Arsçnu Miskarovu un Jeïenu Mihailovu,

Lauri Ozoliòu un Diânu Uerti, kâ arî

Mâri Liepu un Guntu Gulbi, kopîgu dzîves ceïu sâkot!

JaundzimuðieLiec, Laimîte, baltu ziedu

Mazajâ rociòâ –Lai ir balta tâ dzîvîte,

Kura bûs jâdzîvo.

Mîïi sveicam jaundzimuðâs ANETES LANGENFELDES(24. 03. 2005.) vecâkus!

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

Bçrni kopâ ar amatpersonâm noliek ziedus pie piemiòas akmens, uz ku-ra rakstîti vârdi: “Dzimtâ zeme raud aiz lâsta, raud par brîvi zuduðo...”

skaidroja, ka toreiz neviens ne-zinâja, kurp dosies un vai tiks at-pakaï. Cilvçkus nebrîdinâja, unneviens nepaskaidroja, kâpçc jâ-brauc, vien paziòoja, ka bûs iz-veðana. “Viòus aizveda piebrûnajiem lâèiem, cilvçkus ievie-toja lielajos vilcienu vagonos unveda tâlu prom, daudzi nemazneatgriezâs,” bçrniem stâstîjapriekðsçdçtâja.

Pie piemiòas akmens tika aiz-dedzinâtas svecîtes, nolikti ziediun noturçts klusuma brîdis. Pie-auguðo acîs bija manâmas skum-jas, bet mazie bçrni vçl nesaprot,ka tas bijis liels pârdzîvojums,neizpratne un sçru brîdis Latvi-jas un Garkalnes vçsturç...

Sindija Martinova

Ceturtdiena, 2005. gada 31. marts 10 Rîgas Apriòía Avîze

“Garkalnes Vçstis”, Nr. 34Brîvîbas gatve 455, Rîga, LV-1024

Izdevçjs: Garkalnes pagasta padome. Iznâk kopð 1995. gada decembraReìistrâcijas apliecîba Nr. 1882Druka: SIA “Rîgas Apriòía Avîze”Tirâþa: 1600 eksemplâru. Bezmaksas izdevums, kas iznâk reizi mçnesî – katra mçneðapçdçjâ ceturtdienâ.Materiâlus publicçðanai sagatavojusi Garkalnes pagasta padomes sabiedrisko attiecîbu speciâlisteSindija Martinova (tâlr. 8345563, 7800929, e-pasts: sindija@garkalne.lv).Sludinâjumus, informâciju, ieteikumus, interesantas materiâlu tçmas lûdzam sûtît pa faksu 7994414,e-pastu vai iesniegt pagasta padomç lîdz mçneða 15. datumam.Izdevçjs neatbild par autordarbu saturu.Rakstus un ilustrâcijas aizsargâ Autortiesîbu likums, tâpçc pârpublicçðanas gadîjumâ atsauce obligâta!Iespieðanai nodots 2005. gada 29. martâ.

Laikraksts tagad arî internetâ WWW.GARKALNE.LV

FO

TO

: S

IND

IJA

MA

RT

INO

VA

Tiek izsludinâta publiskâ apsprieðana mobilo telekomuni-kâciju bâzes stacijas bûvniecîbai Garkalnes pagasta “Uz-tvçrçjos”.

Ar informatîvajiem materiâliem var iepazîties Garkalnespagasta padomes bûvvaldç, Brîvîbas gatvç 455, no 2005.gada 31. marta lîdz 28. aprîlim.

Sindija Martinova

17. martâ Garkalnes pa-gasta kultûras namâ “Ber-ìi” notika svinîgi skumîgspasâkums – kolçìi, draugiun sadarbîbas partneri sa-cîja paldies bijuðajam pado-mes priekðsçdçtâjam Kâr-lim Cîrulim. Tâ kâ Cîruïakungs nolçma vairs nekan-didçt vçlçðanâs, viòa 30 ga-du darbs paðvaldîbâs nu irbeidzies.

“Paldies par kopâ pavadîtolaiku, par lielajiem un mazajiemdarbiem, kas paveikti. Vislielâ-ko pateicîbu gribçtu izteikt sa-vam kolektîvam, jo redzu sejas,kuras nav mainîjuðâs, kopð ðeitstrâdâju. Jâ, mûsu kolektîvs irstabils, ar lielâko daïu cilvçkukopâ esmu strâdâjis vairâkus ga-dus. Pateicîbas vârdi jâvelta arîuzòçmçjiem un paðvaldîbas ie-stâþu vadîtâjiem, kuri manisapratuði un palîdzçjuði,” uzru-nâ klâtesoðajiem sacîja KârlisCîrulis.

Uz atvadu balli, kas tika ap-vienota ar bijuðâ priekðsçdçtâjadzimðanas dienas svinîbâm, bi-ja pulcçjuðies aptuveni 100 cil-

Darbs padarîts, paldies pateiktsGARKALNES VÇSTIS

PAZIÒOJUMSSaskaòâ ar Rîgas rajona Garkalnes pagasta padomes

23. 02. 2005. sçdes lçmumu, protokols Nr. 3, § 10, p. 18,sâkta detâlplânojuma izstrâde Rîgas rajona Garkalnes pa-gastâ, Mediíu ielâ 11, kadastra Nr. 8060-007-0278.

Detâlplânojuma izstrâdes vadîtâjs – arhitekts Çriks Zîle(sert. 10-0114).

Sabiedriskâs apsprieðanas pirmâ posma termiòð noteiktsdivas nedçïas (23. 02. 2005. sçdes lçmums, protokolsNr. 3, § 10, p. 18).

Sabiedriskâs apsprieðanas 1. posms tiek organizçts no22. 03. 2005. lîdz 5. 04. 2005. Ar detâplânojuma materiâliemvar iepazîties un sniegt rakstiskus priekðlikumus Garkalnespagasta padomes bûvvaldç, Brîvîbas gatvç 455, 3. stâvâ,katru darbdienu no plkst. 10.00 lîdz 16.00, kâ arî pie arhitek-ta Ronalda Goldes Nometòu ielâ 45-2, Rîgâ, LV-1002; tâlr.6546662.

Svinîgâ pasâkuma muzikâlo bâzi uzturçja AndrisDaòiïenko ar kolçìi.

Glîto kastîti, kuras saturs zinâms vien jubilâram, pasniedza Rîgas rajo-na Sporta iniciatîvu centra vadîtâjs Çvalds Goba. Cîruïa kungs aplûkokaklasaiti ar Rîgas rajona padomes simboliku, kuru dâvinâja Rîgas ra-jona padomes izpilddirektors Ilgonis Ðteinbergs (no labâs). Viòð piebil-da, ka ðî kaklasaite jâliek, kad Cîruïa kungs turpmâk lielos pasâkumosun godos pârstâvçs ne tikai Garkalni, bet arî visu Rîgas rajonu. Rajonapadomes darbinieki skumîgâm acîm sveica Kârli Cîruli, piebilstot, kakâdu gadiòu jau vçl viòð varçjis nostrâdât Garkalnes un Rîgas rajonapadomes labâ.

Saeimas deputâts Alberts Krûmiòð Cîruïa kungam pasniedz Saeimas Go-da zîmi.

Viskuplâkâ skaitâ uz balli bija ieraduðies pagasta padomes darbinieki,kuru izvirzîtie pârstâvji – jaunievçlçtâ priekðsçdçtâja Aelita Veipa unbûvinspektors Romualds Kluss – pasniedza ziedus, dâvanu karti, kâ arîfilmu “Ceïamaize”, kurâ atspoguïotas Kârïa Cîruïa darba gaitas 20 ga-du garumâ, kad stûrçta Garkalnes pagasta padome.

Biruta un Kârlis Cîruïi ir ïoti pateicîgi viesiem par skaistajiem vârdiemun laba vçlçjumiem. Viòi atzîst, ka nebija gaidîjuði tik lielu cilvçku at-saucîbu, jo Cîruïa kungs jau neesot veicis nekâdus varoòdarbus, viòðtikai darîjis savu darbu.

vçku. To vidû bija pagasta biz-nesmeòi, izglîtîbas iestâþu vadî-tâji, ìimenes draugi un citu Rî-gas rajona paðvaldîbu vadîtâji,ar kuriem Cîruïa kungs sadar-bojies vairâkus gadus. Viesi bi-ja sarûpçjuði laba vçlçjumus,skaistus ziedus un piemiòas vel-tes. Cîruïa kungs saòçma atzi-nîbu no Siguldas novada domesun Saeimas pârstâvjiem. Sigul-das novada domes Goda zîmipaðvaldîbas priekðsçdçtâjs TâlisPuíîtis pasniedza par nopelniemun ieguldîjumu Siguldas novadaun Rîgas rajona attîstîbâ, savu-kârt Saeimas deputâts AlbertsKrûmiòð Cîruïa kungu godinâ-ja ar Saeimas Goda zîmi.

Kârlis Cîrulis bija pelnîjisðos apbalvojumus, jo Rîgas ra-jona paðvaldîbâs (Vangaþos unGarkalnç) nostrâdâti 30 darbagadi. Bijuðais priekðsçdçtâjs bi-jis darbaspçjîgs un korekts,vienmçr atbalstîjis savus darbi-niekus un kopâ ar viòiem tieciespçc pagasta attîstîbas un uzplau-kuma. Nelieloties var piebilst,ka ðogad budþets pârsniedzis di-vus miljonus latu, kas nozîmç,ka Garkalne ir bagâtâkâ paðval-dîba visâ valstî. Vairâkus pçdç-jos sasaukumus Cîruïa kungsaktîvi darbojies arî Rîgas rajo-

na padomç, viòðbijis Izglîtîbas,kultûras un soci-âlo lietu komitejasvadîtâjs.

Ko bijuðaisGarkalnes pagastapriekðsçdçtâjs plâ-nojis vasarâ? “Jâ-sakopj dârziòð unsaimniecîba. Kopâar lielo ìimeni(bçrniem un maz-bçrniem) esamplânojuði doties uz Èehiju.Brauksim ar automaðînâm un ap-skatîsim skaisto dabu un kalnus.Gribas atpûsties un vairâk laikaveltît sev un ìimenei.” Viòa kun-

dze Biruta piekrît: “Jâ, visus ðosgadus Kârlis savu laiku veltîjisvienîgi darbam, tâpçc mçs, mâ-jinieki, esam bezgala priecîgi, kaviòð bûs kopâ ar mums.”