Biblioterapija

Biblioterapija – no grieķu valodas: 1. biblion – grāmata, therapeia – ārstēšana.

2. Dziedināšana ar grāmatu palīdzību.

3. Terapijas virziens, kurā indivīda problēmas tiek risinātas, izmantojot grāmatu lasīšanu.

Grāmatas dziedina dvēseli.

• „Biblioterapija”? Ko tu atbildētu, ja tev jautātu par tavu mīļāko grāmatu, kas atrodas goda vietā uz tava naktsskapīša? Par grāmatu, kuru tu jau sen zini no galvas, tomēr lasi atkal un atkal, smejies un raudi kopā ar tās varoni.Grāmata nomierina , sakārto tavas attiecības ar vienaudžiem , ģimeni. Viss notiek!

Biblioterapija. Vēsture.

• Vēsturiskā atskatā ideja par dziedināšanu ar grāmatām ir pazīstama kopš pirmajām bibliotēkām Senajā Grieķijā, kur Tēbu bibliotēkas durvis rotāja uzraksts “Dvēseles dziedināšanas vieta”.

– Termins „biblioterapija” pirmo reizi tiek minēts 1916. gadā Lielbritānijas izdevuma “Atlantic Monthly” rakstā, kurā esejists S. Krothers (Samuel Chrother) pauda domu – kā ārstniecības līdzekli slimniekiem izrakstīt grāmatas.

– Labākajās psihiatriskajās klīnikās Eiropā bibliotēkas tika organizētas jau 18. gs., gadsimtu vēlāk – arī ASV un citur pasaulē. 19. gs. vidū biblioterapija kļuva aizvien populārāka un tika pielietota visdažādāko problēmu un psiholoģisko traucējumu gadījumos, turklāt gan individuālajā, gan grupu darbā, arī alkohola un narkotiku atkarības, baiļu, sēru, depresijas, uzvedības traucējumu gadījumos, strādājot ar personisko izaugsmi, vērtībām.

Biblioterapija un vienkāršā lasīšana

terapeitiskā lasīšana – biblioterapija, ir lasīšana, kuras ietekmē indivīds gūst

sev nozīmīgu emocionālu vai intelektuālu pieredzi, kas pozitīvi ietekmē un maina viņa pasaules redzējumu, attieksmi un uzvedību.

– vienkārša lasīšana , kuras mērķis var būt laika īsināšana vai satraucošu domu gaiņāšana, nereti lasot pirmo, pie rokas pagadījušos

Biblioterapijas ietekme attīstīt indivīda paštēlu,

veicināt izpratni par cilvēku uzvedību un motivāciju,sekmēt adekvātu pašvērtējumu, mazināt emocionālo vai garīgo spriedzi,parādīt, ka indivīds nav vienīgais , kas saskāries ar attiecīgo problēmu,veicināt atvērtāku un brīvāku diskusiju par noteiktu problēmu.

Klasifikācija

biblioterapija kā mākslas terapija – grāmatas iesaka speciālisti bez zināšanām medicīnā vai psiholoģijā un psihiatrijā (skolotāji, bibliotekāri u.c.) Piemēram, bērnam, kas smagi pārdzīvo vecāku šķiršanos, var tikt ieteikta grāmata, kurā, bērns – grāmatas galvenais varonis nonācis līdzīgā situācijā, sekmīgi pārvar grūtības, smeļot spēku vienaudžu atbalstā, aktivizējot personiskos resursus, optimismu.

– Mākslas terapijas kategorijā ietilpst arī terapeitiskā lasīšana bez kādu speciālistu ieteikumiem, kad indivīds izvēlas grāmatu, vadoties pēc personiskajām vajadzībām, atbilstoši tā brīža emocionālajam stāvoklim, mērķim. Arī lasīšana izklaidei vai atpūtai ietver sevī potenciālu attīstīt un stiprināt veselīgu attieksmi pret sevi, veicināt personiskā spēka sajūtu un identitāti.

Process Identifikācija un projekcija – klients identificējas ar

grāmatā attēloto raksturu, notikumiem vai idejām un attiecina savu dzīves situāciju uz lasīto.

– Katarse – klients kļūst emocionāli iesaistīts, pieslēdzas stāstam un salīdzinoši drošajā vidē (vienmēr ir iespēja aizsegties ar grāmatu) izdzīvo, pauž savas apspiestās emocijas. Šī apspiestā materiāla izpausme, atreaģēšana dod iespēju rasties insaitam.

– Insaits – pēc katarses, ar terapeita palīdzību vai patstāvīgi, analizējot savas domas, sajūtas, pārdzīvojumus, emocijas, klients gūst apziņu, insaitu, ka viņa problēma var tikt atrisināta, kā rezultātā tiek izstrādāta tālāka problēmu risināšanas stratēģija.

Direktīvā lasīšana jeb zinātniskā biblioterapija

iesaka grāmatu, kas pastiprina, veicina terapeitisko procesu,

uzdod klientam mājasdarbus, balstoties uz lasīto tekstu. /pie smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem, pēc tuva cilvēka zaudēšanas var piedāvāt speciālu literatūru par sērošanu, lai zinātu, ka viss ar viņu notiekošais ir normāla reakcija attiecīgajā situācijā, un tā nav psihiska saslimšana/

Terapija

var tikt pielietota kā individuālajā, tā grupu terapijā. Kā zināms, katrā pieejā ir noteiktas priekšrocības – atkarībā no klienta personības izvērtējuma un problēmas, terapeits izvēlas terapijas formu.

– grupu darbs var būt ļoti efektīvs emocionālo problēmu un komunikācijas grūtību risināšanā. Daloties ar kopējo pieredzi grupā, mazinās trauksme, grupa veicina piederības sajūtu, kā arī ļauj sajusties droši tiem indivīdiem, kas jūtas apdraudēti, nejūtas komfortabli situācijās, kad tiem tiek pievērsta īpaša uzmanība kā individuālajā terapijā.

Biblioterapijas norisi raksturo: atvēlēts lasīšanai nepieciešamais laiks

(lasīšana var noritēt gan mājās, gan terapeitiskās sesijas laikā)

– tiek atvēlēts laiks apdomāt, izvērtēt izlasīto patstāvīgi (inkubācijas periods)

– tiek nodrošināts laiks diskusijai par izlasīto materiālu (interpretācija, analīze, izvērtēšana)noslēguma posms – tiek izdarīti gala secinājumi, un izvērtēts padarītais darbs.

Literatūras izvēle

jāidentificē klienta vajadzībasjānodrošina klientam piemērots materiāls – grāmatai jāatbilst klienta lasītprasmes un intelektuālās attīstības līmenim, jo īpaši – strādājot ar bērniem; tekstam jābūt saistošam un atbilstošam klienta personības brieduma pakāpe

– grāmatas tēmai ir jāatbilst identificētajai klienta problēmai – jo lielāka līdzība grāmatā aprakstītajai situācijai ar to, kurā atrodas klients, jo ātrāk notiek identifikācijas mehānisms;grāmatas varonim un tā raksturam jābūt ticamam un klientam pieņemamam – ja klients nevarēs identificēties ar varoni, nebūs arī terapeitiskā efekta.

Biblioterapijas efektivitāte

grāmatas var sniegt nozīmīgu informāciju un atbalstu drošā vidē cilvēkiem, kas to vai citu iemeslu dēļ nemeklē ārēju palīdzību un nevēlas atklāt savu situāciju citiem, ģimenēm un draugiem, kas vēlas izprast un sniegt palīdzību nelaimē nonākušiem tuviniekiem, lielākoties ignorējot daiļliteratūras terapeitisko nozīmi.

Literatūra bērniem

šķiršanās, nāve, sēras u.c.): Lindes fon Keizerlinkas grāmatas sērijā “Stāsti bērna dvēselei”, R. 2000.

Pie vienaudžu pārestībām: “Proti aizstāvēt sevi”, Mišela Eljota, Zvaigzne ABC, Rīga, 2001.

Terapeitisku stāstu, metaforu apkopojums par visdažādākajām tēmām, dažādiem vecumiem – atbildība, mīlestība, dzīves grūtību pārvarēšana u.c.: grāmatu sērija “Cāļa zupa dvēselei”, Dž. Kenfīlds, M. Hansens, Valters un Rapa, sākot no 2001.Līdzatkarība, atkarība: “Bendes meitiņa un viņas tēvs”, V. Rudzītis, 2002.

Izmantotā literatūra:

žurnāls’’’Psiholoģijas pasaule’’sr.wikipedia.org/sr-el/Библиотерапија

www.vasezdravlje.com/izdanje/clanak/726/ www.psihoterapija.co.yu/biblioterapija.html

www.vjesnik.hr/html/2005/01/15/Clanak.asp?r=kul&c=2 mirslovarei.com/content_psi/Biblioterapija-202.html

L.Strelcova // Psiholoģija Ģimenei un Skolai. –ISSN 1691-1709. – Nr.4 (2007), 18.-22.lpp.