Ceļojums uzklusuma salu...

Ekskursija uz UpursaluEkskursija uz Upursalu

Upursala Cirīša ezerāCirīša ezers(saukts arī Ciriša ezers, Cirišs)Platība – 600 haGarums – 5 kmPlatums – 2,5 kmVidējais dziļums – 4,1 mLielākais dziļums – 10 mEzerā ir 8 salasar kopējo platību 39 haEzerā dzīvo 20 sugu zivis,tajā skaitā arī storesUpursalas pilskalns ar apmetni irValsts kultūras piemineklis.

• Sala ir interesējusi ļoti daudzus, arī rakstniekus un dzejniekus, tā saista senatnes pētniekus arī šodien. Ļoti vērtīga ir salas flora. Botāniķi uz tās atraduši vairāk nekā 264 sugu augus. Meža vizbulis, šaurlapu lakacis, gada un vālīšu staipeknis ir ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.

• Ar tādu kā noslēpumainības auru apvīta arī viena no Ciriša ezera lielākajām salām - Upursala.

UpursalasUpursalas pilskalns pilskalnsKaut gan Aglonas pagastā ir divdesmit viens ezers, Cirīša ezers var būt lepns, jo tā ūdeņos spoguļojas Aglonas bazilikas baltie torņi, bet lielākā no astoņām ezera salām –Upursala – glabā līdz galam neatminētus mūsu tautas senvēstures noslēpumus...

Nu Aglonas viesiem ir iespēja šo noslēpumainības plīvuru nedaudz atsegt un pašiem pārliecināties par Upursalas noslēpumiem, uzkāpt Upurkalnā, no vairākiem skatu laukumiem pavērot salas līču mierīgos ūdeņus, paklausīties putnu vīterošanā, varbūt pat klusiņām pavērot - kā bebri strādā.2008. gada 19. septembrī Upursalā tika atklāta dabas taka, kur var doties (tikai) gida pavadībā ar plostu vai laivām. Uz salas var apskatīt dažādo sugu augus,iecienītas vienkāršas pastaigas, jo te valda miers un daba dzīvo savu dzīvi. Aglonas pagasta padome sadarbībā ar Latvijas Valsts Mežiem projekta ietvaros ir iegādājušies motorizētu plostu, kurš vienlaicīgi var uzņemt līdz 25 pieaugušos vai līdz 30 bērnus. Ar šo plostu ekskursanti gida pavadībā tiek nogādāti uz salu, kur kājām iziet Upursalas dabas taku (~1.8km), tad apbrauc goda apli ap Upursalu un atgriežas piestātnē. Viss brauciens un pastaiga kopā ilgst ap 2.-2.5 stundām. 

Upursala atrodas Preiļu rajona Aglonas pagastā, Ciriša ezera ZA daļā, aptuveni Upursala atrodas Preiļu rajona Aglonas pagastā, Ciriša ezera ZA daļā, aptuveni kilometru uz rietumiem no Aglonas.1977.gadā Juris Urtāns Upursalu apsekoja, kilometru uz rietumiem no Aglonas.1977.gadā Juris Urtāns Upursalu apsekoja, un noskaidrojās , ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes. Ciriša un noskaidrojās , ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes. Ciriša ezera ap 6 ha lielās plānā pakavveidīgās Upursalas rietumu puse kā vairāku ezera ap 6 ha lielās plānā pakavveidīgās Upursalas rietumu puse kā vairāku kalnu grēda paceļas 20 m virs ezera līmeņa. Grēdas ziemeļu gals ar dziļu kalnu grēda paceļas 20 m virs ezera līmeņa. Grēdas ziemeļu gals ar dziļu dabīgu pāržmaugu atdalīts no tās turpinājuma dienvidu virzienā. Kalnam, kurš dabīgu pāržmaugu atdalīts no tās turpinājuma dienvidu virzienā. Kalnam, kurš pret ezeru ir 17 m, bet pret pāržmaugu -7m augsts, ir izlīdzināts 32 m garš un pret ezeru ir 17 m, bet pret pāržmaugu -7m augsts, ir izlīdzināts 32 m garš un 18 m plats ovāls plakums. Pilskalna lēzenākā ziemeļu nogāze pastāvināta ar 18 m plats ovāls plakums. Pilskalna lēzenākā ziemeļu nogāze pastāvināta ar divām terasēm, no kurām pirmā atrdodas 3m, bet otrā- 6m zem plakuma divām terasēm, no kurām pirmā atrdodas 3m, bet otrā- 6m zem plakuma līmeņa. Otrā terase turpinās gar visu kalna rietumu nogāzi, lai dienvidu galā līmeņa. Otrā terase turpinās gar visu kalna rietumu nogāzi, lai dienvidu galā pārietu grāvī. Tā priekšā uzmests pāri par metru augsts valnis. Kokiem pārietu grāvī. Tā priekšā uzmests pāri par metru augsts valnis. Kokiem apaugušā pilskalna ziemeļu pakājē konstatēts apaugušā pilskalna ziemeļu pakājē konstatēts apmetnesapmetnes kultūrslānis. Pēc  kultūrslānis. Pēc atrastajām senlietām Upursalas pilskalna izmantošana datējama ar I g. t. p. m. atrastajām senlietām Upursalas pilskalna izmantošana datējama ar I g. t. p. m. ē.-m. ē.I g. t. sākumu, bet apmetne kalna pakājē veidojusies ap m. ē. I g. t. ē.-m. ē.I g. t. sākumu, bet apmetne kalna pakājē veidojusies ap m. ē. I g. t. vidu. vidu. Par Ciriša ezera Upursalas Upurkalnu kā par senu pilskalnu liecina vēl kāda Par Ciriša ezera Upursalas Upurkalnu kā par senu pilskalnu liecina vēl kāda savdabība, tika atklāts, ka Upurkalna ziemeļu pakājē ir senas savdabība, tika atklāts, ka Upurkalna ziemeļu pakājē ir senas apmetnesapmetnes kultūrslānis. Arheoloģiskajos izrakumos noskaidrojās, ka apmetnē ļaudis  kultūrslānis. Arheoloģiskajos izrakumos noskaidrojās, ka apmetnē ļaudis dzīvojuši m.ē.1.g.t. otrajā pusē, tātad laikā, kad dzīve pašā Upurkalnā jau bija dzīvojuši m.ē.1.g.t. otrajā pusē, tātad laikā, kad dzīve pašā Upurkalnā jau bija aprāvusies.aprāvusies.

Upursalas pilskalna raksturojumsUpursalas pilskalna raksturojums

Latvijā nemaz nav tik daudz pilskalnu uz salām, tādēļ Upursala Cirīšezerā ir jo vairāk uzmanības vērta. Upurkalns atbilst visiem senču pilskalna raksturojumiem. Pilskalnā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka tas bijis apdzīvots jau kopš pirmā gadu tūkstoša pirms Kristus dzimšanas. Daļa vēsturnieku izvirzījuši hipotēzi, ka šajā pilskalnā bijusi mūsu senču priesteru dzīvesvieta.Daudz interesantu pieņēmumu radījusi salas neparastā forma – tā atgādina Mēness sirpi. Daži senatnes pētnieki uzskata, ka pilskalns kalpojis sakrāliem (ar reliģisku kultu saistītiem) mērķiem, jo ūdens ap pili veido attīrīšanas loku, bet pusmēness forma varētu liecināt par Ciltsmātes godināšanas kulta vietu. Teika vēsta, ka aizlaikos Upursalā dieviem upurētas jaunas meitenes un mājlopi. Priesteri pētījuši, uz kuru pusi nosveras dūmu grīste: ja pret Voguļu sādžu – upuris pieņemts, ja pret Aglonu – noraidīts...

Spilvainā ancīša un baltmugurdzeņa paradīze• Latgales augstienes ainava ar daudzajiem

ezeriem šķiet kaut kas nemainīgs, kas bijis jau sensenos laikos un būs mūžīgi mūžos, taču arī ainava ar tās dabas vērtībām ir jāsargā. Latgales puses ļaudis to sapratuši un savu lielāko vērtību – dabas skaistumu – aizsargā un saudzē. Cirīša ezeram piešķirts dabas parkastatuss, izveidota Upursalas dabas taka. Taču skaistumu nedrīkst slēpt, tas ir jāprot parādīt. Nav daudz salu. kur vienkop mājvietu atradušas tik daudzas botāniskās vērtības. Biologi uz salas atklājuši 264 paparžaugu un ziedaugu sugas, no kurām četras ir īpaši aizsargājamas. Nelielā teritorijā var aplūkot gan pārmitrus platlapju mežus, gan nogāžu un gravu mežus, te agri pavasarī zied šaurlapu lakacis, drīz pēc tam ziedus raisa spilvainais ancītis, bet rudenī acis priecē kārpainā

segliņa sarkanās pogaļas, te netraucēts savu lēno attīstības ciklu izdzīvo staipeknis. Neskarto mežu un veco koku dēļ Upursalu iecienījuši putni, jo īpaši dzeņu dzimtas pārstāvji. Te var ieraudzīt Eiropā lielāko dzeni – melno dzilnu, vidējo dzeni un baltmugurdzeni, kurš īsti laimīgs jūtas tikai vietā, kur vienā hektārā meža var atrast 200 nokaltušu koku. Un Upursalā vecu koku netrūkst.

• Uzmanību!Ekskursija uz Upursalu ar plostu ir jārezervē savlaicīgi!(Tālrunis 28661925,e-pasts: info@visitaglona)Nepiemērotos laika apstākļos (stiprs vējš, lieli viļņi, lietus)brauciens ar plostu var tikt atcelts bez iepriekšēja brīdinājuma!Individuāliem ceļotājiem un ģimenēm iespējams doties uz salu ar laivu, ko var iznomāt pagasta pludmales laivu stacijā.

Nopūtas Mīlestības kalniņāMīlestības kalniņš ieaijā romantiskās noskaņās. Var tikai minēt, cik daudz kvēlu skūpstu, nopūtu, čukstu un asaru tas glabā..., jo kopš neatminamiem laikiem Mīlestības kalniņš ir bijis iecienīta Aglonas puses jaunu ļaužu tikšanās vieta. Dabas takas staigātāji var apsēsties pie skatu platformas un pavērot Aglonas panorāmu, jo 1,8 kilometrus garā taka gandrīz izstaigāta. Ceļotājus gaida plosts vai laiva, kas, apmetusi goda apli apkārt noslēpumainajai Upursalai ar romantiskajiem līcīšiem, nogādās atpakaļ uz Aglonu.

Ceļojums noslēdzies! Upursalas Ceļojums noslēdzies! Upursalas pilskalns gaida jūsu apciemojumu !pilskalns gaida jūsu apciemojumu !

Paldies par jūsu Paldies par jūsu uzmanību!uzmanību!