celvedis '56

RR

20162016

APRĪLIS MAIJS JŪNIJSAPRIL MAY JUNE

5656 ‘‘G A L E R I J U C E ĻV E D I S - T H E G A L L E R Y G U I D E

П У Т Е В О Д И Т Е Л Ь П О Г А Л Е Р Е Я МG A L E R I J U C E ĻV E D I S - T H E G A L L E R Y G U I D E

П У Т Е В О Д И Т Е Л Ь П О Г А Л Е Р Е Я М

Vin

eta

Kau

lača

“V

irsm

as a

tmiņ

a I”

201

6., a

udek

ls/e

ļļa, 2

50 x

180

cm. G

aler

ija M

ĀK

SLA

XO

, Eliz

abet

es ie

la 1

4

JURIS ZVIRBULIS

G A L E R I J A & I Z S O Ļ U N A M S

Rūpniecības iela 3, Rīga, tel. +371 29 141 605, e-mail: [email protected]

Juris Zvirbulis "Opus 131" 2015., audekls/eļļa, ø 79,5 cm

Harijs Veldre (1927-1999) “Gorkija iela Rīgā” audekls/eļļa, 50x56 cm

Klasiskās mākslas galerija, Brīvības ielā 157, Rīgā, tel. +371 29 210 081, WWW.ANTONIA.LV

Galerija ANTIQUA, Vaļņu iela 25, Rīga, Tel. +371 67 225 930, e-mail: [email protected]

Augusts Annuss (1893-1984) "Saulespuķe ar azaidu" kartons/eļļa 60 x 76 cm.

Semjons Šegelmans. Zivis. 1965. Papīrs/oforts. 32 x 51.5 cm

Natālija Petropavlovska. Karstums. 2010. Papīrs/akvarelis. 48 x 60 cm

Nikolajs Krivošeins. Mūzika. 2016. Kartons/tuša. 31x18 cm

NATĀLIJAPETROPAVLOVSKA

AKVARELIS

6. MAIJS - 31. MAIJS

SEMJONS ŠEGELMANSNAFTOLIJS GŪTMANS

DZĪVES LĪNIJA

ALEKSANDRS DEMBOJOSIFS ELGURTS

3. JŪNIJS - 30. JŪNIJS

NIKOLAJS KRIVOŠEINS1. APRĪLIS - 30. APRĪLIS

Galerija ART STUDIO No.1, Avotu iela 32, Rīga, tel. +371 276 538 01

GRAFIKA/NO PRIVĀTKOLEKCIJĀM/

ZĪMĒJUMI

Braiens T. Dorvils ”Rāmums” 1982., audekls/eļļa, 100 x 75 cm

MUSEUM OF PACIFIC & OCEANIC ARTS, Vīlandes iela 16-45, Rīga, Tel. +371 20 603 665

OKEĀNIJAS KRĀSAS. MĀKSLA UN MEDICĪNA10. MARTS - 28. MAIJS

PAULA STRADIŅA MEDICĪNAS VĒSTURES MUZEJS, ANTONIJAS IELA 1, RĪGAwww.mvm.lv/lv/galerijas/

/COLOURS OF OCEANIA. ARTS AND MEDICINE/

Helēna Heinrihsone “Līgava” 2015., a./e., 35x 27 cm

Juris Utāns “Es tevi, mīlu Holandes burkān!”2015., a./jaukta tehn., 145x185 cm

Kārlis Siliņš “Rozā lauks vējainā dienā” 2015., a./e. 125x125 cm

JURIS UTĀNS

KĀRLIS SILIŅŠ

PĀRVEIDOTA REALITĀTE

SKRIET?

NO 5. MAIJA

HELĒNA HEINRIHSONE

ILLUMINATION

NO 2. JŪNIJA

NO 2. APRĪĻA

Galerija BASTEJS, Alksnāja iela 7, Rīga, Tel. +371 29 136 840, www.bastejs.lv

GLEZNAS

GLEZNAS

GLEZNAS

/AN ALTERED REALITY/

/TO RUN?/

Karine Paronyanc “Sapnis ar diviem vēršiem un magnolijām” 2015., autortehnika, 200 x 200 cm

Galerija-darbnīca Riga Art - Sky Art, 7. stāvs, Galeria Riga, Dzirnavu iela 67, Tel. +371 26 462 776

Zigurds Kampars (1927-1990) " Arumi pie Tukuma"ap 1955., a.,k./e., 50x66 cm

Dace Lielā "Jūra" 2015., a./akr.,120x160 cm

Laima Bikše “Magones putniem”2005., a/j.t., 95x115 cm

ZIGURDS KAMPARS

GLEZNIECĪBA

20. APRĪLIS - 14. MAIJS

LIELĀS DIENASALKSNĀJA IELĀ

GLEZNAS

GLEZNAS

Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze Avotiņa,Laima Bikše, Biruta Delle,

Andris Eglītis, Daiga Krūze,Dace Lielā, Jānis Purcens, Kaspars Zariņš.

23. MARTS - 23. APRĪLIS

DACE LIELĀ

JŪRA

18. MAIJS - 2. JŪLIJS

Galerija DAUGAVA, Alksnāja iela 10/12, Rīga, Tel. +371 67 212 896, www.galerijadaugava.lv

Galerija DAUGAVA, Ausekļa iela 1, Rīga, Tel. +371 28 668 857, www.galerijadaugava.lv

Inta Dobrāja "Ziedi", audekls/eļļa, 80x100 cm

Izsoļu nams/galerija JĒKABS, Jēkaba iela 26/28, Rīga, Tel. +371 29 528 684, www.paintings.lv

Jānis Ziņģītis “Kolkas rags" audekls/akrils, 60 x 80 cm

Galerija ZĪMULIS UN OTA, Skolas iela 18, Rīga, Tel: +371 25 610 023, www.zimulisunota.lv

Vineta Kaulača “Virsmas atmiņa I” 2016., audekls/eļļa, 250 x 180 cm

Michael Castaignet “Make Hay While the Sun is Shinning” 2015., oil on canvas, 130 x 162 cm

Atis Jākobsons „Frekvence” 2015. audekls/eļļa, 51,5x40 cm

ATIS JĀKOBSONSFREKVENCES

7. JŪNIJS - 5. JŪLIJS

VINETA KAULAČA VIRSMAS ATMIŅA


JOHN CORNUSLIKTIE RITUĀLI

13. MAIJS - 4. JŪNIJS

MICHAELCASTAIGNET

ASFODELES/ASPHODELS/

/BAD RITUALS/


Galerija MĀKSLA XO, Elizabetes iela 14, Rīga, Tel. +371 29 482 098, www.makslaxogalerija.lv

ŅUJORKA. WALL STREET. Foto Ilze Kuišele. 2015.

Foto: no izstādes mākslas galerijā “TIFĀNA” 2015 gadā. SIGURDS VĪDZIRKSTE/1928-1974/ ŅUJORKAS AVANGARDISTS. Foto Ilze Kuišele

.

Mākslas galerija TIFĀNA, Jāņa iela 16, Rīga, tel. +371 29 196 061, www.tifanagallery.com

OLIMPISKAISĶERMENIS

MULTIMEDIĀLA MĀKSLASIZSTĀDE


INTA CELMIŅAEDVARDS GRŪBE

DARBI NO MŪKUSALAS MĀKSLAS SALONA KOLEKCIJAS UN

MĀKSLINIEKU JAUNĀKIE DARBI


MŪKUSALAS MĀKSLAS SALONS, Mūkusalas iela 42, Rīga, www.mmsalons.lv

Edvards Grūbe. Stihija. 2014. Audekls, eļļa. 195 x 130 cm

Inta Celmiņa. Veltījums. 2016. Audekls, eļļa. 130 x 89 cm

Vineta Kaulača „Virsmas atmiņa”.

"Darbi veidoti, domājot par uztveri un tās

relativitāti, kā skatiens veido veselumu no

fragmentu kopuma atkarībā no emocionālām

attiecībām un intelektuālās pieredzes ar

uztveramo informāciju. Šis process ir laika un

distances noteikts, lai arī laiks un telpa paši par

sevi nav redzami. Tie ieraugāmi pateicoties

izmaiņām, piemēram, kustībai. Mani meklējumi

glezniecībā ir saistīti ar ietekmju un saskares

lauku ar citiem medijiem, piemēram, fotogrāfiju,

kinematogrāfiju, instalāciju, kā arī fragmenta un

veseluma savstarpējām attiecībām."

Izstāde apskatāma galerijā Māksla XO, Elizabe-

tes ielā 14, no 14. aprīļa līdz 10. maijam.

Vin

eta

Kau

lača

“V

irsm

as a

tmiņ

a I”

201

6.,a

udek

ls/e

ļļa, 2

50 x

180

cm

Vin

eta

Kau

lača

“V

irsm

as a

tmiņ

a II”

201

6.,a

udek

ls/e

ļļa, 2

50 x

180

cm

Vineta Kaulača “The Memory of Surface.”

"My work aims at illustrating the ambiguity and

relativity of perception: the way we look at the

world building up an image of the whole from

different parts and fragments, based on our

emotional relationships with and intellectual

experiences of any particular image. In perceiv-

ing we rely on the role of time and distance in

this process of seeing without even being aware

of this. My findings apply to both - time and

space as the dimensions that are invisible

themselves but can be determined by the

movement, changes and distance. I am particu-

larly interested in applying my findings as a

painter to other media to synthesize new ones

and to benefit from the synergy with the other

media like drawing, photography, cinematogra-

phy and installation."

The exhibition at the Māksla XO gallery, Elizabe-

tes iela 14, from April 14 till May 10.

Andris Vītols “Bezmiegs” 2015., audekls/akrils, 80x80 cm

Zigurds Poļikovs “Zilie dīķīši”, 2011., audekls/eļļa, 72,5x91,5 cm

ANDRIS VĪTOLS

BEZMIEGSGLEZNAS

MAIJS - JŪNIJS

ZIGURDS POĻIKOVS

BALTIE TILTIGLEZNAS

LĪDZ 29. APRĪLIM

Galerija PEGAZS, Rūpniecības iela 18, Rīga, Tel. +371 26 816 576, www.galerijapegazs.lv

Atis Jākobsons „Frequencies (Dizziness)”

“It’s about mental processes, about forgetting

everything, one's life, existence, becoming

transparent, insignificant, it’s about frequencies

that others might not be able to perceive or are

unwilling to. The will to understand the predes-

tination, the processes going on inside oneself.

It’s about loosing control, seeing something you

don't want to see; anxiety, fear of being

nothing, forced enlightenment, otherness and

oneness.

To stare into the face of emptiness.

What is left when you take everything that

seems to be important away?”

Atis Jākobsons, November 2015.

The exhibition at Maksla XO gallery, Elizabetes

iela 14, from June 7 till July 5.

Atis Jākobsons „Frekvences (Eiforija)”

“Izstāde ir par lēnu izgaišanu, kļūšanu

caurspīdīgam, nenozīmīgam. Par savas

eksistences neatcerēšanos, aizmiršanu, par

frekvencēm, ko kāds nav spējīgs, vai nevēlas

uztvert. Par iepriekšnolemtību, nepiespiestu

vēlmi izprast iekšā notiekošos procesus. Tas ir

par kontroles zaudēšanu, nevēlamā ieraudzīša-

nu, par trauksmes sajūtu, bailēm tikt aizmirs-

tam, par nemeklētu, bet atrastu izpratni, par

visvientulību un nemainību.

Ielūkoties tukšumam sejā.

Kas paliek, atmetot visu to kas šķiet nozīmīgs?”

Atis Jākobsons, 2015. gada novembrī.

Izstāde apskatāma galerijā Māksla XO, Elizabe-

tes ielā 14, no 7. jūnija līdz 5. jūlijam.

Ati

s Jā

kob

sons

„Fr

ekve

nce”

201

5. a

udek

ls/e

ļļa, 5

1,5x

40 c

m

MĀKSLAS MUZEJS RĪGAS BIRŽA / ART MUSEUM RIGA BOURSE

R.SUTAS UN A.BEĻCOVAS MUZ. / MUS. OF R.SUTA AND A.BELCOVA

ANTIKVARIĀTS / ANTIQUE SHOP

RĪGAS VĒSTURES UN KUĢNIECĪBAS MUZEJS, Palasta iela 4, Rīga, www.rigamuz.lv

APCEĻO DZIMTO ZEMI19. MAIJS - 30. DECEMBRIS

LATVIJAS TŪRISMA PROPAGANDA 1930. GADOS

Michel Castaignet “Asfodeles / Asphodels”.

The Asphodels is an exhibit of paintings, video,

photos and diary extracts retracing French artist

Michel Castaignet’s stay in Sicile in the Winter

2014-2015.

„I am on the mountain. I’m alone on a rock

covered with flowers and the wind blows

non-stop.

I have stretched a canvas covering my wall. Every

morning I paint a line. I live in a complete asceti-

cism and I wait for my subject to come out.

I have many landscape paintings that I have

destroyed. I am looking for something else...

And one morning, the mountain is covered with

asphodels.

I pick up some flowers, I cook them and I eat

them. In early Greek philosophy, there were two

kinds of philosophers, those who need civilization

to feed them and those who could live on Aspho-

dels. I am of the second kind” - Michel Castaig-

net.

The exhibition in Māksla XO gallery, Elizabetes

iela 14, from June 7 till July 5.

Michel Castaignet “Asfodeles / Asphodels”.

„Asfodeles / Asphodels” ir izstāde, ko veido

gleznas, video, fotogrāfijas un dienasgrāmatas

ieraksti, kas atspoguļo franču mākslinieka

Michel Castaignet uzturēšanos Sicīlijā

2014-2015. gada ziemā.

„Es esmu uz kalna. Es esmu viens uz klints, kas

pārklāta ar ziediem, un nepārtraukti pūš vējš. Es

esmu uzvilcis audeklu, kas pārklāj sienu. Katru

rītu uzgleznoju līniju. Dzīvoju pilnīgā askēzē un

gaidu sava subjekta parādīšanos.

Esmu uzgleznojis daudz ainavu, ko esmu iznīcinā-

jis. Meklēju kaut ko citu...

Un kādu rītu viss kalns ir noklāts ar asfodeļu

ziediem. Salasu dažus ziedus, pagatavoju tos un

apēdu. Seno grieķu filozofijā pastāvēja divu veidu

filozofi, tie, kuriem vajadzēja civilizāciju, kas tos

pabaro un tie, kuri varēja pārtikt no asfodeļu

ziediem. Es esmu no otrā veida,” Michel Castaig-

net.

Izstāde apskatāma Māksla XO galerijā, Elizabe-

tes ielā 14, no 7. jūnija līdz 5. jūlijam.

Michael Castaignet “Make Hay While the Sun is Shinning” 2015., oil on canvas, 130 x 162 cm

LATVIJAS NACIONĀLAIS MĀKSLAS MUZEJS, K. Valdemāra iela 10, Rīga, www.lnmm.lv

SUDRABS / ZELTS

4. MAIJS - 28. AUGUSTS

/1930-2002/

MANTOJUMA KOLEKCIJASDARBU IZSTĀDE

BORISS BĒRZIŅŠ

ILŪZIJA KĀ ĪSTENĪBA

4. MAIJS - 24. JŪLIJS

MIERVALDIS POLIS

Miervaldis Polis “Sapņojums” 1982. Kartons/eļļa. LNMM kolekcija

Boriss Bērziņš “Sudrabs” 1996., fin./aud./tempera/sudrabs. LNMM kolekcija

Conversation with an artist Artūrs Riņķis.

In the late 70-ties the artists inclined to kinetics in Latvia formed a group called “Dynamics”, with artists Valdis Celms, Artūrs Riņķis un Andulis Krūmiņš. The seventies was a unique time, and can be considered as the apogee of style. During those times you became an artist. What was the Academy of Arts in those days?

The name “Dynamics” had been given to us by

Moscowites, we had no group name, but it was

adoped. What was the Academy in those days?

Cool, I think, as it is cool at any other time. It does

not matter if my generation looks at it, saying “It

is not now as it was back then”, for those who are

in the Academy now, it is the happiest of times in

their lives.

Although the story of your childhood can not be separated from other stories of the war years, in what age did you grasp that you belong to that 4% of humanity, that perceives the world different from others? I am speaking about synesthetics.

Saruna ar mākslinieku Artūru Riņķi.

70. gadu otrajā pusē kinētikas nodarbināto mākslinieku vidū izveidojās grupa „Dinamika”, kurā ietilpa mākslinieki Valdis Celms, Arturs Riņķis un Andulis Krūmiņš. Septiņdesmitie bija unikāls laiks, un būtu pamatoti saucami par stila apogeju. Un šajā laikā tu veidojies kā mākslinieks. Kāda bija akadēmija tajā laikā?

To “Dinamiku” jau mums piesēja maskavieši, mums vispār nebija grupas nosaukuma, bet nu tā viņš iegājās. Kāda bija akadēmija tajā laikā? Forša, es domāju, ka jebkurā laikā tā ir forša. Lai cik arī no mūsu paaudžu viedokļa skatītos “Tagad nav tā kā toreiz”, tiem kas tagad ir akadēmijā ir vislaimīgākais savas dzīves posms.

Lai arī tavs bērnības stāsts nebūtu īpaši atšķirams no līdzīgiem kara laika un vēlākiem bērnības stāstiem, kādā vecumā tu saprati, ka piederi pie tās 4% cilvēces, kas uztver pasauli savādāk kā pārējie cilvēki? Es runāju par sinestēziku.

Jā izrādījās, ka es no bērnības esmu sinestēts.

ROMANA SUTAS UN ALEKSANDRAS BEĻCOVAS MUZEJS, Elizabetes iela 57a, 5. stāvs, dz. 26

“ZAĻĀS VĀRNAS” ZĪMĒ

26. APRĪLIS - 1. OKTOBRIS

ROMANS SUTA UN JĀNIS PLASE

Romans Suta. “Jānis Plase ar draudzeni” 1928. a., e.. SBM kolekcija. Jānis Plase. Maskas. Līdz 1929. Papīrs, tuša. LNMM kolekcija.

Yes, it turned out that I am a synesthetic from

childhood. Actualy I got to know it recently. We

were living in a small village, with nature all

around us, the leaves of trees, everything that

moves, arouse in me sound.

Even though I did not hear it outside, it reflected

in me as music. Thus the movement turned into

sound. But then, happened a contrary process,

when sound, that dominates in me now, when

inspiration comes from the sounds, from music.

That happens unconsciously, that is absolutely

against my will. But it is not unpleasant (smiles).

Some vision, movement, some colors, sometimes

brighter, sometimes less bright, turns into a

meditative state.

And that is the basis for kinetic paintings?

Kinetic painting, yes. Paintings, probably, less, for

there I use philosophical thoughts. But in shows

of kinetic painting I lean on the synesthetics.

How much do I carry out from what I have the

seen? Some ten percent. That would take a

tremendous resource to put that out. I even

know how it could be done, because prior to that

(Academy) I was working in a ship factory. It was

a military facility, there were submarines and war

ships, and I learned a lot about technics, that I

used afterwards. That synesthetics, technical

knowledge and being an artist, for I did study for

five years, also under Konrads Ubans. But it is in

that to get the accordance with the vision, for

there is no absolute algorithm. Every artist is

subjective, and sees differently. And if it turns

out that some part of that kinetic painting some

other would feel...

Does every projection that you create (of kinetic painting) create a seperate projector with a lens and the rest? Do you move it in the time of projection?

Yes, I drive the whole process from the panel.

There is a basis. That projection device is called

EMU, and it is called so in all of literature. When I

built it, my oldest son, whose name was

Edmunds, could not spell it. “Say, what is your

name?” “Emu”, and so it went into the world...

Uzzināju to faktiski nesen. Mēs dzīvojām vienu-brīd Vakarbuļļos, un apkārtējā daba, viss, kas kustas, koku lapas, mākoņu skreja debesīs... viss manī rosināja kaut kādu skaņu, mūziku, tā atbalsojās manī, tas mani dziļi saviļņoja - kustība pārtapa skaņās. Bet vēlāk notika pretējs process, kad skaņas, mūzika kļuva dominējošas, tās inspirēja manā iztēlē vizuālus tēlus un to deformācijas. Tas notiek neapzināti, absolūti pret manu gribu. Bet man nav nepatīkami (smaida). Kaut kāda abstrakta vīzija, kustība, kādas krāsas, citreiz spilgtāk, citreiz mazāk spilgti un iegrimsti tādā kā meditatīvā stāvoklī.

Un tas ir par pamatu kinētiskajām gleznām?

Kinētiskajai glezniecībai, jā. Gleznās varbūt mazāk, tur es ielieku citu filosofisku domu. Bet kinētiskās glezniecības seansos, kā dinamiskā procesā, es balstos tieši uz sinestēziju.Cik daudz no redzētā es realizēju? Kādus procen-tus desmit. Realizēt visu - tas prasītu milzīgus līdzekļus un laiku. Es pat zinu kā to realizēt, bet... Pirms tam [Akadēmijas] strādāju rūpnīcā. Tā bija kara rūpnīca, tur bija zemūdenes un kara kuģi, tur es ieguvu ļoti daudz tehniskās zināšanas, ko pēc tam izmantoju radošā darbā. Sinestēzija, tehniskās zināšanas un mākslinieks, kā tāds /glezniecību studēju pie Konrāda Ubāna /, viss kopā veicināja meklēt kinētiskajā glezniecībā skaņas un kustīgā attēla atbilstību, jo absolūtā algoritma šai jomā nav. Katrs mākslinieks ir subjektīvs, un savādāk redz. Un ja gadās, ka daļu no tās kinētiskās glezniecības cits cilvēks jūt...

Vai katram objektam tu veido savu projekto -ru ar lēcu un visu pārējo? Projekcijas laikā to darbini?

Jā, es no pults vadu visu procesu. Ir pamata bāze. Tā projekcijas iekārta saucas EMU, un visā literatūrā tas saucas EMU. Kad es viņu taisīju, tad man vecākajam puikam vārds bija Edmunds, ko viņš nemācēja izrunāt. “Nu, kā tevi sauc?” “EMU”, un tā tas aizgāja pasaulē... bet tur var būt “E” - elektrība “M” - mūzika “U” - universs, kososs. Bet kas tas par nosaukumu, neiedziļinājās neviens, kāpēc tie trīs burti.

Bet tu esi tās projekcijas aparāta tēvs?

GLEZNAS - GRAFIKAS - AKVAREĻI


Rūpniecības iela 3, Rīgatel. + 371 29 141 605

e-mail: [email protected] www.birkenfelds.lv

Kārlis Melbārzdis (1902 - 1970)

Aleksandrs Ricconi (1836-1902)

P/f "Kuzņecovs" P/f "Jessen"

FOTOMĀKSLA - PORCELĀNS

IZSOLESWWW.BIRKENFELDS.LV

INTERESANTI PRIEKŠMETI

mākslas darbu pieņemšana

uz izsoli

But there can be “E” - electricity, “M” - music,

“U” - universe, the cosmos. But what is that

for a name, no one had searched for, why

those three letters?

But you are the father of that projection device?

Yes, from the first screw to the last. I figured

out that scheme, but it has that one block

“Nr. 5”, that I kept secret. I had a conversa-

tion with the Brittish press, there is one

magazine Leonardo, and it had a long article

in it. I wrote that article, complete rubbish –

lamps, a lens, and that was far from the

truth. And there was that one block “Nr. 5”, a

deformation block, and they gave me no

rest, and sent it back again: “Thank you, but

could you please specify, how is this and that

happening?” That was after the Locarno Art

festival, where I sent my film Breath. Right after

that, a week later the Masachusetts institute

of Technology sent me an invitation: “Please

attend... our exhibition... you can take your

work with you and show it...” of course...

they had seen in that plastic movement, that

there is, as they thought, a solvation to

silicon graphics, a problem that main Institues

was fighting for, and they thought some

geek from Riga has solved the whole thing...

and they tried to ensnare me in their

institute.

But that device of yours is analogue?

Yes I work in analogue system. From the

today standing point that device might

look primitive, and that is why I do not,

show my kitchen (laughs). I use my own

built optics, projectors. There was only one

man, who saw it, Ojars Abols, the husband of

artist, Džemma Skulme. But he passed away

a long time ago.

You choose them wisely...

I worked in those days together with Ojars

on the project of “Brooch”.

Jā, no pirmās skrūvītes līdz pēdējai. Es izštukoju to shēmu, bet tur ir viens bloks, nr. 5., kuru es neatklāju. Man vienubrīd bija sarakste ar amerikāņu presi, ir viens tāds žurnāls “Leonardo”, tur bija lielāks raksts iekšā. Aizsūtīju savu rakstu redakcijai, pievienojot EMU darbības shēmu - nu galīgas muļķības tur uztaisīju - lampiņu, objektīvu, un citas detaļas, kas galīgi neatbilda patiesībai. Bet bija tur bloks nr. 5., ‘’deformācijas bloks”. Viņi nu mani neliek mierā, sūta rakstu atpakaļ, “Paldies, bet vai jūs nevarētu tuvāk paskaidrot, kā notiek tas un tas”. Sarakste notika pēc Lokarno Video Art festivāla, kur es aizsūtīju savu videofilmu „Elpa”. Pēc nedēļas Masačusetas tehnoloģiskais institūts atsūta uzaicinājumu: “Lūdzu ierasties pie mums... izstāde... jūs varat savu darbu vest līdzi un parādīt...” kā tad... Viņi saskatīja tai plastiskajā kustībā, kas filmā ir, pēc viņu ieskatiem, silikongrafikas atrisinājumu, par ko tobrīd pasaules vadošos institūtos „lauzīja galvas” un te viņi skatās, ka kaut kāds jefiņš no Rīgas visu jau ir atrisinājis... viņi gribēja iemānīt mani savā institūtā.

Bet tev tā iekārta ir analoga?

Jā, es strādāju analogajā sistēmā. No mūsdienu skatījuma tās iekārtas var likties primitīvas un tieši tādēļ savu „ķēķi”nevienam nerādu (smejas). Pielieto -ju paša radītu īpašu optiku, projektorus, viss notiek nepastarpināti.. Bija tikai viens cilvēks, kurš to redzēja, Ojārs Ābols, Džemmas Skulmes vīrs. Bet tas bija gaužām sen.

Tu tā labi izvēlies...

Mēs ar Ojāru tai laikā strādājām pie „Saktas”projek-ta.

Es nevēlētos šajā sarunā preperēt tavu mākslu kā pataloganatoms, kurš pēta visu pēc sastāvdaļām un etimoloģijas, un saka, ka taurenis ir tikai tārps plus kokona. Kas ir tas palikušais neizteiktais, aiz taviem darbiem, kāds ir tas taurenis?

Tas ir sajūtu līmenis, sajūtas, ko es nevaru noteikt, ka tā būtu jājūt, jo katrs uztver individuāli, subjektīvi. Katrs darbs kopumā nes kādu filosofisku domu, un to es tā nedaudz esmu ieskicējis tajās “neīstajās haikās”, tā radās tās trīsrindes, kas ievirza skatītāju uz asociatīvo domāšanu. Katrs cilvēks jau ir ar savu

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Lielā izstāžu zāle, Doma laukums 6, Rīga

GLEZNAS NO LATVIJAS UN VĀCIJAS KOLEKCIJĀM

/1868 - 1945/

30. APRĪLIS - 19. JŪNIJS

NIKOLAJS BOGDANOVS-BEĻSKIS

Nikolajs Bogdanovs-Beļskis. Meitenes portrets. Studija. 20. gs. 30. gadi. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.

I am not willing to dissect your art like a medical examiner, who detects everything by its compo-nents and ethymology, and says that the butter-fly is merely the worm plus cocoon. But what is left unsaid, behind your works, what does the butterfly look like?

It is the quality of sense and feelings, that I can not

express, that one should feel, because everyone

aproaches individualy and looks, but, I have figured

it especialy so, and every piece has an philosophical

substantiation. And the art work carries some

philosophical idea, that I have sketched in those

fake haikas, and so became those three-lines. Every

one approaches with his own state of preparedness

and vision.

For example?

Well, I have forgotten them already... “I am looking

for myself, in a stone, in sand, in the Universe”. The

one that is found at Human Galactics. [In the garden,

“In the Middle of Nowhere”] As one lady said: “Well,

it does not look like Stonehendge at all!” - and it is

not, but I was not building that. That feeling is very

important to me. I have one stone, where I want to

carve the writing: “The feelings are the most

objective indicator of the arts”.

On Brīvības blvd, the main street of Riga, there are two art works to be seen. One is the Freedom monument of Kārlis Zāle, and the second one is yours: “The Brooch”, at the Hotel “Latvia”.

Really? I think they are two difreent values.

But what is interesting, is that the Hotel Latvia had changed its frontage and name, still “The Brooch”, that usualy joins the clothes, is joining the previous hotel with the new one.

At the begining the architect, Ojars Abols made a

block, saying there will be something on it, and

asked me for a solution. Well, I brought forward

“The Brooch” a kinetic object. Ojars did like it. But

when the Norwegian owners came, they brought

the block down, and the frontage turned into glass,

and where to put her (the artist speaks about his

artworks as living beings), arouses the question, and

sagatavotības pakāpi, savu redzējumu.

Piemēram?

Nu, tagad jau pats esmu nedaudz tās piemirsis... “Es meklēju sevi, akmenī, smiltīs, visumā.” Tā, kas pie „Cilvēku galaktikas”. Kāda kundze reiz noteica: “Nu jā, nu nav jau Stounhedža” - nu nav, bet es arī to netaisīju. Man ļoti svarīgas ir tieši sajūtas. Dārzā ir viens akmens, kurā es gribu iekalt vārdus: “Sajūtas ir visobjektīvākais mākslas indikators”.

Brīvības ielā, uz galvenās ielas Rīgā, ir atrodami divi mākslas objekti. Viens ir Kārļa Zāles Brīvības piemineklis, un otrs ir tevis veidotā “Sakta”, pie viesnīcas Latvija.

Tiešām? Pārāk aršķirīgi lielumi.

Un kas ir interesati, tad viesnīca Latvija ir izmainījusi savu fasādi un nosaukumu, bet Sakta, kas parasti savieno apgērbu, bet šoreiz tā savieno iepriekšējo viesnīcu ar šo.

Sākotnēji Ojārs Ābols izveidoja viesnīcas fasādē bloku,uz kā kaut kam jābūt un man piedāvāja to

LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS, Vecrīgā, Torņa ielā 1.


if such an object is needed at all? I looked at the

wall, but The Brooch was there no more, and

construction work was going on. I made a call,

and they told me that it was shipped to some

place out of the Riga. And what is the destiny of

it? “Well, we do not know.” I told them: “The

Hotel Latvia, and The Brooch is an object that

belongs”. “All right, come to us.” And than some

mystics happened, and I arrived at the same

moment as the new Norwegian owners and the

director come out the door. Such a match of

fate! And there on the spot the new owners

agreed, that such an object might be, but a

place must be found for it. And when we found

the place, still I had to prove to them, why it was

needed. And there was a major meeting, and I

was already stressed, but I mobilized, and I got

to prove that this object by its meaning is

combined with the Hotel Latvia, and secondly is

an example of kinetic art, made from stainless

steel. And that convinced the Norwegians.

But you have an engine installed, does it funcion this way?

No. I decided to leave everything in the hands of

God. And actualy it is not the kinetic object but

rather a mobile, as with Calder. I thought a bit,

as the one sphere goes into another and those

angles, and I was afraid that some chaotic

movement and speeds might happen, but a

miracle came, and there is some sort of self-reg-

ulation, where one surface drives another. There

is some programmed chaos, so to speak.

And still your greatest project is the garden “In the Middle of Nowhere”.

Yes, but one can not explain that, it has to be

seen and felt. A visit to the garden, the show

and exhibition at the same time bears a medita-

tive nature – the harbor of peace, where one can

find the fulfillment of the soul.

The project art garden “In the Middle of Nowhere” by artist Artūrs Riņķis, is located near the town of Sabile, and will be opened from the 20th of July, with appointments by phone: +371 29 406 191.

atrisināt. Nu, es piedāvāju “Saktu”, kinētisku objektu. Ojāram iepatikās. Bet kad nāca norvēģi, tie to bloku nojauca, fasāde kļuva stiklaināka, un kur tad likt viņu (mākslinieks savus darbus uzrunā kā personas). Pacēlās jautājums, vai vispār tas objekts vajadzīgs. Kad rudenī atskārtu, ka „Sakta”pazudusi, notiek būvdarbi, zvanu, man saka, ka tā esot nogādāta kaut kur aiz Rīgas. Un kāds viņas liktenis? “Nu, nezinām”. Es saku: “Viesnīcai Latvija „ Sakta” ir piederošs objekts”. “Nu labi, atbrauciet”. Notika kaut kāda mistika, atbraucu tieši tai mirklī, kad jaunie norvēģu saimnieki kopā ar direktoru nāk man pretī. Nu, šitāds liktenīgs saskriešanās punkts. Uz vietas jaunie saimnieki piekrita, ka tas objekts varētu būt, tik vajag atrisināt kur. Vietu atradām, vienīgi vēlreiz man bija jāpierāda, kāpēc tāds objekts ir vajadzīgs. Notika liela sanāksme, es jau biju satraucies arī, bet samobilizējos, un man izdevās pierādīt, ka šis objekts pēc jēgas ir ar viesnīcu Latvija saistīts, un otrkārt, ka tas ir kinētiskās mākslas paraugs, izgatavots no nerūsējošā tērauda un norvēģus tas pārliecināja.

Bet viņam tu esi motoru ielicis, tas darbojas uz motora?

Nē. Es nolēmu visu atstāt Dieva ziņā. Un faktiski tas nav īsti kinētiskais objekts, tas ir mobilis, kā Kalderam. Es tur diezgan piedomāju, kā viena sfēra ieiet otrā un tie leņķi, es baidījos, ka tur notiks kāda haotiska kustība un ātrums, bet brīnums- notiek pašregulācija. Tur ir ļoti sarežģīta aerodinamiskā situācija, tur viena plakne dzen nākamo. Tur ir ieprogrammēts haotisms, tā varētu teikt.

Un tomēr tavs lielākais projekts ir mākslas dārzs “Nekurienes vidū”.

Jā, bet to nevar izstāstīt, tas ir jāredz un jāizjūt. Mākslas dārza apmeklējums, izstāde-izrāde ir ar meditatīvu raksturu – miera osta, kur var rast dvēseles piepildījumu.

Artūra Riņķa projekts mākslas dārzs “Nekurienes vidū”, kas atrodas aiz Sabiles, būs apskatāms no 20. jūlija, iepriekš saskaņojot ar mākslinieku pa tālr. 29 406 191.

Ar mākslinieku sarunājās Antons Austriņš


ULVIS ALBERTS / ANTANAS SUTKUSFOTOGRĀFIJA PHOTOGRAPHY

Rūpniecības iela 3, Rīga, tel. +371 29 141 605, e-mail: [email protected]

Ulvis Alberts

Ulvis Alberts

Antanas Sutkus

Antanas Sutkus

Michael Castaignet “Make Hay While the Sun is Shinning” 2015., oil on canvas, 130x162 cm Galerija MĀKSLA XO, Elizabetes iela 14

celvedis '56

Documents