certified garden joinery, wood pellets, wood products from ... · sbp framework supply base report:...

��

��

��

��

�

� ��

��

SBP Framework Supply Base Report: Template for BPs

��

Atskaites periods: 1. oktobris 2015

Lai ieg�tu turpm�ku inform�ciju par SBP (Sustainable Biomass Partnership) un a

piln�gu dokumentu kopumu, apmekl

Dokumenta v�sture

Versija 1.0 public�ta 2015 gada 26. mart

Versija 1.1 public�ta 2016 gada 22 febru

Versija 1.2 public�ta 2016. gada 23. j

© Autorties�bas The Sustainable Biomass Partnership L

��

Framework Supply Base Report: Template for BPs v1.2

. oktobris 2015 – 30. septembris 2016

ciju par SBP (Sustainable Biomass Partnership) un a

gu dokumentu kopumu, apmekl�jiet www.sustainablebiomasspartnership.org

ta 2015 gada 26. mart�

ta 2016 gada 22 febru�r�

ta 2016. gada 23. j�nij�

The Sustainable Biomass Partnership Limited 2016

Lapa ii

ciju par SBP (Sustainable Biomass Partnership) un apskat�tu

www.sustainablebiomasspartnership.org

��


��1 P�rskats ................................

2 Pieg�žu B�zes apraksts ................................

2.1 Visp�r�gs raksturojums ................................

2.2 Sertifik�cijas veicin�šanas pas�

2.3 Galven�s cirtes p�rbaudes programma

2.4 Izejmateri�lu pl�smas diagramma, att

2.5 Pieg�d�t�ju b�zes kvantitat�vie dati

3 Pras�bas pieg�žu b�zes nov�

4 Pieg�des ��des nov�rt�jums

4.1 Joma ................................................................

4.2 Pamatojums ................................

4.3 Risku anal�zes rezult�ti ................................

4.4 Pieg�d�t�ju p�rbaudes programmas rezult

4.5 Nosl�gums ................................

5 Pamatpieg�des nov�rt�juma process

6 Konsult�cijas ar ieinteres�taj

7 S�kotn�j� risku nov�rt�juma p

8 Pieg�d�t�ju p�rbaudes programma

8.1 Pieg�d�t�ju p�rbaudes programmas apraksts

8.2 Koksnes ieguves vietu auditi ................................

8.3 Pieg�d�t�ju p�rbaudes programmas rezult

9 Risku mazin�šanas pas�kumi

9.1 Risku mazin�šanas pas�kumi

9.2 Kontrole un rezult�ti................................

10 Zi�ojuma apskate ................................

10.1 Profesion�l� apskate ................................

10.2 Publiskie vai papildus p�rskati

11 Atskaites apstiprin�šana ................................

12 Jaunin�jumi ................................

12.1 B�tiskas izmai�as pieg�d�t�ju b

��


................................................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................

šanas pas�kumi izejmateri�lu pieg�d�t�jiem ................................

rbaudes programma ................................................................

smas diagramma, att�lojot izejmateri�lu veidu [nav oblig�ti]................................

�vie dati ................................................................................................

zes nov�rt�jumam ................................................................

jums ................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................................................

................................................................................................

rbaudes programmas rezult�ti ................................................................

................................................................................................................................

juma process ................................................................

�taj�m pus�m. ................................................................

juma p�rskats................................................................

rbaudes programma ................................................................

rbaudes programmas apraksts ................................................................

................................................................................................

rbaudes programmas rezult�ti ................................................................

�kumi ................................................................................................

kumi ................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................

rskati ................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................................................

� �ju b�z� ................................................................................................

Lapa iii

................................................... 1

......................................................... 2

............................................................ 2

......................................................... 8

.................................................................. 9

........................................ 9

........................................ 9

............................................................. 11

.............................................. 12

...................................................... 12

........................................... 12

......................................................... 13

...................................................... 13

............................................. 13

................................................................ 14

........................................................... 15

............................................................... 19

................................................................... 21

..................................................... 21

................................................. 22

...................................................... 23

............................................. 25

............................................... 25

............................................................... 26

................................................................ 28

............................................................. 28

.............................................. 28

..................................................... 29

........................................... 30

..................................... 30

��


12.2 Iepriekš�jo riska mazin�šanas metožu efektivit

12.3 Jaunu risku nov�rt�jums un risku mazin

12.4 Faktiskais izejvielu daudzums par p

12.5 Pl�notais izejvielu daudzums par n

��


šanas metožu efektivit�te ................................................................

jums un risku mazin�šanas metodes................................................................

Faktiskais izejvielu daudzums par p�d�jiem 12 m�nešiem ................................

notais izejvielu daudzums par n�kamajiem 12 m�nešiem ................................

Lapa iv

............................................... 30

..................................... 30

.................................................................. 30

............................................................... 30

��


� ��

Ražot�ja nosaukums: SIA Varpa

Ražot�ja adrese: Jur. Adrese

Biroja adrese

Geografisk� atrašan�s vieta: Sawmill

Office: Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 m

Galven� kontaktpersona: Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr

[email protected]

Uz��muma m�jaslapa: www.varpa.eu

Zi�ojuma pabeigšanas datums:

Ped�j�s sertifik�cijas iest�des audits

Sertifik�cijas iest�des nosaukums

Tulkojums no Ang�u valodas: Latviešu valoda

Izmantotie SBP standarti : SBP Standard

SBP Standard 5-V1.0 (instructions documents 5A;B;C V1.1.)

Saite uz izmantotiem standartiem:

SBP Re�ion�lais Riska nov�rt�jum

SBP RRN Latvijai

Saite uz SBP Piegad�t�ju b�zes publisko atskaiti

Nor�diet š� br�ža statusu PiegGalven�

(s�kotn�j�) nov�rt�šana

Pirm� uzraudz�

��

��


Jur. Adrese: Kaplavas pag., Kr�slavas novads, LV-5668

Biroja adrese: Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601

Sawmill: Lat E 27 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51 minutes

Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 m

Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601, +37165626653,

[email protected]

www.varpa.eu

28.04.2017.

des audits: 02.06.2017., Kr�slava.

des nosaukums: NEPCon Latvia

Latviešu valoda

Standard 1 version 1.0, SBP Standard 2-V1.0 ; SBP Standard 4

V1.0 (instructions documents 5A;B;C V1.1.)

: http://www.sustainablebiomasspartnership.org/docume

�jums:

Latvijai - šobr�d ir gaid�ma apstiprin�tšana.

zes publisko atskaiti: http://www.varpa.eu/

�ža statusu Pieg�d�t�ju b�zes nov�rt�juma cikl�

uzraudz�ba Otr� uzraudz�ba Treš� uzraudz�ba

��

Lapa 1

minutes, Long N 55 degrees 51 minutes

Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 minutes

5601, +37165626653,

V1.0 ; SBP Standard 4-V1.0. ;

http://www.sustainablebiomasspartnership.org/documents

juma cikl�

Ceturt� uzraudz�ba

��

��


� ��

�� !�

VARPA SIA liel�ko da�u izejmateri�la biomasas ieguvei iep

atlikumus p�c p�rstr�des. Biomasa tiek ieg

Latvija, neliela da�a biomasas tiek ieg

iepirkumu un pieg�di

SBP izejvielu produktu grupu proporciju apskats

Produktu Grupas

Kontrol�tas izejvielas

SBP-atbilstošas prim�ras izejvielas

SBP- atbilstošas sekund�ras izejvielas

SBP- atbilstošas terci�ras izejvielas

Izejvielu sugu mais�jums: Egle (Picea abies (L.) Karst), Ppendula), Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.))Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench), O

LATVIJAS mežu resursi.

Latvijas mežu resursi aiz�em 3 056

re�istr� (par inventariz�taj�m plat�b�

likums), mežainums ir 51,8% (me

teritorijas kop�jo plat�bu). Latvij� va

p�r�jiem �pašnieku mežu kopplat�ba

zemju �pašnieku skaits ir aptuven

Meža plat�bas Latvij� palielin�s.

apmežojot neaugl�g�s un lauksaimn

P�d�j� desmitgad� koksnes resursu

Meža zemi veido:

� meži 3 056 578 ha (91.3%);

��


��

�� !�

u izejmateri�la biomasas ieguvei iep�rk k� apa�koksnes malku un koksnes p

des. Biomasa tiek ieg�ta p�rsvar� no mežsaimniec�bas. Biomasas izcelsmes re

a biomasas tiek ieg�ta no Lietuvas un pavisam maz - no Baltkrievijas, izmantojot tiešo

SBP izejvielu produktu grupu proporciju apskats

PG proporcija, % Pieg�d�t�ju skaits

59.3 39

18.9 5

ras izejvielas 20.9 9

0.9 1

(Picea abies (L.) Karst), Priede (Pinus sylvestris L.), �rzs (Betula pubescens (Ehrh.)) Apse (Populus lpp.), Baltalksnis (Alnus glutinosa (L.)

(Alnus incana (L.) Moench), Ozols (Quercus lpp.), Osis (Fraxinus exelsior L.).

S mežu resursi. 6 578 ha. P�c Valsts meža dienesta datiem, ka

b�m, kuras tiek pak�autas saimnieciskajai darb

eža zemju plat�bas (3 347 409 ha) procentu�

alstij pieder mežs 1 495 616 ha plat�b� (48,97%

a ir 1 560 961 ha (51,68% no visu mežu pla

eni 144 t�kstoši.

Meža plat�bu pieaugums notiek gan dabisk�

niec�b� neizmantojam�s zemes.

rsu ieguve Latvijas mežos sv�rst�s 9-13 miljoni m³ (A

%);

Lapa 2

koksnes malku un koksnes p�rstr�des

bas. Biomasas izcelsmes re�ions ir

no Baltkrievijas, izmantojot tiešo

ju skaits

e (Pinus sylvestris L.), �ra b�rzs (Betula (Alnus glutinosa (L.)

(Fraxinus exelsior L.).

as apkopoti Meža valsts

rb�bai, kuru regul� Meža

�l� attiec�ba pret valsts

% no kop�j�s), savuk�rt

lat�bas). Priv�to meža

isk� ce��, gan m�ksl�gi

(Avots: vmd.gov.lv,).

��


� purvi 175 111,8 ha (5.3%);

� izcirtumi 35 446,7 ha (1.1%);

� p�rpl�dušas teritorijas 18 453

� infrastrukt�ras objekti 61 813

(Avots: vmd.gov.lv)

Mežaudžu plat�bu sadal�jums p�c

� Priede 34,3%

� Egle 18,0%

� B�rzs 30,8%

� Melnalksnis 3,0%

� Baltalksnis 7,4%

� Apse 5,4%

� Ozols 0,3%

� Osis 0,5%

� Citas sugas 0,3%

(Avots: vmd.gov.lv)

Koku sugu �patsvars meža atjaunoš

� Priede 20%

� Egle 17%

� B�rzs 28%

� Baltalksnis 12%

� Apse 20%

� Citas sugas 3%

(Avots: vmd.gov.lv)

Koksnes ieguve p�c ciršu veida, p�

� Galven� cirte 81,00%

� Kopšanas cirte 12,57%

� Sanit�r� vienlaidus cirte 3,63

� Sanit�ra izlases cirte 1,43%

� Atmežošanas cirte 0,76%

� Citi ciršu veidi 0,06%

(Avots: vmd.gov.lv)

��


%);

53,2 ha (0,5%);

13,4 ha (1.8%).

valdoš�s koku sugas:

unošan�, sadal�jums p�c plat�bas (ha):

p�c sadal�juma pa cirtes veidiem p�c izcirstiem

63%

%

Lapa 3

tiem m3:

��


Mežsaimniec�bas nozare

Meža nozare Latvij� ir Zemkop�bas

meža politiku, nozares att�st�bas stra

dabas aizsardz�bas un med�bu saimn

Latvijas likumos un Ministru kabineta

neatkar�gi no to �pašuma veida kontro

www.vmd.gov.lv .

Valsts �pašum� esošo meža apsaim

Uz��mums �steno valsts intereses,

nozares devumu valsts ekonomik�

da�a iekšzemes kopprodukt� 2015.

miljardus eiro.

Ciršana

Lai kontrol�tu ciršanas aktivit�tes mež

apsaimniekošanas pl�nu katrai meža plat

Dienests izsniedz ciršanas apliecin�

ciršana ir at�auta, k�das sugas un k�

atjaunošanas metodi katrai cirsmai. P

apjomiem un n�kamo meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p

p�rst�vjiem piedaloties. Ciršanas apliecin

izsekotu pieg�des �di un nodrošin�

Biolo�isk� daudzveid�ba

V�sturiski Latvijas mežu intens�va iz

daudz�s cit�s Eiropas valst�s, t�p�c

Dabas v�rt�bu saglab�šanai izveidot

teritorij�m ir iek�autas vienotaj� Eiropa

aizsarg�jamo teritoriju atrodas valsts

Lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jamas

teritorij�m, k� ar� �paši aizsarg�jam�

tiek veidoti mikroliegumi. P�c Valsts me

(2015). Biolo�iski augstv�rt�gu mežaud

nep�rtraukti.

Savuk�rt biolo�isk�s daudzveid�bas saglab

dabas aizsardz�bas pras�bas, kas attiecas uz visiem meža apsaimniekot

darbos j�saglab� atseviši vec�kie un liel

neliel�m ieplak�m u.c., veicinot daudzu organismu m

��


s ministrijas p�rzi��, kas sadarb�b� ar nozares inte

at��iju, k� ar� meža apsaimniekošanas, meža resu

mniec�bas normat�vo aktu projektus www.zm.gov.lv

a noteikumos ietverto normat�vo pras�bu izpildi me

trol� Zemkop�bas ministrijas p�rraudz�b� esošais

mniekošanu nodrošina 1999. gad� izveidot� AS „La

nodrošinot meža v�rt�bas saglab�šanu un palieli

� www.lvm.lv . Mežsaimniec�bas, kokapstr�des un

. gad� veidoja ap 20% no kop�ja eksporta apjom

tes mež�, Latvijas Meža Departaments prasa ilgtermi�

nu katrai meža plat�bai un �pašniekam. P�c pl�na apstiprin�šanas Valsts Meža

�jumu katrai atsevišai cirsmai. Ciršanas apliecin�

das sugas un k�da apjuma var b�t izcirsti šaj� apgabal�. T� ar� noteic meža

atjaunošanas metodi katrai cirsmai. P�c izciršanas, cirsmas �pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstiem

amo meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p�rbaud�tas Valsts Meža Dienesta

vjiem piedaloties. Ciršanas apliecin�jums (apliecin�juma Nr.) ir viens no galveniem dokumentiem lai

di un nodrošin�t ilgtsp�j�gu koksnes ieg�di.

zmantošana saimnieciskiem nol�kiem s�kta sal�dz

c pie mums ir saglab�jusies plaša biolo�isk� daud

tas �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas, kopskait�

opas noz�mes aizsarg�jamo teritoriju t�kl� Natura 2

lsts �pašum�.

s sugas vai biotopa aizsardz�bu �rpus �paši aizsar

�s dabas teritorij�s, ja k�da no funkcion�laj�m zon

lsts meža dienesta inform�cijas mikroliegumi izveido

audžu apzin�šana un aizsardz�bas pas�kumu pl�

�bas saglab�šanai meža apsaimniekošanas proces� ir izstr

kas attiecas uz visiem meža apsaimniekot�jiem. T�s nosaka, ka mežizstr

kie un liel�kie koki, atmirus� koksne, pamežu koki un kr

m u.c., veicinot daudzu organismu m�jvietu saglab�šanu.

Lapa 4

erešu grup�m izstr�d�

ursu izmantošanas,

v.lv .

mežu apsaimniekošan�

is Valsts meža dienests

atvijas Valsts meži”.

in�šanu, vairojot meža

n m�be�u ražošanas

ma un sasniedza 2,01

, Latvijas Meža Departaments prasa ilgtermi�a meža

�šanas Valsts Meža

Ciršanas apliecin�jums notiec k�da tipa

� noteic meža

pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstiem

tas Valsts Meža Dienesta

juma Nr.) ir viens no galveniem dokumentiem lai

zinoši v�l�k nek�

dzveid�ba.

it� 674. Da�a no š�m

2000. Liel�k� da�a

rg�jam�m dabas

on�m to nenodrošina,

oti 40595ha plat�b�

�nošana turpin�s

� ir izstr�d�tas visp�r�jas

�s nosaka, ka mežizstr�des

koksne, pamežu koki un kr�mi, k� ar� audzes ap

��


Latvija ir parakst�jusi CITES konvenciju (Konvencija par starptautisko

dz�vnieku un augu sug�m) 1997. gad�

Latvij� nav sastopamas CITES sarakstos min

775 IUCN sugas ir stingri aizsarg�ti ar Latvijas normat

at�aujot ekonomisk�s aktivit�tes mežos,

Mežs un sabiedr�ba

Teritorijas, kur�s rekre�cija ir viens n

kop�jo mežu plat�bu jeb 293 000 hekt

objekti, laukumi pikniku r�košanai – t

kurus bez maksas var izmantot ikvie

piev�rsta valsts �pašum� esošajos m

rezerv�tu zonu), dabas parkus, aizs

aizsarg�jamos �eolo�iskos un �eomo

j�ras krastu k�pu aizsargjoslu, aizsar

Latvijas �paši aizsarg�jamo dabas te

aizsardz�bas un re�ion�las att�st�bas

Sertifik�cija

A/S „Latvijas valsts meži” un priv�to �

sist�m�m. Aptuveni 1 737 milj. ha Latvijas mežu no kop

saska�� ar FSC ®un/vai PEFC ® sertifik

tiek apsaimniekoti atbilstoši abu min�

Varpa SIA sa�em izejvielas, deklar�

Mežiem.

Varpa SIA ar� iep�rk kontrol�tu koksni no daudziem Latvijas pieg

Lietuva

Lietuv� vair�k nek� 50% aiz�em lau

meži- 1081000 ha, Priv�tie -858000

miljoni ha, kur zeme klasific�ta k� me

dienvidaustrumu da�a ir visvair�k me

Kop�j� zemes plat�ba Meža zeme ir

aizsardz�bas klas�s: rezerv�ti (2%), e

Rezerv�tos jebkura veida izciršana ir

sanit�r� ciršana ir at�auta. Saimniecisk

��


jusi CITES konvenciju (Konvencija par starptautisko tirdzniec�bu ar apdraud

m) 1997. gad�. Mežu apsaimniekošan� tiek iev�rotas CITES pras

nav sastopamas CITES sarakstos min�t�s sugas.

�ti ar Latvijas normat�vajiem aktiem, aizsardz�bas pas

tes mežos, tsk. izdodot ciršanas apliecin�jumus.

no galvenajiem meža apsaimniekošanas m�riem,

kt�rus 2012.gad�. Skatu tor�i, izzi�as takas, kult�r

tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atp�tas in

iens valsts iedz�vot�js. paša uzman�ba š�du terito

mežos. Rekre�cijas mežu plat�bas ietver: nacion�

sarg�jamos ainavu apvidus, aizsarg�jamos dendrol

morfolo�iskos dabas pieminek�us, viet�j�s noz�mes

argjoslu ap pils�t�m, mežus pils�tu administrat�va

eritoriju (IADT) apsaimniekošanu un p�rvald�šanu

s ministrijas pak�aut�ba esoš� Dabas aizsardz�ba

�to �pašnieku meži var tikt sertific�ti atbilstoši FSC un PEFC sertifik

m. Aptuveni 1 737 milj. ha Latvijas mežu no kop�j�s mežu plat�bas 3 347 409 ha apm

sertifik�cijas sist�m�m. A/S “ Latvijas valsts meži” vald

tiek apsaimniekoti atbilstoši abu min�to meža sertifik�cijas sist�mu pras�b�m.

s, deklar�tas k� FSC sertific�tie, galvenok�rt ar izcelsmi no Latvijas Valsts

tu koksni no daudziem Latvijas pieg�d�t�jiem.

uksaimniec�bas zemes. Mežu �pašumties�bu sada

0 ha, Valsts rezerv�ti 238000 ha, Meži aiz�em apm

mežs, kurš atbilst 30% no kop�j�s zemes plat�bas.

ežiem kl�t� un šeit meži aiz�em apm�ram 45 % no

ir iedal�ta mežain� un nemeža zem�. Mežu zeme ir

ekolo�isk� (5,8%), aizsarg�jam� (14,9%), Saimnieciskie

ir aizliegta. Nacion�lajos parkos kailcirtes ir aizlieg

ieciskajos mežos gandr�z nav ierobežojumu izstr�

Lapa 5

bu ar apdraud�taj�m savva�as

rotas CITES pras�bas, kaut ar�

bas pas�kumus �em v�r�

, valst� aiz�em 8%

rv�sturiski dabas

s infrastrukt�ras objektiem,

oriju iek�rtošanai

�los parkus (iz�emot

rolo�iskos st�d�jumus un

s dabas parkus, Baltijas

aj�s teritorij�s. Ar

u nodarbojas Vides

s p�rvalde.

ti atbilstoši FSC un PEFC sertifik�cijas

bas 3 347 409 ha apm�r� ir sertific�ti

m. A/S “ Latvijas valsts meži” vald�jum� esošie meži

rt ar izcelsmi no Latvijas Valsts

adal�jums: Lietuvas Valsts

m�ram 28% , kas ir 2,2

s. Valsts

o kop�j�s zemes.

ir iedal�ta �etr�s

ieciskie (77,3%).

gtas, ta�u retin�šana un

str�des metod�m.

��


MEŽA ZEME P

Lietuva parakstg�ja CITES konvenciju 2001 gad

v�r� un tiek sekoti Lietuv�, bet CITES iek

IUCN Sarkan�s gr�matas sugas ir stingri aizsarg

tiek �emti v�r� saimnieciskaj� darb�b�

Lietuv� ir izvietota, t� saukto jaukto

mežu, it �paši egles un b�rzi bieži au

kas kl�j apm�ram 38% mežain�s ze

apm�ram 12% no mežu zemes. Kas

un osis katrs aiz�em apm�ram 2% n

augošie kr�jumi par hekt�ru vid�ji ai

mežos ir apm�ram 244 m3 hekt�r�.

pieaugums ir sasniedzis 6,3m3 ha g

R�pniec�bas koksnes pat�ri�š iekšz

maz�ks nek� 2.0 miljoni m3. Atlikus�

kvalit�tes pasliktin�šanos.

��


MEŽA ZEME P�C �PAŠUMTIES�B�M, 01.01.2014

ja CITES konvenciju 2001 gad�. Visi CITES meža apsaimniekošanas notaikumi ir

, bet CITES iek�autu sugu Lietuv� nav.

matas sugas ir stingri aizsarg�tas ar Lietuvas likumdošanu, un aizsardz

darb�b� mežos.

mežu josl� ar augstu lapu un skuju koku audzes

aug jaukt�s audz�s. Priežu meži ir visbiež�k sastop

emes. Attiec�gi egle un b�rzs aiz�em 24% un 20%.

s ir sal�dzinoši augsts un nor�da uz mitruma daud

no mežu zemes. Plat�ba, ko aiz�em apšu audzes ir

iz�em 180m3 . Dabisk�s audz�s vid�ji augošais kr

Kop�jais gada pieaugums ir tuvu 11 900 000 m3

gad�. Pašreiz�j� mežistr�de ir sasniegusi 3.0 miljo

zemes mežr�pniec�bai ieskaitot r�pniec�bas koka

Atlikus� da�a tiek izmantota k� degviela vai uzglab�ta me

Lapa 6

. Visi CITES meža apsaimniekošanas notaikumi ir �emti

tas ar Lietuvas likumdošanu, un aizsardz�bas pas�kumi

s procentu. Liel�k� da�a

opamais mežu paveids,

%. Alksnis aiz�em

dzumu viet�s. Ozolkoki

s ir tuvu 3 %. Lietuv�

is kr�jums visos Lietuvas

3 un vid�jais koksnes

jonus m3 gad�.

ka eksportu tiek v�rt�ts k�

mežos k� rezult�t� ar

��


Potenci�lais ikgad�jais pl�not� mežistr

z��materi�liem un atlikušie 2.8 miljo

attiecas uz tuv�ko 10 gadu periodu.

un efekt�v�kas meža apsaimniekoša

Visu Lietuvas valsts mežu sertifik�cija tiek veikta saska

(Forest Stewardship Council) sertifik�

tiek apsaimniekoti �paši labi, iev�rojot aizsardz

(avots http://www.fao.org/docrep/w3722

Varpa SIA sa�em izejvielas, deklar�

mežiem.

Varpa SIA ar� iep�rk kontrol�tu koksni no daudziem Lietuvas pieg

Baltkrievija

38,1% vai apm�ram 8,71 mln. hekt�

k� prim�rie meži, vissdaudzveid�gas biolo

kubikmetru. Jaunie meži aiz�em 36,6%, nogatavojušies meži 14,2 %,

Visi meži Baltkrievij� pieder valstij un ir apsaimniekoti ar Valsts Mežsa

Mežkop�bas ministrijai 86%, Prezidenta administr

uz��mumiem. Mežkop�bas Ministrijas strukt

88 meža uz��mumi (vid�ja plat�ba ir 70 t

Baltkrievijas Mežkop�ba un Meža industrija ietilpst gandr

�pašuma form�m (ietilpst vair�k nek�

darbinieku.

2013.gad� mežkop�bas sektors veicin

Meža apsaimniekošanas l�menis Baltkrievijievešana tiek nodrošin�ta Valsts mežsaimniecsadal�ti div�s grup�s. Pirmajai grupai ir l�dz pat 44%, kam�r otr� grupa, kurai ir komerciBaltkrievija ir 5 nacion�li parki, kuri ir apsarg

Viet�jo koku sugas daudzums ir 28. Koku sugas daudzums

IUCN sarkana sarakst�: Kritiski apdraud

Baltkrievija ir pievienojusies CITES 1995. gada 8.

Kokveida sugas nav min�tas CITES sarakst

��


istr�de ir r�in�ma no 5.2 miljoni m3,, no kuriem

joni m3 mazo dimensiju koksnes celulozes, malkas

Atbilstoši pieaugumam j�b�t iesp�jamam, ja tiktu

anas sist�mas.

�cija tiek veikta saska�� ar stingr�ko sertifik�cijas sist

(Forest Stewardship Council) sertifik�tu. Š�s sertifik�cijas p�rbaude apliecina faktu, ka Lietuvas valsts meži

�rojot aizsardz�bas un biolo�isk�s daudzveid�bas pieauguma pras

3722e/w3722e22.htm).

s, deklar�tas k� FSC sertific�tie, galvenok�rt ar izcelsmi no

tu koksni no daudziem Lietuvas pieg�d�t�jiem.

8,71 mln. hekt�ru ir apmežoti. 5,1 % vai apm�ram 400,000 hekt

�gas biolo�isk�s mežu formas. Kop�jais kokmateri�

em 36,6%, nogatavojušies meži 14,2 %, p�raudz�tie meži 4,8%.

pieder valstij un ir apsaimniekoti ar Valsts Mežsaimniec

bas ministrijai 86%, Prezidenta administr�cijai 8%, �rk�rtas situ�cijas ministrijai 2% un maz

nistrijas strukt�r� ir p�rst�v�ti 800 mežniec�b�s (vid�ja plat

ba ir 70 t�kstoši ha) un 6 mežsaimniec�bas p�rvaldes.

ba un Meža industrija ietilpst gandr�z 5 t�kstoši uz��mumi un ražo

k nek� 470 liela un vid�ja m�roga uz��mumus) ar vair

bas sektors veicin�ja l�dz 2,1% IKP un eksporta summa ir sasniedzis 1,2 bil

menis Baltkrievij� ir diezgan apmierinošs, sakar� ar to, k� meža tiesta Valsts mežsaimniec�ba. Atkar�b� no v�rt�bas un vietas, Baltkrievijas valsts meži ir

s. Pirmajai grupai ir �dens aizsardz�ba, sanit�ras un citas aizsardz� grupa, kurai ir komerci�l� v�rt�ba aiz�em 56% no meža.

li parki, kuri ir apsarg�ti ar Valsti. Parku darb�ba ir atpaz�ta un atbalst

sugas daudzums ir 28. Koku sugas daudzums

: Kritiski apdraud�dami – 0, Apdraud�dami – 0, Neaizsarg�ti –

Baltkrievija ir pievienojusies CITES 1995. gada 8. novembr�, un tai ir pie�emti

CITES sarakst� Baltkrievij�.

Lapa 7

2.4 miljoni m3 sast�v no

lkas koksne. Apr�ini

tiktu ieviestas intens�v�kas

cijas sist�mu pasaul� – FSC

rbaude apliecina faktu, ka Lietuvas valsts meži

bas pieauguma pras�bas.

rt ar izcelsmi no Lietuvas valsts

ram 400,000 hekt�ri no t�m ir klasific�ti,

jais kokmateri�lu kr�jums 1,3 biljonu

tie meži 4,8%.

imniec�bu, meža pieder�ba

cijas ministrijai 2% un maz�kajiem

�ja plat�ba ir 8 t�kstoši ha),

rvaldes.

mumi un ražotnes ar daž�d�m

mumus) ar vair�k nek� 146 t�kstošu

dz 2,1% IKP un eksporta summa ir sasniedzis 1,2 biljonu USD.

� meža ties�bu aktu bas un vietas, Baltkrievijas valsts meži ir

ras un citas aizsardz�bas funkcijas aiz�em

ta un atbalst�ta ar UNESCO.

– 0.

atbilstošie ties�bu akti.

��


Meža domin�jošo sugu sadale:

� Priede 52% � Egle 10% � B�rzs 22% � Melnalksnis 8% � Baltalksnis 2% � Apse 2% � Ozols 3% � Citas sugas 1%

Vid�jais meža atjaunošanas daudzums gad

audzes, vai apm�ram 518,000 hekt�ru.

Baltkrievij� ir 8,5 mln ha ar FSC sertific�tiem mežiem. Šobr

no tiem ir grupveida. Baltkrievijai ir 7 vieta pasaul

Mežkop�bas Ministrija dot priekšroc�bu sist

mežiem.

(Avoti: ic.fsc.org/download.sdgbproposalsfinal.1694.hhttp://rainforests.mongabay.com/deforestation/archihttp://www.fao.org/docrep/ARTICLE/WFC/XII/0784

No 2016. gada maija, SIA “Varpa” s�ka ieg

Tikai daži pieg�d�t�ji pieg�d� izejvielu no Baltkrievijas, pieg

�� "��#��$�

��%��!

Uz��muma sag�des l�gumi iek�auj pras

augšup no pieg�des posma un pien�

sag�des menedžeri skaidroja pieg�d�

koksnes uzraudz�bas �des sertifik�

kokizstr�des uz��mumu uzman�ba bija pievilkta pie nepieciešam

mežizstr�des sertifik�cijas.

Varpa SIA ar� regul�ri deklar�ja tas pieg

sal�dzinot ar pieg�d�m ar citiem ilgtsp

��


jais meža atjaunošanas daudzums gad� ir 0,64%. Starp 1990 un 2005 Baltkrievija ieguva 7

�tiem mežiem. Šobr�d ir izdoti 105 FSC uzraudz�bas

iem ir grupveida. Baltkrievijai ir 7 vieta pasaul� starp FSC sertific�tiem mežiem.

�bu sist�mai PEFC. Baltkrievij� ir apm�ram 8,7 mln. ha PEFC sertific

voti: ic.fsc.org/download.sdgbproposalsfinal.1694.htm, http://rainforests.mongabay.com/deforestation/archive/Belarus.htm, http://www.fao.org/docrep/ARTICLE/WFC/XII/0784-B1.HTM)

ka ieg�d�ties izejvielu no Baltkrievijas, kura ir FSC sertific

izejvielu no Baltkrievijas, pieg�žu apjoms no Baltkrievijas ir joproj

��"��#��$��!��!��

auj pras�bu pieg�d�t�jiem nodrošin�t inform�ciju par mežu izejvielu izcelsmi

des posma un pien�kumu atbalst�t Varpa SIA š�s inform�cijas inspic�

�d�t�jiem, ka lab�kais ce�š izpild�t l�gumu pras�bas ir piedal

des sertifik�cij�. T�tad visu iesaist�to atbild�go personu no kokapstr

�ba bija pievilkta pie nepieciešam�bas ievest metodes ilgtsp

ja tas pieg�d�t�jiem vi��s priekšroku FSC un PEFC sertific

m ar citiem ilgtsp�jas raksturojumiem.

Lapa 8

ir 0,64%. Starp 1990 un 2005 Baltkrievija ieguva 7% no meža

�bas �des sertifik�ti, da�a

8,7 mln. ha PEFC sertific�tiem

kura ir FSC sertific�ta.

žu apjoms no Baltkrievijas ir joproj�m nenoz�m�gs.

��!��!��

ciju par mežu izejvielu izcelsmi

cijas inspic�šan�. SIA Varpa

�bas ir piedal�šanas

go personu no kokapstr�des un

metodes ilgtsp�jigas

s priekšroku FSC un PEFC sertific�t�m pieg�d�m,

��


2016. gada septembr� SIA Varpa izplat

piedal�ties FSC COC sertifik�cij�. Šis uzaicin

labumus pieg�d�t�jiem š�s sertifik�cijas rezult

K� visu aktivit�šu rezult�ts, daži Varpas pieg

pieg�žu da�a SIA Varpa palielin�j�s l�

��& '� #��%��!!�

Visas izejvielas pieg�d�jamas uz SIA Varpa granulu ražošanu ir dab

mežiem (virs 40 gadiem) saska�� ar Latvijas meža p

likumdošanai. Nocirstas koksnes da�

transport�šanas dokument�cijas izrakst

specifik�ciju, un respekt�vi izmantošanas nol

Ciršanas vietas tiek pa�emtas šaj� nov

izstr�d�tu pazi�ošanas period� ciršanas vietu skaita kvadr

Period� no 1.oktobra 2015- 30. septembrim 201

ražošanu sast�d�ja 19%.

��( )��!�� *�!��%��!!�+�, ��

��!�� #��%�-��#�� .

Nav attiecin�ms

��/ ��%��#��

��%��

a. Kop�js pieg�d�t�ju b�zes apgabals

b. �pašumties�bu veids (ha):

Priv�tie meži LV

Valsts meži LV

c. Meža tips (ha): M�reni - 13.9 mln. ha.

d. Meža apsaimniekošanas tips (ha):

e. Sertific�tie meži p�c sh�m�m

FSC –sertific�ti meži LV-

PEFC-sertific�ti meži LV-

)��#��

f. Kop�js izejmateri�lu apjoms:

g. Prim�ro izejvielu apjoms: 16177

��


SIA Varpa izplat�ja starp tas nesertific�tiem pieg�d�t�jiem v�stuli ar uzaicin

�. Šis uzaicin�jums skaidroja COC sertifik�cijas lomu un svar

�cijas rezult�t�.

ts, daži Varpas pieg�d�t�ji izg�ja sertifik�ciju tekoš� period�

� �s l�dz 40.7%.

'� #��%��!!�

SIA Varpa granulu ražošanu ir dab�tas no ilgtermi�

�� ar Latvijas meža p�rvaldes tradicion�lo praksi, kura ar

likumdošanai. Nocirstas koksnes da�as, ejošai uzreiz uz biomasas ražošanu, noteikšana

cijas izrakst�mas uz ciršanas viet�m, kura iek�auj pieg�d�

vi izmantošanas nol�ku.

� nov�rošanas programm� p�c nejauš�s izv�les daudzum

ciršanas vietu skaita kvadr�tsakne, skaitli noapa�ot uz aug

30. septembrim 2016 nocirstas koksnes da�a, ejoša uzreiz uz biomasas

)��!�� *�!��%��!!�+�, ��

��!�� #��%�-��#�� .

%��#�� #��%��

zes apgabals (ha): 13.9 mln. ha

LV – 1.56 mln. ha, LT – 0.86 mln. ha, BY – no.

LV – 1.50 mln. ha, LT – 1.32 mln. ha, BY – 8.71 mln.

13.9 mln. ha.

(ha): Apsaimniekoti meži - 13.9 mln. ha

(ha):

-1.01 mln. ha, LT- 1.09 mln. ha, BY – 8.50 mln. ha, Total: 10.60 mln. ha.

-1.68 mln. ha, LT- no, BY – 8.71 mln. ha, Total: 10.39 mln. ha.

59944 mt – biomasas ražošanai, 4937 mt ž�

16177 mt – biomasas ražošanai, 4132 mt ž�v�šanai.

Lapa 9

�stuli ar uzaicin�jumu

cijas lomu un svar�gumu, k� ar�

period�, k� ar� FSC sertific�to

tas no ilgtermi�a aprites perioda

lo praksi, kura ar� atbilst Latvijas

as, ejošai uzreiz uz biomasas ražošanu, noteikšana balst�s uz

�d�jamo apa�koku

les daudzum� 0.8 reiz

�ot uz augšu.

a, ejoša uzreiz uz biomasas

)��!�� *�!��%��!!�+�, ��

mln. ha.

8.50 mln. ha, Total: 10.60 mln. ha.

8.71 mln. ha, Total: 10.39 mln. ha.

ž�v�šanai.

šanai.

��


h. Prim�r� izejmateri�la procentu�

apsaimniekošanas sh�mas:

- Sertific�tas p�c SBP apstiprin

biomasas ražošanai

- Nesertific�tas p�c SBP apstiprin


ž�v�šanai 100%

i. Prim�ro izejvielu sugu saraksts

- Egle (Picea abies (L.) Karst)- Priede (Pinus sylvestris L.)- �ra b�rzs (Betula pendula)- Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.)- Apse (Populus lpp.) - Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner)- Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)- Ozols (Quercus lpp.) - Osis (Fraxinus exelsior L.)

j. Prim�ro izejvielu apjoms no prim�

k. Prim�rie izejmateri�li no prim�r�

sh�mas: Nav izejmateri�lu no prim

l. Sekund�ro izejmateri�lu apjoms


Kokskaidas LV-

Z��tavas atlikumi LV-

ž�v�šanai

Miza LV-

Kokskaidas LV-

m. Terci�ro izejvielu apjoms: Z��

izmantoti ž�v�šanai)

��


�lais saraksts (g) p�c kategorij�m. Iedal�ts p�c SBP apstiprin

c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas:

biomasas ražošanai – 70%,

c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas:

biomasas ražošanai – 30%,

(>0.5%), ieskaitot zin�tnisko nosaukumu:

Egle (Picea abies (L.) Karst) Priede (Pinus sylvestris L.)

rzs (Betula pendula) a pubescens (Ehrh.))

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner) Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

Osis (Fraxinus exelsior L.) ro izejvielu apjoms no prim�r� meža: Nav izejmateri�lu no prim�r� meža.

�r� meža, kas sertific�ti p�c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas

lu no prim�r� meža.

lu apjoms:

- 21860 mt, LT- 11371 mt, BY – 845 mt, Kop�: 340

- 8618 mt, BY – 327 mt, Kop�: 8945 mt.

- 696 mt.

- 109 mt.

��tavas atlikumi (�v�lskadas) LV - 746 mt. (š�di materiali netika

Lapa 10

c SBP apstiprin�t�s Meža

s Meža apsaimniekošanas

: 34076 mt.

�di materiali netika

��


& ��

SBE sist�ma ir

pabeigta

SBE sist�ma nav

pabeigta

��

SBP Biomasas pieg�žu bazes nov�rt�

� prim�r� koksne (malka), � sekund�r� koksne ( šelda, skaida

PBN aptver Latvijas izcelsmes izejviela

Varpa SIA no apstiprin�tiem biomasas ieguves

Par riska izv�rt�jumu (Local applicable verifiers)

nov�rt�jums un konsult�joties ar ieinteres

Nr. 1 v1.0; Standarts Nr. 2 v1.0.

Riska nov�rt�jums (RA), 19. septembr

Riska nov�rt�jums iedal�s: "Zems risks", "Noteikts risks” , vai

��


�� #,�,��!�!

ma nav

�rt�jum� ir iek�autas:

elda, skaidas p�c p�rstr�des).

aptver Latvijas izcelsmes izejvielas.

tiem biomasas ieguves avotiem sa�emto biomasu defin� k� SBP

jumu (Local applicable verifiers) - tiek izmantots NepCon izstr�d�

joties ar ieinteres�taj�m pus�m p�rbaud�ta t� atbilst�ba. Izmantoti

jums (RA), 19. septembr� 2016. gad� ir nos�t�ts publiskai apspriedei.

"Zems risks", "Noteikts risks” , vai "Nenoteikts risks".

Lapa 11

�,��!�!

� SBP-compliant biomas.

�d�ts un publiskots riska

Izmantoti SBP Standarts

��


( ��%��0,%��#,�,��!�

(�� !�

4.1.1. .Attiecas uz prim�ro izejvielu pieg

p�c mežistr�des.

4.1.2. Attiecas uz sekund�ro izejmateri

šelda).

(�� !��!�

Riska nov�rt�jums ir izstr�d�ts saska��

izv�rt�jot riska kategorijas katram SBP indikatoram. Aprak

padzi�in�tu izpratni par koksnes pieg�

pie�emšanu biomasas ražošanai.

Ieviešot efekt�vus riska mazin�šanas pas

atbilstošu sortimentu, lai saražotu nepie

Izstr�d�to risku indikatoru klasifik�cija ir grad

Riska izstr�des stadij� tika �emts v� �

proces� SBP m�jas lap�.

VARPA SIA s�kotn�ji uz��mums veica riska nov

2015. gada Riska nov�rt�juma versiju 1.0 un NEPCon izstr

Defin�t�s riska kategorijas indikatori ir “

nov�rt�šanas proces� (piem�ram, 1.1.2, 1.4.1, 2.2.5, skatiet versija projektu

Latvijai) tika p�rskat�ti, nov�rt�ti atbilstoši valsts ties

nozares, dabas aizsardz�bas, biolo�

atbild�gaj�m instit�cij�m un iest�d�m). Papildus tam, risku izv

ar ieinteres�taj�m pus�m un vadošajiem ekspertiem dabas aizsardz

Publisk�s apspriešan�s laik� ar ieinteres

papildu inform�cija, kas saist�ta ar pašreiz

nov�rt�jum� nav veiktas izmai�as riska indikatoros dotajiem r

nov�rt�jums p�rskats VARPA SIA neatš

Konsult�joties ar ieinteres�taj�m pus�

inform�cija un apstiprin�jums, kuri no risku indikatoriem ir aktu

��


��%��0,%��#,�,��!�

ro izejvielu pieg�d�m no Latvijas mežu �pašumiem pirms, mežizstr

ro izejmateri�lu p�c apa�koksnes p�rstr�des, k� koksnes atlikumi (skaida;

ts saska�� ar SBP standartiem Nr. 1 un Nr. 2, versija 1.0.

jot riska kategorijas katram SBP indikatoram. Aprakstot un izv�rt�jot riskus, uz��

izpratni par koksnes pieg�des riskiem, kas var�tu ietekm�t neatbilstoša SBP materi

šanas pas�kumus, uz��mumam ir iesp�ja iepirkt SBP apstiprin

atbilstošu sortimentu, lai saražotu nepieciešamo apjomu SBP-compliant biomas produkcijas.

�cija ir grad�ta, no iesp�jam� riska uz zem�ku risku.

emts v�r� riska nov�rt�jums variants Latvijai, kas bija pieejams konsult

mums veica riska nov�rt�juma izstr�di �emot par pamatu SBP standarta Nr.1

juma versiju 1.0 un NEPCon izstr�d�to publikso riska nov�

s riska kategorijas indikatori ir “ noteikts risks" tiem indikatoriem, kuru riska l�

ram, 1.1.2, 1.4.1, 2.2.5, skatiet versija projektu Re�ion� �

ti atbilstoši valsts ties�bu un normat�vo aktu pras�b�m, valsts politiku (meža

�isk�s daudzveid�bas uc), gada p�rskatu un publik�

�m). Papildus tam, risku izv�rt�jums ir veikta komunik

m un vadošajiem ekspertiem dabas aizsardz�bas un mežsaimniec

ar ieinteres�taj�m pus�, k� ar� sazinoties ar biomasas pieg

ta ar pašreiz�jo "noteikta riska" un "zema riska" indikatoriem, k

as riska indikatoros dotajiem r�d�t�jiem, inform�cijai. T

rskats VARPA SIA neatširas no Re�ion�l�s Riska nov�rt�šanas projekt

m pus�m, veicot komunik�ciju ar biomasas pieg�d�t�jiem tika ieg

jums, kuri no risku indikatoriem ir aktu�li Latvijas meža nozar

Lapa 12

pašumiem pirms, mežizstr�des proces� vai

nes atlikumi (skaida;

versija 1.0. marts 2015.,

jot riskus, uz��mums ieguvis

t neatbilstoša SBP materi�la

ja iepirkt SBP apstiprin�tu un

biomas produkcijas.

ku risku.

jums variants Latvijai, kas bija pieejams konsult�cijas

emot par pamatu SBP standarta Nr.1

to publikso riska nov�rt�jumu.

noteikts risks" tiem indikatoriem, kuru riska l�menis ir main�ts riska

ion�l�s Riska nov�rt�šanas

�m, valsts politiku (meža

rskatu un publik�cijas valsts

jums ir veikta komunik�cija un apspriešana

bas un mežsaimniec�bas nozar�s.

sazinoties ar biomasas pieg�d�t�jiem ir ieg�ta

riska" un "zema riska" indikatoriem, k� ar�, riska

cijai. T�d�j�di riska

šanas projekt� Latvijai.

�t�jiem tika ieg�ta

li Latvijas meža nozar�.

��


VARPA SIA piesaistot neatkar�gus biotopu ekspertus, profesion

dabas aizsardz�bas speci�listus ir izstr

apstiprin�tu t�s biomasas pieg�des un pieg

biomas statusam.

(�& 1��

Risku nov�rt�juma anal�z� tika iek�auta Latvijas Republikas normat

emot v�r� Latvijas specifiku, k� ar�

attiec�b� uz biotopu aizsardz�bu ( HCV kategorija 3)

kult�rv�sturiskajiem objektiem ( HCV kategorija 6)

(�( ��%��%��!!��

SBP apstiprin�tu pieg�d�t�ju auditi un rezult

pieejami trešaj�m un ieinteres�taj�m pus

Riska izv�rt�juma laik� ieg�t� inform�

apst�k�os par visiem SBE riska kategorij

kategorija 3), darba droš�bu, putnu dz

objektiem ( HCV kategorija 6), ir attiecin

Risku izv�rt�šana un risku mazin�šanas meh

defin�to risku aktualit�te mežsaimniec

Sekund�r�s koksnes apstiprin�jums ir iesp

mazin�šanas pras�b�m apa�kosnes pieg

pirms mežistr�des koksnes ieguves viet

(�/ 2�� ,��!�

Kopš 2016 gada 1.augusta, kad tika uzsresursu pieg�d�t�ju atbilst�ba noteiktajiem riskiem. Tikai neliela dakompetence izv�rt�t iesp�jamos riskus ir apstiprinnav sertific�ta atbilstoši FSC vai PEFC standarta pras

FSC vai PEFC sertific�tu mežu apjoms un pieeja sertificvismaz 75% no biomasas ir SBP-compliant biomas

Riska mazin�šanas pas�kumu ieviešanodrošin�t riska mazin�šanas pas�kumus un atbilst SBE zema riska kategorijai pieg

��


gus biotopu ekspertus, profesion�lu mežistr�des komp

listus ir izstr�d�jusi riska mazin�šanas un kontroles meh�

des un pieg�d�t�jus, kuru pieg�d�t� produkcija atbilstoša SBP

1��

�auta Latvijas Republikas normat�vos aktos reglament

� ar� ekspertu ieteikumus un rekomend�cijas tika pielietots “Noteikts risks”,

bu ( HCV kategorija 3), putnu dz�vot�u saglab�šanu ( HCV kategorija 1)

sturiskajiem objektiem ( HCV kategorija 6) un darba droš�bu.

��%��%��!!��

ju auditi un rezult�ti, kas ir aprakst�ti zem�k un saist�ti ar noteiktajiem riskiem ir

�m pus�m dokument�li apliecin�jumi par veiktajiem auditiem.

inform�cija gan no likumdošanas, gan fizisku inform�cijas p

os par visiem SBE riska kategorij�m apstiprin�j�s, ka 4 kategorij�s - biotopa aizsardz

bu, putnu dz�vot�u saglab�šanu ( HCV kategorija 1) un kult�

objektiem ( HCV kategorija 6), ir attiecin�ms noteikts risks, p�r�j�m kategorij�m risks ir zems.

�šanas meh�nisma prim�r�s koksnes atbilst�bas auditos tika apstiprin

te mežsaimniec�b�.

jums ir iesp�jams tikai tiem p�rstr�d�tajiem, kuriem ir

kosnes pieg�d�t�ji un kuri ir piekrituši sadarb�bai lai izv�rt�

des koksnes ieguves viet�.

Kopš 2016 gada 1.augusta, kad tika uzs�ktas un ieviestas SBE standartu pras�bas, tika pba noteiktajiem riskiem. Tikai neliela da�a pieg�d�t�ju, kam ir tiešjamos riskus ir apstiprin�ti k� SBP atbilstošas izejvielas

ta atbilstoši FSC vai PEFC standarta pras�b�m.

tu mežu apjoms un pieeja sertific�tai koksne nav pietiekoša lai nodrošincompliant biomass.

kumu ieviešanas rezult�t�, VARPA SIA ir apstiprin�jis, ka 5�kumus un atbilst SBE zema riska kategorijai pieg�

Lapa 13

des komp�niju ekspertus un

�nismu lai izv�rt�tu un

produkcija atbilstoša SBP-comliant

vos aktos reglament�t�s pras�bas.

cijas tika pielietots “Noteikts risks”,

šanu ( HCV kategorija 1),

��%��%��!!��

ti ar noteiktajiem riskiem ir

jumi par veiktajiem auditiem.

�cijas p�rbaudi lauka

biotopa aizsardz�ba ( HCV

šanu ( HCV kategorija 1) un kult�rv�sturiskajiem

m risks ir zems.

bas auditos tika apstiprin�ti

ir atbilstoši risku

�rt�tu un mazin�tu riskus

�bas, tika p�rskat�ta koksnes ju, kam ir tieš� mežistr�de un

pieg�d�t�ji koksnei kas

tai koksne nav pietiekoša lai nodrošin�tu, ka

�jis, ka 5 pieg�d�t�ji var kumus un atbilst SBE zema riska kategorijai pieg�des l�men�.

��


/ ��!��%��#,�,��!��

VARPA SIA ieg�d�jamas izejvielas k� ar� biomasas ieguvi no:

� SBP apstiprin�tas mežsaimniec� SBP da��ji apstiprin�tas mežsaimniec� SBP apstiprin�tas pieg�des �� SBP apstiprin�tas pieg�des p

Riska nov�rt�juma rezult�ti tika ieg�nepieciešam�s darb�bas lai mazin�mežistr�des uz��mumiem, k� ar� rezultorganiz�cij�m.

Veicot SBP pras�bu izpildes apstiprinp�rstr�d�t�jiem tika piesaist�ti eksperti, gan darba drošiesp�jamo kult�rv�sturisko objektu identifik

Uz��mums ir izstr�d�jis un pielieto riska mazinmazin�šanas pas�kumi un instrumenti.

Izstr�d�tas un pielietotas p�rbaudes anketas katram riska indikatoram, lai objekkop�jo inform�ciju, par katru koksnes ieguves vietu, kas ir apstibiomass.

Auditu p�rbaudes biežums un pl�vien�b�m), kura n�kusi no apstiprin�un izstr�des laik�. Audita procedkonfidencialit�ti, k� ar� tiek uzr�d�ta un apspriesta kop

��


��!��%��#,�,��!��

SBP-compliant biomass nov�rt�jums attiecas uz pieg

mežsaimniec�bas sh�mas pras�b�m; mežsaimniec�bas pras�b�m; des �des (CoC) sist�mas pras�b�m; des p�c p�rstr�des k� koksnes atlikumiem.

ti tika ieg�ti veicot auditus pie mežistr�des komp�nij�m, kas apstiprinbas lai mazin�tu riskus. Tika veikta papildus konsult�cija ar citiem mežsaimniec

� rezult�ti un ieg�t� pieredze, kura tika apspriesta publiski ar nevalstiskaj

bu izpildes apstiprin�jumu un izv�rt�jot kompetenci pieg�d�t�jiem, mežizstrti eksperti, gan darba droš�bai, gan biotopu un putnu ligzdu apzin

sturisko objektu identifik�cijai.

jis un pielieto riska mazin�šanas proced�ru, kur� ir aprakstkumi un instrumenti.

rbaudes anketas katram riska indikatoram, lai objek �ciju, par katru koksnes ieguves vietu, kas ir apstiprin�ta vai nav apstiprin

rbaudes biežums un pl�ns izstr�d�ts t�, lai koksne no cirsm�m (mežu apsaimniekošanas kusi no apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem, ir audit�ta 6 m�nešu posm�. Audita proced�ra ir pieejama uz��mum� tikai p�c piepras

�ta un apspriesta kop� ar ieinteres�taj�m pus�m, lai to efekt

Lapa 14

��!��%��#,�,��!��

jums attiecas uz pieg�d�m no Latvijas,

�m, kas apstiprin�ja veikt cija ar citiem mežsaimniec�bas,

tika apspriesta publiski ar nevalstiskaj�m

� �jiem, mežizstr�d�t�jiem, bai, gan biotopu un putnu ligzdu apzin�šanai, k� ar�

ir aprakst�ti identific�to risku

rbaudes anketas katram riska indikatoram, lai objekt�vi izv�rt�tu un ieg�tu ta vai nav apstiprin�ta k� SBP-compiant

m (mežu apsaimniekošanas nešu posm�. Auditi tiek veikti pirms

c piepras�juma, �emot v�r� m, lai to efekt�vi uzlabotu.

��


� 3�� ,��!��,!

Uz��mums 2016. gada 19. septembr�informat�va v�stule ieinteres�taj�m pusIeinteres�to pušu saraksts tika izveidots tekonomisko, soci�lo un vides interešu lokakorespondenti.

SBP riska nov�rt�jums pieejams uz��

Atbilde uz ieinteres�to pušu koment�

Uz SBR publiskošanas un iesniegšanas par riska nov�rt�jumu un riska mazin�

Apstiprin�jums un koment�rs par riska izstrDienvidlatgales virsmežniec�bas, Kr�

SIA “V�rpa” ir izv�rt�jusi un izstr�d�

kas var rasties iep�rkot apa�koksni, koksnes atlikumus un koksnes biomasu.

Tiek veidota sist�ma risku mazin�šanai, lai kok

tiktu iev�rotas Latvijas sabiedr�bas ekonomisk

Rekomend�cija par preciz�jumiem un koment

A. Zeize Latgales re�ion�l�s administr

SIA Varpa tika izv�rt�ti koment�ri un veikti preciz

telefoniski.

Rekomend�cija par preciz�jošs komentOrnitolo�ijas biedr�ba

Esam sa��muši J�su aicin�jumu komentpievienotais pas�kumu apraksts ir p�mazina riskus putniem. L�dzu, ats�tiet sun “cirsmu audita uzskaites tabulu”, kas Jputnu ligzdošanas viet�m.

��


3�� ,��!��,!

mums 2016. gada 19. septembr� m�jas lap� public�ja SBP riska nov�rt�jumu. Elektroniski tika nospus�m par izstr�d�to riska nov�rt�jumu saska�� ar SBP standartu.

to pušu saraksts tika izveidots t�, lai ietvertu maksim�lo sa��m�ju skaitu, kuri pinterešu loka, k� ar� viet�j�s pašvald�bas. Kop�jais sa��

uz��muma interneta vietn�.

to pušu koment�riem.

Uz SBR publiskošanas un iesniegšanas br�di SIA NEPCon, nav sa�emtas rekomend�jumu un riska mazin�šanas izstr�des, ieviešanas procesu:

rs par riska izstr�di un visp�r�js secin�jums sa�emts no Roberts Kuzbas, Kr�slavas noda�as , vec�kais mežzinis

� �jusi vides un darba droš�bas riskus,

koksni, koksnes atlikumus un koksnes biomasu.

�šanai, lai koksnes ieg�šanas avoti b�tu videi draudz�

bas ekonomisk�s un soci�l�s intereses.

jumiem un koment�riem ir sa�emta no

s administr�cijas direktore

�ri un veikti preciz�jumi tekst�. Atbilde A. Zeizes kundzei tika

jošs koment�rs ir sa�emt no Viesturs �erus, Valdes priekšs

jumu koment�t SIA “VARPA” risku mazin�šanas pas�kumus, tomkumu apraksts ir p�r�k visp�r�gs, lai b�tu iesp�jams nov�rt�t, cik liel�

�tiet s�k�ku inform�ciju, k� notiek putnu ligzdošanas vietu identificun “cirsmu audita uzskaites tabulu”, kas J�su ieskat� ir labs instruments, lai noteiktu un mazin

Lapa 15

3�� ,��!��,!�

jumu. Elektroniski tika nos�t�ta �� ar SBP standartu. , kuri p�rst�v sabiedr�bas

jais sa��m�ju skaits ir 86

emtas rekomend�cijas vai pretenzijas

emts no Roberts Kuz�erevi�s,

tu videi draudz�gi un

Atbilde A. Zeizes kundzei tika sniegti

erus, Valdes priekšs�d�t�js, Latvijas

�kumus, tom�r e-pastam t, cik liel� m�r� š�di pas�kumi

tnu ligzdošanas vietu identific�šana ir labs instruments, lai noteiktu un mazin�tu ietekmi uz

��


Konsult�cijas procesa laik� tika organiz

vad�t�ju Rolandu Lebusu, kur tika p

lai identific�tu un inform�tu par lielo putnu ligzdu atrašan

iesp�j�m starp auditoru komp�niju un Ornitologu

konfidenci�l� inform�cija .

Rekomend�ija par nepieciešamajiem labojumiem vai precizPasaules Dabas Fonda direktora.

Par riska nov�rt�jum

Pasaules Dabas Fonds ir iepazinies ar SIA Vstandarta riska nov�rt�jumu (15.09.2016 versija). Pasaules Dabas Fonds uzs�stenošanas riska nov�rt�jum� pamatoti izvirzprobl�m�m biotopu identific�šan� un aizsardzproblem�tik�, kult�rv�sturisko v�rt�bu saglab

Pasaules Dabas Fondam ir š�di ieteikumi:

1) Indikatora 2.1.1. nor�d�tais �atsl�gas biotopu un ES noz�mes biotopu identificjo nav pierad�jumi, ka videi draudz�g�un citos nesertific�tos mežos.

Risku mazin�šanai izmantojama datu bsist�ma p�rbaud�m mež�. Paral�li nepieciešams nodrošinbiotopa atpaz�šanai, k� ar� biolo�iskai daudzveidSertific�ti meža ekolo�ijas eksperti j�uztur�šanas apm�c�b�s, k� ar� �pašos gadviet�.

2) Indikatora 2.1.2. nor�d�tais �neuzsverot problem�tiku priv�tos mežos. Plaš

3) Indikatoriem 2.2.1., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6.indikatoriem j�v�rš pastiprin�ta uzmanieguvei, mainoties normat�vo aktu regul(atmiruš�s koksnes izv�kšana, visa pameža nociršana u.t.t.), augsni,

4) Indikator� 2.2.5.sada�� „Finding” ieteikums izslin certain forest site types such as Sl (Cladinoso

��


tika organiz�ta tikšan�s ar Latvijas Ornitolo�ijas bie

ju Rolandu Lebusu, kur tika p�rrun�ti riska mazin�šanas pas�kumi, saska

tu par lielo putnu ligzdu atrašan�s vietu. Par inform�cijas

niju un Ornitologu biedr�bu, par cik esošo ligzdu atrašanas vietas ir

ija par nepieciešamajiem labojumiem vai preciz�jošs koment�rs ir sa�emt no J

ir iepazinies ar SIA V�rpa Sustainable Biomass Partnership (turpmjumu (15.09.2016 versija). Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka SBP standarta pras

pamatoti izvirz�ti �pašie riski indikatoriem 2.1.1., 2.1.2, 2.8.1, noradot uz � un aizsardz�b�, putnu ligzdošanas vietu aizsardz�b�� bu saglab�šan�.

di ieteikumi:

�tais �pašais risks attiecin�ms uz visiem nesertific�tajiem mežiem mežaudžu mes biotopu identific�šan�. Nek�das noz�mes nav �paši uzsv

�g�ka meža apsaimniekošanas prakse b�tu �stenota pašvald

šanai izmantojama datu b�ze ar iesp�jamo biotopu apkopojumu, k� ar� izveidojama audita �li nepieciešams nodrošin�t mežizstr�des darbu vad��iskai daudzveid�bai nepieciešamo strukt�ru saglab�

ijas eksperti j�piesaista gan s�kotn�jo apm�c�bu kursos, gan turpm�pašos gad�jumos situ�cijas izv�rt�jumam dab� iepl�not

tais �pašais risks attiecin�ms uz visiem nesertific�tajiem mežiem, pastiprintos mežos. Plaš�ks koment�rs pie indikatora 2.1.1.

Indikatoriem 2.2.1., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6. sada�� "Finding" ir norad�ts zems risks. Tomta uzman�ba, atk�rtoti tos izv�rt�jot n�kotn�, jo intensific�aktu regul�jumam past�v riski negat�vam ietekm�m uz biolo

kšana, visa pameža nociršana u.t.t.), augsni, �de�u ekosist�

„Finding” ieteikums izsl�gt 3.punktu „Felling residues should noin certain forest site types such as Sl (Cladinoso–callunosa), Ln (Myrtillosa) and Mr (Vacciniosa), to

Lapa 16

ijas biedr�ba projektu

kumi, saska�ot att�l�k� darb�ba

�cijas apmai�as

bu, par cik esošo ligzdu atrašanas vietas ir

�emt no J�nis Roz�tis,

rpa Sustainable Biomass Partnership (turpm�k tekst� - SBP) kata, ka SBP standarta pras�bu

atoriem 2.1.1., 2.1.2, 2.8.1, noradot uz �b�, darba droš�bas

�tajiem mežiem mežaudžu paši uzsv�rt priv�tos mežus,

stenota pašvald�bu, bazn�cu

ar� izveidojama audita des darbu vad�t�ju/veic�ju zin�šanas

�šanai cirsmu darbos. bu kursos, gan turpm�k�s kvalifik�cijas

iepl�not� resursu ieguves

tajiem mežiem, pastiprin�ti

ts zems risks. Tom�r šiem , jo intensific�joties biomasas

m uz biolo�isko daudzveid�bu u ekosist�mu.

gt 3.punktu „Felling residues should not be removed callunosa), Ln (Myrtillosa) and Mr (Vacciniosa), to avoid

��


depletion of soil humus according to authors of stuvar rad�t p�rpratumus un non�kt b�tisknepieciešam�bu mazin�t šo meža tipu aizaugšanu.

5) Var piekrist, ka 2.3.2 indikatoram nav izvirzmežizstr�des veic�jiem ir v�l nepieciešams pilnveidot (celt kvalifikaizsardz�bas pras�bu �stenošanu cirsmu darbos, iesk. biotopu aizsardz

Konsult�cijas procesa laik� tika organiz

SIA Varpa apgalvoja, ka akt�vi iesaist

efekt�vai risku mazin�šanas programmai, lai t

koksnes pieg�di atbilstoši SBP pras

Rekomend�ija par nepieciešamajiem labojumiem vai preciz

Vec�k� eksperte Stella Boe , Valsts meža dienests

[email protected]

Zem�k atrodami daži koment�ri no VMD puses, tomimport�ti kokmateri�li un ES Kokmateri

* “Stakeholders have underlined that

the share of imported timber from countries with a

regard to the timber legality, i.e. the Russian Fed

and Ukraine, is small” (5.lpp.)

Kopum� m�s piekr�tam šim un citiem šajindikatoram.

* “Most of the timber imported to Latvia from the R

Federation is FSC certified or controlled material (FSC Controlled Wood),

supported by the fact that timber from Russian Fede

by large sawmills that are FSC/PEFC certified.” (5.

��


depletion of soil humus according to authors of study on impacts of forestry machinery on forest soils�tisk�s pretrun�s ar biolo�isk�s daudzveid�bas saglab

t šo meža tipu aizaugšanu.

Var piekrist, ka 2.3.2 indikatoram nav izvirz�ms �pašais risks, ta�u sada�� "Finding" jeciešams pilnveidot (celt kvalifik�ciju) zin�šanas par vides un dabas

stenošanu cirsmu darbos, iesk. biotopu aizsardz�b�.

tika organiz�ta tikšan�s ar Pasaules Dabas Fonda direktoru J

vi iesaist�s riska mazin�šanas pas�kumos, lai kopum

šanas programmai, lai t� nav form�la, bet aptvertu izv�l�to pieg

di atbilstoši SBP pras�b�m un riska mazin�šanas pas�kumiem.

ija par nepieciešamajiem labojumiem vai preciz�jošs koment�rs ir sa�emt no:

e , Valsts meža dienests

ri no VMD puses, tom�r tie vair�k saist�ti ar indikatoriem, kur li un ES Kokmateri�lu regula (EUTR).

* “Stakeholders have underlined that

the share of imported timber from countries with a specified risk level with

regard to the timber legality, i.e. the Russian Federation, the Republic of Belarus

tam šim un citiem šaj� da�� izteiktajiem apgalvojumiem, kas �auj non

* “Most of the timber imported to Latvia from the Russian

controlled material (FSC Controlled Wood),

supported by the fact that timber from Russian Federation is mostly purchased

by large sawmills that are FSC/PEFC certified.” (5.lpp.)

Lapa 17

dy on impacts of forestry machinery on forest soils”, jo tas bas saglab�šanas

�� "Finding" j�nor�da, ka šanas par vides un dabas

a direktoru J�ni Roz�ti.

kumos, lai kopum� sist�ma atbilstu

�to pieg�d�t�ju

�emt no:

ti ar indikatoriem, kur piemin�ti

auj non�kt pie “low risk” šim

��


Nezin�m, vai šis b�tu pareizs apgalvojums. Mnesertific�ta/nekontrol�ta (no Krievijas). Vai kz��tavas ir sertific�tas, nenoz�m�, ka tiek pirkti/import

* 5.lpp. beig�s un 6.lpp. s�kum� teiktais saist

* Teksts indikatoram 1.3.1 (saist�b� ar Regulu) neatbilst vai dabr�ža nav bijis pareizs, un par to ir informbirojs/Eiropa – teksts šobr�d esot labošanas process�ktas, uz��mumi tika inform�ti, uz��aizsardz�bas p�rvaldi... K� tas ir pieminimportu/visu EUTR, ir sp�k� kopš 2015. gada jissues, particularly those indicated in WWF Barometer survey have already process of implementation”, bet pat tas neatbilst pieviests.

Preciz�jumi tika pie�emti un tiks veikti esošaj

��


tu pareizs apgalvojums. M�su pieredze r�da, ka liela da�a (bet nesakta (no Krievijas). Vai k�ds ir skait�jis, kura da�a ir liel�ka? (Ja ir, tad labi.) Fakts, ka

�, ka tiek pirkti/import�ti sertific�ti/kontrol�ti kokmateri

teiktais saist�b� ar EUTR un Competent Authority atbilst paties

� � ar Regulu) neatbilst vai da��ji atbilst paties�bai. Tas jau no uzrakstža nav bijis pareizs, un par to ir inform�ti Nepcon LV, Nepcon centr�lais birojs un FSC centr

d esot labošanas proces�. Piem�ram, teksta rakst�šanas brti, uz��mumu skaits bija zin�ms, nekas netika izstr�d�

tas ir piemin�ts 6.lpp., bet ir nepareizi šaj� indikator�, sodi, kas attiecas uz kopš 2015. gada j�lija. Apraksta (‘Finding’) beig�s gan ir piemin

ose indicated in WWF Barometer survey have already been resolved or are in the process of implementation”, bet pat tas neatbilst paties�bai, jo nekas vairs nav ieviešanas proces

emti un tiks veikti esošaj� riska nov�rt�jum�, veikti labojumi.

Lapa 18

bet nesak�m, ka liel�k�) ir ar� ka? (Ja ir, tad labi.) Fakts, ka ti kokmateri�li.

ar EUTR un Competent Authority atbilst paties�bai.

bai. Tas jau no uzrakst�šanas lais birojs un FSC centr�lais

šanas br�d� p�rbaudes jau bija �d�ts sadarb�b� ar Dabas

, sodi, kas attiecas uz s gan ir piemin�ts, ka ‘..most

been resolved or are in the bai, jo nekas vairs nav ieviešanas proces�, bet ir

, veikti labojumi.

��


4 ��,��#,�,��!��

VARPA SIA p�rskat�ta riska nov�rt�nov�rt�jumu Latvij�, ko NEPCon ir izstrgada marta.

Defin�to riska specifik�cijas "�pašs riska" rnov�rt�šanas proces� tika izskat�ti, v�dabas aizsardz�bu, biolo�isk�s daudzveidinstit�cij�m un iest�d�m). Papildus tam, risks specifikun vadošajiem ekspertiem dabas aizsardz

P�c public�šanas riska nov�rt�juma VARPA SIA skategorij�m. Rezult�ti ir nor�d�ti point7 un 8. zem

Riska nov�rt�juma rezult�ti ir apkopoti zem

P�c riska nov�rt�juma publiskošanas, VARPA SIA uzsRezult�ti ir atspogu�oti punktos 7 un 8.1. tabula.

Risku nov�rt�juma rezult�tu p�rskats visiem indikatoriem (pirms pieg

Indikators S�kotn�jais risku nov

Zems Noteiks

1.1.1 X

1.1.2 X

1.1.3 X

1.2.1 X

1.3.1 X

1.4.1 X

1.5.1 X

1.6.1 X

2.1.1 X

2.1.2 X

2.1.3 X

��


��,��#,�,��!��

�rt�juma l�menis par katru indikatoru ir izstr�d�ts SBP Re, ko NEPCon ir izstr�d�jusi pamatojoties uz SBP standarta Nr.1

pašs riska" r�d�t�jiem un šo r�d�t�ju, kuru riska l�menis ir main�ti, v�rt�ta saska�� ar pras�b�m ties�bu aktos, valsts politiku (meža nozar

s daudzveid�bas uc), gada zi�ojumus un publik�cijas valsts atbildm). Papildus tam, risks specifik�cija ir notikusi apspriešan�s ar ieinteres

un vadošajiem ekspertiem dabas aizsardz�bas un mežsaimniec�bas nozar�s.

juma VARPA SIA s�cis riska mazin�šanas proces� 3 norti point7 un 8. zem�k.

ti ir apkopoti zem�k tabul�.

iskošanas, VARPA SIA uzs�ka divu izdal�to noteiktu risku verifikoti punktos 7 un 8.1. tabula.

rskats visiem indikatoriem (pirms pieg�d�t�ju p�rbaudes programmas (SVP))

risku nov�rt�jums

Indikators S�kotn�jais risku nov

Noteiks Nenoteikts

Zems Noteikts

2.4.1

X

2.4.2

X

2.4.3

X

2.5.1

X

2.5.2

X

2.6.1

X

2.7.1

X

2.7.2

X

2.7.3

X

2.7.4

X

2.7.5

X

Lapa 19

��,��#,�,��!��

ts SBP Re�ion�l�s riska jusi pamatojoties uz SBP standarta Nr.1 versija 1.0 no 2015.

menis ir main�ts riska bu aktos, valsts politiku (meža nozar�,

cijas valsts atbild�gaj�m s ar ieinteres�taj�m pus�m

� 3 nor�d�tajiem riska

to noteiktu risku verifik�ciju daba.

rbaudes programmas (SVP))

�jais risku nov�rt�jums

Noteikts Nenoteikts

��


2.2.1 X

2.2.2 X

2.2.3 X

2.2.4 X

2.2.5 X

2.2.6 X

2.2.7 X

2.2.8 X

2.2.9 X

2.3.1 X

2.3.2 X

2.3.3 X

��


2.8.1

2.9.1

X

2.9.2

X

2.10.1

X

Lapa 20

X

��


5 ��%��%��!!�

5�� %��%��!!��

Riska mazin�šanas pas�kumi attiecas uz sekojoš

� prim�ro izejvielu pieg�d�m no Latvijas mežu

p�c t�s;

� uz sekund�riem izejmateri�liem (š

� neattiecas uz citiem izcelsmes re

� prim�r� biomasa nav kvalific

goba, v�ksna, ja to caurm�rs uz celma p

VARPA SIA SBP pieg�d�t�jus grup�

1.Kategorija. SBP NR atbilstošs pieg

atbilstoša izejmateri�la pieg�d�m, ir veikta apm

p�rbaudes izejmateri�la pieg�d�m no vis

sa��mis rakstisku apstiprin�jumu no VARPA SIA puses. Ja p

un ignor�jis k�du no riska kategorij�

atbilstoša izejmateri�la pieg�d�t�ju saraksta.

2. Kategorija. SBP NR neatbilstošs pieg

koksnes apjomam nav veikuši risku nov

izejmateri�la pieg�d�m. Pieg�d�t�jam ir veikta apm

riska mazin�šanas pas�kumus izmantojot VARPA SIA riska mazin

audit�ts, ta�u nav sa��mis rakstisku apstiprin

Neatkar�ga, starptautisk� auditoru komp

nov�rt�jumu un verifik�ciju. Ja audita laik

kategoriju risku, tiek p�rskat�ta nov�

izejmateri�la pieg�d�t�ju saraksta

SBP sertifik�cijas sagatavošanas procesun p�rstr�d�t�jam, kuri ir piekrituši un parakstizv�rt�jumu pirms mežistr�des un identific

��


��%��%��!!�

��%��%��!!��

attiecas uz sekojoš�m izejmateri�la kategorij�m:

�m no Latvijas mežu �pašumiem pirms mežistr�des

riem izejmateri�liem (šelda, skaidas);

eattiecas uz citiem izcelsmes re�ioniem;

biomasa nav kvalific�jama un neattiecas uz platlapju koku sug�m, k

�rs uz celma p�rsniedz 70cm.

jus grup� 2 kategorij�s:

atbilstošs pieg�d�t�js- pieg�d�t�ji, kuri ir parakst�juši vienošanos par SBP

m, ir veikta apm�c�ba par risku kategoriju identifik�

�m no vis�m koksnes izcelsmes vien�b�m, pieg�

jumu no VARPA SIA puses. Ja pieg�d�t�js nav izv�rt�

du no riska kategorij�m kuru nav identific�jis vai noklus�jis, pieg�d�t�

�ju saraksta.

neatbilstošs pieg�d�t�js- ietver visus tos pieg�d�t�jus, kuri visam pieg

koksnes apjomam nav veikuši risku nov�rt�jumu, un ar kuriem nav parakst�ta vienošan

� �jam ir veikta apm�c�ba par risku identifik�ciju, ta

kumus izmantojot VARPA SIA riska mazin�šanas instrumentus. Pieg

mis rakstisku apstiprin�jumu no SIA VARPA.

auditoru komp�nija veic VARPA SIA apstiprin�to pieg

ciju. Ja audita laik� ir konstat�ts, ka k�ds no pieg�d�t�jiem audita laik

ta nov�rt�juma programma, k� ar� pieg�d�t�js tiek izsl�

cijas sagatavošanas proces� uz��mums ir veicis izv�rt�jumu pieg�d�t�jam, kuri ir piekrituši un parakst�juši vienošanos par SBE pras�bu izpildi, veicot cirsmu

dentific�jot visas riska kategorijas.

Lapa 21

��%��%��!!�

��%��%��!!��

�des, mežizstr�des laik� un

�m, k� ozols, osis, k�ava,

�juši vienošanos par SBP

ba par risku kategoriju identifik�ciju, pieg�d�t�js veic

m, pieg�d�t�js ir audit�ts un ir

�rt�jis mežistr�des vien�bu

� �t�js tiek izsl�gts no SBP

�jus, kuri visam pieg�d�t�s

ta vienošan�s par SBP atbilstoša

ciju, ta�u pieg�d�t�js neveic

šanas instrumentus. Pieg�d�t�js var tikt

�to pieg�d�t�ju atbilst�bu

jiem audita laik� ir ignor�jis

js tiek izsl�gts no SBP atbilstoša

� �t�jiem mežistr�dei mež� �bu izpildi, veicot cirsmu

��


Auditi tiek veikti gan apstiprin�tajiem piegp�rliecin�tos par atbilst�bu SBP pras�mežistr�des laik�.

Tie neapstiprin�tie pieg�d�t�ji, kuri ir kompetenti izvatbilstošu biomasu, tiek iek�auti papildus uzraudzuzs�kšanas. Minim�lie krit�riji SBP atbilstošu piegproced�r�s.

Apmekl�jamo vietu skaits un izv�le tiek plun nepastiprin�tajiem pieg�d�t�jiem informcirsmu koordin�t�m.

Papildus inform�cijas ieguvei tiek izmantoti šb�ze (www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz(http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_p�rvald� pieejam�s inform�cija, mežsaimnieclaik� veicot p�rrunas ar pieg�d�t�ju tiek iegsaist�ti ar ilgtsp�j�gu biomasas ieguvi, piegdarb�bas risku mazin�šanai.

VARPA SIA uzdevums SBP sertifikauditus un izv�rt�jot to atbilst�bu SBP standartu prassaist�ti ar �etr�m iepriekš min�taj�m Latvijai riska kategorij

Visiem pieg�d�t�jiem neatkar�gi no tmežizstr�des uz��muma darba aizsardzsaglab�šanai, ietverot biotopu iespkult�rv�sturisko v�rt�bu saglab�šana un putnu ligzdu aizsardz

Pieg�d�t�ju audita laik� tiek p�rbaudaizpild�t�s biotopu eksperta apstiprin�konstat�t vai uz��mums ir gatavs piegdarb�bas un audits ir j�atk�rto.

Riska mazin�šanas proces�, tiek ppaz�mju m�jas lap� http://latbio.lv/MBI/

5�� 3��#��

Auditi tiek veikti izlases veid� pirms mežistr

K� priorit�te, tiek apmekl�ti tie �pašumi, nogabali, kuros ir paz

mežaudzi – Eiropas noz�mes meža biotopu, dabisko meža biotopu.

Auditu skaita pl�nošanai katram pieg�

FMU- pl�noto izstr�des cirsmu skaits gad

��


�tajiem pieg�d�t�jiem, veicot p�rbaudes vismaz bu SBP pras�b�m, gan neapstiprin�tajiem pieg�d�t�jiem vismaz

ji, kuri ir kompetenti izv�rt�t risku kategorijas un izteikuši interesi piegauti papildus uzraudz�bas programm�, kas ietver p�rbaudes pirms mežistr

riji SBP atbilstošu pieg�d�t�ju apstiprin�šanai ir aprakst

�le tiek pl�noti iepriekš, m�nesi pirms izstr�des, sa�emot no apstiprin�jiem inform�ciju par pl�notaj�m mežizstr�des viet�

cijas ieguvei tiek izmantoti š�di inform�cijas ieguves avoti: Latbio iespze (www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz�bas p�rvaldes Dabas datu p�rvald�

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/), Dabas aizsardzcija, mežsaimniec�bas un dabas aizsardz�bas speci�listu rekomend

� �ju tiek ieg�ts apliecin�jums, ka pieg�d�t�jam ir izpratne par riskiem, kas gu biomasas ieguvi, pieg�d�t�js korekti identific� riska kategorijas un veic nepieciešam

VARPA SIA uzdevums SBP sertifik�cijas ietvaros ir p�rbaud�t visus izejmateri�bu SBP standartu pras�b�m, kompetenci un prasmes identific�m Latvijai riska kategorij�m.

gi no t�, vai tas ir apstiprin�ts vai neapstiprin�ts piegmuma darba aizsardz�bas sist�ma, uz��muma veiktais pas�

šanai, ietverot biotopu iesp�jamo paz�mju identific�šanu pirms mežizstršana un putnu ligzdu aizsardz�ba.

�rbaud�ts, k� uz��mums veic riska mazin�šanas pass biotopu eksperta apstiprin�t�s audita formas (p�rbaudes lapa, kontrollapa)

mums ir gatavs pieg�d�t SBE atbilstošu izejmateri�lu, vai pieg�d�

, tiek p�rbaud�tas, audit�tas visas iesp�jamas cirsmas iesphttp://latbio.lv/MBI/

3��#��#��%��

pirms mežistr�des vai mežistr�des laik�.

pašumi, nogabali, kuros ir paz�mes par iesp�jamo biolo

mes meža biotopu, dabisko meža biotopu.

nošanai katram pieg�d�t�jam VARPA SIA izmanto formulu: 0,8�FMU= x FMU

des cirsmu skaits gad�

Lapa 22

rbaudes vismaz reizi 6 m�nešos, lai jiem vismaz reizi gad� pirms vai

t risku kategorijas un izteikuši interesi pieg�d�t SBP �rbaudes pirms mežistr�des

šanai ir aprakst�ti uz��muma

�emot no apstiprin�tajiem des viet�m, kadastra numuriem,

avoti: Latbio iesp�jamo biotopu datu rvald�bas sist�ma “Ozols”

), Dabas aizsardz�bas listu rekomend�cijas. Audita

jam ir izpratne par riskiem, kas riska kategorijas un veic nepieciešam�s

t visus izejmateri�la pieg�d�t�jus, veicot m, kompetenci un prasmes identific�t riskus, kas

ts pieg�d�t�js, tiek izv�rt�ta muma veiktais pas�kumu kopums biotopu

šanu pirms mežizstr�des uzs�kšanas,

šanas pas�kumus, izskatot rbaudes lapa, kontrollapa) - atskaites, p�c k� var

�d�t�jam j�veic korekt�vas

jamas cirsmas iesp�jamo biotopu

jamo biolo�iski augstv�rt�go

FMU= x FMU, kur

��


X FMU- apmekl�jamo cirsmu skaits pirms vai p

Audit�jamas teritorijas un pieg�d�t�

gan daž�dus mežizstr�d�t�jus un to apakšuz

iek�autais koksnes ieguves re�ions:

Iesp�jamo biotopu, putnu ligzdu, kult�

mazin�šanas programmas ietvaros tika apmekl

saimniec�bas).

95 meža �pašumi vien�bas tika apmekl

52 meža �pašumi - izstr�des laik�;

2 ražot�ji, kas pieg�d� sekund�ro izejvielu

52 darba aizsardz�bas auditi pie mežizstr

5�& ��%��%��!!��

Darba aizsardz�bas un darba droš�

Darba aizsardz�bas auditi tika uzs�kti

pieg�d�t�jiem un to izstr�d�t�jiem, kopum

pieprasot inform�ciju no pieg�d�t�jiem par

un pieg�d�t�ju izv�le tika veikta t�, lai maksim

mežizstr�d�t�ju un to kontraktoru uz��

Par katru veikto pieg�d�t�ju auditu ir veikti pieraksti un nov

P�c veiktajiem auditiem var secin�t, ka ar

droš�bas riski, gan meža zem�s, gan ne

1) mežizstr�de ar mehaniz�t�m daudzoper

samazina ar darba aizsardz�

neb�tiskas nepiln�bas.

2) augsts darba droš�bas un darba aizsardz

auditiem cirsm�s, kur mežizstr

neatbilst�bas darba droš�b� un apsekoto mežizstr

piev�rst uzman�bu darba aizsardz

��


mu skaits pirms vai p�c mežistr�des laik�.

�t�ju izv�le tiek veikta t�, lai maksim�li aptvertu gan pieg

un to apakšuz��mumus, gan pakalpojumu sniedz�jus. Audita programm

: Latvija.

jamo biotopu, putnu ligzdu, kult�rv�sturisko objektu un darba droš�bas risku identifik

šanas programmas ietvaros tika apmekl�tas 95 meža apsaimniekošanas vien�

bas tika apmekl�ti pirms mežizstr�des darbu uzs�kšanas;

ro izejvielu p�c p�rstr�des;

bas auditi pie mežizstr�d�t�jiem un to apakšuz��m�jiem, pakalpojuma sniedz

��%��%��!!��

bas un darba droš�bas uzraudz�bas riska programma

�kti 2017 gada 01. janv�r�. Auditi tika iepriekš pl�noti un veikti visiem

, kopum� veicot 52 auditi mežizstr�des darbu veikšanas laik

� �jiem par izstr�des viet�m un pakalpojumu veic�jiem. Audit

�, lai maksim�li aptvertu gan pieg�des re�ionus, gan daž

ju un to kontraktoru uz��mumus. Audita programm� iek�autais re�ions:

ju auditu ir veikti pieraksti un nov�rojumi.

�t, ka ar mežistr�des darbiem saist�tie darba aizsardz

s, gan ne-meža zem�s dal�s div�s kategorij�s:

� �m daudzoper�ciju mežizstr�des maš�n�m (t.s. harvesteriem) maksim

samazina ar darba aizsardz�bu un darba droš�bu saist�tos riskus. Veiktajos auditos tika konstat

bas un darba aizsardz�bas risks konstat�ts 11.5% no veiktajiem mežizstr

s, kur mežizstr�de veikta ar rokas motorz��iem. Auditos konstat

� � un apsekoto mežizstr�des uz��mumu vad�ba aicin

bu darba aizsardz�bas jaut�jumiem.

Lapa 23

li aptvertu gan pieg�des re�ionus,

�jus. Audita programm�

bas risku identifik�cijas un riska

meža apsaimniekošanas vien�bas (meža �pašumi,

lpojuma sniedz�jiem.

��

�noti un veikti visiem

des darbu veikšanas laik�, iepriekš

�jiem. Audit�jamo teritoriju

ionus, gan daž�du

: Latvijas austrumda�a.

tie darba aizsardz�bas un darba

m (t.s. harvesteriem) maksim�li

tos riskus. Veiktajos auditos tika konstat�tas

no veiktajiem mežizstr�des

tos konstat�tas b�tiskas

ba aicin�ta pastiprin�ti

��


Biotopu, putnu dz�vot�u un kultrv

Biotopu uzraudz�bas riska programmas auditi tika uzs

mežizstr�des darbu uzs�kšanas, k�

plat�bas , kur p�c Latbio, Dabas p�rvaldes datiem identific

Audit�jam�s teritorijas un pieg�d�t�

re�ionus, gan daž�du mežizstr�d�t�

katru auditu veikti pieraksti un nov�rojumi.

No veiktajiem auditiem izdar�ti sekojoši secin

1) Pieg�d�t�jiem ir izpratne par biotopu izv

veikt biotopu nov�rt�šanas auditu pirms mežizstr

potenci�l�s cirsmas saimnieciskajos mežos vai lauksaimniec

biotopa esam�bai. Šaubu gad�jumos tika pieaicin

ekspertu.

2) Mežizstr�des proces� izv�l�

v�rt�bu. Auditos konstat�ts, ka pieg�

Republikas likumdošana. No mežizstr

gait� tiek konstat�ts kult�rv�sturisks objekts, par to tiek rakstisk

attiec�g� pašvald�ba. Mežistr�des darbi tiek p

iest�d�m.

3) Audita laik� apmekl�taj�s cirsm

Pieg�d�tajiem ir izpratne par nepieciešamo r

uz��mumi izprot nepieciešam�bu izcirtumos atst

dabas aizsardz�bas pras�bas meža apsaimniekošan

administrat�v�s teritorijas noteiktie ierobežojumi mežizstr

Audita laik� tika konstat�ts, ka mežistr

kurus atst�j k� biolo�iski augstv�rt�gos mežus (ES noz

mežistr�de netiks veikta, vai par to tiks infor

vien�b�m/�pašumiem (saimniec�b�m) netiks pieg

��


rv�sturisko objektu identifik�cija un uzraudz�bas

bas riska programmas auditi tika uzs�kti no 19. septembra. Programmas ietvaros pirms

� ar� mežizstr�des laik� tika audit�tas t�s cirsmas un cirsm

�rvaldes datiem identific�ta potenci�la dabisko meža biotopu iesp

�t�ju izv�le tika veikta t�, lai maksim�li aptvertu gan daž

�t�jus un apakšuz��m�jus. Audita programm� iek�aut

�rojumi.

ti sekojoši secin�jumi:

jiem ir izpratne par biotopu izv�rt�šanas meh�nismu, pieg�d�t�ji apzin

uditu pirms mežizstr�des darbu uzs�kšanas. Auditos dab

s cirsmas saimnieciskajos mežos vai lauksaimniec�bas zem�s, kur bija neliela iesp

jumos tika pieaicin�ts, vai tika veikta konsult�cija ar me

�l�tajos mežu nogabalos netika konstat�ti objekti ar kult

ts, ka pieg�d�t�ji apzin�s, ka kult�rv�sturisko v�rt�bu aizsardz

a. No mežizstr�des uz��mumu aptaujas secin�ts, ka ja cirsm�

sturisks objekts, par to tiek rakstisk� veid� inform�ti Valsts meža dienests un

des darbi tiek p�rtraukti l�dz attiec�ga l�muma sa�emšanai no atbild

�s cirsm�s netika konstat�tas liel�s (virs 50 cm) putnu ligzdas.

tajiem ir izpratne par nepieciešamo r�c�bu pamanot lielas (virs 50 cm) putnu ligzdas. Mežiz

bu izcirtumos atst�t atmirušo koksni un ekolo�iskos kokus, k

bas meža apsaimniekošan�. Auditos konstat�ts, ka tiek iev�

s teritorijas noteiktie ierobežojumi mežizstr�dei.

ts, ka mežistr�des uz��mumi ir gatavi uzr�d�t VARPA SIA auditoram teritorijas,

�rt�gos mežus (ES noz�me meža biotopi, dabisko mežu biotopus

de netiks veikta, vai par to tiks inform�ta uz��muma VARPA SIA vad�ba. Koksne no š

�m) netiks pieg�d�ta.

Lapa 24

cija un uzraudz�bas riska programma

kti no 19. septembra. Programmas ietvaros pirms

s cirsmas un cirsm�m piegu�oš�s

la dabisko meža biotopu iesp�jam�ba.

li aptvertu gan daž�dus pieg�des

�auts re�ions: Latvija. Pa

�ji apzin�s nepieciešam�bu

kšanas. Auditos dab� apsekotas

s, kur bija neliela iesp�jam�ba meža

cija ar meža un p�avu biotopu

ti objekti ar kult�rv�sturisku

bu aizsardz�bu regul� Latvijas

ts, ka ja cirsm� mežizstr�des darbu

ti Valsts meža dienests un

emšanai no atbild�gaj�m

s (virs 50 cm) putnu ligzdas.

bu pamanot lielas (virs 50 cm) putnu ligzdas. Mežizstr�des

iskos kokus, k� ar� iev�rot citas

ts, ka tiek iev�roti daž�di

t VARPA SIA auditoram teritorijas,

me meža biotopi, dabisko mežu biotopus) un kur

ba. Koksne no š�m meža

��


9 Risku mazin�

6�� 1��!��$��!�

9.2. Riska mazin�šanas pas�kumu attiecas uz sekojoš

� Eiropas noz�mes meža biotopu, dabisko meža biotopu paz

� Kult�rv�sturisko pieminek�u, objektu ar kult

� Putnu ligzdošanas vietu identifik

� Darba aizsardz�bas un darba droš

9.3. Auditu veikšanas process:

9.3.1. Uzraudz�bas auditi tiek veikti izlases veidpieg�d�t�js ir apstiprin�ts k�

9.3.2. Tiem pieg�d�t�jiem, kas ir apstiprinvisu kategoriju nov�rt�jums tiek veikts tikai pirms vai mežistr

9.3.3. Auditi lauksaimniec�bas zemveikti pirms vai izstr�des laik�

9.4. P�c uzraudz�bas auditu rezult�tiem un piegpar t�l�ko sadarb�bu ar pieg�d�t�ju koksnekuri atsak�s inform�t VARPA SIA pa plSIA auditu veikšan�, var tikt izsl�gti no pieg

9.5. VARPA SIA piesaistot attiec�gos biotopu ekspertus, specidroš�bas speci�listus veic papildus informatiepaz�stin�tu pieg�d�t�jus ar SBP praspotenci�lajiem riskiem, t�d�j�di samazinot SBP standartu prasriskus.

9.6. Visp�r�gs risku mazin�šanas sist

9.6.1. Riska mazin�šanas visp�r�gie pas

9.6.1.2. FSC sertific�tas koksnes iepirkumi

9.6.1.3. pieg�des l�gumu nosl

savlaic�gi identific�jot un samazinot

9.6.1.4. biotopu riska nov�rt�

mežistr�des, kas ietver sekojošu pas

��


Risku mazin�šanas pas�kumi

1��!��$��!�

kumu attiecas uz sekojoš�m biomasas pieg�des riska kategorij

mes meža biotopu, dabisko meža biotopu paz�mju identific�šana,

�u, objektu ar kult�rv�sturisku v�rt�bu identific�šana mežizstr

Putnu ligzdošanas vietu identifik�cija,

bas un darba droš�bas risku mazin�šanas.

bas auditi tiek veikti izlases veid� visiem pieg�d�t�jiem neatkarts k� SBP pieg�d�t�js vai n�.

jiem, kas ir apstiprin�ti k� SBP atbilstoša izejmateri�la piegjums tiek veikts tikai pirms vai mežistr�des laik�.

�bas zem�s notiekošiem apauguma nov�kšanas, izstrdes laik� visiem izstr�des objektiem, izv�rt�jot visus iesp

�tiem un pieg�d�t�ja izv�rt�šanas, uz��muma vad�ju koksnes pieg�des nosac�jumos un par pieg�des apjomu. Pieg

t VARPA SIA pa pl�notajiem izstr�des apjomiem, k� ar� atsak�s sadarboties ar VARPA �gti no pieg�d�t�ju saraksta.

�gos biotopu ekspertus, speci�listus, k� ar� mežsaimnieclistus veic papildus informat�vos semin�rus pieg�d�t�jiem, lai p�c iesp�

jus ar SBP pras�b�m atbilstoša izejmateri�la pieg�des nosac�di samazinot SBP standartu pras�b�m neatbilstoša izejmateri

šanas sist�mas apraksts:

�gie pas�kumi:

koksnes iepirkumi, k� priorit�te – SBP atbilstošas biomasas iepirkum

nosl�gšana iek�aujot SBP standartu nosac�jumus biomasas pieg

�jot un samazinot SBP neatbilstoša izejmateri�la pieg

�rt�juma proced�ru veikšana pirms mežistr�des, mežistr

, kas ietver sekojošu pas�kumu kopumu:

Lapa 25

des riska kategorij�m:

šana,

šana mežizstr�des proces�,

jiem neatkar�gi no t�, vai

�la pieg�d�t�ji, auditi un

kšanas, izstr�des darbos tiek jot visus iesp�jamos riskus.

muma vad�ba pie�em l�mumu des apjomu. Pieg�d�t�ji �s sadarboties ar VARPA

mežsaimniec�bas darba c iesp�jas vair�k

des nosac�jumiem un m neatbilstoša izejmateri�la pieg�des

biomasas iepirkumi.

jumus biomasas pieg�dei,

pieg�des riskus.

des, mežistr�des laik�, vai p�c

��


9.6.1.4.1. kadastru numuru p

izstr�des, izmantojot

http://latbio.lv/MBI/search_db

9.6.1.4.2. Eiropas noz�mes meža biotopa,

katr� iepirktaj�

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_

http://www.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas/parskati_zin

9.6.1.4.3. Ir izstr�d�ta nov

riska kategorijas. Forma ir izstr

un minimiz�

kult�rv�sturiskos objektus un

9.6.1.5. Darba aizsardz�bas un darba droš

darbu laik�, kura ietvaros mežizstr

kur� iek�autas minim

kop� ar uz��muma licenc

9.6.1.6. Uz��muma mežistr�

semin�ri. Apm�c�bas

iesp�jamos biotopu

piln� m�r� nodrošin�

Riska mazin�šanas pas�kumu efektivit

ieinteres�taj�m pus�m, tiekoties kl�

ieguvumus, k� ar� veicinot t�l�ko sadarb

6�� 3��

Pieg�d�t�ju auditos konstat�jot darba droš

biotopu kl�tb�tnes identific�šanu, k�

pieg�d�t�ji - mežizstr�d�t�ji netika apstiprin

P�c uzraudz�bas auditiem dab�, izv�

pie��musi l�mumu izsl�gt no pieg�d�

izveidotajam riska mazin�šanas programmas pie

Pieg�des re�ions: Latvijas austrumda

P�c SBP risku mazin�šanas auditiem, k

mežizstr�des komp�nij�m ir izveidojusies izpratne par SBE pras

atpaz�šanu un riska mazin�šanas meh

��


kadastru numuru p�rbaude pirms cirsmu izstr�des uzs�kšanas vai izstr

des, izmantojot Latbio datu b�z� pieejamo “Biotopu instrumentu”

http://latbio.lv/MBI/search_db;

Eiropas noz�mes meža biotopa, potenci�l� meža biotopa (MB) esam

iepirktaj� meža nogabal�, izmantojot Dabas datu p�rvald�

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/

ww.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas/parskati_zinojumi/

�ta nov�rt�juma audita forma pirms mežistr�des, kur�

riska kategorijas. Forma ir izstr�d�ta kop� ar meža biotopu ekspertiem,

un minimiz�tu ietekmi uz iesp�jamajiem biotopiem, atpaz

sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.

�bas un darba droš�bas risku nov�rt�juma process notiek mežizstr

, kura ietvaros mežizstr�des meistars veic p�rbaudes p�

autas minim�l�s pras�bas darba droš�bai iev�rošanai mež�

muma licenc�tu darba droš�bas speci�listu.

muma mežistr�des meistariem un biomasas pieg�d�t�jiem tiek veiktas

� �bas satura m�ris ir lai mežizstr�d�t�ji, pieg�d�

indikatorus, putnu ligzdošanas vietas, kult�rv�sturiskos

nodrošin�t darba droš�bas pras�bas sav� un pakalpojuma

kumu efektivit�tes izv�rt�jums un auditu rezult�ti ir pieejami p

m, tiekoties kl�tien� un skaidrojot kop�jo riska mazin�šanas pas�

ko sadarb�bu risku identific�šanas mazin�šanas proces�

3��

jot darba droš�bas p�rk�pumus un nev�l�šanos sadarboties ar VARPA SIA

, k� ar�, mazin�t SBP neatbilstoša izejmateri�la pieg�

ji netika apstiprin�ti koksnes pieg�d�m.

, izv�rt�jot iesp�jamo biotopu un darba droš�bas riskus, uz

�d�t�ju saraksta tos pieg�d�t�jus, kuri audita laik�

šanas programmas pie�aujamo rezult�tu krit�rijiem.

s austrumda�a.

šanas auditiem, k� ar� pieg�d�t�ju apm�c�b� pieg�d�t�jiem, mežu

m ir izveidojusies izpratne par SBE pras�b�m attiec�b� uz risku kategorij

šanas meh�nismu.

Lapa 26

kšanas vai izstr�des vai p�c

pieejamo “Biotopu instrumentu”

meža biotopa (MB) esam�bas p�rbaude

rvald�bas sist�mu “OZOLS”

parvaldibas_sistema_ozols/

ojumi/

des, kur� iek�autas visas �etras

ar meža biotopu ekspertiem, lai noteiktu

jamajiem biotopiem, atpaz�tu un aizsarg�tu

juma process notiek mežizstr�des

rbaudes p�c izstr�d�tas veidlapas,

rošanai mež�. Veidlapa ir izstr�d�ta

jiem tiek veiktas apm�c�bas,

�d�t�ji atpaz�tu potenci�li

�sturiskos objektus, k� ar�,

a sniedz�ju uz��mumos.

ti ir pieejami p�c piepras�jumos no

šanas pas�kumu meh�nismu,

šanas proces�.

šanos sadarboties ar VARPA SIA

la pieg�des riskus, 2

bas riskus, uz��muma vad�ba ir

� neatbilda uz��mum�

mežu �pašniekiem,

uz risku kategorij�m, to

��


Auditu rezult�t� ir apstiprin�ti 5 pieg�

pieg�d�t�jus.

Detaliz�tas zi�as par katru indikatoru ir sniegtas riska nov

Riska nov�rt�jums pieejams: SIA “Varpa” biroj

��


pieg�d�t�ju uz��mumi, kurus var atz�t k� SBP atbilstošas

as par katru indikatoru ir sniegtas riska nov�rt�jum�.

SIA “Varpa” biroj�, p�c adreses Kr�slava, Indras iela 15.

Lapa 27

SBP atbilstošas biomasas

slava, Indras iela 15.

��


�� 7�8��!��

�� "��

SBR zi�ojuma gala versija tika nos� �

saist�tiem speci�listiem.

Zi�ojums tika izskat�ts un ar koment�

R�gas Valsts Tehnikuma Kr�slavas teritori

pieredze kokapstr�d�.

Dienvidlatgales Meža konsult�ciju un pakalpojumu centra

J�nis Dzalbs, kas ir eksperts koksnes izmantošan

J�nis Roz�tis, Pasaules dabas fonda direktors un meža

Viesturs erus, LOB, Latvijas Ornitologu Biedr

�� #�� %�

Citi viedok�i (iz�emot viedok�us apkopotus 10.1.) nav sa

��


��

��"��

s�t�ta ar kokr�pniec�bu, mežsaimniec�bu un meža vides procesiem

ts un ar koment�riem tika sa�emts no:

slavas teritori�l�s strukt�rvien�bas vad�t�js Aivars Andž�

ciju un pakalpojumu centra noda�as vec�ka mežsaimniec

koksnes izmantošan� un kvalit�tes eksperts.

, Pasaules dabas fonda direktors un meža programmas vad�t�js.

, Latvijas Ornitologu Biedr�ba.

�� #�� %��

us apkopotus 10.1.) nav sa�emti.

Lapa 28

bu un meža vides procesiem

Andž�ns, kam ir liela

ka mežsaimniec�bas konsultants

��


�� !�

�� *��!��8��%��,

No 2016. gada maija Pieg�des B�z�

sertific�tas pieg�des.

�� )��$,��!��$��

Nav attiecin�ms

��& ��#,

!��%��

Nav attiecin�ms

��( ��#�� %��%��!��,%,��!��

!,��$��!

64881mt

��/ � ��#�� %��%��!��

!,��$��!

228500 mt

��


��!�

�*��!��8��%��,

�z� tika iek�auta Baltkrievija. No Baltkrievijas ir at

)��$,��!��$��!��"��#��

��#,�,��!��!��$��

��#�� %��%��!��,%,��!��

��#�� %��%��!��!��!��

Lapa 30

auta Baltkrievija. No Baltkrievijas ir at�autas tikai FSC

!��"��#��

�,��!��!��$��

��#�� %��%��!��,%,��!��

��!��

certified garden joinery, wood pellets, wood products from ... · sbp framework supply base report:...

Documents