Dabas katastrofas ir ekstremāli ģeofizikāli notikumi,

bioloģiski procesi un lielas tehnoloģiskas avārijas,kas ir saistītas ar milzīgas enerģijas izdalīšanos vai materiālu pārvietošanos, kas

rada lielus un neparedzētus draudus dzīvībai un var nodarīt ievērojamu kaitējumu materiālām vērtībām un videi

2

Briesmas var skart:

Cilvēkus:nāve, ievainojumi,

slimības, stress

Īpašumus:zaudējums, bojājums, ekonomisks kaitējums

Vidi:piesārņojums, floras un faunas zudumi, pievilcības zudumi

Nozīmīgākās dabas katastrofas un antropogēnās nelaimes ir šādas:

AutoavārijasAvārijas ar ķīmiskajiem

savienojumiemBads

Cikloni, orkāni, taifūni, vētrasCunami

EpidēmijasInsektu invāzijas

Karstuma vai aukstuma viļņiLavīnas un noslīdeņi

Personu pārvietošana vai pārvietošanās

PlūdiSabiedrības nemieri

SausumsUgunsgrēki

Vulkānu izvirdumiZemestrīces

3

Cunami pārvietošanās Zemestrīces

4

Dabas katastrofu sadalījums pasaulē pēc dzīvības zaudēšanas varbūtības

Zaudējumi dabas katastrofās Zaudējumi dabas katastrofās (1980. (1980. –– 2008.)2008.)

Katastrofu skaits

Nāves gadījumu

skaits Cietušo skaits

Ekonomiskie zaudējumi, miljardi EUR

Sausums 410 558 565 1 551 455 112 54, 745

Vētras 1 211 402 911 496 639 560 379,460

Zemestrīces 706 385 630 136 333 515 249, 771

Cunami 18 229 551 2 481 879 7,441

Plūdi 2 887 195 843 2 809 481 489 282,779Plūdi 2 887 195 843 2 809 481 489 282,779

Epidēmijas 1 039 183 278 19 411 394 ?

Karstuma viļņi 126 89 889 4 614 411 22,261

Vulkānu izvirdumi 140 25 197 4 080 791 2,042

Zemes noslīdeņi 366 20 008 7 031 523 0,004

Tornado 182 4 780 12 710 204 22, 417

Lavīnas 73 3 532 69 637 0,626

Ugunsgrēki 294 1 666 5 766 092 30, 453

Insektu invāzijas 75 0 2 200 0,164

10 vadoš ās valstis p ēc ziņotaj ām katastrof ām

6

Dabas katastrofu ietekme notikumu grup ās2012./2002.-2011., vidēji

7

Ekonomisko zaud ējumu procentu ālā daļa katastrofu grup ās un kontinentos 2012. gadā

8

9

Dabas katastrofu gada vidējie ekonomiskie zaudējumi pasaules valstīs 1980.-2008.g. (valstu izmēri ir izmainīti atbilstoši gada vidējiem

ekonomiskajiem zaudējumiem)

Turpmāko desmitgažu laikā globālā temperatūras paaugstināšanās izraisīs būtiskas klimata izmaiņas, kuras būs

lielākas un straujākas kā jebkad pēdējo 10 000 gadu laikā

10

Visvairāk cietīs tās valstis, kuru pastāvēšana ir ļoti atkarīga no dabas resursu intensīvas izmantošanas

Pasaules iedzīvotāju skaits 2010.gadā pārsniedza 6,7 miljardus: tātad ir pieaudzis arī vides riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, īpaši tāpēc, ka

apmēram 90% pieauguma attiecas uz attīstošām valstīm

11

Urbanizācija – iedzīvotāju migrācija no laukiem uz pilsētām, ko izraisa lauksaimniecisko apstākļu pasliktināšanās un globālie

ekonomiskie spēki, rada cilvēku koncentrāciju un pilsētu pārmērīgu augšanu

Mirušie

Ievainotie

Pajumti zaudējušie

Dezorganizētie Reģions

Katastrofas vieta

Valsts

12

Plašsaziņas līdzekļu informētie

Nodokļu maksātāji

Neērtības jūtošie

Palīdzības sniedzēji

Reģions

Pasaule

Dabas stihijas ietekmes piramīda parāda, kāda ir saistība starp katastrofas vietu un pasauli, ņemot vērā

iesaistītās personas, līdzekļus un institūcijas

Vides riska pētījumi kļūst kompleksāki, bet arī šaurāki un detalizētāki atsevišķās apakšnozarēs,

tomēr dabas zinātnieki un sociālo zinātņu pārstāvji joprojām saglabā atšķirīgus uzskatus par vides un sabiedrības mijiedarbību

Dabas zinātnieki vairāk orientējas Sociālo zinātņu skola meklē atbildes

13

Dabas zinātnieki vairāk orientējas uz pašiem dabas procesiem, to būtību, norises mehānismu un

biežumu

Sociālo zinātņu skola meklē atbildes izzinot sabiedrības reakciju kritiskos

apstākļos un veido uzvedības modeļus

Lēmumu pieņēmējiem nepieciešamasrekomendācijas problēmas risinājumam

nevis teorētiskas diskusijas

?

Pat ja kaitējums, kas tiek nodarīts īpašumam vai videi var būt ļoti liels ekonomiskā un sociālā izpratnē, tomēr

tiešu dzīvības apdraudējumu cilvēki uztver kā daudz bīstamāku

14

Cilvēku ievainojamību bieži vien izraisa nepietiekamā ārkārtas situāciju vadība: nelaime notiek, ja briesmas skar nesagatavotos,

un tāpēc vieglāk ievainojamos

Dabas stihijas un antropogēnās nelaimes var klasificēt pēc ietekmējošiem faktoriem:

� Atmosfēras faktori: migla, vētra, orkāns, taifūns, karstuma vai aukstuma viļņi

� Hidrosfēras faktori: plūdi, piekrastes erozija, lavīnas, aizsprostu pārrāvumi

� Ģeoloģiskie faktori: zemestrīces,

� Tehnoloģiskie faktori: bīstamu vielu noplūde, vides piesārņojums, inženiertehnisko būvju sabrukšana, avārijas

� Sociālā vardarbība: masu iznīcināšanas

15

� Ģeoloģiskie faktori: zemestrīces, nogruvumi, vulkānu izvirdumi

� Bioloģiskie faktori: slimības, augu vai dzīvnieku invāzijas, kukaiņu savairošanās, mežu ugunsgrēki

Sociālā vardarbība: masu iznīcināšanas līdzekļi, karš, genocīds, valsts varas apvērsums

� Kompleksā bīstamība: smogs, bads, toksiskie plūdi

Tiešie efekti ir sekas, kas parādās nekavējoties pēc

katastrofas – nāve, ievainojumi, ekonomiskie zaudējumi

sagrūstot ēkām zemestrīces laikā

Netiešie efekti parādās vēlāk un tos dažkārt ir grūti identificēt un sasaistīt ar katastrofu, piemēram, garīgās slimības, kas attīstās pēc šoka, smaga zaudējuma un nepieciešamības pārvietoties uz citu

vietu

Dabas katastrofu sekas var būt tiešas un netiešas:

16

Materiālie efekti ir tie, kuriem ir iespējams noteikt zaudējumus monetārā izteiksmē, piemēram, sabojātā īpašuma

atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi

Nenosakāmie efekti – reāli, tomēr tiem nav iespējams noteikt apjomu naudas izteiksmē

laikā vietu

Dabas stihijas atkārtošanās laiks ir vidējais laika periods starp divām sekojošām dabas stihijām

17

Vairumam dabas stihiju var izmērīt kādu fizikālo parametru un veidot atbilstošu zinātniski

pieņemamu skalu, piemēram:

� Zemestrīces raksturo pēc Rihtera skalas� Tornado raksturo pēc Fudžitas skalas� Orkānus (viesuļvētras) raksturo pēc Saffira-Simpsona skalas

Visbīstamākās ir vietas ap tektoniskajiem lūzumiem –parasti tie ir augsti kalni, kuros notiek tektoniskie vai vulkāniskie procesi un

iespējamas spēcīgas lietus gāzes, kā arī zemas piekrastes joslas

18

Apmēram puse pasaules iedzīvotāju ir apmetušies 60 km joslā no piekrastes un ļoti daudzi lielu upju deltās, kas ir pakļautas spēcīgiem

plūdiem gan no jūras, gan sauszemes puses

Pasaulē dabas stihijām ir pakļauti apmēram 25% iedzīvotāju, tomēr vairākums dzīvo attīstošās valstīs, kur valda nabadzība,

diskriminācija un politiskās aizsardzības trūkums

Jutīguma kritiskais faktors ir pieeja resursiem vai nu mājsaimniecības vai indivīda mērogā, jo no tā ir atkarīgs vai

tiks saglabāta dzīvība un pasargāta manta

19

Labi nodrošinātas ģimenes, kurām ir pieeja kapitālam, zemei, iekārtām un aprīkojumam un, kuras var piesaistīt speciālistus,

daudz vieglāk spēj pārdzīvot dabas katastrofas

Pieeja informācijai un sociālo komunikāciju tīkls arī palīdz saņemt palīdzību no ārienes un palielināt izdzīvošanas iespējas

20

Zemestrīces un vulkānu izvirdumi notiek galvenokārt ap litosfēras plātņu saskares robežām

Pēc litosfēras plātņu tektonikas teorijas no 6 km līdz aptuveni 200 km biezais, cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēra, sastāv no dažāda izmēra plātnēm, kuras:

� Vietām virzās viena prom no otras – diverģē� Citur virzās viena pretī otrai – konverģē� Paslīd viena zem otras vai virzās viena gar otru

21

� Paslīd viena zem otras vai virzās viena gar otruDiverģenceKonverģence

Visvairāk un visspēcīgākās zemestrīces notiek pie plātņu konverģentajām robežām

22

Plātņu diverģentās robežas ir Atlantijas okeāna vidusgrēdā,

Sarkanā jūrā

Plātņu konverģentās robežas ir Himalaju kalnos, Japānas salās, Andu

un Kordiljeru kalnos

Zemestrīces ir Zemes iekšējo procesu sekas:

Spriegums var izraisīt iežu

elastīgu deformāciju

Pēkšņi var sākties plaisāšana un rasties Zemes

garozas pārrāvumi

Pārrāvumi vai vēlākas pēkšņas kustības esošajos pārrāvumos izraisa zemestrīces neregulārā

laika intervālā

23

Zemestrīces parasti raksturo ar diviem parametriem –hipocentru un epicentru:

� Hipocentrs ir sākotnējās seismiskās kustības punkts, bet epicentrs –punkts virszemē tieši virs tā

� Epicentrs ne vienmēr atrodas pārrāvumā, jo pārrāvums ne vienmēr sasniedz virszemi un ne vienmēr ir vertikāls, tādējādi, atrodas kādā noteiktā attālumā no epicentra

San Andrea San Andrea lūzumslūzums KKalifornialifornijājā

Zemestrīces stiprumu var noteikt, izmantojot Rihtera skalu: zemestrīces spēks tiek izteikts ar izdalītās enerģijas lielumu, ko

var mērīt pēc seismogrāfa rādītāja amplitūdas apjoma

Zemestrīču vērtējums pēc Rihtera skalas:

Maznozīmīga: līdz 4 ballēm

Neliela: 4-5 balles

Kaitējoša: 5-6 balles

25

Zemestrīču stipruma noteikšanai izmanto arī Merkalli skalu, ar kuras palīdzību ballēs no I līdz XII nosaka, kādu iespaidu zemestrīce

ir atstājusi uz cilvēkiem, ēkām un apkārtējo vidi

pēc Rihtera skalas: Kaitējoša: 5-6 balles

Destruktīva: 6-7 balles

Spēcīga: 7-8 balles

Graujoša: virs 8 ballēm

Zemestrīces primārais efekts saistās ar

zemes drebēšanu un vertikālām vai

horizontālām zemes svārstībām

Tas izraisa spēcīgu ietekmi uz cilvēkiem un

struktūrām – ēkām, tiltiem, ceļu pārvadiem,

aizsprostiem un cauruļvadiem

Zemestrīces sekundārie efekti saistīti ar iežu masu pārvietošanos,

piemēram, klinšu nogruvumiem un

noslīdeņiem

Zemestrīces raksturo primārie un sekundārie efekti:

26

2009.gada 12.maijā Sičuānas provincē Ķīnā notika 8 balles stipra

zemestrīce:� Gāja bojā apmēram 70 000 cilvēki� Ievainoti tika gandrīz 400 000 cilvēki� Mājokli zaudēja 5 miljoni cilvēku� Zemestrīces ietekmes zonā dzīvoja 15 miljoni cilvēku� Hipocentrs bija 19 km dziļumā, bet epicentrs atradās 80 km uz ZR no Sičuānas provinces galvaspilsētas Čengdu

Pēc skandināvu speciālistu datiem, Latvijā ik gadus tiek konstatēti 150 līdz 200 seismiskie notikumi, to skaitā ir:

� Parasti tektoniskie notikumi� Parasti sprādzieni� Viltus seismiskie notikumi jeb aparatūras kļūdasLatvijas seismiskās

aktivitātes karte

27

CCunamiunami

2004. gada 26. decembrī Indijas okeānā notika zemestrīce (9,1 balles stipra) arepicentru Sumatrā, Indonēzijā. Cunami vilnis nogalināja apmēram 230 000 personas 11

valstīs, bet galvenokārt Indonēzijā, Šrilankā, Indijā and Taizemē.

Cunami, Indijas okeāns, 26.12.2004.Cunami, Indijas okeāns, 26.12.2004.

30

Zieme ļjūra11. - 12., 10.

1634.

Plūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada laikā un vietā, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpei pieguļošo teritoriju –

palieņu un citu teritoriju – applūšana

Nereti plūdus iedala pēc izcelsmes veida – palos un plūdos:

� Pali ir upes ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar gadā lielāko ūdenīgumu,

� Plūdi ir upes ūdens režīma fāze, kas raksturojas ar neregulāru (jebkurā gada

32

raksturojas ar gadā lielāko ūdenīgumu, ilgstoši augstiem ūdens līmeņiem, kas atkārtojas katru gadu noteiktā sezonā, un parasti arī palieņu applūšanu noteiktā vietā

raksturojas ar neregulāru (jebkurā gada laikā un vietā) un strauju, bet īslaicīgu ūdens līmeņa celšanos, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpei pieguļošo teritoriju – palieņu un citu teritoriju, applūšana

Plūdi vai pali parasti saistīti ar upju gultnēm, mazāk ar ezeriem

Plūdu draudus var radīt arī cilvēka saimnieciskā darbība,

piemēram, mežu izciršana kalnu reģionos, lauksaimniecības zemju

meliorācija un purvu nosusināšana

Ekstremālas plūdu situācijas bieži ir saistītas ar stiprām lietus gāzēm, kurus izsauc negaisi un vētras, vai arī karsti

vēji, kas sāk strauji kausēt sniegu

Dažkārt, var tikt pārrauti dabiski vai cilvēku veidoti aizsprosti, kā

rezultātā, atbrīvojoties milzīgām Katastrofālus plūdus var izraisīt

Plūdu draudi:

33

Plūdu briesmas būtiski samazinās, cilvēkiem un to radītai infrastruktūrai atrodoties tālāk no ūdens malas

rezultātā, atbrīvojoties milzīgām uzkrātā ūdens masām, veidojas liela

mēroga bīstamas situācijas

Katastrofālus plūdus var izraisīt zemestrīces okeānā, kas rada

milzīgus cunami viļņus

Pilsētās plūdi sagādā vairāk sarežģījumu, jo dabiskā zemes virsma ir apbūvēta ar ūdens necaurlaidīgiem materiāliem

� Plūdu primāra fizikāla ietekme:• No bojātām automašīnām līdz sagrautiem tiltiem, ēkām un aizsprostiem• Noslīkst cilvēki un dzīvnieki• Var izcelties epidēmijas saistībā ar ūdens vides izraisītām slimībām

� Sekundārās ietekmes rezultātā:• Pasliktinās ūdens kvalitāte – tīrs dzeramais ūdens kļūst nepieejams• Piesārņotais ūdens rada nehigiēniskus apstākļus un var izplatīties slimības• Tiek iznīcināti kultivēto augu tīrumi,

Plūdu ietekme var būt primāra un sekundāra:

34

ūdens vides izraisītām slimībām • Tiek iznīcināti kultivēto augu tīrumi, kas gala rezultātā izraisa badu

Plūdu ilgtermiņa sekas parādās ekonomikā, izraisot prasību pēc papildu līdzekļiem, lai likvidētu plūdu sekas –

atjaunotu mājokļus un infrastruktūru, atrisinātu pārtikas apgādi, atjaunotu ārvalstu tūrismu

Eiropas applūstošo teritoriju karte

Eiropā plūdi visbiežāk notiek tās vidienē un dienvidu daļā

nokrišņu un citu dabas parādību dēļ un skar

aptuveni 1,5% Eiropas

35

aptuveni 1,5% Eiropas iedzīvotāju

1998.-2002.g. plūdi sastādīja apmēram 43% no visām

dabas katastrofām Eiropā

70% no visiem pasaules plūdiem notiek Āzijā

Plūdu apdraudēto teritoriju riska novērtēšanā ir svarīgi zināt iespējamo plūdu atkātošanās biežumu noteiktā laika periodā

Plūdu briesmu mazināšanai var īstenot

dažādos viedos:Veidojot kanāluspadziļina, paplašina

Var būvēt pastāvīgus vai

36

padziļina, paplašina vai arī iztaisno esošo

upes gultni, lai atvieglotu lielu

ūdens masu caurplūdi atsevišķos

upes posmos

Plūdu novēršanas aizsprosti palīdz noturēt un uzkrāt plūdu ūdeņus

noteiktā tilpumā, lai vēlāk vienmērīgi novadītu uz leju

Var veidot mitrājus, kas kalpo kā ūdens

sūkļi plūdu laikā

pastāvīgus vai pagaidu

uzbērumus gar upes krastiem

īpaši vietās, kur nav dabisku vaļņu

vai krauju

Latvijas teritorija sadalīta četros upju baseinu apsaimniekošanas apgabalos – Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas, kuros

atbilstoši likumdošanai ir jānovērtē iespējamie plūdu draudi

Paaugstināta applūšanas riska teritorijas Latvijā

37

Stipra vēja ietekmē ūdens no Rīgas jūras līča var tikt iepūsts Daugavā,

paaugstinot ūdens līmeni un apdraudot Rīgas pilsētas teritoriju

Pļaviņas 2010.g. 30.martā: ledus sastrēguma dēļ radušies plūdi

38

Daugavā plūdiem ir sezonāls raksturs, galvenokārt tie veidojas pavasaros, kad, kūstot sniegam,

upēs ceļas ūdens līmenis un veidojas ledus sastrēgumi

Rīga, Elizabetes un Marijas ielas krustojumā 2009.g. 16.jūlijā: pēkšņa

applūšana, ko izraisīja spēcīgas, īslaicīgas lietusgāzes negaisa laikā

sastrēguma dēļ radušies plūdi

PlūdiPlūdi BangladeBangladešāšā

Bioloģiskie faktori jeb aģenti, kas var izraisīt katastrofas:

BaktērijasVīrusi

ProtozojiSēnes

AļģesAugi

InsektiDzīvnieki

40

� Dažāda rakstura slimības(lipīgas, nāvējošas), epidēmijas vai pandēmijas

� Nevēlamu, kaitīgu vai indīgu augu un dzīvnieku invāzijas

� Kukaiņu uzlidojumus ar attiecīgām sekām uz cilvēkiem, vidi un lauksaimniecību

� Plēsīgu dzīvnieku uzbrukumus

� Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu piesārņojumu

� Mežu un stepju ugunsgrēkus

Bioloģiskie aģenti var izraisīt:

Infekcijas slimības izvēršas par epidēmijām, ja populācijā parādās

arvien jauni noteiktas slimības gadījumi īsā laika periodā, kas

ievērojami pārsniedz iepriekšējos periodos pieredzēto slimības

Ja epidēmija aptver ļoti lielas teritorijas,

to sauc par pandēmiju,

piemēram, vēsturiski zināmie buboņu mēra

Parastas slimības, kas notiek maz

mainīgā, bet samērā nelielā apjomā, dažkārt sauc par

endēmiskām,

Infekcijas slimību izplatību raksturo vairāki specifiski termini:

41

periodos pieredzēto slimības gadījumu skaitu

zināmie buboņu mēra pandēmijas viļņi

endēmiskām, piemēram, malārija

Mūsdienu pasauli satrauc tādu slimību plaša izplatība kā

malārija, tuberkuloze, gripas paveidi

Slimības pārnešana notiek, ja kāds sievišķas kārtas ods

Katru gadu pasaulē notiek vismaz 100 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu,

galvenokārt Dienvidsahāras apgabalos

Malāriju izplata ūdenī dzīvojošie Anopheles odi,

kas pārnēsā slimības ierosinātājus vienšūņus

plazmodijus Plasmodium

falciparum

Pasaulē no malārijas katru gadu iet bojā apmēram 2-5 miljoni cilvēku, no kuriem

vismaz puse ir bērni līdz 5 gadu vecumam

Rietumvalstīs katru dienu vidēji tiek reģistrēti 4-10 malārijas saslimšanas gadījumi

Daži fakti par

malāriju:

42

Malārijas izplatības

rajoni

ja kāds sievišķas kārtas ods iedzeļ ar malāriju inficētam

cilvēkam un pēc tam neinficētai personai

4-10 malārijas saslimšanas gadījumi

� Izmaiņas lauksaimnieciskā apsaimniekošanā un zemes izmantošanā

� Demogrāfiskās struktūras izmaiņas un pārmaiņas sabiedrībā

� Vāja iedzīvotāju veselība, ko izraisa

� Nepietiekams nodrošinājums ar medicīnisko aprūpi

� Ūdens avotu piesārņojums

� Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms

� Neatbilstoša pilsētu plānošana

Iemesli, kas var izraisīt epidēmijas, ir šādi:

43

� Vāja iedzīvotāju veselība, ko izraisa nepietiekams uzturs

� Patogēno mikroorganismu elastīgums, izturība pret zālēm un pierašana pie tām

� Neatbilstoša pilsētu plānošana

� Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās

� Klimata izmaiņas

Bīstamākais ir tas, ka nav iespējams paredzēt epidēmijas un laicīgi plānot sabiedrības aizsardzības pasākumus –

to pierāda gripas vīrusa H1N1 jeb “cūku gripas” izplatība 2009.gadā

44

Ugunsgrēks ir nekontrolēta uguns izplatīšanās, kas var notikt apdzīvotās vietas vai dabā

� Dabas faktoru izraisītie ugunsgrēki pārsvarā notiek mežos

� Var degt arī sausa zāle (savannās un stepēs), krūmājs un kūdras purvi

� Mežu ugunsgrēki izceļas ar paaugstinātu degšanas intensitāti, izplešanās ātrumu un skartās teritorijas plašumu

45

ātrumu un skartās teritorijas plašumu

� Ugunsgrēki dabā viegli pārvar šķēršļus (ceļus, upes, pļavas) un spēj negaidīti un strauji mainīt izplatīšanās virzienu

Ugunsgrēkus raksturojoši parametri ir:

� Izplatīšanās ātrums� Degošā materiāla daudzums� Topogrāfija� Ģeogrāfiskā vieta

� Izcelšanās iemesls� Laika apstākļi (skaidrs vai lietains, vidējā gaisa temperatūra, vēja ātrums un virziens, mitrums)

Ugunsgrēki rada ievērojamus zaudējumus gan cilvēkiem (nāve, ievainojumi, apdegumi, nosmakšana dūmos,

saindēšanās ar dūmiem), gan arī īpašumam un materiālām vērtībām

Ugunsgrēkus raksturo gan negatīvas, gan pozitīvas ietekmes:

Ugunsgrēki dažkārt dod arī labumu, īpaši dažām sugām,

kuru augšanas apstākļi un izplatīšanās var notikt tikai pateicoties ugunsgrēkiem

46

Adaptācija ietver arī fizikālu aizsardzību pret karstumu un pastiprinātu augšanu pēc ugunsgrēka,

kas tādējādi nodrošina labākus konkurences apstākļus: bieza miza, nobirstoši apakšējie zari, augsts ūdens saturs ārējās struktūrās palīdz aizsargāt visu

organismu pret augstām temperatūrām

Plašas savvaļas teritorijas bieži vien ir ļoti atkarīgas no uguns režīma: bez cilvēka klātbūtnes dažu ekosistēmu atsevišķas

sugas izdzīvo pateicoties uguns cikliem

Ugunsgrēkiem dabā ir liels izplatīšanās ātrums, ja vien

degošais materiāls ir pietiekami blīvs un bez pārrāvumiem:

mežos uguns

47

Mežu un krūmāju ugunsgrēki var apdraudēt apdzīvotas vietas, kas atrodas netālu: uz robežas starp mežu un cilvēku pārveidotu

teritoriju, starp neskartu dabu un urbanizētām vietām

mežos uguns izplatīšanās ātrums

var sasniegt 11 km/h, bet sausos zālājos pat

22 km stundā

Dabiskie cēloņi, kas izsauc ugunsgrēkus dabā ir:

Tomēr daudzi ugunsgrēki izceļas cilvēku neapdomīgas

� Zibens� Vulkānu izvirdumi� Dzirksteles akmens nogruvumos

� Spontāna aizdegšanās� Pazemes ogļu slāņu gruzdēšana

48

Lieli ugunsgrēki var ietekmēt gan klimatu, gan laika apstākļus, jo rada reģionālu un pat globālu piesārņojumu; šis piesārņojums

satur arī siltumnīcefektu izraisošas gāzes

Tomēr daudzi ugunsgrēki izceļas cilvēku neapdomīgas (nomestas nenodzēstas cigaretes, dzinēju vai iekārtu radītās

dzirksteles) vai arī apzinātas ļaunprātīgas rīcības dēļ

Svarīgs elements ir ātra meža ugunsgrēka atklāšana, tā vietas un apjoma novērtēšana,

kas dod iespēju ātri uzsākt dzēšanas darbības gan dienā, gan naktī

49

Dabas teritoriju uzraudzība notiek:

Satelītu un aerālais monitorings dod iespēju iegūt informāciju, kā arī sniegt ieskatu par notikumiem

ļoti plašās un pat zema riska teritorijās

Tiek celti mežu novērošanas torņi, kas aprīkoti ar novērošanas

aparatūru un sakaru sistēmām

Pēdējā laikā tiek izmantoti

arī novērojumi no kosmosa

Karstuma viļņi ir ilgstoši karsta laika periodi, kuru izpausme ir

atkarīga no konkrētās vietas klimatiskajiem apstākļiem

50

Spēcīgi karstuma viļņi, kas parasti ir ļoti reti(reizi gadsimtā), var izraisīt:

� Enerģijas apgādes traucējumus no pastiprinātas gaisa kondicionēšanas iekārtu izmantošanas

� Katastrofisku kaitējumu lauksaimniecības kultūrām

� Nāvi tūkstošiem cilvēku no hipertermijas jeb pārkaršanas

2003.gada vasarā virs Eiropas rietumdaļas izveidojās stabils anticiklons, kas neļāva veidoties nokrišņiem un veicināja temperatūras paaugstināšanos par 20-30% virs vidējā līmeņa

2003.gada vasaras karstuma vilnis D-Eiropā izraisīja veselības krīzi vairākās valstīs, jo priekšlaicīgi nomira gandrīz 40 000 cilvēku,

savukārt sausums būtiski samazināja graudaugu ražu

� 2003.gada augustā Lielbritānijā tika reģistrēta rekordaugsta temperatūra (+38,5 oC): mirstība palielinājās divas reizes, kā arī radās sarežģījumi ar dzelzceļa transportu, jo karstuma dēļ izliecās sliedes

51

2003.gada karstuma viļņi: novirzes no vidējās temperatūras Eiropā

transportu, jo karstuma dēļ izliecās sliedes

� Itālijā no karstuma nomira gandrīz 20 tūkstoši cilvēku, kad temperatūra vairākas nedēļas pārsniedza +38 oC

� Portugālē karstuma vilnis (līdz pat +48 oC) bija par cēloni plašiem un intensīviem mežu ugunsgrēkiem, kuru rezultātā tika iznīcināts ap 5% valsts un 10% mežu teritorijas

52

Sausums var izraisīt šādas sekas:

� Krasi samazināt kultūraugu ražas un mājlopu izdzīvošanas iespējas

� Veicināt masveida iedzīvotāju migrāciju

� Izraisīt badu, trūkumu un slimības, ja neizdodas atrast ūdens avotus vai nodrošināt apūdeņošanu

�Izraisīt indīgu dzīvnieku vai kukaiņu migrāciju un koncentrēšanos, kas var palielināt sakošanas risku

53

� Radīt smilšu un putekļu vētras, kas izraisa pārtuksnešošanos, pastiprina augsnes eroziju un mazina auglību

�Radīt kaitējumu gan sauszemes, gan ūdens ekosistēmām un sugām

nodrošināt apūdeņošanu

� Izsaukt elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanos, izsīkstot upēm, kas nenodrošina ūdens apjomu HES

sakošanas risku

� Radīt sociālus nemierus un pat izsaukt karadarbību par dabas resursiem, pārtiku un ūdeni

� 1936. un 1941.gada sausums Sičuanasprovincē Ķīnā izraisīja atbilstoši 5 miljonu un 2,5 miljonu nāvi

� Daļā Austrālijas sausums ir turpinājies 5-10 gadus, kas 2006.gadā pirmo reizi

1973 19971987

� 1928.-1930.gadā ZR Ķīnā sausuma izraisīta bada un trūkuma dēļ gāja bojā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku

54

5-10 gadus, kas 2006.gadā pirmo reizi izraisīja nopietnu ietekmi arī uz pilsētu iedzīvotājiem

� 2006.gada sausums Sičuanas provincē Ķīnā bija postošākais pēdējā laikā, kad no ūdens trūkuma cieta 8 miljoni cilvēku un 7 miljoni mājlopu

2001 Čadas ezers Āfrikā kopš 1965. gada ir sarucis par 95%

55

Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt

pat 100 m/s (360 km/h) lielu ātrumu

Vētras rodas, kad strauji paaugstinās vai pazeminās atmosfēras spiediens, teritorijai pārejot pāri lielam ciklonam vai tornado, kā arī vietējā vai frontālā

pērkona negaisa laikā, pirms atmosfēras frontes

56

Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējā malā

plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm

Indijas okeāna reģionā, pārsvarā DA Āzijā, tropiskos ciklonus sauc par

taifūniem

Amerikā ļoti spēcīgus tropiskos ciklonus sauc par

orkāniem

Arī tropiskais ciklons ir viesuļvētra:

Tornado ir postošs un straujš piltuvveida atmosfēras virpulis ar lietu un negaisu, kas parasti rodas, kad vēsās, sausās gaisa straumes

satiekas ar siltajām, mitrajām gaisa straumēm, piespiežot siltajam gaisam pēkšņi celties uz augšu

Orkāns atgādina milzīgu riņķojošu plati, kuras diametrs var sasniegt līdz 500, bet

Orkāns “Katrīna” 2005.gada augustā 57

kuras diametrs var sasniegt līdz 500, bet retos gadījumos pat līdz 1000 kilometriem

Orkāni nekad neveidojas virs sauszemes, bet virs jūras vai okeāna tikai tropu joslā, ja temperatūra

ūdens virsējos slāņos ir vismaz +27 oC

Orkāns “Katrīna” 2005. gada augustā

* Raksturojums Vēja ātrums; km/h * Raksturojums Vēja ātrums; km/h

Tropiskā depresija 0–62 3. kategorija 178–209

Tropiskā vētra 63–117 4. kategorija 210–249

1. kategorija 119–153 5. kategorija ≥250

2. kategorija 154–177Saffira–Simpsona ork ānu skala

59

TORNADOTORNADO

Negaisa laikā spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus, kā

rezultātā uzzibsnī milzīga dzirkstele – zibens

Vistipiskākais zibens veids – līnijveida, kas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem,

kuru garums parasti ir 2-3 km

60

No milzīgā siltuma, kas izdalās zibens rezultātā, tuvējais gaiss

strauji izplešas izraisot pērkona dārdus

Dabas stihiju un vides riska interpretācija, raugoties no cēloņu, seku un aizsardzības līdzekļu viedokļa ir mainījusies laika gaitā

Uzvedības modelis

� Stihiju prognozēšana

� Brīdināšanas sistēmas

� Procesu vadība un kontrole

Strukturālais modelis

� Dabas stihiju negatīvā ietekme nav primāri atkarīga no ģeofizikāliem procesiem, jo vāji attīstītās valstīs augošā nabadzība palielina iedzīvotāju jutīgumu, un tādējādi dabas stihijas

61

kontrole

� Profilakses plānu un ārkārtas pasākumu izstrādāšana

� Uzskats, ka tikai militāra stila organizācijas var veikt nepieciešamās funkcijas dabas stihijas piemeklētajā teritorijā

iedzīvotāju jutīgumu, un tādējādi dabas stihijas negatīvās ietekmes smagums vispirms ir saistīts ar cilvēku sabiedrisko stāvokli

� Noliedz, ka dabas spēku izraisītās vētras vai sausums ir ilglaicīgāki, kā antropogēnās darbības, piemēram, urbanizācija

� Adekvāta pretdarbība vai profilakse dabas stihijām, kas regulāri atkārtojas, nabadzīgās valstīs nav iespējama nepieciešamo resursu trūkuma dēļ

� Dabas stihijas upuri ir sava likteņa neveiksminieki

Tomēr moderno tehnoloģiju pielietojums dabas stihiju kontrolē un vadībā var pavērt ceļu arī vēl lielākām

nelaimēm, kā arī veicināt valdības rīcībspējas atkarību no lielu privātu organizāciju prasībām

62

� Kopīgi dalot un nomaksājot zaudējumus – piekrišana

� Aizsargājoties no dabas stihijām ar tehnoloģiskiem paņēmieniem – tehnoloģiskā kontrole

� Veidojot sociālu noskaņošanos – normatīvā regulācija

� Pielietojot radikālas metodes – pārvietošana

� Izstrādājot profilakses programmas

Pastāv vairākas iespējas sasniegt nosacīta līdzsvara stāvokļi: