daugavpils universitĀte akadĒmiskĀ …du.lv/wp-content/uploads/2015/12/amsp_pedagogija_ar...o...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

„PEDAGOĢIJA”

- programmas kods – 4514201

- programmas īstenošanas ilgums -

2 studiju gadi (pilna laika studijas),

2,5 studiju gadi (nepilna laika studijas)

- programmas apjoms - 80 KP

- prasības uzsākot studijas -

bakalaura grāds pedagoģijā vai izglītībā, vai

skolotāja profesionālā kvalifikācija

- iegūstamais grāds – pedagoģijas maģistrs (Mg. Paed.)

- programmas īstenošanas vieta - Daugavpils Universitāte

- programmas īstenošanas veids –

pilna laika studijas,

nepilna laika studijas

- programmas direktore – asoc.prof. Inga Belousa, PhD

2005./2006. - izmaiľas

2006./2007. - izmaiľas

2007./2008. - izmaiľas

2008./2009. - izmaiľas

2009./2010. - izmaiľas

2010./2011. – izmaiľas

APSTIPRINĀTS

2011.gada 26.septembra

DU senāta sēdē

Protokols Nr.8

Senāta priekšsēdētāja:

Asoc.prof.I.Kokina

2

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ..................................................4

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi ..........................................................................4 1.2. Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetences.......................... ..............4

1.3. Studiju procesa organizācija un vadība ...............................................................................6 1.4. Studiju procesa ilgums ........................................................................................................6 1.5. Studiju programmas īstenošana ..........................................................................................6

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI ............................................................................................7

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................................8

3.1. Studiju programmas attīstība ..............................................................................................8

3.2. Studiju programmas esošā struktūra ...................................................................................9

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS .........................................................................................10

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiľas .............................................................10 4.2. Studiju programmas esošais saturs ...................................................................................11

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE ..................................................................................17

5.1. Studējošie ..........................................................................................................................17

5.2. Absolventi .........................................................................................................................18

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS .....................................................................20

6.1. Akadēmiskais personāls ....................................................................................................20

6.2. Materiāli - tehniskā bāze ...................................................................................................26

6.3. Finansu resursi ..................................................................................................................27 6.4. Bibliotēka ..........................................................................................................................27

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA ...29

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs .......................................................................29 7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes .........................................31

7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā ........................................................................34 7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs ................................38

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ......................................................................................39

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM

PROGRAMMĀM ..............................................................................................................................39

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ....................................................................40

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ................................................................44

11.1. Sadarbība ar docētājiem ..................................................................................................44

11.2. Plānotās izmaiľas ............................................................................................................44

12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ...................46

3

PIELIKUMI:

1. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju plāni

2. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursu apraksti

3. PIELIKUMS. Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2009. - 2011.gads

4. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” pašizvērtējuma ziľojumi

5. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju maksas aprēķini

6. PIELIKUMS. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām maģistra studiju

programmā “Pedagoģija”

7. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmā “Pedagoģija” aizstāvēto maģistra darbu tēmas

2008./2009.; 2009./2010.; 2010./2011.studiju gadi

8. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanā iesaistīto docētāju CV

9. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studējošo atsauksmes par studijām

maģistra programmā ”Pedagoģija”

10. PIELIKUMS. Akadēmiskā maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju

piedalīšanās DU Profesionālās izaugsmes centra organizētajā pedagogu

profesionālajā pilnveidē 2006. - 2011.gads

4

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

Pēcakreditācijas periodā pakāpeniski tika pārveidots programmas mērķis un uzdevumi. Tie ir

saturiski saskaľoti ar jaunajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā, ar MK noteikumos

Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām, ar akreditācijas

komisijas ieteikumiem konkretizēt programmas akadēmisko ievirzi, un ar DU Izglītības un vadības

fakultātes prioritārajiem pētniecības virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju programma paredz

pedagogu akadēmisku izglītošanu, īpaši atbalstot pedagoģijas zinātnes attīstību Latgales reģionā.

Studiju programmas mērķis:

Nodrošināt padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi un sagatavošanos patstāvīgai uz ilgtspējīgu

attīstību orientētai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoģijas jomā, specializējoties vienā no

piedāvātajām pedagoģijas apakšnozarēm.

Studiju programmas uzdevumi:

Nodrošināt kritiski refleksīvu izpratni par pedagoģiju kā zinātľu nozari tās attīstības

daudzveidībā gan vispārīgi, gan vienā no piedāvātajām pedagoģijas apakšnozarēm;

Nodrošināt pētniecisko prasmju attīstību un aktivizēt to izmantošanu ar izglītību saistītu

problēmu risināšanā un izglītības darbības sasaistei ar pedagoģijas teoriju;

Veicināt kritiski refleksīvu pedagoģiskās domāšanas attīstību, kas paplašina un padziļina

pedagoga profesionālās darbības atskaites sistēmu un profesionālās identitātes pilnveidi, un to

orientē uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Studējošie apgūst pedagoga profesijai nepieciešamās akadēmiskās zināšanas, prasmes, attieksmes

un pieredzi pedagoģiskā procesa plānošanai, vadīšanai, izvērtēšanai un pētniecībai. Mainoties

izglītības situācijai un uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim, šobrīd pedagogiem ir svarīgas

pētniecības prasmes un kritiski analītiska pieeja pedagoģijas zinātnes tālākai attīstībai, īpaši

Latgales reģionā.

2010./2011. – maģistra studiju programmas vispārīgajā raksturojumā ir iekļauts apraksts par

iegūstamajiem studiju rezultātiem.

1.2. Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetences

Pedagoģijas maģistra programmas mērķi un uzdevumus precizē iegūstamo kompetenču

deskriptors. Kompetence akadēmiskajā maģistra studiju programmā tiek izprasta šī jēdziena

plašākajā nozīmē kā studiju rezultātu vispārīgs atspoguļojums uzvedībā. Studiju rezultāti, savukārt,

norāda, ko studējošais zinās, sapratīs, pratīs vai būs spējīgs demonstrēt pabeidzot studiju

programmu. Pedagoģijas maģistra kompetence balstās uz izglītības zinātnes bakalaura

profesionālās kvalifikācijas kompetenci, kas ir padziļināta un paplašināta ar akadēmiskajam

maģistra grādam atbilstošām zināšanām, izpratni, prasmēm un attieksmēm.

Pedagoģijas maģistra akadēmisko kompetenci veido trīs savstarpēji saistītas studiju rezultātu

kopas: (1) akadēmiskās kompetences konceptuālais pamats, (2) akadēmiskās kompetences

izpausme praktiskā darbībā, (3) akadēmiskās kompetences pielietojums vērtīborientētā rīcībā. Lai

arī šis iedalījums ir nosacīts, tas ir izveidots ar mērķi izprast un veicināt akadēmiskās kompetences

daudzpusīgu attīstību. Katrā no kompetences kopām ir iekļauti vispārīgie studiju rezultāti, kas

raksturo visu akadēmiskā maģistra studiju programmu kopumā. Šie studiju rezultāti ir konkretizēti

maģistra programmu veidojošajos studiju kursus studiju rezultātos, nodrošinot to savstaarpēju

integrēšanos un visas maģistra studiju programmas viengabalainību.

5

Akadēmiskās kompetences konceptuālais pamats:

Informācijas apstrāde un pielietojums:

o Prot atrast, iegūt un atlasīt informāciju atbilstoši izvirzītajam mērķim;

o Analizē, sintezē un izvērtē iegūto informāciju un apgūtās zināšanas atbilstoši izvirzītajam

mērķim;

o Prot iegūto informāciju un apgūtās zināšanas skaidri un argumentēti komunicēt pārējiem,

ievērojot mērķauditorijas īpatnības;

o Prot informācijas ieguvē, zināšanu apguvē un komunicēšanā balstīties gan uz kognitīvajiem,

gan uz afektīvajiem procesiem.

Zināšanas, to izpratne un izvērtējums:

o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības sistēmu un attīstības

tendencēm Latvijā, Eiropā un pasaulē;

o Demonstrē padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības un citu saistīto

zinātľu filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni;

o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības ieguldījumu ilgtspējīgas

attīstības nodrošināšanā.

Akadēmiskās kompetences izpausme praktiskā darbībā:

Pedagoģiskā procesa plānošanā un nodrošināšanā, tai skaitā komunikācijā, sadarbībā un

problēmrisināšanā:

o Demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības zinātľu teorētisko un normatīvo pamatu

un to pielietošanu izglītības problēmu risināšanā multikulturālā vidē, izvirzot pedagoģiskās

darbības mērķus, plānojot un īstenojot to sasniegšanu;

o Demonstrē uz pozitīvu savstarpējo atkarību balstītu rīcību un pozitīvu attieksmi par

mijiedarbību starp bērniem/skolēniem, kolēģiem, bērnu/skolēnu vecākiem, starp atsevišķiem

cilvēkiem, grupām, nācijām, valstīm;

o Demonstrē prasmi sadarbojoties pieľemt izvērtētus lēmumus un rast risinājumus, un uzľemas

atbildību par savu ieguldījumu lēmumu pieľemšanā, kopīgo darbību un tās sekām;

o Demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem

problēmjautājumiem izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrē

atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā;

o Demonstrē kritisku izpratni, pozitīvu attieksmi par cilvēktiesībām, ieskaitot ANO konvenciju

par bērna tiesībām, un atbildīgu rīcību tās īstenojot savā pedagoģiskajā darbībā, ievērojot

bērnu tiesības un pienākumus, un rūpējoties par bērnu drošību un veselību.

Pētniecībā, pārmaiľu apstākļos un inovatīvā darbībā:

o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju izglītības problēmjautājumu risināšanā;

o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju savu un citu pētījumu rezultātu komunicēšanā

balstīties gan uz kognitīvajiem, gan uz afektīvajiem procesiem;

o Demonstrē pielāgošanos jaunām situācijām, atvērtību pārmaiľām un gatavību darboties

iepriekš neparedzētos un mainīgos apstākļos;

o Demonstrē jaunu ideju radīšanu savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros.

Pašizglītībā, pašizaugsmē un personīgās pozīcijas nodrošināšanā:

o Apzinās savu profesionālo identitāti, prot patstāvīgi plānot un virzīt savu profesionālo

pilnveidi, un veikt savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu;

o Apzinās savu kultūras un garīgo identitāti un piederību valstij, un demonstrē kritisku izpratni

un mērķtiecīgu rīcību, lai kļūtu par informētu, aktīvu un atbildīgu pilsoni un profesionālu

pedagogu.

Akadēmiskās kompetences pielietojums vērtīborientētā rīcībā:

Personīgās labklājības un sabiedrības saskaľotas attīstības nodrošināšanā:

o Demonstrē kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni

izglītības jomā un vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā;

6

o Demonstrē kritisku izpratni un respektējošu attieksmi par izglītības kontekstu daţādību un

sociālo taisnīgumu kā izglītības ilgtspējīgas attīstības un cilvēku labklājības pamatelementu,

un demonstrē prasmi to aktualizēt;

o Demonstrē kritisku izpratni, atbildīgu rīcību un pozitīvu attieksmi par izglītības lomu dzīves

kvalitātes uzturēšanā un uzlabošanā savai un nākošajām paaudzēm bez planētas iznīcināšanas;

o Demonstrē izpratni par konfliktiem un to ietekmi uz izglītības attīstību, pozitīvu attieksmi par

nepieciešamību konfliktus risināt, un konstruktīvu iesaistīšanos konfliktu risināšanā.

Studiju programmas deskriptorā atspoguļotās iegūstamās kompetences raksturo gan studiju

programmas konkrēto saturu – specifisko studiju kursos apgūstamo kompetenci, gan arī virssaturu,

kas balstās uz vispārcilvēciskajām attieksmēm un vērtībām. Programmas studiju rezultātos

iekļautais virssatura aspekts gan raksturo iegūtās kompetences ilgtspējību, gan piešķir studiju

programmai īpatnību, kas nav salīdzināma ar citās augstskolās nodrošinātajām akadēmiskā

maģistra studiju programmām pedagoģijas / izglītības jomā.

Šie studiju programmas mērķi, uzdevumi un deskriptorā atspoguļotās iegūstamās kompetences

atbilst gan MK noteikumiem Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (skat.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off), gan studiju programmas nosaukumam un

īstenotajam saturam, gan DU izvirzītajiem mērķiem (skat. Daugavpils Universitātes attīstības

stratēģija 2006.-2016.gadam http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf),

ir orientēti uz pedagogu profesionālās kompetences tālāku pilnveidi. Mērķi un uzdevumi ir

sasniedzami un aprakstītās kompetences ir apgūstamas visu triju līmeľu – bakalaura, maģistra un

doktora – pedagoģijas / izglītības studiju programmu pēctecībā un savstarpējā saskaľotībā. To

veicina DU IVF īstenotā pedagoģijas / izglītības virziena studiju programmu didaktiskās

koncepcijas balstīšana uz ilgtspējības aspektu, kas nodrošina šī virziena visu triju līmeľu, ieskaitot

maģistra, studiju programmu unikalitāti un neatkārtojamību salīdzinot ar citās Latvijas augstskolās

īstenotajām līdzīgajām studiju programmām. Daugavpils Universitātē šai maģistra studiju

programmai līdzīgas studiju programmas īstenotas netiek.

1.3. Studiju procesa organizācija un vadība

Studiju process maģistra studiju programmā “Pedagoģija” ir organizēts atbilstoši Daugavpils

Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.2 “Par

valsts akadēmiskās izglītības standartu” un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā

Latvijas Republikā, kā arī saskaľā ar DU Senātā pieľemtiem studijas reglamentējošiem

dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaľā ar DU Uzľemšanas noteikumiem, kurus ik gadu

apstiprina DU Senāts.

1.4. Studiju procesa ilgums

Akadēmiskās maģistra studiju programas “Pedagoģija” apjoms ir 80 kredītpunkti. Pilna laika

studiju veidā to paredzēts apgūt 2 akadēmiskajos gados un nepilna laika studiju veidā – 2,5

akadēmiskajos gados.

1.5. Studiju programmas īstenošana

Studijas notiek Daugavpils Universitātē pilna laika studiju veidā par valsts budţeta un fizisku vai

juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem un nepilna laika studiju veidā par fizisku

vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off

http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf

7

Programmas kopējais kredītpunktu skaits ir 80. Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas gan

lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan individuālais darbs. Daļu no programmas studenti apgūst

patstāvīgi. Studentu patstāvīgais darbs ir 37,5% no kopējā kursu apjoma. Tas ir: uzstāšanās ar

ziľojumu vismaz vienā zinātniskajā konferencē vai zinātniskajos lasījumos (4 KP), zinātniskā

raksta sagatavošana (6 KP) un maģistra darba izstrāde (20 KP). Šo patstāvīgajam darbam atvēlēto

laiku pārrauga maģistra darba zinātniskais vadītājs.

Lekcijām ir studiju kursa ievada, konsultējoša, rezumējoša un izvērtējoša funkcija. Docētāji lekciju

nodrošināšanai izmanto video projektorus, kodoskopus, un TV. Video projektoru izmantošana

lekcijās tiek uzskatīta par visoptimālāko. Fakultātes pašieľēmumi ir devuši iespējas materiāli

tehniskās bāzes uzlabošanai, lai katrs docētājs varētu to izmantot atbilstoši sagatavotajiem studiju

kursa izklāsta materiāliem.

Praktiskās nodarbības tiek organizētas kā semināri, kur tiek sekmēta studentu sociālo prasmju

attīstība, pilnveidotas individuālā vai grupu darba prezentācijas un analīzes prasmes, sava viedokļa

izteikšana. Darbojoties šādā veidā, studenti bagātina viens otra pieredzi, apmainās domām, apzinās

pastāvošo viedokļu daudzveidību. Tā kā būtisks ir maģistrantu patstāvīgais darbs ar literatūras

avotiem, izlasītais materiāls tiek analizēts grupu diskusijās. Semināros notiek diskusijas par

aktuālām pedagoģijas problēmām, kā arī informācijas, ideju un pieredzes apmaiľa. Daţos studiju

kursos praktiskās nodarbības tiek organizētas arī kā laboratorijas darbi datorklasēs.

Individuālais darbs ir orientēts uz studentu vajadzībām, viľu interešu virzību studiju kursu prasību

ietvaros, didaktisko materiālu un metodiku izstrādi konkrētam pedagoģiskam procesam, kā arī

darbam ar studiju kursam obligāto un papildus literatūru. Individuālais darbs studiju procesa

nodrošināšanai tiek izmantots zinātnisko publikācijas, konferences prezentāciju un maģistra darba

izstrādes sekmēšanai. Individuālais darbs atspoguļo studentu izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

īpatnības.

Lai sekmīgi īstenotu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas, mācību metodes un

metodiskos paľēmienus, docētāji apmeklē daţādus seminārus, piedalās pieredzes apmaiľas

aktivitātēs, kvalifikācijas celšanas kursos un projektos (skatīt akadēmiskā personāla attīstības

kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskatus 3.pielikumā).

Studiju procesu balstot uz individuālo pieeju, konstruktīvismu, problēmbalstītu mācīšanos un

atgriezenisko saiti, programmas saturs un īstenošana nodrošina studiju programmas ilgtspējīgu

attīstību, personīgo un reģionālo vajadzību aktualizāciju. Ľemot vērā to, ka programmā studējošie

ir kvalificēti pedagogi, izvēlētās studiju darba formas, pieejas un metodes ir mūsdienīgas, raksturo

pieaugušo izglītības iezīmes un atspoguļo galvenos augstākās izglītības mērķus: personības,

demokrātiskas sabiedrības un zinātnes attīstības uzdevumu risināšanu un darba tirgus prasību

ievērošanu.

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI

Daugavpils Universitāte dod iespēju apgūt akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija”

reflektantiem ar akadēmisko bakalaura grādu pedagoģijā vai skolotāja kvalifikāciju un profesionālo

bakalaura grādu izglītībā vai augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, kurā ir pedagoģijas

bakalaura studiju programmas standarts.

Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek pēc rakstiska (referāts par izvēlēto maģistra darba

tēmu) un mutiska (pārrunas par referātā izklāstīto tēmu) pārbaudījumu veikšanas.

Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka Izglītības un vadības

fakultātes Dome un apstiprina Daugavpils universitātes Senāts. Studiju norisi kontrolē DU

Izglītības un vadības fakultāte, DU Studiju daļa un tās izpildi organizē studiju programmas

direktors. Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Studiju

8

daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (www.du.lv), un IVF Mācību metodiku katedrā.

Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2005./2006. – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju programmā

notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzľemšanas komisijā iesniedzot apliecinošu dokumenta

oriģinālu par bakalaura grādu pedagoģijā vai izglītībā, vai skolotāja profesionālo kvalifikāciju.

Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.Šie studējošo atlases

kritēriji ir pietiekami, lai sasniegtu studiju programmas mērķus, uzdevumus un plānotos studiju

rezultātus.

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

3.1. Studiju programmas attīstība

Studiju programmas attīstību ir ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot programmas prasību

atbilstību mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pārmaiľas augstākās izglītības likumdošanā -

MK noteikumus Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas stājās spēkā ar 2002.gada

9.janvāri, programmas docētāju līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un

pieredzes apmaiľā, un akreditācijas komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktās rekomendācijas,

laika posmā no 1999. līdz 2005. studiju gadam programmā veiktas studiju programmas apjoma un

satura kvalitatīvas un kvantitatīvās izmaiľas, kas īstenotas vairākos posmos:

1.posms – 2000.-2001.g. un 2001./2002. studiju gads. Akreditētās maģistra studiju programmas

“Pedagoģija” darbības uzsākšana. Šajā periodā intensīvi notiek (1) materiāli tehniskās bāzes

uzlabošana un atjaunošana; (2) studiju plānā paredzēto studiju kursu mērķu, uzdevumu, kursu

satura un metoţu saskaľošana atbilstoši studiju programmas koncepcijai; (3) personāla akadēmiskā

izaugsme – paplašinās starptautisko projektu un sadarbības pieredze. Skatīt pašizvērtējuma

ziľojumu par 2001./2002. studiju gadu 4.pielikumā.

2.posms – 2002./2003. studiju gads. Tiek intensīvi diskutēts par noteikumu ieviešanu un

modelētas optimālās iespējas palielināt kredītpunktu skaitu studiju kursiem teorētisko atziľu

aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā un samērot to ar kredītpunktu skaitu studiju

kursiem, kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē. Specifika, kad visām

piedāvātajām apakšprogrammām studiju programmas A sadaļa (28 KP) ir kopīga, bet B un C

sadaļas, ko koordinē minēto apakšprogrammu izpilddirektori, paliek nemainīgas. Skatīt

pašizvērtējuma ziľojumu par 2002./2003. studiju gadu 4.pielikumā.

3. posms – 2003./2004. studiju gads. Pamatojoties uz iepriekšējā studiju gadā modelētajām

iespējām, tiek veiktas izmaiľas, kas saistās ar studiju kursu skaitu teorētisko atziľu aprobācijai

izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā. Līdzās sadaļai Piedalīšanās zinātnisko semināru darbā

(15 KP) tiek piedāvāta Pētījuma rezultātu aprobācija (15 KP), kas ietver sekojošas sadaļas:

“Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai” (4 KP), “Pētījuma rezultātu apkopošanas un

ziņojums konferencē” (3 KP), “Uzstāšanās maģistra zinātniskajos lasījumos" (3 KP), un

“Maģistra prakse” (5 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziľojumu par 2003./2004. studiju gadu

4.pielikumā.

4. posms – 2004./2005. studiju gads. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē un

programmas sadaļa “Teorētisko atziņu aprobācija” visas programmas kā vienota veseluma

kontekstā. Šī posma noslēgumā tiek apzināti pamatprincipi maģistra studiju programmas tālākai un

ilgtspējīgai īstenošanai, kas balstās gan uz MK noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts

akadēmiskās izglītības standartu”, gan uz reģionālās vides pieprasījumu, gan uz DU Izglītības un

vadības fakultātes reālajām iespējām. Apzinātie pamatprincipi tiek pilnībā noformulēti iesākot

http://www.du.lv/

9

jauno 2005./2006. studiju gadu. Tie ir: (1) nepieciešamība studiju kursus gan obligātā satura daļā,

kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē, gan sadaļā, kas piedāvā studiju

kursus teorētisko atziľu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā, savstarpēji apvienot

un integrēt, kas nosaka docētāju sadarbību gan studiju kursa pasniegšanā, gan studentu snieguma

izvērtēšanā; (2) nepieciešamība identificēt kopējo pamatu īstenojamo apakšprogrammu studiju

kursu saturā (piemēram, starpkultūru skatījums, vizuālā kultūra, integrācija, u.tml.), to apvienot,

izveidojot jaunus vai papildinot esošos studiju kursus, ko piedāvāt kā visām apakšprogrammām

kopīgus; (3) nepieciešamība saglabāt izvēles iespēju studējošajiem specializēties vienā no

piedāvātajām apakšnozarēm, kas nosaka piedāvājuma ieviešanu pirmajā – obligātajā studiju

programmas daļā studēt “Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati” (5 KP) otrajā

daļā – “Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija” (3 KP). Skatīt

pašizvērtējuma ziľojumu par 2004./2005. studiju gadu 4.pielikumā.

2005./2006. – 5.posms – no 2005. gada. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē, meklēti

veiksmīgākie risinājumi un tālākas studiju programmas struktūras attīstības iespējas.

2006./2007. – Tiek īstenotas un izvērtētas iepriekšējos studiju gados veiktās izmaiľas un tiek

meklētas iespējas tālākai studiju programmas struktūras attīstībai. Tiek izvērtēti varianti

specializāciju tālākai modernizācijai un iekļaušanai pēctecības nodrošināšanai starp maģistra

studiju programmu “Pedagoģija” un doktora studiju programmu “Pedagoģija”, kas arī tiek īstenota

DU IVF.

2008./2009. – 6.posms – no 2009.gada. Turpinās programmas pielāgošana Boloľas procesa

prasībām. Tiek uzsākta programmas studiju kursu elektroniskās versijas izveide DUIS. Studiju

kursu kredītpunkti tiek pielīdzināti Eiropas kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktiem.

2010./2011. – studiju plāni piesaistīti informatīvajai sistēmai DUIS.

3.2. Studiju programmas esošā struktūra

Studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Piedāvātie studiju kursi veido trīs sadaļas: (1)

teorētisko atziľu izpēte, ko veido teorētiskie studiju kursi pedagoģijas zinātľu nozares teorētisko

atziľu izpētei 30 KP apjomā, (2) teorētisko atziľu aprobācija, ko veido zinātniskie semināri

teorētisko atziľu un pētījuma rezultātu aprobācijai gan pedagoģijas zinātľu nozares kopumā, gan

izvēlētās pedagoģijas apakšnozares aktuālāko problēmu aspektā 30 KP apjomā, un (3)

pētnieciskais darbs, kas ietver maģistra darba izstrādi 20 KP apjomā (3.2.1.tabula).

3.2.1.tabula

Maģistra studiju programmas vispārīgā struktūra

1. Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (30 KP)

2. Teorētisko atziľu aprobācija:

1.1. Zinātniskie semināri (20 KP)

1.2. Pētījuma rezultātu aprobācija (10 KP)

3. Pētnieciskais darbs (maģistra darbs – 20 KP)

10

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiľas

Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiņām – pedagoģijas

kā zinātnes un prakses nepārtrauktu attīstību, programmas prasību atbilstību mūsdienu

akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiľām augstākās izglītības likumdošanā - MK noteikumi

Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un subjektīvajām izmaiņām – akreditācijas

komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktajām rekomendācijām, programmā iesaistīto docētāju

profesionālās kompetences izaugsmi piedaloties vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un

domu apmaiľā, programmā piedāvāto studiju kursu saturs ir izmainīts sekojoši:

ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības filosofijas kursu sadaļai;

ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības pētījuma metodoloģijas un organizācijas sadaļai,

līdzsvarojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pamatu samēru un papildinot to ar datu

datorapstrādes semināru;

no īstenoto apakšprogrammu studiju kursu satura ir izkristalizētas kopējās tēmas: (1)

multikulturāla izglītība, kas piedāvāta kā atsevišķs studiju kurss “Izglītība daudzkultūru vidē”

(3 KP); (2) izglītības saikne ar mākslu un masu mēdijiem, kas piedāvāta kā studiju kurss

“Vizuālā kultūra izglītībā” (2 KP); (3) pieaugušo izglītība, kas piedāvāta kā studiju kurss

“Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti” (3 KP);

ir apzināta nepieciešamība akcentēt skolotāja identitāti un misiju, kas piedāvāta kā “Skolotāja

profesionālās identitātes pilnveide” (2 KP);

ir apvienoti studiju kursi “Vides pedagoģija”, “Garīguma pedagoģija” un “Holistiskā

pedagoģija”, tos papildinot ar sadaļu “Integrētā pieeja izglītībai”;

ir apvienoti studiju kursi “Didaktika” un “Pedagoģiskā psiholoģija”, izveidojot studiju kursu

“Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi”.

Izmaiľas studiju plānā konceptuāli atspoguļo izmaiľas studiju programmas mērķa un uzdevumu

formulējumos. Lai izvairītos no studiju kursu sadrumstalotības, pārstrukturējot studiju programmu,

tie ir apvienoti un integrēti. Tam sekojošā studiju kursu satura pilnveide, ko veic katrs docētājs,

nodrošina studējošo padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi, kritiskas izpratnes veidošanos un

sagatavo studējošos patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai pedagoģijas jomā. Tas nodrošina

iedziļināšanos pedagoģiskās problemātikas izpētē gan vispārīgi un no daţādiem aspektiem, gan

atbilstoši izvēlētai apakšnozarei. Veiktās izmaiľas pilnīgāk nodrošina studiju plāna secīgumu un

programmas iekšējo integritāti.

Ir saglabāta ievirze studējošo profesionālās identitātes pilnveidei, kas ir būtiski saistīta ar studējošo

pētnieciskās kompetences attīstību. Šī izmaiľa veikta, izvērtējot studiju plāna īstenošanu atbilstoši

apakšnozaru specifikai, kas tika saglabāta kā būtiska programmas realizācijas iezīme. Līdz ar to,

studiju plānā skaidrāk saskatāmas akadēmiski virzītas studiju programmas iezīmes. Skatīt studiju

programmas studiju plānu 2004./2005.studiju gadam 1.pielikumā.

2010./2011. – Atbilstoši 14.07.2011. veiktajiem likuma "Grozījumiem Augstskolu likumā" ("LV",

117 (4515), 28.07.2011.), kas stājas spēkā 01.08.2011., ir pilnveidoti studiju kursu apraksti –

tajos iekļauti studiju kursa rezultāti un detalizēts studiju kursa plāns.

Ir reorganizēts studiju kurss ”Izglītības sistemoloģija” 2 KP apjomā. Līdz ar to, 2 KP ir

pievienoti studiju kursam „Sadarbības psiholoģija un pedagoģija”. Šie abi studiju kursi ir no

studiju programmas 2.sadaļas ”Teorētisko atziņu aprobācija”, kas kopā veido 20 KP apjomu. Līdz

ar to, šī studiju kursa reorganizācija nerada izmaiľas studiju programmas struktūrā.

11

4.2. Studiju programmas esošais saturs

4.2.1.tabula

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi 2004./2005.studiju gadā

STUDIJU KURSA NOSAUKUMS KP

SKAITS

VĒRTĒJUMA

FORMA

DOCĒTĀJS

1. TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP)

1.Izglītības filosofija:

Izglītības filosofijas teorētiskais

pamats un mūsdienu

problēmjautājumi

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

Inovāciju un nākotnes izglītības

tendences

6 Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte,

Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere

PhD, doc. Inga Belousa

Dr.paed., doc.Rudīte Grabovska

2. Mācību plānu teorija, izveide

un izvērtējums

2 Eksāmens Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa

Dr.paed., prof. Ilga Salīte

PhD, doc. Dzintra Iliško

PhD, doc. Ilona Mičule

3. Pedagoģijas teoriju kritisks

izvērtējums

2 Eksāmens Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča



Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-Pauliľa

4. Mūsdienu didaktiskās pieejas

un to pedagoģiski psiholoģiskie

risinājumi

3 Eksāmens Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla

Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa



Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs

Mg.paed., Mg.psych., as.Ilga Stikute

Dr.paed., prof.Jeļena Davidova

5. Holistiskā pedagoģija:

Vides pedagoģija

Integrētā pieeja izglītībai

Garīguma pedagoģija

6

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte


Mag.Paed., lekt. Rudīte Grabovska


6. Pētījuma metodoloģija un

organizācija izglītībā:

Zinātniskā darba izstrādes

teorētiskais seminārs

Kvalitatīvās pētniecības pamati

Kvantitatīvās pētniecības pamati

Seminārs datu datorapstrādē

6

Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte


Dr.habil.psych., prof. AleksejsVorobjovs

Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina



Mag.Paed., lekt. Elita Vanaģele

Mag.Paed., Alnis Stakle

Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva


7. Izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares teorētiskie pamati (studējošais izvēlas vienu no

apakšnozarēm):

Eksāmens Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

docētāju grupa

Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla

Izglītības darba vadība 5 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina

Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs

Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis

Mg.paed., as. Olga Arhipova

Sociālā pedagoģija 5 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs

Speciālā pedagoģija 5 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva

12

Mag.Paed., Anna Baumane

Pirmsskolas un sākumskolas

pedagoģija 5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa

Dr.paed., doc. Ilze Miķelsone

Mag.Paed., Ţenija Bērziľa

Vides izglītība pamatskolā 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte

Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis

Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska

Mūzikas pedagoģija 5 Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš

Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha

Vizuālās mākslas mācību

metodika 5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova

Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte

Informātikas mācību metodika 5 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs

Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Mājturības mācību metodika 5 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis

Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska

Kopā: 30 KP

2. TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA

A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP)

8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā

ieskaite




9.Personības attīstības teorijas un

iezīmes mūsdienās

3 Diferencētā

ieskaite


Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis

Dr.psych., doc. Svetlana Guseva

10. Izglītības sistemoloģija 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., prof. Andris Broks


11. Pieaugušo izglītības

teorētiskie un praktiskie aspekti

3 Diferencētā

ieskaite



12. Sadarbības psiholoģija un

pedagoģija

2 Diferencētā

ieskaite

Dr.psych., doc. Tatjana Uzole





Dr.paed., doc.Indra Odiľa

13. Skolotāja profesionālās

identitātes pilnveide

2 Diferencētā

ieskaite




Dr.psych., doc. Tatjana Uzole

14. Vizuālā kultūra izglītībā

2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča

Mag.Paed., Alnis Stakle

15. Izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares teorētisko atziľu

aprobācija (studējošais izvēlas

vienu no apakšnozarēm):

Diferencētā

ieskaite

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

docētāju grupa

Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla



Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis

Mg.paed., as. Olga Arhipova

Sociālā pedagoģija 3 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs

Speciālā pedagoģija 3 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva

Mag.Paed., Anna Baumane

Pirmsskolas un sākumskolas

pedagoģija 3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa


13

Mag.Paed., Ţenija Bērziľa

Vides izglītība pamatskolā 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte


Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska



Vizuālās mākslas mācību

metodika 3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova


Informātikas mācību metodika 3 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs

Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Mājturības mācību metodika 3 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis

Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska

Kopā: 20 KP

B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP)

16. Zinātniskā raksta

sagatavošana publicēšanai

6 Zinātniskais vadītājs

17. Pētījumu rezultātu

apkopošana un uzstāšanās

konferencē/maģistra

zinātniskajos lasījumos


Kopā: 10 KP

2. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP)

18. Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs

KOPĀ: 80 KP

Noslēguma pārbaudījumi:

1. Gala eksāmens pedagoģijā

2. Maģistra darba aizstāvēšana

Prasības akadēmiskā maģistra grāda iegūšanai ir sekmīgi apgūta studiju programma, nokārtots gala

eksāmens pedagoģijā un aizstāvēts maģistra darbs.

2005./2006. – Ir notikušas izmaiľas, kas saistītas ar izvēlēto pedagoģijas apakšnozaru piedāvājumu

1.studiju kursa studentiem. Studentu skaita palielināšanās specializācijā “Pirmsskolas un

sākumskolas pedagoģija” un iespējas padziļināt abu specializācijas kopmpentu teorētisko pamatu

un teorētisko atziľu aprobācijas studijas, tā ir sadalīta divās atsevišķās specializācijās – “Ģimenes

un pirmsskolas pedagoģija” un “Pamatskolas pedagoģija” – saturu būtiski nemainot, bet

padziļinot. Ir precizēti un pašreizējai izglītības situācijai pielāgoti trīs citu specializāciju

nosaukumi, proti, “Vizuālās mākslas mācību metodika” pārveidota kā “Mākslas pedagoģija“,

“Mājturības mācību metodika” kā “Profesionālā pedagoģija”, un “Informātikas mācību metodika”

kā “Informātika un e-studijas”, kā tas tika plānots akreditācijas ziľojumā (skatīt sadaļu 11.3). Šo

triju specializāciju saturs ir palicis nemainīgs. Ir piedāvāta jauna specializācija “Reliģijas

izglītība”. Kvalitatīvas nodrošināšanas iespēju trūkuma dēļ netiek piedāvāts izvēlēties

specializācijas – “Sociālā pedagoģija” un “Speciālā pedagoģija”.

Kopumā šajā studiju gadā uzľemšanas noteikumos pirmajam studiju kursam tiek piedāvāts

izvēlēties vienu no 10 specializācijām. Apakšnozaru piedāvājuma salīdzinošo apkopojumu pa

studiju kursiem skatīt tabulā 4.2.2.

14

4.2.2.tabula

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” apakšnozaru piedāvājuma salīdzinājums 2005./2006.studiju

gadā

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 1.KURSAM

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE

2. UN 3. KURSAM

1. Pedagoģijas teorija un vēsture Pedgoģijas teorija un vēsture 1.

2. Izglītības darba vadība Izglītības darba vadība 2.

3. Vides izglītība pamatskolā Vides izglītība pamatskolā 3.

4. Mūzikas pedagoģija Mūzikas pedagoģija 4.

5. Pamatskolas pedagoģija Pirmsskolas un sākumskolas

pedagoģija

5.

6. Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija

7. Mākslas pedagoģija Vizuālās mākslas mācību metodika 6.

8. Profesionālā pedagoģija Mājturības mācību metodika 7.

9. Informātika un e-studijas Informātikas mācību metodika 8.

10. Reliģijas izglītība - 9.

11. - Sociālā pedagoģija 10.

12. - Speciālā pedagoģija 11.

2007./2008. – DU Senāta 2007.gada 29.augusta sēdē nolēma, apstiprināt izmaiľas specializācijas

nosaukumā “Vides izglītība pamatskolā” uz “Vides un ilgtspējīga izglītība” ka sakarā ar to, ka

studiju kursu saturs šajā specializācijā ir attiecināms ne tikai uz pamatskolu un ir paplašināts ar

ilgtspējības aspektu. Līdz ar to, specializāciju piedāvājums 2007./2008.studiju gadā ir sekojošs:

1. Vides un ilgtspējīga izglītība

2. Pedagoģijas teorija un vēsture

3. Izglītības darba vadība

4. Mūzikas pedagoģija

5. Pamatskolas pedagoģija

6. Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija

7. Mākslas pedagoģija

8. Profesionālā pedagoģija

9. Informātika un e-studijas

10. Reliģijas izglītība

2010./2011. – Ir notikusi programmas nodrošināšanā iesaistīto docētāju saraksta konkretizēšana,

kura rezultātā ir atjaunināta kopējā informācija par studiju kursu docēšanu visā studiju programmā

(skat. 4.2.3.tabulu). Tika ieviestas izmaiľas studiju kursu rezultātu apguves vērtēšanā: noslēdzot

semestri, katrā studiju kursu ”Izglītības filosofija”, ”Holistiskā pedagoģija”, ”Pētījuma

metodoloģija un organizācija” apakšpriekšmetā tika ieviests atsevišķs pārbaudes veids –

eksāmens.

15

4.2.3.tabula

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi un to docētāji

2010./2011.studiju gadā

STUDIJU KURSA NOSAUKUMS KP

SKAITS

VĒRTĒJUMA

FORMA

DOCĒTĀJS

1. TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP)

1.Izglītības filosofija:

Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un

mūsdienu problēmjautājumi

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

Inovāciju un nākotnes izglītības tendences

6 Eksāmens

Dr.paed., prof. Ilga Salīte,

Dr.psych., prof. Anita Pipere

Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska

PhD, asoc.prof. Inga Belousa

2. Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums 2 Eksāmens PhD, pētn. Ilona Mičule



PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško

3. Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums 2 Eksāmens Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa



4. Mūsdienu didaktiskās pieejas un to

pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi

3 Eksāmens Dr.paed., prof.Jeļena Davidova




Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs

5. Holistiskā pedagoģija:

Vides pedagoģija

Integrētā pieeja izglītībai

Garīguma pedagoģija

6

Eksāmens PhD, asoc.prof. Inga Belousa




6. Pētījuma metodoloģija un organizācija

izglītībā:

Zinātniskā darba izstrādes teorētiskais seminārs

Kvalitatīvās pētniecības pamati

Kvantitatīvās pētniecības pamati

Seminārs datu datorapstrādē

6

Eksāmens PhD, asoc.prof. Inga Belousa


Dr.Paed., pētn. Alnis Stakle

Dr.Psych., doc. Aleksejs Ruţa


Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva

7. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie

pamati (studējošais izvēlas vienu no

apakšnozarēm):

Eksāmens Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

docētāju grupa

Vides un ilgtspējīga izglītība 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte



Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča




Pamatskolas pedagoģija 5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne

Dr.paed., Ţenija Bērziľa

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 5 Dr.paed., Ţenija Bērziľa

Mg.paed., pētn. Elga Drelinga



Mākslas pedagoģija 5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova


Informātika un e-studijas 5 Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Profesionālā pedagoģija 5 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Reliģijas izglītība PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško

PhD, pētn. Ilona Mičule


Kopā: 30 KP

16

2. TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA

A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP)

8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā

ieskaite



9. Personības attīstības teorijas un iezīmes

mūsdienās

3 Diferencētā

ieskaite


Dr.psych., pētn. Valērijs

Dombrovskis


Dr.psych., doc. Svetlana Guseva

10. Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie

aspekti

3 Diferencētā

ieskaite



11. Sadarbības psiholoģija un pedagoģija 4 Diferencētā

ieskaite





12. Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide 2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-

Pauliľa

Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča



13. Vizuālā kultūra izglītībā

2 Diferencētā

ieskaite

Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.paed., pētn. Alnis Stakle

14. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

teorētisko atziľu aprobācija (studējošais

izvēlas vienu no apakšnozarēm):

Diferencētā

ieskaite

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

docētāju grupa

Vides un ilgtspējīga izglītība 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte

Dr.Phys., asoc.prof. Antonijs Salītis


Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-

Pauliľa

Izglītības darba vadība 3 Dr.Psych., asoc.prof. Irēna Kokina


Pamatskolas pedagoģija 3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne

Dr.Paed., Ţenija Bērziľa

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija 3 Dr.paed., Ţenija Bērziľa

Mg.paed., pētn. Elga Drelinga


Dr.Paed., asoc.prof. Skaidrīte Ērliha

Mākslas pedagoģija 3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova


Informātika un e-studijas 3 Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova

Profesionālā pedagoģija 3 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča

Reliģijas izglītība 3 PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško

PhD, pētn. Ilona Mičule


Kopā: 20 KP

B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP)

15. Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai 6 Zinātniskais vadītājs

16. Pētījumu rezultātu apkopošana un

uzstāšanās konferencē/maģistra

zinātniskajos lasījumos


Kopā: 10 KP

17. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP)

17.Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs

KOPĀ: 80 KP

Noslēguma pārbaudījumi:

18. Gala eksāmens pedagoģijā

19. Maģistra darba aizstāvēšana

17

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE

5.1. Studējoš ie

5.1. tabula

Studējošo skaita dinamika

PILNA LAIKA STUDIJAS

NEPILNA LAIKA

STUDIJAS KOPĀ

1. studiju

gads

2. studiju

gads

1. studiju

gads

2. studiju

gads

3. studiju

gads

1999./2000. 78 9 - 70 - 157

2000./2001. 156 85 - - - 241

2001./2002. 38 181 - - - 219

2002./2003. 119 44 - - - 163

2003./2004. 159 118 - - - 277

2004./2005. 15 46 84 111 21 277

2005./2006. 17 14 32 71 119 253

2006./2007. 21 17 48 31 63 180

2007./2008. 16 16 16 50 34 132

2008./2009. 20 20 10 18 51 119

2009./2010. 20 13 - 9 11 53

2010./2011. 16 16 - 3 7 42

2005./2006.studiju gadā studiju programmā studē pilna laika studijās 31 studenti, nepilna laika

studijās - 235 studenti.

2006./2007. – studiju programmā studē pilna laika studijās 38 studenti, nepilna laika studijās - 142

studenti. Šajā studiju gadā no 17 pirmā studiju gada studējošajiem pilna laika studijās 15 studenti

studē par budţeta līdzekļiem un 2 studē par maksu.

2007./2008. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem 27 studenti

studē par budţeta līdzekļiem un 5 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 100

studenti.

2008./2009. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 40 studenti, no kuriem 32 studenti

studē par budţeta līdzekļiem un 8 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 79 studenti.

2009./2010. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 33 studenti, no kuriem visi studenti

studē par budţeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 20 studenti.

2010./2011. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem visi studenti

studē par budţeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 10 studenti.

18

5.2. Absolventi 5.2. tabula

Absolventu skaita dinamika

PILNA LAIKA

STUDIJAS

NEPILNA LAIKA

STUDIJAS KOPĀ

1998./1999. 9 50 59

1999./2000. 7 - 7

2000./2001. 57 - 57

2001./2002. 141 - 141

2002./2003. 31 - 31

2003./2004. 80 - 80

2004./2005. 16 8 24

2005./2006. 6 102 108

2006./2007. 16 63 79

2007./2008. 12 25 37

2008./2009. 16 28 44

2009./2010. 12 9 21

2010./2011. 13 5 18

Studiju programmas diploma pielikums atbilst MK noteikumiem Nr.450. Tas sniedz objektīvu

informāciju un nodrošina kvalifikāciju apliecinošu dokumentu akadēmisku un profesionālu

atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziľas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto

studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.

2005./2006. – Studiju programmu absolvē 108 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir

81%. 2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.







2009./2010. – Studiju programmu absolvē 21 students, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir

87,5%. 2009./2010.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.


78%. Šajā studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

19

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS

6.1. Akadēmiskais personāls

2005./2006.studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanu

nodrošina 52 docētāji (6.1.1. tabula). Tajā skaitā 39 docētājiem pamatdarbs ir DU, 13 docētāji ir

vieslektori.

6.1.1. tabula

Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2005./2006.studiju gadā

N

R UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS

PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

Broks Andris

Davidova Jeļena

Drozdovs Pāvels

Jurgena Inese

Krastiľa Elfrīda

Maslo Irina

Pokulis Jānis

Salīte Ilga

Samuseviča Alīda

Šļahova Aleksandra

Vorobjovs Aleksejs

Ţogla Irēna

Dr.Phys., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Paed., prof.


Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Psych.,

Dr.Habil.Paed.,prof.


LU, Fizikas un matemātikas fakultāte

DU, MMF, Instr. spēles un mūz. teor. kat.

DU, DMF, Informātikas katedra

RPIVA, Vispārīgās pedagoģijas katedra

DU, IVF, Mācību metodiku katedra

LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

DU, IVF, Pedagoģijas katedra


LPA, Pedagoģijas katedra

DU, MMF, Mākslu katedra

DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra


13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

Briede Baiba

Daugulis Ēvalds

Ērliha Skaidrīte

Kokina Irēna

Ľikiforovs Oļegs

Pipere Anita

Salītis Antonijs

Strazdiľa Irina

Līdaka Anita

Lasmanis Aivars

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Art., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Phys., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

LLU, Izglītības un mājsaimniecības inst.dir.

DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat.

DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra

DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra

RPIVA, Izglītības psiholoģijas katedra


DU, DMF, Fizikas katedra

LPA, Psiholoģijas katedra



23

24

25

26

27

28

29

30

31

32

33

34

Bogdanova Nellija

Dombrovskis Valērijs

Guseva Svetlana

Iliško Dzintra

Liepa Valentīna

Makarevičs Valērijs

Miķelsone Ilze

Skrīvele Maruta

Uzole Tatjana

Znutiľš Edgars

Belousa Inga

Oļehnoviča Eridiāna

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.





DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat



DU, DMF, Matemātikas katedra





20

35

36

37

38

39

40

41

42

43

44

45

46

47

48

49

50

51

Baumane Anna

Bērziľa Ţenija

Geriľa Natālija

Grabovska Rudīte

Guseva Vija

Jurāne Anna

Kehris Aivars

Kovaļevskis Arnolds

Kuľicka Irēna

Larionova Jeļena

Lūciľa Zaiga

Silova Larisa

Stakle Alnis

Timinska Irēna

Vanaģele Elita

Volonte Ilze

Zavadska Gaļina

Mag.Paed.

Mag.Paed.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Math., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Biol., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Ogres 1.vsk. un Ogres raj. galvenā logopēde

Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs





RPIVA direktors


DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat.

DU, MMF

Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs


DU, IVF




DU, MMF

52 Zariľa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra

34 docētāji ir ar doktora grādu un 18 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 13 ir doktora studiju

programmu studenti. 6.1.1. zīmējumā parādīts studiju programmā 2005./2006.studiju gadā

strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

17

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%

6.1.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2005./2006.studiju gadā

2006./2007. – Šajā studiju gadā akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija” nodrošina

37 docētāji (skatīt 6.1.2. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir iekrāsotas. Kopējais

akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 8%.

6.1.2.tabula


NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS

PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Broks Andris

Davidova Jeļena

Krastiľa Elfrīda

Pipere Anita

Pokulis Jānis

Salīte Ilga


Vorobjovs Aleksejs

Ţogla Irēna

Dr.Phys., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.


Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Psych.,




DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra


DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts






21

10

11

12

13

14

Daugulis Ēvalds

Ērliha Skaidrīte

Kokina Irēna

Liepa Valentīna

Miķelsone Ilze

Dr.Art., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.




DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat


15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

Belousa Inga


Guseva Svetlana

Iliško Dzintra

Kravale Mārīte


Mičule Ilona


Skrīvele Maruta

Uzole Tatjana

Znutiľš Edgars

Ph.D., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.









DU, DMF, Matemātikas katedra



26

27

28

29

30

31

32

33

34

35

36

Geriľa Natālija

Guseva Vija

Jurāne Anna

Kuľicka Irēna

Larionova Jeļena

Stakle Alnis

Timinska Irēna

Vanaģele Elita

Volonte Ilze

Zagorskis Andrejs

Zavadska Gaļina

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Math., lekt.

Mag.Biol., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mag.Paed., lekt.

Mg.Psych., lekt.

Mag.Paed., lekt.




DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat.

DU, MMF





Preiļu rajona izglītības parvalde

DU, MMF

37 Zariľa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra

Jauno 2006./2007.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā

33 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori. 25

docētāji ir ar doktora grādu un 12 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 9 ir doktora studiju

programmu studenti. 6.1.2. zīmējumā parādīts studiju programmā 2006./2007.studiju gadā strādājošā

akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

11

11

112

10

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%


2007./2008. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija”

īstenošanu nodrošina 28 docētāji (skatīt 6.1.3. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir

iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 14%.

22

6.1.3. tabula



PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

5

6

7

Davidova Jeļena

Krastiľa Elfrīda

Pipere Anita

Pokulis Jānis

Salīte Ilga


Vorobjovs Aleksejs

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.


Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Habil.Psych.,









8

9

10

Daugulis Ēvalds

Kokina Irēna

Miķelsone Ilze

Dr.Art., as.prof.

Dr.Psych., as.prof.

Dr.Paed., as.prof.




11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

Belousa Inga

Grabovska Rudīte


Guseva Svetlana

Iliško Dzintra

Kravale Mārīte


Mičule Ilona


Znutiľš Edgars

Ignatjeva Svetlana

Odiľa Indra

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Phys, doc.

Dr.Paed., doc.













23

24

25

26

Geriľa Natālija

Stakle Alnis

Timinska Irēna

Zariľa Sandra

Mg.Paed., lekt.

Mg.Paed., lekt.

Mg.Paed., lekt.

Mg.Paed., lekt.





27

28

Stikute Ilga

Arhipova Olga

Mg.Psych., as.

Mg.Paed., as.

Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece

Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes

interešu izglītības metodiskais centrs

Jauno 2007./2008.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.

24 no programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori. 22 docētāji ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 4 ir doktora studiju

programmu studenti. 6.1.3. zīmējumā parādīts studiju programmā 2007./2008.studiju gadā

strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.

12

4

27

3

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%


23



iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 19 %.

6.1.4. tabula



PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

5

6

Davidova Jeļena

Krastiľa Elfrīda

Pipere Anita

Salīte Ilga


Broks Andris

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Phys., prof.







7

8

9

10

11

Kokina Irēna

Belousa Inga

Iliško Dzintra

Miķelsone Ilze

Austers Ivars

Dr.Psych., as.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Dr.Paed., asoc.prof.

PhD., asoc.prof.




LiepU, Pedagoģijas katedra

LU, Psiholoģijas nodaļa

12

13

14

15

16

17

18

19

20

Odiľa Indra

Grabovska Rudīte


Guseva Svetlana

Kravale-Pauliľa Mārīte


Mičule Ilona


Ignatjeva Svetlana

Dr.Paed., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Psych., doc.

Ph.D., doc.

Dr.Paed., doc.

Dr.Phys., doc.










21

22

23

Stakle Alnis

Zagorskis Andrejs

Bērziľa Ţenija

Mg.Paed., lekt.

Mg.Psych., lekt.

Mg.paed., lekt.


Preiļu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs

Izglītības iniciatīvu centra direktore

24

25

26

Vereba Dace

Stikute Ilga

Arhipova Olga

Mg.Paed., as.

Mg.Psych., as.

Mg.Paed., as.

Daugavpils 12. vidusskola, ģeogrāfijas skolotāja,

Raiľa Daugavpils 6. vidusskola, mājturības

skolotāja

Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece

Daugavpils raj. padomes izglītības pārvaldes

interešu izglītības metodiskais centrs


17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 9 ir vieslektori. 20 docētāji

ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 2 ir doktora studiju programmu

studenti. 6.1.4. zīmējumā parādīts studiju programmā 2008./2009.studiju gadā strādājošā

akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem.

24

9

3

3 7

3

profesori 23%

as.prof. 19%

docenti 26%

lektori 30%

asistenti 2%




iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 12 %

6.1.5. tabula



PAMATDARBA VIETA

1

2

3

4

Davidova Jeļena

Krastiľa Elfrīda

Pipere Anita

Salīte Ilga

Dr.Paed., prof.

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.

Dr.Paed., prof.





5

6

7

Kokina Irēna

Belousa Inga

Iliško Dzintra

Dr.Psych., as.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Ph.D., asoc.prof.




8

9

10

11

12

13

14

15

Grabovska Rudīte




Mičule Ilona


Ignatjeva Svetlana

Jonāne Lolita

Dr.Paed., pētn.

Dr.Psych., doc.

Dr.Psych., doc.

Dr.Paed., pētn.

Ph.D., pētn.

Dr.Paed., pētn.

Dr.Phys., doc.

Dr.Paed., doc.








DU, DMF, Fizikas katedra

16

17

Stakle Alnis

Elga Drelinga

Mg.Paed., pētn.

Mg.Paed., pētn.




Visiem 17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 15 docētāji ir ar

doktora grādu un 2 docētāji ar maģistra grādu, abi ir doktora studiju programmas studenti. 6.1.5.

zīmējumā parādīts studiju programmā 2009./2010.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla

sadalījums pa amatiem.

25

24%

18%

24%

34%profesori 24%

as.prof. 18%

docenti 24%

pētnieki 34%




iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 12 %

6.1.6. tabula



PAMATDARBA VIETA

1

2

3

Davidova Jeļena

Pipere Anita

Salīte Ilga

Dr.Paed., prof.

Dr.Psych., prof.

Dr.Paed., prof.




4

5

6

Kokina Irēna

Belousa Inga

Iliško Dzintra

Dr.Psych., as.prof.

Ph.D., asoc.prof.

Ph.D., asoc.prof.




7

8

9

10

11

12

13

14

Grabovska Rudīte



Mičule Ilona

Oļehnoviča Eridiana

Ignatjeva Svetlana

Aleksejs Ruţa

Stakle Alnis

Dr.Paed., pētn.

Dr.Psych., vad.pētn..

Dr.Paed., pētn.

Ph.D., pētn.

Dr.Paed., vad.pētn.

Dr.Phys., doc.

Dr.psych., doc.

Dr.Paed., pētn.









15 Elga Drelinga Mg.Paed., pētn. DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts

2010./2011. – Jauno šajā studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.

Visiem 15 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 14 docētāji ir ar

doktora grādu un 1 docētāja ar maģistra grādu, docētāja ir doktora studiju programmas studente.

6.1.6. zīmējumā parādīts studiju programmā 2010./2011.studiju gadā strādājošā akadēmiskā

personāla sadalījums pa amatiem.

26

20%

20%13%

47%profesori 24%

as.prof. 18%

docenti 24%

pētnieki 34%


Studiju programmas īstenošanas kvalitāti nodrošina arī tehniskais personāls, kas ir 4 cilvēku

sastāvā: studiju programmas sekretāre Ilga Bidzāne, tulces Ginta Gedţune un Inga Gedţune,

datortīklu administrators Iļja Piščevs.

6.2. Materiāli - tehniskā bāze

Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īsteošanai tiek izmantota DU materiāli

tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek izmantotas

IVF un citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process tiek

nodrošināts labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: Mācību metodiku katedras kabineti,

pedagoģijas kabinets, psiholoģijas kabineti, datorklases un diskusiju telpas. Iekšējo DU pārmaiľu

rezultātā auditorijās pastāvīgi tiek veikts remonts.

Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 25 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu printerus,

kopētājus, skenerus, kodoskopus, video projektorus, TV un video iekārtas gan studiju, gan

pētnieciskajiem darbiem. Ir pieejama arī mācību un metodiskā literatūra gan DU bibliotēkā, gan

kabinetos un katedrās. Notiek nepārtraukta programmas attīstība, tiek strādāts pie materiālās bāzes

un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas.Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs Internet

un lokālā DU tīkla Intranet pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu.

Studiju programmas nodrošinasanā iesaistītais akadēmiskais personāls ir pieejams gan individuālās

konsultācijās, gan ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību, ko studējošie plaši

izmanto. Studiju programmas materiāltehniskais nodrošinājums, tai skaitā pieejamie datori, audio

un video līdzekļi, telpu aprīkojums un studiju vide, nodrošina veiksmīgu studiju procesu.

2005./2006. – Studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai ir labiekārtota lielā audotorija (Parādes

1-115).

2006./2007. – Studiju procesa nodrošināšanai ir iegādatas licences vairāk kā 10 kvalitatīvo datu

datorapstrādes (NVivo) un kvantitatīvo datu datorapstrādes (SPSS) programmām. Pētniecības

vajadzībām studentiem un docētājiem ir pieejami 5 diktafoni.

2007./2008. – Uz šo studiju gadu studējošo rīcībā patstāvīgajam darbam un semināriem ir vairāk

kā 20 datori IVF datorklasēs. Docētāju rīcībā ir vairāk kā 20 gan galda, gan klēpja datori, vairāk kā

10 videoprojektori, kas atrodas katrā Izglītības un vadības fakultātes struktūrvienībā. Ir pieejamas

2 interaktīvās tāfeles.

27

6.3. Finansu resursi

Studiju programmas finansējums tiek nodrošināts gan no valsts budţeta līdzekļiem, gan paredz

iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu.

2005./2006. – Studiju maksas apjoms un kārtība tiek uzrādīta par katru studiju gadu atsevišķi un

tiek iestrādāta studiju līgumā, ko studējošais par visu studiju laiku maģistra studiju programmā

slēdz ar DU.

Maksa par studijām pirmā kursa studentiem ir 400 Ls gadā (skatīt studiju maksas aprēķinu

2005./2006.studiju gadam 5.pielikumā).

2006./2007. – Ľemot vērā reflektantu vēlēšanos studēt pilna laika studijās, klāt pie valsts

finansētajām studiju vietām, kas šajā studiju gadā bija 15, tiek piedāvātas papildus studiju vietas

pilna laika studijās par maksu. Šis piedāvājums gūst atzinību, jo pilna laika studijās par maksu

studiju gada sākuma ir 7 studenti.

Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 2006./2007.studiju

gadā ir 520 Ls un 2007./2008.studiju gadā - 570 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam

kursam nepilna laika studijām 2006./2007.studiju gadā ir 450 Ls, 2007./2008.studiju gadā – 520

Ls, un 2008./2009.studiju gadā – 300 Ls (skatīt studiju maksas aprēķinu 2006./2007.studiju gadam

5.pielikumā).

2007./2008. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu

2007./2008.studiju gadā ir 850 Ls un 2008./2009.studiju gadā – 980 Ls. Studiju maksa šī studiju

gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2007./2008.studiju gadā ir 750 Ls,

2008./2009.studiju gadā – 865 Ls, un 2009./2010.studiju gadā – 495 Ls (skatīt studiju maksas

aprēķinu 2007./2008.studiju gadam 5.pielikumā). Studiju maksas radikālas izmaiľas ir būtiski

iespaidojušas studējošo skaitu pirmajā kursā.

2008./2009. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu

2008./2009.studiju gadā ir 1000 Ls un 2009./2010.studiju gadā – 1120 Ls. Studiju maksa šī studiju

gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2008./2009.studiju gadā ir 870 Ls,

2009./2010.studiju gadā – 974 Ls, un 2010./2011.studiju gadā – 546 Ls

2009./2010. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu ir

880 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām ir 790 Ls. Sīkāku

informāciju par 2009.gada 15.jūnija DU Senāta lēmumu, kas attiecas uz studiju maksas atlaidēm

skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa

2010./2011. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu ir

880 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām ir 790 Ls. Sīkāku

informāciju par 2010.gada 27.maija DU Senāta lēmumu, kas attiecas uz studiju maksas atlaidēm

skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa

6.4. Bibliotēka

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām,

informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. Bibliotēkā un

lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 275654, tajā skaitā

pedagoģijā – 10532, psiholoģijā – 5307, un periodiskie izdevumi – 29610. 2004. gadā saľemtas

6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 ţurnāli.

http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa

28

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: Interneta pieslēgums;

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service)

(http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002. gada

ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku “Daugavpils reģiona publisko

bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies

“Vienotās lasītāja kartes” sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas

lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus.

Ir pieejamas 7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO

Publishing, HeinOnline, RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA, NAIS; izmēģinājuma

datu bāzes 2004. – 2005.gadā: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific Abstracts (CSA),

EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford Scholarship Online,

Source OECD, SpringerLink; daudznozaru datu bāzes: Gale & KGSaur, Kluwer Online, Oxford

Journals Online, OCLC, Trial of Education, Managament, Nursing & Health Sciences, Psyhology,

Blackwell Publishing. Pateicoties daţādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek

papildināta arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērķi un

uzdevumus.

Līdz ar to, studiju programmas informatīvais nodrošinājums, tai skaitā bibliotēkas fondi gan valsts,

gan svešvalodās, to aprīkojums un pakalpojumi, nodrošina veiksmīgu studiju procesu.

2005./2006. – 2006.gadā tiek izmēģinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, EBSCO –

DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE CITATION

Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO.

2006./2007. – Kopējā informācija par 2006.gadu - saľemtas 7015 jaunas grāmatas un abonēti 105

ţurnāli. DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga veidošanas

dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas (World Bank)

reģionālā depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir

iespējams pasūtīt grāmatas, ţurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā.

2007./2008. – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, bibliotēkas

elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, rezervēšana

un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana.

Bibliotēkas kopējais krājums uz šī studiju gada sākumu ir 317499 vienības, tai skaitā:

286899 grāmatas un 30600 periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes:

LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV,

Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, HeinOnline, Science Direct, SpringerLink,

WESTLAW International.

2008./2009. – 2009. gadā DU lietotājiem ir pieejama ProQuest datu bāze, kā arī ir pieejamas tādas

jaunas datubāzes kā Encyclopaedia Britannica Online un Rubricon. DU Bibliotēka kļuvusi par

Pasaules Bankas reģionālo depozītbibliotēku (World Bank Regional Library). Šādas bibliotēkas

Latvijā ir trīs: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka un Daugavpils

Universitātes Bibliotēka. Bibliotēkā ir pieejami Pasaules Bankas iespieddarbi un interneta resursi.

2009./2010. – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un izmēģinājumā esošajām

datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka

2010./2011. – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un izmēģinājumā esošajām

datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka. 2010. gadā tika izmēģinātas šādas datubāzes:

Burgundy, Nature Publishing Group, Oxford University Press Journals, Science Online, Taylor &

Francis group, Wiley – Blackwel.

http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp

http://www.du.lv/lv/biblioteka

http://www.du.lv/lv/biblioteka

29

7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ

DARBĪBA

7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

Ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu virzieni, kas

ievērojami atspoguļo maģistra studiju programmas zinātniski pētniecisko pamatu. Šie galvenie

virzieni ir sekojoši:

1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību;

2. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā;

3. Vispārīgās didaktikas un priekšmetu metodiku satura integrācijas likumsakarības izglītības

ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

4. Daudzkultūru un iekļaujošā izglītība;

5. Vides izglītība;

6. Pieaugušo pedagoģija;

7. Profesionālā orientācija;

8. Atsevišķu pedagoģisko kategoriju izpēte: garīgums, tolerance, radošums, apdāvinātība.

Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības veicināšanai tiek veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Līdzdalība starptautiskās konferencēs un starptautiski atzītu publikāciju izstrāde: kopš 2000.

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (Daugavpils, Latvija), kopš 2003. starptautiskā ţurnāla

“Journal for Teacher Education and Training” konference;

2. Latvijas Zinātľu akadēmijas granti, Izglītības un Zinātnes ministrijas granti, Daugavpils

Universitātes iekšējie granti;

3. Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana studējot doktorantūrā – 2004./2005. studiju gadā

doktorantūrā studē 13 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, aizstāvētas 3 disertācijas;

4. Docētāju svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēļas semināri, jaunākās zinātniskās literatūras

studijas; jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde;

5. Profesionālā izaugsme - dalība semināros, konferencēs, sadarbības projektos, informatīvos un

pieredzes izvērtēšanas semināros, u.c.;

6. Lietišķie pētījumi – sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru.

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadiem skatīt 3. pielikumā.

2005./2006. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005. gadu skatīt 3. pielikumā.

2006./2007. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības

institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā.




institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2008.gadu

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts.




2010./2011. – Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji savu pētījumu rezultātus publicē

DU Ilgtspējīgas izglītības institūta izdotajos starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos,

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts


30

kas ir ieguviši starptautisku atpazīstamību un ir pieejami elektroniskajās datubāzēs CABI un

SCOPUS un kopš 2009 elektroniskajā platformā VERSITA:

Journal of Teacher Education and Training (JTET, 2002-2007) un Journal of Teacher

Education for Sustainability (JTEFS, kopš 2007)

Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes (2006 & 2007)

Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE, kopš 2010).

Sīkāku informāciju par pārējām akadēmiskā personāla zinātniskajām publikācijām skatīt:

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/zinatnis

kas_publikacijas

Programmas docētāju darbība ekspertu un citās zinātniskajās padomēs:

Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti, kuriem ir bijusi pieredze citās augstskolās nodrošināto

studiju programmu izvērtēšanā: Davidova Jeļena, Pipere Anita, Salīte Ilga, Kokina Irēna,

Belousa Inga, Iliško Dzintra, Aleksejs Ruţa

DU Zinātnes padomē darbojas: Salīte Ilga

DU doktorantūras padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena,

DU profesoru padomē pedagoģijas jomā darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena

DU, Šauļu Universitātes, Ļubļinas Jāņa Pāvila II Katoliskās universitātes un Lietuvas

sociālās izpētes centra kopīgi veidotajā Socioloģijas un psiholoģijas profesoru padomē

darbojas: Pipere Anita, Aleksejs Ruţa

DU Pedagoģijas promociju padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, Pipere Anita,

Belousa Inga, Iliško Dzintra

DU Psihologijas promociju padomē darbojas: Pipere Anita, Kokina Irēna

DU Pedagoģijas doktora programmas padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, Pipere

Anita

Regulāri notiek studiju programmas nodrošināšanā iesaistīto mācībspēku sadarbība ar iepriekšējās

pakāpes izglītības iestādēm. Kā viens no izteiktākajiem šīs sadarbības veidiem ir mācībspēku

piedalīšanās tālākizglītības programmu nodrošināšanā (skat.10.pielikumu), kuru organizē DU

Profesionālās izaugsmes centrs, kura metodiķe ir saľēmusi LR IZM Atzinības rakstu par

profesionālu darbu un ieguldījumu Latvijas pedagogu profesijas goda atjaunotnei, īstenojot ESF

projektu "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos".

Programmas docētāju dalība tālākizglītības nodrošināšanā ir saistīta ar docētāju zinātniskās

pētniecības rezultātu dissemination, praktisku un inovatīvu pielietošanu.

Maģistra studiju programmas konceptuālais pamats veidojas sadarbībā ar doktora studiju

programmu „Pedagoģija”. Pedagoģijas zinātnes nozarē aizstāvētie promocijas darbi gan iezīmē

maģistra studiju programmā iesaistīto docētāju zinātnisko aktivitāšu virzienus, gan veido saikni

starp maģistra un doktora studiju programmu teorētisko un pētniecisko virzību. Ľemot vērā to, ka

doktora studiju programmas „Pedagoģija” raksturīgākais virziens ir ilgtspējības aspekts, tas tiek

atspoguļots arī promocijas darbos. Līdz ar to, promocijas darbi, kuros tiek aktualizēts ilgtspējīgas

izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai konteksts, ir veiksmīgs informācijas un novitāšu avots

maģistra studiju programmas studējošajiem savu zinātnisko darbu veikšanai. Kopš 2006.gada

doktora studiju programmā „Pedagoģija” aizstāvētie promocijas darbi:

2006.gads, Rudīte Grabovska “Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā”,

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Ilga Salīte

2006.gads, Mārīte Kravale “Jauniešu neformālā izglītība Latvijā”, promocijas darba vadītājs

prof., Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs

2008.gads, Astrīda Skrinda “Studentu komunikatīvās kompetences attīstība angļu leksikas

apguvē”, promocijas darba vadītāja prof., Dr. habil. paed., Irēna Ţogla

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/zinatniskas_publikacijas

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/zinatniskas_publikacijas

31

2009.gads, Lolita Jonāne “Kontekstuālās pieejas īstenošana dabaszinību kompetences

pilnveidei vispārējā vidējā izglītībā”, promocijas darba vadītājs Dr. habil.phys., emeritētais

profesors Edvīns Šilters

2009.gads, Māris Čačka “Studentu radošās darbības attīstība mākslas studiju procesā”,

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova

2009.gads, Jeļena Ķipure “Vācu valodas kompetences veidošanās studiju procesā”,

promocijas darba vadītāja prof., Dr. philol., Ilze Kangro, zin. konsult. prof., Dr. habil. paed.,

Jānis Pokulis

2010.gads, Aina Strode “Studentu patstāvīgā profesionālā darbība pedagoģiskajā praksē”,

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova

2010.gads, Ţenija Bērziľa “Mentorings sadarbības kultūras veicināšanai iekļaujošā skolā”,

promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Ilga Salīte

2011.gads, Inta Ostrovska „Latvijas iedzīvotāju izglītība sociālās audzināšanas kontekstā”,

promocijas darba vadītājs prof., Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs

2011.gads, Daiga Zaķe „Multikulturāla pedagoģiska procesa īpatnības čigānu (romu) skolēnu

iekļaušanai vispārējā izglītībā”, promocijas darba vadītāja prof., Dr. habil. paed., Irēna Ţogla

2011.gads, Alnis Stakle „Mediju kompetence ilgtspējīgā skolotāju izglītībā”, promocijas darba

vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta

zinātniskās darbības pārskatā par 2010.gadu

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts un

3.pielikumā „Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2006. - 2011.gads”.

7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes

Studiju programma ir integrēta DU Izglītības un vadības fakultātes struktūrā un tās attīstība ir

saistīta ar fakultātes docētājiem piešķirtajiem grantiem un starptautiskajām zinātniskajām

aktivitātēm.

Līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes (Kanāda) projektā “Reorienting

Teacher Education to Address Sustainability”; tā ietvaros notiek daţādas starptautiskās

aktivitātes un izveidoti vairāki sadarbības tīkli:

o 2001/2002 pētījumu projekts Nr.347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju Latvijā” un sadarbība tā ietvaros ar LPA un LLU;

o grants Latvijas ZA pētījumu projektam Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis

holistiskā skatījumā”

o Starptautiskā ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (JTET) izveide un kopš

2003. gada ikgadējas starptautiskas JTET konferences “Sustainable Development. Culture.

Education” organizēšana (http://www.dau.lv/ise)

o 2003. gadā – starptautisks sadarbības tīkls (European Regional Sub-Network for

Reorientation of Teacher Training towards Sustainable Development)

o 2005. gadā - Baltijas un Melnās jūras Konsorcijs (Baltic and Black Sea Circle Consortium -

BBCC)

Klusā okeāna konsorcija (Pacific Circle Consortium - PCC) sadarbības tīkls:

o demonstrējošo pētījumu projekts

o ikgadējās konferences

Starptautiskais universitāšu tīkls “Environmental Management for Sustainable University”

Programma Nordic plus un Comenius projekti Baltijas Universitāšu programmas (BUP)

sadarbības tīkla ietvaros

Projekti un ar tiem saistītās zinātniskās aktivitātes:

o Projekti “Soli pa solim”


http://www.dau.lv/ise

32

o Izglītības Iniciatīvu centra projekti “Parent Role in Inclusion of Children with Special

Needs”, “Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!” un Lietišķo pētījumu grupa, kas darbojas pie

Izglītības Iniciatīvu centra

o Augstskolu projekts “Pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences

pilnveide”

o ESF projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā”

Kopš 2004. gada tiek piešķirti Daugavpils Universitātes iekšējie granti. Šajā izsludinātajā

konkursā finansējumu saľēmuši prof. I.Salīte, as.prof. A.Salītis, as.prof. A.Pipere, prof. A.

Šļahova, doc. I.Belousa. Šie granti ir veicinājuši pieredzes apmaiľu vairākos starptautiskos

projektos un sadarbības tīklu tālāku attīstību.

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadam skatīt 3. pielikumā.


institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2005.gadu 3. pielikumā.











2010./2011. – Akadēmiskā personāla profesionalitātes atbilstību studiju programmas didaktiskajai

koncepcijai un saturam nosaka akadēmiskā personāla zinātniskās aktivitātes un ar tām saistītā

nepārtrauktā akadēmiskā personāla mobilitāte un kvalifikācijas paaugstināšana. Nozīmīgākie

nacionāla un starptautiska līmeľa projekti, kurus ir īstenojuši studiju programmas mācībspēki kopā

ar citu Latvijas un ārvalstu augstākās izglītības iestāţu akadēmisko personālu:

UNESCO/UNITWIN project “Reorientation of Teacher Education towards Sustainable

Development” 2000-2004; UNESCO/UNITWIN project “Reorientation of Teacher Education

towards Sustainable Development” second stage 2006-2010 - contribution in creation of

guidelines and recommendations for reorienting teacher education to address sustainability;

LIFELONG LEARNING ERASMUS IP projects: “Education for sustainable development:

exploring hopeful pathways to preferable local and global futures”(2010-2011), “Educational

contributions to building cohesion within European social and institutional life” (2007-2010),

“Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for

inclusion” (2005-2006);

LIFELONG LEARNING ERASMUS project: “ICT-enabled Education for Sustainable

Development” (2010 - 2012);

SOCRATES program COMENIUS 2.1 projects “Education for Change – education for

sustainable development with focus on local collaboration” (2005-2009), “ICTime - ICT as a

Tool of Intercultural and Media Education” (2006–2009), “Children as researchers in the

primary schools in Europe (CARIPSIE)” (2006–2009);

Pacific Circle Consortium in educational research project: “Teacher Education for the Future:

Collaborative study of PCC countries on education for sustainable development: Problems

and perspectives upon beginning the UNO decade” (2005-2014);



33

Latvian Ministry of Education and Science projects: “Spirituality as Meta-Curricular

Component of Sustainability Oriented Teacher Education” (2006-2008), “Sustainability-

oriented researcher's identity in Master study programmes in psychology and pedagogy”

(2006), “Creation of environment for development of sustainable education theory and

research skills in educational action research in teacher education” (2007-2008);

Latvian Academy of Sciences research projects: “Model of Sustainable Education in Holistic

Perspective” (2005-2008), “Creating the theory of sustainable education in educational

action research in a higher education institution” (2009 – 2012).

Sīkāku informāciju par studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla dalību starptautiskajos

tīklojumos un projektos skatīt:

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/Petnieci

skie_un_zinatniskie_projekti

Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības tematika ir aktuāla un atspoguļo studiju

programmas didaktisko koncepciju, saturu un nākotnes attīstību. Zinātniskās pētniecības tematikas

sasaisti ar docētāju studiju kursiem nodrošina studiju procesā nodrošinātā studiju procesa un

pētniecības integrācija, kas tiek veikta kā darbības pētījums (action research). Docētāju pieredze

par darbības pētījuma izmantošana in researching and implementing the aims of the UN Decade is

published in a co-publication between Tudor Rose and UNESCO for the UN Decade of Education

for Sustainable Development 2005-2014 “Tomorrow Today: Learning to build a sustainable

future”.

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla sadarbība un impact:

national level - cooperation with Latvian higher education institutions, the Ministry of

Education and Science and UNESCO National Commission, schools and the community;

Coordinating activity for sustaining co-operation in the established Baltic and Black Sea

Circle Consortium in Educational Research (BBCC)

Active participation in global cooperation networks (UNESCO/UNITWIN project network for

reorientation of teacher education to address sustainable development, the global Earth

Charter network for development of teacher education and lifelong education programmes,

and collaboration with EU and Pacific region networks).

Šī sadarbība nodrošina studiju programmas sasaisti ar starptautiskas, nacionālas un reģionālas

nozīmes pētniecības un citiem centriem, līdz ar to, raksturo gan reģionāla, gan nacionāla, gan

starptautiska mēroga attīstības uzdevumus.

Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla dalība zinātnisko izdevumu redkolēģijās:

Ilga Salīte: Latvijas Lauksaimniecības Universitātes raksti, Seviļas Universitātes rakstu

krājums, Journal of Teacher Education for Sustainability, Journal of Research & Reflections

in Education, Proceedings of the 6th International Conference “Person. Color. Nature.

Music”, Discourse and Communication for Sustainable Education

Anita Pipere: Journal of Teacher Education for Sustainability, Discourse and Communication

for Sustainable Education, International Business: Innovations, Psychology, Economics,

International Journal of Sustainability in Higher Education (IJSHE), Eurasian Journal of

Educational Research (EJER), ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA, Psiholoģija Mums,

Latvijas Universitātes LU Zinātnisko rakstu krājums “Psiholoģija”

Dzintra Iliško: Journal of Teacher Education for Sustainability, Panorama, , starptautiskās

JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krajumi

Inga Belousa: Discourse and Communication for Sustainable Education, starptautiskās

JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krajumi,

Suhumi Valsts universitātes (Gruzija) starptautiskais žurnāls „Education”, Latvijas

Lauksaimniecības universitātes rakstu krājums

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/Petnieciskie_un_zinatniskie_projekti

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/Petnieciskie_un_zinatniskie_projekti

34

Eridiana Oļehnoviča, Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliľa: Daugavpils Universitātes

52. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums

Ilona Mičule: starptautiskās JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture.

Education.” rakstu krajumi

Alnis Stakle: Vortāls www.foto.lv

Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta

zinātniskās darbības pārskatā par 2010.gadu

http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts un

3.pielikumā „Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2006. - 2011.gads”

7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Studentu pētniecisko prasmju attīstība ir viena no maģistra studiju programmas prioritātēm. Lai to

sekmētu, studiju plānā ir iekļauts gan priekšmetu bloks “Pētījuma metodoloģija un organizācija

izglītībā”, gan sadaļa “Pētījuma rezultātu aprobācija”, kas ietver “Pētījumu rezultātu apkopošana

un uzstāšanās konferencē/maģistra zinātniskajos lasījumos” un “Zinātniskā raksta sagatavošana

publicēšanai”.

Pētniecības veicināšanai visas universitātes līmenī ir nodibināta Daugavpils Universitātes Jauno

zinātnieku asociācija (DUJZA), kura rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus

informācija http://lapas.dau.lv/dujza). Programmā studējošie konferencē uzstājas ar ziľojumu par

veiktajiem pētījumiem, pēc konferences zinātniskie raksti tiek publicēti konferences materiālu

krājumā. Ľemot vērā, ka konference parasti notiek pāris mēnešus pirms maģistra darba

aizstāvēšanas, studējošajiem ir iespēja par savu iesākto pētījumu saľemt citu jauno pētnieku

viedokli, kas parasti ir arī pozitīvs pavērsiens maģistra darba izstrādē. Studiju programmas studenti

piedalās arī konferences organizēšanā un zinātnisko krājumu sagatavošanā. Bez tam, studentiem ir

iespēja uzstāties arī reģionālajās vai starptautiskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai gan

tas netiek bieţi izmantots.

Kopš 2004.g. tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus var pieteikt arī

ikviens DU akadēmiskajā programmā studējošais. Šī iespēja vēl nav pārak plaši izmantota un

paver plašas iespējas.

Visplašāk studentu pētnieciskais darbs tiek atspoguļots maģistra darbos. Aizstāvēto maģistra darbu

tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos pedagoģijas problēmjautājumus: mācību procesa

sociālais aspekts, daţādu prasmju (valodas, domāšanas, pētniecības, pašvērtējuma, lēmumu

pieľemšanas, u.c. ), attieksmju, intereses, radošuma un motivācijas attīstība, mācību procesa

individualizācija, un pedagogu profesionālā pilnveide. (skatīt aizstāvēto maģistra darbu tēmu

sarakstu 7.pielikumā). Bieţāk izmantotās pieejas maģistra darbos ir: humāna pieeja, kontekstuāla

pieeja, ekoloģiskā/holistiskā pieeja. Kopumā maģistra darbu tēmas raksturo apakšnozares

īpatnības. Tēmu izvēle tiek apstiprināta Pedagoģijas katedras sēdē, kas sekmē savlaicīgu tēmas

izvēli un tēmas atbilstību studiju programmas īpatnībām.

Lai izpētītu citu valstu pētījumu pieredzi izglītībā, docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un

patstāvīgo darbu studijās izmantot Universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas angļu

valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu lietot Internetā specializētos pētniecības ţurnālus un

jaunāko literatūru angļu, vācu un krievu valodās.

2005./2006. – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar 7 ES dalībvalstu studentiem piedalījās

ERASMUS IP projekta “Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining

opportunities for inclusion” (reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3)

http://www.foto.lv/


http://lapas.dau.lv/dujza

35

intensīvajā programmā, kas notika Tessedik Sámuel Főiskola, Békéscsaba (Ungārija) 2006.g. 18.-

30.jūnijā. Studentu uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezetāciju un uzdevumus

citiem semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai

iekļaušanai. Izvēlētā gadījuma izpēte un prezentācija bija par čigānu bērnu iekļaušanu Latvijas

sabiedrībā. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas

motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par

starptautisku sadarbību pētniecības jomā.

Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja Daugavpils

Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 48.jauno

zinātnieku konferencē 2006. gada 27. – 28. aprīlī.

Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos pedagoģijas

problēmjautājumus: vērtīborientācija, bilingvālā pieeja, mācību sasniegumi, bērncentrēta mācību

vide, sociālā vide, integrācija, kompetences, attieksmes, priekšstati, vērtības, radošums, u.c.

2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2006./2007. – Maģistra studiju programmas studenti piedalījās SOCRATES programmas

Comenius 2.1 projekta CARIPSIE “Children as researchers in primary schools in Europe”

(reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21) ietvaros organizētajā studiju vizītē

un pieredzes apmaiľā par mācību procesa organizēšanu Hogskolen in Bergen, Bergenā, Norvēģijā

2007.gada 12.- 23.martā.


Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā Daugavpils Universitātes 49.jauno

zinātnieku konferencē 2007. gada 3.-2.maijā.


problēmjautājumus: interešu izglītība, vērtīborientācija, mācību vide, sociālais aspekts, mācīšanās

motivācija, mācību sasniegumi, mediji izglītībā, integrētā pieeja, radošums, u.c. 2006./2007.studiju

gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2007./2008. – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar studentiem no Samuel Tessedik

koledţa (Ungārija), Rietumanglijas Universitāte (Lielbritānija), Sofijas St. Kliment Ohridski

Universitāte (Bulgārija), Viļľas Universitāte (Lietuva), Porto Universitāte (Portugāle), Matthew

Bel Universitāte (Slovākija), un Pirkanmaa Politehniskā Universitāte (Somija) piedalījās

LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekta “Izglītības ieguldījums Eiropas

sociālās un institucionālās jomas saskaľotas darbības un labklājības veicināšanā” (“Educational

contributions to cohesion and well-being in European social and institutional life”) (reģistrācijas

Nr. 47653-IC-1-2007-1-HU-ERASMUS-EUC-1) intensīvajā programmā, kas notika Daugavpils

Universitātē no 19.jūnija līdz 2.jūlijam. Projekta intensīvās programmas mērķis bija integrēt

izglītības, sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedţmenta un biznesa jomas

nodrošinot labklājības, sociālas vienotības un saskaľotas darbības izpēti. Studentu uzdevums bija

veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem semināra dalībniekiem par pašu

izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai iekļaušanai. Piedalīšanās intensīvajā

programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot

programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību

pētniecības jomā.


Universitātes un Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā

Daugavpils Universitātes 50.starptautiskajā konferencē, kas notika 2008. gada 15.-17.maijā.

36


problēmjautājumus: starpkultūru izglītība, izglītības virssaturs (attieksmju veidošanās,

vērtībizglītība, personības attīstība), mācību saturs un mācību metodes, sociālais aspekts,

mācīšanās motivācija, skolēnu radošā darbība mācību procesā, u.c. 2007./2008.studiju gadā

aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2008./2009. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja

Daugavpils Universitātes un Daugavpils Universitātes Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA)

rīkotajā Daugavpils Universitātes 51.starptautiskajā konferencē, kas notika 2009.gada 15.-

18.aprīlī.


problēmjautājumus: sociālais aspekts, mācību saturs, mācību vide, mācību motivācija, skolotāja

profesionālā kompetence u.c. 2008./2009.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu

skatīt 7.pielikumā.

2009./2010. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja



17.aprīlī.


problēmjautājumus: (1) sociāli-emocionālais aspekts gan pirmsskolā, gan skolā, gan bērna

adaptācijas procesā skolā, gan izglītības iestādes un vecāku mijiedarbībā; (2) daţādu prasmju un

kompetenču – pētniecisko, pašnovērtēšanas, runas, stāstītājprasmju un dzimuma lomu attīstība

pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem; (3) daţādu attieksmju – pilsoniskās attieksmes,

attieksmes pret dabu, pret skolas tradīcijām veidošanās un attīstība pirmsskolas vecuma bērniem

un skolēniem; (4) ekoloģisko priekšstatu un ekoloģiskās kultūras veidošanās pirmsskolā un skolā;

(5) daţādu skolotāja profesionālās meistarības aspektu un kompetenču – pētniecības un

pašizvērtēšanas – attīstība; (6) ilgtspējības aspekts mācību saturā; u.c. 2009./2010.studiju gadā

aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

2010./2011. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus ir prezentējuši



15.aprīlī, kā arī Rēzeknes Augstskolas Inţenieru fakultātes rīkotajā 15.starptautiskajā studentu

zinātniski praktiskajā konferencē „Cilvēks. Vide. Tehnoloģijas.” 2011.gada 27.aprīlī.

Maģistra studiju programmā studējošie kopā ar citiem 35 bakalaura, maģistra un doktora studiju

programmās studējošie no 7 projekta dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm: Daugavpils

Universitātes Izglītības un vadības fakultāte, Szent István Universitāte (Ungārija), Rietumanglijas

Universitāte (Lielbritānija), Porto Universitāte (Portugāle), PIRAMK Politehniskā Universitāte

(Somija), Kipras Universitāte (Kipra), Vasile Goldis Aradas Rietumu Universitāte (Rumānija) un

Karadenizas Melnās jūras Tehniskā Universitāte (Turcija), piedalījās Lifelong Learning Erasmus

intensīvās programmas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Pozitīvo iespēju meklējumi vēlamajai

nākotnei vietējā un globālajā līmenī” (“Education for sustainable development: exploring hopeful

pathways to preferable local and global futures”) (reģistrācijas Nr. 10/0242-E/4004) intensīvajā

programmā, kas notika Daugavpils Universitātē no 9.līdz 23.jūnijam. 2010.gadā projekts, kura

ietvaros tiek organizētas ikgadējās intensīvās programmas, tika nominēts kā viens no sešiem

Eiropas veiksmīgākajiem projektiem sociālās iekļaušanas jomā. Sīkāku informāciju par projektu

var atrast http://gfk.tsf.hu/erasmusip/ Šī gada intensīvās programmas mērķis bija integrēt izglītības,

sociālās pedagoģijas, ekonomikas, cilvēkresursu menedţmenta un biznesa jomas, pētot ilgtspējīgas

attīstības piemērus gan savā dzīvē, gan sabiedrībā vietējā un globālajā līmenī. Intensīvās

http://gfk.tsf.hu/erasmusip/

37

programmas laikā tika veikts ilgtspējības izvērtējums valstiskās un nevalstiskās institūcijās un

sociālajā vidē, un veidoti personīgie un profesionālie naratīvi. Piedalīšanās intensīvajā programmā

bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās

pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) 2011.gada 24. martā maģistra studiju

programmas „Pedagoģija” 1.kursa studentu komanda (studentes Inga Miezīte, Inga Gribuška,

Linda Casno, Linda Dambrovska, Agnese Gaide) piedalījās Starpaugstskolu pedagoģijas olimpiādē

„Skolotāju profesionālais dialogs daudzkultūru sabiedrībā” un ieguva pirmo vietu. Katrai

komandai bija jāsagatavo un jāprezentē mājas darbs, kurš atspoguļotu savas augstskolas specifiku

un kultūrvides piedāvātās integrācijas iespējas. Pārējos uzdevumos bija jāparāda savas zināšanas

un prasmes terminu skaidrojumos, situāciju analīzē un izspēlē, kā arī jauniešu subkultūru

atpazīšanā un raksturošanā. Atsevišķs uzdevums tika dots komandu kapteiľiem – atpazīt daţādu

kultūrgrupu pedagoģisko ţargonu.

Aizstāvētās maģistra darbu tēmas raksturo daţādus pedagoģijas zinātnes aspektus: (1) mācību

procesa sociālais aspekts, (2) mācību procesa individualizācija, (3) mācību sasniegumu vērtēšana,

(4) informācijas tehnoloģijas mācību procesā, (5) izglītības programmu ilgtspējības aspekts, (6)

skolas kultūrvides ilgtspējība. u.c. Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver daţādus

pedagoģijas problēmjautājumus: (1) bērnu kreiļu iekļaušanās, (2) sporta komandas saliedētība, (3)

mācību un profesionālā darba motivācija, (4) pedagoga profesionālā kompetence un profesijas

izvēles motīvi, (5) ekoloģiskās attieksmes veidošanās, (6) veselīga dzīvesveida pieredze, u.c., kuri

ir pētīti gan skolas – pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas, gan nozaru – vides un sporta

pedagoģijas, gan neformālās sporta izglītības, gan informālās izglītības kontekstā.

2010./2011.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.

Maģistra darbu tēmas iekļaujas kopējā DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās pētniecības

virzībā. Studējošo dalība zinātniskās konferencēs un citās aprakstītajās zinātniskajās un radošajās

aktivitātēs raksturo studiju programmas mērķus un uzdevumus un apliecina studiju programmas

deskriptoros aprakstītās profesionālās kompetences attīstību.

7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir izveidojušies

veiksmīgi kontakti vietējā, reģionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā līmenī. Sadarbība tiek

īstenota ar docētājiem no līdzīgām studiju programmām sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas

Universitāte, Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte,

Liepājas Pedagoģijas akadēmija, RPIVA, Rēzeknes augstskola. Sadarbība izpauţas kopīgi

organizējot un piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiľas semināros, uzaicinot docētājus kā

vieslektorus studiju programmā. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes Ministriju, ar

Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku pilsētu un rajonu izglītības pārvaldēm un atsevišķu skolu

vadītājiem.

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar zinātniekiem no

vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm, tai skaitā: Anadolu universitāte (Turcija), Berlīnes Brīvā

universitāte (Vācija), Charles Darwin universitāte (Austrālija), Debrecenes universitāte (Ungārija),

Dienvidfloridas universitāte (ASV), Dienvidoregonas universitāte (ASV), Edge Hill koledţa

(Anglija), Edinburgas universitāte (Anglija), Fehtas universitāte (Vācija), Fordham universitāte

(ASV), Gavles universitāte (Zviedrija), Gdaľskas universitāte (Polija), Helsinku universitāte

(Somija), Hercena Pedagoģiskā universitāte (Krievija), Joensuu universitāte (Somija), Jorkas

universitāte (Kanāda), Kaļiľingradas valsts universitāte (Krievija) Klaipēdas universitāte

(Lietuva), Krakovas Pedagoģiskā akadēmija (Polija), Manchester Metropolitan universitāte

38

(Anglija), Oslo universitātes koledţa (Norvēģija), Oulu universitate (Somija), Paranas Fderālā

universitāte (Brazīlija), Rhodes universitāte (Dienvidāfrika), Stokholmas izglītības institūts

(Zviedrija), Šauļu universitāte (Lietuva), Tallinas universitāte (Igaunija), Tamperes Tehnoloģiskā

universitāte Pori (Somija), Tenesijas universitāte (ASV), Upsalas universitāte (Zviedrija), Viļľas

universitāte (Lietuva), Vitauta Magnus universitāte (Lietuva), Vitebskas Valsts universitāte

(Baltkrievija), West Indies universitāte (Jamaika), Ziemeļkolorado universitāte (ASV). Svarīgākās

sadarbības formas ir pieredzes apmaiľa, līdzdalība konferencēs, staţēšanās, kopīgu pētījumu

plānošana un veikšana.

Plaša sadarbība izveidojusies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas Universitāšu

programma (BUP – www.bup.fi). Piedaloties UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā

“Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli,

izveidots atzīts ţurnāls JTET ar starptautisku redkolēģiju, tiek rīkota ikgadējā starptautiskā

konference JTET, kas katru gadu notiek kādā no partnervalstīm – pirmā 2003.gadā - Daugavpils

universitāte Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte (Igaunijā), 2005.gadā – Fehtas universitāte

(Vācija), 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somijā), 2007. gadā - Debrecenes universitāte

(Ungārija), 2008. gadā – Anadolu universitāte (Turcija).

Dalība starptautiskās organizācijās, tai skaitā: UNESCO-ACEID, Austrālijas vides izglītotāju

asociācija (AAEE), Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociācija (EEASA), Starptautiskā Sadarbības

Izpētes asociācija (International Association for the Study of Co-operation), Eiropas Mūzikas

Skolotāju asociācija (EAS), National Society for Education in Art and Design (NSEAD), Eiropas

Skolotāju Izglītības asociācija (ATEE). Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu un

zinātniskās darbības pārskatu skatīt 3.pielikumā.

Sadarbības veicināšanai ar ārzemju augstskolām tika izveidots jauns informācijas buklets par

studiju programmu angļu valodā, kas kopā ar citiem informācijas materiāliem par programmu tiek

prezentēts apmeklētajos semināros un konferencēs. Reklāmas un informatīo izdevumu sarakstu par

studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.

2005./2006. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu

interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām



interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām


2007./2008. – Ir noslēgti jauni sadarbības līgumi studējošo un docētāju mobilitātei. Ir atjaunoti un

pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu interesentiem un reflektantiem. Reklāmas

un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.


interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām


2009./2010. – Informācija reflektantiem par studijām šajā programmā

http://www.du.lv/lv/studijas/programmas

2010./2011. – Informācija reflektantiem par studijām šajā programmā

http://www.du.lv/lv/studijas/programmas un http://www.du.lv/lv/studentiem

http://www.bup.fi/



http://www.du.lv/lv/studentiem

39

8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Vērtējot akadēmiskās maģistra studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi, kuri ir

norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības

standartu”: zināšanu un prasmju vērtēšanas atbilstība izvirzītajiem programmu mērķiem un

uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem; vērtējuma obligātums; un pārbaudes

veidu daţādība – diferencētā ieskaite vai eksāmens ar vērtējumu 10 ballu skalā.

Studējošo sasniegumu vērtēšanas standarti katram studiju kursam ir iekļauti studiju kursu

aprakstos, ar studējošajiem tiek pārrunāti katra studiju kursa pirmajā nodarbībā, kā arī

studējošajiem tiek nosūtīti elektroniskā formātā. Noslēguma pārbaudījumu (gala eksāmena

pedagoģijā un maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas) prasības studējošajiem ir pieejamas

studiju procesa sākumā pirmajā studiju gadā. Lai nodrošinātu maģistra darba izstrādi paredzētajā

laikā un paaugstinātu studējošo motivāciju, programmā kā starprezultātu vērtējums ir ieviests

maģistra darba vadītāja nonērtējums par maģistra darba izstrādi katrā eksāmenu sesijā, atbilstoši

maģistra darba izstrādes 20 kredītpunktiem sadalot tos pa semestriem: 6 KP 1.semestrī, 5 KP

2.semestrī, 2 KP 3.semestrī un 7 KP 4.semestrī pilna laika studijās un 3 KP 2.semestrī, 3 KP

3.semestrī, 5 KP 5.semestrī un 9 KP 5.semestrī nepilna laika studijās.

Apgūto studiju rezultātu novērtēšanas metodes ir objektīvas un balstās uz darba tirgū nepieciešamo

kompetenču (personīgā viedokļa izteikšana, konstruktīva un kritiska domāšana, pētniecībā balstīta

praktiskā darbošanās, ilgtspējības principa aktualizācija, elastība daudzveidīgā informācijas

daudzumā un daudzpusīgā vidē, u.c.) attīstību.

Studējošo studiju rezultāti tiek analizēti galvenokārt studiju programmas Padomē un IVF Domes

sēdēs, kad tiek izskatīts jautājums par studējošo rotāciju katra semestra beigās. Studējošo studiju

rezultātes apguves vērtējums ir pieejams arī visam programmā iesaistītajam akadēmiskajam

personālam. Īpaši tiek analizēti arī maģistra darbu izstrādes rezultāti.

Studiju programmas darbības rezultātu iekšējā izvērtēšana notiek noslēguma pārbaudījumos, kad

studējošie kārto gala eksāmenu pedagoģijā un aizstāv izstrādātos maģistra darbus. Noslēguma

pārbaudījumu komisijā piedalās akadēmiskais personāls no DU Ilgtspējigas izglītības institūta, kur

šī maģistra studiju programma ir piesaistīta. Šajos pārbaudījumos studējošo sniegums tiek vērtēts

studiju programmas deskriptorā iekļauto studiju rezultātu kontekstā. Noslēguma pārbaudījumi ir

atklāts pārbaudījumu veids, kurā pieredzi smelties kā klausītāji piedalās arī akadēmiskais personāls

noDU IVF Macību metodiku katedras, kas nodrošina šī paša - pedagoģijas virziena bakalaura

studiju programmas. Tas tiek organizēts ar mērķi nodrošināt bakalaura un maģistra studiju

programmu pēctecību, kā arī veicināt bakalaura studiju programmās strādājošo docētāku

profesionālo kompetenci.

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM

PROGRAMMĀM

Pedagoģijas maģistra programma ir klasiska pēcbakalaura studiju programma, kas gan Latvijas

citās augstskolās, gan citu valstu augstskolās tiek piedāvāta pedagoģisko akadēmisko vai

profesionālo bakalaura studiju beidzējiem. Klasiskajās Eiropas Savienības valstīs, Amerikas

Savienotajās valstīs, arī Āzijas, Klusā okeāna valstīs un Austrālijā tiek piedāvāti trīs maģistra

līmeľa programmu veidi izglītības studijām: (1) Master of Science in Education, (2) Master of Arts

in Education, (3) Master of Education. Atšķirības starp šiem programmu veidiem galvenokārt

nosaka kredītpunktu skaits un ievirze (9.1.tabula). Lai gan šīs programmas daţādās valstīs atšķiras

40

gan laika ziľā, gan arī mācāmo priekšmetu kombinācijās, Master of Education vairāk līdzinās DU

Izglītības un vadības fakultātē īstenotajai pedagoģijas maģistra programmai.

9.1.tabula

Pedagoģijas maģistra programmu salīdzinājums

Augst-

skola

Viļľas

Pedagoģiskā

Universitāte,

Lietuva

www.vpu.lt

Kauľas

Tehnoloģiskā

Universitāte,

Lietuva

www.ktu.lt

Tallinas

Pedagoģiskā

Universitāte,

Igaunija

www.tpu.ee

Bristol

University of

the West of

England, UK

www.uwe.ac.uk

Oulu

Universitāte,

Somija

www.oulu.fi

Kolumbijas

Universitātes

Skolotāju

Koledţa, ASV

www.tc.

columbia.edu

Iegūsta-

mais

grāds

Izglītības

(edukoloģijas)

zinātľu

maģistrs

Izglītības

(edukoloģijas)

zinātľu

maģistrs

Izglītības

maģistrs

(Master of

Education)

Izglītības

maģistrs

(Master of Arts

in Education)

Izglītības

maģistrs

(Master of

Education)

Izglītības

maģistrs

(Master of Arts

in Education

un Master of

Education)

KP

skaits

80 KP 80 KP 80 KP

(120 ECTS)

180 kredīti 160 KP

(240 ECTS)

MA -32 vai 38

punkti;

Ed.M –

60 punkti +

maģistra darbs

– 6 punkti

Studiju

ilgums

2 gadi

(4 semestri)

2 gadi

(4 semestri)

2 gadi

(4 semestri)

3 gadi 5 gadi Nav noteikts

Citas

iezīmes

Vispārīgā daļa

+ specializācija

- 51 KP;

Pētniecība +

maģistra darba

rakstīšana - 29

KP

Vispārīgā daļa

+ specializācija

- 48 KP;

Pētniecība +

maģistra darba

rakstīšana - 32

KP

Vispārīgā daļa

+

specializācija

+ pētniecība -

60 KP;

Maģistra

darbs - 20 KP

Pētniecības

modulis – 30

kredīti;

Maģistra darbs

– 60 kredīti

Maģistra darbs

– 20 kredīti

Ed.M

programmā

uzľem ar

pieredzi

izglītībā vai

pēc MA

programmas

beigšanas;

30 punktus

pārskaita no

MA

programmas,

ja tā pabeigta

Skolotāju

koledţā;

Specializācija

– vismaz 18

punkti

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

Kvalitātes kontrole un vadīšana notiek nepārtraukti: uzľemot studentus; pieľemot darbā

akadēmisko un pārējo personālu; sesijās - studējošajiem; vērtējot un pilnveidojot studiju

programmas; vērtējot struktūrvienības un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem;

vērtējot daţāda līmeľa DU vadītāju darba efektivitāti un kvalitātes pilnveidošanas uzdevumu

izpildi. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija

un neatkarīga eksperta vērtējums; pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

Kvalitātes ārējo kontroli (licencēšana, akreditācija) sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības

un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Studiju

darba kvalitātes iekšējo kontroli pastāvīgi veic katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada

Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) un Mācību padome.

http://www.vpu.lt/

http://www.ktu.lt/

http://www.tpu.ee/

http://www.uwe.ac.uk/

http://www.oulu.fi/

41

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma tiek veidota, pieľemta, un uzlabota balstoties

uz demokrātijas principiem. To paredz programmas docētāju un programmas studentu iesaistīšanās

nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa izvērtējums un atgriezeniskā saites

sniegšanas procesā. Katrā studiju gadā tiek plānoti:

studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad docētāji tiek aicināti izvērtēt

iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu jaunajā studiju

gadā;

studiju gada ievadsemināri un studiju gada noslēguma semināri, kur tiek diskutēts par

programmas prasībām un studiju procesa norisi katrā studiju gadā;

katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījuma nokārtošanas;

studiju procesa izvērtēšana studiju gada beigās;

studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot programmas

vadībai “Jautājumu un ierosinājumu lapu”;

studiju programmas pašizvērtējuma ziľojums, ko programmas direktors katra studiju gada

beigās sagatavo un pēc apstiprināšanas DU Izglītības un vadības fakultātes Domē iesniedz

SKNC un publicē DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php);

stipendiju komisiju sēde, līdzdalība IVF domē, un Studentu Padomē.

Lai novērtētu studiju kvalitāti, katra studiju gada noslēgumā tiek veikts studiju programmas

izvērtējums kopumā. Datu vākšanai tiek iedāvāta DU Sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa.

Tiek aptaujāti katra studiju gada pilna un nepilna laika studijās studējošie. Iegūtie dati katra studiju

gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti gan Pedagoģijas katedras sēdē, gan IVF Domes sēdē.

Vispārīgās tendences par studentu attieksmi pret izvēlēto studiju programmu ilustrē studējošo

atbildes uz aptaujas jautājumiem. Studējošo attieksmI par izvēlēto studiju programmu kopumā

skatīt 10.1.zīmējumā.

0

10

20

30

40

50

60

70

pilnībā apmierina daļēji neapmierina pilnībā

neapmierina

53

33

13

0 0

55

34

11

0 0

25

70

50 0

55

35

10

0 0

68

29

30 0

5046

40 0

9

46 46

0 0

56

28

16

0 0

2002/2003

2003/2004

2004/2005

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

2010/2011

10.1.zīm. Studentu viedoklis par to, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā

Apkopojot studentu atbildes var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju procesa nodrošinājumu

ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, par datortehnikas un Internet izmantošanu

studiju procesā, par izvēles iespēju piedāvājumu, par studiju procesa nodrošinājumu ar

vieslektoriem, par sadarbību ar docētājiem, par studiju programmas realizēšanu kopumā ir

pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas attīstību, kas progresē ar katru studiju gadu.

http://dau.lv/post/sknc.php

42

Atsevišķi tiek analizēti studējošo ieteikumi palielināt un samazināt apjomu konkrētiem studiju

kursiem. Šī informācija tiek izmantota kā svarīgs kritērijs, lai studiju programmā veiktu izmaiľas

un to uzlabotu. Apkopotie dati dod pamatu uzskatīt, ka šajā posmā studiju programma tika īstenota

veiksmīgi, ka ir bijusi zināma attīstība, un iesāktais ceļš, uzturot nepārtrauktu atgriezenisko saiti

starp studējošajiem un docētājiem, ir jāturpina.

Tiek aptaujāti programmas absolventi un izglītības iestāţu vadītāji. Iegūtās ziľas palīdz apkopot un

izanalizēt datus par atbilstoša reģiona skolu iesaistīšanos maģistratūras studiju programmās,

pētnieciskā darba īstenošanu konkrētajās darba vietās, skolotāju pieejām, jaunāko atziľu ieviešanu

praksē. Negatīvas atsauksmes par programmu, studējošajiem un programmas beidzējiem nav

saľemtas.

Skolu vadītāju aptauja ir devusi ieskatu par to, kā tiek vērtēta šī studiju programma no izglītības

darbinieku pozīcijām, kā, iesaistoties daţiem skolotājiem studijās, mainās skolas kolektīva darbība.

Skolu direktori ir snieguši ziľas, ka ir apmierināti ar to, ka skolotāji studē maģistra programmā.

Aptaujās paustais viedoklis liecina, ka skolu vadītāji, arī skolotāji, kas jau ir vai kādreiz ir bijuši šīs

studiju programmas studenti, nereti iesaka izvēlēties maģistra studijas šajā programmā. Apkopojot

skolu vadītāju viedokli, ir vērojama pozitīva attieksme pret programmā studējošo akadēmisko

izaugsmi, proti, pētniecības prasmēm un prasmi izvērtēt pedagoģijas jomu gan vēsturiskā, gan

mūsdienu aspektā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka programmas īstenošana dod nozīmīgu

ieguldījumu pedagoģijas zinātnes un prakses attīstībā. Tas īpaši atzīmējams par pedagoģijas

zinātnes attīstību Latgales reģionā.

Sadarbības veicināšanai vietējā mērogā ar pilsētas un reģiona skolām, programma organizē atvērto

durvju un informācijas pasākumus skolotājiem, kuros notiek tikšanās ar programmas docētājiem.

2004/2005/ studiju gadā sabiedrības informēšanai un sadarbības veicināšanai Daugavpils

Universitātē izveidota jauna struktūrvienība – Sabiedrisko attiecību un informācijas daļa

(5.pielikums “Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām”).

2006./2007. – Šajā studiju gadā kopā ar DU izstrādāto centralizēto studiju programmas anketu,

pilna laika studiju programmas beidzēji rakstīja izvērtējuma eseju, kurā atspoguļoja gan maģistra

studijas vispār, gan studiju kursu efektivitāti, gan maģistra darba izstrādes procesu. Apkopojot

iegūtos datus, tika iegūts detalizēts studiju programmas izvērtējums.

Par studijām vispārīgi, studenti atzīmēja, ka studijas ir bijušas pakāpenisks, plānveidīgs

process, kurā tika nodrošināta sava maģistra pētījuma pietuvināšana studiju kursu saturam.

Par studiju kursiem – tajos veiksmīgi tika izmantota pieeja „caur praktisko uz sareţģīto”,

radoša pieeja semināru organizēsanā, pieredzes un viedokļu apmaiľa, savu un kursabiedru

kļūdu un veiksmes kritēriju analīze, kopīgs darbs un sadarbība, iespēja pacelties pāri jau

esošajiem domāšanas modeļiem, veicināja prasmju attīstību darboties ar pedagoģiskajām

teorijām un tās strukturēti analizēt, plašs literatūras klāsts, īpaši angļu valodā.

Par maģistra darba izstrādi – kā īpaši veiksmīga tika atzīmēta pieeja „caur personīgo

(vērtībām, uzskatiem, attieksmi, vēlmēm, interesēm, iecerēm) uz maģistra darbu”, līdzīgu

pētījumu analīze, uzdevumi, kuros pētniecības metodes tika praktiski izmēģinātas, filosofiskā

pamata meklēšana savam pētījumam, plānošanas svarīgums pētījumā.

Studentu atzīmētie kritēriji, kas raksturo maģistra studiju programmas stiprās puses, ir sasaistāmi

ar plānotajiem iegūstamajiem rezultātiem zināšanu, prasmju un attieksmju formā.

Studiju kvalitātes nodrošināšanai un studentu motivācijai pilna laika valsts budţeta studentiem no

2006.gada tiek ieviesta studentu rotācija.

2007./2008. – Apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, tika iegūta

daudzveidīga informācija. Studenti atzīmēja, ka viens no studiju veiksmes kritērijiem ir veiksmīga

43

sadarbība ar studiju programmas docētājiem, e-saziľas izmantošana un studiju kursu daudzveidība.

Tika uzsvērts, ka studiju programma veicina arī studentu pašmotivāciju.

Kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Programma pilnībā apmierina 50%

studentu vēlmes un pamatā apmierina 46% studentu vēlmes. 85% no studentiem atzīmē, ka studiju

procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekošs. 98% no

studējošajiem studiju procesā izmanto datortehniku un 89% - internetu. 87% no studējošajiem

norāda, ka studiju programmā ir pietiekams izvēles kursu piedāvājums, un 89% atzīmē, ka ir

pietiekams programmas nodrošinājums ar vieslektoriem. Sadarbību ar mācībspēkiem kā pozitīvu

vērtē 100% studējošo. Vairākums studējošo uzskata, ka blokos apvienotie studiju kursi ir

veiksmīgs studiju programmas satura organizēšanas piemērs. Studenti norāda, ka uzstāšanās

konferencē un savu tēţu publicēšana, kas ir viena no studiju programmas prasībām, dod

pedagogam noderīgu un maģistra līmenim atbilstošu pieredzi, tāpēc prasība piedalīties konferencēs

ir jāsaglabā. Pozitīvi tiek atzīmēta arī iespēja izvēlēties vienu no piedāvātajām specializācijām.

2008./2009. – apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, var secināt, ka

kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Studenti atzīmēja ka studiju process

organizēts veiksmīgi, proti, ir bijusi veiksmīga sadarbība gan ar docētājiem, gan savstarpējā

komunikācija un ideju, domu apmaiľa, iegūtas vērtīgas zināšanas, kuras studenti varēja pielietot

arī praktiski.

Lielākā studentu daļa studiju programmas kvalitāti vērtē kā apmierinošu. Kā viens no ieteikumiem

kā varētu uzlabot studiju procesa norisi, studentuprāt, būtu bieţāka izdales materiālu izmantošana.

2009./2010. – apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, var secināt, ka

kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs.

2010./2011. – Apkopojot ikgadējās studējošo atsauksmes par studijām maģistra programmā

”Pedagoģija”, viens no bieţāk norādītajiem iemesliem, kāpēc studijām tika izvēlēta šī programma,

ir cerības, ka šīs būs studijas priekš sevis, ar to domājot sociālo aspektu – sadarbību ar citiem

studējošajiem pedagogiem, izziľas – daţādu mācīšanās prasmju attīstību, valodas prasmju

pilnveidi un arī sevis meklējumus. Otrs iemesls ir studijas savas profesionālās (pedagoga)

kompetences izaugsme. Veiksmīgākā studiju pieredze, ko studenti pieminēja, ir studiju satura

saikne ar izvēlēto maģistra darba pētījumu, jaunu datorprogrammu apguve, pieredze par izglītību

ilgtspējīgai attīstībai un holistisko izglītību, studiju forma - darbs grupās, programmā iekļautā

prasība piedalīties konferencē, praktiski apgūtās pētniecības prasmes, sadarbība ar pasniedzējiem,

pasniedzēju atsaucība, daţādi pasniegšanas stili, elektroniska pieeja izstrādātajiem studiju

materiāliem, noslēgumu eksāmenu forma un iespējas kā studentam piedalīties papildus aktivitātēs

(ERASMUS intensīvajā programmā, daţādās starpaugstskolu olimpiādēs, u.c.).

Kā īpaši nozīmīgi ieguvumi tika norādīta domāšanas maiľa un attīstība, mācīšanās kritiski un

ilgtspējīgi domāt, attieksmju pilnveide un maiľa un arī sevis izpratne. Šīs studējošo atsauksmes

apliecina to, ka studiju programmas rezultāti tiek veiksmīgi sasniegti. Turklāt, kā īpaši nozīmīgie

ieguvumi tiek uzrādītas izmaiľas domāšanā un attieksmē gan pret dzīvi, gan pret sevi, kas

viennozīmīgi apliecina maģistra studiju programmas virzību uz ilgtspējīgu attīstību, un arī

studējošo apgūto studiju rezultātu ilgtspējību. Pielikumā Nr.9 ir pievienotas to studējošo

atsauksmes par studijām maģistra programmā ”Pedagoģija”, kuri piekrita tās publiskot pilnā tekstā.

44

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

11.1. Sadarbība ar docētājiem

Studiju programmas attīstību veicina programmas direktora sadarbība ar docētājiem. Tiek

organizēts sekojošais: (1) katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās nodotas

zinātniskās atskaites, kuras apstiprina struktūrvienības sēdē; (2) Ilgtspējīgas izglītības institūta

sēdēs notiek studiju programmas docētāju un studiju programmas direktora apspriedes; (3)

individuālās tikšanās – slodţu, nodarbību laiku plānošana, neskaidrību un problēmjautājumu

risināšana; (4) IVF Domes sēdes.

Studiju programmas pārvaldes sistēma balstās uz individuālu atgriezenisko saiti starp programmas

direktoru un docētājiem. Problēmrisināšanas mehānismi balstās uz demokrātijas, koleģialitātes un

konfidencialitātes principiem. Ikgadējie studiju programmas attīstības rezultāti tiek apspriesti un

izmantoti nākamā studiju gada plānošanā un studiju procesa īstenošanā, nodrošinot to, ka studiju

programmā iesaistītais akadēmiskais personāls ir iesaistīts studiju programmas kvalitātes

pilnveidē.

2006./2007. – Studiju programmas attīstības veicināšanai ir izveidota studiju programmas Padome

sekojošu docētāju sastāvā: doc., PhD, Inga Belousa, doc., Dr.Paed. Mārīte Kravale, doc. PhD,

Dzintra Iliško, doc. PhD, Ilona Mičule, doc., Dr.Paed. Rudīte Grabovska. Studiju programmas

Padomes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un demokrātisku lēmumu pieľemšanas procesu, izskatot

visus ar studiju programmu saistītos problēmjautājumus pirms to iesniegšanas IVF Domē.

2010./2011. – Programmas studiju rezultātos iekļautais virssatura aspekts ir virstēma, kas sasaista

visu studiju kursu saturu. Lai šo aspektu veiksmīgi iekļautu studiju procesā un neatkārtotu katrā

studiju kursā vienu un to pašu, nozīmīga ir studiju programmas īstenošanu nodrošinošā

akadēmiskā personāla savstarpējā sadarbība.

11.2. Plānotās izmaiľas

Ir izvērtētas pedagoģijas maģistra programmas iestājpārbaudījuma prasības. Tiek plānots

izsludinot studentu uzľemšanu nākošajā 2006./2007. studiju gadā, prasības uzľemšanai noteikt kā

pārrunas par izvēlēto maģistra darba tēmu.

Ir izvērtēta ar maģistra darba tēmas un struktūras izvēli saistītā programmas pieredze. Tiek plānots

iestrādāt prasību studējošajiem studiju programmas pirmajā gadā, rakstīt projekta pieteikumu

maģistra darba izstrādei, kurā norādīt izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo

maģistra darba struktūru un šo projekta pieteikumu aizstāvēt.

Ir izvērtēti piedāvāto pedagoģijas apakšnozaru nosaukumi. Ľemot vēra maģistra studiju

programmas attīstību, ir konkretizēti pedagoģijas apakšnozaru nosaukumi un plānots nākošajā

studiju gadā esošās apakšnozares papildināt ar daţām jaunām apakšnozarēm (skatīt 11.2. tabulu).

45

11.2. tabula

Konkretizētie apakšnozaru nosaukumi

Esošais apakšnozares nosaukums Plānotais apakšnozares nosaukums

“Vides izglītība pamatskolā” –

“Pirmsskolas un sākumskolas pedagoģija” –

“Informātikas mācību metodika” –

“Vizuālās mākslas mācību metodika” –

“Mājturības mācību metodika” –

“Vides un veselības izglītība”

“Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”

“Mediju pedagoģija”

“Mākslas pedagoģija”

“Profesionālā un tautsaimniecības pedagoģija”

Jaunās apakšnozares, kas tiks piedāvātas sākot ar 2006./2007. studiju gadu:

1. “Skolas pedagoģija un didaktika”

2. “Augstskolas pedagoģija”

3. “Sociālo zinību un reliģijas izglītība”

Līdz ar to, studējošajiem būs iespējams specializēties 13 pedagoģijas apakšnozarēs:

1. “Pedagoģijas teorija un vēsture”

2. “Izglītības darba vadība”

3. “Sociālā pedagoģija”

4. “Speciālā pedagoģija”

5. “Vides un veselības izglītība”

6. “Mūzikas pedagoģija”

7. “Mākslas pedagoģija”

8. “Mediju pedagoģija”

9. “Profesionālā un tautsaimniecības pedagoģija”

10. “Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”

11. “Skolas pedagoģija un didaktika”

12. “Augstskolas pedagoģija”

13. “Sociālo zinību un reliģijas izglītība”

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei:

o studējošo piedalīšanās starptautiskos zinātniski pētnieciskos projektos un pētījumos, studiju

iespējas ārzemēs, studentu apmaiľa;

o programmas docētāju staţēšanās un vieslekciju iespējas līdzīgās ārvalstu maģistra studiju

programmās;

o vieslektoru piesaiste no līdzīgām līdzīgās ārvalstu maģistra studiju programmām.

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas e-studiju formas izmantošanai prorammas īstenošanā.

2006./2007. – Maģistra studiju programmas pēctecības nodrošināšanai un saskaľošanai ar Doktora

studiju programmu “Pedagoģija”, tiek plānots nākošajā studiju gadā esošās apakšnozares

papildināt ar sekojošām jaunām apakšnozarēm: “Izglītības pētniecība” un “Augstskolas

pedagoģija”.

Programmas padomē tiek izskatīts jautājums par maģistra darba izstrādes atskaiti studiju procesā.

Tiek plānots katrā studiju gadā iestrādāt prasību studējošajiem uzrādīt paveikto maģistra darba

izstrādē, norādot izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo maģistra darba struktūru

un pētījuma ieceres.

2007./2008. – Balstoties uz veiksmīgo pieredzi studiju procesa kvalitātes uzlabošanai izmantojot e-

pastu, tiek diskutēts par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu. Tā paplašinātu

studējošo, programmā iesaistīto docētāju un studiju programmas vadības sadarbības iespējas

izmantojot virtuālās prioritātes. Tiek veiktas pārrunas par speciālista piesaisti platformas izstrādei,

46

kā arī studējošo, docētāju un programmas vadības prasmju pilnveidei par platformas izmantošanu

studiju procesā.

2008./2009. – turpinās diskusijas par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu, tiek

veidota izmēģinājuma platforma.

Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei: studentu un

docētāju apmaiľa, studiju iespējas ārzemēs, dalība daţādos projektos u.tml. Docētājiem tiek

organizēti zinātniskie semināri kvalifikācijas celšanai.

12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija”attīstības vadlīnijas pēc SVID metodes

12..tabula. SVID analīzes matrica

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

IEKŠĒJIE FAKTORI

Studiju programmas mērķis,

uzdevumi un saturs

Studiju programmas

orientācija uz izglītības

ilgtspējīgu attīstību

Studiju kursu satura un

izglītības virssatura integrācija

Studiju kursos integrētais

virssaturs raksturo jaunākās

aktualitātes izglītībā, ko

nodrošina programmas

īstenošanā iesaistītie

Ilgtspējīgas izglītības institūta

pētnieki

Piedāvātie studiju kursi

raksturo jaunākās aktualitātes

izglītībā

Studiju kursu bloks par

pētniecību integrē kvalitatīvās

un kvantitatīvās pētniecības

prasmes un ICT kompetences

Kvalitatīvās pētniecības

iekļaušana studiju programmā

Studiju programmas struktūra

un īstenošana

Studiju kursi apvienoti blokos

Daudzpusīgas specializācijas

iespējas

Akadēmiskā un pētnieciskā

darba integrācija

Uzstāšanās konferencē un

publikācija kā programmas

prasība

Gala pārbaudījuma norise un

maģistra darba aizstāvēšana

Studiju programmas

mērķis, uzdevumi un saturs

Satura un virssatura

integrācija nav vienlīdz

veiksmīga visos studiju

kursos

Studiju programmas

menedţments

E-vide studiju procesa

nodrošināšanai un

programmas pārvaldīšanai

Sadarbība un atgriezeniskā

saikne no absolventiem

Studējošo mobilitāte

Studiju programmas

struktūra un īstenošana

Nepietiekoša programmas

orientācija citu valstu

studējošajiem

Studiju programmas

nodrošinājums

Docētāju aizľemtība un

pārslodze

Docētāju nodrošinājums

specializācijām

Docētāju angļu valodas

prasme un ICT

kompetences

Sadarbība ar līdzīgām

studiju programmām

Latvijā un starptautiski

Sadarbība ar skolām u.c.

izglītības iestādēm

Vieslektoru piesaiste no

47

ĀRĒJIE FAKTORI

Studiju programmas

menedţments

E-komunikācija ar

studējošajiem

Studējošo iesaistīšana

pētniecībā un starptautiskajos

projektos

Studiju programmas

nodrošinājums

Docētāju zinātniskā

kvalifikācija, pētnieciskā un

akadēmiskā pieredze,

svešvalodu prasmes

Docētāju dalība starptautiskos

projektos, asociācijās,

tīklojumos un docētāju

mobilitāte

Docētāju savstarpējā sadarbība

programmas ietvaros

Literatūras avoti angļu valodā

DU un III lasītavās

Studiju telpas, tehniskie

mācību līdzekļi

Studējošie

Konkurss uz budţeta studijām

norāda, ka programma ir

pieprasīta

Studējošie ne tikai no Latgales

ārvalstīm

Reģionam neatbilstoši

augsta studiju maksa, tā

neatbilst studējošo

maksātspējai

Birokrātija lietvedībā un

grāmatvedībā

Datorklašu tehniskais

aprīkojums

Studējošie

Imatrikulēto studentu

zināšanas, valsts valodas

prasme un pedagoģiskās

kompetences

Svešvalodu, īpaši angļu

valodas prasme

ICT kompetences

Aktivitāte

Nepietiekošs budţeta

stipendijas apjoms,

studējošie spiesti meklēt

algotu darbu, tas iespaido

gan apmeklējumu, gan

studiju kvalitāti

Maģistra grāds neietekmē

skolotāju algas apjomu,

līdz ar to vāja pedagogu

motivācija iegūt maģistra

grādu

Studējošo skaita

samazināšanās augstās

studiju maksas dēļ

IESPĒJAS

ES atbalsts docētāju un

studējošo mobilitātei

Starptautiskos projektu,

asociāciju, tīklojumu pieredze

LZP, IZM, ZA atbalsts

pētniecībai

DU sadarbība ar Daugavpils

Domi

Starpaugstskolu bibliotēku

abonements

1. IEPĒJAMĀS

STRATĒĢIJAS

Studiju programmas mērķis,

uzdevumi un saturs

Turpināt mērķtiecīgu darbu pie

studiju programmas orientācijas

uz izglītības ilgtspējīgu attīstību,

pie studiju kursu satura un

virssatura tālākas integrācijas un

pie studiju kursu satura sasaistes

ar reģionālo un nacionālo sociālo

un kultūras vidi, tās vajadzībām

Studiju kursu satura un

virssatura tālāka integrācija

Studiju kursu satura sasaiste ar

reģionālo un nacionālo sociālo

un kultūras vidi, tās vajadzībām

Studiju programmas struktūra

un īstenošana

Strukturētāka studējošo

sadarbība ar maģistra darba

vadītājiem

2. IEPĒJAMĀS

STRATĒĢIJAS

Studiju programmas

struktūra un īstenošana

Sadarbība ar darba vadītāju

gatavojoties konferencei

Apzināt iespējas e-vides

izveidei un izmantošanai

studiju programmas

pārvaldīšanā un studiju

procesa nodrošināšanā

Priekš studējošajiem

izstrādāt personīgu virtuālu

pieeju ieskaišu un

eksāmenu rezultātu

noskaidrošanai

Studiju programmas

menedţments

Izstrādāt un īstenot

strukturētāku studējošo

sadarbību ar maģistra darba

vadītājiem gan maģistra

48

Studiju procesa daţādošana

Eksāmeni blokos

apvienotajiem studiju kursiem

Izstrādāt un īstenot

starpprogrammu saikni

bakalaurs-maģistrs-doktors ar

citām IVF piedāvātajām visu

triju līmeľu izglītības studiju

programmām

Studiju programmas

menedţments

Atgriezeniskā saite starp

studējošajiem un docētājiem

Strukturētāks studiju

programmas izvērtējums to

organizējot kā iesaistīto docētāju

diskusiju

Turpināt īstenot stratēģiju, kas

nodrošina studējošo iesaistīšanu

integrētā akadēmiskajā un

pētnieciskajā darbā

Studiju programmas

nodrošinājums

Docētāju mobilitāte un

vieslektoru piesaiste

Semināri docētājiem angļu

valodas un ICT apguvei

DU un III lasītavā pieejamās

angļu valodā publicētās

zinātniskās literatūras

izmantošana studiju kursos

Kopējās aizstāvēto maģistra

darbu datu bāzes izveide visām

Latvijas augstskolām, kas

īsteno līdzīgas studiju

programmas

darbu izstrādei, gan

gatavojoties konferencei

Izstrādāt iespējas studentu

pašiniciatīvai un

pašizpausmei gan studiju

procesa, gan ārpus studiju

procesa ietvaros

akadēmisko un pētniecisko

prasmju attīstībai

Izstrādāt stratēģiju

sadarbībai ar absolventiem

un to īstenot

Studiju programmas

nodrošinājums

Turpināt darbu jaunu

speciālistu sagatavošanai

studiju programmas

īstenošanai

Organizēt docētāju

pieredzes apmaiľu par

studiju procesa daţādošanu

un citiem ar studiju procesa

īstenošanu un izvērtēšanu

saistītiem jautājumiem

Organizēt docētāju

apmācību par ICT

programmas īstenošanā, tai

skaitā par e-vidi

Organizēt docētājiem

seminārus uz

pedagoģiskajiem

terminiem balstītai angļu

valodas prasmju apguvei

Labiekārtot datorklases un

tās izmantot studējošo

individuālajam darbam

49

DRAUDI

Augstskolu likuma trūkums

Zems skolotāja profesijas

prestiţs sabiedrībā

Valsts likumdošanas ietekme

uz ārvalstu vieslektoru

piesaisti

Konkurence ar līdzīgām citu

augstskolu piedāvātajām

studiju programmām, īpaši

Latgales reģionā, kā rezultāts

ir studējošo skaita

samazināšanās

Birokrātija lietvedībā un

grāmatvedībā

Zinātniskā literatūra latviešu

valodā (Latvijā netiek plaši

publicēta)

3. IEPĒJAMĀS

STRATĒĢIJAS

Izstrādāt uz unikālajām iezīmēm

balstītu studiju programmas

misiju un vīziju, un to

mērķtiecīgi popularizēt, tādejādi

veicinot studiju programmas

konkurētspēju Latgales reģionā

un Latvijā

Izstrādāt un izplatīt studiju

programmas informatīvos un

reklāmas materiālus

Pētīt situāciju un izstrādāt

stratēģijas sadarbībai ar citām

izglītības iestādēm skolotāja

profesijas prestiţa

paaugstināšanai balstoties uz III

popularizēto ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju

Tulkot latviešu valodā un izdot

zinātnisko literatūru par

jaunākajām aktualitātēm

pedagoģijas zinātnē

4. IEPĒJAMĀS

STRATĒĢIJAS

Izstrādāt mehānismu

studējošo piesaistei

maģistra studijām

kompensējot studiju maksu

vai piedāvājot citus

saistošus piedāvājumus

Apzināt iespējas

programmas pielāgošanai

ārzemju studentiem

1.PIELIKUMS

Maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studiju plāni

Maģistra studiju programmas

„Pedagoģija (vides un ilgtspējīga izglītība)“ (programmas kods 45142)

STUDIJU PLĀNS

studiju ilgums – 2 gadi

pilna laika studijas

1.studiju gads

2011./2012. studiju gads

Np.k./

Kursa kods

Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads

Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.

forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopējais lekcijas pr.

darbi

semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.

1.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi

(11 KP)

1. Pētījuma metodoloģija

un organizācija

izglītībā

1.1. Peda1058 Zinātniskā darba

izstrāde

eks. 2 32 12 20 12 20

2. Peda6004 Pedagoģijas teoriju

kritisks izvērtējums

eks. 2 32 12 20 12 20

3. Peda1056 Izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares

teorētiskie pamati:

Vides un ilgtspējīga

izglītība

eks. 1 16 4 12 4 12

4. Filz6006 Izglītības filosofija eks.*

4.1. Filz5005 Izglītības filosofijas

teorētiskais pamats un mūsdienu

problēmjautājumi

eks. 2 32 12 20 12 20

4.2. Filz5006 Izglītība ilgtspējīgai

attīstībai

eks. 2 32 12 20 12 20

4.3. Filz5007 Inovāciju un nākotnes

izglītība

eks. 2 32 12 20 12 20

2

Np.k./

Kursa kods





darbi


2. Teorētisko atziľu aprobācija

A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (3

KP)

5. Peda6007 Izglītība daudzkultūru vidē

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30

3. Pētnieciskais darbs (6 KP)

6. Peda1055 Maģistra darba izstrāde

(6 KrP)

iesk.

2.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi

(15 KP)

1. Peda6001 Pētījuma metodoloģija

un organizācija

izglītībā

eks.*

1.1. Peda5039 Kvalitatīvās pētniecības

pamati

eks. 1 16 6 10 6 10

1.2. Peda5040 Kvantitatīvās pētniecības pamati

eks. 1 16 6 10 6 10

1.3. Peda5041

(1KP),

Peda5042 (1KP)

Seminārs datu

datorapstrādē

eks. 2 32 32 32

2. Peda5043 Holistiskā pedagoģija eks.*

2.1. Peda5044 Vides pedagoģija eks. 2 32 12 20 12 20

2.2. Peda5045 Integrētā pieeja

izglītībai

eks. 2 32 12 20 12 20

2.3. Peda5046 Garīguma pedagoģija eks. 2 32 12 20 12 20

3. Peda1060 Mūsdienu didaktiskās

pieejas un to

pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30


apakšnozares


Vides un ilgtspējīga

izglītība

eks. 2 32 13 19 13 19


3

Np.k./

Kursa kods





darbi



(5 KrP)

iesk.

3.sem 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi

(2 KP)

1. Peda6003 Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums

eks. 2 32 12 20 12 20



KP)

2. Psih6020 Personības attīstības teorijas un iezīmes

mūsdienās

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30

3. Peda6157 Sadarbības psiholoģija

un pedagoģija

dif.iesk. 4 64 24 40 24 40

4. Peda2044

(2KP),

Peda5036

(5KP)

Izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares


Vides un ilgtspējīga izglītība

eks.

eks.*

2 32 13 19 13 19


apakšnozares

teorētisko atziľu

aprobācija: Vides un

ilgtspējīga izglītība

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30


B – Pētījumu rezultātu aprobācija (3 KP)

6. Peda2039 Zinātniska raksta sagatavošana

publicēšanai (1 KrP)

iesk.

7. Peda2032 Pētījumu rezultātu

apkopošana un ziľojums konferencē/

maģistra zinātniskajos

lasījumos (2 KrP)

iesk.



(2 KrP)

iesk.

4.sem. 2. Teorētisko atziľu aprobācija


KP)

4

Np.k./

Kursa kods





darbi


1. Peda6009 Pieaugušo izglītības

teorētiskie un praktiskie

aspekti

dif.iesk. 3 48 18 30 18 30

2. Peda6011 Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide

dif.iesk. 2 32 12 20 12 20

3. MākZ6015 Vizuālā kultūra izglītībā dif.iesk. 2 32 12 20 16 20



4. Peda2040 (5 KP), Peda2028

(6 KP)

Zinātniska raksta sagatavošana

publicēšanai (5 KrP)

iesk.

5. Peda2033

(2KP), Peda2031

(4KP)

Pētījumu rezultātu

apkopošana un ziľojums konferencē/

maģistra zinātniskajos

lasījumos (2 KrP)

iesk.



(7 KrP)

iesk.

Gala pārbaudījumi

7. Peda2034 Maģistra eksāmens

pedagoģijā

8. Peda2035 Maģistra darba aizstāvēšana

KOPĀ KrP : 80

Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa

(paraksts, atšifrējums, datums)

Dekāns _________________ Ilga Salīte


Akadēmiskās studiju programmas

„Pedagoģija“ (programmas kods 45142)

STUDIJU PLĀNS

studiju ilgums – 2,5 gadi

nepilna laika studijas

1.studiju gads

2011./2012. studiju gads

Nr.

p.k.

Pārbau

-

Kurs

a

Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads

Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.

forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopējai

s

lekcija

s

semināri lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

se

m.

pr.

darbi

1.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (10 KP)

1. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā

1.1 Zinātniskā darba izstrāde eks. 2 12 4 8 4 8

2. Peda5009 Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums eks. 2 12 8 4 8 4

3. Filz5002 Izglītības filosofija eks.

3.1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu

problēmjautājumi

eks. 2 12 8 4 8 4

3.2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai eks. 2 12 4 8 4 8

3.3. Inovāciju un nākotnes izglītība eks. 2 12 6 6 6 6


A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (3 KP)

4. Peda6122 Izglītība daudzkultūru vidē dif.iesk. 3 18 10 8 10 8



5. Peda2029 Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP) iesk.

2.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (13 KP)

2. Peda5007 Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā eks.

2.1. Kvalitatīvās pētniecības pamati eks. 1 6 2 4 2 4

2.2. Kvantitatīvās pētniecības pamati eks. 1 6 3 3 3 3

2.3. Seminārs datu datorapstrādē eks. 2 12 12 12

3. Peda6002 Holistiskā pedagoģija eks.

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DFIL5002

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPED6122

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPED2029&p_par=druk

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPED5007


2

Nr.

p.k.

Pārbau

-

Kurs

a




kopējai

s

lekcija

s

semināri lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

se

m.

pr.

darbi

3.1. Vides pedagoģija eks. 2 12 6 6 6 6

3.2. Integrētā pieeja izglītībai eks. 2 12 6 6 6 6

3.3. Garīguma pedagoģija eks. 2 12 6 6 6 6

4. Peda5018 Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski

psiholoģiskie risinājumi

dif.iesk. 3 18 12 6 12 6


4. Peda1061 Maģistra darba izstrāde (3 KrP) iesk.

3.sem 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (4 KP)

1. Peda5049 Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums eks. 2 12 6 6 6 6

2. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati: eks. 2 12 5 7 5 7

Pedagoģijas teorija un vēsture

Izglītības darba vadība

Sociālā pedagoģija

Speciālā pedagoģija


Pamatskolas pedagoģija

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija

Mūzikas pedagoģija

Mākslas pedagoģija

Profesionālā pedagoģija

Informātika un e-studijas



4. Psih6034 Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās dif.iesk. 3 18 12 6 12 6

5. MākZ6032 Vizuālā kultūra izglītībā dif.iesk. 2 12 6 6 6 6



7. Peda2032 Pētījumu rezultātu apkopošana un ziľojums konferencē/

maģistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP)

iesk.

https://luis.lanet.lv/pls/lu/prog_d_l.frame_kursi?l=1&pkods=D1347&dala_kods=A&kursa_kods=DPED5018&veca_dala=A&jauna_dala=&no_dat=&lidz_dat=&visi=1&p_iesk=DC0003&lemuma_datums=01-SEP-11&radit=1&valoda=&vecais_lem_dat=01/09/2011&p_vec_parb=DC0003&pnosauk=Pedago%C4%A3ija%20%28izgl%C4%ABt%C4%ABbas%20darba%20vad%C4%ABba,%20Daugavpils%29%28Ma%C4%A3istra%29-D1347&p_piez=&p_mg_no=FO0033&p_mg_lidz=&p_karto=2g.%20neizm.&par2=jauns&p_ko=


https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DPSI6033&p_par=druk

https://luis.lanet.lv/pls/lu/kursi.kurss_dati?l=1&p_kods=DMAK6032&p_par=druk


3

Nr.

p.k.

Pārbau

-

Kurs

a




kopējai

s

lekcija

s

semināri lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

se

m.

pr.

darbi





1. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati: eks. 3 18 15 3 15 3


Peda5011 (5 KP)

Izglītības darba vadība




Peda6006 (5KP)

Pamatskolas pedagoģija

Peda5037

(5KP)

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija





2. Peda6124 Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti dif.iesk. 3 18 10 8 10 8



3. Peda2030(3KP), Peda2028

(6KP)

Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP) iesk.

4. Peda2033(2K

P), Peda2031(4K

P)

Pētījumu rezultātu apkopošana un ziľojums konferencē/

maģistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP)

iesk.







4

Nr.

p.k.

Pārbau

-

Kurs

a




kopējai

s

lekcija

s

semināri lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

sem. lekc

.

sem

.

lekc

.

se

m.

pr.

darbi

1. Peda6157 Sadarbības psiholoģija un pedagoģija dif.iesk. 4 24 8 16 8 16

2. Peda6126 Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide dif.iesk. 2 12 12 12

3. Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziľu

aprobācija:

dif.iesk. 3 18 9 9 9 9


Peda6012 Izglītības darba vadība




Peda6127 Pamatskolas pedagoģija

Peda6149 Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija







Gala pārbaudījumi

5. Peda2034 Maģistra eksāmens pedagoģijā

6. Peda2035 Maģistra darba aizstāvēšana

KOPĀ KrP : 80

Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa


Dekāns _________________ Ilga Salīte



2.PIELIKUMS

Maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studiju kursu apraksti

Kursa nosaukums IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJA

Kursa kods Filz6006 (Filoz5002 nepilna laika studiju programmā)

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi

Filz5005

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Filz5006

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences Filz5007

Zinātnes nozare Filosofija

Zinātnes apakšnozare Izglītības filosofija

Kredītpunkti 6

ECTS kredītpunkti 9

Kopējais auditoriju stundu

skaits

Lekciju stundu skaits

Semināru un praktisko

nodarbību stundu skaits

96 st. pilna laika studiju programmā

36 st. nepilna laika studiju programmā

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi -

12 st. (8 st. nepilna laika studiju programmā)

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - 12 st. (4 st. nepilna laika studiju programmā)

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences - 12 st. (6 st. nepilna laika studiju

programmā)

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi -

20 st. (4 st. nepilna laika studiju programmā)

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - 20 st. (8 st. nepilna laika studiju programmā)

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences - 20 st. (6 st. nepilna laika studiju

programmā)

Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss sastāv no

trim daļām:

1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi;

2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai;

3. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences.

Kurss piedāvā iespēju iepazīt izglītības filozofijas un izglītības ilgtspējīgai attīstībai teorētisko pamatu, inovāciju un

nākotnes izglītības tendences un diskutēt par mūsdienu izglītības problēmām, kas saistās ar izglītības filosofijas

pamatjēdzieniem un pamatkoncepcijām. Kurss attīsta prasmes atpazīt daţādo filosofisko pamatu daţādi formulētajās

izglītības definīcijās, izglītības mērķos, izglītības modeļos, kā arī palīdz formulēt savu argumentētu viedokli daţādu

izglītības problēmu filosofiskā pamata meklējumos.

Rezultāti

Pēc kursa apgūšanas studenti:

Demonstrēs izpratni par galvenajiem izglītības filosofijas jēdzieniem un to savstarpējo mijiedarbību saistībā ar

mūsdienu daudzveidīgajām lokālajām un globālajām problēmām;

Spēs formulēt savas personīgās atbildes uz filosofijas pamatjautājumiem izglītības filosofijas kontekstā

profesionālās un personīgās dzīvesdarbības aspektos;

Pratīs atlasīt un argumentēti aizstāvēt sava maģistra darba filosofiskā pamata pamatkoncepcijas, meklējot

empīrisku risinājumu pamatojumu konkrētai pedagoģiskai problēmai.

Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās zināšanas atbilstoši Desmitgades izglītība

2

ilgtspējīgai attīstībai mērķiem un uzdevumiem;

Demonstrēs kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem

izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrē atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu

risināšanā;

Demonstrēs padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības

nodrošināšanā.

Kursa plāns:

1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi

1. Ievads kursā, aktualitātes pamatojums, L2, S6

2. Izglītības filosofijas priekšmets, pamatjēdzieni, to attiecības, L4, S2

3. Filosofijas saturs un izglītības problemātika, L4, S2

4. Ievads filosofijas skolās un izglītības jautājumi, L2, S4

5. Izglītības filosofija: kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti, S6

2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai

1. Ilgtspējība kā pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība, L4, S2

2. Nākotnes plānošana, scenāriji. Jēdziens Izglītība ilgtspējīgai attīstībai, L4, S2

3. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai mērķis un satura izmaiľas laika gaitā, L2, S4

4. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, to izvērtēšana izglītības mērķa skatījumā, L2, S4

5. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: grupas darbs, kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti, S8

3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences 1. Ilgtspējīga izglītība un zinātne kā inovāciju sistēmas pamatsastāvdaļa. L6, N4

2. Ilgtspējības modelis kā inovarīva atbilde uz globāliem izaicinājumiem. N6

3. Zināšanas, prasmes un attieksmes inovāciju ieviešanai izglītībā un sociālajā jomā. L2, N4

4. Uz ilgtspējību balstītas inovatīvās pedagoģiskās darbības attīstība un koordinēšana. L4, N6

Kursa saturs:

1.DAĻA. IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJAS TEORĒTISKAIS PAMATS UN MŪSDIENU PROBLĒMJAUTĀJUMI

1.temats. Ievads kursā, aktualitātes pamatojums

Lekcijas – 2 stundas; semināri un praktiskās nodarbības – 6 stundas

1.lekcija. Ievads izglītības filosofijas kursā, kursa prasību, konteksta, pamataktivitāšu un literatūras avotu noskaidrošana.

2.seminārs. Iepazīšanās ar studentu iepriekšējo pieredzi filosofijas apguvē. Diskusija par I.Šuvajeva sarunu ar

H.G.Hadameru.

3.praktiskā nodarbība. Izglītības nozīme 21.gadsimtā: globālais, lokālais un individuālais diskurss.

4.praktiskā nodarbība. Vizualizācijas u.c. uzdevumi sava dzīves mērķa noskaidrošanai un analīzei individuāli un grupā.

2.temats. Izglītības filosofijas priekšmets, pamatjēdzieni, to attiecības


1.lekcija. Kas ir filosofija? Filosofijas definēšanas iespēju noskaidrošana. Filosofijas aspekti: aktivitātes, attieksme,

saturs. Filosofijas satura aspekti: metafiziskais, epistemoloģiskais, aksioloģiskais aspekts.

2.seminārs. Kas ir izglītība? Savas personīgās izglītības definīcijas izstrāde un pāru salīdzināšana individuāli un studentu

grupā, izmantojot 10 gatavas daţādu autoru un savu izglītības definīciju.

3.lekcija. Ar izglītību saistīti jēdzieni un to attiecības: dzīves pieredze, skola, mācīšanās, gatavošana, izglītība. Kas ir

izglītības filosofija? Tās definīcija un nozīme.

3.temats. Filosofijas saturs un izglītības problemātika


1.lekcija. Metafizikas kosmoloģiskais, teoloģiskais, antropoloģiskais un ontoloģiskais aspekti un to saistība ar mūsdienu

izglītības jautājumiem. Epistemoloģijas jautājumu par zināšanu dimensijām, avotiem, ticamību saistība ar mūsdienu

izglītības jautājumiem.

2.lekcija. Aksioloģija (ētikas un estētikas) un mūsdienu izglītības problēmas. Vērtības un to īstenošana izglītības procesā.

Definīcijas, klasifikācijas, pētījumi, rakstura izglītības pieejas.

3.praktiskā nodarbība. Izglītības filosofijas aksioloģiskā aspekta kritiska analīze: vērtību spēle. Vērtību atlase. Galvenās

labas izglītības vērtības.

4.temats. Ievads filosofijas skolās un izglītības jautājumi


1.lekcija. Ievads filosofijas skolās (ideālismā, reālismā/materiālismā, neotomismā, pragmatismā un eksistenciālismā).

Filosofijas skolu saistība ar mācību plāna prioritātēm, mācību metodēm, rakstura audzināšanu un gaumes attīstīšanu.

3

2.seminārs. Seminārs par intervijām ar mūsdienu filosofiem („Rīgas laiks”) R.Sorabdţi, P.Zingeru, P.Rikēru, S.Geršu,

A.Nehamasu, Dţ. Stenliju, A.Pjatigorski u.c.

3.seminārs. Interviju materiāla analīze un sintēze mūsdienu izglītības problemātikas kontekstā.

5.temats. Izglītības filosofija: kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti

semināri un praktiskās nodarbības – 6 stundas

1.praktiskā nodarbība. Lomu spēle „Citplanētiešu vizīte”. Mazo grupu prezentācija citplanētiešiem: Zemes izglītības

sistēmas apraksts/modelis, kā arī tā galvenās problēmas. Ekspertu vērtējums grupu sniegumam un labākā modeļa

izvēle.

2.seminārs. Izglītības mērķa modelēšana, balstoties uz izglītības filosofijas kursā apgūto. Individuālā un globālā

(sociālā) izglītības mērķa dihotomija. Individuālais darbs un grupas kopīgā viedokļa sintēze visaptveroša izglītības

mērķa modeļa veidošanai. Galveno ar individuālo un globālo izglītības mērķi saistīto filosofisko problēmu analīze.

3.praktiskā nodarbība. Diskusija grupās (prezentācija): izglītības filosofiju apguvušu/ neapguvušu indivīdu atšķirības:

1) pedagoģijas maģistrants, kas raksta savu maģistra darbu, b) jaunais skolotājs savā pirmajā darba gadā, b) skolas

direktors, c) izglītības inspektors. Izglītības filosofijas (priekšmeta un kursa) nozīmes un iegūtā izvērtējums.

2.DAĻA. IZGLĪTĪBA ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI

1.temats. Ilgtspējība ka pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība

Lekcijas – 4 stundas; praktiskās nodarbības – 2 stundas

1. lekcija. Ilgtspējība ka pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība; saturs: vides, sociālais, kultūras un

ekonomiskais aspekti ilgtspējīgā attīstībā;

2. lekcija. IA rādītāji: ekoloģiskās pēdas nospiedums, oglekļa pēdas nospiedums;

3. praktiskā nodarbība. Individuālā ekoloģiskās pēdas nospieduma aprēķināšana, diskusija.

2. temats. Nākotnes plānošana. Scenāriji. Jēdziens Izglītība ilgtspējīga attīstība


1. lekcija. Nākotnes plānošana, scenāriju metode, Latvija 2030: nākotnes scenāriji sabiedrībā, izglītībā;

2. lekcija. Jēdziens izglītība ilgtspējīga attīstība: vēsturiskā attīstība, saturs, principi;

3. praktiskā nodarbība. Desmitgade „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”: mērķi, uzdevumi, ieviešana.

3. temats. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis un satura izmaiľas laika gaitā


1. lekcija. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis, uzdevumi, saturs;

2. praktiskā nodarbība. Darbs grupās: mācību procesa organizācija, īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai, diskusija;

3. praktiskā nodarbība. Piedāvāto gadījumu, veiksmīgo piemēru izpēte, analīze un diskusija.

4. temats. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, to izvērtēšana izglītības mērķa skatījumā


1. lekcija. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, resursi;

2. praktiskā nodarbība Studiju aplis ka metode, plānošana, organizācija, izvērtēšana, resursi;

3. praktiskā nodarbība. Stratēģiskā spēle „Zveja”/ „Stratēģija” – ievads, norise, izvērtējums, diskusija.

5. temats. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: grupas darbs, kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti

praktiskās nodarbības – 8 stundas

1. praktiskā nodarbība. Studiju apļa tēmas izvēle, plānošana, procesa organizācija;

2. praktiskā nodarbība. Paveiktais, problēmas, uzdevumi, risinājumi problēmu novēršanai, diskusijas;

3. praktiskā nodarbība. Paveiktais, problēmas, uzdevumi, risinājumi problēmu novēršanai, diskusijas;

4. praktiskā nodarbība Prezentācija, diskusija, izvērtējums.

3.DAĻA. INOVĀCIJU UN NĀKOTNES IZGLĪTĪBAS TENDENCES

1.temats. Ilgtspējīga izglītība un zinātne kā inovāciju sistēmas pamatsastāvdaļa


1. lekcija. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai – inovācija un alternatīva

2. lekcija. Izglītības un pētniecības integrācija

1. praktiskā nodarbība. Izglītības un pētniecības mijsakarības darbības pētījumā I

2. praktiskā nodarbība. Izglītības un pētniecības mijsakarības darbības pētījumā II

3. lekcija. Multidisciplinārā, interdisciplinārā un transdisciplinarā pieejaizglītībai un pētniecībai

2.temats.Ilgtspējības modelis kā inovarīva atbilde uz globāliem izaicinājumiem

Praktiskās nodarbības – 6 stundas

3. praktiskā nodarbība. Rīcības virzieni un prioritātes

4. praktiskā nodarbība. Tendencies, izaicinājumi un iespējas

5. praktiskā nodarbība. Īstermiľa un ilgtermiľa risinājumi

4

3.temats. Zināšanas, prasmes un attieksmes inovāciju ieviešanai izglītībā un sociālajā jomā


4. lekcija. Radošums un inovatīva domāšana sabiedrības kohēzijas un labklājības nodrošināšanā

6. praktiskā nodarbība. Ideju definēšana un seku prognozēšana

7. praktiskā nodarbība. Darbošanās kopā inovāciju veicināšanai

4.temats. Uz ilgtspējību balstītas inovatīvās pedagoģiskās darbības attīstība un koordinēšana


8. praktiskā nodarbība. Inovatīva pārvaldība un līdzdalība

9. praktiskā nodarbība. Visu inovāciju sistēmas elementu mijiedarbība

5. lekcija. Inovatīvai darbībai atvērta izglītības vide

6. lekcija. Atbalsts inovatīvās darbības pilnveidei un attīstībai

10. praktiskā nodarbība. Inovatīvās darbības izvērtēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu triju studiju kursa

sadaļu vērtējumiem.

Studiju kursa 1.daļai:

Piedalīšanās visās kursa praktiskajās nodarbībās (10%)

Starppārbaudījums: rakstisks pārbaudes darbs (atbildes uz “atvērtiem” jautājumiem) (20%)

Kursa 1.daļas noslēguma pārbaudījums: rakstiskas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar izvēlēto maģistra darba

tēmu un savu nostāju metafizikas, epistemoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumos izglītības filosofijas

kontekstā (70%)

Studiju kursa 2.daļai

Aktīva dalība diskusijās un praktiskajās nodarbībās (15%)

Dalība studiju apļa darbā – plānošana, organizācija, prezentācija, darba grupas darbības izvērtējums (80%)

citas grupas darba izvērtējums (5%)

Studiju kursa 3. daļai

Aktīva dalība diskusijās un praktiskajās nodarbībās (30%)

Rakstisks pārbaudes darbs (70%)

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Alijevs, R. (2005). Izglītības filosofija. 21.gadsimts. Rīga, Latvija: Retorika A.

2. Grabovska, R. (2006). Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. Daugavpils: DU

3. Knight, G.R. (1995). Issues & Alternatives in Educational Philosophy (2nd ed.). Andrews Univ. Press, Berrien

Springs, Michigan.

4. Ridens, L. Baltijas reģiona ilgtspēja. Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas Universitāte jeb

http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/?m=projekti&l=lv

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Audi, R. (2003). Epistemology: A Contemporary Introduction to the Theory of Knowledge. London: Routledge.

2. Brizga, J. (2008). Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. R.:PDF

3. Būbers, M. (2010). Es un Tu. Mūsdienu domātāji. R.: Zvaigzne ABC.

4. Burtt, E. (2003). The Metaphysical Foundations of Modern Science. NY: Dover Publications.

5. Dirāns, V. (2010). Filosofijas stāsts. R.: Zvaigzne ABC.

6. Grayling, A. (2005). The Heart of Things: Applying Philosophy to the 21st Century. London: Weidenfeld &

Nicolson.

7. Hesle, V. (2011). Tagadnes krīze un filosofijas atbildība. LU Filozofijas un Socioloģijas Institūts.

8. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010). Vide un ilgtspējīga attīstība. R.: LU Akadēmiskais apgāds.

9. Klemke, E., Cahn, S. M (Eds). (2007). The Meaning of Life: Reader (3rd

ed.) Oxford: Oxford University Press.

10. Liepiľa, I. (red.) (2008). Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R:

Gandrs.

11. McGinn, C. (2002). The Making of a Philosopher. London: Simon & Schuster.

12. Megi, B. (2008). Filozofijas vēsture. R.: Zvaigzne ABC.

13. Noddings, N. (1998). Philosophy of Education. Boulder, Colorado: Westview.

14. Ozmon, H., Craver, S. (1994). Philosophical Foundations of Education. NY.

15. Popers, K. (2005). Nākotne ir atvērta. R.: Zvaigzne ABC.

16. RAPML (n.d.) Latvija 2030. http://www.latvija2030.lv

17. Rasels, B. (2008). Filosofijas problēmas. R.: Jāľa Rozes apgāds.

18. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. R.: Friedrich-Stiftung.

19. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. R.: Jumava.


http://www.latvija2030.lv/

5

20. Šmids, V. (2001). Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā. R.: Zvaigzne ABC.

21. Thompson, M. (2003). Philosophy of Mind. Chicago: Hodder Headline.

22. UNESCO (2003). Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai

http://www.unesco.org/education/desd.

23. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000). Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB

24. Van Cleve, M., Young Pai (1995). Philosophy and the American School. Illinois University Press.

25. Van Inwagen, P. (2002). Metaphysics. Colorado, USA: West View.

26. Whitehead, A. (1985). Process and Reality: An Essay in Cosmology. NY: The Free Press.

27. Winch, C., Gingell, J. (1999). Key Concepts in the Philosophy of Education. London: Routledge.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. BNE Journal Online Magazine Education for Sustainable Development http://www.bne-portal.de

2. Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE) published by Institute of Sustainable Education

http://ise-lv.eu/publications.php?pub=13&sub_show=41&show=39

3. Educational Philosophy and Theory Print ISSN: 0013-1857

4. http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0013-1857 Published by Wiley-Blackwell

5. Journal of Philosophy of Education Print ISSN: 0309-8249 http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0309-8249

Published by Wiley-Blackwell.

6. Journal of Teacher Education for Sustainability. ISSN: 1691-4147 Abstracted in:

CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa

http://www.ise-lv.eu

Piezīmes

Kurss adresēts Izglītības un vadības fakultātes maģistra studiju programmas pedagoģijas nozarē A daļai 1.kursa

studentiem

Kursa nosaukums angļu valodā:

Philosophy of Education

Kursa anotācija angļu valodā:

The course is intended for the students of Master study program “Pedagogy”. The course explores three interrelated

themes: (1) theoretical background and contemporary problems in philosophy of education, (2) education for sustainable

development, and (3) trends of innovation education and education for the future. The course offers the possibility to

acquire the theoretical background of the philosophy of education, education for sustainable development and

innovations in education introducing the main concepts and schools/theories of this field. The course helps to develop

skills to discern diversity of philosophical underpinnings in the large variety of definitions for education, aims of

education, and models of education. It also assists to articulate the individual justified view while searching for the

philosophical foundations to deal with different educational problems.

http://www.bne-portal.de/


http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0013-1857

http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0309-8249

http://www.ise-lv.eu/

6

Kursa nosaukums MĀCĪBU PLĀNA TEORIJA, IZVEIDE UN IZVĒRTĒJUMS

Kursa kods Peda 6003 (Peda 5049 nepilna laika studiju programmā)

Zinātnes nozare Pedagoģija

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija

Kredītpunkti 2


Kopējais auditoriju stundu skaits


Semināru un praktisko darbu stundu skaits



12 st. pilna laika studijās; 6 st. nepilna laika studijās


Kursa izstrādātājs (-i)

PhD, pētn. Ilona Mičule, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra


Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa mērķis ir

veicināt pedagoģiskās domāšanas attīstību metodoloģiskā līmenī, palīdzot atrast jēgu un dziļāku izpratni par

filozofiskajām likumsakarībām mācību plāna un satura attīstības vēsturiskajā un mūsdienu aspektā. Studiju kursā tiek

piedāvāts ieskats nozīmīgākajās mācību plāna teorijās.

Rezultāti:


- Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības mērķu, mācību plāna un satura

likumsakarībām;

- Demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības programmu un mācību plānu izveidi, un to filosofisko

pamatojumu;

- Izprot mācību plāna veidošanas nosacījumus;

- Demonstrē jaunu ideju radīšanu savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros, analizējot un izvērtējot mācību

programmas un mācību plānus;

- Demonstrē kritisku izpratni, atbildīgu rīcību un pozitīvu attieksmi par izglītības lomu dzīves kvalitātes uzturēšanā

un uzlabošanā savai un nākošajām paaudzēm.

Kursa saturs:

Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā.

Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā.

Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību

plāns. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu veidošanu: fenomenoloģija,

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms u.c. Mācību plāna un satura akcenti

mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks pamats, kontekstuālās jēgas,

praktiska darbošanās. Nozīmīgākie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaţē, Bruners, Vaitheds u. c.

Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni.

Kursa plāns:

Kursa struktūra: 6 lekcijas - 12 st., 10 semināri - 20 st.

Lekciju tēmas:

1. Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. – 2 st.

2. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā – 2 st.

3. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. Dekarta un Ľūtona pasaules skatījumu ietekme uz

mācību plānu. Zinātniskais mācību plāns. Pārraidīšanas pieejas, atomisms, vērtību neitrālā loma mācību plāna

7

īstenošanā. – 2 st.

4. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Evolūcija un entropija, līdzsvars un

nelīdzsvars, pamats mācību plāna veidošanai. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību plāns. – 2 st.

5. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu/programmu veidošanu: fenomenoloģija,

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. - 2 st.

6. Mācību plāna un satura akcenti mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks

pamats, kontekstuālās jēgas, praktiska darbošanās. – 2 st.

Semināru tēmas:

1. Mācību plāna un mācību satura attīstība vēsturiskajā skatījumā Latvijā. – 2 st.

2. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. – 2 st.

3. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. – 2.st.

4. Mūsdienu filosofijas, kas paplašina izpratni par mācību plānu/programmu veidošanu: fenomenoloģija,

poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. - 4 st.

5.Nozīmīgie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaţē, Bruners, Vaitheds u. c. – 2 st.

6. Mācību programmu/plānu izveides nosacījumi un izskaidrojošie jēdzieni. – 2 st.

7. Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni. Mērķi, uzdevumi, praktiskā darbība,

pašorganizācija, metafizika, epistemoloģija, aksioloģijas izvērtēšana un pašizvērtēšana. – 2 st.

8. Mācību plānu un programmu analīze, izvērtējums un pašanalīze. – 4 st.

Studējošo patstāvīgais darbs: patstāvīgi lasa piedavāto literatūru, apkopo atziľas par mācību plānu/ mācību

programmu veidošanas un izvērtēšanas nosacījumiem.


Nodarbību apmeklējums – 10 %

piedalīšanās diskusijās seminārnodarbībās – 30 %

rakstisks eksāmens – 60 %

Mācību pamatliteratūra:

1. Andersone, R. 2007. Izglītības un mācību priekšmetu programmas. R.: Raka, 202 lpp.

2. Andersone, R. 2007. Mācību programmu izveides pedagoģiskie principi. // Latvijas Universitātes Raksti,

715.sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība, 7.-13.lpp.

3. Delors, Ţ. 2001. Mācīšanās ir zelts: Ziľojums, ko Starptautiskā Komisija par izglītību divdesmit pirmajam

gadsimtam sniegusi UNESCO. Rīga, 255 lpp.

4. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC.

5. Lieģeniece, D. 2007. Pedagoga “slēptā programma” viľa darbībā ar pirmsskolas vecuma bērniem. // Latvijas

Universitātes Raksti, 715.sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība, 62.-70.lpp.

6. Prets, D. 2000. Izglītības programmu pilnveide. R.: Zvaigzne ABC.

7. Valdmane, Z. 2001. Pirmās mācību priekšmetu programmas Latvijā. // Skolotājs Nr. 6, 30.-33.lpp.

8. Ţogla, I. 2006. Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā.//Latvijas Universitātes Raksti, Pedagoģija un

skolotāju izglītība, 700.sējums, 32.-42.lpp.

Papildliteratūra:

1. Geidţs, N.L., Berliners, D.C. 1999. Pedagoģiskā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC.

2. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC.

3. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. 2000. R.: Zvaigzne ABC.

4. Bloom, B. (ed.) 1994. Taxonomy of Education Objectives. Book I. Cognitive Domain. NY, London.

5. Clark, E.T. Jr. 1997. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student – Centered Approach.

Brandon: Holistic Education Press.

6. Dewey, J.1996. Democracy and Education. NY.

7. Dewey, J. 1990. The School and Society. The Child and the Curriculum. Chicago, IL: The University of Chicago

Press.

8. Doll W. 1993. Post – Modern Perspective on Curriculum. New York and London.

9. Field Guide to Educational Renewal. Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: Foundation for

Educational Renewal.

10. Hlebowiths, P.W. 1993. Radical Curriculum Theory Revised. NY: Longsman.

11. Jackson, P. (ed.) 1992. Handbook of Research of Curriculum. NY: Macmillan.

12. Jencks, C. 1986. What is Post-modernism? NY: St.Martin‟s Press.

13. Kinsheloe, J., Pinar W. 1991. Curriculum as Social Psychoanalysis: The Significance of Place. Albany: SUNY

Press.

14. Miller, J.P. 1993. The Holistic Curriculum. OISE Press.

8

15. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of National Goals, Standards, and

Curriculum. Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education.

16. Pinar, W., Reynolds, W., Slattery, P., Taubman, P. 2004. Understanding Curriculum. New York: Peter Lang.

17. Slattery, P. 1995. Curriculum Development in the Postmodern Era. NY and London.

18. Squires, J. (ed.) 1993. Principled Positions: Postmodernism and the Rediscovery of Value. London: Lawrence and

Wishart.

19. Sterling, S. 2004. Sustainable Education. Re-visioning Learning and Change. UK: Green Books Ltd.

20. Tyler, R. 1949. Basic Principles of Curriculum and Instruction. Chicago: The University of Chicago Press.

21. Usher, R., Edwards R. 1994. Postmodernism and Education. London and NY.

22. Walker, D., Soltis, J. 2004. Curriculum and Aims. NY: Teachers College Press.

23. Woolgar S. (ed.) 1991. Knowledge and Reflexivity. London: Sage.

Periodika un citi informācijas avoti

Ţurnāli:

Skolotājs

Skola un Ģimene

Psiholoģija Ģimenei un Skola

Curriculum Journal

Curriculum Review

Journal of Curriculum Studies

Journal of Curriculum and Supervision

Journal of Teacher Education for Sustainability

Laikraksti:

Izglītība un Kultūra

Citi informācijas avoti: http://visc.gov.lv/

www.izm.gov.lv

www.skolotajs.lv

www.likumi.lv

www.aiknc.lv

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu izpētes obligāto kursu daļa


Curriculum theory and evaluation


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the study course is to promote

students‟ development of pedagogical thinking on methodological level, assist them in finding the meaning and insight

about philosophical regularities of curriculum development theories from modernistic and postmodernistic

perspectives. Review of most meaningful curriculum theories is offered for discussion.

http://visc.gov.lv/

http://www.izm.gov.lv/

http://www.skolotajs.lv/

http://www.likumi.lv/

http://www.aiknc.lv/

9

Kursa nosaukums PEDAGOĢIJAS TEORIJU KRITISKS IZVĒRTĒJUMS

Kursa kods Peda6004 (pilna laika studiju programmā)

Peda5009 (nepilna laika studiju programmā)



Kredītpunkti 2







12st. pilna laika studijās; 8 nepilna laika studijās



Dr. paed., vadošā pētniece Eridiana Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.paed., pētniece Mārīte Kravale-Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

PhD, asociētā profesore Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.paed., profesore Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts


Pedagoģijas vēsture un vispārīgā pedagoģija bakalaura studiju programmas A daļa

Kursa anotācija:

Kursa mērķis: sekmēt kritisku zināšanu apguvi par izglītības un pedagoģiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā,

veidot izpratni par pedagoģijas kā zinātnes attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām teorijām, attīstīt prasmi

saskatīt vēsturiskās analoģijas, kritiski analizēt tās mūsdienu kontekstā.

Rezultāti:

Studējošie pilnveido akadēmisko kompetenci:

informācijas apstrādē un pielietojumā- analizē, sintezē un izvērtē iegūto informāciju; prot apgūtās zināšanas

skaidri un argumentēti izklāstīt; prot informācijas ieguvē, zināšanu apguvē un komunikācijā balstīties gan uz

kognitīvajiem, gan uz afektīvajiem procesiem;

zināšanu izpratnē un izvērtējumā-demonstrē kritisku izpratni par izglītības sistēmu un attīstības tendencēm

Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Studējošie pilnveido prasmi izpaust akadēmisko kompetenci praktiskā darbībā:

demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības zinātľu teorētisko un normatīvo pamatu;

demonstrē uz pozitīvu savstarpējo atkarību balstītu rīcību un pozitīvu attieksmi mijiedarbībā ar kolēģiem;

demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi pret vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem

izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību;

apzinās savu kultūras un garīgo identitāti, demonstrē kritisku izpratni un mērķtiecīgu rīcību, lai kļūtu par

profesionālu pedagogu.

Studējošie pilnveido prasmi akadēmiskās kompetences pielietot vērtīborientētā rīcībā:

demonstrē kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni izglītības jomā un

vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā;

demonstrē kritisku izpratni un respektējošu attieksmi pret izglītības kontekstu daţādību.

10

Kursa plāns/saturs/kalendārs:

Kursa struktūra: lekcijas - 12 st., semināri - 20 st.

Lekciju tēmas:

1. Kritiskās domāšanas jēdziena izpratne 20./21. gs. mijā, negatīvās definēšanas pieeja, nekritiskās domāšanas tipi.

Kritiskās domāšanas saturiskā struktūra, pazīmes, kritēriji, attīstības metodes (2 stundas).

2. Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas darbības

organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.), 2 stundas.

3. Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības satura

īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c. (2 stundas).

4. Pedagoģijas klasiskās teorijas (J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis,

Ļ.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.), to salīdzinoša analīze (2 stundas).

5. Etnopedagoģijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoģijas pārstāvju (A. Kronvalds, J.A. Students, E. Pētersons,

A. Dauge, u.c.) pedagoģisko ideju izvērtējums mūsdienu izglītības prakses kontekstā un pedagoģiskajos

pētījumos (2 stundas).

6. Bērna personība pedagoģisko teoriju skatījumā- audzināšanas objekta- subjekta attiecības. Bērncentrētās

pedagoģiskās teorijas, to kritisks izvērtējums (brīvās audzināšanas teorija; sadarbības pedagoģija; ezotēriskās

teorijas u.c.). Reformpedagoģijas idejas (M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners u.c. - 2 stundas.

Semināru tēmas:

1. Ievads kritiskās domāšanas pamatnostādnēs. 18.-20. gs. filosofisko un pedagoģisko ideju izvērtējums ar

kritiskās domāšanas INSERT metodi (4 stundas).

2. 20. gs. pragmatisma izglītības teoriju pamatatziľu izvērtējums, izmantojot pamatoto argumentāciju

(apgalvojums-pierādījumi-secinājums), 2 stundas.

3. Kritiskā konstruktīvisma pamatatziľu izvērtējums 20./21. gs. Eiropas pedagoģisko teoriju kontekstā.

Pedagoģiskās domāšanas struktūra pēc V. Klafki (2 stundas).

4. Padomju un postpadomju izglītības pamatnostādľu kritiska analīze, mūsdienu pedagoģiskās vides iezīmes (2

stundas).

5. Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas darbības

organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.), 2 stundas.

6. Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības satura

īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c. (2 stundas).

7. Pedagoģijas klasisko teoriju (J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis,

Ļ.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.) kritiska analīze (2 stundas).

8. Latviešu nacionālās pedagoģijas pārstāvju (A. Kronvalds, J.A. Students, E. Pētersons, A. Dauge, u.c.)

pedagoģisko ideju izvērtējums (2 stundas).

9. Bērncentrētu pedagoģisko teoriju un reformpedagoģijas ideju kritisks izvērtējums, reformpedagoģijas idejas

(M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners) - 2 stundas.

Studējošo patstāvīgais darbs: 48 stundas

1. seminārs „Ievads kritiskās domāšanas pamatnostādnēs. 18.-20. gs. filosofisko un pedagoģisko ideju

izvērtējums”. Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-

12.-29. lpp. (ideju apkopojums; jēdzienu skaidrojums), izmantojot kritiskās domāšanas attīstības INSERT

metodi; papildliteratūra no Руссо Ж. Ж. Эмиль, или о воспитании.- Пед. Соч. в 2 т., М.,1981.

2. seminārs „20. gs. pragmatisma izglītības teoriju pamatatziľu izvērtējums, izmantojot pamatoto argumentāciju”

(apgalvojums-pierādījumi-secinājums). Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU

Akadēmiskais apgāds, 2008.-32.-49. lpp.

3. seminārs „Kritiskā konstruktīvisma pamatatziľas 20./21. gs. Eiropas pedagoģisko teoriju kontekstā.

Pedagoģiskās domāšanas struktūra pēc V. Klafki.” Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-

R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-54.-74. lpp.; 97.-101.lpp. (ideju apkopojums un sistematizācija, izmantojot

kritiskās domāšanas attīstības klāsteru metodi; papildliteratūra no Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. -R.:

Zvaigzne ABC,1998.

4. seminārs „Padomju un postpadomju izglītības pamatnostādľu kritiska analīze, mūsdienu pedagoģiskās vides

iezīmes. Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-192.-

11

209. lpp. (izmantojot kritiskās domāšanas attīstības divdaļīgās dienasgrāmatas metodi; papildliteratūra no

Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Skola, skolotājs, skolēns.-R.: Zvaigzne ABC, 2005.

5. seminārs „Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas

darbības organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.). Shematisks klasifikācijas konspekts no

Селевко Т.К. Современные образовательные технологии.-Москва, Народное образование, 2005.;

http:///www.selevko.net; papildliteratūra no http://www.dictionary.fio.ru (elektroniskā pedagoģijas vārdnīca);

http://www.ideashistory.org.ru

6. seminārs „Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības

satura īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c.” Individuāls darbs pie viena

autora pedagoģiskās teorijas (uzskatu sistēmas) kritiska izvērtējuma, autora oriģināldarbu lasīšana, literatūras

saraksta izveide.

Eksāmena darba sagatavošana un prezentēšana 7.- 9.seminārā - viena autora pedagoģiskās teorijas kritisks

izvērtējums pēc SVID metodes; interaktīvās aktivitātes sagatavošana, izmantojot kritiskās domāšanas attīstības

metodes.


Studiju kursa apguves pārbaudes forma-eksāmens

Prasības studiju kursa apguvei:

1) regulārs nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdalība diskusijās-20%;

2) semināru patstāvīgā darba uzdevumu izpilde -30%;

3) viena autora pedagoģiskās teorijas (uzskatu sistēmas) interaktīvs kritisks izvērtējums (prezentācija līdz 8 slaidiem;

interaktīvā aktivitāte auditorijā, izmantojot kādu no kritiskās domāšanas metodēm- līdz 15 min.) - 50%;

orientējošā shēma (teorijas klasifikācija pēc G. Selevko; mērķis, uzdevumi; pamatjēdzieni, to definējums;

pamatprincipi, to saturs; metode/-es, mācību organizācijas forma/-as; līdzekļi, paľēmieni pedagoģiskās

mijiedarbības nodrošināšanai u.c.;

izvērtējums pēc SVID metodes, formulējot teorijas stiprās un vājās puses; iespējas un draudus;

izmantotās literatūras saraksts, kas ietver autora oriģināldarbus.


1. Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

2. Ēriksens T. H. Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā.-R.: Norden AB, 2005.

3. Kritiskās domāšanas izmantošana izglītības sistēmā- ietekme un efektivitāte Latvijā.- R.: IAC, 2008.

4. Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Skola, skolotājs, skolēns.-R.: Zvaigzne ABC, 2005.

5. Karlgrēns, Fr. Valdorfa pedagoģija. - Rīga: Jumava, 2008

6. Laikmets un personība: rakstu krājums. Rīga: RaKa, 2008, Nr. 9. Skolotāji - Latvijā.

7. Fišers R. Mācīsim bērniem domāt, RaKa, R, 2005.

8. Critical multicultural conversations / ed. Greg S. Goodman, Karen Carey. - Cresskill: Hampton Press,

2004. (Critical Education and Ethics).

9. Moon, J. A Handbook of Reflective and Experiential Learning: Theory and Practice. London:

RoutledheFalmer, 2004.

10. Petri G. Kritisches Denken als Bildungsaufgabe und Instrument der Schulentwicklung.- Insbruck, Wien,

Müľchen: Studien-Verlag, 2003.

11. A dictionary of sociology / edited by John Scott, Gordon Marshall. - 3rd ed. - Oxford: Oxford University

Press, 2009.

12. Селевко Т.К. Современные образовательные технологии.- Москва, Народное образование, 2005.

13. Друкер П.Ф. Эпоха разрыва: Ориентиры для нашего меняющегося общества.- М.: Вильямс, 2007.

14. Дюи Дж. Школа и общество.- Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики.- М.:

Просвещение,1971.

Papildliteratūra:

1. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. -R.: Zvaigzne ABC, 1998.

2. Rubene Z. Pašnoteiktās mācīšanās izpratne jauniešu kritiskās domāšanas izpētē studiju procesā.//No zināšanām uz

kompetentu darbību.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 72.-90. lpp.

3. Vecgrāve L. Bērns kā patērētājs masu komunikācijā.//Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5.-R.:

LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 125.-135. lpp.

4. Rietumu trimdas latviešu pedagoģiska doma/sast. A.Krūze. R.: RaKa, 2004.

5. Rubene Z. Kritiskās domāšana postmodernisma situācija, Skolotājs 3/2006; 5-9 lpp.

6. Angilletta S. P. Individualisierung, Globalisierung un die Folgen für die Pädagogik. - Opladen: Leske+Budrich,

http://www.selevko.net

http://www.dictionary.fio.ru/

http://www.ideashistory.org.ru/

12

2002.

7. Ķestere I. Few Aspects of the Soviet School System.//ATEE Spring University. Decade of Reform: Achievment,

Challenges, Problems.-Vol. III.-R.:2002, pp. 237.-248.

8. Алексеев, П. В. Философия: учебник.- Москва: Проспект, 2008.


Datu bāze: Science Direct

ţ. „Educational Research Review” no www.sciencedirect.com/science/journal

ţ. „Teaching and Teacher Education” no www.sciencedirect.com/science/journal

Datu bāze: Springer Link

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-tehnology;

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/comparative-education

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-philosophy

www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/teacher-education

http://www.selevko.net/1nosnov.php

Piezīmes:

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa


Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa


Critical evaluation of pedagogical theories


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to facilitate

development of understanding about the main tendencies of development in history of pedagogy as well as about the

main theories, to develop skills to identify historical analogies and to analyze them in the contemporary context, and to

foster creative thinking.

http://www.sciencedirect.com/science/journal

http://www.sciencedirect.com/science/journal

http://www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-tehnology

http://www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/comparative-education

http://www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-philosophy

http://www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/teacher-education

http://www.selevko.net/1nosnov.php

13

Kursa nosaukums MŪSDIENU DIDAKTISKĀS PIEEJAS UN TO PEDAGOĢISKI

PSIHOLOĢISKIE RISINĀJUMI

Kursa kods Peda1060 (Peda5018 nepilna laika studiju programmā)

Zinātnes nozare PEDAGOĢIJA


Kredītpunkti 3

ECTS kredītpunkti 4,5








Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr.paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra

Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra


Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts



Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studējošiem. Kursa mērķis:

palīdzēt maģistrantiem veidot izpratni par klasiskās un mūsdienu didaktikas un pedagoģiskās psiholoģijas kā

savstarpēji saistītu nozaru attīstību, par mācību procesa didaktiskajām likumībām, mācību teorijām, modeļiem,

psiholoģiskajām likumsakarībām un to praktisku izmantošanu pedagoga profesionālajā darbībā.

Kursa uzdevumi:

1) piedāvāt maģistrantiem iespēju apgūt teorētiskās zināšanas par didaktisko procesu, palīdzēt izprast didaktikas

jēdzienus musdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā;

2) atklāt teorētisko atziľu praktiskās izmantošanas iespējas pedagogiskās kompetences pilveidošanai;

3) palīdzēt studējošiem veidot izpratni par variatīvu didaktisko teoriju būtību, skolēna un skolotāja individualitāti,

kā arī kritiski izvērtēt tās konkrētās pieejas kontekstā;

4) palīdzēt maģistrantiem apzināt mācīšanās un mācīšanas vienotību, noteikt mācību procesa mērķus, pamatot

līdzekļu izvēli, novērtēšanas kritērijus;

5) palīdzēt veidot izpratni par psiholoģiskajām likumsakarībām pedagoģiskajā procesā;

6) veicināt studentu kritisko domāšanas un pedagoģiskās refleksijas attīstību, balstojoties uz pedagoģisko un

psiholoģisko aspektu integrāciju.

Studiju kursa rezultāti:

Studiju kursa rezultātā studējošie demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:

- didaktisko procesu un tā likumsakarībām, kā arī par didaktisko pieeju attīstību Latvijā un pasaulē;

- pedagoģiskā procesa pamatelemetiem un to saistību mūsdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā.

Studiju kursa rezultātā studējošie prot:

- identificēt, analizēt un izvērtēt problēmisku situāciju didaktiskajā procesā, izaicinājumus un iespējamos problēmu

risinājumus ilgtspējīgas sabiedrības attīstības kontekstā, kā arī raksturot un prognozēt pedagoģiskā procesa

attīstības tendences un savas profesionālās kompetences attīstības pilnveides iespējas;

- patstāvīgi integrēt zināšanas didaktisko pieeju jomā un izmatotot tās pedagoģiskajā praksē;

- formulēt un analītiski izskaidrot didaktikas attīstības tendences mūsdienu pedagoģiskās pradigmas kontekstā;

- patstāvīgi piedāvāt problēmas pedagoģiski psiholoģisko risinājumu, integrējot savas zināšanas un kompetences

didaktikā un pētniecībā.

Kursa apraksts – plāns:

18 stundas - lekcijas, 30 stundas - semināri

14

1..Temats - Didaktikas būtība un attīstības tendences

Lekcijas – 4 stundas, semināri – 4 stundas

Lekcijas:

1. Didaktikas priekšmets un pamatkategorijas.

2. Didaktiskā procesa raksturojums mūsdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā.

Semināri:

1. Didaktisko teoriju vēsture un aktuālākās attīstības tendences, to psiholoģiskie un vispārpedagoģiskie

pamati.

2. Izglītības un mācību koncepciju sociālie avoti.

2.Temats - Didaktiskā procesa psiholoģiskie un fiziologiskie pamati


Lekcijas:

1. Refleksija kā skolēna un skolotāja mijiedarbības pamats. Refleksīvo prasmju attīstības modeļi.

2. Smadzeľu darbība mūsdienu fizioloģijā: jauno datu izmantošana pedagoģiskajā procesā.

Semināri:

1. Mācības kā izziľas veids un skolēna darbība.

2. Skolotāja un skolēna sadarbība mācību procesā kā mācību motivācijas attīstības pamati.

3.Temats - Didaktiko modeļu raksturojums un kritisks izvērtējums

Semināri – 6 stundas

Semināri:

1. Didaktiskā modeļa būtība, didaktisko modeļu salīdzinājuma un izvērtēšanas krtēriji.

2. Didaktiskie modeļi 20. gadsimta otrajā pusē: kritiski konstruktīvā didaktika (Volfgangs Klafki), mācību

teorētiskā didaktika (Volfgangs Šulcs), kibernētiskā didaktika (Fēlikss fon Kube), mērķorientētā mācību

didaktika (Kristīne Millere), kritiski komunikatīvā didaktika (Rainers Vinkels).

3. Mūsdienu didaktiskie modeļi: kognitīvais, pragmatiskais, konstruktīvs, komunikatīvais, problēmorientētais,

uzdevumorientētais, procesorientētais.

4.Temats - Didaktisko modeļu teorētiskie un metodoloģiskie pamati


Lekcijas:

1. Biheiviorisma un kognitīvisma attīstība.

2. Pragmatisma un konstruktīvisma attīstība.

Semināri:

1. Tuvākās zonas attīstības teorija, komunikatīvā pieeja u.c. teorijas.

2. Didaktiskās teorijas un pedagoģiskās prakses mijiedarbības aktuālas problēmas.

5.Temats - Mācību mērķu evolūcija


Semināri:

1. Izglītības un audzināšanas mērķu integrēšanās. Mērķu klasifikācijas. Taksonomija.

2. Skolotāja un skolēna darbības mērķi mācību procesā. Izglītības mērķu atbilstības parametri.

6.Temats - Macīšanās mūsdienu didaktikā


Lekcijas:

1. Mācīšanās būtība un mehānismi mūsdienu didaktikā. Skolēnu darbības diferencēšana un individualizēšana

mācību procesā.

Semināri:

1. Skolēna mācību izziľas patstāvība, tās veidošanās un attīstības pedagoģiskie un psiholoģiskie nosacījumi

mācību procesā. Mācīšanās stratēģijas un mācīšanās stili.

2. Skolēnu mācīšanās prasmju attīstības diagnosticēšanas kritēriji un procedūra.

7.Temats - Vērtēšanas pieejas mūsdienu didaktikā


Lekcijas:

1. Skolēna un skolotāja darbības procesa un rezultāta analīze. Mācību rezultātu vērtēšanas tendences mūsdienu

Latvijas izglītībā.

2. Formatīvā un summatīvā vērtēšana.

Semināri:

3. Skolēnu pašnovērtēšana kā mācību procesa pilnveidošanas nosacījums.

4. Vērtēšanas kritēriju izstrādāšanas didaktiskie principi.

15


Studējošā vērtējumu veido aktīva līdzdarbošanās semināros ar prezentāciju sagatavošanu (80 %), kā arī viens referāts

un tā prezentācija (20%) par izvelētā didaktiskā modeļa raksturojumu un tā īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē.

Mācību pamatliteratūra: 1. Albrehta, Dz. (2001). Didaktika. R.: RaKa.

2. Brooks, J. G., Brooks M.G. (1994). In Search of Understandings: The case of constructivist classrooms.

Alexandria, VA: Association for Supervision and Curriculum Development.

3. Cottrell, S. (1999). The Study Skills Handbook. Macmillan, Basingstoke.

4. Čehlova, Z. (2002). Izziľas aktivitāte mācībās. R.: RaKa.

5. Delors, Ţ. (2001). Mācīšanās ir zelts. UNESCO.

6. Fosnot, C. (1996). Constructivism: Theory, perspectives, and practice. NY: Teachers College Press.

7. Geidţs, N.L., Berliners, D.C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC.

8. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne.

9. Maslo, I. (1995). Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa.

10. Maslo, E. (2003). Mācīšanās spēju pilnveide. R.: RaKa.

11. Maslo, I. (red.) (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Zinātnisko rakstu krājums. R.: LU.

12. Markova, A. (1986). Mācīšanās motivācijas veidošana skolēniem. R.: Zvaigzne.

13. Nākotnes izglītības meti. Izglītība 21.gs. UNESCO starptautiskās komisijas Izglītība 21.gs. (1998). R.: Vārti.

14. Osterman, K.F., Kottkamp, R.B. (2004). Reflective Practice for Educators. Thousand Oaks, CA: Corwin Press.

15. Rimma, Ţ. (1991). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R.: Jumava.

16. Rogers, C. (1969). Freedom to Learn. NY: Merrill.

17. Tiļļa, I. (2005). Sociālkultūras mācīšanās organizācijas sistēma. R.: RaKa.

18. Schunk, D.H. (2000). Learning Theories: An educational perspective. New Jersey: Prentice Hall.

19. Shandler, D. (2000). Competency and the Learning Organization. CA: Crisp Publications.

20. Ţogla, I. (1994). Skolēna izziľas attieksme un tās veidošanās. R.: LU.

21. Ţogla, I. (2001). Didaktikas teorētiskie pamati. R.: RaKa.

Papildliteratūra:

1. Aldridge J., Goldman R. (2002). Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon.

2. Good Th. L., Brophy J.E. (1986). Educational Psychology. NY, London: Longman.

3. Kolb D.A. (1984). Experiential Learning. Experience as the Source of Learning and Development. Englewood

Cliffs, New Jersey: Prentice-Hall.

4. Schmeck R.R. (Ed.) (1988). Learning Strategies and Learning Style. NY, London: Plenum Press.

5. Thomas R. (Ed.) (1990). Objectives, Education: The Encyclopedia of Human Development and Education

Theory, Research and Studies. USA: Pergamon Press.

6. Thomas R. (Ed.) (1990). Philosophy of Education. The Encyclopedia of Human Development and Education

Theory, Research and Studies. USA: Pergamon Press.


EBSCO datu bāze

Ţurnāli:

1. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice”

2. “Educational Assessment”

3. “Educational Psychologist”

4. “Educational Psychology in Practice”

5. “Educational Psychology Review”

6. “Educational Psychology”

7. “Educational Theory”

8. “Instructor”

9. “Journal of Developmental Education”

10. “Journal of Instructional Psychology”

11. “Learning and Individual Differences”

12. “New Directions for Teaching and Learning”

13. “School Psychology Review”

14. “Teachers and Teaching”

15. „Theory into Practice”


Akadēmiskā maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa.


16

Didactic approaches and their psychological solutions


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to help students

to develop their understanding about development of classical and current didactics and pedagogical psychology as

interrelated branches of education, about didactic regularities, learning theories, models, psychological regularities

of education process and their practical implementation in pedagogical activity. The tasks of the course are:

1. To facilitate acquirement of theoretical knowledge about didactic process and understanding of key terms of

didactics in the context of contemporary paradigm;

2. To uncover practical use of theoretical foundations of didactics in development of pedagogical competency;

3. To facilitate development of understanding about the foundations of variet didactic theories, individuality of a

learner and a teacher, and their critical evaluation tn the context of the particular approach;

4. To facilitate the awareness of interrelation of learning and teaching, to definē aims of education process, to

justify the choice of means and criteria of evaluation and assessment;

5. To facilitate the development of understanding about psychological regularities of education process;

6. To faculitate the development of students‟ critical thinking and pedagogical reflectivity based on integration of

pedagogical and psychological integration.

17

Kursa nosaukums HOLISTISKĀ PEDAGOĢIJA

Kursa kods Peda5043 (Peda 6002 nepilna laika studijas)

1.daļa. Vides pedagoģija Peda5044

2.daļa. Garīguma pedagoģija Peda5046

3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā Peda5045


Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģija

Kredītpunkti 6




Semināru un praktisko nodarbību stundu skaits



1.daļa. Vides pedagoģija – 12 st. (6 st. nepilna laika studiju

programmā)

2.daļa. Garīguma pedagoģija – 12 st. (6 st. nepilna laika studiju

programmā)

3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā – 12 st. (6 st. nepilna laika

studiju programmā)

1.daļa. Vides pedagoģija – 20 st. (6 st. nepilna laika studiju

programmā)

2.daļa. Garīguma pedagoģija – 20 st. (6 st. nepilna laika studiju

programmā)

3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā – 20 st. (6 st. nepilna laika

studiju programmā)

Kursa izstrādātāji:


Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts




Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss sastāv no 3 daļām:

(1) vides pedagoģija, (2) garīguma pedagoģija, (3) integrētā pieeja pedagoģijā.

Studiju kursa mērķis ir nodrošināt praktisku darbošanos izvērtējot garīgumu, ekoloģiskumu un integrāciju kā

pedagoģiskas kategorijas, to mijsakarības holistiskajā pedagoģijā, izpausmi izglītībā un lomu izglītības pārorientēšanā

uz ilgtspējību. Studiju rezultātu – ar holistisko pedagoģiju saistīto zināšanu, prasmju un attieksmju apguve –balstās uz

sociālā konstruktīvisma pieeju, eksistenciālisma pieľēmumiem, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos

studiju procesā.

Rezultāti

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē paplašinātas un padziļinātas zināšanas, izpratni un

profesionālu attieksmi par galvenajiem holistiskās pedagoģijas jēdzieniem: ekoloģiskumu, garīgumu un integrāciju

un to mijsakarībām holistiskās pedagoģijas kontekstā, izpausmi izglītības jomā, un lomu izglītības pārorientēšanai uz

ilgtspējību.

Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj:

• integrēt idejas no daţādām ar holistisko pedagoģiju saistītām zinātnes nozarēm un iegūtās zināšanas, izpratni,

kompetences un attieksmes izmantot problēmsituāciju risināšanā izglītības jomā;

• argumentēti pamatot un kritiski analizēt gan teorētisko, gan sabiedrībā pastāvošo, gan savu viedokli par

ekoloģiskuma, garīguma un integrācijas aspektiem holistiskās pedagoģijas kontekstā, veikt maģistra līmenim

atbilstošus secinājumus, saskatīt to loģisko pamatojumu, un demonstrēt sociālu un ētisku atbildību izglītības

pārorientēšanai uz ilgtspējību;

• modelēt savu vides pedagoģijas, garīguma pedagoģijas un integrētās pieejas zināšanu, prasmju un kompetenču

elastīgu pielietojumu gan formālā, gan neformālā un informālā izglītības vidē;

18

• saskatīt savas profesionālās darbības ekoloģiskuma, garīguma un integrācijas aspektu iespējamo ietekmi uz

izglītības, sabiedrības un kultūras savstarpējām attiecībām, uz ilgtspējīgu pārmaiľu rosināšanu un vadīšanu.

• demonstrēt kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem izglītībā,

to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrēt atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā

savā profesionālajā un dzīvesdarbībā.

Kursa saturs:

VIDES PEDAGOĢIJA 1. Holistiskā paradigma izglītībā: Holisms un holistiskā paradigma. Holistiskās pedagoģijas pamatprincipi:

ekoloģiskums, integrēšana un garīgums. Holistiskās pedagoģijas attīstības perspektīvas un pasaules pieredze.

2. Ekoloģiskums un tā īstenošana vides pedagoģijā un ekopsiholoģijā: Vides holistiskais modelis: iekšējā vide, fiziskā

vide, sociālā, kultūras vide, to ietekme uz personību un izglītību. Personība, sabiedrība, planēta, visums kā

veselums. Simboliskais konteksts: Vides izglītības saturs, mērķi. Vides izglītības pamatprincipi. Vides izglītības

psiholoģiskie avoti. Vides izglītības integrēta saturā vai atsevišķs priekšmets: ieguvumi, trūkumi. Vides izglītības

integrācijas iespējas mācību saturā. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas

saistības ar dabu apzināšanai.

3. Ekofilosofija un tās izmantošana pedagoģisko pieeju izstrādāšanā: Vides izglītība laika kontekstā: Pagātnes,

tagadnes un nākotnes saikne dabas un cilvēces dzīvē. 4 posmi pasaules vides izglītības attīstības vēsturē. Globālais

konteksts: Rietumu un austrumu pasaules uzskats. Vides izglītības filozofiskie avoti. Ekofilosofija, dziļekoloģija.

Gajas teorija. A.Ness, Dž. Meisija, T.Rošaks, Dž. Deiviss u.c. Vides izglītības Latvijas un pasaules izglītībā. Vides

izglītība skolā. Starptautiskie vides izglītības projekti un programmas Latvijā.

GARĪGUMA PEDAGOĢIJA

4. Garīguma aspekta vispārīgs izvērtējums: Sabiedrība un garīgums. Garīguma izpausmes modernismā un

postmodernismā. Garīgums un vēsturiskā laika apziņa. Globālā filosofija, vispārcilvēciskie simboli un

vispārcilvēciskās vērtības. Garīgās un morālās vērtības. Globālais skatījums uz cilvēku. Garīguma aspekts

sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

5. Garīguma izpratnes daudzveidība: Domāšanas veidi kā pamats garīgumam. Paradoksi. Garīgums kā reliģiska,

psiholoģiska, kultūras parādība un personīgais dzīvesveids. Garīguma veidi, iezīmes, aspekti.

6. Garīgums kā pedagoģiska kategorija: Garīguma aspekts holistiskās pedagoģijas kontekstā. Garīguma dimensija

izglītības jomā. Garīguma dimensijas apjausma. Garīguma modelēšana izglītībā. Garīgā inteliģence un garīgā

attīstība. Ceļi uz garīgumu. Garīgā inteliģence dažādos vecumposmos. Garīguma pedagoģijas iezīmes, saturs,

metodes un paņēmieni. Garīgums un skolotāja profesija. Garīgums Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības

pārorientēšanā iz ilgtspējīgu attīstību.

INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ

7. Integrētās pieejas vispārīgs izvērtējums: Integrētās pieejas aktualitāte klasiskajā izglītībā un izglītības

pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību. Integrētās pieejas filosofiskais pamatojums.

8. Integrētā pieeja holistiskās pedagoģijas skatījumā: Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz

ilgtspējību orientētā izglītībā

9. Integrētās pieejas didaktiskais pamats: Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā. Integrācijas veidi,

virzieni, būtiskākās iezīmes, plānošana un ieguvumi. Integrācijas diapazons - dažādas pieejas un konteksti mācību

satura integrēšanai.

Kursa plāns:

KOPĀ: 18 lekcijas, 30 praktiskās nodarbības – 96 stundas – 6 KP

1.daļa Vides pedagoģija: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP

2.daļa Garīguma pedagoģija: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP

3.daļa Integrētā pieeja pedagoģijā: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP

I.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA

1.temats. HOLISTISKĀ PARADIGMA IZGLĪTĪBĀ

2 lekcijas – 4 stundas, 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas

1. lekcija. Holisms un holistiskā paradigma I

2. lekcija. Holisms un holistiskā paradigma II

1. praktiskā nodarbība. Pamatprincipi: ekoloģiskums, integrēšana un garīgums.

2. praktiskā nodarbība. Holistiskās pedagoģijas attīstības perspektīvas un pasaules pieredze.

2. temats. EKOLOĢISKUMS UN TĀ ĪSTENOŠANA VIDES PEDAGOĢIJĀ UN EKOPSIHOLOĢIJĀ


3. lekcija. Vides holistiskais modelis: iekšējā vide, fiziskā vide, sociālā, kultūras vide, to ietekme uz personību un

izglītību. Personība, sabiedrība, planēta, visums kā veselums.

4. lekcija. Simboliskais konteksts: Vides izglītības saturs, mērķi. Vides izglītības pamatprincipi. VI psiholoģiskie avoti.

3. praktiskā nodarbība. VI integrēta saturā vai atsevišķs priekšmets: ieguvumi, trūkumi. VI integrācijas iespējas

19

mācību saturā.

4. praktiskā nodarbība. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas saistības ar

dabu apzināšanai I


dabu apzināšanai II


dabu apzināšanai III

3. temats. EKOFILOSOFIJA UN TĀS IZMANTOŠANA PEDAGOĢISKO PIEEJU IZSTRĀDĀŠANĀ


5. lekcija. Vides izglītība laika kontekstā.

6. lekcija. Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne dabas un cilvēces dzīvē. 4 posmi pasaules VI attīstības vēsturē.

7. praktiskā nodarbība. Globālais konteksts: Rietumu un austrumu pasaules uzskats.

8. praktiskā nodarbība. VI filozofiskie avoti. Ekofilosofija, dziļekoloģija. Gajas teorija. A.Ness, Dţ. Meisija,

T.Rošaks, Dţ. Deiviss u.c.

9. praktiskā nodarbība. VI Latvijas un pasaules izglītībā. Vides izglītība skolā.

10. praktiskā nodarbība. Starptautiskie VI projekti un programmas Latvijā.

2.DAĻA. GARĪGUMA PEDAGOĢIJA

1. temats. GARĪGUMA ASPEKTA VISPĀRĪGS IZVĒRTĒJUMS


1. lekcija. Sabiedrība un garīgums. Garīguma izpausmes modernismā un postmodernismā. Garīgums un vēsturiskā laika

apziľa

1. praktiskā nodarbība. Globālā filosofija, vispārcilvēciskie simboli un vispārcilvēciskās vērtības.

2. praktiskā nodarbība. Garīgās un morālās vērtības.

3. praktiskā nodarbība. Globālais skatījums uz cilvēku

2. lekcija. Garīguma aspekts sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā

2. temats. GARĪGUMA IZPRATNES DAUDZVEIDĪBA

2 lekcijas – 4 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas 4. praktiskā nodarbība. Domāšanas veidi kā pamats garīgumam. Paradoksi.

3. lekcija. Garīgums kā reliģiska, psiholoģiska, kultūras parādība un personīgais dzīvesveids

4. lekcija. Garīguma veidi, iezīmes, aspekti

3. temats. GARĪGUMS KĀ PEDAGOĢISKA KATEGORIJA

2 lekcijas – 4 stundas, 6 praktiskās nodarbības – 12 stundas 5. lekcija. Garīguma aspekts holistiskās pedagoģijas kontekstā

5. praktiskā nodarbība. Garīguma dimensija izglītības jomā. Garīguma dimensijas apjausma.

6. praktiskā nodarbība. Garīguma modelēšana izglītībā

7. praktiskā nodarbība. Garīgā inteliģence un garīgā attīstība. Ceļi uz garīgumu.

6. lekcija. Garīgā inteliģence daţādos vecumposmos.

8. praktiskā nodarbība. Garīguma pedagoģijas iezīmes, saturs, metodes un paľēmieni

9. praktiskā nodarbība. Garīgums un skolotāja profesija.

10.praktiskā nodarbība. Garīgums Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību

3.DAĻA.INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ

1. temats. INTEGRĒTĀS PIEEJAS VISPĀRĪGS IZVĒRTĒJUMS

3 lekcijas – 6 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas

1. lekcija. Integrētās pieejas aktualitāte klasiskajā izglītībā.

2. lekcija. Integrētās pieejas aktualitāte izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību.

1. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas aktualitāte izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību.

3. lekcija. Integrētās pieejas filosofiskais pamatojums.

2. temats. INTEGRĒTĀ PIEEJA HOLISTISKĀS PEDAGOĢIJAS SKATĪJUMĀ

1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas

4. lekcija. Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz ilgtspējību orientētā izglītībā

2. praktiskā nodarbība. Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz ilgtspējību orientētā izglītībā

3. temats. INTEGRĒTĀS PIEEJAS DIDAKTISKAIS PAMATS


3. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā I

4. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā II

5. lekcija. Integrācijas veidi un virzieni

20

6. lekcija. Integrācijas būtiskākās iezīmes

5. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas plānošana

6. praktiskā nodarbība. Pedagoģiskie eguvumi no ntegrētās pieejas izmantošanas

7. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādas pieejas mācību satura integrēšanai.

8. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādi konteksti mācību satura integrēšanai I

9. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādi konteksti mācību satura integrēšanai II

10. praktiskā nodarbība. Integrētā pieeja Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību


Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu četru studiju kursa


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums, aktīva līdzdarbošanās (30%) un noslēguma darbs (70%), kurā

tiek piedāvāts izvēlēties VIENU no variantiem, parādot gan svarīgākās teorētiskās atziľas no visām studiju kursa daļām,

gan šo atziľu savstarpēju integrāciju un pielietojumu izglītībā:

Pamatizglītības/vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarta, programmu un citu ar mācību procesu saistīto

izglītības normatīvo dokumentu izvērtējums no holistiskās pedagoģijas pozīcijas, ieteikumi to papildināšanai un

pielietojumam jūsu konkrētajā mācību vidē.

Teorētisks holistiskās pedagoģijas modelis jūsu konkrētās pedagoģiskās pieredzes skatījumā.

Izglītības problēmjautājumu izvērtējums no holistiskās pedagoģijas pozīcijas un ieteikumi to risināšanai konkrētā

mācību vidē.


1.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA

1. Ness, Ā., Heuklends, P.I. (2001). Dzīves filosofija. R.: Apgāds Norden AB.

2. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000). Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. R: VARAM, “NORDEN AB”.

3. Appleton, M. (2000). A Free Range Childhood: Self-Regulation at Summerhill School. Brandon, VT: Foundation

for Educational Renewal.

4. Berry, Th. (1988). The Dream of the Earth. San Francisco, CA: Serra Club Books.

5. Bucciarelli, D., Pirtle, S. (2001). Partnership Education in Action. Brandon, VT: Foundation for Educational

Renewal.

6. Capra, F. (2002). The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social Dimension of Life into

a Science of Sustainability. NY: Doubleday

7. Field Guide to Educational Renewal. The Vermont Restructuring Collaborative (1994). Brandon, VT: Holistic

Education Press.

8. Forbes, S. (2003). Holistic Education: Analysis of Its Ideas and Nature. Brandon, VT: Foundation for Educational

Renewal.

9. Jardine, D. (2000). Under the Though Old Stars: Ecological Essays. Brandon, VT: Foundation for Educational

Renewal.

10. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. (2002). The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced

Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal.

11. Orr, D. W. (1994). Earth in Mind. On education Environment, and the Human Prospect. Washington, DC: Island

Press.


1. Barets, R. (2008). Vērtīborientētas organizācijas izveide. Visas sistēmas kultūras transformācijas koncepcija.

R.: Domas spēks.

2. Bouvels, R. (2007). Gara inteliģence. R.: Zvaigzne ABC.

3. Čopra, D. (2006). Noslēpumu grāmata: Atdarot dzīves slēptās dimensijas. R.: Atēna.

4. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. R.: Jumava.

5. Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC.

6. Valbis, J. (2004). Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC.

7. Vilbers, K. (2010). Visaptverošā teorija. R.: Jumava.

8. Vilbers, K. (2011). Īsa visaptverošā vēsture. R.: Jumava.

9. Амонашвили Ш. А. (1995). Размышления о гуманной педагогике. М.: Издательский Дом Шалвы

Амонашвили.

10. Амонашвили Ш. А. (1995). Школа жизни. М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.

11. Тейяр де Шарден, П. (2002). Феномен человека. Вселенская месса (Пер. с франц.). М.: Айрис-пресс.

12. Уолш, Р. (2000). Основания духовности (Пер. с англ.). М.: Академический Проект, ОППЛ;

Екатеринбург: Деловая книга.

13. Уилбер, К. (2003). Никаких границ: Восточные и западные пути личностного роста (Пер. с англ.). М.:

АСТ.

14. Уилбер, К. (2002). Око духа: Интегральное видение для слегка сдвинущегося мира (Пер. с англ.). М.:

АСТ.

15. Coles, R. (1990). The Spiritual Life of Children. Boston, MA: Houghton Mifflin.

16. Elkins, D.N. (1998). Beyond Religion: A Personal Program for Building a Spiritual Life outside the Walls of

21

Traditional Religion. Wheaton, IL: Theosophical Publishing House “Quest Books”

17. Glazer, S. (1999). (Ed.). The Heart of Learning: Spirituality in Education. NY: Tarcher/Putnam.

18. Griffin, D. (1988). (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: SYNY Press.

19. Kessler, R. (2000). The Soul of Education: Helping Students Find Connection, Compassion, and Character at

School. Alexandria, VA: ASCD.

20. Miller, J. (2000). Education and the Soul: Towards a Spiritual Curriculum. New York, NY: SUNY Press.

21. Noddings, N. (2003). Happiness and Education. NY: Cambridge University Press.

22. Palmer, P. (1983/1993). To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. NY: Harper & Row.

23. Palmer, P. (1998). The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher‟s Life. San Francisco,

CA: Jossey-Bass.

24. Tacey, D. (2004). The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. NY: Jossey-Bass.

25. Tisdell, E. (2003). Exploring Spirituality and Culture in Adult and Higher Education. San Francisco, CA:

Jossey-Bass.

26. Whitehead, A.N. (1967). The Aims of Education. NY: Free Press.

27. Wright, A. (2000). Spirituality and Education. Master Classes in Education Series. London: Falmer Press.

28. Zohar, D., Marshall, I. (2000). SQ: Connecting with Our Spiritual Intelligence. NY: Bloomsbury Publishing.

3.DAĻA. INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ

1. Beļickis, I. (2000). Vērtīborientēta mācību stunda. R.: Raka.

2. Salīte, I. (1998). Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais

nodrošinājums, Valsts pasūtījuma pētījums Nr.: ISEC 9/98.

3. Valbis, J. (2004). Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC.

4. Clark Ed. Jr. (1997). Designing and implementing an integrated curriculum: A student-centered approach.

Brandon, VT: Holistic Education Press.

5. DeSouza Rocha, D. (2003). Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT:

Foundation for Educational Renewal.

6. Fogarty, R., Pete, B. (2009). How to Integrate the Curricula (3rd

ed.). Thousand Oaks, CA: Corwin Press.

7. Jacobs, H. H. (ed.) (2004). Interdisciplinary curriculum: design and implementation. Cheltenham, VIC: Hawker

Brownlow Education.

8. Jacobs, H. H. (1997). Mapping the Big Picture: Integrating Curriculum and Assessment, K-12. Alexandria, VA:

ASCD.

Papildliteratūra:

1.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA

1. Hardings, S. (2008). Kas ir dziļā ekoloģija? Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm , skatīts 07.02.2008.

2. Hardings, S. (2008). Pētot Gaju. Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm, skatīts 07.02.2008.

3. Steigens, A. (1999). Nākotne sākas šodien. R.: Nordik.

4. Дерябо, С. Д., Ясвин, В.А. (1997). Методики диагностики и коррекции отношения к природе. Даугавпилс:

Сауле.

5. Калмыков А.А. (1999). Введение В Экологическую Психологию. Курс Лекций. М: МНЭПУ.

6. Berry, T. (1999). The Great Work: our Way into the Future. NY: Bell Tower.

7. Darryl, R.J. Macer (ed.) (2004). Bioethics for Informed Citizens across Cultures. Christchurch, New Zealand:

Eubios Ethics Institute. On-line version http://www.biol.tsukuba.ac.jp/~macer/betext.htm

8. Neill, J., Gray, T., Graham, E.S., Sierra, R., Bocarro, J., Desai, K. (2004). A Psycho-Evolutionary Theory of

Outdoor Education. International Research Conference, LaTrobe University.

9. Rosszak, T. (2002) .The Voice of the Earth. NY: Simon & Schuster.

10. Schreiner, P., Banev, E., Oxley, S. (ed.) (2005). Holistic Education Resource Book: Learning and Teaching in an

Eucumenical Context. Münster: Waxmannn Verlag GMBH.


1. Best, R. (1996). (ed.) Education, Spirituality, and the Whole Child. London: Cassel.

2. Best, R. (2000). (ed.) Education for Spiritual, Moral, Social and Cultural Development. London & NY:

Continuum.

3. Clark, E.T. Jr. (1997). Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student – Centered Approach.

Brandon: Holistic Education Press.

4. Dāle P. (1994). Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru. R.: Uguns.

5. Dāle P. (1939). Gara problēmas. R.: Valters un Rapa.

6. DeSouza Rocha, D. (2003). Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT:

Foundation for Educational Renewal.

7. Elahi, B. (1999). Spirituality is a Science: Foundations of Natural Spirituality. Cranbury, NJ: Cornwall Books.

8. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003). Spirituality of Adult Education and Training. Malabar, FL: Krieger.

9. Garīgās veselības veicināšanas aspekti. (1998). (Sastād. M.Vidnere.) R.: Mācību apgāds.

10. Hart, T. (2003). The Secret Spiritual World of Children. Makawao, HI: Inner Ocean.

http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm

http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm

http://www.biol.tsukuba.ac.jp/~macer/betext.htm

22

11. Hay, D. with Nye, R. (1998). The Spirit of the Child. London, UK: Harper Collins.

12. Helminiak, D.A. (1996). The Human Core of Spirituality: Mind as Psyche and Spirit. Albany, NY: SUNY.

13. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) (2001). Unfolding Bodymind: Exploring Possibility through Education.

Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal.

14. King, U. (2001). (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex Academic Press.

15. Mauriľa, Z. (1997). Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi. R.: Zvaigzne ABC.

16. Miller, J. (1994). The Contemplative Practitioner: Meditation in Education and the Professions. Westport, CT:

Bergin and Garvey.

17. Moffett, J. (1994). The Universal Schoolhouse: Spiritual Awakening through Education. San Francisco, CA:

Jossey-Bass.

18. Moore, M. (1998). Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, PA: Trinity Press

International.

19. Nakagawa, Y. (2000). Education for Awakening: An Eastern Approach to Holistic Education. Brandon, VT:

Foundation for Education Renewal.

20. Nash, R. (2002). Spirituality, Ethics, Religion, and Teaching: A Professor‟s Journey. NY: Peter Lang.

21. Nucho, A., Vidnere, M. (2002). Garīgās veselības veicināšana. R.: Raka.

22. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. (2002). The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced

Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal.

23. Sinetar, M. (2000). Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening Child. NY: Orbis.

24. Sloan, D. (1983). Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. Brandon, VT:

Resource Center for Redesigning Education.

25. Wuthnow, R. (1998). After Heaven: Spirituality in America since 1950s. Berkeley, CA: University of California

Press.

3.DAĻA. INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ

1. Erickson, H. L. (2002). Concept-based curriculum and instruction: teaching beyond the facts. Thousand Oaks, CA:

Corwin Press.

2. Jacobs, H. H., Johnson, A. (2009). The Curriculum Mapping Planner: Templates, Tools, and Resources for

Effective Professional Development. Alexandria, VA: ASCD.


MĀCĪBU GRĀMATAS:

1. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna grāmata. (1999). LU Teoloģijas fakultātes

Reliģiskās izglītības centrs. R.: Zvaigzne ABC.

2. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna darba burtnīca. (1999). LU Teoloģijas fakultātes


3. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolotāja grāmata. (1999). LU Teoloģijas fakultātes


RAKSTI NO PERIODIKAS:

Ieskats daţās jaunākajās publikācijās par garīgo attīstību un garīgo izglītību. (2009). Skolotājs. 2:50-54.

Hejs, D. (2004). Garīgums - attiecību apzināšanās un pretlīdzeklis individuālismam. Skolotājs. 5:20-23.

Kibls, D. (2004). Hantingtonas skolas darbība garīgās attīstības jomā. Skolotājs. 4:39-41.

Krosmane, Dţ. (2004). Sekulārā garīgā attīstība izglītībā starptautiskā skatījumā. Skolotājs. 4:36-39.

Krosmane, Dţ. (2004). Sekulārā garīgā attīstība izglītībā starptautiskā skatījumā. Skolotājs. 4:36-39.

Sīka, Ē. (2002). Sabiedrība un garīgums. Skolotājs. 1:9-11.

Silkalns, E. (2004). Vēlreiz par garīgumu. Skolotājs. Nr.5:24-25.

Silkalns, E. (2001). Vai var būt garīgums bez gara? Skolotājs.1:26.

Stašulāne, A. (1997). Mūsdienās valstīm ir jāľem vērā "jaunā garīguma" sociālais aspekts. Solis. 30.maijs/5.jūn.

Valbis, J. (2009). Apdāvināto skolēnu garīgās inteliģences izmantošana globālās apzināšanās veidošanā klasē.

Skolotājs. 1: 54-59.

Valbis, J. (2000). Izglītība un garīgums. Skolotājs. 6:13-16.

Valbis, J. (2000). Izglītība un garīgums. Skolotājs. 5:17-21.

Vidnere, M. (2009). Par garīgo inteliģenci. Skolotājs. 5: 111.

Vidnere, M. (2006). Garīgums kā personības kreativitātes kvalitāte. Skolotājs. 6:22-29.

Vidnere, M. (2004). Personības garīguma attīstības psiholoģija. Psiholoģija Mums. 10: 6-10. 11:2-6

RAKSTI NO PERIODIKAS:

1. Avotiľa, G., Ose, L., Rocēna, I., Rubana, I.M. (2003). Mācību metodika sociālajās zinībās: Integrētā pieeja:

Mācību metodiskais materiāls R.: LU (5-23).

2. Bērziľa, A. (2001). Integrētā mācīšana – aktuāla izglītības problēma. Skolotājs. 6:96-103.

3. Bojāre, I. (2006). Skolas bibliotēkas integrācija mācību procesā. Skolotājs. 2:79-87.

23

4. Graikste, G. Integrētās pieejas izmantošana matemātikā: Saistība ar apkārtējo vidi. Skolotājs. 18-19.

5. Muraškovska, I. (2006). Pamatprincipi mācību satura integrācijai. Skolotājs. 4:17-20.

6. Ūdre, I. (2006). Vides izglītības integrēšana mācību procesā. Skolotājs. 4:69-72.

INTERNETRESURSI:

1. Mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītībā. http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas.shtml

2. Noteikumi Nr.1027 par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.


3. Gillard, D. (1987). Whatever happened to the integrated curriculum?

www.educationengland.org.uk/articles/06integrated.html

4. Venville, G. (2009). Disciplinary versus Integrated Curriculum. http://www.ias.uwa.edu.au/new-critic/ten/venville

ZINĀTNISKIE UN POPULĀRZINĀTNISKIE ŢURNĀLI:




3. GEO

4. International Electronic Journal of Environmental Education (IEJEE-Green) ISSN: 2146-0329

http://www.iejeegreen.com/index.php/iejeegreen

5. International Journal of Children’s Spirituality

6. International Journal of Environment and Sustainable Development (IJESD)

http://www.inderscience.com/index.php

7. International Journal of Environmental and Science Education (IJESE) ISSN 1306-3065

http://www.ijese.com/index.htm

8. Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education

9. Paths of Learning http://www.pathsoflearning.net/articles.php

10. Religious Education

11. Encounter Education for Meaning and Social Justice ISSN: 2146-0329 http://www.great-ideas.org/enc.htm

12. Vides Vēstis. Zaļā dzīves stila žurnāls. http://www.videsvestis.lv/

Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:



Holistic pedagogy


The study course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course consists of three interrelated

parts: (1) environmental pedagogy, (2) spirituality of pedagogy, (3) integrated approach in pedagogy. Its aim is to

provide interactive learning process evaluating spirituality, ecologism, and integration as pedagogical categories, their

interrelation in holistic pedagogy, and their role in reorientation of education towards sustainability. The acquirement of

study results – knowledge, skills and attitudes connected to holistic pedagogy – is based on the approach of social

constructivism, existential reasoning, inductive thinking, and students‟ active participation on learning process.

http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas.shtml


http://www.educationengland.org.uk/articles/06integrated.html

http://www.ias.uwa.edu.au/new-critic/ten/venville






http://www.pathsoflearning.net/articles.php

http://www.great-ideas.org/enc.htm

http://www.videsvestis.lv/

24

Kursa nosaukums PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA UN ORGANIZĀCIJA IZGLĪTĪBĀ


1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde Peda1058

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati Peda 5039

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati Peda5040

4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē, kvalitatīvie dati: Peda 5041 un

Seminārs datu datorapstrādē, kvantitatīvie dati: Peda 5042



Kredītpunkti 6


Kopējais auditoriju

stundu skaits



darbu stundu skaits



1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: – 12 st. (4 st. nepilna laika studijas)

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: – 6 st. (2 st. nepilna laika studijas)

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: – 6 st. (3 st. nepilna laika studijas)

1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: – 20 st. (8 st. nepilna laika studijas)

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: – 10 st. (4 st. nepilna laika studijas)

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: – 10 st. (3 st. nepilna laika studijas)

4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē, kvalitatīvie dati: – 16 st. (6 st. nepilna laika

studijas) un Seminārs datu datorapstrādē, kvantitatīvie dati: – 16 st. (6 st. nepilna

laika studijas)

Kursa izstrādātāji

PhD, asoc. prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.Paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.Psych. doc. Aleksejs Ruţa, SZF Sociālās psiholoģijas katedra


Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva, DMF Informātikas katedra


Microsoft Word, Microsoft Excel

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem.

Studiju kursa mērķis ir piedāvāt padziļinātu ieskatu par ilgtspējīgu pētniecību izglītības jomā, izglītības pētniecības

metodoloģiju un organizāciju, kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma īpatnībām un izstrādi izglītībā, datorprogrammu

izmantošanu datu kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei, kā arī par maģistra darba un zinātnisko publikāciju izstrādes

pamatiem un noformējuma prasībām. Studiju procesā studenti tiek virzīti uz patstāvīgu zinātniskās informācijas

meklēšanu, problēmas definēšanu, pētniecisko metoţu izvēli un izmantošanu zinātnisko datu ieguvei, apstrādei,

analīzei un interpretācijai. Studiju rezultātu – ar izglītības pētniecību saistīto zināšanu, prasmju un kompetenču apguve

balstās uz sociālā konstruktīvisma pieeju, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju satura apguvē.

Rezultāti:

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:

• izglītības pētniecības metodoloģijas un organizācijas īpatnībām un to mijsakarībām ar citu saistīto zinātľu

filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni un tās izvērtējumu uz ilgtspējīgu

attīstību balstītā pētniecībā,

• kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma īpatnībām un to īstenošanu izglītības jomā,

• pētniecības ieguldījumu izglītības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.


• patstāvīgi atrast, atlasīt, sistēmiski analizēt un pielietot pētniecībā nepieciešamo zinātnisko, metodisko un

25

empīrisko informāciju atbilstoši izvirzītajam mērķim,

• integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātľu saskares jomām un izmantot tās pētniecībā,

• argumentēti pamatot un kritiski analizēt ar izglītības jomu saistītas pētnieciskas problēmas, plānot to ilgtspējīgu

pētniecības stratēģiju to risināšanai,

• izvēlēties izvirzītajam mērķim atbilstošas datu vākšanas metodes un tās izmantot pētniecībā,

• patstāvīgi vākt, apstrādāt, analizēt un interpretēt izglītības pētījumam atbilstošus datus, izmantojot kvalitatīvo datu

datorapstrādes programmas (NVIVO, ATLAS, Xsight) un kvantitatīvo datu datorapstrādes programmas (Microsoft

Excel, SPSS),

• izdarīt maģistra darba līmenim atbilstošus secinājumus un argumentēti aizstāvēt savu pētījumu demonstrējot

oriģinalitāti, zinātnisku pieeju un ētisku atbildību,

• patstāvīgi virzīt un pilnveidot savu pētniecības kompetenču pilnveidi.

Kursa saturs:

1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: Ilgtspējīga pētniecība izglītībā. Zinātniskā darba teorētiskās perspektīvas,

metodoloģiskie pamati, vispārīgā struktūra un prasības izglītībā. Pētniecības metodoloģijas: humanitāro zinātľu

pētījums (vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un dokumentārā analīze) un sociālo zinātľu pētījums

(kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums). Pētniecības veidi: fundamentālais un lietišķais pētījums. Pētījuma

zinātniskās kategorijas (pētījuma problēma, mērķos, pētījuma objekts un priekšmets, pētījuma jautājums vai hipotēze,

pētījuma metodes, pētījuma bāze), pētījuma teorētiskā un praktiskā novitāte. Maģistra darba noformējums,

rakstīšanas stils, prasības, plānojums un sastāvdaļas (ievada daļa, teorētiskā daļa, pētījuma daļa, nobeigums un

secinājumi, izmantotās literatūras saraksts un pielikumi). Zinātniskās publikācijas noformējums, rakstīšanas stils un

prasības.

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti. Zinātniskās

kategorijas kvalitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma jautājums, hipotēze) un svarīgākie

jēdzieni. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloģiskais pētījums, darbības pētījums,

biogrāfiskais pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija. Datu vākšana, analizēšana un atspoguļošana. Kvalitatīvā

pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi.

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti.

Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma jautājums, hipotēze)

un svarīgākie jēdzieni. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums. Datu vākšana, analizēšana un

atspoguļošana. Kvantitatīvā pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi .

4.1.daļa. Seminārs kvalitatīvo datu datorapstrādē. Kvalitatīvās pētniecības projekts (NVIVO) un kvalitatīvo datu

faili: Kvalitatīvās pētniecības projekta izveides pamatprincipi, saglabāšana, atvēršana un vides organizācija.

Kvalitatīvo datu failu izveide, saglabāšana un organizācija. Failu importēšana.

Kodi un kodēšana: Kodu veidi. Kodu izveidošanas principi, iemesli, iespējamie rezultāti un apdraudējumi. Kodēšanas

pamatprincipi. Brīvie kodi. Kodu koki (pakārtotie kodi).

Pazīmes: Pazīmju piešķiršanas pamatprincipi un iemesli projekta kodiem, datiem un failiem. Pazīmju importēšana.

Datu izvērtēšana un analīze, balstoties piešķirtajās pazīmēs.

Meklēšanas rīki un darba rezultātu prezentācija: Meklēšanas rīku pielietojums, balstoties teksta un boolean

meklējumos. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums.

4.2. daļa. Seminārs kvantitatīvo datu datorapstrādē: Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei. Datu apstrāde

un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas: Microsoft Excel, SPSS.

Kursa plāns:

KURSA STRUKTŪRA KOPĀ: 12 lekcijas - 24 st., 36 semināri - 72 st.

1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: 6 lekcijas -12 st., 10 semināri - 20 st.

2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: 3 lekcijas – 6 st., 5 semināri – 10 st.

3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: 3 lekcijas – 6 st., 5 semināri – 10 st.

4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē: kvalitatīvie dati: 8 semināri - 16 st.;

kvantitatīvie dati: 8 semināri - 16 st.

KURSA KALENDĀRS

1.DAĻA. ZINĀTNISKĀ DARBA IZSTRĀDE

6 lekcijas - 12 kontaktstundas, 10 nodarbības - 20 kontaktstundas

1.temats. Ilgtspējīga pētniecība izglītībā

2 lekcijas - 4 kontaktstundas

1. lekcija. Raksturīgākās iezīmes: nozīmes / jēgas dimensija, integrācija, interdisciplinaritāte (starpnozaru saikne),

26

transdisciplinaritāte (saikne starp akadēmisko vidi un ikdienas dzīvi), induktīvā un deduktīvā pieeja,

sistēmiskā un sinerģiskā pieeja

2. lekcija. Raksturīgākā kompetence ilgtspējīgā pētniecībā: starpnozaru un pārnozaru (transdisciplīnu) kompetence

2.temats. Maģistra darba izstrādes īpatnības

1 lekcija - 2 kontaktstundas, 3 nodarbības - 6 kontaktstundas

3. lekcija. Maģistra darba atšķirība no citiem zinātniskajiem darbiem: apjoms, noformējums, zinātniskās kategorijas,

teorētiskā un pētījuma daļa

1. nodarbība. Maģistra pētījuma problēmas izvēle, problēmas aktualitāte un novitāte

2. nodarbība. Maģistra darba temats un nosaukums: definēšana un izvēli ietekmējošie faktori

3. nodarbība. Maģistra darba izstrāde: motivācija, process un tā plānošana

3.temats. Zinātniskā konference un publikācija


4. lekcija. Zinātniskā konference un pētniecība

4. nodarbība. Pētījuma rezultātu prezentācija: saturs, struktūra, forma

5. nodarbība. Zinātniskā publikācija: saturs, struktūra, forma

4. temats. Pētniecības veidi


5. lekcija. Ievads zinātnisko pētījumu metodoloģijā: paradigmas, klasifikācijas

6. nodarbība. Fundamentālais un lietišķais pētījums: salīdzinājums un iezīmes

7. nodarbība. Kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums: salīdzinājums un iezīmes

5.temats. Pētniecības metodoloģijas vispārīgās iezīmes


8. lekcija. Ievads pētniecībā: zinātnisks pētījums, to loma un mērķis, objektivitāte/ subjektivitāte, zinātniskā pētījuma

ētika

8. nodarbība. Humanitāro zinātľu pētījums: vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un dokumentārā

analīze

9. nodarbība. Sociālo zinātľu pētījums: kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums

10. nodarbība. Sociālo zinātľu pētījums: jaukta tipa pētījums

2.DAĻA. KVALITATĪVĀS PĒTNIECĪBAS PAMATI


1. lekcija. Ilgtspējīgs kvalitatīvais pētījums un kvalitatīvā pētniecība izglītības ilgtspējīgai attīstībai

1. nodarbība. Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra, svarīgākie jēdzieni un informācijas avoti

2. nodarbība. Zinātniskās kategorijas kvalitatīvajā pētījumā: pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma

jautājums, hipotēze

3. nodarbība. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloģiskais pētījums, darbības pētījums,

biogrāfiskais pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija, u.c.

4. nodarbība. Kvalitatīvo/aprakstošo datu vākšana: novērošana, intervija, aptauja, fokusgrupa, personīgie

konstrukti, u.c.

5. nodarbība. Kvalitatīvo/aprakstošo datu analizēšana: diskursa analīze, naratīvā analīze, kvalitatīvā

kontentanalīze, u.c. un atspoguļošana/prezentēšana

2. lekcija. Datorprogrammas datu kvalitatīvai apstrādei

3. lekcija. Kvalitatīvā pētījuma izvērtējums: pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi

3.DAĻA. KVANTITATĪVĀS PĒTNIECĪBAS PAMATI


1. lekcija. Ilgtspējīgs kvantitatīvais pētījums un kvantitatīvā pētniecība izglītības ilgtspējīgai attīstībai

1. nodarbība. Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra, svarīgākie jēdzieni un informācijas avoti

2. nodarbība. Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā: pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma

jautājums, hipotēze

3. nodarbība. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums, aptaujas pētījums, u.c.

4. nodarbība. Kvantitatīvo datu vākšana

5. nodarbība. Kvantitatīvo datu analizēšana un atspoguļošana

2. lekcija. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei

3. lekcija. Kvantitatīvā pētījuma izvērtējums: pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi

4.DAĻA. SEMINĀRS DATU DATORAPSTRĀDĒ

8 semināri – 16 stundas

27

4.1. SEMINĀRS KVALITATĪVO DATU DATORAPSTRĀDĒ

1. temats. Kvalitatīvās pētniecības projekts (NVIVO) un kvalitatīvo datu faili


1. seminārs. Kvalitatīvās pētniecības projekta izveides pamatprincipi, saglabāšana, atvēršana un vides organizācija.

2. seminārs. Kvalitatīvo datu failu izveide, saglabāšana un organizācija. Failu importēšana.

2. temats. Kodi un kodēšana


3. seminārs. Kodu veidi. Kodu izveidošanas principi, iemesli, iespējamie rezultāti un apdraudējumi.

4. seminārs. Kodēšanas pamatprincipi. Brīvie kodi. Kodu koki (pakārtotie kodi).

3. temats. Pazīmes


5. seminārs. Pazīmju piešķiršanas pamatprincipi un iemesli projekta kodiem, datiem un failiem.

6. seminārs. Pazīmju importēšana. Datu izvērtēšana un analīze, balstoties piešķirtajās pazīmēs.

4. temats. Meklēšanas rīki un darba rezultātu prezentācija


7. seminārs. Meklēšanas rīku pielietojums, balstoties teksta un boolean meklējumos.

8. seminārs. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums.

4.2. SEMINĀRS KVANTITATĪVO DATU DATORAPSTRĀDĒ

8 semināri – 16 stundas

1. temats. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei


1. seminārs. Sākotnējo pētījuma rezultātu ievadīšana

2. seminārs. Aprakstošās statistikas rādītāju aprēķināšana

2. temats. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei


3. seminārs. Daţādu statistisku hipotēţu izvirzīšana un pārbaude

4. seminārs. Secinošās statistikas datu apstrādes metodes

3. temats. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas


5. seminārs. Korelācijas analīze. Sakarību pētīšanas metodes

6. seminārs. Eksploratorā (EFA) un Konfirmatorā (CFA) faktoranalīze

4. temats. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas


7. seminārs. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums

8. seminārs. Iegūto rezultātu analīze un interpretācijas


Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu četru studiju kursa


Noslēguma darbs sadaļā „Zinātniskā darba izstrāde”:

o Lekciju un nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (30%)

o Eseja par U.Eko grāmatu “Kā uzrakstīt diplomdarbu” (R.: J.Rozes apgāds, 2006) (20%)

o Maģistra darba ieceres apraksts (pētījuma motīvi un mērķis, izvēlētās tēmas konceptuālais konteksts,

pētījuma jautājumi, metodes, bāze, validitāte/ pamatotība un ticamība) (50%)

Noslēguma darbs sadaļā ”Kvalitatīvās pētniecības pamati”:


o Kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma salīdzinājums izglītībā (būtiskākais un personīgi nozīmīgākais, vismaz 8

literatūras avotu izvērtējums, datu datorapstrādes un vizuālās attēlošanas īpatnības, personīgais viedoklis par

izmantošanu un lietderību) (70%)

Noslēguma darbs sadaļā ”Kvantitatīvās pētniecības pamati”:


o Kvantitatīvā pētījuma terminu vārdnīca ar 20 terminiem (20%)

o Izveidot un pareizi noformēt kvantitatīvās pētniecības instrumentu: anketu, testu un izrecenzēt divu maģistra

darbu praktiskās daļas (50%)

28

Noslēguma darbs sadaļā ”Seminārs datu datorapstrādē”:

o Semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (40%)

o Semināros uzdoto uzdevumu veikšana (60%)


1. Arhipova, I., Bāliľa, S. (1999). Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. I daļa. R.: Datorzinību centrs.

2. Arhipova, I., Bāliľa, S. (2000). Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. II daļa. R.: Datorzinību centrs.

3. Eko. U. (2006). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Humanitārās zinātnes. R.: Jāľa Rozes apgāds.

4. Geske, A., Grīnfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. R.: LU Akadēmiskais apgāds.

5. Goša, Z. (2007). Statistika: mācību grāmata. R.: Izglītības soļi.

6. Izmēģinājuma projekts izglītībā (2005). R.: RaKa.

7. Krieviľš, V. (2005). Informācijas meklēšanas stratēģijas internetā un meklētāja Google efektīvs lietojums:

Rokasgrāmata-mācību līdzeklis skolām, pašizglītībai, profesionālajai un pieaugušo izglītībai. R.: Multineo.

8. Kristapsone S. (2008). Zinātniskā pētniecība studiju procesā. R.: Turība.

9. Kroplijs, A., Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. R.: RaKa.

10. Lasmanis, A. (1999). Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. R.: Mācību apgāds NT.

11. Lasmanis, A. (2002). Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos.

1.grāmata. R.: Izglītības soļi.

12. Lasmanis, A. (2002). Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. SPSS.

2.grāmata. R.: Izglītības soļi.

13. Mārtinsone, K. (sast.) (2011). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. R.: RaKa.

14. Nucho, A., Vidnere, M. (2003). Intervēšanas prasme. R.: RaKa.

15. Raščevska, M., Kristapsone, S. (2000). Statistika psiholoģijas pētījumos. R.: Izglītības soļi.

16. Боровиков, В.П., Боровиков, И.П. (1997). STATISTICA. Статистический анализ и обработка данных в среде

Windows. М.: Филин.

17. Карл берг, К. (1997). Бизнес-анал из с помощью Excel. (Перев. с англ .). К.: Диал ектика .

18. Никанд ров В. (2003). Неэмпирические метод ы психол огии. Санкт -Петербург: Речь.

19. Сад мен С. (2005). Как правил ьно зад авать вопросы: Введ ение в проектирование массовых

обсл ед ований/ Пер. с англ . А.А.Виницкой. М.: Институт Фонд а "Общественное мнение".

20. Bazeley, P. (2000). The Nvivo Qualitative Project Book. Thousand Oaks, CA: Sage.

21. Bryman, A., Cramer, D. (2005). Quantitative Data Analysis with SPSS 12 and 13: A Guide for Social

Scientists. London and NY: Routledge.

22. Cohen, L., Manion, L. & Morrison, K. (2005). Research Methods in Education. 5th

ed. Oxon, UK:

RoutledgeFalmer.

23. Creswell, J. (1998). Qualitative Inquiry and Research Design: Choosing Among Five Traditions. Thousand

Oaks, CA: Sage.

24. Denzin, N.K., Lincoln, Y.S. (Eds.) (1994). Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage.

25. Gahan, C. (1998). Doing Qualitative Research Using NUD*IST. Thousand Oaks, CA: Sage.

26. Jaeger, M. (ed.) (1988, 1997). Complementary Methods for Research in Education, 2nd

ed. Washington, DC:

American Educational Research Association.

27. Johnson, B., Christensen, L. (2004). Educational Research: Quantitative, Qualitative and Mixed

Approaches. 2nd

ed. Boston, MA: Allyn & Bacon, Pearson Education.

28. LeCompte, M. & Preissle, J. (1993). Ethnography and Qualitative Design in Educational Research. NY:

Academic Press.

29. LeCompte, M., Millroy, W., Preissle, J. (eds.) (1992). The Handbook of Qualitative Research in Education.

San Diego, CA: Academic Press.

30. McMillan, J. (2004). Educational Research: Fundamentals for the Consumer. 4th

ed. Boston, MA: Allyn &

Bacon, Pearson Education.

31. Merriam, S. & Associates. (2002). Qualitative Research in Practice: Examples for Discussion and Analysis.

San Francisco, CA: Jossey-Bass.

32. Merriam, S. (1998). Qualitative Research and Case Study Application in Education. San Francisco, CA:

Jossey-Bass.

33. Miles, M. & Huberman, A. (1994). Qualitative data analysis: An Expanded Sourcebook. Thousand Oaks, CA:

Sage.

34. Norušis, M.J (2005). SPSS 13.0 Guide to Data Analysis. Englewood Cliffs: Prentice Hall.

35. Patton, M. (1990). Qualitative Evaluation and Research Methods. 2nd

ed. Newbury Park, CA: Sage.

36. Wiersma, W. (2000). Research Methods in Education: An Introduction. 2nd

ed. Needham Heights, MA:

Allyn & Bacon.

Papildliteratūra:

1. Albrehta, Dz. (1998). Pētīšanas metodes pedagoģijā. R.: Mācību grāmata.

29

2. Baldiņš , A., Raževa, A. (2001). Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. R.: Pētergailis.

3. Geske, A., Grīnfelds, A. (2001). Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. R.: RaKa.

4. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC.

5. Mūze, B. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. R.: LU Akadēmiskais apgāds

(Rēzekne: SIA "Latgales druka").

6. Raščevska, M., Kristapsone, S. (2000). Statistika psiholoģijas pētījumos. R.: Izglītības soļi.

7. Špona, A., Čehlova, Z. (2004). Pētniecība pedagoģijā. R.: RaKa.

8. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca (2000). R.: Zvaigzne ABC.

9. Vedins I. Zinātne un patiesība (2008). R.: Avots.

10. Coffey, A., Atkinson, P. (1996). Making Sense of Qualitative Data: Complementary Research Strategies.

Thousand Oaks, CA: Sage.

11. Creswell, J.W. (1994). Research Design: Qualitative and Quantitative Approaches. Thousand Oaks, CA:

Sage.

12. Denzin, N. & Lincoln, Y. (2000). Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage.

13. Dey, I. (1999). Grounding Grounded Theory: Guidelines for Qualitative Inquiry. San Diego, CA:

Academic Press.

14. Fetterman, D.M. (Ed.) (1988). Qualitative Approaches to Evaluation in Education. NY: Praeger.

15. Glasser, B., Strauss, A. (1999). The Discovery of Grounded Theory: Strategies for Qualitative Research.

2nd ed., Hawthorne, NY: Aldine de Gruyter.

16. Glasser, B.G. (1992). Emergence v Forcing: Basics of Grounded Theory Analysis. Mill Valley, CA:

Sociology Press.

17. Moustakas, C. (1994). Phenomenological Research. Thousand Oaks, CA: Sage.

18. Ragin, C.C. (1987). The Comparative Method: Moving Beyond Qualitative and Quantitative Strategies. Berkeley,

CA: University of California Press.

19. Strauss, A., Corbin, (1990). J. Basics of Qualitative Research. Grounded Theory Procedures and Techniques.

Newbury Park, CA: Sage.

20. Strauss, A., Corbin, J. (eds.) (1997). Grounded Theory in Practice. Thousand Oaks, CA: Sage.

21. Strauss, A., Corbin, J. (1998). Basics of Qualitative Research: Techniques and Procedures for Developing

Grounded Theory. 2nd

ed. Thousand Oaks, CA: Sage.

22. Yin, R. Case Study Research: Design and Methods. 2nd

ed. (1994). Thousand Oaks, CA: Sage.


1. Laikraksts ”Izglītība un kultūra”

2. Ţurnāls ”Skolotājs”

3. “British Journal of Educational Studies”

4. “Child Study Journal”

5. “Educational Research and Evaluation”

6. “Educational Research Quarterly”

7. “Educational Research”

8. “Educational Studies”

9. “International Journal of Qualitative Studies in Education”

10. “Journal of Educational Research”

11. “New Directions for Institutional Research”

12. “Research for Educational Reform”

13. “Research in Education”

14. “Scandinavian Journal of Educational Research”

15. “Westminster Studies in Education”

16. http://www.audiencedialogue.org/soft-qual.html

17. http://academic.csuohio.edu/kneuedorf/content/




Methodology and organization of research in education


The aim of the study course is to provide varied insight into sustainable research in education, education research

methodology and its implementation, characteristics of qualitative and qualtitative research and their implementation

in education, the use of software for qualitative and quantitative data analysis, and foundations and requirements for

http://www.audiencedialogue.org/soft-qual.html

http://academic.csuohio.edu/kneuedorf/content/

30

elaboration of master paper and scientific publications. Students are guided towards independent search of scientific

information, problem definition, choice of research methods and their use for collection, analysis and interpretation of

the collected data. The acquirement of study results – research methodology connected knowledge, skills and

competences – are based on the approach of social constructivism, inductive thinking, and students‟ active

participation on learning process.

31

Kursa nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKIE PAMATI

Kursa kods Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” Peda5036 Specializācija “Izglītības darba vadība” Peda5011 (nepilna laika studijas)

Specializācija “Pamatskolas pedagoģija” Peda6006 (nepilna laika studijas)

Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” Peda5037 (nepilna laika studijas)



Kredītpunkti 5



stundu skaits



darbu stundu skaits



Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 30 st.

Specializācija “Izglītības darba vadība” – 20 st. (nepilna laika studiju programmā)

Specializācija “Pamatskolas pedagoģija” – 20 st. (nepilna laika studiju programmā)

Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 20 st. (nepilna laika studiju

programmā)

Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 50 st.

Specializācija “Izglītības darba vadība” – 10 st. (nepilna laika studiju programmā)

Specializācija “Pamatskolas pedagoģija” – 10 st. (nepilna laika studiju programmā)

Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 10 st. (nepilna laika studiju

programmā)


Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība”



Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra

Specializācija „Izglītības darba vadība”

Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra


Specializācija „Pamatskolas pedagoģija”

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne, DMF

Dr.paed., prof. Elfrīfa Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra


Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”

Mag.paed., pētn. Elga Drelinga, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts


Specializācija „Pedagoģijas teorija un vēsture”

Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts


Specializācija „Mūzikas pedagoģija”

Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš, MMF Kora diriģēšanas katedra

Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriģēšanas katedra

Specializācija „Mākslas pedagoģija”

Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova, MMF Mākslu katedra

Mag.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra

Specializācija „Informātika un e-studijas”

Dr.paed., asoc.prof. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra

Specializācija „Profesionālā pedagoģija”


Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas katedra

Specializācija „Reliģijas izglītība”





Nav

32

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursā tiek

apskatīti vienas studentu izvēlētās pedagoģijas apakšnozares – „Vides un ilgtspējīga izglītība”, „Izglītības darba

vadība”, „Pedagoģijas teorija un vēsture”, „Pamatskolas pedagoģija”, „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”,

„Mūzikas pedagoģija”, „Mākslas pedagoģija”, „Informātika un e-studijas”, „Profesionālā pedagoģija”, „Reliģijas

izglītība” – teorētiskie pamati.

Rezultāti


Demonstrēs izpratni par galvenajiem apakšnozares jēdzieniem un to atspoguļojumu mūsdienu izglītības vidē,

izvērtējot to no sabiedrības politikas, ideoloģijas un vajadzību perspektīvas;

Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās zināšanas un spēs formulēt savas personīgās atbildes un

kritisku izpratni izvēlētās apakšnozares kontekstā;

Demonstrēs padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par apakšnozares un citu saistīto zinātľu

filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni;

Pratīs atlasīt un argumentēti aizstāvēt pamatkoncepciju, meklējot empīrisku risinājumu sava maģistra darba tematam

profesionālās un personīgās dzīvesdarbības aspektos;

Demonstrēs kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem

apakšnozarē un demonstrē atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā sava maģistra darba kontekstā.

Kursa plāns:

1. Izglītības apakšnozares izcelsme, attīstības vēsture, atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums.

2. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām zinātnes nozarēm

un pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm.

3. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi.

4. Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeľa likumsakarības un problēmu risinājumi.

5. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības, to daudzveidība un

risinājumi.

6. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais un antropoloģiskais pamatojums.

7. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes

virzība.

8. LR un ES likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku.

Kursa saturs:

SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”

1.temats. Izglītības apakšnozares attīstības vēsture, atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums

3 lekcijas – 6 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas

1.lekcija. Izglītības apakšnozares Vides un ilgtspējīga izglītība attīstības vēsture.

2.lekcija. Apakšnozares attīstības perspektīvas.

3.lekcija Apakšnozares atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē.

1. praktiskā nodarbība. Apakšnozares attīstības izvērtējums no sabiedrības politikas, ideoloģijas un vajadzību

perspektīvas.

2. praktiskā nodarbība. Pasaules un Latvijas pieredze

2.temats. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām

zinātnes nozarēm un pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm.

1 lekcija – 2 stundas; 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas

4.lekcija. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses attīstībā.

3.praktiskā nodarbība Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses attīstībā: filosofiskais, normatīvais

un metodoloģiskais pamats un starpdisciplinārā saikne.

4.praktiskā nodarbība. Apakšnozares saikne ar citām zinātnes nozarēm.

5.praktiskā nodarbība. Apakšnozares saikne ar citām pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm: filosofiskais, normatīvais

un metodoloģiskais pamats un starpdisciplinārā saikne.

6.praktiskā nodarbība. Maģistra darba temats izvēlētās apakšnozares kontekstā un saistība ar citām zinātnes nozarēm

un citām pedagoģijas zinātnes apakšnozarēm.

3.temats. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie

nosacījumi


5.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas.

7.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas.

6.lekcija. Izglītības apakšnozares mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie nosacījumi.

33

7.lekcija. Izglītības apakšnozares mērķis, uzdevumi un īstenošanas subjektīvie nosacījumi.

8.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi. Attīstības

perspektīvas un pasaules pieredze.

1. Tēma Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeľa likumsakarības un problēmu risinājumi


8.lekcija. Izglītības apakšnozares koncepcija un pamatprincipi

9.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares teorētiskā līmeľa likumsakarības.

10.praktiskā nodarbība. Vietēja mēroga un globālie problēmjautājumi izglītībā un to risinājumi apakšnozares

kontekstā.

11.praktiskā nodarbība. Gadījumu izpēte. Galvenās problēmas analīze.

12.praktiskā nodarbība. Gadījumu izpēte. Galvenās problēmas analīze un prezentācija.

2. Tēma Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības,

to daudzveidība un risinājumi


9.lekcija. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas.

10.lekcija. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas. Pamatjēdzieni, mērķis, atslēgas vārdi, nozīmīgākie autori. Vietēja

mēroga un globālie problēmjautājumi.

13.praktiskā nodarbība Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas: pamatidejas, īpatnības, raksturojums.

14.praktiskā nodarbība. Darbības pētījums I

15.praktiskā nodarbība. Darbības pētījums II

3. Tēma Izglītības apakšnozares psiholoģiskais un antropoloģiskais pamatojums

2 lekcijas – 4 stundas; Semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas

11.lekcija. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais pamatojums.

12.lekcija. Izglītības apakšnozares antropoloģiskais pamatojums.

16.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais pamatojums

17.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares antropoloģiskais pamatojums

4. Tēma Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets,

uzdevumi un nākotnes virzība


13.lekcija. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības virzieni, to raksturojums.

18.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības pētījumu mērķis, priekšmets. Zinātniskās

publikācijas, konferences, ţurnāli, rakstu krājumi.

19.praktiskā nodarbība Zinātnisko publikāciju izstrāde: kopsavilkums, ievads, galvenā daļa, noslēgums, diskusija,

secinājumi. Publikāciju noformēšanas prasības.

20.praktiskā nodarbība Zinātnisko publikāciju izvērtēšanas kritēriji. Rakstu iesniegšanas prasības.

21.praktiskā nodarbība. Pieteikuma izstrāde un prezentācija.

22.praktiskā nodarbība. Pētniecības virzieni un specifika izvēlētā maģistra temata kontekstā. Maģistra darba idejas

prezentācija un zinātniskās diskusijas

5. Tēma LR un ES likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku 2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas

14.lekcija. Izglītības apakšnozares darba specifiku reglamentējošie LR likumi un normatīvie dokumenti.

15.lekcija. Izglītības apakšnozares darba specifiku regulējošie ES normatīvie dokumenti.

23.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares darba specifiku reglamentējošie LR, ES stratēģiskie dokumenti.

24.praktiskā nodarbība. Programmu, mācību priekšmetu standarta un citu ar mācību procesu saistīto izglītības

normatīvo dokumentu izvērtējums izglītības apakšnozares kontekstā.

25.praktiskā nodarbība. Globālie dokumenti un norises izglītības apakšnozares kontekstā.

SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA”

Lekciju tēmas: 1. Izglītības sistēmas mērķi un galvenie attīstības virzieni izglītības reformas kontekstā. Izglītības sistēmas

salīdzinošais raksturojums Latvijā un citās Eiropas valstīs.

2. 20. un 21. gadsimta skolas salīdzinājums: kopējais un atšķirīgais. 21. gadsimta prasmes, zināšanas un attieksmes

un inovatīvas skolas koncepts.

3. Vadīšana kā kompleksās izpētes objekts. Vadīšanas procesa psiholoģiskais raksturojums. Populārākās vadīšanas

koncepcijas.Personāla vadības evolūcijas īss raksturojums. Spilgtākās vadīšanas teorijas.Vadīšanas pamatfunkcijas.

Praktiskās psiholoģijas loma vadītāja darbībā.

4. LR likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku. Ilgtspējīgas izglītības

būtība, komponenti, principi. ES mērķorientieri izglītības ilgtspējīgai attīstībai. Tipiskākās negācijas sabiedrībā un

34

izglītībā. Traucējošie faktori izglītības ilgtspējīgai attīstībai un pamatiezīmes krīzei izglītībā.

5. Izglītības kvalitātes kritēriji un novērtēšanas pieredze Eiropā. Latvijas izglītības iestāžu darbības izvērtēšana atbilstoši LR Izglītības likumam. Izglītības iestāžu kvalitātes attīstības nodrošināšanas principi.

Praktisko nodarbību tēmas:

1. Latvijā veikto pētījumu izglītībā analīze un nākotnes perspektīva. Nākotnes iespējas pārmaiľām izglītībā.

2. Izglītības iestādes attīstības programma, tās izstrāde un pilnveide. Izglītības kvalitātes pārraudzība skolā.

3. Organizācijas darbības kvalitātes nodrošināšana. Ārējā un iekšējā novērtēšana.

4. Pašvērtēšanas un pašnovērtēšanas jēdzieni, to lietojums. Pašnovērtēšanas procesa loma organizācijas darbības

kvalitātes nodrošināšana.

5. Vadītāja personības psiholoģiskie aspekti. Vadītāja rakstura analīze. Vadītāja spējas, prasmes un iemaľas, pieredze.

Autoritātes būtība. Vadīšanas spēju attīstības psiholoģiskais raksturojums. Pašvērtējums, sevis izvērtējuma

nepieciešamība vadītāja postenī. Vadīšanas nepieciešamo īpašību attīstīšana. Empātija, tolerance, spējas pārliecināt,

stratēģiskā domāšana, lēmumu pieľemšana, atbildība, uzmanība utt.

6. Vadītāja lomas (pēc H.Minsberga). Vadītāju tipi un vadītāju līmeľi. Vadītāju klasifikācija pēc organizatoriskā

darbības veida un pēc līmeľa organizācijas struktūrā.

7. Teorētiskās pieejas līderības izpētē (raksturīgo īpašību pieeja, uzvedības raksturojumu pieeja, varas un ietekmes

izpētes pieeja, situatīvā pieeja, transformāciju pieeja, harizmātiskās līderības teorija, implicētās līderības teorija).

Līderības kroskulturālie aspekti.

8. Vadīšanas kultūras psiholoģiskie nosacījumi. Apbalvojumi un sodi. Psiholoģiskais atbalsts, tā būtība vadītāja

darbībā.

9. Pozitīva mikroklimata veidošana. Organizācijas kultūras veidošana. Savstarpējo attiecību etiķete. Kā veidot sevī

pozitīvu dzīves izjūtu.

10. Komandas un komandas darbs. Komandu tipi. Komandas darba principi. Komandas struktūra. Savstarpējās

mijiedarbības procesi komandā. Lēmumu pieľemšana komandā. Personāla atlase komandas darbam.

SPECIALIZĀCIJA „ĢIMENES UN PIRMSSKOLAS PEDAGOĢIJA”

1.tēma. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības ģimenes un pirmsskolas pedagoģijā


1.lekcija. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas pirmsskolā un ģimenes audzināšanā.

1.praktiskā nodarbība. Situācijas pirmsskolas vidē pasaulē. Veiksmīgie ieviešanas piemēri pirmsskolas vidē pasaulē.

2.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums ģimenē. Veiksmīgie ieviešanas piemēri ģimenes vidē.

3.praktiskā nodarbība. Situācijas Latvijā un pasaulē izvērtējums un analīze.

2.tēma. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas


2.lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: mācību procesa organizācija un teorētiskais pamats. Vispārējās

likumības.

4.praktiskā nodarbība. Mācību un audzināšanas process ģimenē un pirmsskolā.

5.praktiskā nodarbība. Mācību satura plānošana: mērķi, metodes, līdzekļi, organizatoriskās formas rezultāti.

6.praktiskā nodarbība. Diskusija mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas izglītības apakšnozares kontekstā.

3.tēma. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un

praktiskie paľēmieni, risinājumu īpatnības

1 lekcija – 2 stundas; Semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas

3.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes.

7.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares metodoloģiskais pamats: stratēģijas, mācību procesa organizācija un

metodes.

8.praktiskā nodarbība. Mācību un audzināšanas process pirmsskolā: stratēģijas, metodes, metodiskie paľēmieni.

4.tēma. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos

1 lekcija – 2 stundas; 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas

4.lekcija. Pārmaiľas sabiedrībā, pārmaiľas pirmsskolā, pārmaiľas ģimenē.

9. praktiskā nodarbība. Pirmsskolas un ģimenes ieguldījums personības veidošanā.

5. tēma. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē

1 lekcijas – 2 stundas; 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas

5.lekcija. Pirmsskolas skolotāja un vecāku kompetence.

10. praktiskā nodarbība. Personiskās pieredzes izmantošana vērtējot savstarpējo sadarbību.

35


Eksāmens

Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%

patstāvīgo darbu izpilde 60%



1. Baka, A.., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams.

2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing

Company.

3. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R: Zvaigzne ABC.

4. Garleja, R. (2003) Darbs, organizācija un psiholoģija. R:.

5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham &

London: Duke University Press.

6. Hadaľonoka, (1999., 2000) Kā raisās valodiľa.

7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca: Sajūtas un uztvere. D: Saule.

8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka.

9. Johnsen, B. H., Skjorten, M..D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag.

10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights,

MA: Allyn & Bacon.

11. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. R.: LU Akadēmiskais apgāds.

12. Lieģeniece, D. (1999) Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). R: RaKa.

13. Liepiľa, S. (2003) Speciālā psiholoģija. R: RaKa.

14. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R: Izdevniecība AGB.

15. Pikeringa, P. (2002) Personāla vadība, R:

16. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem. R:

17. Reľģe, V. (2003) Organizāciju psiholoģija. R:

18. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. Rīga: Jumava.

19. Smita, K. (1998) Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.

20. Svence, G. (2003) Pieaugušo psiholoģija. R:

21. Šmite, A. (1998) Skolas vadītāja darbam. R: Raka.

22. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa.

23. UNESCO LNNK (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam

gadsimtam iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

24. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. СПб: Лань.

25. Назаровa, Н. М. (ред.) (2001) Специальная педагогика. М: Асаdемiа.

26. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. М: РИПОЛ КЛАССИК.

27. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа.


1. Adams J. (2006). Managing people in organizations: contemporary theory and practice.Basingstoke: Palgrave

Macmillan, 328 p.

2. Broks A.( 2000). Izglītības sistemoloģija. - Rīga: RaKa, 175 lpp.

3. Builis, A. (1993). Skolvadības pamati: mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Universitāte,148.

4. Ešenvalde I. (2003). Personāla praktiskā vadība. – Rīga.

5. Forands, I. (2000). Stratēģija. Kvalitāte. Analīze. Plānošana. Vadība. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 253.

6. Goleman, D. (2007). Social Intelligence: The new science of human relationships. New York, N.Y.: Bantam

Books.

7. Gurbo, M., Jemeļjanova, I., Mikuda, Sarmis. (2004). Izglītības kvalitāte un efektivitāte Latvijā: pētījuma ziľojumu

kopsavilkums. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības sistēmas attīstības projekts, 27.

8. Inne R., Gailīte I., Lūse I., Zīds O. Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. - R.: Raka, 1995. - 279 lpp.

9. Karnītis E. (2004). Informācijas sabiedrība: Latvijas iespējas un uzdrošināšanās. – R.: Pētergailis, - 208 lpp.

10. Koķe T. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1999. – 102 lpp.

11. Koķe T. (Sast.) Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. - Rīga: Zvaigzne, 1999.

12. Kukele, D. (2003). Skolvadība: pedagoģiskā procesa tiesiskie pamati. Rīga: RaKa

13. Latvijas izglītības koncepcija. - Izglītība un Kultūra, 01.02.1996.

14. Latvijas izglītības likums. - Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998, nr.343/344.

15. Lāmanens K, Tominens K. (2007). Procesu vadības izcilības modeļi. Biedrība”Latvijas Biznesa konsultantu

asociācija” Rīga.

16. Maslo I. (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, (Red.) – 186 lpp.

17. McCaffery, P. (2004) The Higher Educattion Manager’s Handbook: Effective leadership and Managament in

Universities and Colleages. London and New York, RoutledgeFalmer, Taylor & Francis Group.

18. Mācīšanās ir zelts. (2001). Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam

36

iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, (255 lpp.)

19. Reľģe, V. (2007). Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga: Zvaigzne.

20. Smith, L. (2003). Leadership: The intrapreneurial experience at the University of Oxford and the University of

Warwick, United Kingdom. Unpublished doctoral dissertation. Florida Atlantic University, Boca Raton, Florida.

21. Šmite A. (1998). Skolas vadītāja darbam. - R.: Raka,. - 190 lpp.

22. Кларин, М. Инновации в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии.

(Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”,1995.

23. Zīds, Oskars (2006). Pārmaiľu paradigmas un līdervadība izglītībā. No: Izglītības vadība:

24. Latvijas Universitates Raksti, 697. sējums. Rīga: Latvijas Universitāte.


1. Baka, A., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams.

2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing Company.



5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham &

London: Duke University Press.


7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. D: Saule.

8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 279 lpp.

9. Johnsen, B. H.. and Skjorten, M.D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag.

10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights,

MA: Allyn & Bacon.





15. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem, R:





20. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa,



22. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. – СПб: Лань.


24. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. – М: РИПОЛ КЛАССИК.

25. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа,


SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA” 1. Avoliľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne.

2. Avotiľš, V., Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R: Zvaigzne

3. Azarovs, J. (1985) Ģimenes pedagoģija. R: Zvaigzne, 186. lpp.

4. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R:

Zvaigzne ABC, 2000.

5. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education

(Postmodern art education: An approach to curriculum).

6. Freimanis, I. (1995) Matemātika speciālajā skolā.

7. Grabovska, R. (2006) Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. Daugavpils: DU

8. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: Zvaigzne

9. Kravalis, J. (1997) Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). R: Mācību grāmata.

10. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā.

11. Liepiľa, I. (red.) (2008) Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R:

Gandrs

12. Liepiľa, S. (1994) Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoģiski psiholoģiskie raksturojumi. R: IAI.

13. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R: Izdevniecība AGB.

14. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R: Zvaigzne ABC.

15. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne.

16. Prindule, L. (1992) Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoģiskais institūts.




37

18. Štrāls, K. (1936) .Mūsu dzīves pabērni. R: Valters un Rapa,

19. Teivāns, E. (1994) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: Zvaigzne ABC

20. Toys for special children. Enabling Devices, 1995.

21. UNESCO (2003) Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai

http://www.unesco.org/education/desd

22. Ungoed-Thomas, J. (1997) Vision of a School. Londin and Washington.

23. Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC.


1. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.:

Zvaigzne ABC, 2000.

2. Brīvība mācīties – Carl Rogers and H.Jerome Freiburg, Freedom to Learn. Macmillan, 1994.

3. Geidţs N., Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

4. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.

5. Emanuel, R. (2005). The Case for Fundamentals of Oral Communication. Community College Journal of Research

and Practice. 29 (2), 153-162.

6. Fullan, M. (2001). Leading in a Culture of change: being effective in complex times. First edition. San Francisco:

Jossey-Bass, 176 p

7. Sarunu un konfliktu risināšana. (2007). Grāmatu sērija ”Idejas, kurās ieklausās”. Rīga: lietišķās informācijas

dienests, , 184 lpp.

8. Renģe, V. (2004). Psiholoģija. Savstarpējo attiecību psiholoģija. Rīga: Zvaigzne., 117 lpp.

9. Vilkaste, A. (2003). Skolas ilgtspējīgas attīstības plānošana. Rīga: RaKa.

10. Каммероу, Джин М., Баргер, Нэнси Д., Кирби, Линда К. (2001). Ваш психологический тип и стиль работы.

Москва: Институт Психотерапии.

11. Кови С. (2008). Лидерство, основанное на принципах. – Москва.

12. Хэнна Д. (2007). Лидерство на все времена. Результаты сегодня – наследие века. Москва.

13. Шейн, Эдгар Х. (2002). Организационная культура и лидерство. Санкт-Петербург: Питер.


1. AIIA (b.d.) Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65

2. Avotiľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne.




Zvaigzne ABC, 2000.

6. Brizga J. (2006) Zaļā iepirkuma rokasgrāmata. Rīga: Zaļā brīvība.

7. Brizga, J. (2008) Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. Rīga:PDF

8. BVS (b.d.) Bērnu vides skola www.bvs.parks.lv

9. Ceļvedis skolēniem. Tu kontrolē klimata pārmaiņas.

http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/pdf/toolkit_lv.pdf

10. Danilāne, L., Ļubkina, V. (2009) Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociālie aspekti. Rēzekne



12. Freimane, J., Iesmiľa J. , Veģere J. (2007) Vides mācība maziem bērniem. Mācību materiāls dabas zinības

pirmsskolai. R: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.


14. Global Footprint Network (2006) Living Planet Report http://www.footprintnetwork.org un

http://www.footprintnetwork.org/overshoot/ ISBN: 2-88085-272-2

15. GLOBE (b.d.) Dabas vērotāji Skaties 21.gadsimtā! http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf


17. Grabovska, R.; Vereba, D. (2010) Desmitgade Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: situācijas raksturojums Latvijas

izglītībā krajumā Grabovska, R., Belousa I. Red. (2010) Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā.

Daugavpils: AIIA, 7.-19.lpp.

18. Grinberga M., Rīdūze L., Veģere I. (2004) Cilvēks vidē. Mācību palīglīdzeklis vides izglītībā. Rīga: ZAAO, Zaļais

Punkts.

19. Grīnberga, M. Ridūze, L. (2006) Rokasgrāmata vides izglītībā. Mācību līdzeklis skolotājiem vides izglītībā. Rīga:

Zaļa josta.

20. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: Zvaigzne

21. Hurnings, Ē., Lundbergs, P., Skūglunds, G., Ostrems, U. (red.) (2000) EcoLogic Vides izglītība. Metodes un

piemēri. Danaburgas grafiska tipogrāfija: Keep Sweden Tidy Foundation

22. INSPIRE (b.d.) INSPIRE projekta materiāli http://www.inspire-project.eu/documents/index.html:

23. ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa http://www.ise-lv.eu

24. Kalniľa, D. (2007) Iepako, izpako un tālāk? mācību līdzekļu komplekts skolotājiem un skolēniem. Rīga: RaKa,

http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65

http://www.bvs.parks.lv/


http://www.footprintnetwork.org/

http://www.footprintnetwork.org/overshoot/

http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf

http://www.inspire-project.eu/documents/index.html


38

Latvijas Zaļais punkts.

25. Kļaviľš, M., Andrušaitis, A. Red. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

26. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.




Gandrs


31. Maslo E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide. Rīga: RaKa,

32. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa

33. Mērfijs, G. (2008) Globālā sasilšana. Ko vari darīt Tu? Rīga: Zvaigzne ABC

34. Nīmante, D. (2008) Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC






40. REC (2003) Ekokomandas ilgtspējīgai attīstībai – Rokasgrāmatas ekokomandu vadītājam un dalībniekam. Rīga:

REC



42. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Friedrich-Stiftung.

43. Skolotāja rokasgrāmata (2003) Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. Rīga: Skolotāju

izglītības centrs.

44. Šiļľeva L.,Eglīte E. (2001) Kas ir problēmbalstīta izglītība. Rīga






49. UNESCO Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei. http://www.unesco.org/education/tlsf


51. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB

52. VARAM (b.d.) Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/

53. Vilciľa V., Cudečkis V., Grīnbergs P. Cilvēks – atkritumi – vide. Latvijas Zaļā Josta, BIG

http://www.zalajosta.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=68&Itemid=75

54. WWF (n.d.) Ekoloģiskās pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html);

55. WWF (n.d.) Oglekļa pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/klimats/)

56. Zaļais punkts (b.d.) http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf

57. ZB (n.d.) Zaļais ceļvedis http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php

Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC.


PEDAGOĢIJAS TEORIJA UN VĒSTURE

1. “American Journal of Education”


3. “Comparative Education”

4. “Education (UK)”

5. “Education Digest”

6. “Education Journal”

7. “Education Review”

8. “Education USA”

9. “Education Week”


11. “Educational Review”


13. “European Education”

14. “European Journal of Education”

15. “Independent School”

16. “Instructor”

17. “International Review of Education”

18. “Issues in Education”

19. “Journal of Education for Teaching”

20. “Journal of Education”



http://www.unesco.org/education/tlsf

http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/


http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html

http://www.pdf.lv/klimats/

http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf

http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php

39


22. “London Review of Education”



25. “Teacher Magazine”


27. “Theory into Practice”


IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA

1. “American School Board Journal”

2. “Educational Leadership”

3. “International Journal of Leadership in Education”

4. “International Studies in Educational Administration”

5. “Journal of Educational Policy”

6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning”

7. “Pro Principal”

8. “School Effectiveness and School Improvement”

9. “School Leadership and Management”

SPEDIĀLĀ PEDAGOĢIJA

1. “British Journal of Learning Disabilities”

2. “Exceptional Children”

3. “Exceptionality”

4. “International Journal of Disability, Development and Education”

5. “International Journal of Inclusive Education”

6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability”

7. “Journal of Intellectual Disability Research”

8. “Journal of Learning Disabilities”

9. “Journal of Special Education”

10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal”

11. “Learning Disability Practice”

12. “Learning Disability Quarterly”

13. “Remedial and Special Education”

14. “Teaching Exceptional Children”

SOCIĀLĀ PEDAGOĢIJA

1. “Journal of Positive Behavior Interventions”

2. “Journal of Social Behavior and Personality”

3. “Preventing School Failure”


5. “Sex Education”

6. “Social Development”

PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĢIJA

1. “Child Development”


3. “Child Welfare”

4. “Children Today”

5. “Early Childhood Education Journal”

6. “Education and Treatment of Children”

7. “Elementary School Journal”

8. “Family Relations”

9. “International Journal of Children‟s Spirituality”

10. “International Journal of Early Years Education”

11. “Journal of Child and Family Studies”

12. “New Directions of Child and Adolescent Development”

13. “Teaching PreK-8”

14. “Technology and Children”

VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA











40



6. Journal of Education for Sustainable Development URL: http://intl-jsd.sagepub.com

7. Journal of Environmental Education ISSN: 0095-8964 http://www.tandf.co.uk/journals/vjee


CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) III mājas lapa http://www.ise-lv.eu


MŪZIKAS PEDAGOĢIJA

1. “Journal of Research in Music Education”

2. “Music Educators Journal”

3. “Teaching Music”

VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA

1. “Creativity Research Journal”

2. Vizuālo mākslu ţurnāls “Studija”

3. “Māksla+”

4. “Educational Media International”

5. “Educational Philosophy and Theory”

INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA

1. “British Journal of Educational Technology”

2. “Computer Assisted Language Learning”

3. “Computer Science Education”

4. “Education Media International”

5. “Information Technology for Development”

6. “Journal of Computer Assisted Learning”

7. “Journal of Research on Technology in Education”

8. “Multimedia Schools”

9. “Online Classroom”


11. “Technology and Learning”




Theoretical foundations of the chosen pedagogical sub-branch


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to explore the

theoretical foundations of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education

Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental and Sustainable Education”, “Pre-school and

Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of

Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”.


http://intl-jsd.sagepub.com/

http://www.tandf.co.uk/journals/vjee



41

Kursa nosaukums IZGLĪTĪBA DAUDZKULTŪRU VIDĒ

Kursa kods Peda6007 (Peda6122 nepilna laika studijas)



Kredītpunkti 3




Semināru un praktisko nodarbību stundu skaits



18 st. (10 st. nepilna laika studijas)


Kursu izstrādāja




Nav

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studentiem. Tā mērķis ir veidot izpratni par

izglītību daudzkultūru vidē, respektējot šī procesa ilgtspējību un svarīgākos aspektus – valodu, reliģiju, īpašās

vajadzības gan indivīda, gan sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Studiju kurss piedāvā padziļinātu ieskatu par kultūras un sociālo aspektu indivīda, kultūras grupas un sabiedrības

ilgtspējīgā attīstībā, par starpkultūru kompetenci pedagoģiskās darbības veikšanai multikulturālā vidē. Studiju

rezultātu – ar izglītību daudzkultūru vidē saistīto zināšanu, prasmju un attieksmju apguve – balstās uz sociālā

konstruktīvisma pieeju, eksistenciālisma pieľēmumiem, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju

procesā.

Rezultāti:

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē paplašinātas un padziļinātas zināšanas un izpratni par

izglītību daudzkultūru vidē, respektējot svarīgākos aspektus – valodu, reliģiju, īpašās vajadzības gan indivīda, gan

sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kas nodrošina iespējas radošai un veiksmīgai pedagoģiskajai darbībai un

mijiedarbībai multikulturālā vidē.


• integrēt idejas no daţādām sociālās zinātnes apakšnozarēm un iegūtās zināšanas, izpratni un kompetences izmantot

pedagoģiskajā darbībā multikulturālā kontekstā;

• argumentēti pamatot un kritiski analizēt gan teorētisko, gan sabiedrībā pastāvošo, gan savu viedokli par kultūras un

sociālo jomu, veikt maģistra līmenim atbilstošus secinājumus, saskatīt to loģisko pamatojumu, un demonstrēt

sociālu un ētisku atbildību izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējības principu;

• modelēt savu starpkultūru un sociālās integrācijas zināšanu, prasmju un kompetenču elastīgu pielietojumu

pedagoģiskajā darbībā gan formālā, gan neformālā un informālā izglītības vidē;

• saskatīt savas pedagoģiskās darbības iespējamo ietekmi uz izglītības, sabiedrības un kultūras savstarpējām

attiecībām, uz ilgtspējīgu pārmaiľu rosināšanu un vadīšanu izglītībā.

Kursa saturs:

1.Globalizācijas radītie izaicinājumi sabiedrībā, kultūrā un izglītībā: Globalizācijas, postmodernisma un

migrācijas ietekme uz valsts sociālo un kultūrvidi. Globalizācija un izglītība. Izglītības iniciatīvas globalizācijas

radītajiem izaicinājumiem: globālā, attīstības, cilvēktiesību, ilgtspējīga, mediju, starpkultūru, patērētājizglītība.

Globālās izglītības saturs: es – globālās pasaules organiska daļa, mana līdzdalība un atbildība pasaulē. Kultūras un

sociālais aspekts ilgtspējības kontekstā, šī aspekta ilgtspējības mērījumi

2. Kultūras izpratne: Jēdziens “kultūra. Pārmaiľas kultūras izpratnē. Makrokultūra un mikrokultūra. Kultūras tipi /

veidi jeb mikrokultūras. Kultūras un sociālā identitāte globalizācijas kontekstā. Kultūra Kultūras elementi. un

sabiedrība. Kultūra un izglītība. Sabiedrība, kultūra un izglītība

3. Starpkultūru izglītība: Pieľēmumi par starpkultūru izglītību. Starpkultūru izglītības pieejas. Starpkultūru izglītības

saturs un tā apguve. Starpkultūru izglītības līmeľi. Starpkultūru izglītības teorētiskais pamatojums. Starpkultūru

izglītības vide. Kultūru atšķirības un akadēmiskie sasniegumi. Starpkultūru izglītības aspekti. Starpkultūru izglītība

un iekļaujoša izglītība.

42

4. Pedagoga starpkultūru kompetence: Pētniecības un izglītības integrācija. Iekļaujoša domāšana. Starpkultūru

dialoga veicināšana. Tolerance, empātija un cieľa.

Kursa plāns:

Kursa struktūra: lekcijas - 18 st., praktiskās nodarbības - 30 st.

1. temats. GLOBALIZĀCIJAS RADĪTIE IZAICINĀJUMI SABIEDRĪBĀ, KULTŪRĀ UN IZGLĪTĪBĀ

2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas 1.lekcija. Globalizācijas, postmodernisma un migrācijas ietekme uz valsts sociālo un kultūrvidi.

1.praktiskā nodarbība. Globalizācija un izglītība.

2.praktiskā nodarbība. Izglītības iniciatīvas globalizācijas radītajiem izaicinājumiem: globālā, attīstības,

cilvēktiesību, ilgtspējīga, mediju, starpkultūru, patērētājizglītība.

3.praktiskā nodarbība. Globālās izglītības saturs: es – globālās pasaules organiska daļa, mana līdzdalība un atbildība

pasaulē.

2.lekcija. Kultūras un sociālais aspekts ilgtspējības kontekstā, šī aspekta ilgtspējības mērījumi

2. temats. KULTŪRAS IZPRATNE

2 lekcijas – 4 stundas; 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas 3.lekcija. Jēdziens “kultūra. Pārmaiľas kultūras izpratnē.

4.praktiskā nodarbība. Makrokultūra un mikrokultūra.

5.praktiskā nodarbība. Kultūras tipi / veidi jeb mikrokultūras.

4.lekcija. Kultūras un sociālā identitāte globalizācijas kontekstā.

6.praktiskā nodarbība. Kultūras elementi.

7.praktiskā nodarbība. Kultūra un sabiedrība. Kultūra un izglītība. Sabiedrība, kultūra un izglītība

3. temats. STARPKULTŪRU IZGLĪTĪBA

4 lekcijas – 8 stundas; 5 praktiskās nodarbības – 10 stundas 5.lekcija. Pieľēmumi par starpkultūru izglītību.

6.lekcija. Starpkultūru izglītības pieejas.

8.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības saturs un tā apguve.

9.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības līmeľi.

7.lekcija. Starpkultūru izglītības teorētiskais pamatojums.

10.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības vide.

11.praktiskā nodarbība. Kultūru atšķirības un akadēmiskie sasniegumi.

8.lekcija. Starpkultūru izglītības aspekti.

12.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītība un iekļaujoša izglītība.

4. temats. PEDAGOGA STARPKULTŪRU KOMPETENCE

1 lekcija – 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas 9.lekcija. Pētniecības un izglītības integrācija.

13.praktiskā nodarbība. Iekļaujoša domāšana.

14.praktiskā nodarbība. Starpkultūru dialoga veicināšana.

15.praktiskā nodarbība. Tolerance, empātija un cieľa.


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums, aktīva līdzdarbošanās (30%) un rakstisks ieskaites darbs

(70%), kas sastāv no divām daļām: (1) izvēlētās problēmas teorētiskais pamatojums, (2) situācijas izpēte. Otrās daļas

izstrādei var izvēlēties vai nu pirmo variantu un pētīt izvēlēto problēmu sabiedrībā, vai nu otro variantu un pētīt

izvēlēto problēmu izglītības iestādē.


1. Banks, J. A. (2009). Teaching strategies for ethnic studies. Boston, MA: Pearson, Allyn & Bacon.

2. Banks, J. A. (2008). An Introduction to multicultural education. Seattle, WA: University of Washington.

3. Banks, J. A., (ed.). (2007). Diversity and citizenship, education: Global perspectives. San Francisco, CA: Jossey-

Bass.

4. Banks, J. A. (2006). Race, culture, and education: The selected works of James A. Banks. New York, NY:

Routledge.

5. Banks, J., & McGee Banks, C. (ed.) 1997. Multicultural Education. Issues and Perspectives. Boston, London,

Toronto: Allyn and Bacon.

6. Bēgļi: Rokasgrāmata skolotājiem. 1999. R.: UNHCR.

7. Bērziľa, G. (red.) 2009. Es pasaulē, pasaule ap mani: Pedagoģisks materiāls pamatzināšanu apguvei par

kolonizāciju, rasismu, godīgo tirdzniecību un globālo tirgu. Rīga.

43

8. Ceļvedis starpkultūru izglītībā. 2004. R.: ĪUMSILS.

9. Cornwell, G. H. (2000). Global multiculturalism. Lanham, MD: Rowman & Littlefield.

10. Chambers, D. and Forlin, C. (2010) Initial teacher education and inclusion. In Forlin, C. (ed) (2010) Teacher

Education for Inclusion. Changing Paradigms and Innovative Approaches. London: Routledge

11. Daudzveidība mācību grāmatās. 2004. R.: Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs.

12. Deardorff, D., (ed.) (2009). The Sage handbook of intercultural competence. Thousand Oaks, CA: Sage.

13. Dirba M. Latvijas identitāte: Pedagoģiskais aspekts. R.: RaKa, 2003.

14. Dirba M. Mijkultūru izglītības daudzveidība. R.: RaKa, 2006.

15. Druviete I., Gavriļina M. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. R.: Puse Plus, 2003.

16. Druviete, I., et.al. Divvalodīgi bērni: Vecāku rokasgrāmata. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2002.

17. Ēriksens, T.H. Saknes un pēdas: Identitāte mainīgā laikā. R.: Zvaigzne ABC, 2010.

18. Goldmanis J. (red.) 1998. Mazākumtautību vēsture Latvijā. Eksperimentāls metodiskais līdzeklis. R.: Zvaigzne

ABC.

19. Gundare I., Batelaan B., Driel B. Holokausts. Mācību materiālu apkopojums. R.: N.I.M.S., 2001.

20. Hanovs D. (red.) 2008. Dialogs Latvijā: Kultūru daţādība, robeţas un saknes. R.: VA Akadēmisko programmu

aģentūra.

21. Interceļvedis. Praktisks ceļvedis interkulturālās izglītības realizācijai skolās. Socrates Comenius 2.1 InterProject,

No.106223-CP-2002-1-COMENIUS-21. R.: Latvijas Universitāte. 2006.

22. Krastiľa E., Bērziľa Ţ., Lūciľa Z., Zaķe D. 2005. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. R.: Izglītības iniciatīvu

centrs.

23. Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati, fakti, viedokļi. 2003. R.: ĪUMSILS.

24. Margeviča, I. 2008. Skolotāju starpkultūru izglītība multikulturālā sabiedrībā. Promocijas darbs. R.: LU.

25. Maslo, I., et.al. Divvalodīgi bērni. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola, 2001.

26. Mēs visi līdzīgi un atšķirīgi? Starpkultūru izglītības antoloģija.2003. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”.

27. Nacionālā programma iecietības veicināšanai. 2004. R.: ĪUMSILS.

28. Pičukāne E., Ķīkule I., & Zemīte S. (2002). Dzimuma lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā. R.:

Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, www.politika.lv.

29. Rubene, Z. (2006). Dzimumlīdztiesības meklējumi un kritiskā domāšana. Skolotājs, 6 (60): 9-12.

30. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. R.: 2001.

31. Sabiedrības integrācija un iecietība Latvijā: Pētījumos balstīts skatījums. R.: Baltijas Sociālo Zinātľu institūts.

2008.

32. Starpkultūru saskarsme: Mācību metodiskais materiāls. R.: Izglītības Attīstības centrs.

33. Stenforda K., Danielsa E.R. Iekļaujošas klases radīšana. 1999. R.: SFL.

34. Zepa, B., Šūpule, I., Krastiľa, L., Peľķe, I., Krišāne, J.2004. Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija.

R.: Baltijas Sociālo Zinātľu institūts.

Papildliteratūra:

1. Aldridge, J., Goldman, R. 2002. Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon.

2. Alper, J. (1993). The Pipeline is Leaking Women All the Way Along, Science, 260: 409 - 411.

3. Belenky, M., Clinchy, B., Goldberger, N. 1986. Women‟s ways of knowing. The Development of Self, Voice,

and Mind. NY: Basic Books.

4. Beyond Access for Girls and Boys: How to Achieve Good-quality, Gender-equitable Education, Education and

Gender Equality Series, Programme Insights, (2005). Oxfam GB, Oxford.

http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu

5. Bogdzeviča A., Celmiľa E., & Grigule L. (2005). Vadlīnijas mācību grāmatu veidotājiem: dzimumu līdztiesības

principu integrēšana mācību grāmatās. R.: Labklājības ministrija.

6. Bogdzeviča A., Celmiľa E., & Grigule L. (2005). Vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības

aspekta. R.: Labklājības ministrija.

7. Bogdzeviča, A., Celmiľa, E., Grigule, L., Ķīkule, I., & Rāta A. (2005). Pieeja un darba paľēmieni vienādu iespēju

nodrošināšanai zēniem un meitenēm: Dalībnieka burtnīca. Nacionālās programmas projekta „Kapacitātes

stiprināšana nodarbinātības un dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām‟. R.:

Labklājības Ministrija. http://www.lm.gov.lv/doc_upl/dal.burtn.pdf

8. Campbell, D. 1996. Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural Education. Merrill Prentice Hall.

9. Clark, A., & Millard, E. (ed.) 1998. Gender in the Secondary Curriculum: Balancing the Books. NY: Routledge.

10. Collier, M., & Thomas, M. 1988. Cultural Identity: An Interpretative Approach. In: Y. Kim, & W. Gudykunst

(eds.) Theories in Intercultural Communication. Newbury Park, CA: SAGE, 99-120.

11. Curriculum for Gender Equality and Quality Basic Education in School, Education and Gender Equality Series,

Programme Insights, 2005. Oxfam GB, Oxford.


12. Developing Capacity to Achieve Gender Equality in Education, Education and Gender Equality Series,

Programme Insights, 2005. Oxfam GB, Oxford.


13. Dunn R., Griggs Sh. Multiculturalism and Learning Styles. Praeger, 1995.


http://www.lm.gov.lv/doc_upl/dal.burtn.pdf



44

14. Freire, P. 1971. Pedagogy of the oppressed. NY: Seaview.

15. Florian, L. (2009) Preparing teachers to work in „schools for all‟. Teaching and Teacher Education, 25 (4), 533-

534

16. Florian, L. and Rouse, M. (2009) The inclusive practice project in Scotland: Teacher education for inclusive

education. Teaching and Teacher Education, 25 (4), 594-601

17. Gardner, A., Cheryl, & Mason Lakes Matyas 1989. Equality, Excellence & Just Plain Good Teaching. The

American Biology Teacher, 51 (2): 72-77.

18. Gender Equality in Schools, Education and Gender Equality Series, Programme Insights, 2005. Oxfam GB,

Oxford. http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu

19. Gibson, R. 2000. Intercultural Business Communication. Berlin: Cornelsen & Oxford University Press.

20. Gilligan, C. 1982. In a different voice: Psychological theory and women’s development. Cambridge, MA:

Harvard University Press.

21. Grioux, H. 1983. Theory and Resistance in Education: A Pedagogy for the Opposition. MA: Bergin & Garvey.

22. Hall, R., Sandler, B. 1982. The classroom climate: A chilly one for women? Washington, DC: Project on the

Status and Education of women, Association of American Colleges.

23. Hernandez, A. 1997. Pedagogy, Democracy, and Feminism: Rethinking the Public Sphere. SUNY Press.

24. Hewitt, N. & Seymour, E. 1991. Factors Contributing to High Attrition Rates Among Science, Mathematics, and

Engineering Undergraduate Majors. Boulder, CO: University of Colorado.

25. Jaunās balsis. Bērns mūsu vidū: jauniešu attieksme pret sabiedrību. UNICEF LR Nacionālā komiteja.

26. Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1965. http://www.un.org/womenwatch/daw/cedaw

27. Konvencija par visu diskriminācijas veidu novēršanu, kas vērsti pret sievieti, 1979.

http://www.coe.lv/tulkojumi.php?id=105

28. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā. 1960. UNESCO, http://www.coe.lv/tulkojumi.php?id=105

29. Kyriakou, C. 1997. Creating inclusive classroom. UK: Cheltenham.

30. Lather, P. 1984. Critical Theory, Curricular Transformation and Feminist Mainstreaming, Journal of Education,

166 (1): 49-62.

31. Lather, P. 1991. Getting Smart: Feminist Research and Pedagogy with / in the Postmodern. London: Rontledge.

32. Lebeer, J. 2005. Mācīšanās kā mācīties iekļaujošā vidē. Hamsphere: Down Syndrome Educational Trust.

33. Lee E., Menkart D., Okazawa-Rey M. (eds.) 1998. Beyond Heroes and Holidays: A Practical Guide to K-12 Anti-

Racist, Multicultural Education and Staff Development. – Washington, DC: Network of Educators on the

Americas.

34. Mācību līdzeklis: ICT as a of intercultural and media education. 2009. Izdots SOCRATES programmas

COMENIUS 2.1 projekta „ICTime-ICT as a Tool of Intercultural and Media Education” ietvaros.

35. Maher, F., & Thompson Tetreault, M. (2001). The Feminist Classroom: Dynamics of Gender, Race, and

Privilege. Lanham, Boulder, NY, Oxford: Rowman and Littlefield.

36. Making It Happen: Political Will for Gender Equality in Education, Education and Gender Equality Series,

Programme Insights, (2005). Oxfam GB, Oxford.


37. Martin, J. R. 1981. Sophie and Emile: A Case study of sex bias in the history of educational thought, Harvard

Educational Review, 51, 357-372.

38. McCormick, T., Allen-Sommerville, L. 2000. Multicultural Education: Awareness, Strategies and Activities.

Dubuque: Kendall Hunt.

39. Moore, C. W., & Woodrow, P.J. (2010). Handbook of global and multicultural negotiation. San Francisco, CA:

Jossey-Bass.

40. National Science Teachers Association (2003). Gender Equity in Science Education: NSTA Position Statement.

http://www.nsta.org/positionstatement&psid=37

41. Nieto S. 1998. Affirmation, Solidarity and Critique: Moving Beyond Tolerance in Education. NY: Longman.

42. Nieto, S. 2000. Affirming Diversity: The Sociopolitical Context of Multicultural Education. NY: Longman.

43. Nīmante, D. 1998. Speciālās izglītības laboratorija sākumskolas un pamatskolas skolotājiem. Privātā pamatskola

“Patnis,” SFL.

44. Nordic roads to multilingualism - how to help minority children to become multilingual. 1988. Helsinki:

Educational Centre for Professional Development. Bergin and Garvey Publishers.

45. Olson C. L.,Evans, R. & Shoenberg, R.F. (2007). At home in the world: Bridging the gap between

internationalization and multicultural education. Washington, DC: American Council on Education.

46. Page, S.E. (2007). The difference: How the power of diversity creates better groups, Firms, Schools, and

Societies. Princeton, NJ: Princeton University Press.

47. Powell, R. G., &. Powell, D.L. (2010). Classroom communication and diversity: Enhancing Instructional

practice. 2nd ed. New York, NY: Routledge.

48. Preskill, S., & Brookfield, D.S. (2008). Learning as a way of leading: Lessons from the struggle for social justice.

San Francisco, CA: Jossey - Bass.

49. Samovar, L. A., Porter, R. E. &. McDaniel, E. (12.eds.). (2008). Intercultural communication: A reader. Belmont,

CA: Wadsworth.

50. Roman, L., & Eyre, L., (eds.) (1997). Dangerous Territories: Struggles for Difference and Equality in Education.


http://www.un.org/womenwatch/daw/cedaw




http://www.nsta.org/positionstatement&psid=37

45

NY: Routledge.

51. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. R.: 2001.

52. Schuster, M., & Dyne, S. (1998). Placing Women in the Liberal Arts: Strategies of Curriculum Transformation. In

C. Woyshner and H. Gelford, Minding Women: Reshaping the Eduational Realm. Cambridge, MA: Harvard

Educational Reviews, 79-96.

53. Seymour, E. (1992). The Problem Iceberg in Science, Mathematics, and Engineering Education: Student

Explanations for High Attrition Rates. Journal of College Science Teaching, 230-232.

54. Situācijas analīze izglītības sistēmā par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Ziľojums (2005). R.: Labklājības

ministrija. http://www.lm.gov.lv/doc_upl/Zinojums_dz_l_situacija_izglitiba.pdf

55. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. 2002. R: Skolu Atbalsta Centrs.

56. Sleeter, C., Grant, C. 1994. Making choices for multicultural education: Five approaches to race, class, and

gender. NY: Merrill.

57. Smith, T., Pollaway, A., Patton, J., Dowdy, C. 1995. Teaching students with special needs in inclusive setting.

Allyn and Bacon.

58. Shaules, J. (2007). Deep culture: The hidden challenges of global living. Buffalo, NY: Multilingual Matters.

59. Storti, C. (2007). (2nd

ed.). The art of crossing cultures. Yarmouth, ME: Intercultural Press.

60. Sue, D. W. (2007). (5th

ed.).Counseling the culturally diverse: Theory and practice. Hoboken, NJ: Wiley.

61. Targan, D. (ed.) (1996). Achieving Gender Equity in Science Classrooms: A Guide for Faculty.

http://www.brown.edu/Administration/Dean_of_the_College/homepginfo/equity/Equity_handbook.html

62. UNESCO (1991). Guidelines for Curriculum and Textbook Development in International Education.

http://www.unesco.org/education/pdf/34_71.pdf

63. Vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības aspekta (2005). R.: Labklājības Ministrija.

64. Vecāku rokasgrāmata. Divvalodīgi bērni./ Red.Ose L. R.: SFL, 2002.

65. Weiler, K. (1988). Women Teaching for Change: Gender, Class and Power. NY: Bergin & Garvey.

66. Weiler, K. Women Teaching for Change: Gender, Class & Power. NY: Teacher‟s College.

67. Woyshner, C., & Gelfond, H. (ed.) (1998). Minding Women: Reshaping the Educational Realm. Cambridge, MA:

Harvard Educational Review.

68. Zini savas tiesības, izvēloties valodu. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2000.

69. Ţurnāls “Tilts”. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 1999.


PERIODIKA:

1. “Multicultural Education”

2. “Multicultural Education Journal”

3. “MultiCultural Review”

4. “Multicultural Teaching”

5. “Multicultural Teaching to Combat Racism in School and Country”

6. “Multiculturalism”

7. “Journal of Social Behaviour and Personality”


INTERNET RESURSI:

1. UNESCO klubs “Kultūra. Iecietība. Draudzība” – www.kid.lv

2. Izglītības Attīstības centrs – www.atvertaskola.iac.edu.lv

3. Valsts Cilvēktiesību birojs – www.vcb.lv

4. LU Cilvēktiesību institūts – www.humanrights.lv

5. Sabiedriskās politikas portāls – www.politika.lv

6. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – www.integracija.gov.lv

7. UNITED for Intercultural actions – www.unitedagainstracism.org

8. Taking It Global – www.takingitglobal.org

9. Electronic Magazine of Multicultural Education -http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html

10. Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/

11. Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources -

http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm

12. Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html

13. Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html

PROFESIONĀLĀS ASOCIĀCIJAS: 1. Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://www-bcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html

2. National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/

3. National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/


http://www.lm.gov.lv/doc_upl/Zinojums_dz_l_situacija_izglitiba.pdf

http://www.unesco.org/education/pdf/34_71.pdf

http://www.kid.lv/

http://www.atvertaskola.iac.edu.lv/

http://www.vcb.lv/

http://www.humanrights.lv/

http://www.politika.lv/

http://www.integracija.gov.lv/

http://www.unitedagainstracism.org/

http://www.takingitglobal.org/

http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html

http://www.edchange.org/multicultural/

http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm

http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html

http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html

http://www-bcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html

http://www.nameorg.org/

http://www.nabe.org/

46

Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa


Education in multicultural environment



The study course is intended for students of master study program “Pedagogy”. Its aim is to shape understanding

about education in multicultural environment considering sustainability of this process and its core aspects – language,

religion, and special needs in the context of sustainable development of society and individual. Study course provides

varied insight into sustainable development of cultural and social aspect of an individual, cultural/social group, and

society, and into intercultural competency of an educator in multicultural environment. The acquirement of study

results – culture and social integration connected knowledge, skills and attitudes – are based on the approach of social

constructivism, existential reasoning, inductive thinking, and students‟ active participation on learning process.

47

Kursa nosaukums PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS TEORIJAS UN IEZĪMES

MŪSDIENĀS

Kursa kods Psih6020 (Psih 6034 nepilna laika studijas)

Zinātnes nozare Psiholoģija

Zinātnes apakšnozare Personības psiholoģija

Attīstības psiholoģija

Kredītpunkti 3





48. st. pilna laika studiju programmā





Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra

Dr.psych., doc. Svetlana Guseva, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra

Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra


Vispārīgā un attīstības psiholoģija

Kursa anotācija:


iepazīstināt studentus ar personības attīstības virzītājspēkiem, rādītājiem, likumsakarībām un faktoriem, tiek akcentēta

personības attīstības ontoģenēze daţādos vecumposmos. Studiju kursā tiek aplūkota attīstības problēma un analizētas

personības attīstības teorijas ilgtspējības aspektā.

Rezultāti:

Studējošie, apgūstot kursu:

o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par attīstības fenomenu, tā daudzfunkcionalitāti daţādās

zinātnēs, atbilstošu faktoru izpratni un attīstības tendenču modelēšanas lomu izglītībā;

o Demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi par attīstības daudzveidīgām teorijām daţādu autoru skatījumā;

o Demonstrē jaunu ideju radīšanu apgūto teorētisko zināšanu un savas pieredzes ietvaros;

o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju atsevišku attīstības problēmjautājumu daţādos vecumposmos

risināšanā;

o Izprot attīstības gaitu daţādos vecumposmos, pilnveidojuši prasmes izvērtēt daţādu sfēru attīstības rādītājus,

modelēt un piemērot atbilstošu koriģējosi/attīstošu mācību un/vai audzināšanas darbu tā daudzveidīgajās

variatīvajās iespējās, demonstrē prasmi pieľemt izvērtētus lēmumus un rast risinājumus, uzľemas atbildību par

savu rīcību un tās sekām.


Kursa struktūra: lekcijas - 18 stundas, semināri un praktiskie darbi - 30 stundas

Lekciju tēmas: 1. Attīstības psiholoģijas priekšmets, tā uzdevumi. Attīstības psiholoģijas kurss, tā struktūra. Attīstības jēdziens.

Attīstības galvenās problēmas. Attīstības iespējamās tendences.

2. Mācību un attīstības savstarpējā saistība (E.Torndaiks, Ţ.Piaţē, Ļ.Vigotskis).

3. Cilvēka attīstības galveno bioloģizatorisko, socioloģizatorisko un persoanalītisko teoriju apskats. Cilvēka

attīstības bioloģizatoriskās teorijas (St.Holls, K.Gross, E.Krečmers, E.Jenšs, A.Gezells, P.Blonskis, D.Bolduins,

K.Bīlers u.c.). Cilvēka attīstības socioloģizatoriskās teorijas (Dţ.Votsons, K.Levins u.c.). Cilvēka attīstības

personalītiskās teorijas (E.Šprangers, Š.Bīlere, P.Uspenskis, A.Menegetti u.c.). Dialektiskās attīstības teorijas

(Ļ.Vigotskis, A. Ļeontjevs, L.Boţoviča, D. Eļkoľins u.c.)

4. Psiholoģijas zinātnē plašāk pazīstamās cilvēka attīstības periodizācijas. Vecumposmu periodizācijas jēdziens.

Periodu izdalīšanas kritēriji. Vecumposmu periodizācijas veidi. Jaunveidojumi psihiskajā attīstībā. Attīstības krīzes

un senzitīvie periodi.

5. Z.Freida periodizācija. Cilvēka seksuālās attīstības periodizācija. Personības struktūra pēc Z.Freida (“Id”, “Ego”

un “Super-ego”). Personības aizsargmehānismi projekcija, identifikācija, trauksmainas informācijas neuztveršana,

izspiešana, racionalizācija aizvietošana, pieredzes interpretācija u.c.). Seksuālās attīstības stadijas (orālā, anālā,

fallistiskā, ģenitālā, latentā). “Elektras” “Edipa”, “kastrācijas” kompleksi. “Iestrēgumi” attīstības stadijās un to

ietekme uz cilvēka uzvedību. Tipiskākās bailes, kas rodas pirmsskolas, jaunākā skolas un pubertātes vecumā

48

6. E.Ēriksona periodizācija. Psihosociālās attīstības periodizācija, tās attīstības stadijas. Attīstības normāla gaita un

attīstības anomālijas. Embrionālā attīstība un tās ietekme uz bērna turpmāko dzīvi. Raksturīgākās krīzes cilvēka

attīstībā pēc E. Ēriksona. Cietsirdīgās attieksmes prêt bērniem daţādās izpausmes un iespējamās sekas.

Narciscisma attīstība un kritēriji.

7. Ž.Piažē periodizācija. Ţ.Piaţē intelektuālās attīstības periodizācija. Raksturīgākie periodi intelekta attīstībā

(sensomotorais, līdzoperacionālais, konkrēto operāciju periods, formālo operāciju periods). Raksturīgākās

domāšanas īpatnības katrā no periodiem. Iztēle un jaunrade. Domāšana un runa.

8. D.Elkoņina periodizācija. Vadošā darbība katrā D.Eļkoľina izdalītajā vecumposmā (saskarsme, priekšmetu-

manipulatīvā, rotaļas, mācības, sabiedriski-lietderīgā darbība, mācību-profesionālā). Tuvākās attīstības zonas

jēdziens pēc Ļ.Vigotska.

9. L.Kolberga periodizācija. Cilvēka morālās attīstības īpatnības un raksturīgākie posmi (līdzkonvencionālais,

konvencionālais un pēckonvencionālais). Morālās attīstības pētīšana, ētisko dilemmu risināšana. Garīgās vērtības

cilvēka dzīvē. Vajāšanas skolā izpausmes un cēloľu analīze.

Semināru tēmas:

1. Attīstības jēdziens filosofijā, psiholoģijā, klasiskajā un alternatīvajā pedagoģijā. Attīstības problēma psiholoģijā,

attīstības jēdziens, iemesli, virzītājspēki.

2. Cilvēks kā atvērta un slēgta sistēma. Sistēmiskā pieeja cilvēka attīstības psiholoģija.

3. Personības teoriju daudzveidīgās pieejas attīstības skaidrojumā – psihoanalīzē, sociāldinamiskajā,

interakcionistiskajā un humānajā virzienā.

4. Cilvēka psihiskās attīstības rādītāji, virzītājspēki. Personības attīstības rādītāji, problēmas, krīzes, senzitīvie

periodi, mehānismi, risinājumi.

5. Psihiskās attīstības pamatteorijas: etnoloģiskā teorija, psihoanalītiskā teorija, neofreidiskā teorija, pieķeršanās

teorija, sociālās iemācīšanās teorija, kognitīvā teorija.

6. Cilvēka attīstības psiholoģijas izpētes metodes. Pētīšanas un diagnostikas metodes attīstības psihologijā.

Novērošana, introspekcija, Gezella logs. Eksperiments, tā veidi. Pārrunas, intervijas, anketēšana, darbības

rezultātu analīze, reitings. Testi, to veidi. Specifiskās attīstības psihologijas metodes ( mātes dienasgrāmata,

dvīľu metode, longitudinālie un šķērsgriezumi).

7. Psihiskās attīstības likumsakarības un faktori. Psihiskās attīstības likumsakarības (nevienmērīgums, integrācija,

kompensācija, pāreja no bioloģiskās nosacītības uz sociālo). Psihiskās attīstrības faktori ( bioloģiskais, sociālās

vides un paša cilvēka aktivitātes faktors).

8. Socializācijas jēdiens, avoti, mehānismi, faktori. Socializāčijas jēdziens, centrālās problēmas. Socializācijas

avoti, mehānismi (identifikācija, dzimumu tipizācija, atdarināšana, ietekmēšana, sociālā facilitācija un sociālā

ingibīcija, konformisms). Socializācijas faktori (makrofaktori, mezofaktori un mikrofaktori). Socializācijas

procesa realizācijas ceļi. Skola kā socializācijas institūts.

9. Ģimene kā socializācijas institūts. Ģimenes kā socializācijas sociāli psihologiskie aspekti. Ģimeľu tipi,

funkcijas. Saskarsmes specifika ģimenēs. Raksturīgākās krīzes ģimenes dzīvē. Bērnības attīstības vēsture, bērnu-

vecāku veidoto attiecību raksturs un stili. Vecāku un bērnu specifiskās attiecību atšķirības atsevišķos

vecumposmos.

10. Draugi un bērnu organizācijas kā socializācijas institūts. Formālās un neformālās grupas. Vienaudţu

sabiedrības ietekmes funkcijas. Kompāniju klasifikācija un to virzība. Ekzistencionālās dihotomijas jēdziens (pēc

E.Fromma). Grupas attiecību, struktūras, vērtīborientācijas, psiholoģiskā klimata un kompozīcijas pētījumi.

11. Masu komunikācijas līdzekļi kā socializācijas institūts. Preses. Radio, televīzijas un datoru ietekme uz cilvēka

psihisko attīstību. Galveno teoriju, kas pievērsušās TV ietekmes pētījumiem pārskats (katarses, inkubatīvā,

stimulējošā, pierašanas un interakcionistiskā teorija). Datori un bērnu psihiskā veselība.

12. Pirmsskolas vecuma bērna psiholoģiskās īpatnības. Zīdaiľa perioda, mazbērna un pirmsskolas vecuma

psiholoģiskais raksturojums. Bērna psiholoģiskā gatavība skolai. Sešgadīgā bērna raksturojums. Bērna “iekšējā

pozīcija”. Bērna intelektuālā, gribas un personības attīstības raksturojums uzsākot mācības skolā.

13. Jaunākā skolas vecuma bērnu psiholoģiskās īpatnības. Jaunākā skolas vecuma bērnu fiziskās un psihiskās

attīstības īpatnības. Mācību darbības īpatnības šajā vecumā. Skolēnu un skolotāju attiecības atbilstošā vecumā.

Vērtēšanas īpatnības jaunākajā skolas vecumā. Bērna personības attīstības īpatnības jaunākajās klasēs.

Jaunveidojumi jaunākajā skolas vecumā.

14. Pusaudža psiholoģiskās īpatnības. Psihiskās attīstības raksturojums pusaudţu vecumā (izziľas procesi, emociju

attīstība, pašapziľas attīstība, “Es” – koncepcijas attīstība. Saskarsmes īpatnības, vienaudţu sabiedrības loma

pusaudţu psihiskajā attīstībā.

15. Jauniešu psiholoģiskās īpatnības. Psihiskā attīstība un personības raksturīgākās iezīmes jauniešu vecumā.

Jauniešu pašnoteikšanās un profesionālā virzība.Psihoseksualā attīstība. Draudzības un mīlestības loma jauniešu

vecumā.


Kursa ietvaros paredzēto zināšanu, prasmju un iemaľu apguve, patstāvīga inovatīva pētnieciska darba izstrāde un

prezentēšana, attīstības rādītāju teorētiska izpēte un analīze, to praktiska diagnosticēšana.

Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite.

Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%, patstāvīgo darbu izpilde 60%.

49

Izmantojamās studiju metodes un formas – konsultatīvas lekcijas, semināri, patstāvīgie darbi, prezentācijas, diskusijas,

argumentācija.


1. A History of Developmental Psychology in Autobiography. John D. Hogano - editor, Dennis Thompson - editor.

Westview Press. Place of Publication: Boulder, CO, 1996.

2. Bandura, A. (1989). Social cognitive theory. In R. Vasta (Ed.), Annals of child development. Greewich, CT: JAI

Press.

3. Bowlby, J. (1988). A secure base. NY: Basic Books.

4. Bronfenbrenner, U. (1979) The ecology of human development:Experiments by nature and design. Cambridge,

MA: Havard University Press.

5. Bruner, J.S. (1983). Child‟s talk: Learning to use language. New York: Norton.

6. Change and Development: Issues of Theory, Method, and Application. Eric Amsel - editor, K. Ann Renninger -

editor.Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 1997.

7. Concepts and Theories of Human Development. Contributors: Richard M. Lerner - author. Publisher: Lawrence

Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1997.

8. Crain, William C. 2005. Theories of development: concepts and applications. Upper Saddle River, N.J.: Prentice

Hall.

9. Culture, Thought and Development. Larry P. Nucci - editor, Geoffrey B. Saxe - editor, Elliot Turiel - editor.

Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 2000.

10. Developmental psychology I: perceptual and Charlie Lewis. L London: Sage Publications, 2005.

11. Developmental Science and the Holistic Approach. Contributors: Lars R. Bergman - editor, Robert B. Cairns -

editor, Lars-Goran Nilsson - editor, Lars Nystedt - editor. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 2000.

12. Developmental Theories through the Life Cycle. Sonia G. Austrian - editor. Columbia University Press. New

York. 2002.

13. Dynamics and Indeterminism in Developmental and Social Processes. Alan Fogel - editor, Maria C. D. P. Lyra -

editor, Jaan Valsiner - editor. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 1997.

14. Human Development across the Life Span: Educational and Psychological Applications. James M. Day - editor,

Ralph L. Mosher - editor, Deborah J. Youngman - editor. Praeger Publishers. Place of Publication: Westport, CT.

1999.

15. Family and Human Development across Cultures: A View from the Other Side. Lawrence Erlbaum Associates.

Mahwah, NJ, 1996.

16. Fox, M. 1993. Psychological perspectives in Education.

17. Karpova, Ā. Personība. Teorijas un to radītāji : mācību līdzeklis / Ārija Karpova ; recenz. I.Plotnieks, I.Krūmiľa. -

Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. - 223 lpp.

18. Montada L.(2002). Entwicklunspsychologie. Berlin, Beltz Verlage, Weinheim, Basel.

19. Paths to Successful Development: Personality in the Life Course. Contributors: Avshalom Caspi - editor, Lea

Pulkkinen - editor. Publisher: Cambridge University Press. Place of Publication: Cambridge, England. Publication

Year: 2002.

20. Personality Development: A Psychoanalytic Perspective. Debbie Hindle - editor, Marta Vaciago Smith - editor.

Routledge. London. 1999.

21. Personality Development: Theoretical, Empirical, and Clinical Investigations of Loevinger's Conception of Ego

Development. Augusto Blasi - editor, Lawrence D. Cohn - editor, P. Michiel Westenberg - editor. Lawrence

Erlbaum Associates.: Mahwah, NJ, 1998.

22. Piaget, Vygotsky and beyond: Future Issues for Developmental Psychology and Education. Julie Dockrell - editor,

Leslie Smith - editor, Peter Tomlinson - editor. Routledge. London. 1997.

23. Psiholoģijas vārdnīca. G.Breslava redakcijā. (1999).Rīga

24. Puškarevs, I. Attīstības psiholoģija. R.: 2001

25. Reľģe, V. Personības psiholoģija R.: 2000

26. Reľģe, V. Personības psiholoģiskās teorijas. R.: 1999

27. Schweitzer, F. 2004. The Postmodern Life Cycle. St.Louis, MS: Chalice Press.

28. Studying Individual Development in an Interindividual Context: A Person-Oriented Approach. Lars R. Bergman -

author, Bassam M. El Khouri - author, David Magnusson - author. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ,

2003.

29. Svence, G. Attīstības psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC, 1999.

30. Svence, G. Pieaugušo psiholoģija. R.: 2003

31. The Blackwell handbook of social development / edited by Peter K. Smith and Craig H.Hart.- 2004.

32. The Essential Other: A Developmental Psychology of the Self. Bertram J. Cohler - author, Robert M. Galatzer-

Levy - author. Basic Books. New York, 1993.

33. The Life Cycle Completed. Erik H. Erikson - author, Joan M. Erikson - author. W. W. Norton. New York. 1997.

34. Баттерворт Д., Харрис М. Принципы психологии развития. Пер. с англ. М.: Когито- Центр, 2000.

35. Берк Л. Развитие ребенка.- Спб.: Питер, 2006.

36. Зейгарник Б.В. Теории личности в зарубежной психологии. – М., МГУ, 1982.

37. Крейг Г. Психология развития. Спб.: Изд. Питер, 2000.

50

38. Майерс Д. Психология.- Мн.: ООО Попурри, 2001.

39. Тайсон Ф., Тайсон Р. Психоаналитические теории развития. Пер. с англ. Екатерининбург, Деловая книга,

1998.


1. Dobsons Dţ. Zēnu audzināšana. Praktiski padomi un iedrošinājums tiem, kuri audzina jauno vīriešu paaudzi.

Tulk. no angļu val. R.: Atklāsme, 2003.

2. Kerols L., Toubere Dţ. Indigo bērni. Nākotnes bērni ir piedzimuši. Tulk. no angļu val. R.: Apgāds ALI S, 2006.

3. The Developmental Social Psychology of Gender. Thomas B. Eckes - editor, Hanns M. Trautner - editor.

Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ. 2000.

4. The development of the social self / edited by Mark Bennett and Fobio Sani 1.ed. Hove: Psychology.

5. Выготский Л. С. Психология .Изд. ЭКСМО- Пресс, 2000.

6. Харрис Р. Психология массовых коммуникаций. Спб. ЕВРОЗНАК, 2001.


1. “British Journal of Psychology”



4. “Current Psychology”

5. “Developmental Science”

6. “European Journal of Personality”

7. “International Journal of Psychology”

8. “Journal of Developmental Education”

9. “Journal of General Psychology”

10. “Journal of Personality Assessment”

11. “Journal of Personality”

12. “Journal of Psychology”

13. “Journal of Research on Adolescence”

14. “New Directions for Youth Development”


16. “Psychology Today”

17. “School Psychology Review”




Theories and issues of personality development


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the study course is to is to shape

students‟ understanding about personality development mainsprings, indicators, regularities and factors, and about

ontogenesis of personality development in different stages of life cycle. The study course provides critical analysis of

prersonality development issues, problems and theories in the context of sustainability.

51

Kursa nosaukums PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE

ASPEKTI



Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģija

Kredītpunkti 3







18 st. (10 st.nepilna laika studijas)



PhD, asoc.prof., Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

PhD, asoc.prof., Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts


Nav

Kursa anotācija: Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa saturs

piedāvā padziļinātu ieskatu par pieaugušo izglītības būtību, modeļiem un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

Studiju rezultātu – kritiski domājošs students, kurš/a apzinās savas izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējas un

savas karjeras attīstību un pilsonisko aktivitāti ilgtpējīgas sabiedrības attīstībai. Kursa mērķis: sekmēt kritisku zināšanu

apguvi par ieaugušo izglītības attīstībus tendencēm pasaulē un Latvijā, veidot izpratni par pieagušo pedagoģijas

attīstības tendencēm un aktualitātēm pētniecībā.

Studiju kursa rezultāti:.

Studiju kursa rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:

- pieaugušo izglītības būtību, modeļiem, un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

Studiju kursa rezultātā studenti prot:

- Identificēt, analizēt un izvērtēt pieaugušo izglītības modeļus un pieejas, analizēt mūsdienu situāciju, un apzināties

savas profesionālās attīstības iespējas;

- Patstāvīgi integrēt teorijas un zināšanas no izglītības saskares zinātľu jomām un izmatotot tās praksē;

- Formulēt un analītiski izskaidrot pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā nozīmīgāko starptautisko un

Latvijas nozīmīgāko dokumetu kontekstā;

Izveidot un aprobēt studentu grupā mācību nodarbību pieaugušo mērķauditorijai pārī ar kolēģi:

- prasmes izveidot un īstenot mācību nodarbību pieaugušajiem, izvēloties mācību darba organizācijas un

izvērtēšanas formas, kā arī izvērtēt to atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem,

- prasmes izvēlēties un pielietot efektīvas mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām pedagoģiski –

psiholoģiskajām un vecuma īpatnībām;

- patstāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci, apzinot aktuālākas tendences pieaugušo izglītībā un

pētniecībā.

Patsāvīgs darbs: patstāvīga un padziļinātas literatūras studijas studiju kursu tēmu kontekstā.


Lekcijas – 9; praktiskās nodarbības – 15

1. temats. Pieaugušo izglītības iezīmes

2 lekcijas – 4 stundas

1. lekcija. Pieaugušo izglītības raksturojums. Pieaugušo izglītības priekšmets, mērķi, uzdevumi

2. lekcija. Pieaugušo izglītības principi, organizācijas īpatnības, īstenošanas formas

2.temats. Pieaugušo izglītības filozofiskais pamatojums


3. lekcija. Pieaugušo izglītības modeļi un to filozofiskais pamatojums. Pieaugušo izglītības procesa sistemoloģija.

Pieaugušo izglītības procesa likumsakarības. Andragoģija un tradicionālā pieeja pieaugušo izglītības organizācijā.

4. lekcija. Pieaugušā pilsoniskā aktivitāte demokrātiskās vērtībās balstītas ilgtspējīgas sabiedrības attīstības veicināšanā.

1. praktiskā nodarbība. Savas pilsoniskās aktivitātes izvērtēšana demokrātiskās vērtībās balstītas ilgtspējīgas

sabiedrības attīstības veicināšanā

2. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības modernisma/postmodernisma diskursā īpatnības

52

3.temats. Pieagušo izglītības attīstības tendences un normatīvā bāze


5. lekcija. Pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā un pasaulē. Pieaugušo izglītības koncepcija un Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. Gadam. Pieaugušo izglītība modernisma /postmodernisma diskursā.

Jaunākie pētījum andragoģijā

6. lekcija. Mūţizglītības jēdziena izpratne un traktējums Latvijas un straptautiskajos normatīvajos dokumentos.

3. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā un pasaulē

4. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības koncepcijas un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijalīdz 2030. gadam

izvērtējums

5. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītība Latvijas un starptautiskajos normatīvajos dokumentos.

4.temats. Pieaugušo izglītības organizācijas īpatnības

1 lekcija - 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas

7. lekcija.Pieaugušo izglītība formas: formālā, neformālā, informālā izglītība, interešu izglītība, tālmācība, u.c.

Svarīgākie nosacījumi mācību procesa organizēšanā pieaugušajiem.

6. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības programmu izveide, to filozofiskie, un metodoloģiskie aspekti.

7. praktiskā nodarbība. Pieaugušo mācīšanās īpatnības, stili.

8. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības programmu , to filozofisko, un metodoloģisko aspektu izvērtēšana savas

mācīšanās pieredzes kontekstā.

5. temats. Pieaugušo macīšanās īpatnības

Lekcijas - 4 stundas

8. lekcija.Pieauguša cilvēka attīstības periodizācija un īpatnības. Pieaugušo dzīves stili.Pieaugušo vajadzību izzināšana.

9. lekcija.Cilvēkresursu izpratne. Karjeras attīstība, profesionālā identitāte, tās pilnveide

6. temats. Aktualitātes pētniecībā pieaugušo izglītības jomā

2 praktiskās nodarbības – 4 stundas

9. praktiskā nodarbība. Jaunāko pētījumu analīze pieagušu izglītībā (EBSCO un citas datu bāzes, Zinātnisko

konferenču tēţu krājumi)

10. praktiskā nodarbība. Jaunāko pētījumu analīze pieagušu izglītībā (EBSCO un citas datu bāzes, zinātnisko

konferenču tēţu krājumi)

7. temats. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana

5 praktiskās nodarbības - 10 stundas

11. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana pārī ar kolēģi,

izvēloties pieugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu

atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem

12. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem novadīšana pārī ar kolēģi, izvēloties pieugušo auditorijai

atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem





15. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana pārī ar kolēģi,

izvēloties pieugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu

atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (20%) un 2 praktiski darbi:

1) Izveidot un aprobēt studentu grupā mācību nodarbību pieaugušo mērķauditorijai pārī ar kolēģi, izvēlētoties

pieaugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas un izvērtēšanas kritērijus, kā arī un efektīvas

mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām pedagoģiski – psiholoģiskajām un vecuma īpatnībām (60%);

2) Būtiskākais un nozīmīgākais studiju kursa ietvaros iegūtais savas profesionālās attīstības pilnveidē un izgtspējīgas

sabiedrības attīstības veicināšanā (vismaz sešu literatūras avotu , Latvijas un starptautisko dokumentu izvērtējums

par pieaugušo izglītību) (20%)


1. Andersens S. (1993). Saskarsme un sadarbība. Liepāja: LPIA

2. Baltā grāmata. Mācīšana un mācīšanās ceļā uz izglītotu sabiedrību.- Eiropas Komisija

3. Fulans, M. (1999). Pāŗmaiņu spēki. Izglītības reformu virzieni.- R: Zvaigzne ABC

4. Izglītības attīstības koncepcija 2007.– 2013.gadam .

5. Kjaergaard E., & Martineniene R. (1996). Pieci gaviļu saucieni demokrātijai. Dānija: FREKA

6. Koķe T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga: SIA “Mācību apgāds NT”.

53

7. Krieviľš V. (2001). Izglītības socioloģija. R.: RAKA.

8. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010). R.: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrija (R. Ķīļa vadītā darba grupa) Skat.: http://www.nap.lv/upload/lias_1redakcija_pilnv_final.pdf

9. Lieģeniece, D. (2002). Ievads androgoģijā. R.: RaKa.

10. Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. R. RaKa.

11. Liepiľa, S. (1998). Gerantoloģijas psiholoģiskie aspekti. R.: RaKa.

12. Lonstrupa, B. (1995). Mācīt pieaugušos ar atklātību. R.: RaKa.

13. Mācīšanās ir zelts. Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gs. ziņojums.- UNESCO LNK

14. Mūžizglītības memorands. (Eiropas komisijas darba dokuments), Brisele, 30.10.2000.

15. Nākotnes izglītības meti (1998). UNESCO Starptautiskās komisijas “Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam”

ziľojumā, R.: Vārti

16. Ose G. (1999). Kā mācās pieaugušie, Rīga: LVAVP, UNDP.

17. Personības attīstība ģimenē, skolā un augstskolā (1999). Zinātnisku rakstu krājums. R.: SIA “Mācību apgāds NT.

18. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā / zinātn. red. Tatjana Koķe (2005). LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Rīga :

LU Akadēmiskais apgāds, 2005.

19. Pieaugušo izglītība (attīstība, labklājība, demokrātija). (1996). Materiālu krājums, Rīga.

20. Pieaugušo izglītības gadagrāmata. (1997). Rīga: LPIA, IZM.

21. Skolotāju skolotājiem. (1995) . E. Vstergaard, J. Kirstains. R.: Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs.

22. Skolotāju tālākizglītība. Rakstu krājums. (1996). R.: Latvijas Universitāte.

23. Svence, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija. R.: Raka.

24. Tālākizglītība un tālmācības stratēģija Latvijas augstākajā izglītībā (1999). LR IZM, R.: Lielvārds

25. Adbi, A. A. & Kapoor, D. (2009). Global perspectives on adult education. Globalization, Comparative education

and policy research. Vol. 12. Springer.

26. Alexadrou, A., Field, K.., & Mitcheland, H. (2005). (Eds.). The continuing professional development of teachers:

Emerging European issues. Symposium Books, December, UK: Oxford.

27. Bern, J.P. (2007). Identity, diversity and teaching for social justice. UK:: Peter Lang.

28. Brookfield, S. D. (1990). Expanding knowledge about how we learn. In Smith R. M. (ed.). Learning to learn across

the lifespan. California. San Francisco: Jossey Bass.

29. Cross, KP (1981). Adults as learners: Increasing participation and facilitating learning. San Francisco, California:

Jossey- Bass Company..

30. Elias, J (1993). The foundations and practice of adult religious education. (Ed). Florida: Krieger Publishing

Company.

31. Entwistle, N. J. (2009). Teaching for understanding at university: deep approaches and distinctive ways of

thinking. Basingstoke : Palgrave Macmillan

32. Field, J., Gallacher, J. & Robert I. (2009). (ed.). Researching transitions in lifelong learning. London, New York :

Routledge.

33. Gough, S. & Scott, W. (2007). Higher education and sustainable development: Paradox and possibility. London

& New York: Routledge

34. Huddleston, P. & Unwin, L. (2007). (3rd

. ed.). Teaching and learning in further education: diversity and change.

UK, USA & Canada: Routledge

35. Jarvis, P. (2004). Adult and continuing education. Theory and practice. London: Routledge Falmer.

36. Jarvis, P. (1999). The Practitioner – researcher. Developing theory from practice. London: Jossey-Bass Jossey-

Bass Publishers

37. Kanchier, C. (2000). Dare to change your job and your life. JIST Works, Inc.

38. Karen, E (2009). Learning, work, and social responsibility: Challenges for lifelong learning in a global age. The

Neatherlands: Springer.

39. Kokosalakis, N. (2001). Lifelong learning in European universities: a preliminary assessment. Editorial //

European Journal of Education, 2001, vol.35, N 3, pp. 253-255.

40. Kasworm, C.E., Rose, A.D., & Ross-Gordon, J, (2010). (ed.). Handbook of adult and continuig education. (2010).

Sage publication, ISBN: 9781412960502

41. McIntosh, C. & Varoglu, Z. (2005). (Eds.), Perspectives in distance education: Lifelong learning & distance higher

education. Commonwealth of Learning. Paris and British Columbia: UNESCO Publishing.

42. Merriam, S., (ed.) (2001). The new update on adult learning theory. New directions for adult and continuing

education, No.89. San Francisco, CA: Jossey-Bass.

43. Merriam, S.B. (1993). An update on adult learning theory. New directions for adult and Continuing Education. San

Francisco: Jossey Bass Publishers.

44. Mezirow, J. (1991). Transformative dimensions of adult learning. San Francisco:Jossey- Bass.

45. National action to implement lifelong learning in Europe ( 2001). Belgium: Eurydice.

46. OECD Publication identifies key competencies for personal, social, and economic well-being (04_aug_20011).

[retrieved on 4.08.2011.]. Accessible: http://www.oecd.org/ Pieejama: http://www.oecd.org/

47. Ramsden P. (2003). Learning to teach in higher education. New York: Routledge Falmer.

48. Sotto, E. (1994). When teaching becomes learning. A theory and practice of teaching. London, New York

49. Tight, M. (2000). Key concepts in adult education and training. New York: Routledge Falmer.

http://translate.googleusercontent.com/translate_c?hl=lv&langpair=en%7Clv&rurl=translate.google.lv&u=http://www.oecd.org/&usg=ALkJrhj_82CjheDfz5TMXpfRHKR0f3G1wA

http://translate.googleusercontent.com/translate_c?hl=lv&langpair=en%7Clv&rurl=translate.google.lv&u=http://www.oecd.org/&usg=ALkJrhj_82CjheDfz5TMXpfRHKR0f3G1wA

54

50. Tisdell, E. (2003). Exploring spirituality and culture in adult and higher education. San Francisco: Jossey-Bass.

51. UNESCO (1976). Recommendation on the development of adult education. Paris: UNESCO

52. West-Burnham, J. (2009). Rethinking educational leadership: from improvement to transformation. London, New

York : Network Continuum

53. Wickett, R. (1991). Models of adult religious education practice. Birmingham: RE Press.

54. Willson, A. L. & Hayes, E. (2000). (ed.). Handbook of adult and continuig education. San Francisco: Joseey-Bass

Company.

55. Young, R. (1999). A critical theory of education. Habermas and our children’s future. Vol. NY: Teachers‟ College.

56. Young, M. (2003).Comparing approaches to the role of qualifications in the promotion of lifelong learning,

European Journal of Education, Vol.38, N 2, pp. 199-211.


1. Blūma, D. (2001). Shift of paradigms in the qualification of university lecturers.//Izglītības zinātnes pedagoģija

mūsdienu pasaulē. Educational sciences and padagogy in the changing world. Latvijas universitātes zinātniskie

raksti (2001). 635, -R:Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte,- 29-33.

2. Blūma, D. (1997).Pedagoģisko darbinieku tālākizglītības studiju satura un struktūras izveides koncepcija./ Skolotāju

tālākizglītība. Rakstu krāj. 2. daļa.- R.: Tempus II, 15.- 27.lpp.

3. Brookfield, S. D. (1981). Independent adult learning. In Adult Education 13(1): 15-27.

4. Brookfield, S. D. (1991). The development of critical reflection in adulthood, New Education 13(1): 39-48.

5. Koķe, T. (2002). Mūţizglītības pedagoģiskie aspekti// Skolotājs, N2, 4-8 lpp.

6. Koķe, T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstības raksturīgākās iezīmes.- R.: SIA Mācību Apgāds, NT.

7. Koķe,T. (2001). Zināšanas un dialogs - globalizācijas priekšnoteikums.// Latvijas Vēsture.- 2 .Nr1, -R.: Latvijas

Univesritāte, 2001- 20-25.

8. Lieģeniece, D. (2002). Kopveseluma pieeja radošas personības veidošanā// Skolotājs. Nr.3

9. Zīds,O. (1997). Latvijas pedagoģisko darbinieku tālākizglītības modelis.// Skolotāju Tālākizglītība. Rakstu

krājums., 2. daļa- R.: Tempus II, - 4 -15.lpp.


1. “Adult Education Quarterly”

2. “Adult Learning”

3. “Adults Learning”

4. “Adult Education”

5. „Action Research”‟

6. “European journal on Education”

7. “International Journal of Lifelong Education”

8. “Journal of Transformative Education‟

9. “Journal of Teacher Education for Sustainability”

10. “Communication and Discourse”

11. “New Directions for Adult and Continuing Education”

12. “Research in Higher Education “

13. “Sage”

14. “ The Journal of Higher Education”

15. “The Review of Higher Education”

Ar pieaugušo izglītību saistītie nozīmīgākie dokumenti:

Eiropas Savienības Padomes secinājumi (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem. Eiropas Savienības

oficiālais vēstnesis, 6.06. 2008. Brisele: Eiropas Savienības padome.

EU documents “Mūžizglītības memorands” (2000). Lisabona: Eiropas Kopienu komisija (tulkojums) R.: Pieaugušo

izglītības apvienība.

EK ziľojums, rīcības plāns pieaugušo izglītībai: “Mūžu dzīvo - mūžu mācies” (2007). Brisele: Eiropas Kopienu komisija,

27.9.2007

Izglītības attīstības koncepcija 2007. – 2013.gadam Akceptēta ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu

Nr.742

Izglītības Eiropas dimensija: tās raksturs, saturs un perspektīvas. Informatīvs ziľojums, Ekonomikas un sociālā

komiteja, Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības sekcija, 2000. gada 13. jūnijs (SOC/019 final).

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010). R.: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

(R. Ķīļa vadītā darba grupa)

Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013. (2008). R.: Izglītības un zinātnes ministrija

Neprofesionālā pieaugušo izglītība. Nacionālo situāciju kopsavilkums no datubāzes Eurybase.(2007). Eyridice

http://www.aic.lv/rp/gramatas/2008_Ne_profesionala_pieauguso%20izgl_EURYDICE.pdf

Global Report on Adult Learning and Education (2009) UNESCO Institute for Lifelong Learning , also available

http://unesdoc.unesco.org/images/0018/001864/186431e.pdf

Revisiting lifelong education for the 21st century. (2001) UNESCO Institute for Education.

http://www.unesco.org/education/uie/pdf/revisitingLLL.pdf

http://www.aic.lv/rp/gramatas/2008_Ne_profesionala_pieauguso%20izgl_EURYDICE.pdf

http://www.unesco.org/education/uie/pdf/revisitingLLL.pdf

55




Theoretical and practical aspects of adult learning


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. This course is aimed to foster students‟

understanding about the essence of adult education, models and tendencies of development of adult education in

Latvia and abroad; to develop learners‟ understanding about one‟s possibilities of personal and professional growth in

the context of the ideals of sustainable society. The course fosters students‟ critical thinking and possibilities of

developing one‟s career, and well as the competency to analyze critically the latest findings in the research concerning

adult education.

56

Kursa nosaukums SADARBĪBAS PSIHOLOĢIJA UN PEDAGOĢIJA

Kursa kods Peda6157 (Peda 6157 nepilna laika studijas)


Psiholoģija

Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija

Sociālā psiholoģija

Kredītpunkti 4










PhD, as.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts

Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra

Dr.psych., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra



Nav

Kursa anotācija:


sniegt sadarbības psiholoģisko un pedagoģisko pamatojumu, prikšstatu par sadarbības modeļiem un līmeľiem,

efektīvas saskarsmes veicināšanas iespējām, mācību metoţu daudzveidīgām izmantošanas iespējām sadarbības

veicināšanai pedagoģiskajā procesā. Studiju kursā tiek aplūkots saskarsmes psiholoģiskais pamats, tās konceptuālie

traktējumi, mazo grupu fenomenoloģija, to psiholoģisko likumsakarību norises mehānismi. Tiek sniegts priekšstats par

lielo grupu īpatnībām, kā arī skarta konfliktsituāciju, analīzes problēma, un daţādu uzvedības stilu apskats.

Studiju kursa rezultāti:

Studiju kura rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:

- Efektīvas mijiedarbības veidošanās mehānismiem un modeļiem un stratēģijām pedagoģiskajā procesā.

- Studenti demonstrē prasmes risināt konfliktus un izprast to veidošanās cēloľus pedagoģiskajā procesā

- Studenti demonstrē prasmes izvēlēties un pielietot sadarbību veicinošas mācību metodes, respektējot izglītojamā

individuālās pedagoģiski – psiholoģiskās vecuma īpatnības un daudzveidīgos mācīšanās stilus

Studiju kursa rezultātā studenti prot:

- Identificēt, analizēt un izvērtēt un īstenot sadarbības un mijiedadbības modeļus un pieejas pedagoģiskajā procesā;

- Patstāvīgi integrēt teorijas un zināšanas no izglītības saskares zinātľu jomām un izmatotot tās praksē.

Kursa saturs:

Semināru temati:

1. Padagoģiskās sadarbības jēdziens, izpratne par pedagoģisko sadarbību: Pedagoģiskās sadarbības jēdziens, būtība,

struktūra

2. Pedagoģiskās sadarbības līmeľi un modeļi

3. Mijiedarbība pedagoģiskajā procesā.

4. Humānā pieeja sadarbības veicināšanai pedagoģiskajā procesā

5. Pedagoģisko sadarbību veicinošie nosacījumi

6. Personības vajadzību izzināšana

7. Sadarbību veicinoša mācību vide

8. Sadarbību veicinošas metodes un formas

9. Kooperatīvā mācīšanās.

10. Interaktīvās mācību metodes (lomu spēle, diskusija, diskusiju veidi, projektu darbs, grupu darbs u.c.).

Daudzveidīgi mācīšanās stili

11. Saskarsme pedagoģiskajā procesā: pedagoģiskās saskarsmes īpatnības, struktūra

12. Saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi.

13. Verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robeţas un telpa. Sliktas klausīšanās iemesli. Nerefleksīvā un

refleksīvā klausīšanās. Aktīvās klausīšanās paľēmieni Atgriezeniskā saite sarunā. Prasme uzdot jautājumus

14. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi Lomas un pozīcijas saskarsmē. Transakcijas saskarsmē. Dzīves

57

pozīcijas un saskarsme

15. Efektīvas saskarsmes pamati: Savstarpējā mijiedarbība, grupu mijiedarbības mehānismi

16. Vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, atgriezeniskā saite.

17. Komunikācijas definīcija. Komunikācijas struktūra. Komunikācijas funkcijas. Prasme sniegt informāciju.

Komunikācijas psiholoģiskāsbarjeras. Komunikatīvo barjeru pārvarēšana Komunikācijas"sabotieri.

18. Konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana. Konfliktu veidi un konfliktu atrisināšanas vērtība.

Stratēģijas konfliktu situācijā. Starppersonu konfliktu atrisināšanas "četru soļu" metode. Dialoga specifika

konfliktrisinošajā komunikācijā

Patstāvīgs darbs: zinātniskās un metodikā literatūras padziļināta izpēte studiju kursa jautājumu padziļinātā izpētē.



1.temats. Padagoģiskās sadarbības jēdziens, izpratne par pedagoģisko sadarbību

4 lekcijas - 8 stundas

1.lekcija. Pedagoģiskās sadarbības jēdziens, būtība, struktūra

2.lekcija. Pedagoģiskās sadarbības līmeľi un modeļi

3.lekcija. Mijiedarbība pedagoģiskajā procesā.

4.lekcija. Humānā pieeja sadarbības veicināšanai pedagoģiskajā procesā

2. temats.Pedagoģisko sadarbību veicinošie nosacījumi

3 lekcijas - 6 stundas, 4 praktiskās nodarbības - 8 stundas

5. lekcija Personības vajadzību izzināšana

6. lekcija Sadarbību veicinoša mācību vide

7. lekcija Sadarbību veicinošas metodes un formas

1.praktiskā nodarbība. Kooperatīvā mācīšanās

2. praktiskā nodarbība. Interaktīvās mācību metodes (lomu spēle, diskusija, diskusiju veidi, u.c.).

3.praktiskā nodarbība. Interaktīvās mācību metodes (projektu darbs, grupu darbs u.c.).

4.praktiskā nodarbība. Daudzveidīgi mācīšanās stili.

3.temats.Saskarsme pedagoģiskajā procesā


8.lekcija Saskarsme pedagoģiskajā procesā, pedagoģiskās saskarsmes īpatnības, struktūra

9. lekcija Saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi.

5. praktiskā nodarbība. Verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robeţas un telpa.

6.praktiskā nodarbība. Sliktas klausīšanās iemesli.

7.praktiskā nodarbība. Nerefleksīvā un refleksīvā klausīšanās.

8.praktiskā nodarbība. Aktīvās klausīšanās paľēmieni Atgriezeniskā saite sarunā.

9.praktiskā nodarbība. Prasme uzdot jautājumus

10. praktiskā nodarbība. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi

11.praktiskā nodarbība. Lomas un pozīcijas saskarsmē.

12.praktiskā nodarbība. Transakcijas saskarsmē.

13.praktiskā nodarbība. Dzīves pozīcijas un saskarsme

4.temats. Efektīvas saskarsmes pamati


10. lekcija Savstarpējā mijiedarbība, grupu mijiedarbības mehānismi

11. lekcija Vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, atgriezeniskā saite. Komunikācijas definīcija.

14.praktiskā nodarbība. Komunikācijas struktūra. Komunikācijas funkcijas.

12.lekcija. Prasme sniegt informāciju. Komunikācijas psiholoģiskās barjeras.

15.praktiskā nodarbība. Komunikatīvo barjeru pārvarēšana. Komunikācijas "sabotieri."

16. praktiskā nodarbība. Konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana.

17.praktiskā nodarbība. Konfliktu veidi un konfliktu atrisināšanas vērtība.

18.praktiskā nodarbība. Stratēģijas konfliktu situācijā.

19.praktiskā nodarbība. Starppersonu konfliktu atrisināšanas "četru soļu" metode.

20.praktiskā nodarbība. Dialoga specifika konfliktrisinošajā komunikācijā


Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (20%) un 2 praktiski darbi:

1) Novadīt nodarbību, respektējot izglītojamo individuālās attīstības īpatnības un grupas attīstības dinamiku,

izmantojot sadarbību veicinošas interaktīvās mācību metodes un formas (40%)

2) Būtiskākais un nozīmīgākais studiju kursa ietvaros iegūtais savas profesionālās attīstības pilnveidē un sadarbības

prasmju pilnveidē humānas, uz demokrātijas ideāliem baltītas sadarbības veicināšanā pedagoģiskajā

58

procesā(vismaz astoľu literatūras avotu un izvērtējums par efektīvu sadarbību pedagoģiskajā procesā) (20%)


1 Berns E. (2000). Spēles, ko spēlē cilvēki: cilvēku attiecību psiholoģija. Rīga: Birojs Plus.

1. Borns, E., & Ruso, N.F. (2001). Psiholoģija : izturēšanās un tās konteksts, 3.daļa. R.:Zvaigzne

2. Dubkēvičs L. (2006). Saskarsme audzēkņiem. R.: Jumava

3. Dubkevičs, L., Ķestere, I. (2003). Saskarsme. Lietišķā etiķete. R.: Jumava.

4. Egidess A. (2007). Saskarsmes labirinti. R.: Jumava

5. Grigule, L. & Silova, I. (1998). (red.) Mācīsimies sadarbojoties. R.: Mācību grāmata.

6. Gringers, S. (1995). Geštalts – kontakta māksla. R.: Landmarks.

7. Karpova, Ā. (1989). Personības aktīvas dzīves pozīcijas veidošanas sociālpsiholoģiskie nosacījumi. R.: Zvaigzne.

8. Karpova, Ā., Plotnieks, (1984). Personība un saskarsme. R.: Zvaigzne.

9. Korneliuss, H., Feirs, Š. (1992). Uzvarēt var katrs: Kā risināt konfliktus. M.:.

10. Kupčs, J. (1997). Saskarsmes būtība. R.: Zvaigzne ABC.

11. Lapiľa, L. & Rudiľa, V. (1997). Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes.

R.: Zvaigzne ABC.

12. Milts A. (2004). Saskarsmes ētika. R.: Zvaigzna ABC.

13. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R.: Zvaigzne ABC.

14. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. R.: Zvaigzne.

15. Omārova, S. (1996). Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. R.: Poligrāfists.

16. Pīzs, A. (1995). Ķermeņa valoda. R.: Jumava.

17. Plotnieks, I. (1990). Pedagoģiskā saskarsme. .-R: Zvaigzne.

18. Pļaveniece, M., D. Škuškovnika (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem, R.: RaKA.

19. Reľģe, V. (2002).Sociālā psiholoģija. R.: Raka.

20. Reľģe V. (2004). Savstarpējo attiecību psiholoģija. - R.: Zvaigzne ABC.

21. Rubana, I. M. (2002). Mācīties darot. R.: Raka.

22. Smits, A. (2000). Paātrināta mācīšanās klasē.- R.: Pētergailis.

23. Veics V. (1998). Uzvedības kultūra saskarsmē. R.: RaKa.

24. Vorobjovs, V. (2002). Sociālā psiholoģija. Eksperimentāls mācību līdzeklis sociālajā psiholoģijā. Teorētiskie

pamati. R.: Zvaigzne

25. Кларин, М. (1995).Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии.

(Анализ зарубежного опыта). Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”.

26. Смид, Р. (1999).Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; М.: Генезисб 1999.

27. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб: Питер.

28. Введение в практическую социальную психологию. Под ред. Жукова Ю.М., Петровской Л.А., Соловьевой

О.В., 1997.

29. Майерс Д.(1998). Социальная психология C:. Питер

30. Пайнс Э., Маслач К. (2000).Практикум по социальной психологии. С.: П.

31. Реан А.А. (1999). Коломинский Я.Л. Социальная педагогическая психология. М.

32. Робер М. А. (1998). Тильман Ф. Психология индивида и группы. М.,

33. Bennett, B., Rolheiser - Bennett, C. & Stevahn, L. (1991).Cooperative learning: Where heart meets mind.

Ontario, Canada: Educational Connections.

34. Bucciarelli, D., & Pirtle, S. (2001). Partnership education in action. Brandon, VT: Foundation for Educational

Renewal.

35. Moskowitz, G.B. & Erlbaum, L (2001).Cognitive social psychology. Mahwah, NJ: The Princeton Symposium on

the Legacy and Future of Social Cognition.

36. Cohen, E. (1986). Designing group work: Strategies for heterogeneous classroom. .NY: TC Press

37. Ellinor, L., Gerard, G. (1998). Dialogue: Rediscovering the transforming power of conversation. New York, NY:

John Wiley & Sons.

38. Ellis, S. & Whalen, S. (1990). Cooperative learning: Getting started. Jefferson City, MO: Scholastic.

39. Saleebey, D. (2001) Human behavior and social environments: A Biopsychosocial approach. New York:

Columbia University Press.

40. Hyman, R. (1993). Improving discussion leadership. NY: TC Press.

41. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E. (1990). Circles of learning. Edina, MN: Interaction Book Company.

42. Kagan, S. & Kagan, M. (1998). Multiple intelligences: The complete book. San Clemente, CA: Kagan

Cooperative Learning.

43. Miller, J. (ed.) (2000). Creating learning communities: Models, resources, and new ways of thinking about

teaching and learning. Brandon. VT: Foundation for Educational Renewal.

44. Fein, S., Olson, M.J., Spencer, S.J., Zanna, M.P. (2003). Motivated social perception. Mahwah, NJ.

45. Brehm, S., Greenberg, J. Rex A. & Wright (2003). (ed). Motivational analyses of social behavior: Building on

Jack Brehm's contributions to psychology. Lawrence Erlbaum Associates: Mahwah, NJ.

46. Saari. C. (2002). The Environment: Its role in psychosocial functioning and psychotherapy. Saari. Princeton, NJ:

Princeton University Press

47. Tuomela, R. (2002) The philosophy of social practices: A collective acceptance view. Cambridge: Cambridge

59

University Press.

48. Roles. Mieg, H.A. & Erlbaum, L (2001). The social psychology of expertise: Case studies in research,

professional domains, and expert. NJ: Mahwah.

49. Daniels, H. (2001). Vygotsky and Pedagogy. London: Routledge Falmer.

50. Vygotsky L. (1978) Mind in society. The development of higher psychological processes. Cambridge: Harward

University Press.


1. Amonošvili, Š. (1988). Kā klājas bērni. R.: Zvaigzne.

2. Andersens, E.(1995). Ietērp vārdos savu pasauli.- R.: Apgāds „Garā pupa.”

3. Aktīvās mācību metodes: Skolotāja grāmata.//Skolotājs.-1999, Nr. 1, 30-39lpp.

4. Karule, L. (1993). Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.//Zinātniski metodisko rakstu krājums.- Liepāja: LPA,

1993.

5. Adler R.B., Rodman G. (2000). (7th ed.).Understanding human communication. USA: Harcourt College

Publishers, 429 p

6. Johnson, D. W. & Johnson, R. (1978). Cooperative, competitive, and individualistic learning. Journal of Research

and Development in Education, 12, 3-15

7. Johnson, D. W., Johnson, R., & Holubec, E. (1991). Cooperation in the classroom (5th ed.). Edina, MN:

Interaction Book Company

8. Joyce, B. R., Weil, M. & Calhoun, E. Models of teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn & Bacon, 2000.

9. Kagan, S. (1989). Cooperative learning: Resources for teachers. Laguna Naguel, CA: Resources for Teachers.

10. Maslo, I. (1998). Mācību metodes izglītības iestādē.// Skolotājs, Nr 5, 6



2. “Interactive Learning Environments”






Psychology and pedagogy of cooperation


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to reveals

psychological and pedagogical foundations of cooperation, models and levels of cooperation, the means of developing

effective communication, the use of diverse methods for developing cooperation skills. The course reveals the

psychological bases of cooperation, the psychology of small and big groups , the strategies to solve conflicts, as well

as the analyses of diverse scenarious of behaviour.

60

Kursa nosaukums SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES PILNVEIDE

Kursa kods Peda6011 (Peda6126 nepilna laika studijas)


Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģija

Kredītpunkti 2










Mārīte Kravale- Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, pētniece, docente





Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir analizēt pedagoga profesionālās darbības īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot personīgajai

pieredzei, kā arī izvērtēt teorijas par profesionālo identitāti un tās pilnveides iespējām ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Rezultāti:

Apguvuši studiju kursu studenti prot:

sistematizēt, analizēt, interpretēt un kritiski izvērtēt informāciju par pedagoģisko darbību un profesionālo

identitāti,

sadarboties, pieľemt lēmumus un izvērtēt savu profesionālo darbību ilgtspējības kontekstā

apzinās savas profesionālās identitātes īpatnības, prot plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, kā arī veikt

savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu

Kursa plāns:

1. Pedagoga profesija, profesionālā pilnveide un profesionālā identitāte – teorētiskais, vēsturiskais, kritiskais un

personiskais aspekts; situācija Latvijā un pasaulē

2. Pedagoga profesionālās identitātes attīstība, svarīgākie paľēmieni -pārdomas, vizualizācija, brīvā rakstīšana,

klausīšanās, vērošana, pašrefleksija; paradoksālais un globālais domāšanas veids skolotāja profesionālajā izaugsmē

3. Skolotāja garīgās izaugsmes praktikums: savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums

Kursa saturs:

Kursa struktūra: 6 lekcijas - 12 st., 10 semināri - 20 st.

1. lekcija. Pedagoga profesija. Pedagoga profesionālā pilnveide. Pedagoga profesionālās identitātes teorētiskais,

vēsturiskais un kritiskais aspekts

2.lekcija. Pedagoga personība un pedagoģiskā procesa īpatnības. Profesionālā darbība/ bezdarbība un izdegšana

3.lekcija. Veselības kultūra un ilgtspējība

4.lekcija. Kristiskās domāšanas īpatnības un profesionālās darbības izvērtējums

5.lekcija. Stratēģiskā plānošana un savas profesionālās identitātes pilnveide

6.lekcija. Skolotāja profesionālās identitātes izvērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā

1.seminārs. Profesionālās darbības ētiskums.

2.seminārs. Akadēmiskā godīguma koncepcija.2007.

http://www.agc.edu.lv/Akademiska_godiguma_koncepcija_2007.pdf

3.seminārs. Skolotāja profesijas standarts un tā salīdzinājums vēsturiskā kontekstā; salīdzinājums ar skolotāja

pienākumiem 1942.g.

4.seminārs. Tolerance pedagoģiskajā procesā

http://www.agc.edu.lv/Akademiska_godiguma_koncepcija_2007.pdf

61

5.seminārs. Profesionālā izdegšana, veidi, iemesli, sekas.

6.seminārs. Veselības kultūra un psiholoģija

7. seminārs. Kritiskā domāšana un profesionālā darbība

8.seminārs. Savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums I

9.seminārs.Savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums II

10.seminārs. Skolotāja profesionālās identitātes izvērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā


Eseja par savu profesionālo darbību- 30%

naratīvais zīmējums- 20%

līdzdalība diskusijās un semināru patstāvīgā darba uzdevumu izpilde- 50%


1. Brown, R. (2000). Social identity theory: Past achievements, current problems and future challenges. European

Journal of Social Psychology, 30, 745 – 778.

2. Eriksons E.H. (1998). Identitāte: Jaunība un krīze. Jumava.

3. Galinsky, M.D., Fast. I. (1966). “Vocational Choice as a Focus of the Identity Search.” Journal of Counseling

Psychology. 13 (1): 89-92.

4. Guerra, A.L., Braungart-Rieker, J.M. (1999). “Predicting career indecision in college students: The roles of

identity formation and parental relationship factors.” The Career Development Quarterly. 47: 255-266.

5. Holland, J.L., Daiger, D.C., Power, P.G. (1980). “Some diagnostic scales for research in decision-making and

personality: Identity, information, and barriers.” Journal of Personality and Social Psychology. 39 (6): 1191-

1200.

6. Jakovļeva, J., Pipere, A. (2006). Professional choice of vocational school and university students in Latgale.

Sociālo zinātņu vēstnesis [Messenger of Social Sciences],39-70.

7. Jakovļeva, J. (2009). Profesionālā identitāte profesijas apguves sākumposmā: sociālā psiholoģija: promocijas

darbs. Daugavpils Universitāte

8. Jordaan, J.P. (1963). “Exploratory behavior: The formation of self and occupational concepts.” In: Super, D.E.,

Starishevsky, R., Matlin, R. & Jordaan, J.P., eds. Career Development: Self-concept Theory. NY: College

Entrance Board. Pp.42-78.

9. Karjeras veidošana grūtos laikos (2010) lit.red. R.Janmane.-R.: Lietišķās informācijas dienests

10. Meeus, W. (1993). “Occupational identity development, school performance, and social support in adolescence.” Adolescence. 28 (112)(Winter): 809.

11. Pipere, A. (2000). Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach: Proceedings of II

International Conference Person. Color. Nature. Music (pp. 46-53), Daugavpils, Latvia.

12. Poe, R.E. (1991). “Developmental changes in vocational identity among college students.” Journal of College

Student Development. 32: 249-252.

13. Simon, B. (2004). Identity in Modern Society: A Social Psychological Perspective. Blackwell Publishing.

14. Smits. E.D. (1997). Nacionālā identitāte. AGB

15. Svense, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija: personības brieduma perioda attīstības akcenti un profesionālā

motivācija. R.: RaKa.

16. Vondracek, F.W. (1990). “Current status of the concept of vocational identity.” Man & Work. 3 Dec (1-2): 80-76.

17. Шнейдер, Л.Б. (2004). Профессиональная идентичность: Теория, эксперимент, тренинг: Учеб. пособие.

М.: Издательство Московского психолого-социального института; Воронеж: Издательство НПО

"МОДЭК".

Papildliteratūra:

1. Siliľš, I.(1999). Lielo patiesību meklējumi. Rīga.

2. Berry, A. (2007). Reconceptualizing teacher educator knowledge as tensions: exploring the tension between

valuing and reconstructing experience, Studying Teacher Education: A journal of selfstudy of teacher education

practices, 3(2), 117–134.

3. Bullock, S. M. (2009). Learning to think like a teacher educator: making the substantive and syntactic structures

of teaching explicit through self-study, Teachers and Teaching: theory and practice, 15(2), 291–304.

4. Harrison, J. & McKeon, F. (2008). The formal and situated learning of beginning teacher educators in England:

identifying characteristics for successful induction in the transition from workplace in schools to workplace in

higher education, European Journal of Teacher Education,31(2), 151–168.

5. Loughran, J. (2006). Developing a pedagogy of teacher education: understanding teaching and learningabout

teaching (London, Routledge).


1. Australian Journal of Teacher Education

2. “Encounter”

62

3. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education”

4. “Paths of Lerning”

5. “Organizational behavior”

6. “Teaching and Teacher Education”

7. “Journal of Vocational Behavior”


9. “Curriculum Leadership”


Development of teacher‟s professional identity


The aim of the study course is to analyse characteristics of educator‟s professional activity highlighting personal

experience and evaluating professional identity and its development in the context of sustainable development.

63

Kursa nosaukums VIZUĀLĀ KULTŪRA IZGLĪTĪBĀ

Kursa kods MākZ6015 (MākZ6032 nepilna laika studijas)

Zinātnes nozare Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare Kultūras terorija

Kredītpunkti 2









Kursa izstrādātājs

Dr.paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts


Nav

Kursa anotācija:

Kursa ietvaros paredzēts sniegt ieskatu vizuālās kultūras kā starpdisciplināras zinātnes apakšnozares izcelsmē, saturā

un metodēs, rodot jēgpilnas saiknes ar aktuālajām izglītības teorijām un praksēm. Kursa mērķis ir analizēt mediju

teorijas izcelsmi, mediju ziľojumu nozīmi, mediju attīstības un izplatības saiknes ar zinātnes attīstību, politiku un

patērnieciskumu. Aplūkojot vizuālās kultūras saturu kā ikdienas dzīves un mācību procesa neatraujamu sastāvdaļu,

kurss raksturo un palīdz izprast izglītības un aktuālās kultūras parādību mijiedarbību.

Rezultāti:

Apguvuši studiju kursu studenti:

1. demonstrē padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par vizuālās kultūras vēsturisko attīstību un tās

saturu izglītībā,

2. kritiski izprot un pauţ personīgu attieksmi par parādībām vizuālajā kultūrā, apzinoties to izcelsmes un

izvērtēšanas daţādību,

3. spēj pielietot teorētiskās zināšanas un savu pieredzi par vizuālo kultūru, radot jaunas idejas un pieejas plānojot un

izvērtējot mācību procesu

4. prot autonomi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, padziļinot savu izpratni par vizuālo kultūru izglītībā.

Kursa plāns:

1. Skatīšanās pieejas: Attēli, spēki un politika,

2. Skatītājs kā nozīmes radītājs,

3. Reproducēšana un vizuālās tehnoloģijas,

4. Masu mediji un sabiedriskā telpa,

5. Patērnieciskuma kultūra un iekāres radīšana,

6. Postmodernais un populārā kultūra,

7. Zinātniskais konteksts vizuālajā kultūrā,

8. Vizuālās kultūras globalizācija.

64

Kursa saturs:

6 leksijas – 12 stundas; 10 lekcijas – 20 stundas

1. tēma. Skatīšanās pieejas: attēli, spēki un politika


1. lekcija. Reprezentācija. Fotogrāfiskās patiesības mīts. Attēli un ideoloģijas. Ikoniskie attēli.

1. praktiskā nodarbība. Kā izprast attēla nozīmi un vērtību izglītībā?

2. tēma. Skatītājs kā nozīmes radītājs


2. lekcija. Attēla producenta iecerētā nozīme. Estētika un gaume. Attēlu ziľojuma kodēšana un atšifrēšana.

Psihoanalīzes loma attēlu ziľojumu izpratnē vēsturiski un mūsdienās. Skatiena diskurss.

2. praktiskā nodarbība. Interpretējot attēlus kā ideoloģijas nesošus priekšmetus.

3. tēma. Reproducēšana un vizuālās tehnoloģijas


3. lekcija. Reālisms un perspektīvas vēsture. Reālisms un vizuālās tehnoloģijas. Attēlu reproducēšana. Digitālie attēli.

3. praktiskā nodarbība. Reproducētie attēli, virtuālās vides un interaktīvie attēli kultūrā un izglītībā.

4. tēma. Masu mediji un sabiedriskā telpa


4. lekcija. Masu mediju kritika. Masu mediji un demokrātija. Televīzijas ziľojumu saturs un sponsorējums. Jaunie

mediji.

4. praktiskā nodarbība. Mediji, sabiedriskā telpa un izglītības konteksts.

5. tēma. Patērnieciskuma kultūra un iekāres radīšana


5. lekcija. Patērnieciskuma kultūra, fetišs un globālā sabiedrība. Vēršanās pie patērētāja. Attēli un teksti. Zīmols.

5. praktiskā nodarbība. Reklāma un zīmoli kā aktuālās kultūras un izglītības saturs.

6. tēma. Postmodernais un populārā kultūra


6. lekcija. Modernisms un postmodernisms vizuālajā kultūrā. Institucionālā kritika. Postmodernais patērnieks.

6. praktiskā nodarbība. Populāra kultūra: parodija, refleksija, patērnieciskums un izglītība.

7. tēma. Zinātniskais konteksts vizuālajā kultūrā


7. praktiskā nodarbība.Attēli kā pierādījumi. Zinātniskais pētījums kā kultūras sastāvdaļa: politika un jurisprudence.

Ģenētika un virtuālie ķermeľi. Populārā zinātne.

8. praktiskā nodarbība. Redzamais un patiesība izglītībā

8. tēma. Vizuālās kultūras globalizācija


9. praktiskā nodarbība. Kultūras imperiālisma kritika. Kultūrvērtību plūsma no lokālā uz globālo. Trešo pasaules

valstu tirgus. Internets: globālais ciemats un starptautiskais tirgus. Privātā un publiskā telpa digitālajā

kultūrā: privātais un cenzūra.

10. praktiskā nodarbība. Vizuālās kultūras lomā nākotnes izglītībā.


Diferencēta ieskaite


1. Apostolos-Cappadona, D. (ed) 1995. Art, Creativity, and the Sacred: An anthology in religion and art. NY:

Continuum.

2. Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs.

3. Burjo, N. (2001). Attiecību estētika. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs.

4. Freedman, K. (2003) Teaching Visual Culture: Curriculum, Aesthetics and the Social Life of Art. NY: Columbia

University, Teachers College Press.

5. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R.: Zvaigzne ABC.

6. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke

University Press.

65

7. Grosenic, U. Riemschneider, B. (ed) (2005) Art Now. Coologne, Germany: Taschen.

8. Levinson, P. (2001) The Soft Edge: A Natural History and Future of the Information Revolution. NY: Routledge.

9. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R.: Izdevniecība AGB.

10. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R.: Izdevniecība AGB.

11. Rolāns, B (2006). Camera lucida. Piezīme par fotografiju. R.: Laikmetīgās mākslas centrs.

12. Rush, M. (2005) New Media in Art. London: Thames & Hudson Ltd.

13. Sturken, M., Cartwright, L. (2004) Practices of looking an introduction to visual culture. Oxford: Oxford

University Press.

14. Velšs, V. (2005). Estētikas robežceļi. R.: Laikmetīgās mākslas centrs.

15. Weintraub, L. (2003) Making Contemporary Art: How Today Artists Think and Work. London: Thames &

Hudson.

16. Zontāga, S. (2008). Par fotogrāfiju. R.: Laikmetīgās mākslas centrs.

17. Liotārs, F. (2008). R.: Laikmetīgās mākslas centrs.

18. Manovičs, L. (2006). Jauno mediju valoda. R.: Jauno mediju kultūras centrs RIXC.

Papildliteratūra:

1. Arthur Efland (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education (Postmodern art

education: An approach to curriculum).

2. Brent Wilson (2003) Of diagrams and rhizomes: visual culture, contemporary art, and the impossibility of

mapping the content of art education. (Studies in Art Education, 44(3), pp.214-229).

3. F. Graeme Chalmers (2002) Celebrating Pluralism six years later: Visual transculture/s, education, and critical

multiculturalism (Studies in Art Education, 43(4), pp.293-306).

4. Kevin Tavin (2003) Wrestling with angels, searching for ghosts: toward a critical pedagogy of visual culture.

(Studies in Art Education, 44(3), pp.197-213).

5. Paul Duncum (2002) Visual culture art education: Why, what and how (Journal of Art and Design Education,

21(2) [JADE veblapa]).

6. Smith, P (2003). Visual culture studies versus art education. Arts Education Policy Review, 104(4),pp. 3-8

7. Barett T. (1990). Criticizing Photographs: an introduction to understanding images. California. Mayfield

Pubishing Company

8. Cannon D. B. (2001). Photography as Icons: Towards a Theory of Iconicity of Still Images in Photojournalism.

Unpublished dissertation. Regent University

9. Cather J. W. (1992). The Photojournalism of the Vjetnamese Conflict as Religious Art. Unpublished dissertation.

Graduate Theological Uninion.

10. Dunleavy D. J. (2004). “I the Age of the Instant: The Influence of digital camera on the Photojournalistic routines

of productivity, empowerment and social interaction between subject and photographer”. Unpublished

dissertation. University of Oregon.

11. Flamiano D. (2000). “Larger Than Life: Collective Memory and Gender in Life magazines Photographic Essay,

Photographic Pin-up, and Commemorative Photojournalism”. Unpubl. dissert. Univ. of North Carolina.

12. Gosen J. D. (2000). “Digitally Altered News Photographs: How Much Manipulation Will the Public Tolerate

Before Credibility is Lost”. Unpublished Dissertation. University of Nevada.

13. Hatami A. (2004). Andreas Gurskys Photography: Envisioning the 21st Century‟s Capitalist World. Unpublished

dissertation. University of South Carolina.

14. Lury C. (1998). Prosthetic Culture: Photography, memory and identity. London: Routledge.

15. Newton, H. J. (2001). The burden of visual truth: The role of photojournalism in mediating reality. London:

Lawrence Erlbaum Associates.

16. Pentecost D. (2002). War Photojournalism and Audiences: Making Meaning from Tragic Moments. Unpublished

dissertation. Simon Fraser University.

17. Sonesson G. (1989). Semiotics of Photography: on tracing the index. Lund University.

18. Sonesson G. (1989). Visual signs in the age of digital reproduction. Ensayos Semióticos, Dominios, modelos y

miradas desde el cruce de la naturaleza y la cultura. Proceedings of the 6th International Congress of the IASS,

Guadalajara, Mexico, July 13 to 19, Gimate Welsh, Adrián, (ed.), 1073-1084. México: Pourrua.

19. Sonesson G. 2000. Post-photography and beyond: From mechanical reproduction to digital production. Lund

Univ.

20. Walker P. J. (1997). Documentary Photography in the Postmodern Era. Unpublished dissertation. NYU.

21. Wells L. (ed) (2004). Photography: a critical introduction. London & NY: Routledge.

1. Weski T. (2000). No Scrawling, Scratching, and Scribbling on the Plate in How You Look At It. pp.19 – 37. NY:

DAP


1. Ţurnāls “Studija”, www.studija.lv

2. Ţurnāls “Rīgas Laiks”

3. www.satori.lv

4. www.rixc.lv

http://www.studija.lv/

http://www.satori.lv/

http://www.rixc.lv/

66




Visual culture in education


The aim of the course is to provide insight into the visual culture as an interdisciplinary science sub-brancha, its

origins, content and methods, finding a meaningful relationship with contemporary theories and practices of education.

In the context of the course analysed - media theory, media development, media and science relations to politics and

consumerism. Looking at the content of the visual culture as a part of the daily life and the learning process, the course

describes and helps to understand the interaction of the current educational and cultural phenomenon.

67

Kursa nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKO ATZIĽU

APROBĀCIJA

Kursa kods Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” Peda6146 Specializācija „Izglītības darba vadība” Peda6012 nepilna laika studijas

Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” Peda6127 nepilna laika studijas

Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” Peda6149 nepilna laika studijas



Kredītpunkti 3



stundu skaits



darbu stundu skaits



Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 18 stundas

Specializācija „Izglītības darba vadība” - 9 stundas (nepilna laika studijas)

Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas)

Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas)

Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 30 stundas

Specializācija „Izglītības darba vadība” – 9 stundas (nepilna laika studijas)

Specializācija „Pamatskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas)

Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija” – 9 stundas (nepilna laika studijas)


Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība”


Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra


Specializācija „Izglītības darba vadība”

Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra


Specializācija „Pedagoģijas teorija un vēsture”



Specializācija „Pamatskolas pedagoģija”

Dr.paed., doc. Lolita Jonāne, DMF

Dr.paed., prof. Elfrīfa Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra


Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”

Mag.paed., pētn. Elga Drelinga, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts


Specializācija „Mūzikas pedagoģija”

Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš, MMF Kora diriģēšanas katedra

Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriģēšanas katedra

Specializācija „Mākslas pedagoģija”

Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova, MMF Mākslu katedra

Mg.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra

Specializācija „Informātika un e-studijas”

Dr.paed., asoc.prof. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra

Specializācija „Profesionālā pedagoģija”


Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas katedra

Specializācija „Reliģijas izglītība”





Nav

68

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursā tiek

apskatīta vienas studentu izvēlētās pedagoģijas apakšnozares – „Vides un ilgtspējīga izglītība”, „Izglītības darba

vadība”, „Pedagoģijas teorija un vēsture”, „Pamatskolas pedagoģija”, „Ģimenes un pirmsskolas pedagoģija”,

„Mūzikas pedagoģija”, „Mākslas pedagoģija”, „Informātika un e-studijas”, „Profesionālā pedagoģija”, „Reliģijas

izglītība” – teorētisko atziľu aprobācija izglītības praksē.

Rezultāti:


Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās teorētiskās zināšanas izvēlētās pedagoģijas

apakšnozares kontekstā un spēs formulēt savu personīgo pozīciju un kritisku izpratni pielietojot tās praksē;

Demonstrēs prasmi saskatīt sakarības starp izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko un normatīvo pamatu un

to pielietošanu izglītības problēmu risināšanā multikulturālā vidē, izvirzot pedagoģiskās darbības mērķus, plānojot

un īstenojot to sasniegšanu;

Demonstrēs pielāgošanos jaunām situācijām, atvērtību pārmaiľām un gatavību darboties iepriekš neparedzētos un

mainīgos apstākļos izvēlētās apakšnozares kontekstā;

Apzinās savu profesionālo identitāti, pratīs patstāvīgi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, un veikt savas

profesionālās darbības pašizvērtēšanu;

Demonstrēs kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni izvēlētās

pedagoģijas apakšnozares jomā un vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā

Kursa plāns:

1. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē

2. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

3. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie paľēmieni,

risinājumu īpatnības

4. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos

5. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē

Kursa saturs:


1.tēma. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā

Latvijā un pasaulē


1.lekcija. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas formālajā un neformālajā izglītībā raksturojums

1.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums formālajā un neformālajā izglītības vidē pasaulē.

2.praktiskā nodarbība. Veiksmīgie ieviešanas piemēri formālajā un neformālajā izglītības vidē pasaulē.

3.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums Latvijas formālajā un neformālajā izglītības vidē.

4.praktiskā nodarbība. Veiksmīgie ieviešanas piemēri Latvijas formālajā un neformālajā izglītības vidē.

5.praktiskā nodarbība. Situācijas formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē izvērtējums un analīze.

2.tēma. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas


2.lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: mācību procesa organizācija un teorētiskais pamats.

3. lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: Vispārējās likumības.

6.praktiskā nodarbība. Formālais un neformālais mācību process.

7.praktiskā nodarbība. Mācību satura plānošana: mērķi, metodes, līdzekļi, organizatoriskās formas rezultāti.

8.praktiskā nodarbība. Diskusija mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas izglītības apakšnozares kontekstā.

3.tēma. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie

paľēmieni, risinājumu īpatnības


4.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes I

5.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes I

9.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares metodoloģiskais pamats: stratēģijas, mācību procesa organizācija un

metodes.

10.praktiskā nodarbība. Formālais un neformālais mācību process: stratēģijas, metodes, metodiskie paľēmieni.

4.tēma. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos


6.lekcija. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos I

69

7.lekcija. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos II

11.praktiskā nodarbība. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos I

12. praktiskā nodarbība. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos II

5. tēma. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē


8.lekcija. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē I

9.lekcija. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē II

13. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē I

14. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē II

15. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē III


Leksiju tēmas:

1. 20. un 21. gadsimta skolas salīdzinājums: kopējais un atšķirīgais.

2. 21. gadsimta prasmes, zināšanas un attieksmes un inovatīvas skolas koncepts.

3. Izglītības darba vadības galvenie darbības veidi,

4. Izglītības darba vadības galvenās nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie paľēmieni, risinājumu

īpatnības

5. Izglītības darba vadības zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes

virzība.

6. Izglītības darba vadītāja profesionālās darbības motivācija.

7. Profesionālās motivācijas teorijas. Vajadzību hierarhijas teorija (A.Maslou). Līdzvērtīguma teorija (Adamss).

Gaidu teorija (Vrums).

8. Profesionālās motivācijas teorijas. Pastiprinājuma teorija (Skinners). Mērķu izvirzīšanas teorija (Loks&Letams).

Pašregulācijas teorija. Darba raksturojuma teorija (Hekmans & Oldheims).

9. Darbinieku profesionālās motivācijas paaugstināšanas tipiskākie paľēmieni.

Semināru un praktisko darbu tēmas:

1. Vadītāja personības integratīvās īpašības: kognitīvie, emocionālie un darbības raksturojumi.

2. Psiholoģiskais portrets.

3. Voluntārisma izpausmes.

4. Vadīšanas prasmes, to raksturojums.

5. Vadītājs facilitators, ingibitors.

6. Konformisma loma cilvēku uzvedībā.

7. Sabiedrības psiholoģiskā ietekme uz cilvēku.

8. Dzīves pozīciju, nostādľu veidošanās.

9. Līderība. Līderi un vadītāji, to raksturojums.

10. Vadītāja un līdera būtiskākās atšķirības.

11. Līderu svarīgākās īpašības, kas uzlabo vadošo efektivitāti.

12. Līderības attīstības stadijas.

13. Vadītāja darbības stili, to raksturojums un analīze.

14. Personāla atlase komandas darbam.

15. Lēmumu pieľemšana komandā.


Diferencētā ieskaite

Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%,

patstāvīgo darbu izpilde 60%.



1. Baka, A., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams.

2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing

Company.



5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke

University Press.


7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. D: Saule.

8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 279 lpp.

9. Johnsen, B. H.. and Skjorten, M.D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag.

10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn &

70

Bacon.





15. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem, R:





20. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa,



22. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. – СПб: Лань.


24. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. – М: РИПОЛ КЛАССИК.

25. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа.



1. AIIA (b.d.) Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65

2. Avotiľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne.




Zvaigzne ABC, 2000.

6. Brizga J. (2006) Zaļā iepirkuma rokasgrāmata. Rīga: Zaļā brīvība.

7. Brizga, J. (2008) Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. Rīga:PDF

8. BVS (b.d.) Bērnu vides skola www.bvs.parks.lv

9. Ceļvedis skolēniem. Tu kontrolē klimata pārmaiņas.


10. Danilāne, L., Ļubkina, V. (2009) Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociālie aspekti. Rēzekne



12. Freimane, J., Iesmiľa J. , Veģere J. (2007) Vides mācība maziem bērniem. Mācību materiāls dabas zinības

pirmsskolai. R: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.


14. Global Footprint Network (2006) Living Planet Report http://www.footprintnetwork.org un

http://www.footprintnetwork.org/overshoot/ ISBN: 2-88085-272-2

15. GLOBE (b.d.) Dabas vērotāji Skaties 21.gadsimtā! http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf


17. Grabovska, R.; Vereba, D. (2010) Desmitgade Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: situācijas raksturojums Latvijas

izglītībā krajumā Grabovska, R., Belousa I. Red. (2010) Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā.

Daugavpils: AIIA, 7.-19.lpp.

18. Grinberga M., Rīdūze L., Veģere I. (2004) Cilvēks vidē. Mācību palīglīdzeklis vides izglītībā. Rīga: ZAAO, Zaļais

Punkts.

19. Grīnberga, M. Ridūze, L. (2006) Rokasgrāmata vides izglītībā. Mācību līdzeklis skolotājiem vides izglītībā. Rīga:

Zaļa josta.

20. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R:

Zvaigzne

21. Hurnings, Ē., Lundbergs, P., Skūglunds, G., Ostrems, U. (red.) (2000) EcoLogic Vides izglītība. Metodes un

piemēri. Danaburgas grafiska tipogrāfija: Keep Sweden Tidy Foundation

22. INSPIRE (b.d.) INSPIRE projekta materiāli http://www.inspire-project.eu/documents/index.html:

23. ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa http://www.ise-lv.eu

24. Kalniľa, D. (2007) Iepako, izpako un tālāk? mācību līdzekļu komplekts skolotājiem un skolēniem. Rīga: RaKa,

Latvijas Zaļais punkts.

25. Kļaviľš, M., Andrušaitis, A. Red. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

26. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.




Gandrs


31. Maslo E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide. Rīga: RaKa,

http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65

http://www.bvs.parks.lv/


http://www.footprintnetwork.org/

http://www.footprintnetwork.org/overshoot/

http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf

http://www.inspire-project.eu/documents/index.html


71

32. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa

33. Mērfijs, G. (2008) Globālā sasilšana. Ko vari darīt Tu? Rīga: Zvaigzne ABC

34. Nīmante, D. (2008) Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC






40. REC (2003) Ekokomandas ilgtspējīgai attīstībai – Rokasgrāmatas ekokomandu vadītājam un dalībniekam. Rīga:

REC



42. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Friedrich-Stiftung.

43. Skolotāja rokasgrāmata (2003) Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. Rīga: Skolotāju

izglītības centrs.

44. Šiļľeva L.,Eglīte E. (2001) Kas ir problēmbalstīta izglītība. Rīga






49. UNESCO Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei. http://www.unesco.org/education/tlsf


51. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB

52. VARAM (b.d.) Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/

53. Vilciľa V., Cudečkis V., Grīnbergs P. Cilvēks – atkritumi – vide. Latvijas Zaļā Josta, BIG


54. WWF (n.d.) Ekoloģiskās pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html);

55. WWF (n.d.) Oglekļa pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/klimats/)

56. Zaļais punkts (b.d.) http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf

57. ZB (n.d.) Zaļais ceļvedis http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php

58. Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC.


1. Baumanis, Aldis (2000). Svarīgākie virzieni skolas direktora kvalifikācijas paaugstināšanā.

No: Latvijas izglītības vadītāju forums ’99: inovācijas un reformas Latvijas izglītībā. Rīga: Vārti, 72.-75.

2. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. –

R.: Zvaigzne ABC, 2000.

3. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoģija. R.: 2003.

4. Garleja, R. (2005). Izglītības produkta mārketings. No: Ekonomika IV, Latvijas Universitātes raksti, 689. sējums.

Rīga: Latvijas Universitāte, 94.-104.

5. Klauss, A. (2002). Zinības vadītājiem. Rīga: Preses nams, 560.

6. Ļihačova, I. (2003). Kvalitatīvas skolas attīstība: Rīgas 96. vidusskolas pieredze. Rīga: RaKa

7. Lisabonas stratēģijas īstenošana: Kopsavilkuma ziľojums Eiropadomei (2006.gada 23.,24.marts) //

www.eesc.europa.eu/lisbon_strategy

8. Šmite, Anita. (2004a) Izglītības iestādes vadība. 1. daļa. Pedagogs. Organizācija.

Pārmainas. Rīga: RaKa

9. Šmite, A. (2004b). Izglītības iestādes vadība. 2. daļa. Misija. Funkcijas.

Koncepcija. Plānošana. Rīga: RaKa.

10. Šmite, A. (2004c). Izglītības iestādes vadība. 3. daļa. Pedagoģiskā padome. Metodiskais darbs. Pieredze. Rīga:

RaKa.

11. Šmite, A. (2006a). Izglītības iestādes vadība. 4. daļa. Vadītājs izglītības sistēmā. Rīga: RaKa.

12. Šmite, A. (2006b). Izglītības iestādes vadība. 5. daļa. Komanda. Menedţments. Rīga: RaKa.

13. Upenieks, A. (2002). Izglītības iestādes vadītājam nepieciešamās zināšanas, prasmes un

vēlamās personiskās īpašības. No: Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie

raksti. 655. sējums. Zinātniskais redaktors prof. J. Kastiľš. Rīga: Latvijas Universitāte.

14. Upenieks, A. (2004). Izglītības iestādes vadītājs pārmaiľu procesā. No: Izglītības vadība:

LU raksti. 675. sējums. Galvenais redaktors prof. A. Kangro. Rīga: Latvijas Universitāte.

15. Vilāne, Kivriľa, France u.c.(2004). Skolu darbības kvalitātes vērtēšanas metodika. Rīga: Izglītības un zinātnes

ministrija.


PEDAGOĢIJAS TEORIJA UN VĒSTURE

1. “American Journal of Education”



http://www.unesco.org/education/tlsf

http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/


http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html

http://www.pdf.lv/klimats/

http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf

http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php

http://www.eesc.europa.eu/lisbon_strategy

72


3. “Comparative Education”

4. “Education (UK)”

5. “Education Digest”

6. “Education Journal”

7. “Education Review”

8. “Education USA”

9. “Education Week”


11. “Educational Review”


13. “European Education”

14. “European Journal of Education”

15. “Independent School”

16. “Instructor”

17. “International Review of Education”

18. “Issues in Education”

19. “Journal of Education for Teaching”

20. “Journal of Education”


22. “London Review of Education”



25. “Teacher Magazine”


27. “Theory into Practice”


IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA

1. “American School Board Journal”



4. “International Studies in Educational Administration”

5. “Journal of Educational Policy”

6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning”

7. “Pro Principal”


9. “School Leadership and Management”

SPEDIĀLĀ PEDAGOĢIJA

1. “British Journal of Learning Disabilities”

2. “Exceptional Children”

3. “Exceptionality”

4. “International Journal of Disability, Development and Education”

5. “International Journal of Inclusive Education”

6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability”

7. “Journal of Intellectual Disability Research”

8. “Journal of Learning Disabilities”

9. “Journal of Special Education”

10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal”

11. “Learning Disability Practice”

12. “Learning Disability Quarterly”

13. “Remedial and Special Education”

14. “Teaching Exceptional Children”

SOCIĀLĀ PEDAGOĢIJA

1. “Journal of Positive Behavior Interventions”


3. “Preventing School Failure”


5. “Sex Education”


PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĢIJA



3. “Child Welfare”

73

4. “Children Today”

5. “Early Childhood Education Journal”

6. “Education and Treatment of Children”

7. “Elementary School Journal”

8. “Family Relations”

9. “International Journal of Children‟s Spirituality”

10. “International Journal of Early Years Education”

11. “Journal of Child and Family Studies”


13. “Teaching PreK-8”


VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA










6. Journal of Education for Sustainable Development URL: http://intl-jsd.sagepub.com

7. Journal of Environmental Education ISSN: 0095-8964 http://www.tandf.co.uk/journals/vjee


CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa

http://www.ise-lv.eu


MŪZIKAS PEDAGOĢIJA

1. “Journal of Research in Music Education”

2. “Music Educators Journal”

3. “Teaching Music”

VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA

1. “Creativity Research Journal”

2. Vizuālo mākslu ţurnāls “Studija”

3. “Māksla+”

4. “Educational Media International”

5. “Educational Philosophy and Theory”

INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA

1. “British Journal of Educational Technology”

2. “Computer Assisted Language Learning”

3. “Computer Science Education”

4. “Education Media International”

5. “Information Technology for Development”

6. “Journal of Computer Assisted Learning”

7. “Journal of Research on Technology in Education”

8. “Multimedia Schools”

9. “Online Classroom”


11. “Technology and Learning”




Approbation of theoretical ideas of the chosen pedagogical sub-branch


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to explore the approbation

of theoretical ideas of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education

Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental Education in Elementary School”, “Pre-school

and Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of

Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”.





http://intl-jsd.sagepub.com/

http://www.tandf.co.uk/journals/vjee



74

3.PIELIKUMS

Maģistra studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla

zinātniskā un radošā darbība 2009.-2011.gads

1.2.1. Zinātniskās publikācijas (par 2009., 2010., 2011. gadu)

1.2.1.1. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (Thomson Reuters Web of Science)

Davidova J. & Kokina I. (2011) Latvian teachers‟ view about gender differences in intellectual giftedness

development. SOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION. Proceedings of the International Scientifical

Conference. Volume II: School Pedagogy; Lifelong Learning; Overviews, Rēzekne, 2011. pp.91-105. ISSN

1691-5887, Thomson Reuters Web of Knowledge, ISI Conference Proceedings.

1.2.1.2. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (SCOPUS)

Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. International Journal of

Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian

Education Index, e-psyche, Environmental Abstracts, LexisNexis Environmental).

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2010). Teachers as researchers: Bringing teachers‟ voice to the educational

landscape. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 51-65 (ISSN 1691-4147). DOI:

10.2478/v10099-009-0046-x.

Pipere, A., Grabovska, R., & Jonane, L. (2010). Inspiring teachers for energy education: Illustrative case study in

Latvian context. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 37-50. (Datu bāzēs SCOPUS,

CABI).

1.2.1.3. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos ERIC

Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. International Journal of

Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian

Education Index, e-psyche, Environmental Abstracts, LexisNexis Environmental).

1.2.1.5. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (EBSCO)

Pipere, A., & Jakovļeva, J. (2011). Professional identity of first-year university students from Latvia and UK.

International Business: Innovation, Psychology, Economics, vol. 2, 1(2), 52-70.

Guseva, S., Dombrovskis, V., & Kokina, I. (2010) Identification of professions: psychological peculiarities of

acquiring a professional identity of teachers. Problems of Education in the 21st Century, 10 (10), 30-37.

2009. ISSN 1822-7864, EBSCO, Copernicus Index.

1.2.1.6. Zinātniskās publikācijas citos starptautiskajos izdevumos

Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: Elementary School

Teachers‟ Understanding. In C. Prachalias (ed.), Proceedings of the 7th

International Conference on

Education, 2. Samos Island: National and Kapodistrian University of Athens, pp. 438-446 [ISBN: 978-960-

466-080-3].

Belousa, I., Grants, J., Kravalis, I., Zidens, J. (2011). Dual Career in Latvia Higher Education. In M. Banhidi (ed.),

Rekreologia. Leisure. Science: Dual Career Training and Education, 1. Gyor: WH AF. pp. 21-26.

Zariľa, S., Belousa, I. (2011). Environment for meaningful development of reading literacy in pre-school. In

A.Skrinda (ed.), Discourse and Communication for Sustainable Development, 1 (1). Daugavpils: Daugavpils

University Academic Press „Saule” [ISBN 978-9984-14-487-0].

Bolgzda, I., Olehnovica, E.(2011) The relation between the doctoral students’ research freedom and institutional

responsibility in Latvia: the definition of innovation in research. “EUA-CDE-news”, Brisele, EUA-CDE.

Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011). Компетенции докторантов в использовании интернет-ресурсов в

исследовательской деятельности в среде сетевого общества. Starptautiskās zinātniskās konferences

„Сетевое общество-сетевая экономика в центральной и восточной Европе” rakstu krājums, 2. daļa,

2011. g. 16.-18. maijs, John Paul II Catholic University of Lublin, Nalenčova, Polija, 182.-188. lpp. [ISBN

978 – 83-7702-221-4]

Davidova, J., Znutiľš, E. (2011)Practically oriented approach to writing a professional master's thesis in the field of

music pedagogy. S. Vaitekunas & A. Rauckiene (Ed.) Spring University: Changing education in a changing

society. Vol.1. Klaipeda: Klaipeda University, 150-160.

Drelinga, E., Iliško, Dz., & Krastiľa, E. (2011). Primary school learners‟ research activities within the project week.

In Proceedings of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education: BBCC

Mission: BBCC Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable

Development, 18-21 May 2011 (pp. 150-162). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN

978-609-430-077-6]

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher‟s engagement with the research: A case study. In Proceedings

of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education: BBCC Mission: BBCC

Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development, 18-

21 May 2011 (pp. 163-170). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-077-6]

2010.gads

Belousa, I., Uzulina, S. (2010). Emotional Aspect of Teachers‟ Professional Mastery in Latvia: Theoretical and

75

Historical Reflections. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable Development, 1 (2).

Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 82-94 [ISBN 978-9984-14-487-0].

Belousa, I., Stakle, A. (2010). Intercultural and Media Literacy: Global Tendencies in Metacontent of Teacher

Education in Latvia. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable Development. Volume

1, Issue 1. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. 109-132. ISBN 978-9984-14-

487-0

Davidova, J. & Gončarova, O. (2010) Changes in the contemporary piano playing process. T. Selke, G. Lock & M.

Moistlik (Eds) Evaluation, Reflectivity and teaching methodologies in the framework of multi-cultural

understanding. Tallinn: Tallinn University Institute of Fine Arts, 16-27. ISBN 978-9949-463-00-8

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). Advancing children‟s citizenship skills in the communities of inquiry in

the primary schools of Latvia. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova /

Dimensions of Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 259-270). Bratislava, Slovakia:

KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3).

Kravale - Pauliľa,M., Kokina, I.(2010) The integration of formal and non-formal education in the context of

sustainable development: views of Latvian educators. Discourse and Communication for Sustainable

Education, In A.Skrinda (Ed.) Institute of sustainable education, Daugavpils University, Latvia, Volume

1/ISSUE I-2010, 66-78. [ISBN 978-9984-14-487-0]

Pipere, A., Reunamo, J., & Jones, M. (2010). Perceptions of research in Education for Sustainable Development: An

international perspective. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(2), 5-24.

Stakle, A. (2010). The Role of Media Literacy in Creating Sustainable Teacher Education. 8th

International

JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, May 17-19, collection of articles.

Daugavpils: Daugavpils University.

Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga E.(2010) Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic Science

and Technologies in Integrated Learning at Primary School./ 69.-80.lpp./raksts krājumā

Childrens‟Mathematical Education MOTIVATION VIA NATURAL DIFFERENTIATION IN

MATHEMATICS Boţena Maj, Ewa Swoboda, Konstantinos Tatsis red. Poland, Wydawnictwo

Uniwersytetu Rzeszownictwo [ISBN: 978-83-7338-561-0]

Zariľa , S. , Belousa. (2010) . I . Reading acquisition among 5 – 6 –year – old children in the programme of

compulsory preparation for school. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable

Development, 1 (1). Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp. wwww [ISBN 978-

9984-14-487-0].

2009.gads Davidova, J. & Kokina, I. (2009a) Music teacher‟s innovative activity in contemporary conditions: Latvian music

teachers‟ view. The Changing Face of Music Education: Music and Environment. Tallinn: Tallinn

University, 58-67. ISBN 978-9985-58-632-7

Davidova, J. & Kokina I. (2009b).Latvia‟s Teacher‟s Innovative Activity in Contemporary Conditions. Innovations

and Technologies.Nature sciences, Engineeringand Technologies, Humanities and social sciences, Economy

and Business, Education, 1(2), 21-36. ISSN 1691-4937.

Dombrovskis, V., Guseva, S., & Ilisko, D. (2009). Sport as a Socialization Institute for Latvian Students. Long

Abstracts of the 12th

ISSP World Congress of Sport Psychology “Meeting New Challenges and Bridging

Cultural Gaps in Sport and Exercise Psychology”. 17 – 21 June, 2009, Marrakesh (Morocco). (CD).

Guseva, S., Dombrovskis, V., & Kokina, I. (2009). Identification of professions: psychological peculiarities of

acquiring a professional identity of teachers. Problems of Education in the 21st Century, 10 (10), 30-37.

ISSN 1822-7864

Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Implementing the United Nations Decade on Education for Sustainable

Development in Latvian higher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11 (1), 18-30.

ISSN 1691-4147

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Doing research with children: the experience in primary schools in

Latvia. In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada:

University of Granada, 169-187.[ISBN: 978-84-338-4907-6].

Iliško, Dz. (2009). Challenges of multicultural education in Latvia. Proceedings of International Conference

“Citizenship-Multiculturalism–Cosmopolitanism” Nicosia: University of Cyprus, Vol.1, 487-502 [ISBN

978-9963-9442-1-7].

Jonāne L. (2009) Didactical fractal as a conceptual model for sustainable science teachers‟ education // Proceedings

of 7th

International JTEFS/BBCC Conference Sustainable Development. Culture. Education. p. 62.-74.

Institute of Sustainable Education Daugavpils University. ISBN 978-9984-14-438-2.

Jonāne L., Salītis A. (2009). Non-formal energy education in the context of sustainability: perspective of Latvian

educators // Journal of Teacher Education For Sustainability. Volume 11,no1, p.65-74, Institute of

Sustainable Education Daugavpils University. ISSN 1691 – 4147.

http://versita.metapress.com/content/2014864460nr5h5p/

Макаревич, В. (2009) Личностные корреляты толерантности. (Personality correlates of tolerance). .Tolerance

and Intolerance in the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical

http://versita.metapress.com/content/2014864460nr5h5p/

76

Conference Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2009. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 387-395.

Макаревич, В. (2009) Особенности коммуникативной культуры пользователей латвийского Интернета. E-

gospodarka, E-społeczeństwo w Europie Środkowej I Wschodniej. Pod redakcją Sławomira Partyckiego.

Lublin. Widawnictwo KUL. 149-153.

1.2.1.7. Zinātniskās publikācijas Latvijas izdevumos

Bolgzda, I.,Oļehnoviča, E. (2011) Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko kompetenču pilnveidē.

Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.

Davidova, J. & Savicka, G. (2011) The Model for the Acquisition of Scales and Arpeggio to Develop Pupils‟

Technical Skills during the Piano Teaching/Learning Process. A.Šļahova (Ed.) Arts for Sustainable

Development: Scientific articles of 7th International Conference “Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils:

DU Akadēmiskais apgāds “Saule”.

Davidova, J. & Savicka, G. (2011) Audzēkľu tehnisko iemaľu attīstība klavierspēles mācību procesā: Pašreizējās

situācijas analīze. J. Davidova (Ed.) Problems in Music Pedagogy: Proceedings of the 7th International

Scientific Conference. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”,

Grabovska, R. (2011). Mācību process ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai: gadījuma izpēte Latvijas kontekstā.

Daugavpils Universitātes 53. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2011.g. 13.-15. aprīlis.

Daugavpils.

Krastiľa, E., & Drelinga, E.(2011). Evaluation of primary school pupil‟s mental calculation skills: problems and

perspectices. Proceedings of the 11 thInternational Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and

Perspectives” Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 54-61. [ISBN 978-9984-

14-511-2].

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011a). Kā skolēnus rosināt pētnieciskajai darbībai projektu darbā? In D. Oļehnovičs,

sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd

International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds „Saule”, zzz. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8]

1. 2010.gads

Drelinga, E., Iliško Dz. (2010) Pētnieciskās darbības izvērtējums pedagoģiskajā procesā Latvijā un Eironas valstu

atskaitēs par Nacionālo izglītības sistēmu 216. – 223.lpp.,/ATEE Spring University Teacher of the 21st

Century: Quality education for quality teaching. Riga, [ISBN 978 – 9984- 49 – 027-4]

Krastiľa, E., Drelinga, E. (2010) EVALUATION OF PRIMARY SCHOOL PUPIL‟S MENTAL CALCULATION

SKILLS; PROBLEMS AND PERSPECTICES. 11 th

International Conference „Teaching Mathematics:

Retrospective and Perspectives”proseedings /ed. Daugulis,P. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds "Saule", p.54-60. [ISBN 978-9984-14-511-2]

Stakle, A. (2010). Mediju kompetence izglītībā: Būtība un pieejas. 7. starptautiskā zinātniski metodiskā konference

“Valodu apguve: Problēmas un perspektīva”, 26. marts, 2010. gads, rakstu krājums. Liepāja: Liepājas

Universitāte.

2009.gads

Oļehnoviča, E. (2009). Arvīds Dzērvītis - latviešu lietišķās mākslas tradīciju sargātājs. Zinātnisko rakstu krājums

„Laikmets un personība” Nr. 11. Rīga: Latvijas Universitāte, RaKa, 114.-161. [ISBN 978-9984-46-033-8].

Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., Kravale-Pauliľa, M. (2009) Energy topic in non-formal

education of Latvia. In A. Skrinda (Ed.), 7th

International JTEFS/BBCC conference “Sustainable

Development. Culture. Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable

Development. Proceedings. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 49 – 61. [ISBN 978-9984-14-438-2].

1.2.2. Monogrāfijas (sākot no 2001. gada)

-

1.2.3. Mācību grāmatas (sākot no 2001. gada) un metodiskā literatūra (sākot no 2008. gada)

Mācību grāmatas

Belousa, I. Mācību līdzekļa „ICT as a tool of intercultural and media education” 2009, līdzautore (izdots

SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekta “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media

Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 ietvaros)

Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I. Zeile L. Dabaszinības 10.klasei. (Māc. gr. Lielvārds, 2009, ISBN 978-

9984-11-286-2

Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I., Reinholde A. L. Dabaszinības 11. klasei. (Māc. gr. Lielvārds, 2011, ISBN

978-9984-11-316-6

Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata matemātikas,

mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC, 2008.-88 lpp., ISBN 978-9984-40-332-8

Krastiľa E., Volāne, Drelinga E. Praktiskā matemātika 1. klasei. Pielikums –R:Zvaigzne ABC, 2009., ISBN 978-

9934-0-0201-4

Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata matemātikas,

mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC, 2008.-88 lpp.

77


9934-0-0201-4

Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., (2008) Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata

matemātikas, mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC,.-88 lpp; ISBN 978-9984-40-332-8.


9934-0-0201-4

Pipere, A. (2005) Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Mācību līdzeklis. Daugavpils: Saule, - 100 lpp.

Metodiskā literatūra

Grabovska, R., Belousa, I., (red.) 2010. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. Daugavpils: AIIA, 208 lpp.

ISBN 978-9984-39-973-7

Pipere, A. (2011). Kvalitatīvs pētījums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 89-

118.lpp.

Pipere, A. (2011). Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma stratēģijas salīdzinājums. No: Ievads pētniecībā:

stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 119.- 127.lpp.

Pipere, A. (2011). Jaukto metoţu pieeja. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 128.-

130.lpp.

Pipere, A. (2011). Datu ieguves metodes pētījumā un to raksturojums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini,

metodes. Rīga: RaKa, 157.- 191.lpp.

Pipere, A. (2011). Datu analīze kvalitatīvā pētījumā. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga:

RaKa, 220.- 242.lpp.

R.1.2.4. Konferenču tēzes (par 2011. gadu)

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for professional growth leading to

the sustainable education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development.

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-

609-430-068-4]

Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: Elementary School

Teachers‟ Understanding. Septītās starptautiskās izglītības konferences tēţu krājums. 2011.g. 7.-9.jūlijs.

Samos Island: National and Kapodistrian University of Athens, Grieķija.

Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011a). Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko kompetenču pilnveidē.

In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli /

Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 130. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8]

Bolgzda, I., Oļehnoviča, E. (2011b). Pētnieciskās darbības kompetences 3. cikla studijās: definīcijas, standarti un

ekspektācijas ilgtspējīgas izglītības kontekstā. Rīgas Stradiľa universitātes 2011. gada zinātniskās

konferences tēţu krājums. Aprīlis 14.-15. Rīga, Rīgas Stradiľa universitāte, 430. lpp. [ISBN 978-9984-788-

85-2]

Bolgzda, I., Oļehnoviča, E., & Ignatjeva, S. (2011). Competence structure of doctoral students‟ research in the

context of sustainability of 3rd cycle study programme. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference

Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.47). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli

universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011b). Do students initiate research activity of a project? In D. Oļehnovičs, sast.

Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes / Abstracts of the 53rd International

Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds

„Saule”, 138. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8]

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011c). Research Miniprojects in mathematics lessons in primary school, sast. Prof.Dr

Vidas Lauruška, Šiauliai University, Lithuania The 12 international conference ”Teaching mathematics:

retrospective and perspective”. Šiauliai University, 26. lpp. [ ISBN 978-609-430-070-7]

Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011d). Competences of teacher-researcher in work with primary school learners in the

process of learning. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture.

Education, 18-21 May 2011 (p.36). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-

068-4]

Gedţūne, G., Gedţūne, I., Salīte, I., & Iliško, Dz. (2011). Exploring pre-service teachers‟ frames of reference and

their orientation towards inclusion or exclusion: Educational action research journey. In Abstracts of the 9th

JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.25). Siauliai,

Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]

Grabovska, R. (2011a). Neformālā izglītība mācību procesā ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai: ilustratīva

gadījuma izpēte Latvijas kontekstā. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās

zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of Daugavpils

University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 128. lpp. [ISBN 978-9984-

14-522-8]

Grabovska, R. (2011b). Lessons from Nature: Innovation towards teaching and learning for a sustainable economy

and society. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education,

78

18-21 May 2011 (p.60). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for professional growth leading to

the sustainable education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development.

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-

609-430-068-4]

Lepik, M. & Pipere, A. (2011). Baltic-Nordic Comparative Study on mathematics teachers‟ beliefs. In the abstract

book of the 12th International Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and perspective”, 5-6 May

2011 (pp.53–54). Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla [ISBN 978-609-430-070-7]

Makarevičs, V. (2011). The idea of sustainable development in the Master study programmes of the Latvian higher

educational establishments. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development.

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.40). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla [ISBN 978-

609-430-068-4]

Makarevičs, V. (2011) The problem of personality and Professional identity in Plato‟s Works. Abstract Book. The

53rd International Scientific Conference of Daugavpils University. April 13-15, 2011 (p.94). Daugavpils,

Daugavpils University. Akadēmiskais apgāds „Saule” [ISBN 978-9984-14-522-8]

Makarevičs, V. (2011). Colour as a Simbol of a Persons Emotional Experience. 7th International Conference

„Person. Color. Nature. Music.”. Arts Lifelong Learning Program. Abstracts. May 10-15, 2011 (p.20).

Daugavpils, Daugavpils University. Art Teachers union [ISBN 978-9984-14-529-9]

Pipere, A. (2011). International perspectives on research in Education for sustainable development: Constructing a

shared understanding. In Bakutyte, R. & Iliško, Dz. (Eds.) 9th International JTEFS/BBCC Conference

„Sustainable Development. Culture. Education” Abstract book. Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla

[ISBN 978-609-430-068-4]. 15.lpp.

Salīte, I. (2011). Educational action research: Adaptive learning for creation of practical wisdom. In Abstracts of the

9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.33). Siauliai,

Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]

Silapētere, R., & Kravale-Paulina, M. (2011). Pedagogical guidance and assistance to pupils who face parents‟

continuous absence. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture.

Education, 18-21 May 2011 (p.61). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-

068-4]

2010.gads

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). A case study of teachers‟ research experience with primary school

children in Latvia. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable

Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University

Academic Press „Saule”, p. 51 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Mičule, I., Iliško, Dz. (Eds.). (2010). 8th International JTEFS/BBCC conferene “Sustainable Development. Culture.

Education. BBCC Mission - Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable

Development”.Abstract Book. May 17-19, 2010. Daugavpils University Academic Press ”Saule”[ISBN 978-

9984-14-485-6].

Drelinga, E. (2010). Research activity of primary school children during the project week. 8 th INTERNATIONAL

JTEFS/BBCC CONFERENCE SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION.Anstract

book Daugavpils UNIVERSITY Academic Press „Saule”, May 17 – 19, 2010, p.87. [ISBN 978-9984-14-

485-6].

Krastiľa,E., Drelinga,E. (2010) Non –tradicional methods of developing skills of the multiplication at primary

school. Abstracts of the 11 th

International Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and

Perspectives” Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", May 6-7, 2010, p.34.

[ISBN 978-9984-14-483-2].

Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga, E.(2010) Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic

Science and Technologies in Integrated Learning at Primary School./ 32.lpp./abstraktu grāmatā

Childrens‟Mathematical Education MOTIVATION VIA NATURAL DIFFERENTIATION IN

MATHEMATICS Poland, Wydawnictwo Papirus [ISBN: 978-83-91-77-81-2-8].

Zariľa , S. , Belousa, I . (2010) . Virssatura integrēšana skolotāju izglītošanā jēgpilnas lasītmācīšanās procesa

nodrošināšanai pirmsskolā. Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītība un pilsoniskā sabiedrība”

anotācijas. Liepāja, 96 - 98

2009.gads

Dombrovskis, V., Guseva, S., & Ilisko, D. (2009). Sport as a Socialization Institute for Latvian Students. Long

Abstracts of the 12th

ISSP World Congress of Sport Psychology “Meeting New Challenges and Bridging

Cultural Gaps in Sport and Exercise Psychology”. 17 – 21 June, 2009, Marrakesh (Morocco). (CD).

Pipere, A., Iliško, Dz., Mičule, I., Gedţūne, G., Gedţūne, I. (Eds). (2009). 7th International JTEFS/BBCC

conference “Sustainable Development. Culture. Education”: Research and Implementation of Education for

Sustainable Development. Abstract Book. May 5-8, 2009. Institute of Sustainable Education, Daugavpils

University. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 126 p. ISBN 978-9984-14-435-1.

79

Silova, L., Belousa I., (2010) Evaluation of the Content of Latvian General Education in the Intercultural Context.

8th International JTEFS/BBCC Conference "Sustainable Development. Culture.Education" BBCC Mission –

Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development. Abstract book.

May 17-19, Paris, France. Daugavpils, Latvia: Daugavpils University Academic Press “Saule”, p. 39. ISBN

978-9984-14-485-6.

Zariľa , S . , Belousa, I . (2009) .Reading Li teracy Development o f 5 – 6 Year Old Chi ldren. 7 th

Internat ional JTEFS/BBCC Conference „Sustainable Development . Culture.

Educat ion”. Research and Implementa tion of Education for Susta inable Develo pment.

Conference proceed ings . Daugavpils Universi tāte: akadēmiskais apgāds „Saule” ,59.

R.1.2.5. . Darbība zinātniskajos un akadēmiskajos projektos un programmās par 2011. gadu

Belousa, I., 2010.g. 23.decembris – 2011.g. 30.aprīlis, Valsts izglītības satura centra projekts VISC 2010/159

„Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam

(II)” sadaļa „Metodisko ieteikumu izstrāde atbilstoši sākumskolas izglītojamo vecumposmam mācību

priekšmeta „Kristīgā mācība” satura īstenošanai”

Belousa, I., (nacionālā koordinatore)LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts “Educational

contributions to building cohesion within European social and institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-

1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1

Belousa, I., 2010.g.-2011.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts “Education for

sustainable development: exploring hopeful pathways to preferable local and global futures”, reģistrācijas

Nr. 10/0242-E/4004; projekta koordinēšana Latvijā un līdzdalība īstenošanā

Belousa, I., 2009.g.-2011.g. LSPA koordinētais Eiropas Komisijas Sagatavošanas darbības sporta jomā projekts

„Dual Career for young athletes in Europe – DC - SPORT”, reģistrācijas Nr. EAC/21/2009/096, (EUR

253.176,00); līdzdalība īstenošanā

Belousa, I., Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliľa, Eridiana Oļehnoviča 2010. g. - 2013. g.LU koordinētais ESF

projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr.

2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001

Drelinga, E. 2009. g. augusts - 2011. g. jūnijs COMENIUS programma “Being European in the language of the arts”

(Ungārija, Turcija, Latvija)

Drelinga, E. 2009. g. novembris - 2011. g. novembris „Skolas kā satelīti attīstības izglītībā” ESF, SFL, IAC, GLEN,

LEEDS DEC (Nr. DCI – NSA ED/2009/202-219)

Drelinga, E. 2010. g. novembris- 2011. g. marts, ESF projekts "Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība,"

vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības programmu un izdales materiālu izstrādei" sadaļā „1.-4. klašu

skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide”

Drelinga, E. 2010. g. decembris- 2011. g. aprīlis “Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura

īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam” Iepirkuma daļa Nr.2010/145 „Metodisko ieteikumu

izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam”

Grabovska, R. 2010. g. – 2012. g Field Studies Council projekts „Lessons from Nature: innovation towards teaching

and learning for a green economy and society” (Nr. 11 510199-LLP-1-2010-1-UK-COMENIUS-CMP)

Grabovska, R. 2011. gads ESF projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru

profesionālā pilnveide” (Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001) eksperta darbs programmas un

materiālu izstrādē

Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”

Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 2010/91 ESF ,

pedagogu tālākizglītības programma „Izglītības iestāţu vadītāju profesionālo kompetenču pilnveide un

prasmju atjaunošana”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-130., iekšējais eksperts.

Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”

Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 2010/91 ESF ,

pedagogu tālākizglītības programma „Pedagogu kompetenču pilnveide darbā ar talantīgiem un apdāvinātiem

bērniem”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-41., iekšējais eksperts.

Kokina, I. 2010.-2011. gg. ESF projekts "Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru

profesionālā pilnveide" Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001 , projekta LU reģistrācijas

Nr.2010/19_B_ESF., iekšējais eksperts.

Kravale- Pauliľa,M. 2010. -2011.g.ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un

mentoru profesionālā pilnveide”. Materiālu izstrāde, autore.

Kravale- Pauliľa,M. 2010.-2011.g. ESF projekts „Profesionālo mācību priekšmetu un prakses vadītāju teorētisko

zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”. Darba grupā eksperte.

Paškeviča A. no 01.01.2010. - Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa

priviliģētām struktūrām. Nr. 2009/0217/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, pētniece

Pipere, A. (Latvijas grupas koordinatore)Latvijas grupas koordinatore Singapūras Nacionālā izglītības institūta

starptautiskajā projektā „Nekognitīvās prasmes un Singapūras skolēni – starptautiskais salīdzinājums” [Non-

cognitive skills and Singaporean students – International comparisons] (2010 – 2012)

Pipere, A. (starptautiskā eksperte – Latvijas pārstāve)Starptautiskais eksperts (Latvijas pārstāvis) NorBa projektā

“Ziemeļvalstu-Baltijas salīdzinošais pētījums matemātikas izglītībā” [Nordic-Baltic comparative research in

80

mathematics education/ NorBa-project]. (2010 – 2012)

Salīte, I. (nacionālā koordinātore) „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto

jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” (Identifikācijas nr. 1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) 2011. gads

Salīte, I. koordinatore. Dalībnieki: Dzintra Iliško, Anita Pipere, Ilona Mičule, Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska,

Stakle, A., Valērijs Makarevičs, Mārīte Kravale-Pauliľa, Eridiana Oļehnoviča LZP projekts “Ilgtspējīgas

izglītības teorijas radīšana izglītības darbības pētījumā augstskolā” (2009 – 2012)

Silova, L., 2011.g. ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākļos”, reģistrācijas Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001, programma „Integrētās

rotaļnodarbības sešgadīgo bērnu pēctecīgai attīstībai”, (Daugavpils Universitāte, Latvija), akadēmiskā darba

veikšana

Salīte, I. 2010. g. oktobris – 2012. g. oktobris – nacionālā koordinatore Erasmus Lifelong Learning Programme

projekts “ICT-enabled Education for Sustainable Development” [IKT-sekmēta izglītība ilgtspējīgai attīstībai]

(2010-2012)

Salīte, I. – nacionālā korrdinatore2007.-2013.g. Latvijas-Lietuvas pārrobeţu sadarbības programmas 2007.-2013.

projekts “Synergetic approach with e-learning, TV and mobile technologies to promote new business

development (eBig3)”, ESF līdzfinansējums

Salīte, I., Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska, Dzintra Iliško, Elga Drelinga ekspertes2010. g. - 2011. g. Valsts

izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas 2007. - 2013. gadam „Cilvēkresursi un

nodarbinātība” 1.2.1.2.3. apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana”

projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās Nr.

2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003)

R.1.2.6. Patenti, licences, dizainparaugi, datorprogrammas par 2011. gadu

-

LZP eksperta darbība (sākot no 2006. gada)

Belousa, I., 2010.g.-2013.g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu pedagoģijas apakšnozarē

Belousa, I., 2008.g. oktobris - 2009.g. februāris., IZM projekts Nr.08/73 “Obligātās pirmsskolas un sākumskolas

izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas”, reģ. Nr. 2741000222, projekta eksperta darbības veikšana

Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris, eksperta pienākumu veikšana UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas,

UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā starptautiskajā

konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai''

Davidova, J. Kopš 2004. gada – LZP eksperte pedagoģijā.

Iliško, D. 2010. g. - 2013. g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu pedagoģijas apakšnozarē

Pipere, A. 2011. g. novembris LZP eksperta darbība psiholoģijas nozarē pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozarē

Pipere, A. 2011. g. oktobris VZKK eksperta darbība psiholoģijas nozarē

81

7.PIELIKUMS

Maģistra studiju programmā “Pedagoģija”

2010./2011.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmas

Nr Vārds,

uzvārds

Maģistra darba

nosaukums latviešu

valodā

Maģistra darba

nosaukums angļu

valodā

Maģistra

darba

vadītājs

Maģistra

darba

recenzents

1. Aļošina

Jeļena

Pusaudţu un

skolotāju sadarbības

īpatnības mācību

procesā

Peculiarities of

teenager and teacher

cooperation in

education process

pētn.

I.Mičule

asoc.prof.

Dz.Iliško

2. Delvere Zita Skolotāju

profesionālā

pilnveide Nacionālo

Bruľoto spēku

Valodu skolā

Teachers professional

development in

National Armed

Forces language

school

Asoc.prof.

I.Belousa

pētn.

A.Stakle

3. Solima Iveta 5-7 gadus vecu

bērnu vecāku un

pirmsskolas

pedagogu s darbība

pedagoģiskajā

procesā

Cooperation of 5-7

years old children‟s

parents and preschool

teachers in

pedagogical process

pētn.

I.Mičule

pētn.

R.Grabovska

4. Krasiļľikova

Diāna

Ģimenes loma 5-6

gadus vecu bērnu

saskarsmes prasmju

attīstībā

Family role in the

development of 5-6

years old children‟s

communication skills

pētn.

I.Mičule

pētn.

M.Kravale-

Pauliľa

5. Gendele

Alīna

Sporta pedagogu

tālākizglītības

organizācija

Latgalē: reālijas un

pretrunas

Organization of sport

pedagogues‟ further

education in Latgale

Region: reality and

antagonisms

prof.

J.Davidova

pētn.

A.Stakle

6. Valda

Smilgina

Pamatskolas 1.-

4.klašu skolotāja

profesijas izvēles

motīvu veidošanās

īpatnības

Formation

peculiarities of the

motives regarding

career choice of

elementary school

teacher of grades 1-4

Asoc.prof.

I.Belousa

Pētn.

A.Stakle

7. Olga

Mikulāne

Bērnu kreiļu

iekļaušana mācību

vidē pirmsskolas

izglītības iestādē

Inclusion of left-

handed children in

preschool educational

institution

Pētn.

I.Mičule

Asoc.prof.

Dz.Iliško

8. Meškova Ina Daudzveidīgi

mācīšanās stili

mācību procesa

individualizācijai

pamatskolas 1.-

4.klasē

Diverse learning

styles in

individualization of

education process at

primary school

grades 1.-4.

Asoc.prof.

I.Belousa

Asoc.prof.

Dz.Iliško

9. Apīne Oļesja Ilgtspējīgas

izglītības attīstības

īstenošana

pirmsskolas

izglītības

The implementation

of education for a

sustainable

development in pre-

school

Vad.pētn.

E.Oļehnoviča

Asoc.prof.

Dz.Iliško

82

programmā

10. Balašova

Tatjana

Vizualizācija

jaunāko pusaudţu

mācību motivācijas

veicināšanā latviešu

valodas stundās

Visualization as

means promoting

development of

motivation of

younger

schoolchildren at

Latvian Language

lessons

Pētn.

A.Stakle

Vad.pētn.

E.Oļehnoviča

11. Bohāne

Jeļena

Vides izglītības

iezīmes 1.-4.klasē

The Features of

Environmental

Education in Forms

1-4

Pētn.

I.Mičule

Asoc.prof.

Dz.Iliško

12. Egle Kristīne Basketbola

komandas

saliedētība

neformālā sporta

izglītībā 14-15

gadus vecām

jaunietēm

Basketball team

cohession in informal

sports education of

14-15 years old youth

Asoc.prof.

I.Belousa

Pētn.

A.Stakle

13. Gromova

Aļona

Vērtēšana

logopēdiskās

internātpamatskolas

5.-6.klases

skolēniem sporta

stundās

Evaluation of

children from grades

5-6 in sport classes in

boarding schools

Asoc.prof.

Dz.Iliško

Pētn.

I.Mičule

14. Gruznova

Diāna

Ekoloģiskās

attieksmes

veidošanās īpatnības

pirmsskolas vecuma

bērniem

Formation The

Features of the

Ecological Attitude

of Preschool age

children

Asoc.prof.

Dz.Iliško

Pētn.

I.Mičule

15. Ozoliľa Aiva Skolas kultūrvides

ilgtspējība

Sustainability of

School Cultural

Environment

Asoc.prof.

I.Belousa

Asoc.prof.

Dz.Iliško

16. Teirumnieka

Liāna

Informācijas

tehnoloģijas

matemātikas stundās

5.klasē

The use of II

technologies in

mathematic classes in

the 5th grade of the

comprehensive

school

Asoc.prof.

Dz.Iliško

Pētn.

A.Stakle

17. Čevers Gatis Informālā izglītība

studējošo jauniešu

veselīga dzīvesveida

nodrošināšanā

Informal education

ensuring of youth

healthy lifestyle

Asoc.prof.

I.Belousa

Pētn.

A.Stakle

18. Frolovs

Vadims

Darba motivācija

apsardzes inspektoru

profesionālās

pilnveides

programmā

The link between

developing

professional program

and the security

inspector‟s work

motivation in the

adult education

Pētn.

A.Stakle

Vad.pētn.

E.Oļehnoviča

83



Nr. Uzvārds,

vārds Maģistra darba tēma LV Maģistra darba tēma EN

Maģistra

darba vadītājs

1. Putāne Inta 1. klases skolēna sociālā

adaptācija skolā

Ist year pupils' social

adaptation at school

prof.

E.Krastiľa

2. Kuzika

Dace

Bērna sagatavošanas skolai

kritēriji pirmsskolas

izglītības iestādē

Child preparing criteria for

school at preschool educational

institution

pētn.

R.Grabovska

3. Tatjana

Kiģitoviča

Runas attīstība 5-6 gadīgo

bērnu sagatavošanai skolai

The speech‟s development of

5-6 years old children for

preparation for school

pētn.

R.Grabovska

4. Māris

Zāģeris

Jauniešu pašnovērtēšanas

kompetences vakarskolas

mācību procesā

Youth‟ self-assessment in

learning process at evening

schools

vad.pētn.

E.Oļehnoviča

5. Kurdjumova

Jeļena

Vidusskolas skolēnu

zinātniski pētnieciskā

darbība profesionālās

pašnoteikšanās kontekstā

Secondary school students‟

research activities in the

context of professional self-

determination

asoc.prof.

I.Belousa

6. Vera

Svečľikova

Pirmsskolas izglītības

iestādes un vecāku

konstruktīvas mijiedarbības

īstenošana pedagoģiskajā

procesā

Realization of pre-school

education institution and

parents‟ interaction in

pedagogical process

doc.

V.Dombrovskis

7. Zoja

Sergejeva

Sešgadīgo bērnu emocionālā

sagatavošana skolai

rotaļdarbībā

Emotional preparation of 6

years old children for school in

play activities

prof.

E.Krastiľa

8. Olga

Vlaskina

1. - 4. klašu skolēnu sociālo

prasmju attīstība

audzināšanas stundās

1st – 4th year pupils‟ social

skills development in up-

bringing classes

pētn.

M.Kravale-

Pauliľa

9. Irina

Bodraja

Dzimuma lomu veidošanās

īpatnības vecākā pirmsskolas

vecuma bērniem

Characteristics of gender role

formation of older pre-school

age children

asoc.prof.

I.Belousa

10. Šļahota

Jeļena

1-3 gadus vecu bērnu

adaptācijas iezīmes

pirmsskolas izglītības iestādē

Adaptation characteristics of 1-

3 years old children at

preschool education institution

Asoc.prof.

Dzintra Iliško

11. Pakere

Anna

Portfolio klases audzinātāja

radošās darbības izvērtešanai

Portfolio for the evaluation of

creative activity of a class

teacher

Prof. Elfrīda

Krastiľa

84

12. Smuļko

Janīna

Pilsoniskās attieksmes

veicināšanas iezīmes

pirmsskolā

Characteristics of promoting

civic attitude at preschool

Asoc.prof.

Dzintra Iliško

13. Kurloviča

Edīte

Attieksmes pret dabu

veidošanas īpatnības

pirmsskolas vecuma bērniem

Characteristics of attitude

formation towards nature of

preschool age children

Vad.pētniece

Eridiāna

Oļehnoviča

14. Jaudzema

Inese

Pusaudţu attieksme pret

skolas tradīcijām

Teenagers‟ attitude towards

school traditions

Vad.pētniece

Eridiāna

Oļehnoviča

15. Murāne

Ilona

Pirmsskolas vecuma bērnu

ekoloģiskās kultūras

veidošanās ģimenē

Formation of preschool age

children‟s ecological culture in

family

Pētniece Ilona

Mičule

16. Smirnovs

Sergejs

Skolas un ģimenes sadarbība

1.-4.klases skolēnu

pilsoniskajai audzināšanai

School and family cooperation

for civic upbringing in grades

1-4

Pētnieks Alnis

Stakle

17. Some Ţanna Pētnieciskās prasmes un to

attīstības nosacījumi 1.-

4.klasē

Research skills and their

development conditions in

grades 1-4

Prof. Elfrīda

Krastiľa

18. Dubovska

Anţela

Ekoloģisko priekšstatu

veidošanās 5-6 gadus veciem

bērniem pirmsskolā

Formation of ecological

notions of 5-6 years old

children at preschool

Vad.pētniece

Eridiāna

Oļehnoviča

19. Vasiļjeva

Liene

Patstāvīgais darbs mācību

procesā apvienotajās 1.-4.

klasēs

Independent work in education

process in combined grades 1-

4

Pētniece Ilona

Mičule

20. Morkāne

Marita

Pirmsskolas skolotāja

profesionālās meistarības

emocionālais aspekts

Emotional aspect of pre-school

teacher‟ professional mastery

Asoc.prof. Inga

Belousa

21. Matvejeva

Ilona

Ilgtspējīgas attīstības

jēdziens sociālajās zinībās

3.-4.klasēs

Concept of sustainable

development at social science

in grades 3-4

Pētniece Ilona

Mičule

22. Muiţniece-

Meikšāne

Kristīne

Rotaļas saskarsmes un

stāstītājprasmes attīstībai

vecākajā pirmsskolas

izglītības posmā

Plays for development of

cooperation and storytelling

skills in senior preschool

education stage

Pētniece Mārīte

Kravale-

Pauliľa

85



N.p.k. Vārds,

uzvārds Maģistra darba nosaukums Vadītājs

1. Alimova

Gaļina

Lomu rotaļas vecākā pirmsskolas vecuma bērnu

socializācijas procesā

doc. M.Kravale-

Pauliľa

2. Dreija Agija Jēdziena „disciplīna” izpratne vispārējās izglītības

kontekstā

vad.pētniece

E.Oļehnoviča

3. Lielbārde

Velga

Labvēlīgas un drošas mācību vides organizēšanas

īpatnības, mazinot 5-7 gadus vecu bērnu bailes

asoc.prof.

I.Kokina

4. Belindţeva

Vita

Siţeta – lomu rotaļas 4-5 gadus vecu bērnu iztēles

attīstībā

asoc.prof.

Dz.Iliško

5. Saidāne Aina Pozitīvas attieksmes pret vidi veidošana 5-7 gadus

veciem bērniem asoc.prof.

I.Belousa

6. Ţukovska

Arina

Indigo bērns un viľa iekļaušana mūsdienas izglītības

sistēmā

asoc.prof.

I.Kokina

7. Bleive Anita Latviešu valodas apguve multilingvālā vidē 5-6 gadu

veciem bērniem

asoc.prof.

I.Belousa

8. Nagle Sarmīte Sociālo prasmju attīstība 5 – 6 gadīgiem bērniem leļļu teātra

nodarbībās

asoc.prof.

I.Belousa

9. Dedele Edīte Veselīga dzīvesveida veicināšanas iespējas

pusaudţiem

asoc.prof.

Dz.Iliško

10. Bule Inta Iecietības veicināšana pusaudţu vidū interešu

izglītībā

asoc.prof.

Dz.Iliško

11. Grase Jeļena Skolotāja darba īpatnības tolerances audzināšanā

sākumskolas skolēnos multikultūru vidē

vad.pētnieks

V.Makarevičs

12. Ščoloka Jeļena Pirmsskolas skolotāju saskarsmes kultūras stāvoklis vad.pētnieks

V.Makarevičs

13.

Mikuče -

Vilcāne

Sandra

Pedagoģiskās saskarsmes īpatnības skaitumkopšanas

salonā „Kolonna” Rēzeknē

asoc.prof.

I.Belousa

14. Dembovska

Iveta

Iekļaujoša vide bērnu ar īpašām un speciālām

vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs

pamatskolā

asoc.prof.

I.Belousa

15. Jansone Anna Spēle kā angļu valodas apguves interaktīvās metodes

paveids sākumskolā doc. S.Guseva

16. Zavale Sandra Vides izglītības interešu pulciľu organizācijas

īpatnības Madonas pilsētas un rajona skolās pētn. I.Mičule

17. Marģeviča

Inese

Didaktiskās rotaļas matemātisko priekšstatu attīstībai

par lielumu pirmsskolas vecumā prof. E.Krastiľa

18. Dimzule Iveta Tolerances veidošana latviešu valodas stundās

jaunākajā skolas vecumā

vad.pētniece

E.Oļehnoviča

19. Upīte Inese Matemātisko priekšstatu attīstības īpatnības

izmantojot latviešu folkloru 5 - 6 gadīgiem bērniem

asoc.prof.

Dz.Iliško

20. Inga Rudzīte Āra nodarbības mācību procesā pamatskolas 1.-

4.klasē

asoc.prof.

I.Belousa

21. Gurjančiks

Igors

Metiena tehnikas mācīšana basketbolā 9-12 gadīgus

skolēnus

vad.pētnieks

V.Makarevičs

22. Kučmenko Mācību motivācijas veidošana jaunākajiem vad.pētn.

86

Larisa skolniekiem caur pedagogu un vecāku

kopdarbu

E.Oļehnoviča

23. Korotkova

Raisa

Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu dialoģiskās runas

attīstības iespējas pirmsskolā

asoc.prof.

I.Kokina

24. Puškina Jeļena Korekcijas darbs kā pedagoģiski ielaisto skolēnu

socializācijas līdzeklis doc. S.Guseva

25. Voitāne

Valentīna

Logoritmika–bērnu ar vidēji smagiem un smagiem

garīgās attīstības traucējumiem saskarsmes spēju

attīstītāja

asoc.prof.

I.Kokina

26. Skorobogatova

Jeļena

Siţeta-lomu rotaļa kā vidējā pirmsskolas vecuma

bērnu runas iemaľu attīstības līdzeklis

asoc.prof.

I.Kokina

27. Savostjanova

Tatjana

Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu tikumisko vērtību

izpratnes veidošanās ar literāro darbu palīdzību prof. J.Davidova

28. Šaicāne Olita Adaptācijas īpatnības 2 - 3 gadus veciem bērniem


asoc.prof.

I.Belousa

29.

Volodko-

Mitina

Kristīne

Tolerantas attieksmes veidošanās 5-7 gadus veciem

bērniem pirmsskolas izglītības iestādē

asoc.prof.

I.Belousa

30. Skoromko

Ieva

Studiju aplis procesa orientēšanai uz ilgtspējīgu

attīstību augstskolā

asoc.prof.

I.Belousa

31. Baško Jana Etniski iekļaujošs mācību process pamatskolā asoc.prof.

I.Belousa

32. Daina Erte Iekļaujošā pieeja bērnu un pusaudţu radošās

pašizpausmes veicināšanā interešu izglītībā

asoc.prof.

I.Belousa

33. Kaminska

Marina

Sadarbības prasmju attīstīšana sporta stundās

sākumskolā, izmantojot kustību rotaļas pētn. A.Stakle

34. Folkmanis Ivo Augstākās izglītības mākslas bakalaura studiju

programmu studentu telpiskās uztveres attīstība

studiju kursā „plastiskā anatomija”

prof. A.Šļahova

35. Seiliša

Andţela

Sociālo prasmju veidošanās 2-3 gadus veciem

bērniem pirmsskolas izglītības iestādē

asoc.prof.

I.Belousa

36. Kralika Olga Skolotāja un skolēna saskarsme kā vērtīborientācijas

virzības veicinātāja mūzikas stundās pamatskolā

doc.

V.Dombrovskis

37. Juruša Ilze Skolēnu tiesības pamatskolā asoc.prof.

Dz.Iliško

38. Čičinska

Baiba Studiju vides īpatnības Daugavpils Universitātē asoc.prof.

I.Belousa

39. Liepiľa

Nadeţda

Pamatskolas skolotāja profesionālās kompetences

īpatnības

asoc.prof.

I.Belousa

40. Vaivare Evita Lauku skolas misija pamatizglītības un kultūrvides

attīstībai prof. E.Krastiľa

41. Skarbiniece

Aija

Pedagogu darba kvalitātes novērtēšana interešu

izglītības iestādēs

pētn. M.Kravale

- Pauliľa

42. Reveliľa Inga Skolas apmeklētības sociālais aspekts pamatskolas

vidējā posmā

asoc.prof.

I.Belousa

43. Fominiha

Marina

Darbs ar vēsturiskiem avotiem pamatprasmju

veidošanās vēstures stundās pamatskolā prof. J.Davidova

44. Ivanāne Elīna

Speciālās skolas audzēkľu ar garīgās attīstības

traucējumiem arodapmācības nozīme integrācijai

sabiedrībā

pētn. I.Mičule

87

8.PIELIKUMS

2010./2011.studiju gadā

maģistra studiju programmas “Pedagoģija”

īstenošanā iesaistīto docētāju CV

88

Doc., Dr. Psych. ALEKSEJA RUŢAS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1976

Izglītība:

1993.-1998.

1994 - 1998.

1998.- 2000.

2000.-2004.

kopš 1998.

kopš 2000.

kopš 2006.

Kvalifikācijas iegūšana specialitātē bioloģijas un ķīmijas pamatskolas skolotājs, angļu

valodas pamatskolas skolotājs

Bakalaura studijas psiholoģijā

Maģistrantūra psiholoģijā

Doktorantūra LU

Bak. psych.

Mag. psych.

Dr.psych.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2006. Doktora grāds psiholoģijā

Nodarbošanās:

1997.-2000.

2000.-2003.

2003.-2006.

2003.-2006.

kopš 2006.

kopš 2006.

DU PPF Psiholoģijas katedras vecākais laborants

DU PPF Psiholoģijas katedras asistents

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras lektors

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras vadītāja pienākumu izpildītājs

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras docents

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras vadītājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Ruţa, I., & Ruţa, A. (2010) Causal Attributions of Infidelity of Latvian Residents with Different Kinds of

Infidelity Experience. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences, Volume 5, Issue 2, pp.535-

548. Cambridge University Press, ISSN: 1833-1882.;

Akopova, I., & Ruţa A. (2010) The Impact of Labour Migration on Social Attitudes of Migrant Workers:

An Example of Latvia. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences, Volume 5, Issue 2, pp.

485-498. Cambridge University Press, ISSN: 1833-1882.

Raksti zinātniskos ţurnālos un rakstu krājumos 10

Konferenču tēzes 10

Zinātniski pētnieciskā darbība: Valsts pētījuma programma „Nacionālā identitāte. Projekts Nr.4"Reģionālā identitāte", apakšprojekts

Nr.4.2."Multietniskums un identitāte" Kods: Y3-26464-960. 2010.-2013.g. (dalībnieks).

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums Programmas daļa (A,

B, C)

Apjoms,

kredītpunkti

Vispārīgā psiholoģija

Zinātniskā pētījuma metodoloģija

Statistiskās metodes psiholoģijā

Sociālā psiholoģija

A

A

A

A, B

3

2

2

4, 2

Zinātniskā darba izstrāde A 2

Sociālās izziľas psiholoģiskās problēmas A 4

Mūsdienu psiholoģijas prioritātes un attīstības

perspektīvas

A 4

Saskarsmes psiholoģija A 2

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un

analīze: zinātniskā darba izstrāde

A 2

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un

analīze: kvantitatīvās pētījuma metodes psiholoģijā

A 2

Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā

(Kvantitatīvās pētniecības pamati)

A 2

Papildus ziľas par profesionālo darbību:

Kopš 2011.g. LZP eksperts psiholoģijas nozarē

2011. gada 02.februārī Aleksejs RUŢA

89

9.PIELIKUMS

Studējošo atsauksmes par studijām maģistra programmā ”Pedagoģija”

Ilona 1.kurss:

„Es nolēmu studēt „Pedagoģijas” maģistratūrā tieši priekš sevis, nevis tāpēc, ka, to

pieprasīja darbā. Es cerēju atrast jaunus draugus un es tos atradu. Tagad man ir jauni draugi, ar

kuriem es varu dalīties savā pieredze un kuri arī man sniedz daudz interesantas informācijas,

dalīties pieredzē. Nolēmu studēt arī tāpēc lai pilnveidotu savas latviešu valodas prasmes. Tās arī

labi padodas, jo es atrados vidē, kur runā latviski. Galvenais, es nolēmu mācīties lai, pilnveidotu

savas zināšanas un attīstīties. Šajā studiju gadā es uzzināju daudz noderīgas informācijas, kura

noderēs man darbā un personīgajā dzīvē.

Šajā programmā var iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par tēmām saistītam ar

pedagoģiju. Labāk izprast un izmēģināt pētniecības metodes, izvēlēties piemērotu metodi savām

maģistra darbam. Iemācīties atrast un analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, ka arī

informāciju ţurnālos, interneta vidē. Apguvām jaunas datorprogrammas, kuras palīdz vieglāk un

ātrāk sameklēt un analizēt informāciju, iemācīties apstrādāt iegūto informāciju. Mācību gadā laikā

mēs strādājām grupās, man liekas, ka mums tas labi padodas, jo skolotājiem jāprot strādāt

kolektīvā.

Veiksmīgākais bija tās, ka pilnveidoju savas zināšanas, lasot grāmatas, meklējot

informāciju. Tas ka piedalījos konferencē. Tas bija mana pirmā pieredze un es domāju, ka man

izdevās un es jūtos apmierināta par sevi. Mums arī ir ļoti labi kursabiedri, kuri palīdzes un

paskaidros, kad kaut ko nesaprot, piedāvās savu palīdzību.

Šajā mācību gadā es ieguvu pieredzi gatavojoties un uzstājoties konferencē, tāpēc nākošgad

man būs vieglāk tai sagatavoties. Zināšanas par pētniecības metodēm un pedagoģiskajām teorijām

noderēs maģistra darbā rakstīšanā. Kā arī prasmi meklēt un apstrādāt iegūto informāciju. Bija

iespēja izmēģināt spēles un strādāt kopā, izdevās labāk saprast savus kursabiedrus.

Es šajā programmā neko nemainītu, jo man liekas ka tā ir laba. Lekcijas ir daţādas, ir

daudz jaunas informācijas (piemēram datorprogrammas). Pasniedzēji ir saprotoši un ir ļoti daţādi,

viľiem ir daţādi pasniegšanas stili.”

Daina 1.kurss:

”Mana stāsta sākums ir bakalaura studiju beigas. Biju tik laimīga, kad beidzās bakalaura

studijas un kad pēc ilgām mācībām saľēmu to, ko tik ilgi pelnīju. Domāju , ka vairāk nemācīšos.

Tad manā personīgajā dzīvē notika daudz un daţādu pārmaiľu. Mūţīgais sevis meklējums nelika

man mieru. Un pēc 2 gadu pārtraukuma nolēmu atkal studēt. Nezināju kā spēšu apvienot mācības,

darbu, personīgo dzīvi. Bet, kad atnācu uz pirmo lekciju, sapratu, ka visus šos divus gadus

mocījos no tā, ka nestudēju.

Šajā pārtraukuma posmā no studijām DU es pilnveidojos, mācoties daţādos tālākizglītības

kursos. Bet visas šīs mācības man nedeva nekādu gandarījumu. Nevaru teikt, ka tālākizglītības

kursi bija slikti, tie vienkārši nebija tie, ko es pati vēlējos, no kā es gūtu patiesu prieku.

Man patīk studēt Daugavpils Universitātes maģistratūrā. Man ļoti patīk visas lekcijas,

(diemţēl ne visas varēju apmeklēt), un pedagogu sniegtie materiāli. Šīs lekcijas maina manu dzīvi,

domāšanu. Katra gūtā informācija ir zelta vērta, jo šīs mācības, ko saľēmu piepilda mani. Gūtās

zināšanas paplašina manu redzes loku, ja bakalaura studijas sniedz zināšanas, tad maģistra studijas

māca šīs zināšanas izvērtēt, analizēt un domāt par jauninājumiem.

Esmu laimīga par to, ka man ir iespēja studēt tieši Daugavpils Universitātē un tieši

maģistrantūrā, ja man būs iespēja domāju, ka arī turpināšu mācības Daugavpils Universitātē

doktorantūrā.

Lekcijās man arī patīk tas, kā mums tiek pasniegtas jaunas zināšanas, metodes. Bieţi

jauniegūto pieredzi izmantoju savā darbā.

90

Domājot par turpmākiem sešiem gadiem, manuprāt, neko mainīt nevajag, jo man šķiet, ka

šī programma ir izcila. Gribētos vēl pateikties pasniedzējiem, par viľu sniegtajām zināšanām un

sapratni.”

Agnese 1.kurss:

„Maģistra studiju programma bija tas uz ko es tiecos uzsākot studijas bakalaura programmā

„Pamatizglītības skolotājs”. Manuprāt, augstākās izglītības iegūšanai ir nepieciešams iziet visas

„kāpnes”, lai pedagogs būtu profesionāls. Bakalaura programma mums vairāk mācīja teoriju- kā

labāk, kā interesantāk bērniem mācīties, no kā sastāv izglītības saturs, kādas pedagoģiskas pieejas

izmanto mūsdienās un tamlīdzīgi. Man likās, ka viss, ko studiju laikā bakalaura programmā

mācīja, ir pietiekoši, lai varētu uzsākt skolotāja darbu. Tomēr, šobrīd es saprotu, ka tas nav viss,

kas nepieciešams pedagogam. Skolotājam ir jāmāk domāt. Un tas ir galvenais, ko mācāmies šajā

maģistru studiju programmā. Iepriekš man nebija nojausmas par kritisko domāšanu. Šobrīd es to

izmantoju katru dienu, ne tikai kā pedagogs, bet arī kā sabiedrības loceklis. Vides izglītības nozīme

skolēnu dzīvēs ir daudz vērtīgāka nekā tas bija, kad es mācījos skolā, veicot pētījumus, teorijas

analīzi- visur vajag domāt. Parasti, man draugi un vecāki jautā- ko tu mācies universitātē šobrīd?

Atbildu vienmēr vienādi- mācos domāt.

Šīs jauniegūtās prasmes, skatīties uz visu no cita skatu punktu, atvieglo dzīvi, pedagoga

profesiju, jo ir daudz mazāk konfliktu un nesaprašanos ar apkārtējiem. Studiju kursā „Izglītība

starpkultūru vidē” rosina domāt un pieľemt pasaules daudzveidību un stāstīt par to skolēniem. Šeit

neiet runa par daţādām metodēm, bet gan par attieksmēm pret pasauli, vidi, kurā tu atrodies, skolas

telpu, klasi un galu galā vienam pret otru.

Lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret starpkultūru jēdzienu, piedalījos arī strarpaugstskolu

pedagoģijas olimpiādē, kuras nosaukums bija „Skolotāju profesionālais dialogs daudzkultūru

sabiedrībā”. Šī pieredze deva man ļoti daudz pozitīvu emociju, veicināja ciešākas attiecības ar

komandas biedriem, kā arī nostiprinājām jau iepriekš iegūtās zināšanas, starpkultūru izglītībā, kā

rezultātā olimpiādē izdevās iegūt pirmo vietu. Šī bija pati pozitīvākā un veiksmīgākā pieredze

studiju programmā.

Protams, visas jaunās pieredzes, attieksmes un zināšanas man dod iespēju daudzveidīgāk

veidot mācību stundas, tā kā es strādāju savā profesijā. Gandrīz ik reizes aizbraucot uz studijām,

un nākošajā dienā aizejot uz darbu, bērniem pastāstu, ko jaunu esmu iemācījusies, vai izmantoju

studijās iegūto materiālu savu stundu veidošanai.

Turpmākos sešus gadus šo studiju programmu iedomājos ar tiem pašiem docētājiem, jo,

manuprāt, ir lieliska komanda, docētāji papildina viens otru, ir atrasta īstā pieeja pret studentiem,

vienmēr ir aktuāla sniegtā informācija un studentiem tas patīk. Beidzoties lekcijām, vēl studenti

ārpus universitātes kādu stundu apsprieţas un diskutē par lekciju saturu. Protams, sešu gadu laikā,

pasaulē var daudz kas mainīties, un šo docētāju komanda, es nešaubos, būs par to kursā, un

informāciju pasniegs tik pat korekti, cik tagad. Manuprāt, šī maģistru programma ir ideāla, un

iesaku to apgūt nākošajiem pedagoģijas nozares pārstāvjiem!”

Aiva 2.kurss:

Studiju uzsākšana 2009. gadā maģistra programmā „Pedagoģija” bija vairākus gadus

atlikts, neizdarīts darbs. Studijas uzsākot bija gan vēlme iegūt personīgajai pilnveidei svarīgus

impulsus, gan arī profesionālajai izaugsmei svarīgas zināšanas un galvenokārt, jaunāko

informāciju jomā, par kuru līdz šim bija tikai virspusēja nojauta, proti, ilgtspējīga izglītība. Cerības

ne tikai attaisnojās, bet piepildījās gandrīz par 100%. Un tam visam papildus bija kolosāli

kursabiedri, kā arī ne tikai profesionālajā, bet arī cilvēciskajā jomā atsaucīgi un ļoti pozitīvi

pasniedzēji.

Visas ne tikai akadēmiskās, bet arī praktiski pielietojamās zināšanas uzskatu par šīs

programmas unikālo saturu. Kā sev īpašu uzskatu arī savas darbavietas skolēnu un skolotāju

viedokļu izpēti, kuru veicu maģistra darba rakstīšanas laikā, jo tas sniedza ne tikai informāciju par

skolā valdošajām attieksmēm, bet arī ļāva man pašai pētot zinātnisko literatūru apzināties skolas

kultūras sareţģītību, to veidojošās „lietas” jeb vērtības un to apzināšanās svarīgumu.

91

Ļoti patika arī eksāmenu „formāts”, it īpaši prezentācijas, jo tas deva iedvesmu savā

pamatdarbā uzdrošināties vairāk tās veidot nevis tikai izmantot jau gatavās. Pirmkārt, prieks, ka

man izdevās nokārtot visus darbus laicīgi, iegūstot pozitīvu vērtējumu no pasniedzējiem,

neskatoties uz mana pamatdarba specifiku. Otrkārt, piedalīšanās konferencēs ļāva papildināt savu

uzstāšanās prasmi svešas auditorijas priekšā. Daţādos studiju kursos apgūtais ir galvenokārt,

sniedzis informāciju un impulsus pamatdarbam, tā bagātināšanai ar mācību programmās ierakstīto,

bet iepriekš neizprasto ilgtspējīgo izglītību. Tagad pārzinot šo tēmu un zinot, kur „rakt” ir iespēja

strādāt ar skolēniem veiksmīgi un būt pārliecinātai, ka izprotu to pareizi.

Šo studiju programmu turpmākajos sešos gados iedomājos kā programmu, kas ļauj tajā

studējošiem piepildīt tās cerības, kuras viľi lolo un iegūt ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī

prieku no atkalredzēšanās ar saviem kursabiedriem un pasniedzējiem. Būtu ilgtspējīgi, ja studiju

programmā un tajā piedāvātajā saturā ienāktu vēl jaunākas idejas.

Man personīgi svarīgi ir pateikt milzīgu paldies šai programmai, pasniedzējiem, un it īpaši

programmas direktorei par iedvesmu, virzību, atbalstu, pacietību, zināšanās, idejām, utt. šo divu

gadu garumā. Tā bija neatkārtojama pieredze, kas bagātināja, ceru, katru no mums. Mani noteikti.

PALDIES.

Kristīne 2.kurss:

„Sākot maģistra studiju programmu, ne uz ko īpaši nebiju cerējusi, vienīgi tikai to, ka

beidzot šo programmu, spēšu strādāt savā darbā ar bērniem un jauniešiem nedaudz mūsdienīgāk,

pielietot jaunas idejas, metodiku. Ka būs nedaudz vieglāk strādāt. Beidzot studijas, būs drošāka

sajūta un mērķtiecīgs ceļš uz mērķa sasniegšanu. Šīs cerības attaisnojās studiju procesā, it īpaši

holistiskās pedagoģijas lekcijās. Lekcijās esmu ieguvusi informāciju, kuru varu pielietot savā darbā

un tas ir būtiski, jo es to varu izmantot ne tikai kā teorētiskās zināšanas, bet pielietot praktiski. Un

galvenais, ka tas man bija kaut kas jauns kā atklājums. Un īstenībā, biju nedaudz šokā par to, ka to

ne visas skolas izmanto, holistiskās pedagoģijas pieeju, jo domāju, ka daudziem skolēniem mācību

sasniegumi būtu labāki. Man tas bija ļoti noderīgs sasniegums.

Ļoti interesanti bija piedalīties lekcijās, kur izpildījām sadarbības veidojošus

vingrinājumus. Īstenībā pedagoga darbā ir jāprot veidot sadarbību ar saviem kolēģiem, kā arī starp

skolēniem skolā. Vienu lietu neesmu sapratusi, priekš kam ir nepieciešamas ar vizuālo kultūru

saistītas lekcijas? No tām lekcijām daudz neesmu ieguvusi, vienīgi bija interesanti sarunāties ar

nepazīstiem cilvēkiem ielās, lūgt kaut ko izdarīt. Personīgi man tas bija kaut kas jauns un

nepierasts. Man patika spēlēt spēles, kur mēs pārdevām kuģus, it kā mēģinājām nopelnīt virtuālo

naudu, kā arī patīk lekcijas, kur tu vari brīvi pārvietoties pa auditoriju, apsēsties aplī, netradicionāli

nevis sēţot pie galda kā skolā.

Domāju, ka pēc sešiem gadiem maģistra studiju programma turpinās savu pilnveidošanās

ceļu, iespējams, ka būs vēl interesanta papildus literatūra latviešu valodā, jo parasti ir grūti lasīt

zinātnisku literatūru angļu valodā. Gribētos mazāk teorijas, turpmāk vairāk praktiski, izmantot

darba lapas vai teorija ir īsa un konkrēta, tas, kas ir nepieciešams zināt studentiem. Strādājot

praktiski tad var saprast jēgu un nozīmi teorijai. Kā arī novēlu turpmāk izturību, pacietību un

raţīgu sadarbību ar jauniem studentiem. ☺

92

10. PIELIKUMS

Akadēmiskā maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju

piedalīšanās

DU Profesionālās izaugsmes centra organizētajā

PEDAGOGU PROFESIONĀLAJĀ PILNVEIDĒ

2006. - 2011.gads

Laiks Kursu nosaukums Mērķauditorija Dalībnieku

skaits

2006

Karjeras izglītības darba organizēšana

vispārizglītojošajās un profesionālājās izglītības

iestādēs (E.Oļehnoviča, R.Grabovska)

Vispārējās izglītības un

profesionālo izglītības

iestāţu pedagogi

57

2006

Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija

(I.Kokina)

Vispārējās izglītības

iestāţu vadītāji

12

2006

Inovācijas augstākās izglītības sistēmā (I.Kokina,

J.Davidova, I.Salīte, A.Pipere, E.Oļehnoviča,

V.Makarevičs, Dz.Iliško)

Augstskolu docētāji 18

2006

Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana

vispārizglītojošajā skolā (E.Drelinga, V.Guseva,

I.Kokina)


iestāţu pedagogi

35

2006

Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana

vispārizglītojošajā skolā: korekcijas un

rehabilitācijas darbs (E.Drelinga, V.Guseva,

I.Kokina, I.Kuľicka, L.Antoľeviča)


iestāţu pedagogi

22

2006

Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās

kompetences pilnveide (L.Jonāne, A.Salītis)

Pamatizglītības fizikas

skolotāji

53

2006

Pirmsskolas izglītības programmas satura un

mācību metodikas aktuālie jautājumi (E.Krastiľa,

S.Zariľa, L.Antoľeviča)

Pirmsskolas izglītības

iestāţu pedagogi

51

2006

Pedagogu darba organizēšana un realizēšana

korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas

kontekstā (E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča,

Dz.Iliško)


iestāţu pedagogi

136

2006

Interaktīvo mācību metoţu izmantošana,

īstenojot mūziku mācību priekšmeta standartu p-

skolā (J.Davidova)

Mūzikas skolotāji

pamatizglītībā

76

2006

Jaunākās mācību metodes skolēniem ar

speciālajām vajadzībām spec.izglītības un

vispārējās izglītības skolās (E.Drelinga,

V.Guseva, I.Kokina, I.Kuľicka, L.Antoľeviča)


iestāţu pedagogi

56

2006


(I.Kokina)


iestāţu vadītāji

202

2006

Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie

aspekti (I.Timinska, E.Olehnoviča)

Mājturības skolotāji 177

2006

Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības

programmu īstenošana (I.Salīte, I.Saukāne,

Dz.Iliško)


iestāţu pedagogi

121

93

2007

Darba organizācija un metodika pedagoģiskās

korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs

vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem

(E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča, Dz.Iliško)


iestāţu pedagogi

389

2007

Darba organizācija un metodika pagarinātās

darba dienas grupās vispārējās izglītības iestāţu

pedagogiem (E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča,

E.Drelinga)

Pagarinātās darba dienas

grupu pedagogi vispārējās

izglītības iestādēs

709

2007

Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu

audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības,

bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem,

īstenojot vispārējās izglītības satura reformu

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga)

Internātskolu audzinātāji

vispārējās izglītības

iestādēs

267

2007 Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju

palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar

mācīšanās grūtībām (E.Krastiľa, S.Zariľa,

L.Antoľeviča, E.Drelinga)


iestāţu pedagogi-

skolotāju palīgi

162

2007 Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā skolā

jaunās izglītības paradigmas kontekstā

(J.Davidova)


iestāţu

mūzikas skolotāji

29

2007 Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana

vispārizglītojošajā skolā (E.Krastiľa, S.Zariľa,

L.Antoľeviča, E.Drelinga)


iestāţu pedagogi

27

2008 Bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana

vispārizglītojošā skolā (E.Krastiľa, S.Zariľa,

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)


iestāţu pedagogi

87

2008 Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa

pārvaldīšana (S.Guseva, I.Kokina)


iestāţu pedagogi

418

2008 Pozitīvās domāšanas veidošana (V.Makarevičs,

S.Guseva, I.Kokina)


iestāţu pedagogi

638

2008 Mūsdienīga mācību procesa īstenošana

pamatizglītības 1.-4.klasēs (E.Krastiľa, S.Zariľa,

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)


iestāţu pedagogi

388

2008 Mūsdienīga mācību procesa īstenošana

pagarinātās darba dienas grupā (E.Krastiľa,

S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)


iestāţu pedagogi

427

2008 Integrēta mācību satura un valodas mācīšana Vispārējās izglītības

iestāţu pedagogi

120

2008 Klasvadības procesa organizācija Vispārējās izglītības

iestāţu pedagogi

1066

2008 Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības

veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)


iestāţu pedagogi

254

2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās

klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,

E.Krastiľa)


iestāţu pedagogi

57

2008.-

2009. Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas

mācību vides veidošana (S.Zariľa, L.Antoľeviča,

E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiľa)


iestāţu pedagogi

174

94

2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās

klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem

(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,

E.Krastiľa)


iestāţu pedagogi

57

2008.-

2009. Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas

mācību vides veidošana (S.Zariľa, L.Antoľeviča,

E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiľa)


iestāţu pedagogi

174

2009 „Skolēnu iziľas aktivitāti, patstāvību un

radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana

apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” (S.Zariľa,

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,

E.Krastiľa)


iestāţu pedagogi

156

2009 „Skolēnu iziľas aktivitāti, patstāvību un


apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” (S.Zariľa,

L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,

E.Krastiľa)


iestāţu pedagogi

172

2009 Klasvadības procesa organizācija un vadība Vispārējās izglītības

iestāţu pedagogi

62

2009 „Skolēnu izziľas aktivitāti, patstāvību un


mūzikā vispārējā izglītībā” (J.Davidova)


iestāţu pedagogi

172

95

IZM ISEC konkursa “Pedagogu profesionālās meistarības pilnveide mūsdienīga

un kvalitatīva mācību procesa vadīšanai vispārējā izglītībā”

(Iepirkuma identifikācijas Nr. ISEC 2007/11) ietvaros

Pakalpojuma raksturojums Attiecīgā

pakalpojuma

pasūtītāja

nosaukums,

adrese

Apjoms

(apmācīto

personu un

mācību

stundu

skaits)

Pakalpojuma

sniegšanas

laiks

(mm/gggg-

mm/gggg)

Pedagogu profesionālās pilnveides

programmas„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību

un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana

apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” īstenošana

(identif.nr.VISC 2009/44)

VISC, Vaļľu

2, Rīga

13 grupas=

386

klausītāji

(24 st./gr.)

26.10.-

11.12.2009.




apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” īstenošana


VISC, Vaļľu

2, Rīga

6grupas=

191

klausītājs

(24 st./gr.)

26.10.-

27.11.2009.




mūzikā vispārējā izglītībā” īstenošana


VISC, Vaļľu

2, Rīga

7 grupas=

192

klausītāji

(12 st./gr.)

15.06.-

30.06.2009.

Pedagogu profesionālās pilnveides programmas

„Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības

veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības”

īstenošana (identif.nr.ISEC 2008/10/2)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

11 grupas=

254

klausītāji

(24 st./gr.)

20.09.-

01.11.2008.


„Integrēta mācību satura un valodas mācīšana”

īstenošana (identif.nr. ISEC 2008/10/27)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

5 grupas=

120

klausītāji

(36 st./gr.)

19.09.-

08.11.2008.


„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu

veicinoša mācību procesa īstenošana krievu valodā

(svešvaloda) vispārējā izglītībā” īstenošana

(identif.nr. ISEC 2008/10/15)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

9 grupas=

223

klausītāji

(24 st./gr.)

04.06.-

27.08.2008.


„Klasvadības procesa organizācija” īstenošana

(identif.nr. ISEC 2008/10/28 un 29)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

40 grupas=

1066

klausītāji

(12 st./gr.)

08.09.-

24.11.2008.


„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un


mazākumtautību (krievu) valodā vispārējā

izglītībā” īstenošana (identif.nr. ISEC 2008/10/12)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

7 grupas=

164

klausītāji

(24 st./gr.)

04.06.-

27.08.2008.


„Mūsdienīga mācību procesa īstenošana

pagarinātās darba dienas grupā” īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

17 grupas=

427

klausītāji

(24 st./gr.)

02.06.-

20.08.2008.

96


„Mūsdienīga mācību procesa īstenošana

pamatizglītības 1.-4.klasēs” īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

16 grupas=

388

klausītāji

(24 st./gr.)

05.06.-

22.08.2008.


„Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa

pārvaldīšana” īstenošana (identif.nr. ISEC

2008/07/2)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

19 grupas=

418

klausītāji

(12 st./gr.)

13.03.-

14.06.2008.


„Pozitīvās domāšanas veidošana” īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

29 grupas=

638

klausītāji

(24 st./gr.)

23.04.-

14.06.2008.


„Darba organizācija un metodika pedagoģiskās

korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārējās

izglītības iestāzu pedagogiem” īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

14 grupas=

389

klausītāji

(36 st./gr.)

11.06.-

24.11.2007.


“Metodiskais atbalsts klašu audzinātāju metodisko

komisiju vadītājiem vērtībizglītībā un

pedagoģiskās sadarbības veicināšanai skolā”


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

12 grupas=

309

klausītāji

(18 st./gr.)

19.06.-

10.11.2007.


„Darba organizācija un metodika pagarinātās darba

dienas grupās vispārējās izglītības iestāţu

pedagogiem” īstenošana (identif.nr. ISEC

2007/11/18)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

25

grupas=

709

klausītāji

(18 st./gr.)

11.06.-

15.09.2007.


„Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu

audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības,

bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem,

īstenojot vispārējās izglītības satura reformu”


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

10 grupas=

267

klausītāji

(18 st./gr.)

11.06.-

15.09.2007.


„Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju

palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar

mācīšanās grūtībām” īstenošana (identif.nr. ISEC

2007/11/21)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

6 grupas=

162

klausītāji

(36 st./gr.)

11.06.-03.11.

2007.


„Krievu (dzimtā) valoda: mācīšanas aktualitātes

pamatizglītības reformas kontekstā” īstenošana

(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.12)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

5 grupas=

129

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


„Vēstures mācību metodika pamatskolā izglītības

reformas kontekstā” (IZM 2006.g.15.augusta

līg.nr.36)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

10 gr.= 244

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


„Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības

programmu īstenošana”īstenošana (IZM

2006.g.15.augusta līg.nr.44)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

5 grupas=

121

klausītājs

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


„Ētikas mācība 1.-3.klasēs pamatizglītības satura

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

12 gr.=281

klausītājs

28.08.-

28.12.2006.

97

reformas kontekstā” īstenošana (IZM

2006.g.15.augusta līg.nr.9)

(24 st./gr.)



īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.47)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

10 gr.=202

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


„Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot

mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā”


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

3 gr.=76

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


„Pamatizglītības standarta informātikā īstenošana

7.klasē „ īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta

līg.nr.27)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

17 gr.=395

klausītāji

(16 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Jaunākās mācību metodes skolēniem ar

speciālajām vajadzībām spec.izglītības un

vispārējās izglītības skolās īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

2 gr.=56

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un

līdzekļi pamatizglītības ķīmijas kursā īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

6 gr.=158

klausītāji

(16 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.



kompetences pilnveide īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

2 gr.=53

klausītāji

(16 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un

līdzekļi pamatizglītības ģeogrāfijas kursā


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

1 gr.=25

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Pedagogu darba organizēšana un realizēšana

korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas

kontekstā īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta

līg.nr.55)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

5 gr.=136

klausītāji

(16 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie

aspekti īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta

līg.nr.28)

ISEC, Vaļľu

2, Rīga

7 gr.=177

klausītāji

(16 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Angļu valodas mācīšanas pamatskolā aktuālās

problēmas un efektīvās tehnoloģijas īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

5 gr.=137

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Vācu valodas mācīšanas p-skolā aktuālās

problēmas un efektīvās tehnoloģijas īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

3 gr.=73

klausītāji

(36 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.


Metodisks un praktisks atbalsts pamatskolas

bioloģijas skolotājiem, uzsākot bioloģijas

standarta ieviešanu 8.klasē īstenošana


ISEC, Vaļľu

2, Rīga

3 gr.=86

klausītāji

(20 st/gr.)

28.08.-

28.12.2006.

98


Karjeras izglītības darba organizēšana

vispārizglītojošajās un profesionālājās izglītības

iestādēs īstenošana

Daugavpils

rajona IP,

Rīgas 2

2 gr.=57

klausītāji

(36 st/gr.)

Marts, 2006.


Skolēnu radošās pašizpausmes veicināšana

rokdarbos sākumskolā īstenošana

Daugavpils

rajona IP,

Rīgas 2

1 gr.=25

klausītāji

(36 st/gr.)

februāris,

2005.


Veselības izglītība un veselības veicināšana

vidusskolā īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

1 gr.=25

klausītāji

(36 st/gr.)

aprīlis, 2005.


Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās

valodas mācīšanā 1.-4.klasē īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

1 gr.=22

klausītāji

(36 st/gr.)

maijs, 2005.


Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās

valodas mācīšanā 1.-4.klasē īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

1 gr.=22

klausītāji

(36 st/gr.)

maijs, 2005.


Inovācijas augstākās izglītības sistēmā īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

1 gr.=18

klausītāji

(40 st/gr.)

Maijs-jūnijs,

2005.


Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc

balsta kustību aparāta traucējumiem. Koriģējošā

vingrošana īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

2 gr.=58

klausītāji

(36 st/gr.)

Augusts-

septembris,

2005.



kompetences pilnveide īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

2 gr.=53

klausītāji

(36 st/gr.)

Augusts-

septembris,

2005.


Pirmsskolas izglītības programmas satura un

mācību metodikas aktuālie jautājumi īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

2 gr.=51

klausītāji

(36 st/gr.)

Septembris-

oktobris,

2005.


Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to

mācību metodika īstenošana

Daugavpils

pils. IP,

Saules 6

2 gr.=53

klausītāji

(36 st/gr.)

Oktobris-

decembris,

2005.

99

Projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos” vienošanās

Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001

Projekta 1., 2.aktivitātes mācību pakalpojuma sniedzēja (DU) devuma

apkopojums: 2009.gada oktobris – 2011.gada novembris

Kursu programmas nosaukums Īstenošanas laiks Grupu

skaits

Lektori

Bērncentrētas vides veidošana


2010.g.13.03.-19.06.

2010.g.11.09.-18.12.

2011.g.05.03.-18.06.

3 L.Silova, E.Krastiľa,

E.Drelinga, M.Kravale-

Pauliľa, S.Zariľa

Integrētās rotaļnodarbības

sešgadīgo bērnu pēctecīgai

attīstībai

2011.g.5.03.-18.06.

2011.g.7.05.-24.09.

5 I.Kokina, L.Silova,

E.Krastiľa, E.Drelinga

Darba organizācija un metodika

apvienotajās klasēs vispārējās

izglītības iestāţu pedagogiem

2009.g.19.12.-

2010.g.27.03.

2010.g.23.01.-17.04.

2010.g.13.03.-19.06.

2010.g.11.09.-18.12.

7 E.Drelinga, E.Krastiľa

Pedagoģiskā procesa

organizēšana un vadīšana

izglītojamiem ar speciālām

vajadzībām

2010.g.13.03.-19.06.

2010.g.11.09.-18.12.

2010.g.05.03.-18.06.

2010.g.07.05.-24.09.

8 J.Davidova, V.Guseva

Projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu

pedagogu kompetences paaugstināšana”

(vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003) LU reģistrācijas

Nr. ESS2009/88

“Vispārējo aktualitāšu” kursi (36 st.) profesionālo izglītības iestāţu vispārizglītojošo mācību

priekšmetu pedagogiem: Dz.Iliško, J.Davidova, I.Kokina, u.c.;

daugavpils universitĀte akadĒmiskĀ …du.lv/wp-content/uploads/2015/12/amsp_pedagogija_ar...o...

Documents