1

Tulkojums no v cu latvie u valod : J lija Dobrovo ska

St sts par zeltkali Fabianu

Dodman pasauli plus 5%Neatkl tais banku un finansu sist mas nosl pums –

k d visur tr kst nauda?

Priek v rds

oti cien jam s las t jas, oti cien jamie las t ji, eit Jums tiek pied v ts st sts par naudas un banku sist mas v sturi,kas, starp citu, satur vair kus labi glab tos nosl pumus.

M s sirsn gi aicin m J s izplat t o tekstu starp saviem draugiem, pazi m un kol iem. P c iesp jas vair kiemcilv kiem b tu j iepaz stas ar o rakstu. s akcijas m r is ir rosin t Zemes iedz vot jos apzi as pamo anos, kasaus ne tikai saprast m su pa reiz jo nodev s balst to saimniec bas sist mu k nedaudzu „izredz to” kontrolesinstrumentu p r p r jiem cilv kiem, bet ar iez m t ce us pie cilv ciskas, taisn gas naudas sist mas.

T k liel k da a cilv ku vienk r i akcept m su pa reiz jo sist mu un lab k gad jum m ina pa i tikt pieiesp jami liel kas pe as, tad ar aj jom ir steidz gi nepiecie ams main t dom anas veidu.

M su skat jum nodevu saimniec bas saknes ir j mekl nevis sist m , bet gan cilv cisk mantk r b , kas piem t netikai s pasaules top-ba ieriem, bet diem l ar pla m iedz vot ju k rt m. T d katram atsevi am cilv kamneizb gami j piestr d pie s saknes sev .

Arvien bie k tiek ieviestas re ion l s val tas k alternat va glob lai naudas sist mai. Turkl t b s nepiecie amsdaudzu atsevi u cilv ku cilv ciskums, drosme un anga ements, lai paveiktu pav rsienu pie ekolo iskassaimnieko anas un eso s sist mas atvese o an s. M s esam p rliecin ti, ka ar J s varat ne vien vien viet pieliktsavu v rt gu roku pie darba.

V lot Jums pat kamu las anu un svar gus atkl jumusMichael Kent

2

Mai as tirdzniec ba

Fabians jut s iek ji uzbudin ts. Vi izm in ja savu runu, kuru n kamaj dien tais j snotur t liela cilv ku p a priek . Vi jau vienm r ir tiecies p c varas un prest a. Nu, vi asapnis dr z var s stenoties.

Fabians bija amatnieks, kur str d ja ar zeltu un sudrabu izgatavodams da das rotaslietas,bet vi am nepatika peln t savu dieni o maizi ar darbu. Vi arvien ilgoj s p c kaut kneparasta, mekl ja izaicin jumu – un, l k, vi a lielais pl ns bija tuvu steno anai.

Kop paaud u paaudz m tie a pre u mai a bija parasts tirgo anas veids. imenes iztika no t ,ka specializ j s uz noteiktas preces izgatavo anu un p rpalikumu apmain ja uz citu amatniekura otajiem produktiem.

Tirgus laukums bija ska sabiedriskas dz ves centrs. Tautai patika raib dr zma, jo turvienm r var ja uzzin t daudz interesantu jaunumu. Katr zi p d j laik ur un tur arvienbie k sac l s ildas un str di – ita, ka nu ir vajadz ga k da lab ka sist ma, lai ar cilv kiarvien v l bija jautri un baud ja sava darba aug us.

Vald bas forma bija rk rt gi vienk r a: katr draudz tika iev l ta pilso u padome, kurasuzdevums bija nodro in t atsevi a pilso a br v bu un ties bas. Neviens nedr kst ja tiktpiespiests kaut ko dar t pret pa a gribu. Tas bija vien gais vald bas uzdevums. Ta u ar da msitu cij m bir ermeistars ne vienm r var ja tikt gal , it sevi i, kad runa bija par domstarp b mtirgus laukum : vai, piem ram, viens nazis ir apmain ms uz vienu vai uz diviem kukur zasgroziem, vai ar : kam ir liel ka v rt ba: vienai govij vai vieniem ratiem. Un tagad Fabianspazi oja, ka vi am esot zin ms o probl mu risin jums.

Mon tu nauda

N kamaj dien Fabians izkl st ja lielam cilv ku p lim savu jauno sist mu, kuru vi nosaucapar ”naudu”. T k lieta lik s visai daudzsolo a, cilv ki nepaciet gi jaut ja, k ar to var tus kt. ”Zelts, no kura es gatavoju rotaslietas, ir pirmklas gs un v rt gs met ls, kas ner s un varilgi uzglab ties. T tad, es izgatavo u zelta mon tas un nosauk u t s par zelta d lderiem”, - viteica un paskaidroja t l k, ka katram d lderim b ot noteikta v rt ba un, ka ”nauda” kapmai as l dzeklis esot daudz praktisk ka nek tie pre u apmai a. K ds draudzes loceklisizteica domu, ka neesot jau p r k gr ti pa am sarakt zeltu un tais t no t d lderus. ”Tas b tunegod gi, t d tas b tu stingri j aizliedz” - iebilda Fabians. ”Tiks at auts lietot tikai pilso upadomes at aut s mon tas. Dro bas p c t m tiks uzspiests z mogs.” Ikviens draudzes loceklisvispirms dr kst ja sa emt vien du jauno mon tu skaitu.

Tas izklaus j s taisn gi, un tom r sve u meistars p rtrauca Fabianu: ”Man ir ties bas uzvisliel ko d lderu skaitu, jo ikviens lieto manas sveces!”. ”K tad t ?!” - iesauc s viens nozemniekiem. ”Bez maniem d rze iem m s visi nomirtu bad ! Man pien kas visvair k d lderu!”Fabians va vi iem k du br di str d ties un tad izvirz ja sekojo u priek likumu: ”T k j snevarat vienoties, es lieku priek aizdot katram tik daudz d lderu, cik vi grib, ar noteikumu,ka tie ir j atdod atpaka . T k es izgatavoju naudu un nododu to j su r c b , man ir ties bas uzatalgojumu: par 100 d lderiem es sa em u gada beig s 105 atpaka .

os 5 d lderus es nosauk u par procentiem, un tie b s mana pe a. „Tas skan ja pie aujami,galu gal 5% nebija nez kas liels.

Fabians nezaud ja laiku un pavad ja dienas un naktis izgatavodams mon tas. N kamnedaudis st v ja pie vi a darbn cas rind , un p c tam, kad pilso u padome bija p rbaud jusimon tas un devusi savu at auju laist tas apgroz b , pirmie pilso i aiz m s savas pirm smon tas; s kum tikai nedaudz, lai izm in tu neparasto sist mu, tad arvien vair k.

3

Jauna koncepcija „nauda“ funkcion ja br ni gi, un dr z vien viss tika nov rt ts zelta mon t s,t.i. d lderos. Pie prec m pielikt v rt ba tika nosaukta par ”cenu”, un t tika noteikta p c precesizgatavo anai nepiecie amo izdevumu un ieguld t darba daudzuma.

Konkurence

Vien no t s zemes pils t m dz voja Albans – vien gais pulkste u meistars. Vi a klient ra bijagatava maks t par vi a pulkste iem lielu cenu. Tad v l viens pulkste u meistars atv ra savuveikalu, un Albans, lai nepazaud tu visus savus klientus, bija spiests nolaist cenas.

br v , s kotn j zi vesel g konkurence dr z vien aptv ra visas nozares. T k visi grib jasa emt iesp jami vair k naudas, tika daudz str d ts un produc ts, dz ves l menis k pa uzaug u un beidzot visi br n j s, k vi i agr k visp r dz voja bez naudas.

Par di

Gada beig s Fabians uzmekl ja visus tos, kuri bija no vi a aiz mu ies naudu. Da iem tagadbija vair k, nek vi i bija pa mu i, kas reiz noz m ja, ka citiem neizb gami palika maz k,t d , ka aprit ta u bija noteikts naudas daudzums.

Tie, kuriem pieder ja liel ka summa, atmaks ja simts d lderus plus piecus d lderus parprocentiem, ta u vi iem bie i bija atkal j aiz emas nauda, lai var tu turpin t savus dar jumus.Savuk rt citi pirmo reizi iev roja, ka vi iem ir par ds. Fabians at va vi iem atmaks t to pada m un piesavin j s da u no vi u pa uma par lu. Visi s ka mekl t tr ksto os d lderus, ta utos atrast bija oti gr ti.

R ins, kas nekad nevar tikt apmaks ts

Neviens nepaman ja, ka visa n cija nekad vairs nevar ja tikt va no par diem t d , ka pat jakatrs atsevi ais s kum produc tais d lderis gada beig s tiktu atmaks ts atpaka , tad uzkatriem aizdotajiem 100 d lderiem arvien v l pietr ktu tie pieci procentu d lderi. Tikai Fabianszin ja, ka nekad nebija iesp jams sa emt visus procentus reiz , t.i., ka visi r ini nekadnevar ja tikt apmaks ti t d , ka is papildus zelts sten b nekad nebija past v jis, nekadnetika laists apgroz b , un neviens cits nedr kst ja tais t papildus mon tas. Nevar tiktatmaks tas 105.000 mon tu, ja kop tiku as produc tas tikai 100.000. Katriem „pieciemd lderiem”, kas gada beig s tika atmaks ti Fabianam, vajadz ja pietr kt k dam citam ciemaiedz vot jam.

Banknotes

Fabiana darbn c bija liels seifs. Da i klienti uzskat ja, ka b tu praktiski un rti par nelielusamaksu uztic t vi am uzglab t savas mon tas. Par to vi i sa ma no Fabiana kv ti.

Kad n c s veikt liel kus pirkumus, bija diezgan smagi staip t l dzi daudz mon tu, un t ar laikumon tu viet cilv ki arvien vair k s ka makst t ar vienu vai vair k m Fabiana kv t m, kasatbilda p rkam s preces cenai. Veikalu pa nieki akcept ja kv tis k sto maks anas l dzeklit d , ka vi i ta u jebkur laik var ja atnest t s Fabianam un atkal sa emt par t m zeltamon tas. Kv tis tri ce oja no rokas rok , bet pats zelts palika nekust gs. T dr z vien Fabianakv tis tika uzskat tas par tikpat „ st m“ un v rt g m k pa as zelta mon tas.

Nepag ja ilgs laiks, kad Fabianam k uva skaidrs, ka diez vai kaut vai viens no vi a klientiemp k i piepras s visas savas mon tas atpaka . T d vi nodom ja: „K d ra ot vair kmon tu, ja reiz t s nemaz netiek lietotas?“ – un vi s ka aizdot seif jau eso s, pie vi adepon t s mon tas – vispirms oti piesardz gi, bet pamaz m arvien dro k, it k t b tupa saprotama lieta.

4

Vi sev teica: „ sten b tas gan nav mans pa ums, bet tikai man uztic tais klientu zelts, ta ugalu gal tas atrodas pie manis – un ar to viss ir pateikts.“

Naudas rad ana no nek

K du dienu Fabians sa ma piepras jumu par lielu kred tu. Vi izteica klientam priek likumu:„K d mums neatv rt depoz tu uz j su v rda t viet , lai transport tu pie jums mon tas? Esvienk r i izsnieg u jums kv tis atbilsto daudzum !“ Klients bija ar mieru un aizg ja ar kv ukaudzi. Vi bija sa mis pamat gu aizdevumu un tom r viss zelts palika Fabiana seif . Kadklients bija prom, Fabians nevar ja notur t gavil jo u smaidu, jo vi am bija izdevies gan patur tk ku, gan to ap st. T tad vi var ja aizdot zeltu, un tas tom r palika vi a pa um .

Draugiem, pazi m un pat sve iem cilv kiem bija vajadz ga nauda dar jumiem – un, kam r vi ivar ja uzr d t garantijas, naudas aizdevumi nebija nek di ierobe oti. Fabians var ja vair kk rtaizdot seif uzglab to naudu, kas nebija vi a pa ums. Vi glu i vienk r i izsniedza kv tis, unviss g ja k pa sviestu, kam r stie pa nieki nepiepras ja savu naudu atpaka , cilv ku uztic bapalika sp k un vi visu prec zi iegr matoja! Naudas aizdo ana bija visai izdev ga lieta.

Slepen biedr ba

Fabiana soci lais statuss c l s tikpat strauji k vi a labkl j ba. Vi a v rds un vi a uzskati parfinansu liet m sasniedza gandr z vai pravietisku m rogu. Zeltka i no cit m zemes viet mieinteres j s par vi a pan kumiem, un reiz Fabians uzaicin ja visus zeltka us uz tik anos. Taibija j notiek slepeni. Galu gal bl d ba nedr kst ja nok t sabiedr bas apzi , cit di lietanevar tu funkcion t t l k. P c da m p rdom m tika nodibin ta slepena br l ba, un t slocek iem bija j nodod absol t s klus anas zv rests.

Vi i nosauca sevi par „apgaismotiem“ – un jaunie „apgaismotie” zeltka i s ku i visur aizdotnaudu p c Fabiana receptes.

eki, p rvedumi

Pa to laiku Fabiana kv tis tika akcept tas tikpat labi k vi a zelta d lderi un tie i t pat tur ti vi aseif zem atsl gas. Kad k ds tirgot js grib ja samaks t citam noteiktu summu, vi vienk r iuzrakst ja su z m ti Fabianam, un tas p rnesa skait us no viena tirgot ja konta cita tirgot jakont . Ar jaun sist ma k uva oti popul ra. Pateicoties iem „p rvedumiem“ vai „ ekiem“neman mi rad s pavisam jauna naudas forma, proti, nauda, kas eksist ja tikai Fabianagr mat s. T d j di vi a gr matas p rst v ja pirmos iro- jeb teko os kontus .

Valsts banknotes

N kam s slepen s tik an s ietvaros Fabians l dz v lai naktij kl st ja zeltka iem savu jaunopl nu, kas dr z p c tam tika nolikts priek bir ermeistaram un vald bas locek iem: Fabianssac la labi nosp l tu trauksmi par to, ka esot uzradu ies daudzi viltoti eki. Satriektie ier d il dza vi am padomu. „Es lieku priek , lai turpm k vald ba druk tu t dus ekus, kurus b tugr ti viltot un kuri tiktu nosaukti par „banknot m“. M s, zeltka i labpr t uz emsimies segt drukasizdevumus, jo galu gal tas ietaup s mums laiku, ko m s t r jam kv u aizpild anai.“

Tas ita saprotams, un ier d i bez iebildumiem piekrita, jo vi i saskat ja savu uzdevumupilso u aizsardz b no kr pniekiem. „Turkl t“, – teica Fabians, – „da s labs slepeni izgatavo nozelta d lderus, t d p r tiem, kuri rok zeltu, b tu j nostiprina kontrole un j uzliek vi iem parpien kumu nodot to ier d iem, protams, par atbilsto u mon tu vai banknotu skaitu. Ar ispriek likums tika pie emts, un vald ba nodruk ja jaunas bankas kv tis. Uz katras banknotes bijauzspiesta noteikta v rt ba: 1 d lderis, 2 d lderi, 5 d lderi, 10 d lderi. K jau teikts, zeltka iuz m s drukas izdevumus. T k s naudas z mes bija viegl k transport jamas, iedz vot ji

5

visai tri t s pie ma. Neskatoties uz savu paroc bu, banknotes tika izmantotas tikai 10% novis m transakcij m. Fabiana piez mes r d ja, ka 90% no vis m transakcij m tika nok rtotascaur p rvedumiem un ekiem. T pien ca laiks, realiz t n kamo Fabiana pl na pak pi.

Noguld jumi, kr jkases

S kum par naudas glab anu sav seif un p rvald anu Fabians piepras ja nelieluatalgojumu. N kamais solis „apgaismot v ra“ pl n past v ja taj , lai iem n tu aprit eso sbanknotes sav seif k noguld jumus.

T d vi p rstr d ja savu pras bu un pied v ja no savas puses 3% par „kr jnoguld jumiem“.Klienti protams bija oti priec gi, ka nodevas viet sa ma pat v l bonusu, t d vi i akcept jaar to, ka Fabians dr kst aizdot vi u naudu t l k, pieprasot savus parastos 5%. Izskat j s, kagalu gal vi a pe a tagad ir tikai 2%.

Fabiana p rvald tais pa ums dabisk k rt pieauga arvien vair k, un atkal vi aizdeva krietniliel kas summas, nek re li past v ja vi a seif banknotu form . Dr z vien vi var ja parkatriem 100 d lderiem sav seif aizdot 200, 300, 400, 800 vai pat 900 d lderus, vienk r iizrakstot eku. Vi gan r p gi sekoja tam, lai nep rk ptu attiec bas 9 : 1, jo vid ji katrsdesmitais klients tom r grib ja iz emt savu naudu zelta mon t s vai banknot s (kas atbilstattiec b m maks jumu aprit , kur piedal s 10% skaidr s naudas un 90% p rskait jumu.) JaFabiana seif neb tu pietiekami l dzek u, cilv ki, protams, k tu aizdom gi un zaud tu vi amuztic bu.

Ideja par kr jgr mati u negaid ti izr d j s visai izdev ga t d , ka Fabians var ja no 100 re linoguld tajiem d lderiem rad t l dz pat 900 fikt vo d lderu, kas par d j s tikai uz pap ra; l dz ar tovi a nopeln tie” 45 d lderi (= 5% no 900 d lderiem) bija daudz, daudz vair k nek tie 2%, kurusvi iekas ja p c visp r j viedok a. Ar citi zeltka i ar liel ko prieku izmantoja o metodi. Vi irad ja naudu vienk r i ne no k , tikai ar pildspalvas v zienu – un par to v l piepras ja procentus.

Zeltka i vairs nera oja naudu pa i, bet gan va vald bai druk t banknotes un tanc t mon tas,kuras p c tam vi i izsniedza cilv kiem. Fabians uz m s tikai drukas izdevumus. Un tom r vi irad ja naudu ne no k un piepras ja par to v l procentus. Liel k da a cilv ku dom ja, kaiedz vot ju apg d ana ar naudu ir vald bas lieta un ka Fabians aizdodot tikai to naudu, ko citidepon ju i vi a seif k kr jnoguld jumus. Ja visi noguld t ji reiz piepras tu savu naudu,bl d ba t l t n ktu gaism .

Kad n c s izmaks t daudz aizdevumu banknot s vai mon t s, tas nerad ja Fabianam nek dasprobl mas. Vi vienk r i paskaidroja vald bai, ka augo s iedz vot ju skaits un visp r jsprodukcijas pieaugums pieprasot papildus naudas l dzek us, kurus vi ar sa ma, samaks jottikai nelielu summu par naudas druk anu.

„Ekonomika”

Pien ca diena, kad k ds komersants un labs dom t js, prec zi izp t jis o sist mu, nolikaFabianam priek sekojo us argumentus: „Par 100 d lderiem tiek piepras ti 105 d lderi atpaka ,ta u, t k ie 5 tr ksto ie d lderi nemaz neeksist , tad sten b is par ds nekad nevar tiktdz sts.

Zemnieki ra o p rtikas produktus, str dnieki ra o preces, bet tu esi vien gais, kur producnaudu. Pie emsim, ka vis zem b tu viens vien gs komersants, kur kontrol tu visusaimniec bu. Vi izmaks tu 90% visas apgroz b eso s naudas izdevumu un atalgojumuform un atliku os 10% uzskat tu par savu pe u. Tad im komersantam no 100% s kotn jkapit la tik un t pietr ktu procentu da a, ko tu no vi a pieprasi. Vi to var tu izmaks t tikaiaiz emoties jaunu naudu. T d sist ma var funkcion t tikai t d gad jum , ja tu izsniedz 105

6

d lderus, proti, 100 sa m jam un 5 sev pa am un tos tad ar ieguldi saimniec bas aprit . Tikait visi par di visp r var tu tikt dz sti.“

Fabians uzman gi noklaus j s, un tad attur g ton iebilda: „Ekonomika un finanses ir daudzsare t ka lieta, nek iet. T s nevar apl kot un izkl st t tik vienk r oti. Lai is lietassaprastu, ir nepiecie amas dzi as un pamat gas speci las zin anas. Tom r es esmu otipateic gs par izteiktaj m aizdom m, apsolu emt t s v r un par p ties par k rt bu finansujom , bet tu r p jies par k rt bu sav jom . Tev ir j kapina sava uz muma efektivit te,j palielina produkcijas apm rs, ar racionaliz cijas pal dz bu j pazemina izdevumi un j k st parlab ku komersantu. Protams, par atbilsto u honor ru es vienm r esmu tav r c b kspecialists un padomdev js.“

Fabians skait j s vis zem liel kais eksperts finansu jaut jumos, un visi iebildumi bijabezj d igi, jo galu gal izskat j s, ka saimniec ba plaukst un dz ves l menis k pj vien uz aug u.

Slazds aizkr t ciet

Lai var tu katru reizi samaks t tr ksto os 5 d lderus, tirgot ji sam r s laik jut s spiestipacelt cenas uz sav m prec m. Rezult t algas sa m jiem dr z vien rad s saj ta, ka vi imaz k nopelna. Savuk rt darba dev ji izvair j s no algu palielin anas, jo l dz ar to vi iemdraud tu re ls bankrots. Zemnieki var ja uzlikt savai produkcijai tikai oti neapmirino as cenas,savuk rt m jsaimnieces s dz j s par to, ka dz vei patie m visnepiecie m k s lietas k starvien d rg kas.

Sekas tam bija t das, ka da a iedz vot ju iekrita arvien liel k nabadz b t , ka oti bie i patdraugi un radinieki vairs nevar ja viens otram pal dz t.

Beidzot s k s streiki, kas bija l dz im nepaz stams fenomens. S kotn j dabas bag t ba uncilv ku p rtic ba bija aizmirsta: augl g augsne, vecie me i, miner u izrakte i, milz giegan mpulki. Viss griez s vairs tikai ap naudu, visi dom ja tikai par naudu, bet, no otras puses,t s kaut k ita arvien maz k esam. Neviens neap aub ja sist mu k t du, jo visi ta u tic ja,ka to p rvalda gudr kie tautas p rst vji!

Tikai da i nedaudzie sp ja sakr t savus p rpalikumus un nodibin t br vus aizdevumu unfinansu instit tus, kuri pied v ja saviem klientiem 6% par kred tiem, kas pamat gi p rsniedzaFabiana 3%. Katr zi s br v s firmas var ja aizdot tikai to naudu, kas patie m bija vi upa um , pret ji Fabiana metodei ieg t naudu ar pildspalvas vicin anu. e br vie finansuinstit ti maldin ja Fabianu un vi a kompanjonus, t d vi i ilgi nekav joties nodibinaja sav jos.Liel k da a konkur jo o banku tika s laik uzpirkta, proti, pirms t s visp r paguva uzplaukt,vai tikt „pak autas kontrolei“.

Depresija & labkl j ba

Visp r js saimniecisks st voklis pasliktin j s t l k. Str dnieki uzskat ja, ka vi u efi pelnap r k daudz, savuk rt darba dev ji uzskat ja savus darba sp kus par p r k slinkiem unneefekt viem. Visi s ka velt vainu cits citam. Ar pilso u padome nezin ja atbildi un nodarboj sp rsvar ar visaktu l ko probl mu, gudrojot, k pal dz t nabagiem.

Valsts labkl j ba

Tika ieviestas soci l s programmas, un ar likumu ikvienam iedz vot jam bija uzlikts pien kumsmaks t nodevas. Pilso us tas sadusmoja, jo vi i v l tur j s pie „vecmod ga priek stata“, kakaimi iem br vpr t gi j pal dz cits citam. „ s nodevas nav nekas cits k legaliz ta z dz ba“,skan ja no tautas vidus. „Nodevas pret cilv ka gribu, ne emot v r vi pa a motiv ciju, irpiel dzin mas z dz bai“.

7

Ta u katrs atsevi ais pilsonis viens pats jut s bezsp c gs un baid j s no cietuma, kas draud javisiem, kuri negrib ja vai nevar ja nomaks t pras to. Soci l s programmas ur tur pal dz ja,bet tikai slaic gi, tai pat laik v l saasinot radu s probl mas, jo ar s programmas aprijaarvien vair k naudas, kuras tik un t jau visur pietr ka. Un t soci l s nodevas k pa arvienaugst k un l dz ar t m ar p rvaldes apar ta birokr tija.

Valsts par di un ier d u apar ts

Liel k da a vald bas locek u bija k rt gi cilv ki ar labiem nodomiem. Vi i negrib ja uzkrautpilso iem jaunas nodevas, un galu gal vi i nesaskat ja vairs nek das citas iesp jas, kaiz emties tr ksto o naudu no Fabiana un vi a kompanjoniem, lai ar vi iem nebija ne jausmaspar to, k ie aiz mumi k dreiz var s tikt atdoti.

Vec ki vairs nebija sp j gi apmaks t skolot jus saviem b rniem, tikpat maz ar imenes rstu.Soli pa solim vald ba bija spiesta p r emt s funkcijas un t s p rvald t. Skolot ji, rsti undaudzu citu profesiju audis k uva par ier d iem. Tikai nedaudzi bija apmierin ti ar savu jaunodarbu. Lai ar vi i sa ma k rt gas algas, ta u par to zaud ja savu patst v bu un identit ti.Ikviens k uva par skr v ti milzu ma in rij . Nepalika vietas nek dai person gai iniciat vai,profesion lie pan kumi tika ignor ti, ien kumi tika izl dzin ti un tikt uz priek u dz v var ja tikaitad, kad k ds priek nieks aizg ja pensij vai nomira.

Ien kuma nodoklis

Lai tiktu lauk no strupce a, vald ba nol ma atkal griezties p c padoma pie Fabiana, t d , katas br ni gi prata rad t iespaidu, ka var b t pareizais padomdev js finansu jaut jumos. Vinoklaus j s st stu par vi u probl m m un atbild ja: „Daudzi cilv rki nevar pa i tikt gal arsav m probl m m. iem cilv kiem esat vajadz gi j s, lai atrisin tu t s vi u viet . J s noteiktipiekr tat, ka liel kai da ai cilv ku b tu j b t ties b m apmierin t savas pamatvajadz bas, t.i.sa emt p rtiku, jumtu virs galvas, laim gu dz vi utt.. Jums ta u ir paz stams gudrais teiciens parto, ka visi cilv ki esot vienl dz gi, vai ne? T tad vien g iesp ja izl dzin t s lietas ir: nop rliekas bag to labkl j bas at emt un nodot to nabago r c b . T tad, ieviesiet nodok u sist mu.Jo vair k k dam ir, jo vair k vi am jamaks . emiet nodok us no katra p c vi a sp j m undodiet katram p c vi a vajadz b m. Skol m un slimn c m finansi li v j kiem j b t pieejam mbez maksas.“

Notur jis vi iem o spredi i par augstiem cilv ciskuma ide liem, vi nosl dza to ar piez mi:„Starp citu, neaizmirstiet, ka j s esat man par d naudu, kuru j s esat no manis aiz mu iesjau krietnu laiku atpaka . Es varu pan kt jums pret nodz ot par dus, bet j s man turpin sitmaks t vismaz procentus.“ Tas noveda pie t , ka par du summas tika iesald tas un tikanomaks ti tikai procenti.

Neviens neap aub ja Fabiana filosofiju, un t tika ieviesta k pjo a ien kumu nodok u sist ma.Jo vair k k ds nopeln ja, jo vair k vi am bija j maks . Nevienam nepatika ien kumu nodoklis,ta u likums noteica: „Maks nodok us, vai dodies cietum !“

Tirgot ji bija k rt jo reizi spiesti pacelt cenas, savuk rt str dnieki atkal piepras ja liel kas algas,un daudzi darba dev ji bija spiesti vienu da u no saviem str dniekiem aizvietot ar ma n m vaiar izsludin t bankrotu.

Pieauga bezdarbs un l dz ar to iest j s visp r js v rt bu sabrukums. Vald ba jut s spiestaizgudrot jaunas soci l s programmas. Tika ieviesti tarific tie l gumi, valsts pabalsti un citiaizsargpas kumi, lai pasarg tu arvien liel kas industrijas nozares no sabrukuma un t d j disaglab tu darba vietas.

Un tom r maks tnesp j go skaits pieuga ik m nesi. Da s labs s ka uzdot sev jaut jumu, vair pniec bas j ga past v pre u ra o an , vai vien gi darba vietu saglab an .

8

Situ cija pasliktin j s arvien strauj k. Tika izm in ti visda d kie pas kumi, lai saglab tukontroli p r nemit gi augo m cen m. Bija j ievie papildus nodok u formas, un dr z vienpast v ja jau ap 50 da du nodok u par vienu maizes klaipu, s kot ar zemnieku pamatnodokli,visiem tirdzniec bas nodok iem l dz pat virsv rt bas nodoklim, kas tika atvilkts no m jsaimniecespar vi as iepirkumiem.

Past v gas reformas

Tika sasauktas „ekspertu komisijas”, lai vald bas uzdevum atrisin tu situ ciju, kas beidz svien gi ar to, ka tika rad tas arvien jaunas strukt ras, veiktas arvien jaunas reformas un ieviestasarvien jaunas nodok u formas. T k Fabians stingri piepras ja regul ri nomaks t procentus,past v gi pieaugo a nodok u da a bija j izlieto im nol kam. Da reiz bija pat j aiz emas jaunassummas, tikai lai nomaks tu procentus par veciem kred tiem!

Partiju politika

L dz ar to rad s pavisam jauna politikas forma, proti, partiju politika – cilv ki str d j s savstarp par to, kura partija var veiksm g k atrisin t visas probl mas. P k i s ka run t parda d m peson b m un ideolo ij m – par visu iesp jamo, tikai ne par sto probl mu.

Tot l kontrole

Galu gal notika t , ka vien no pils t m nomaks jamo procentu summa k uva liel ka nek visuno saimniec bas ieg to ien kumu summa. Tad ar vis valst pieauga nenomaks to procentusummas. K atbilde uz o postu tika ieviests procentu maks jums par nenomaks tajiemprocentiem. d veid visa valsts bag t ba, der gie izrakte i, k ar sabiedriskais pa umspak peniski nok uva zem Fabiana un vi a kompanjonu kontroles. Ta u kontrole arvien v lneaptv ra visu, un tie i tas bija tas, p c k vi i tiec s. Tikai izplatot savu kontroli itin p r visu,vi i justos piln gi dro i.

Karu bizness

Visur pietr ka naudas, bija daudz bezdarbnieku un nabago, social s sist mas nevar ja r p tiespar visiem, t d taut pamaz m s ka augt neapmierin t ba. Fabians p rliecin ja vald basp rst vjus ar vienu sitenu nosist divas mu as: 1. Kar esot lab kais l dzeklis atkal apvienotcilv kus c pret kop go r jo ienaidnieku, k ar 2. lai apmaks tu vald bas par dus, proti,izmantojot im nol kam iekaroto zemju bag t bas. Lai iedarbin tu kara ma n riju, Fabians likab v t fabrikas un finans ja iero u ra ot jus, aizdeva naudu armijai un visbeidzot pied v ja karaupuriem lielus kred tus (par lieliem procentiem) kara posta nov r anai. P c tam tika doti v lliel ki kred ti zem iltes „saimniec bas veicin anai“. sist ma ir bijusi tik veiksm ga, karezult t daudz m pasaules zem m p k i uzrad s ne tikai rzemju (t.i. pie Fabiana) par di,bet turkl t t s bija iesaist tas kaut k dos kara konfliktos un bija spiestas tajos piedal ties.

Fabians r p j s par to, lai vienm r saglab tos noteikts „sp ku l dzsvars”, lai jebkura valstsvar tu tikt piespiesta vest karu ar jebkuru citu valsti. Tas Fabianam lik s esam viet gad jumos,kad k da valsts ignor ja vi a „priek likumus”, nemaks ja vi am par dus vai grib ja ieviestjaunu, neatkar gu, naudas sist mu. Fabians vienm r finas ja ar to valsti, kurai tika uzbrukts, laikar turpin tos p c iesp jas ilg k (un lai uz atjauno anas r ina var tu nopeln t p c iesp jasvair k) und tad va atmaks t „savus kred tus“ izlaupot iekaroto zemju bag t bas.

Masu mediji

Pilso i, kuri bija sp j gi patst v gi dom t un kritiz t sist mu, var ja tikt apklusin ti vai nu arfinansi lu spiedienu (piekuku ojot vai at emot darbu), vai ar – ja tas nel dz ja – atkl tiapmelojot un izsmejot vi us sabiedr bas priek un noliedzot vi u idejas k nerealistiskas. imnol kam Fabians un vi a kompanjoni pamaz m uzpirka arvien vair k izdevniec bu, k ar

9

telev zijas un radiostacijas, kuru vado ie sp ki tika izv l ti p c stingriem noteikumiem. Daudziurn listi izsekoja god gus m r us un pat grib ja uzlabot pasauli, ta u vi i pat nepaman ja, kapa i tika iesaist ti net raj sp l un izmantoti Fabiana komp nijas m r u sasnieg anai.

Past v ja daudz da du av u un urn lu – vieni kreisajam politiskam sp rnam, citi labajam,tre ie viduv jam, vieni laikraksti uzrun ja str dniekus, citi vi u efus utt.. Bija piln gi vienalga,kuru no tiem cilv ks las ja, ja vien vi nedom ja par sto probl mu un neap aub ja sist mu kt du.

Lielais Fabiana pl ns tuvoj s steno anai. Nu, visa pasaule bija vi a par dniece. Caur izgl t bassist mu un masu medijiem vi kontrol ja ne tikai cilv ku domas, bet burtiski ar vi u pr tus.Cilv ki dom ja par to, par ko Fabians grib ja, lai vi i dom tu, un tic ja tam, kam vi grib ja, laivi i tic tu!

Kungu klase

Kad atsevi am cilv kam pieder vair k nek ir nepiecie ams, lai apmierin tu visas vi a priv t svajadz bas, dzi as un kaisl bas, kad vi ir izbaud jis visus iesp jamos materi los labumus, kastad v l paliek t ds, kas var tu vi u fascin t?

Atbilde ir - „vara”, neierobe ota vara p r citiem. Idealistus Fabians ievietoja medijos un politik ,ta u patiesos Kungus un Kontrolierus, k dus vi mekl ja, vi atrada tajos, kuriem ”jau nodabas” piemita elit ra, kungu klases apzi a. Tie bija visbag t kie no k dreiz jiem zeltka iem,kuriem piemita rk rt gi aroganta apzi a. Vi u bezm r ga labkl j ba vi us vairs neapmierin ja.Vi i mekl ja jaunus kairin jumus – neierobe ota vara p r mas m bija vi u ultimat vas sp lesm r is! das pretenzijas uz absol to kundz bu pa apgaismot klase pied v ja sev k”di cilt gas dzim anas” ties bas.

Centr l banku sist ma

Tika nodibin tas lielas internacion las bankas un, lai ar t s ietami konkur ja sav starp ,sten b t s visas str d ja cie i kop . Ar ofici lo sv t bu tika nodibin ta viena Centr l banka,un t s noguld jumi bija aizdevumi, kas bija segti ar re lo naudu, kas atrad s atsevi s bank sun kr jkas s. T bija ietami vald bas instit cija, lai ar nekad neviens tautas p rst vis navvar jis tikt kontrol jo aj s komisij s. V l vair k, da veida nacion l banka atrad s rpusvalsts konstit cijas ietekmes sf ras un l dz ar to virs prezidenta. T d t s pa nieki var ja dar tvai nedar t visu, ko vien v l j s. Cik viegli jebkur pilsonis var tu to konstat t, jo nodev babija atpaz stama pat p c ofici li pieejamiem dokumentiem!

Tagad vald bai no savas puses vairs nebija j aiz emas nauda tie i no Fabiana. T var jav rsties Centr laj bank , kur par kred tu galvojumu der ja n kamie nodok u ie mumi. Tassaskan ja ar Fabiana pl nu nov rst aizdomas no savas personas un no stiem probl muc lo iem un novelt t s uz vald bu, kam r vi pa saprotam k rt neredzami tur ja visusdiedzi us sav s rok s.

Fabiana netie kontrole p r valsts dar jumiem bija tik perfekta, ka tas vi u reiz pavedin jaatkl ti paliel ties: „Ja reiz es kontrol ju visas n cijas naudu, mani vairs neinteres , kur izdodlikumus!” T d vi a dev ze skan ja di: „Kam r es tieku aicin ts k padomdev js finansujaut jumos, es palieku rpus jebk das likumdo anas darb bas sf ras.” L dz ar to bija piln givienalga, kura partija vald ja, t d , ka Fabians piln b kontrol ja visu tautas dz v bas pl smu,t s dz v bas asinis, proti, naudu.

Ik pa laikam par d j s cilv ki, kuri jaut ja: „Nauda ta u ir cilv ku izdom t sist ma, k d tad tnekalpo cilv kiem, bet gan izkalpina cilv kus?” Ta u di cilv ki par d j s arvien ret k un ret kun vi u balsis pazuda v jpr t g dzi p c neeksist jo iem procentiem – p c arvien t l k unt l k tr ksto iem „5 d lderiem”.

10

Vald bas un ar t m da du nokr su partijas n ca un g ja – melnas, sarkanas, dzeltenas, za as– ta u pamatprincipi palika tie pa i. Lai k da vald ba bija pie varas, t veicin ja Fabianatuvo anos vi a ultimat v m r a steno anai. Likumiem nebija nek das noz mes, kam r cilv kibija aplikti ar nodok iem l dz pat kaklam. Nu, bija pien cis laiks Fabiana p d jam lielam ahag jienam!

EC- & kred tkartes

10% no visas naudas arvien v l bija apgroz b mon tu un pap ra naudas form , kas arvien v latst ja atsevi iem indiv diem zin mu br v bu un va vair k vai maz k kontrol t pa u dz vi. Tasbija j izbeidz, turkl t t , lai neuzmodin tu nek das aizdomas. T tad, k pas kumu pret naudasfalsifik ciju, zag anu un pazaud anu Fabians lika priek izsniegt visiem mazas plastmasaskarti as ar pa nieka v rdu, fotogr fiju un identifik cijas numuru.

Ar du karti norm ls pilsonis var ja oti rti veikt savus pirkumus, katr zi nenojau ot, kat d j di ne tikai vi a pa uma un par du summa var tikt piepras ta no centr l kompj tera, bet,ka caur o mazo karti par vi u var ja uzzin t ar daudz ko citu, proti, vi a iepirkumu veidu, kadun kur vi atrad s, k das gr matas vi lasa un visp r, k das vi am dz v ir priorit tes.Klientiem karte tika padar ta v l pievilc g ka ar to, ka m ne a beig s atmaks jot kred tu no vi anetika piepras ti nek di procenti. Turpret komersantiem bija daudz liel ki izdevumi, kurisavuk rt ietekm ja gala produktu cenas un t d j di tika p rvelti uz klientiem.

Fabians un vi a kompanjoni baud ja arvien spo ku slavu un priec j s par savu arvien augst kk pjo o rangu sabiedr b . Vi i tika uzskat ti taisni par atbild bas un god guma balstiem. Politi iun saimniec bas eksperti akcept ja vi u viedokli finansu un saimnieciskos jaut jumos, it k tieb tu k da reli ioza apliecin juma principi.

Dr z vien zem arvien jaunu nodok u nastas viens p c otra bankrot ja un pazuda ”mazi,nevienam nevajadz gie uz mumi”. No atliku m firm m tika piepras tas licences un patenti,kas pamat gi apgr tin ja to t l ku eksistenci. Fabiana kompanjoni jau sen kontrol ja visus lielosuz mumus un l dz ar to ar to pieg d t jus, jo vi u p c apgroz juma orient tajam spiedienamgalu gal bija j pak aujas ar p d jam neatkar gam mazuz m jam: atsl dzniekam, elektri imun maizniekam.

Tagad Fabians lika priek visp r atcelt mon tas un pap ra naudu, lai piln b atbr votu ce usavai plastmasas kartei. Bez banknot m darboties sp j gas b s tikai t s firmas, kuras akceptmaks jumus ar karti. L dz ar to Fabians viens pats var tu noteikt, kur dr kst darbotiessaimniec b un kur n .

Lai kred tkarti nevar tu pazaud t – t ds bija Fabiana pl na n kamais solis –, katram pilsonimj ietetov uz rokas vi a identifik cijas numurs, kas ar speci lo gaismu var s tikt nolas ts unaizvad ts t l k kompj ter , kas savuk rt b tu savienots ar centr lo kompj teru, kur tiktuuzglab ti un caur atra an s vietu noteico iem satel tiem var tu tikt izsaukti visi ikviena beziz mumiem indiv da dati. T d j di Fabians zin tu visu par visiem.

Tikko tas tiktu sasniegts, vi am b tu ultimat va, tot l s kontroles iesp ja p r visiem zemescilv kiem.