Turpinot iepriekšējos gados iesākto tradīciju, arī šogad līdz 28.decembrim Valmieras pilsētas pašval-dība sadarbībā ar Nordea banku izsludina skaistāk izrotāto un izgaismoto namu konkursu, aicinot ikvienupieteikt skaistāk noformētās ēkas Valmierā. Skaistā-kos, mākslinieciski kvalitatīvāk un gaumīgāk izrotātosnamus var ieteikt trīs kategorijās: tirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, daudzdzīvokļu mājas pagalms vai ārējais noformējums, kā arī individuālās mājas pagalms vai ārējais noformējums. Šogad konkurss tiks organizēts divās kārtās – līdz 28.decembrim var pieteikt skaistāk izrotātos un izgaismotos namus. Pieteikumi tiek gaidīti telefoniski 64207136, sūtot e-pastu: info@valmiera.lv, aizpildot anketu portālā www.valmiera.lv vai arī drukātā veidā pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā (Lāčplēša iela 2).Konkursa laureātus izvēlēsies valmierieši, no 30.decembra līdz 4.janvārim balsojot par skaistāk izro-tāto namu konkursa pretendentiem.

Jau tradicionāli, arī šogad, konkursa norisi atbalsta Nordea banka, kas naudas balvas ar kopējo balvu fondu 200 LVL dāvinās sapostākajām pilsētas ēkām. Apbalvošanas pasākums norisināsies 6.janvārī Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā ēkā Lāčplēša ielā 2.

Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) nopērkams jaunais Valmieras sienas kalendārs 2012.gadam, kas nu jau tiek uzskatīta par labu un noderīgu dāvanu gan draugiem, gan radiem. Tajā izmantotas galvenokārt Valmieras fotokonkursa lau-reātu fotogrāfijas, kas piemeklētas atbilstoši katram mēnesim, un atspoguļo kādu Valmieras populāru apskates vietu vai notikumu. Kalendāra cena nemai-nīga – LVL 2.50.

9.decembrī, Valmieras Kultūras centrā norisinājās arī Valmieras bērnu un jauniešu sporta laureātu apbalvošanas ceremonija, kurā tika apsveikti jaunie sportisti un to treneri par sasniegumiem sportā 2011.gadā. Kopumā Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu saņēma 207 jaunieši un 30 treneri. Sumināti arī 2011.gada Valmieras sporta laureāti- sportisti, sporta komandas, treneri un sporta klubi. Kopumā Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvoju-mus nominācijā “Par sasniegumiem sportā” saņēma teju 100 laureāti. Gada sportists nosaukumu ieguva BMX braucējs Edžus Treimanis, Gada treneris – Vladimirs Širjājevs, Uzlecošā zvaigzne – Uvis Kalniņš.Par Gada sporta veidu atzīts basketbols. Bet apbal-vojumu “Mūža ieguldījums sportā” saņēma- volejbola tiesnesis Elmārs Gaišais un volejbolists Laimonis Rozītis, Valmieras basketbola sirds un dvēsele Arvīds Kaufmanis, vīriešu futbola komandas vecākais treneris Jevgēņijs Katājevs, Valmieras Bērnu sporta skolas pirmais direktors Ēriks Roštoks.

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums 2011.gada decembrisNr. 26

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Veiksmīgu Jauno gadu

Valmierā!

Ko nesīs nākamais gads?Valmierai 2012.gads bijis raibs. Gada sākums sācies

ar neziņu, vai un kā izdosies pārdzīvot dažādus satricinā-jumus, piemēram, energoresursu tarifu paaugstinājumu. Taču gada nogalē, atskatoties uz paveikto, jāatzīst, ka noticis daudz. Pilsētas sirdspuksti, uzņēmējdarbība, strādā-jusi tik sekmīgi, ka pašvaldības budžets pildījies labāk nekā plānots. Arī darbu duna pilsētā nav rimusi visu gadu, pabeigta gan izglītības iestāžu siltināšana, gan Stacijas ielas rekonstrukcija un citi projekti. Laikā, kad valstiski atrodamies starp krīzi un attīstību, īpašs prieks un ganda-rījums par to, ka pilsēta dzīvo!

Par aizvadīto gadu sarunā stāsta pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un izpilddirektors Jānis Baiks.

Kāds Valmierai bijis šis gads?

I.B.: Uz tā fona, ka valstī šis joprojām bija krīzes gads, Valmierai tasbijis samērā veiksmīgs. Atskatoties uz aizvadīta-jiem divpadsmit mēne-šiem, nav palikuši neiz-darīti darbi – esam sekmīgi apguvuši Eiropas Savienības finanšu līdzekļus infrastruktūras attīstības projektiem, kāarī izglītības iestāžu silti-nāšanai. Arī citi – lielāki

vai mazāki realizēti sekmīgi. Taču jāatzīst, ka Valmieras veiksmes stāsta pamatā ir pilsētas uzņēmējdarbības vide. Pateicoties uzņēmēju sekmīgai darbībai, krīze mūs skāra ne tik sāpīgi arī iepriekšējos gados. Tāpēc arī šogad, iespējams, straujāk kā citās pilsētās, esam izjutuši pirmosekonomiskā pavasara putnus.

J.B.: Ja iepriekšējie gadi, ņemot vērā kopējo situāciju valstī, bija vērsti uz finanšu samazināšanu, dažādu procesu optimizāciju, vienlaikus domājot, kā ar esošo naudu sag-labāt visu to labo, ar ko Valmiera lepojas, tad 2011.gads noteikti bija stabilizācijas gads. Neskatoties uz nelieliem satricinājumiem gada sākumā, piemēram, par energore-sursu tarifu palielināšanu, gada vidus jau nesa pozitīvākās vēsmas. Tas gan nenozīmē, ka esam atteikušies no nepieciešamām pārmaiņām un reformām dažādās jomās.

J.B.: Šis gads skaitļos ir nedaudz labāk par pērno gadu. Ir vērojama izaugsme, par ko liecina nodokļu apjoms. Arī nākamais gads Valmierai būs ar nelielu, bet stabilu plusa zīmi, ja vien nebūs lieli globāli un lokāli satricinājumi. Protams, 2012.gada pašvaldības budžeta apjomu vistiešāk ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija, kas, ja nebūtu samazināta, tad ļautu jau domāt par labāku attīstību ar pašu līdzekļiem.

I.B.: Būtu labi, ja katru gadu pašvaldībām nebūtu jācīnās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales propor-ciju. Tas ļautu sekmīgāk plānot pašvaldības finanses ilgtermiņā. Šogad atkal esam nonākuši pie diskusijām, un ja par 2012.gadu vēl ir iespējams prognozēt finanšu situāciju, tad to, kāds būs 2013.gads reti kurš eksperts var pateikt.

Darbu dunu krīzes laikā izdevies nodrošināt, patei-coties ES pieejamam finansējuma. Vēl nākamgad zināms, kādi līdzekļi nodrošināti tieši ar ES atbalstu. Kas notiks 2013.gadā?

I.B.: Valmiera un Ventspils pagaidām ir divas no tām pašvaldībām, kam ātrāk izdevies apgūt ES finanšu līdzekļus. Taču tas nozīmē arī to, ka 2013.gadā šajā jomā varētu iestāties zināms pārrāvums līdz nākamam finanšu periodam. Valsts līmenī sākusies gatavošanās jaunajam ES finanšu periodam 2014.-2020.gadam. Tiek gatavots nacionālās attīstības plāns u.c., priekšā lielāki vai mazāki darbi. Aktuālākais jautājums, kā šis finansējums tiks dalīts. Viedokļi ir dažādi. Latvijas Pašvaldību savienībai ir viens redzējums, ministrijām cits.

J.B.: Tieši mūsu spēja savlaicīgi apgūt ES finansējumu, ir radījusi ietaupījumu, par ko izdevies 2010.gadā pabeigt Valmieras sākumskolas būvniecību un 2012.gadā ceram, ka izdosies rekonstruēt ēku Gaujas krastā, tur ierīkojot Valmieras Mūzikas skolu. Abi projekti šajā programmā nebija plānoti. Nākamgad noslēgsies arī Gaujas tilta rekonstrukcija un tiks siltinātas vēl trīs izglītības iestādes, nozīmīgākā noteikti būs Valmieras Valsts ģimnāzijas renovācija.

Kas ir tā veiksmes atslēga, ka Valmierai tik sekmīgi izdevies apgūt ES finansējumu? Kaimiņiem tik sekmīgi neiet – uzņēmēji pamet uzraktas ielas….

I.B.: Mums ir neliela, bet efektīva pārvalde. Turklāt lielākajos projektos arī vadības līmenī piedalāmies gan darbu sapulcēs, gan sekojam līdzi notiekošajam objektos, lai vajadzīgā brīdī palīdzētu. Mazāk griežam lentas ob-jektos, bet vairāk cenšamies novērst strīdus un konfliktu situācijas, lai nenonāktu līdz līguma sankcijām un attiecību pārtraukšanai.

J.B.: Uzskatu, ka mums ir profesionāla komanda, ar pieredzi un zināšanām. Gan projekta pieteikumu sagatavošanā, gan īstenošanā paļaujamies tikai uz pašu speciālistiem, kam gadu gaitā ir uzkrājusies pieredze, kas vislabāk pazīst pilsētu un lokālo situāciju. Neizmantojam ārpakalpojumu, izņemot būvuzraudzībā un autoruzraudzībā.

Kad uzcēla Valmieras sākumskolu, tika piepildīts viens valmieriešu desmitgades sapnis. Arī Mūzikas skolas izvietošana vienā ēkā lolota aptuveni tikpat ilgi.

J.B.: Pašlaik esam uz-sākuši tehniskā projektaprecizēšanu un sadalī-šanu kārtās. Nākamais solis ir saskaņot ietaupīto ES līdzekļu novirzīšanu šim projektam Vides aiz-sardzības un pašvaldībulietu ministrijas Koordinā-cijas padomē. Apzināmies, ka neizdosies īstenot projektu tādā apjomā, kāparedzēja sākotnēji izstrā-dātais projekts – piebūve

ar zāli pasākumiem nebūs. Taču svarīgākais ir nodrošināt Mūzikas skolas audzēkņiem iespēju atrasties un izglītoties vienā, mūsdienīgā ēkā, nevis trijos atsevišķos namos, kā tas ir tagad.

Kādi ir galvenie mērķi Valmieras pilsētai nākamajos divos trīs gados?

I.B.: Neatkarīgi no gada vai gadsimta- pilsētai ir jāaug. Jāpiesaista jauni komersanti un darba spēks. Valmiera ir un būs virzītājspēks visam reģionam, un tas mums uzliek lielāku atbildību par pilsētas attīstību. Ceru, ka to sapratīs arī valdības pārstāvji. Ir jāsadarbojas ar apkārtējiem no-vadiem- īpaši uzņēmējdarbības attīstībā, stiprinot esošos attīstības centrus.

J.B.: Mūsu misija ir darīt visu iespējamo, lai Valmieru iedzīvotāji izraudzītos par savu dzīves vietu. Vēlētos, lai nākamie gadi atgrieztu Valmieru uz stabila izaugsmes ceļa, kad varam īstermiņā un ilgtermiņā plānot un attīstīt pilsētu. Kopš 2009.gada ir bijis izaicinājumu laiks, kas licis izvērtēt to, kas ir mūsu stiprās puses, kas – vājās un ko mainīt.

Jūsu vēlējums valmieriešiem 2012.gadā!

I.B.: Valmieriešiem, pirmkārt, paldies par sapratni. Jaunajā gadā vēlu visās ģimenēs saticību un saglabāt optimismu!

J.B.: Saskatīt pozitīvo uz tās negatīvās informācijas fona, kas ir visapkārt. Novērtēt to, kas ir kopīgi Valmierā paveikts un tiekties uz jauniem sasniegumiem!

Līga Tarbuna, Inese PabērzaValmieras pilsētas pašvaldība

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Gads tuvojas noslēgumam, un katrs no mums izvērtē paveikto un pārdomā nākotnes ieceres. 2011.gads Valmierā aizritējis stabili un prognozējami, ir pabeigti plānotie projekti un uzsākti iecerētie. Par spīti visām grūtībām, pilsētas attīstība nav apstājusies un rosība valdījusi visās jomās. Kā viens no pozitīvākiem darbiem, kas arvien aktīvāk turpinās, ir daudzdzīvokļu māju renovācija. Visas pašvaldībuiestādes labi pilda tām uzticētās funkcijas. Gribu atzīmēt, ka svarīga ir bijusi arī sociālā sfēra, ar kuru pilsētas paš-valdības sociālā dienesta darbinieki ir veiksmīgi tikuši galā.

Mums šobrīd būtiskākais ir darbs pie 2012.gada paš-valdības budžeta izveides, kura mērķis ir, pamatojoties uz prognozējamajiem ieņēmumiem, noteikt nepieciešamo fi-nansējuma apjomu ar likumu noteikto pašvaldības funkciju sekmīgai izpildei Valmieras turpmākai attīstībai.

Novēlu gaišus Ziemassvētkus, lai Jaunajā gadā mūsu darbi ir saskaņā ar sirdsapziņu, lai mūsu domas ir tīras un cerības – gaišas. Lai izdodas piedzīvot svētku prieku!

Uzsākot Jauno gadu, apņemsimies izdarīt ko labu un strādāsim, lai izdodas ieceres īstenot! Veiksmi, spēku un veselību katram Valmierietim!

Jānis Brengulis

2011.gada lielākais veikums – pilsētas infrastruktūras sakārtošana. Pozitīvi, ka pilsētā ir saglabātas darba vietas, paldies par to uzņēmējiem. Tas dod lielu stabilitātes sajūtu cilvēkiem. Atzīstami, ka gan pašvaldība, gan paši valmie-rieši aktīvi darbojas ēku siltināšanā. Neskatoties uz visām grūtībām, sākusies tilta rekonstrukcija. Cilvēkiem mazliet jāpaciešas, bet gala rezultāts patiešām būs gan labs. Nākošajā gadā iecerēts pabeigt vairākus energoefektivi-tātes projektus un mūzikas skolas būvniecību, kas būs liels izaicinājums. Cerams, ka izdosies! Uzskatu, ka, ņemot demogrāfisko situāciju, jāpārdomā skolu izglītības sistēmano pirmsskolas izglītības līdz pat augstskolai. Jāturpina pilsētas infrastruktūras projekti. Aicinu nopietnāk nākamgad padomāt par daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošanu, jo arī tā ir liela daļa no pilsētas ainavas. Tur iesaistītos gan pašvaldība, gan vēlama būtu arī pašu iedzīvotāju iniciatīva un idejas. Tāpat visiem vajadzētu ķerties pie pilsētas galvenās ielas – Gaujas sakopšanas.

Valmieriešiem vēlu veselību, saticību un sapratni! Tikai kopējā darbā varam ko sasniegt. Novēlu paveikto darbu nevērtēt īstermiņā, bet gan paskatīties uz ilgtermiņa ieguvumiem, kas sākotnēji varbūt nav novērtējami – tas ļaus izvairīties no negatīvām domām. Valmierai arī turp-māk noturēties tikpat veiksmīgi lielo pilsētu vidū!

Jānis Zemļickis

Šajā gadā viens no pašvaldības sekmīgāk paveikta-jiem projektiem ir SIA “Valmieras Namsaimnieks” un SIA “Valmieras Komunālā saimniecība” apvienošana. Turpinās sakārtot infrastruktūru – pabeigts Stacijas ielas rekonstrukcijas projekts, Matīšu šosejas rekonstrukcija un uzsākta tilta pār Gauju rekonstrukcija. Sekmīgi pabeigta izglītības iestāžu siltināšana. Lepojos, ka Valmierā ir viena no augstākajām aktivitātēm republikā daudzdzīvokļu dzīvo-jamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas ar ERAF atbalstu realizēšanā, un ļoti veiksmīgi to veic tieši pašvaldī-bas uzņēmums. Pateicoties šiem projektiem, Valmierā tika“sildīta” “Valmieras Namsaimnieks”. 2012.gadā jāpabeidz iesāktie infrastruktūras projekti, kā tilta rekonstrukcija un jāturpina energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Jāturpina veiksmīgi aizsāktā un sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušā J.Daliņa stadiona attīstība. Kopš VOC bilancē ir nonācis arī J.Daliņa stadions, veiksmīgi ir uzsākusies kompleksa izveidošana,kas nodrošina valmieriešiem sporta, atpūtas un rehabili-tācijas iespējas. Ļoti svarīgi ir neapstāties un turpināt realizēt sporta bāzes modernizēšanu.

Šajā gadā, it īpaši gada nogalē Latviju ir pāršalkuši vairāki notikumi, kas satraukuši visas valsts iedzīvotājus. Izņēmums nav arī valmierieši. Iedzīvotājiem ir zudusi ticība visam – ticība lēmējvarai, izpildvarai un pašiem sev. Aicinu ikvienu valmierieti 2012. gadā daudz vairāk iesais-tīties savas pilsētas ikdienas dzīvē un noticēt saviem spēkiem, ka mēs kopīgi varam darīt savu pilsētu labāku.

Andris Kabraks

Valmierieši!Pilsēta būs tāda, kādu mēs paši to veidosim. Lai Jaunais

2012. gads būtu skaistāks un labāks, aicinu visus jūs aktīvi iesaistīties mūsu Valmieras dzīves daudzveidīgajos procesos, veicinot pilsētas izaugsmi. Strādāsim mūsu pil-sētas labā ik dienas, lai ar lepnumu nākamā gada beigās varētu teikt: “Tā esi tu, mūsu skaistā Valmiera!”

Vēlu Valmierai un valmieriešiem labo domu un ieceru piepildījumu, lielu darbošanās prieku un izturību Jaunā gada ikdienas gājumā!

Uldis Jansons

Valmierai arī šis gads ir bijis dinamisks un darbīgs. Viens no nozīmīgākajiem darbiem ir Stacijas ielas rekon-strukcija, kas būtiski uzlabojusi ielas seguma kvalitāti, kā arī autovadītāju un gājēju drošību. Vienlīdz svarīga ir arī tilta pār Gauju rekonstrukcija. Ļoti ceru, ka jau nākamajā gadā sāksies darbs pie jaunas un skaistas mūzikas skolas ēkas izveides. Nākamajā gadā valmieriešiem un pilsētas viesiem tiks piedāvāts daudzveidīgs kultūras, atpūtas un sporta pasākumu klāsts. Esam domājuši arī par jaunām idejām, to īstenošanā iesaistot visas Valmieras kultūras iestādes.

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks par svecēm, egli un dāvanām, par sirdi, ko cilvēks neaizliedz dvēselei mācot būt baltai. Un tad nav svarīgi – ir vai nav sniegs, jo ceļš atvērts gaišākām domām. Novēlu sadzirdēt vienam otru, spēju mainīties un novērtēt pārmaiņas, nedaudz maijpuķīšu romantikas, vairāk saules un siltuma, un, pro-tams, labestību un mīlestību – sevī un visapkārt! Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus! Laimīgu Jauno gadu!

Vaira Dundure

Valmierā šajā gadā ir iesākti un arī pabeigti vairāki lieli darbi dažādās jomās. Taču ir palicis viens, varbūt pats galvenais – saprast un izlemt, kas ir Valmieras īstā seja, ar ko tā var lepoties citu Latvijas pilsētu vidū. Tad, kad pilsēta atgūs vienotu vizuālo un kultūrvēsturisko tēlu, tad valmierieši varēs būt vēl lepnāki par savu dzimto vietu. Šogad ir daudz paveikts infrastruktūras sakārtošanā (ielas, Gaujas tilts u.c.), tomēr šis ir laiks, kad aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka materiālie ieguvumi nenes ne dvēseles mieru, ne harmoniju. Tāpēc ir īstais brīdis par prioritāti izvirzīt garīgas lietas, kas ļauj cilvēkiem sakārtot pašiem sevi un iegūt spēku pastāvēt jebkādos pārbaudījumos.

Būtu jauki, ja cilvēkiem gribētos dzīvot Valmierā ne tikai sakārtotās infrastruktūras dēļ, bet tāpēc, ka viņi justos mierīgi un harmoniski, jo pilsēta būtu kultūras, sporta un labdabīgas sociālās vides centrs.

Evita Sniedze

Ziemassvētki ir laiks, kas piepildīts ar mīlestību, ticībuun cilvēku sirds gaišumu. Šajā siltajā un nedaudz pelēcī-gajā Adventes laikā aicinu ikvienu domāt ar pārliecību par rītdienu, ticēt tam, ka tikai katra paša uzņēmība un neatlaidīgs, mērķtiecīgs darbs dos gandarījumu un izdošanos.

Nākamais, 2012.gads, sola un jau tagad prasa daudz – sportistiem tas atkal būs nopietns atskaites brīdis, jo Londonā vasaras vidū spoži iemirdzēsies olimpiskā uguns un izcilākie Latvijas sportisti centīsies spodrināt mūsu valsts vārdu. Tāpēc jo lielāks gandarījums un prieks ir par to, ka viņu vidū būs arī vairāki valmierieši.

Tikpat liels gandarījums ir par to, ka tepat, Valmierā, attīstās azartiska sportiskā dzīve un daudzi valmierieši izvēlas aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un domā par savu bērnu nākotni.

Tomēr svarīgākais, manuprāt, kas nepieciešams ik-vienam cilvēkam, ir mīlestība un ģimenes atbalsts. Tāpēc rūpējieties par saviem tuvākajiem, ieklausieties savā sirdī un sargājiet mīlestību, jo mīlestība paliek pie tā, kas tai tic!

Izturību un iecietību vienam pret otru, un lai Jauno gadu ikviens no mums var sagaidīt kopā ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem ģimenes lokā!

Mums izdosies!Ivo Lakučs

Vēlējums valmieriešiem ! Piesēdiet uz brīdi pie aizdeg-tas sveces un, kā gadus simtiem cilvēki to Ziemassvētkos darījuši, pieminiet aizejošā gada devumu, atcerieties jau-kākos brīžus. Šis ir tāds pārdomu laiks, viens loks dzīves ritumā atkal noslēdzies. Paverieties zvaigznēs, pasapņojiet par mīlestību, laimi, labklājību. Lai Ziemassvētku laiks satuvina cilvēkus, samierina pretiniekus, nes piedošanu un sapratni. Laimīgu Jauno 2012 gadu !

Vugars Ecmanis

2011.gada svarīgākās norises saistītas ar lielākajiem projektiem- Stacijas ielas un Beātes-Limbažu krustojuma izbūvi, Gaujas tilta rekonstrukcijas uzsākšanu. 2012. gadā būtu svarīgi pabeigt iesāktos darbus un projektus, sakopt pilsētu, padarīt to vēl pievilcīgāku valmieriešiem un viesiem.

Vēlu valmieriešiem labu veselību, dzīvesprieku un savstarpēju saticību 2012. gadā!

Ventis Beķeris

Jāatzīst, ka 2011.gads ir pagājis ātri, dinamiski. Valmieras lielākais veikums 2011.gadā, manuprāt, ir jaunās ielas visā pilsētā, mēs patiesi ar to varam lepoties. Valmiera kļūst aizvien skaistāka modernāka, ar aizvien augstākiem standartiem visās jomās. Prasmīgi saimniekojot, izmantojot savus Eiropas fondu un piesaistītos līdzekļus, esam pierā-dījuši, ka pelnīti esam Latvijas spēcīgāko pilsētu pulkā. Nākamgad centra tilta pār Gauju pabeigšana noteikti būs gada notikums mums visiem. Kas vēl paveicams 2012.gadā – mums ir jāsaliek papildus akcenti pilsētas sejā, padomājot vēl papildus par vietām, kas būtu tīkamas mūsu pašu un pilsētas viesu acīm.

Zinot ka 2012.gads mums nesīs vēl ne vienu vien pār-baudījumu, novēlu valmieriešiem veselību, kā arī katram rast spēka un mīlestības avotus, kas nekad neizsīkst!

Ričards Gailums

Katram ir savs redzējums uz notikumiem aizvadītajā gadā. Man prieks par sakārtotajām ielām, nosiltinātajiem namiem, daudziem vērienīgiem, kultūras un sporta pasā-kumiem, par radošiem, aktīviem, mūsu pilsētas labā strādā-jošiem valmieriešiem! 2012.gadā jāturpina iesāktie projekti, visiem kopā jāveido pilsēta mūsdienīgāka, interesanta gan pašiem, gan viesiem.

Gaidot gada mīļākos, baltākos, brīnumainākos svētkus visiem novēlu:

Zeme Ziemsvētku naktīto pašu, ko debesis, jūt.Un cilvēkam šajā naktīgribas par enģeli būt.Sudrabo dienišķā raize,un rūpe kā puķe zied,un cerība Ziemsvētku laikādievišķus korāļus dzied.Bet, ja mēs ticam, ka zemidebesis svētīt var,tad turēsim krustām delnaspar Latviju šovakar! /L.Vāczemnieks/

Ieva Stiģe

Prieks, ka neskatoties uz dažādu, gan politisko, gan ekonomisko “šūpošanos” valstī esam spējuši saglabāt stabilu un prognozējamu pilsētas attīstību un domes darbu. Esmu apmierināts, ka ap 20 daudzdzīvokļu nami ir piekrituši realizēt Eiropas Savienības finansiāli atbalstīto energoefektivitātes programmu, kuras rezultātā iedzīvotāji iegūst ne tikai samazinātas izmaksas par siltumu, bet arī vizuāli sakārtotus īpašumus kas liela daļa atrodas uz centrālajām pilsētas ielām. Gandarījumu par Valmieras iedzīvotāju otro forumu, ko organizējām kopā ar Valmieras novada fondu, kurš iezīmēja ne tikai pašu problēmu, bet iesaistīja pašus valmieriešus to risināšanā. Svarīgi, protams, bija turpināt ielu rekonstrukcijas, komunikāciju izbūves un citu infrastruktūras sakārtošanu, kas vieš pilsētu patīkamu, ne tikai tās iedzīvotājiem un tās ciemi-ņiem, bet arī interesantāku un pievilcīgāku uzņēmējiem. Pavērojot notiekošo nesen darbību iesākušajā Biznesa inkubatorā ir pamatota sajūta, ka vēlme darboties un ražot nekur nav pazudusi, un jau pavisam drīz būs ne viena vien Latvijas un Valmieras “Nokia”.

Skaidrs, ka centrālie notikumi 2012.gadā risināsies pilsētas centrā, kur top gandrīz jauns tilts, kas noslēgs un savienos abas galvenās jau renovētās Rīgas un Stacijas ielas. Ļoti ceru, ka no iepirkumu konkursu rezultātā ieekonomētās naudas izdosies rekonstruēt vecās pirts ēku pie Gaujas, un pilsētas bērni iegūs sev jaunu mūzikas skolas ēku. Šā gada oktobrī izcīnījām tiesības Latvijā organizēt Pasaules čempionātu ugunsdzēsības sportā jauniešiem, un tas notiks nākamā gada jūlijā Valmierā, J.Daliņa stadionā.

Valmieriešiem vēlu – būt aktīviem, un iesaistīties pilsētas attīstībā un izaugsmē! “Neskaldīt matus”, bet vienoties ap pamat lietām, pateicoties kurām esam gana ievēroti un atzinību guvuši, taču līdz pilnībai, protams, vēl labs ceļa gabals ejams. “Veidosim mūsu Valmieru kopā”!

Jānis Skrastiņš

2011.gada decembris ♦ 2UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Dome sveic valmieriešus!

2011.gada decembris ♦ 3UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

ISO sertifikāti kā uzņēmuma ilgtermiņa plānu apliecinājums un pievienotā vērtība

2011. gada beigās Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII) tiek aktīvi inkubēti 44 jaunie uzņēmumi, tajā skaitā vairāki IT nozarē strādājoši un eksporta tirgoskonkurētspējīgi komersanti. SIA “Muuv”, kas projektē, izstrādā, testē un uztur pārdomātus un uz atvērtā pirm-koda platformām balstītus e-risinājumus, ir viens no šādiem uzņēmumiem, un tas ir godam saucams par biznesa inkubatora veiksmes stāstu.

Jaunam uzņēmumam, uzsākot darbu iepriekš neap-gūtos eksporta tirgos, kā arī veidojot sadarbību ar starp-tautiskiem partneriem un klientiem, ne vienmēr pietiek ar uzņēmuma komandas vēlmi sevi pierādīt un spilgtām personībām, lai pavērtu vajadzīgās durvis – te noder uzticami auditori, kuru atzinums ir kā garantijas ķīla veiks-mīgai sadarbībai un pozitīvai pirmā iespaida radīšanai.

Kopš pirmās dienas, plānojot SIA “Muuv” darbību ilgtermiņā, tika skaidri definēti mērķi – būt uz eksportu orientētam, nepārtraukti pilnveidoties un sniegt pakalpo-jumus augstā kvalitātē un ar augstu pievienoto vērtību. Pārliecība par izaugsmi un spēju īstenot mērķus ļāva nelielajam uzņēmumam jau pēc gada būt drošam par gatavību ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora atbalstu iegūt ne tikai plaši izplatīto kvalitātes vadības ISO 9001:2009 sertifikātu, bet arī specifisko informācijas drošības vadības ISO 27001:2005 sertifikātu, ar kuru līdz tam varēja lepoties mazāk kā 10 uzņēmumi Latvijā.

Mārcis Kaksis, SIA “Muuv” valdes loceklis: “Pozitīvs paveiktā darba novērtējums, jo īpaši, ja to veicis augsti kvalificēts un starptautiski atzīts auditors kā Bureau Veritas, ir lielisks stimuls neapstāties izaugsmē. Uzskatu, ka ISO standartu ieviešana ir palīgs jebkuram uzņēmu-mam, lai vēlreiz konstruktīvi novērtētu savus procesus, tos uzlabotu un dotu pozitīvu signālu saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem, kā arī radītu pievienoto vērtību uzņēmumam un tā produktiem”.

Sanita Laiviņa, VBII mārketinga projektu vadītāja: “Taujāts par savu motivāciju 22 gadu vecumā atgriezties no Tallinas savā dzimtajā pilsētā Valmierā, lai tieši šeit veidotu jauno uzņēmumu, ņemot vērā, ka līdz tam jau bija radīts veiksmīgs uzņēmums sadarbībā ar vienu no lielākajām Igaunijas pasākumu mārketinga aģentūrām,

Mārcis atzīst, ka izvēle par labu Valmierai ir pateicoties VBII sniegtajam atbalstam, sakārtotajai pilsētas infrastruk-tūrai, Vidzemes augstskolas sagatavoto jauno speciālistu pieejamībai, kā arī vēlmei neatteikt piedāvātos eksporta projektus, kurus nebija iespējams realizēt vienatnē, bet kuru realizācija radītu jaunas darba vietas un būtu pa-pildus pienesums Latvijas eksportam.”

Strukturēti un mērķtiecīgi organizējot darbu, ikviens ar labu biznesa ideju un VBII sniegto palīdzību var paveikt vairāk un attīstīties straujāk, tā piepildot ambīcijas, kā arī veicinot savu un apkārtējo labklājību.

Sanita LaiviņaValmieras Biznesa un inovāciju inkubators

6.decembrī Rīgā norisinājās biznesa vadības un stratēģijas izstrādes sacensību Global Management Challenge nacionālais fināls, kurā par ceļa zīmi uz pasaules sacensībām Kijevā cīnījās četras komandas. Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora komanda ieņēma godpilno 2.vietu, tikai nedaudz atpaliekot no sacensību uzvarētājiem. Global Management Challenge ir pasaulē lielākās biznesa vadības un stratēģijas izstrā-des sacensības, kas, neradot risku biznesam reālajā pasaulē, sniedz tās dalībniekiem īstu biznesa vadīšanas pieredzi starptautiskas konkurences apstākļos. Global Management Challenge dalībnieku galvenais uzdevums ir virtuāla uzņēmuma vadīšana ar mērķi panākt augstāko uzņēmuma akciju vērtību, salīdzinājumā ar konkurentiem.

Lai paplašinātu reģionālās informācijas pieejamību, Vidzemes TV uzsākusi programmas pārraidi tiešraidē mājas lapā www.vtv.lv. Līdz ar to katru darba dienas vakaru ziņas par aktualitātēm Vidzemē un tematiskos raidījumus ir iespējams skatīties jebkurā pasaules vietā, kas ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem, kuri izbraukuši no Latvijas. Tādējādi arī Vidzemes TV plāno paplašināt skatītāju loku.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs jaunajā ziemas sezonā sagatavojis tematiskus piedāvājumus dažādām mērķauditorijām un vecuma grupām ar devīzi “Valmieras puse ziemā neklusē!”. Daudzpusīgi brīvā laika piedāvājumi veidoti ar mērķi palīdzēt katram atrast kaut ko sev noderīgu, tajā pašā laikā piedāvājumi neizslēdz viens otru. Interesantas vietas, ko apmeklēt, atradīs kā ģimenes ar bērniem, aktīvās atpūtas cienītāji, gardēži, kultūras un mākslas baudītāji, tā arī nakts dzīves un izklaides pasākumu atbalstītāji. Tāpat arī izcelti īpaši piedāvājumi romantiskam noskaņojumam un tiem, kas vēlas tumšajā ziemas periodā atrast laiku sev. Ziemas sezonā Valmieras pusē viesi aicināti iz-baudīt īpašus Ziemassvētku piedāvājumus ar aktīvu darbošanos dažādās zemnieku saimniecībās, nogaršot tradicionālo Ziemassvētku ēdienkarti vietējos krodziņos un kafejnīcās, kā arī iepazīt plašu pasākumu klāstu. Papildus informācija http://visit.valmiera.lv.

Vidzemes Olimpiskais centrs izveidojis ekskursijas programmu “Izzini, kas mīt VOC”, kurā skolēniem un citiem interesentiem ir iespēja tuvāk iepazīties ar vienu no Latvijas nozīmīgākajām sporta būvēm – Vidzemes Olimpisko centru. Ekskursijas programmas laikā, kuras ilgums ir no 2,5 līdz 3 stundām, būs iespēja uzzināt, ko nozīmē būt vienmēr kustībā, kā šeit ir iedzīvojies sportiski un muzikāli aktīvais dzīvesveids, un kā pukst VOC sportiskā sirds. Tā ir vieta, kur mīt “ledus mašīna”, 10 000 Kanādas kļavas dēlīši un 3500 krēsli!

Arī Valmieras muzejs piedāvā jaunas izglītojošās programmas skolēniem un interesentu grupām – ārstniecības augu un garšaugu programmu. Iestādes Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere informē, ka jaunās programmas tapušas pateicoties īstenotajam projektam “Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, kura ietvaros muzeja teritorijā tapis vēsturiskais ārstniecisko augu un garš-augu dārzs. Ārstniecības augu programmas dalībnieki var nogaršot zāļu tēju uzlējumus un uzzināt par ārstnie-cības augu ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī to pielieto-jumu ikdienā. Savukārt garšaugu programmas dalībnieki var atklāt jaunas, līdz šim vēl nezināmas garšas, no-garšojot aptuveni 20 dažādus garšaugus, piemēram, pētersīļus, timiānu, rozmarīnu un daudzus citus.

“Piedāvājot garšaugu un ārstniecības augu izglītojo-šās programmas, esam pievērsuši uzmanību veselīga dzīvesveida tematikai. Mēs nemācām, kā ārstēties un kā pareizi jādzīvo, bet informējam par garšaugiem un ārstniecības augiem, stāstām arī par šo augu pielieto-jumu vēsturiskā aspektā, piemēram, viduslaikos. Tāpat muzejs organizē tikšanās ar cilvēkiem, kas saistīti ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Pavisam nesen bija Zeltītes Kavieres lekcija par zāļu tēju lietošanu,”stāsta Indra Vīlistere, piebilstot, ka šobrīd aktīvākie jauno izglītojošo programmu apmeklētāji ir izglītības iestāžu audzēkņi.

15.decembrī uz šā gada pēdējo sanāksmi pulcējās Valmieras un apkārtnes tūrisma veicināšanas konsul-tatīvā padome. Klātesošie iepazinās ar jauno kvalitātes sistēmu “Q–Latvija”, Vidzemes tūrisma klaestra iniciatīvu un Valmieras un apkārtnes tūrisma attīstības stratēģijas izstrādes gaitu.

Jauna programma bezdarbniekiemLR Labklājības ministrija lēmusi, ka 2012.gadā tiks

turpināta darba praktizēšanas pasākumu programma, kurā bezdarbnieki, kas ilgstoši ir bez darba, varēs pieda-līties algotajos pagaidu darbos pašvaldībās. Programmā iesaistīties arī Valmieras pilsētas pašvaldība.

Pēc iepriekšējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašval-dībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” ieviešanas rezultātu izvērtēšanas, ministrijas darbiniekiem nācies secināt, ka programmu, ņemot vērā šī brīža ekonomisko un sociālo situāciju, nepieciešams turpināt. Nodarbinātības Valsts aģentūra minētajos darbos iesaistīs bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas, nesaņem bez-darbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus.

Par jauno programmu stāsta Valmieras pilsētas paš-valdības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika: “Labklājības ministrija, kas īstenoja iepriekšējo projektu, lēmusi, ka tas jāturpina, to nodēvējot par algotajiem pagaidu darbiem. Lēmums pieņemts, jo tiem cilvēkiem, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, šī programma ir nozīmīga. Cilvēks strādā sabiedrības labā, turklāt, par to saņem arī 100 latu stipendiju, līdz ar ko, viņam nav jāiet uz Sociālo dienestu un jālūdz Garantētā iztikas

minimuma (GMI) pabalsts. Turklāt Labklājības ministrija uzsvēra, ka tā ir vairāk sociāla programma – lai ilgstoši bez darba esošajiem cilvēkiem būtu iemesls iziet no mājas, lai viņi būtu sabiedrībā. Nav noslēpums, ka daudzi programmas dalībnieki savās pagaidu darba vietās, kļuvuši par pastāvīgiem darbiniekiem.”

Programmā paredzētas vairākas izmaiņas, salīdzinā-jumā ar līdz šim īstenoto, tā saucamo, 100 latu stipendiju. Programmas dalībnieki saņems 100 latus, turklāt vēl 10 latus mēnesī Latvijas valsts iemaksās pensiju fondā, taču darba vieta programmas ietvaros tiks nodrošināta vien 4 mēnešus, lai varētu palīdzēt pēc iespējas lielākam skaitam grūtībās nonākušu cilvēku.

Strādāt varēs tikai pašvaldībās vai pašvaldību iestādēs. Savukārt, bezdarbnieku programmas ietvaros nevarēs nodarbināt kapitālsabiedrībās. Bezdarbnieku rindu noteiks pati pašvaldība, izveidojot savus saistošos noteikumus un izvirzot kritērijus, pēc kuriem darbinieki tiks atlasīti prioritārā secībā.

Tiek prognozēts, ka jaunais projekts ilgs 2 gadus, kad paredzēts veikt programmas izvērtējumu un spriest par turpmāku tās nepieciešamību.

Anita ZušmaneValmieras pilsētas pašvaldība

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Aicina pieteikties atbalsta pasākumiemValmieras Sociālais dienests aicina vecākus savlaicīgi

pieteikties uzturmaksas atlaidēm Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī brīvpusdienām skolās 2011./2012. mācību gada 2.pusgadam. Atlaidēm var pieteikties Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajos noteikumos nr.52 “Par pašvaldības pabalstiem Valmieras pilsētā” un nr.51 “Par pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem” noteiktās iedzīvotāju grupas (bērni) – trūcīgo ģimeņu bērni, bērni no ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 75% no iztikas minimuma (2011.gada oktobrī 75% no iztikas minimuma bija LVL

129,56). Tāpat pieteikt var bērnus no ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 75% no iztikas minimuma un kuri sasnieguši pilngadību un turpina līdz pilngadībai uzsāktās mācības kādā no izglītības iestā-dēm, kā arī bērnus, kuri ar Valmieras bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē vai kuriem nodibināta aizbildnība. Lai saņemtu uzturmaksas atlaides un brīvpusdienas, vecākiem jāiesniedz iesniegums Valmieras Sociālajā dienestā, Lāčplēša ielā 2.

Anita Zušmane, Valmieras pilsētas pašvaldība

Gads tuvojas noslēgumam, un katrs no mums izvērtē paveikto un pārdomā nākotnes ieceres. 2011.gads Valmierā aizritējis stabili un prognozējami, ir pabeigti plānotie projekti un uzsākti iecerētie. Par spīti visām grūtībām, pilsētas attīstība nav apstājusies un rosība valdījusi visās jomās. Kā viens no pozitīvākiem darbiem, kas arvien aktīvāk turpinās, ir daudzdzīvokļu māju renovācija. Visas pašvaldībuiestādes labi pilda tām uzticētās funkcijas. Gribu atzīmēt, ka svarīga ir bijusi arī sociālā sfēra, ar kuru pilsētas paš-valdības sociālā dienesta darbinieki ir veiksmīgi tikuši galā.

Mums šobrīd būtiskākais ir darbs pie 2012.gada paš-valdības budžeta izveides, kura mērķis ir, pamatojoties uz prognozējamajiem ieņēmumiem, noteikt nepieciešamo fi-nansējuma apjomu ar likumu noteikto pašvaldības funkciju sekmīgai izpildei Valmieras turpmākai attīstībai.

Novēlu gaišus Ziemassvētkus, lai Jaunajā gadā mūsu darbi ir saskaņā ar sirdsapziņu, lai mūsu domas ir tīras un cerības – gaišas. Lai izdodas piedzīvot svētku prieku!

Uzsākot Jauno gadu, apņemsimies izdarīt ko labu un strādāsim, lai izdodas ieceres īstenot! Veiksmi, spēku un veselību katram Valmierietim!

Jānis Brengulis

2011.gada lielākais veikums – pilsētas infrastruktūras sakārtošana. Pozitīvi, ka pilsētā ir saglabātas darba vietas, paldies par to uzņēmējiem. Tas dod lielu stabilitātes sajūtu cilvēkiem. Atzīstami, ka gan pašvaldība, gan paši valmie-rieši aktīvi darbojas ēku siltināšanā. Neskatoties uz visām grūtībām, sākusies tilta rekonstrukcija. Cilvēkiem mazliet jāpaciešas, bet gala rezultāts patiešām būs gan labs. Nākošajā gadā iecerēts pabeigt vairākus energoefektivi-tātes projektus un mūzikas skolas būvniecību, kas būs liels izaicinājums. Cerams, ka izdosies! Uzskatu, ka, ņemot demogrāfisko situāciju, jāpārdomā skolu izglītības sistēmano pirmsskolas izglītības līdz pat augstskolai. Jāturpina pilsētas infrastruktūras projekti. Aicinu nopietnāk nākamgad padomāt par daudzdzīvokļu māju pagalmu sakārtošanu, jo arī tā ir liela daļa no pilsētas ainavas. Tur iesaistītos gan pašvaldība, gan vēlama būtu arī pašu iedzīvotāju iniciatīva un idejas. Tāpat visiem vajadzētu ķerties pie pilsētas galvenās ielas – Gaujas sakopšanas.

Valmieriešiem vēlu veselību, saticību un sapratni! Tikai kopējā darbā varam ko sasniegt. Novēlu paveikto darbu nevērtēt īstermiņā, bet gan paskatīties uz ilgtermiņa ieguvumiem, kas sākotnēji varbūt nav novērtējami – tas ļaus izvairīties no negatīvām domām. Valmierai arī turp-māk noturēties tikpat veiksmīgi lielo pilsētu vidū!

Jānis Zemļickis

Šajā gadā viens no pašvaldības sekmīgāk paveikta-jiem projektiem ir SIA “Valmieras Namsaimnieks” un SIA “Valmieras Komunālā saimniecība” apvienošana. Turpinās sakārtot infrastruktūru – pabeigts Stacijas ielas rekonstrukcijas projekts, Matīšu šosejas rekonstrukcija un uzsākta tilta pār Gauju rekonstrukcija. Sekmīgi pabeigta izglītības iestāžu siltināšana. Lepojos, ka Valmierā ir viena no augstākajām aktivitātēm republikā daudzdzīvokļu dzīvo-jamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas ar ERAF atbalstu realizēšanā, un ļoti veiksmīgi to veic tieši pašvaldī-bas uzņēmums. Pateicoties šiem projektiem, Valmierā tika“sildīta” “Valmieras Namsaimnieks”. 2012.gadā jāpabeidz iesāktie infrastruktūras projekti, kā tilta rekonstrukcija un jāturpina energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Jāturpina veiksmīgi aizsāktā un sabiedrībā plašu rezonansi ieguvušā J.Daliņa stadiona attīstība. Kopš VOC bilancē ir nonācis arī J.Daliņa stadions, veiksmīgi ir uzsākusies kompleksa izveidošana,kas nodrošina valmieriešiem sporta, atpūtas un rehabili-tācijas iespējas. Ļoti svarīgi ir neapstāties un turpināt realizēt sporta bāzes modernizēšanu.

Šajā gadā, it īpaši gada nogalē Latviju ir pāršalkuši vairāki notikumi, kas satraukuši visas valsts iedzīvotājus. Izņēmums nav arī valmierieši. Iedzīvotājiem ir zudusi ticība visam – ticība lēmējvarai, izpildvarai un pašiem sev. Aicinu ikvienu valmierieti 2012. gadā daudz vairāk iesais-tīties savas pilsētas ikdienas dzīvē un noticēt saviem spēkiem, ka mēs kopīgi varam darīt savu pilsētu labāku.

Andris Kabraks

Valmierieši!Pilsēta būs tāda, kādu mēs paši to veidosim. Lai Jaunais

2012. gads būtu skaistāks un labāks, aicinu visus jūs aktīvi iesaistīties mūsu Valmieras dzīves daudzveidīgajos procesos, veicinot pilsētas izaugsmi. Strādāsim mūsu pil-sētas labā ik dienas, lai ar lepnumu nākamā gada beigās varētu teikt: “Tā esi tu, mūsu skaistā Valmiera!”

Vēlu Valmierai un valmieriešiem labo domu un ieceru piepildījumu, lielu darbošanās prieku un izturību Jaunā gada ikdienas gājumā!

Uldis Jansons

Valmierai arī šis gads ir bijis dinamisks un darbīgs. Viens no nozīmīgākajiem darbiem ir Stacijas ielas rekon-strukcija, kas būtiski uzlabojusi ielas seguma kvalitāti, kā arī autovadītāju un gājēju drošību. Vienlīdz svarīga ir arī tilta pār Gauju rekonstrukcija. Ļoti ceru, ka jau nākamajā gadā sāksies darbs pie jaunas un skaistas mūzikas skolas ēkas izveides. Nākamajā gadā valmieriešiem un pilsētas viesiem tiks piedāvāts daudzveidīgs kultūras, atpūtas un sporta pasākumu klāsts. Esam domājuši arī par jaunām idejām, to īstenošanā iesaistot visas Valmieras kultūras iestādes.

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks par svecēm, egli un dāvanām, par sirdi, ko cilvēks neaizliedz dvēselei mācot būt baltai. Un tad nav svarīgi – ir vai nav sniegs, jo ceļš atvērts gaišākām domām. Novēlu sadzirdēt vienam otru, spēju mainīties un novērtēt pārmaiņas, nedaudz maijpuķīšu romantikas, vairāk saules un siltuma, un, pro-tams, labestību un mīlestību – sevī un visapkārt! Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus! Laimīgu Jauno gadu!

Vaira Dundure

Valmierā šajā gadā ir iesākti un arī pabeigti vairāki lieli darbi dažādās jomās. Taču ir palicis viens, varbūt pats galvenais – saprast un izlemt, kas ir Valmieras īstā seja, ar ko tā var lepoties citu Latvijas pilsētu vidū. Tad, kad pilsēta atgūs vienotu vizuālo un kultūrvēsturisko tēlu, tad valmierieši varēs būt vēl lepnāki par savu dzimto vietu. Šogad ir daudz paveikts infrastruktūras sakārtošanā (ielas, Gaujas tilts u.c.), tomēr šis ir laiks, kad aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka materiālie ieguvumi nenes ne dvēseles mieru, ne harmoniju. Tāpēc ir īstais brīdis par prioritāti izvirzīt garīgas lietas, kas ļauj cilvēkiem sakārtot pašiem sevi un iegūt spēku pastāvēt jebkādos pārbaudījumos.

Būtu jauki, ja cilvēkiem gribētos dzīvot Valmierā ne tikai sakārtotās infrastruktūras dēļ, bet tāpēc, ka viņi justos mierīgi un harmoniski, jo pilsēta būtu kultūras, sporta un labdabīgas sociālās vides centrs.

Evita Sniedze

Ziemassvētki ir laiks, kas piepildīts ar mīlestību, ticībuun cilvēku sirds gaišumu. Šajā siltajā un nedaudz pelēcī-gajā Adventes laikā aicinu ikvienu domāt ar pārliecību par rītdienu, ticēt tam, ka tikai katra paša uzņēmība un neatlaidīgs, mērķtiecīgs darbs dos gandarījumu un izdošanos.

Nākamais, 2012.gads, sola un jau tagad prasa daudz – sportistiem tas atkal būs nopietns atskaites brīdis, jo Londonā vasaras vidū spoži iemirdzēsies olimpiskā uguns un izcilākie Latvijas sportisti centīsies spodrināt mūsu valsts vārdu. Tāpēc jo lielāks gandarījums un prieks ir par to, ka viņu vidū būs arī vairāki valmierieši.

Tikpat liels gandarījums ir par to, ka tepat, Valmierā, attīstās azartiska sportiskā dzīve un daudzi valmierieši izvēlas aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un domā par savu bērnu nākotni.

Tomēr svarīgākais, manuprāt, kas nepieciešams ik-vienam cilvēkam, ir mīlestība un ģimenes atbalsts. Tāpēc rūpējieties par saviem tuvākajiem, ieklausieties savā sirdī un sargājiet mīlestību, jo mīlestība paliek pie tā, kas tai tic!

Izturību un iecietību vienam pret otru, un lai Jauno gadu ikviens no mums var sagaidīt kopā ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem ģimenes lokā!

Mums izdosies!Ivo Lakučs

Vēlējums valmieriešiem ! Piesēdiet uz brīdi pie aizdeg-tas sveces un, kā gadus simtiem cilvēki to Ziemassvētkos darījuši, pieminiet aizejošā gada devumu, atcerieties jau-kākos brīžus. Šis ir tāds pārdomu laiks, viens loks dzīves ritumā atkal noslēdzies. Paverieties zvaigznēs, pasapņojiet par mīlestību, laimi, labklājību. Lai Ziemassvētku laiks satuvina cilvēkus, samierina pretiniekus, nes piedošanu un sapratni. Laimīgu Jauno 2012 gadu !

Vugars Ecmanis

2011.gada svarīgākās norises saistītas ar lielākajiem projektiem- Stacijas ielas un Beātes-Limbažu krustojuma izbūvi, Gaujas tilta rekonstrukcijas uzsākšanu. 2012. gadā būtu svarīgi pabeigt iesāktos darbus un projektus, sakopt pilsētu, padarīt to vēl pievilcīgāku valmieriešiem un viesiem.

Vēlu valmieriešiem labu veselību, dzīvesprieku un savstarpēju saticību 2012. gadā!

Ventis Beķeris

Jāatzīst, ka 2011.gads ir pagājis ātri, dinamiski. Valmieras lielākais veikums 2011.gadā, manuprāt, ir jaunās ielas visā pilsētā, mēs patiesi ar to varam lepoties. Valmiera kļūst aizvien skaistāka modernāka, ar aizvien augstākiem standartiem visās jomās. Prasmīgi saimniekojot, izmantojot savus Eiropas fondu un piesaistītos līdzekļus, esam pierā-dījuši, ka pelnīti esam Latvijas spēcīgāko pilsētu pulkā. Nākamgad centra tilta pār Gauju pabeigšana noteikti būs gada notikums mums visiem. Kas vēl paveicams 2012.gadā – mums ir jāsaliek papildus akcenti pilsētas sejā, padomājot vēl papildus par vietām, kas būtu tīkamas mūsu pašu un pilsētas viesu acīm.

Zinot ka 2012.gads mums nesīs vēl ne vienu vien pār-baudījumu, novēlu valmieriešiem veselību, kā arī katram rast spēka un mīlestības avotus, kas nekad neizsīkst!

Ričards Gailums

Katram ir savs redzējums uz notikumiem aizvadītajā gadā. Man prieks par sakārtotajām ielām, nosiltinātajiem namiem, daudziem vērienīgiem, kultūras un sporta pasā-kumiem, par radošiem, aktīviem, mūsu pilsētas labā strādā-jošiem valmieriešiem! 2012.gadā jāturpina iesāktie projekti, visiem kopā jāveido pilsēta mūsdienīgāka, interesanta gan pašiem, gan viesiem.

Gaidot gada mīļākos, baltākos, brīnumainākos svētkus visiem novēlu:

Zeme Ziemsvētku naktīto pašu, ko debesis, jūt.Un cilvēkam šajā naktīgribas par enģeli būt.Sudrabo dienišķā raize,un rūpe kā puķe zied,un cerība Ziemsvētku laikādievišķus korāļus dzied.Bet, ja mēs ticam, ka zemidebesis svētīt var,tad turēsim krustām delnaspar Latviju šovakar! /L.Vāczemnieks/

Ieva Stiģe

Prieks, ka neskatoties uz dažādu, gan politisko, gan ekonomisko “šūpošanos” valstī esam spējuši saglabāt stabilu un prognozējamu pilsētas attīstību un domes darbu. Esmu apmierināts, ka ap 20 daudzdzīvokļu nami ir piekrituši realizēt Eiropas Savienības finansiāli atbalstīto energoefektivitātes programmu, kuras rezultātā iedzīvotāji iegūst ne tikai samazinātas izmaksas par siltumu, bet arī vizuāli sakārtotus īpašumus kas liela daļa atrodas uz centrālajām pilsētas ielām. Gandarījumu par Valmieras iedzīvotāju otro forumu, ko organizējām kopā ar Valmieras novada fondu, kurš iezīmēja ne tikai pašu problēmu, bet iesaistīja pašus valmieriešus to risināšanā. Svarīgi, protams, bija turpināt ielu rekonstrukcijas, komunikāciju izbūves un citu infrastruktūras sakārtošanu, kas vieš pilsētu patīkamu, ne tikai tās iedzīvotājiem un tās ciemi-ņiem, bet arī interesantāku un pievilcīgāku uzņēmējiem. Pavērojot notiekošo nesen darbību iesākušajā Biznesa inkubatorā ir pamatota sajūta, ka vēlme darboties un ražot nekur nav pazudusi, un jau pavisam drīz būs ne viena vien Latvijas un Valmieras “Nokia”.

Skaidrs, ka centrālie notikumi 2012.gadā risināsies pilsētas centrā, kur top gandrīz jauns tilts, kas noslēgs un savienos abas galvenās jau renovētās Rīgas un Stacijas ielas. Ļoti ceru, ka no iepirkumu konkursu rezultātā ieekonomētās naudas izdosies rekonstruēt vecās pirts ēku pie Gaujas, un pilsētas bērni iegūs sev jaunu mūzikas skolas ēku. Šā gada oktobrī izcīnījām tiesības Latvijā organizēt Pasaules čempionātu ugunsdzēsības sportā jauniešiem, un tas notiks nākamā gada jūlijā Valmierā, J.Daliņa stadionā.

Valmieriešiem vēlu – būt aktīviem, un iesaistīties pilsētas attīstībā un izaugsmē! “Neskaldīt matus”, bet vienoties ap pamat lietām, pateicoties kurām esam gana ievēroti un atzinību guvuši, taču līdz pilnībai, protams, vēl labs ceļa gabals ejams. “Veidosim mūsu Valmieru kopā”!

Jānis Skrastiņš

2011.gada decembris ♦ 2UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Dome sveic valmieriešus!

2011.gada decembris ♦ 3UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

ISO sertifikāti kā uzņēmuma ilgtermiņa plānu apliecinājums un pievienotā vērtība

2011. gada beigās Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII) tiek aktīvi inkubēti 44 jaunie uzņēmumi, tajā skaitā vairāki IT nozarē strādājoši un eksporta tirgoskonkurētspējīgi komersanti. SIA “Muuv”, kas projektē, izstrādā, testē un uztur pārdomātus un uz atvērtā pirm-koda platformām balstītus e-risinājumus, ir viens no šādiem uzņēmumiem, un tas ir godam saucams par biznesa inkubatora veiksmes stāstu.

Jaunam uzņēmumam, uzsākot darbu iepriekš neap-gūtos eksporta tirgos, kā arī veidojot sadarbību ar starp-tautiskiem partneriem un klientiem, ne vienmēr pietiek ar uzņēmuma komandas vēlmi sevi pierādīt un spilgtām personībām, lai pavērtu vajadzīgās durvis – te noder uzticami auditori, kuru atzinums ir kā garantijas ķīla veiks-mīgai sadarbībai un pozitīvai pirmā iespaida radīšanai.

Kopš pirmās dienas, plānojot SIA “Muuv” darbību ilgtermiņā, tika skaidri definēti mērķi – būt uz eksportu orientētam, nepārtraukti pilnveidoties un sniegt pakalpo-jumus augstā kvalitātē un ar augstu pievienoto vērtību. Pārliecība par izaugsmi un spēju īstenot mērķus ļāva nelielajam uzņēmumam jau pēc gada būt drošam par gatavību ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora atbalstu iegūt ne tikai plaši izplatīto kvalitātes vadības ISO 9001:2009 sertifikātu, bet arī specifisko informācijas drošības vadības ISO 27001:2005 sertifikātu, ar kuru līdz tam varēja lepoties mazāk kā 10 uzņēmumi Latvijā.

Mārcis Kaksis, SIA “Muuv” valdes loceklis: “Pozitīvs paveiktā darba novērtējums, jo īpaši, ja to veicis augsti kvalificēts un starptautiski atzīts auditors kā Bureau Veritas, ir lielisks stimuls neapstāties izaugsmē. Uzskatu, ka ISO standartu ieviešana ir palīgs jebkuram uzņēmu-mam, lai vēlreiz konstruktīvi novērtētu savus procesus, tos uzlabotu un dotu pozitīvu signālu saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem, kā arī radītu pievienoto vērtību uzņēmumam un tā produktiem”.

Sanita Laiviņa, VBII mārketinga projektu vadītāja: “Taujāts par savu motivāciju 22 gadu vecumā atgriezties no Tallinas savā dzimtajā pilsētā Valmierā, lai tieši šeit veidotu jauno uzņēmumu, ņemot vērā, ka līdz tam jau bija radīts veiksmīgs uzņēmums sadarbībā ar vienu no lielākajām Igaunijas pasākumu mārketinga aģentūrām,

Mārcis atzīst, ka izvēle par labu Valmierai ir pateicoties VBII sniegtajam atbalstam, sakārtotajai pilsētas infrastruk-tūrai, Vidzemes augstskolas sagatavoto jauno speciālistu pieejamībai, kā arī vēlmei neatteikt piedāvātos eksporta projektus, kurus nebija iespējams realizēt vienatnē, bet kuru realizācija radītu jaunas darba vietas un būtu pa-pildus pienesums Latvijas eksportam.”

Strukturēti un mērķtiecīgi organizējot darbu, ikviens ar labu biznesa ideju un VBII sniegto palīdzību var paveikt vairāk un attīstīties straujāk, tā piepildot ambīcijas, kā arī veicinot savu un apkārtējo labklājību.

Sanita LaiviņaValmieras Biznesa un inovāciju inkubators

6.decembrī Rīgā norisinājās biznesa vadības un stratēģijas izstrādes sacensību Global Management Challenge nacionālais fināls, kurā par ceļa zīmi uz pasaules sacensībām Kijevā cīnījās četras komandas. Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora komanda ieņēma godpilno 2.vietu, tikai nedaudz atpaliekot no sacensību uzvarētājiem. Global Management Challenge ir pasaulē lielākās biznesa vadības un stratēģijas izstrā-des sacensības, kas, neradot risku biznesam reālajā pasaulē, sniedz tās dalībniekiem īstu biznesa vadīšanas pieredzi starptautiskas konkurences apstākļos. Global Management Challenge dalībnieku galvenais uzdevums ir virtuāla uzņēmuma vadīšana ar mērķi panākt augstāko uzņēmuma akciju vērtību, salīdzinājumā ar konkurentiem.

Lai paplašinātu reģionālās informācijas pieejamību, Vidzemes TV uzsākusi programmas pārraidi tiešraidē mājas lapā www.vtv.lv. Līdz ar to katru darba dienas vakaru ziņas par aktualitātēm Vidzemē un tematiskos raidījumus ir iespējams skatīties jebkurā pasaules vietā, kas ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem, kuri izbraukuši no Latvijas. Tādējādi arī Vidzemes TV plāno paplašināt skatītāju loku.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs jaunajā ziemas sezonā sagatavojis tematiskus piedāvājumus dažādām mērķauditorijām un vecuma grupām ar devīzi “Valmieras puse ziemā neklusē!”. Daudzpusīgi brīvā laika piedāvājumi veidoti ar mērķi palīdzēt katram atrast kaut ko sev noderīgu, tajā pašā laikā piedāvājumi neizslēdz viens otru. Interesantas vietas, ko apmeklēt, atradīs kā ģimenes ar bērniem, aktīvās atpūtas cienītāji, gardēži, kultūras un mākslas baudītāji, tā arī nakts dzīves un izklaides pasākumu atbalstītāji. Tāpat arī izcelti īpaši piedāvājumi romantiskam noskaņojumam un tiem, kas vēlas tumšajā ziemas periodā atrast laiku sev. Ziemas sezonā Valmieras pusē viesi aicināti iz-baudīt īpašus Ziemassvētku piedāvājumus ar aktīvu darbošanos dažādās zemnieku saimniecībās, nogaršot tradicionālo Ziemassvētku ēdienkarti vietējos krodziņos un kafejnīcās, kā arī iepazīt plašu pasākumu klāstu. Papildus informācija http://visit.valmiera.lv.

Vidzemes Olimpiskais centrs izveidojis ekskursijas programmu “Izzini, kas mīt VOC”, kurā skolēniem un citiem interesentiem ir iespēja tuvāk iepazīties ar vienu no Latvijas nozīmīgākajām sporta būvēm – Vidzemes Olimpisko centru. Ekskursijas programmas laikā, kuras ilgums ir no 2,5 līdz 3 stundām, būs iespēja uzzināt, ko nozīmē būt vienmēr kustībā, kā šeit ir iedzīvojies sportiski un muzikāli aktīvais dzīvesveids, un kā pukst VOC sportiskā sirds. Tā ir vieta, kur mīt “ledus mašīna”, 10 000 Kanādas kļavas dēlīši un 3500 krēsli!

Arī Valmieras muzejs piedāvā jaunas izglītojošās programmas skolēniem un interesentu grupām – ārstniecības augu un garšaugu programmu. Iestādes Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere informē, ka jaunās programmas tapušas pateicoties īstenotajam projektam “Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, kura ietvaros muzeja teritorijā tapis vēsturiskais ārstniecisko augu un garš-augu dārzs. Ārstniecības augu programmas dalībnieki var nogaršot zāļu tēju uzlējumus un uzzināt par ārstnie-cības augu ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī to pielieto-jumu ikdienā. Savukārt garšaugu programmas dalībnieki var atklāt jaunas, līdz šim vēl nezināmas garšas, no-garšojot aptuveni 20 dažādus garšaugus, piemēram, pētersīļus, timiānu, rozmarīnu un daudzus citus.

“Piedāvājot garšaugu un ārstniecības augu izglītojo-šās programmas, esam pievērsuši uzmanību veselīga dzīvesveida tematikai. Mēs nemācām, kā ārstēties un kā pareizi jādzīvo, bet informējam par garšaugiem un ārstniecības augiem, stāstām arī par šo augu pielieto-jumu vēsturiskā aspektā, piemēram, viduslaikos. Tāpat muzejs organizē tikšanās ar cilvēkiem, kas saistīti ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Pavisam nesen bija Zeltītes Kavieres lekcija par zāļu tēju lietošanu,”stāsta Indra Vīlistere, piebilstot, ka šobrīd aktīvākie jauno izglītojošo programmu apmeklētāji ir izglītības iestāžu audzēkņi.

15.decembrī uz šā gada pēdējo sanāksmi pulcējās Valmieras un apkārtnes tūrisma veicināšanas konsul-tatīvā padome. Klātesošie iepazinās ar jauno kvalitātes sistēmu “Q–Latvija”, Vidzemes tūrisma klaestra iniciatīvu un Valmieras un apkārtnes tūrisma attīstības stratēģijas izstrādes gaitu.

Jauna programma bezdarbniekiemLR Labklājības ministrija lēmusi, ka 2012.gadā tiks

turpināta darba praktizēšanas pasākumu programma, kurā bezdarbnieki, kas ilgstoši ir bez darba, varēs pieda-līties algotajos pagaidu darbos pašvaldībās. Programmā iesaistīties arī Valmieras pilsētas pašvaldība.

Pēc iepriekšējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašval-dībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” ieviešanas rezultātu izvērtēšanas, ministrijas darbiniekiem nācies secināt, ka programmu, ņemot vērā šī brīža ekonomisko un sociālo situāciju, nepieciešams turpināt. Nodarbinātības Valsts aģentūra minētajos darbos iesaistīs bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas, nesaņem bez-darbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus.

Par jauno programmu stāsta Valmieras pilsētas paš-valdības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika: “Labklājības ministrija, kas īstenoja iepriekšējo projektu, lēmusi, ka tas jāturpina, to nodēvējot par algotajiem pagaidu darbiem. Lēmums pieņemts, jo tiem cilvēkiem, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, šī programma ir nozīmīga. Cilvēks strādā sabiedrības labā, turklāt, par to saņem arī 100 latu stipendiju, līdz ar ko, viņam nav jāiet uz Sociālo dienestu un jālūdz Garantētā iztikas

minimuma (GMI) pabalsts. Turklāt Labklājības ministrija uzsvēra, ka tā ir vairāk sociāla programma – lai ilgstoši bez darba esošajiem cilvēkiem būtu iemesls iziet no mājas, lai viņi būtu sabiedrībā. Nav noslēpums, ka daudzi programmas dalībnieki savās pagaidu darba vietās, kļuvuši par pastāvīgiem darbiniekiem.”

Programmā paredzētas vairākas izmaiņas, salīdzinā-jumā ar līdz šim īstenoto, tā saucamo, 100 latu stipendiju. Programmas dalībnieki saņems 100 latus, turklāt vēl 10 latus mēnesī Latvijas valsts iemaksās pensiju fondā, taču darba vieta programmas ietvaros tiks nodrošināta vien 4 mēnešus, lai varētu palīdzēt pēc iespējas lielākam skaitam grūtībās nonākušu cilvēku.

Strādāt varēs tikai pašvaldībās vai pašvaldību iestādēs. Savukārt, bezdarbnieku programmas ietvaros nevarēs nodarbināt kapitālsabiedrībās. Bezdarbnieku rindu noteiks pati pašvaldība, izveidojot savus saistošos noteikumus un izvirzot kritērijus, pēc kuriem darbinieki tiks atlasīti prioritārā secībā.

Tiek prognozēts, ka jaunais projekts ilgs 2 gadus, kad paredzēts veikt programmas izvērtējumu un spriest par turpmāku tās nepieciešamību.

Anita ZušmaneValmieras pilsētas pašvaldība

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Aicina pieteikties atbalsta pasākumiemValmieras Sociālais dienests aicina vecākus savlaicīgi

pieteikties uzturmaksas atlaidēm Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī brīvpusdienām skolās 2011./2012. mācību gada 2.pusgadam. Atlaidēm var pieteikties Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajos noteikumos nr.52 “Par pašvaldības pabalstiem Valmieras pilsētā” un nr.51 “Par pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem” noteiktās iedzīvotāju grupas (bērni) – trūcīgo ģimeņu bērni, bērni no ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 75% no iztikas minimuma (2011.gada oktobrī 75% no iztikas minimuma bija LVL

129,56). Tāpat pieteikt var bērnus no ģimenēm, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 75% no iztikas minimuma un kuri sasnieguši pilngadību un turpina līdz pilngadībai uzsāktās mācības kādā no izglītības iestā-dēm, kā arī bērnus, kuri ar Valmieras bāriņtiesas lēmumu ievietoti audžuģimenē vai kuriem nodibināta aizbildnība. Lai saņemtu uzturmaksas atlaides un brīvpusdienas, vecākiem jāiesniedz iesniegums Valmieras Sociālajā dienestā, Lāčplēša ielā 2.

Anita Zušmane, Valmieras pilsētas pašvaldība

SIA “VTU Valmiera” ir viens no vecākajiem un lielākajiem transporta uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina gan vietējos gan starppilsētu unneregulāros pasažieru pārvadāju-mus. Uzņēmums sekmīgi iekarojis ar taksometru pakalpojuma nišu Valmieras pilsētā, un ik pa brīdim nāk klājā ar informāciju par jaunām

pakalpojumu iniciatīvām. Gada nogale ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz paveikto uzņēmumā – šā gada decembrī apritēja arī gads, kopš SIA “VTU Valmiera” vadības grožus pārņēmis Oskars Spurdziņš.

– Kāds ir bijis šis gads uzņēmumam un nozarē?O.S.: Gads pagājis ļoti strauji, tas bijis dinamisks un

daudzveidīgs. Ja atminamies pasažieru pārvadājumu nozarē gada sākums bija ļoti saspringts – bija tik lielas neskaidrības par valsts pasūtījumu un tā finansēšanu, ka tika rīkota pat vienas dienas akcija. Šobrīd varu teikt, ka situācija ir stabilizējusies, kaut gan tāda īsta skaidrība par 2012.gadu jau nav. Ja runājam par sabiedriskā trans-porta kustību Valmierā, tad šogad ielu rekonstrukcijas darbu dēļ autobusu kustības saraksts piedzīvoja biežas izmaiņas, kas radīja īslaicīgas neērtības mūsu pasažie-riem. Šogad atteicāmies no tās kustības shēmas, kas paredzēja pārsēšanos pilsētas centrā, kā arī likvidējām stundas biļeti. Noslēdzoties Stacijas ielas rekonstrukcijai, esam pietuvojušies stabilai sabiedriskā transporta kus-tības shēmai. Taču jāatzīst, ka šis process turpināsies, jo vēlamies, lai sabiedriskā transporta kustības shēma maksimāli apmierinātu pasažieru pieprasījumu un vaja-dzības kas laika gaitā tomēr mainās.

– Kādas ir tendences pasažieru pārvadājumu jomā – gan vietējos, gan starppilsētu?

O.S.: Ir novērojams pasažieru skaita pieaugums. Ap-kopotā informācija par situāciju šā gada desmit mēnešos liecina, ka Valmieras pilsētā pasažieru skaits sabiedris-kajā transportā ir pieaudzis par 6% pret tādu pašu laika periodu pērn. Tam pamatā noteikti ir ekonomiskā situācija, jo daļai iedzīvotāju pārvietoties ar sabiedrisko transportu ir kļuvis lētāk nekā ar personīgo auto. Tāpat pozitīvā tendence ir skaidrojuma ar veiktajiem uzlabojumiem auto-busu kustības maršrutā, un sistēma kopumā ir kļuvusi pasažieriem draudzīgāka. Protams, uzņēmums un pasū-tītājs, Valmieras pilsētas pašvaldība, nav bezgalīgi savās iespējās piepildīt jebkura pasažiera vēlmes. Tomēr šajā gadā esam spēruši daudz soļu pretim saviem klientiem. Domāju, ka daļa pilsētas autobusus kā pārvietošanās līdzekli ikdienā izvēlējušies arī jaunās abonementu biļešu politikas dēļ. Arī reģionā starppilsētu pārvadājumos ko-pumā pasažieru skaits šā gada desmit mēnešos ir pieaudzis par 3,5%. Vienīgi izteikti lauku teritorijās gan pasažieru skaits ir samazinājies, kam noteikti par iemeslu ir iedzīvotāju migrācija uz attīstības centriem vai ārvalstīm. Taču kritums nav tiks kritisks, ap 2%, lai pagaidām ietek-mētu kopējo maršruta tīklu. Viens no šā gada uzņēmuma valdes mērķiem bija attīstīt neregulāros pasažieru pārva-dājumus, un sasniegtais priecē- braucieni ārpus Latvijas palielinājušies 2,5 reizes, bet Latvijā pakalpojuma snieg-šanas apmērs paaugstinājies 30% vairāk.

– Kāda ir situācija Vidzemē neregulāro pārvadā-jumu jomā? Daudz dzirdēts par Rīgu, situāciju Zemgalē, Kurzemē?

O.S.: Nelegālie pārvadātāji ir manāmi arī mūspusē. Taču gadījumi nav tik daudz kā maršrutos Rīgā- Liepāja, Rīga- Talsi u.c., kur krasi samazināts autobusu maršrutu apjoms. Ja kāds šur tur uzrodas, un mums izdodas to fiksēt, informējam par to policiju.

Mūsu uzņēmumam tā nav liela problēma, bet nozarei kopumā tie rada miljoniem latu zaudējumus. Galvenais jautājums ir, vai šis pakalpojuma piedāvātājs maksā valstij visus nodokļus, iepērk legālu degvielu utt. Ja pasažierim svarīgākais ir nokļūt no punkta A uz punktu B par zemāko cenu, tad legālie pasažieru pārvadātāji nespēj konkurēt ar šiem “jaunpienācējiem”. Valstiskā līmenī tiekot strādāts, lai risinātu situāciju.

– Uzņēmums šogad attīstījis arī citus pakalpo-jumus?

O.S.: Rūpīgi izvērtējam mūsu uzņēmuma iespējas un potenciālu, ko attīstīt, piedāvājot jaunus pakalpojumus vai uzlabojot esošos. Šajā gadā modernizēts automazgā-šanas iecirknis. Drīzumā darbu sāks vieglo automašīnu virsbūves remonta un diagnostikas iecirknis. Esam papla-šinājuši taksometru parku- trim auto, kas sākotnēji sniedza šo pakalpojumu šogad klāt nācis mikroautobuss. Esam sākuši strādāt pie uzņēmuma īpašumā esošo īpašumu un teritoriju racionālākas izmantošanas, jo redzam veidu, kā optimizēt uzņēmuma izmaksas. Vecās padomju laika būves gan “Brandeļos”, gan Smiltenē, gan Rūjienā, prasa lielus izdevumus, savukārt zemi, uz kuras atrodas ēkas, iespējams izmantot efektīvāk.

– Šogad bija Valmieras autoostas rekonstrukcijas metu konkurss. Kā ideja par tā īstenošanu virzās tālāk?

O.S.: Nozarē pašlaik virmo neskaidrības par autoostu nākotni vispār- pastāv versijas par to likvidēšanu u.c. Neskatoties uz to, mēs turpinām attīstīt Valmieras autoostas rekonstrukcijas projektu, jo uzskatām, ka tā pilsētai ir nepieciešama- gan kā vieta, kur patverties sliktos laika apstākļos, gan kā biļešu tirdzniecības punkts, gan papildus pakalpojumu sniedzējs. Pašlaik notiek tehniskā projekta izstrāde. Kopumā ideja par autoostas veidolu nākotnē ir interesanta. Tās autori ir bijušie valmierieši. Viņi uzskata, ka ēkas būtība ir jāsaglabā, paplašinot to ar otro stāva, plašāku peronu u.tml. Kad izdosies projektu īstenot, tā viennozīmīgi būs jauns vaibsts Pārgaujā. Un kas nav mazsvarīgi, rekonstrukcijas iecere ir reāla arī savos finanšu apjomos.

– Kādi ir galvenie nākamā gada izaicinājumi?O.S.: Mūsu misija ir maršrutu tīkla optimizācija un

kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana klientiem. Lai mūsu autobusi kļūtu pieejami gan maršrutu tīkla, gan izmaksu ziņā. Lielākā prioritāte ir uzņēmuma autobusu parka atjaunošana. Pašreiz uzņēmuma rīcībā esošo vairāk nekā 90 autobusu vidējais vecums ir 22,5 gadi. Ekspluatācijā tas nozīmē gan lielāku degvielas patēriņu, gan izdevumus un neērtības saistībā ar tehnisko stāvokli. Īpašnieki, pašvaldības, ir akceptējušas gan jaunu, gan mazlietotu autobusu iegādi starppilsētu un lauku pārvadājumu veikšanai. To, ka nepieciešams optimizēt autobusu parku apliecināja arī aizvadītā vasara, kad nespējām apmierināt visus klientus, kas vēlējās izmantot mūsu autobusus neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem. Turklāt pieprasītākie bija tieši 30-35vietīgi autobusi, nevis lielākas ietilpības, kas ir mūsu autoparka pamatā. Autobusu iegāde no procesa un procedūras viedokļa mūsu valstī ir liels izaicinājums. Tas ir rūpīgs darbs, lai pēc iespējas ātrāk varam tikt pie atbilstošiem, kvalitatīviem, ekonomiskiem autobusiem.

Otra prioritāte ir uzņēmuma teritorijas Kocēnu novadā sakārtošana un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Šis tas no pussagruvušām ēkām jānojauc, plānots uzbūvēt jaunu angāru šķeldas uzglabāšanai.

Inese PabērzaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada decembris ♦ 4UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

No 2012. gada 1.janvāra paaugstinātās dabas re-sursu nodokļa likmes dēļ Valmierā palielināsies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 8.decembrī Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstiprināja SIA“Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organi-zācija” (ZAAO) iesniegumu. Ja līdz šim par vienu kubik-metru sadzīves atkritumu valmierieši maksā LVL 7,95 (plus pievienotās vērtības nodoklis), tad no nākamā gada būs jāmaksā par 18 santīmiem vairāk – LVL 8,13 (plus pievienotās vērtības nodoklis).

Atkritumu apsaimniekošanas maksu veido sadzīves atkritumu savākšanas un transportēšanas maksa, atkri-tumu apglabāšana poligonā “Daibe” un dabas resursu nodoklis. Pirmās divas pozīcijas no nākamā gada 1.javāra nemainīsies un, tāpat kā iepriekš, attiecīgi būs 3,40 lati par kubikmetru un 3,75 lati par kubikmetru. Dabas resursu nodoklis pašlaik ir 80 santīmi kubik-metrā, bet no 1.janvāra tas būs 98 santīmi kubikmetrā.

Valmieras pilsētas pašvaldības dome ceturtdien, 8.decembrī apstiprināja arī saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu Valmieras pilsētā. Tie nosaka, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Valmierā, teritorijas dalījumu vienā atkritumu apsaimniekošanas zonā, prasības atkritumu savākšanai u.c. jautājumus.

Sākusies tilta pār Gauju Valmieras centrā nesošās daļas demontāža. Pamazām tiek veikta brauktuves seguma frēzēšana, kā arī metāla konstrukciju demontāža. Valmieras pilsētas pašvaldības dome 8.decembrī no-lēma, ka iegūtos metāllūžņus pārdos izsolē. Plānots, ka, demontējot tērauda margas, tērauda sijas un margas virs atbalstsienas, tiks iegūti līdz 250 tonnām metāl-lūžņu. To izsole notiks 2011.gada 29.decembrī, plkst. 16.00, un metāllūžņu sākumcena ir LVL 193,00 par vienu tonnu. Pircēja pienākums būs nepieciešamības gadījumā sagarināt, iekraut un aizvest visus būvobjekta demontāžā radītos metāllūžņus. Jāpiebilst, ka valmie-riešiem un citiem interesentiem iespējams sekot līdzi tilta pār Gauju rekonstrukcijas gaitai, kā arī novērtēt transporta satiksmes blīvumu uz pagaidu tilta, vērojot notikumus tiešraidē portālā www.valmiera.lv. Plānots, kavideonovērošana un tiešraide portālā www.valmiera.lvtiks nodrošināta visu tilta būvniecības laiku. Kameru uzstādīja Valmieras pilsētas pašvaldība.

SIA “Valmieras Ūdens” šonedēļ uzsāks skaitītāju pārbaudi juridiskām personām. Tās laikā uzņēmuma speciālisti noskaidros, vai skaitītāji tiek ekspluatēti atbilstoši normatīvajos aktu prasībām, kā arī fiksēs skaitītāju rādījumu atbilstību uzņēmuma rīcībā esošai informācijai, kā arī to tehnisko stāvokli. SIA “Valmieras Ūdens” valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis aicināja būtsaprotošiem un atsaucīgiem un šaubu gadījumā pie-prasīt uzņēmuma speciālistiem darbinieka apliecību vai pārliecināties par vizīti, zvanot Klientu apkalpošanai daļai 64226001. Janvārī tiks veikta arī mājsaimniecību skaitītāju pārbaude.

2012.gadā Valmieras budžetā tiek plānots ieņēmu-mu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Pieaugums varētu būt 7,4% apmērā pret šī gada budžetu. 2012.gada budžetā plānoti 8,6 miljonu latu lieli ieņēmumi no IIN. Tas veido 85% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2012.gadā plānoti 898 000 latu apmērā, kas ir 9% no kopējā budžeta. Tāpat pieaugums apmēram 40 000 latu apmērā tiek plānots ieņēmumos no norēķiniem ar citām pašvaldībām. Budžetā šī sadaļa varētu būt vairāk nekā 500 000 latu. Pašlaik IIN pildās labi un 2011.gada sākumā plānoto varētu pārsniegt par ap-tuveni 8%. Šie līdzekļi paliks uz nākamā gada sākumu, lai realizētu pašvaldības plānus.

Šogad Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2011” Eksporta čempiona titulu ieguva AS “Valmieras Stikla šķiedra”. Pērn šis tituls tika AS “Grindeks”. Visi konkursa laureāti saņēma atzinības,tiem būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs un LIAA organizētajās tirdzniecības misijās un individuālos darījuma braucienos, izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi (kvalitātes standarta) uzproduktiem un informatīvajiem materiāliem, kā arī infor-mācija par visiem konkursa dalībniekiem ir ievietota LIAA mājaslapā ar tiešsaisti uz uzņēmuma mājaslapu un publicēta speciālajos eksporta mārketinga materiālos.

Vēlamies būt tuvāk savam klientam

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦ SIA “VTU Valmiera” piedāvā jaunu pakalpojumuSIA “VTU Valmiera” piedāvā jaunu pakalpojumu –

alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanu izelpā.Pakalpojums tiek sniegts katru dienu Valmieras pil-

sētas autoostā (Stacijas ielā 1) no plkst.5:00 līdz plkst. 21:00 un SIA “VTU Valmiera” caurlaides punktā (Kocēnu novadā, Kocēnu pagastā, Brandeļos, “Brandeļi”) no plkst.5:00 līdz plkst.24:00.

Alkohola testam tiek izmantoti sertificēti alkometri arvienreizējiem iemušiem. Testam ir tikai un vienīgi infor-matīvs raksturs – alkohola tests uzrādīs klientam alkoholakoncentrāciju izelpā konkrētajā brīdī.

SIA “VTU Valmiera” neuzņemsies atbildību par klienta rīcību, kas varētu būt atkarīga no pārbaudes rezultāta.

Darbinieks, kurš veiks pārbaudi, nesniegs komentārus un ietei-kumus, kā rīkoties klientam.

Maksa par pakalpojumu LVL 2,00, ieskaitot PVN, maksa par atkārtotu pārbaudi pēc 15 min LVL 1,00, ieskaitot PVN.

Uzņēmums atgādina, ka transporta līdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir bīstama ne tikai savai, bet arī citu personu veselībai un dzīvībai!

SIA “VTU Valmiera”

2011.gada decembris ♦ 5UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Sasniegumu pieredze Vidzemes Augstskolā

Šajā studiju gadā Vidzemes Augstskolas (ViA) studenti un absolventi ar panākumiem ir piedalījušies dažādos konkursos un sacensībās un ir guvuši apliecinājumu savu zināšanu, radošuma, argumentācijas un citu prasmju konkurētspējai.

ViA absolvente Ilze Šrādere saņem Latvijas Ekono-mikas attīstības foruma Balvu 2011.

4.novembrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā tikai pasniegtas Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) balvas studentiem, zinātnisko darbu autoriem un vadītājiem. Šogad konkursam tika iesniegti 52 darbi no 12 augstskolām, kas ir rekordliels saņemto pieteikumu skaits. Pirmo vietu ieguva Ilze Zumente un Kārlis Putriņš no Rīgas Ekonomikas augstskolas par savu bakalaura darbu „Prasmju neatbilstība Latvijas ražošanas sektorā” (oriģinālnosaukums: Skills Mismatch in Latvian Manufac-turing Sector). Darba vadītājs ir Oļegs Tkačevs, kurš pats ir LEAF Balvas 2003.gada pirmās vietas laureāts.

Atšķirībā no citiem gadiem, šogad LEAF Balvā tika dalīta 2.un 3.vieta. Balvu par savu bakalaura darbu “Vai inovācijām ir nozīme? Mazo uzņēmēju piemērs (oriģinālnosaukums:Do Innovations Matter? The Case of Small Latvian Firm”) saņēma Tatjana Grakovska un Elīna Siriha no Rīgas Ekonomikas augstskolas. Darba vadītājs ir Vjačeslavs Dombrovskis. 2.un 3.vieta tika piešķirta arī Ilzei Šrāderei no Vidzemes Augstskolas par maģistra darbu “Zīmolu stratēģija kaimiņvalstu tirgū: Latvija un Igaunija”. Darba vadītājas – Ieva Dmitričenko un Agita Līviņa. Ilze Šrādere stāsta par savu pieredzi konkursā: “LEAF balvas konkursam pieteicos pati. Kad uzrakstīju darbu un tas tika augstu novērtēts, meklēju internetā, kādi konkursi Latvijā šobrīd ir pieejami. Uzskatu, ka šādi konkursi ir lieliska iespēja kaut ko iegūt par jau izdarītu darbu, un katram ieteiktu tādos piedalīties. Esmu ļoti priecīga par augsto novērtējumu, jo šogad konkursā pie-dalījās rekordliels dalībnieku skaits.”

ViA Debašu klubs izcīna uzvaru LU rīkotajā debašu turnīrā.

26. un 27. novembrī Rīgā notika Latvijas Universitātes Debašu kluba (LUDK) rīkots debašu turnīrs “LUDK Zie-massvētku kauss 2011”. Vidzemes Augstskolas Debašu klubu (ViA DK) šajā turnīrā pārstāvēja četras komandas. Turnīrā piedalījās arī Latvijas Universitātes, Rīgas Teh-niskās universitātes un Ventspils Augstskolas pārstāvji.

Uzvaras laurus šajā turnīrā plūca ViA DK debatētāju komanda – “ViA Savējie” (Normunds Mihailovs un Ivo Skanstiņš), kuri fināla debatē (fināla rezolūcija bija “Valdība krimināli sodīs narkotiku izplatītājus par viņu klientu noziegumiem”) pārliecinoši pauda savu viedokli un pierādīja, ka valdības piedāvātais plāns nedarbosies. Pēc fināla tika apbalvots arī turnīra labākais runātājs –“ViA Savējie” pārstāvošais Normunds Mihailovs, kurš nākamo sekotāju apsteidza par 23 punktiem (salīdzinā-jumam – 2. līdz 20. vietu arī šķīra 23 punkti). Šī ViA DK bija jau otrā uzvara šajā turnīrā. Arī iepriekšējo reizi 2009. gadā šo balvu izcīnīja Normunds Mihailovs kopā ar Kristapu Ročānu, kurš tika atzīts par tā turnīra labāko runātāju.

Bez “ViA Savējie” ViA DK pārstāvēja arī komandas “ViA 403” (Jānis Segliņš un Mārtiņš Kreilis), kuri palika 6. vietā, “ViA Eskadriļa palladium” (Rihards Vosulis-Grigulis un Edmunds Jansons), kuri izcīnīja 8. vietu un “ViA Troļļi” (Artis Spertāls un Jānis Vītoliņš), kuriem 12. vieta.

Parlamentārās debates ir spēle, kurā mērķis ir pār-liecināt tiesnešus un skatītājus kādā strīdīgā jautājumā, pārspējot oponentus ar labiem argumentiem, aizraujošu runu un trāpīgiem jautājumiem. Tas ir arī iecienīts sports daudzās pasaules universitātēs, jo padara strīdēšanos, kas vienmēr ir laba izklaide, arī par vērtīgu studentu iz-augsmes līdzekli. Britu parlamentārās debates ir īpaši dinamisks stils, kurā pēc 15 minūšu gatavošanās sacenšas četri debatētāju pāri, kas veido valdības un opozīcijas koalīcijas. Šajā stilā notiek Pasaules debašu čempionāts universitātēm, kas ir viens no lielākajiem starptautiskajiem studentu pasākumiem, kā arī daudzi mazāk turnīri Latvijā un ārzemēs.

ViA komanda izcīna otro vietu “Zaļās nakts” sacensībās.

1. decembrī, divas Vidzemes Augstskolas studentu komandas piedalījās Latvijas Zaļā punkta rīkotajā pie-dzīvojumu misijā – sacensībās “Zaļā nakts”. Vidzemes Augstskolas Studentu apvienība, ko pārstāvēja Ilze Sauša, Baiba Cimoška, Baiba Krusiete, Stefānija Jančevska un Mārtiņš Vīgants, sacensībās izcīnīja godpilno 2.vietu, bet AIESEC Valmiera komandu pārstāvēja Gundega Vācere, Baiba Skutele, Kristaps Gušča, Oskars Kalniņš un Ieva Klibus. Pavisam sacensībās piedalījās 20 komandas no dažādās Latvijas augstskolām.

Misija “Zaļā nakts” ir vienas nakts piedzīvojumu misija, kas ir izglītojošas sacensības studentiem par vides jautā-jumiem. Vispirms piecās darbnīcās zinoši vides speciālisti komandas biedriem sniedza zināšanās par tēmām: “Vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras jau ir mirusi – kas notiks rīt?”, “Vai mēs visi esam LOHAS (lifestyle of health and sustainibility)?”, “Ekodzīve: svešvārds, jaunākā mode vai iespēja izdzīvot?”, “Vai Tu esi gatavs dzīvot mežā?” un “Dzērienu kartona iepakojums: atkritums vai vērtīgs izejmateriāls?”.

Pēc tam komandas dalībnieki apvienojās, lai iegūtās zināšanas un prasmes pielietotu misijas laikā. Pēc praktiskiem uzdevumiem notika viktorīna, kur studentiem tika dota vēl viena iespēja likt lietā savas esošās un katrā darbnīcā iegūtās zināšanas. Visa pasākuma laikā studenti neiztika arī bez atraktīvām spēlēm, kas vēl vairāk saliedēja visus 100 “pasaules glābējus”, jo galu galā mērķis ir visiem viens – uzlabot Zemeslodes veselību.

9.decembrī atkritumu poligonā “Daibe” SIA “Ziemeļ-vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) aicināja dabas zinību skolotājus no Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras pilsētas uz vides izglītības semināru “Atkritumi ir vērtīgi resursi”. Tajā pedagogi klātienē iepazinās ar atkritumu apsaim-niekošanu poligonā “Daibe”, vēroja, kā poligonā ievestie atkritumi tiek pāršķiroti, noglabāti vai sagatavoti tālākai transportēšanai uz pārstrādes uzņēmumiem. Pedagogi aplūkoja atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, biogāzes koģenerācijas un infiltrāta attīrīšanas iekārtas darbībā. Notika arī diskusija par sadarbības iespējām un metodēm atkritumu tēmas integrēšanai mācību procesā. Noslēgumā semināra apmeklētājiem tika izsniegts ZAAO sertifikāts par gūto apmācību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Valmieras Mūzikas skolas skolotājas Ritmas Pētersones 2. klases audzēknis Pēteris Eduards Kalniņš savā vecuma grupā ieguvis 1. vietu I Starptautiskajā pianistu – zēnu konkursā klavierspēlē Spēlē zēni. Konkurss notika 8. decembrī Pārdaugavas Mūzikas un Mākslas skolā. Konkursā katram dalībniekam bija jāatskaņo trīs skaņdarbi: brīvas izvēles skaņdarbs, kas komponēts laika posmā līdz 18. gadsimtam (ieskaitot), pretēja rakstura 19.gs. vai 20., 21. gs. komponistu opuss un konkursa dalībnieka pārstāvētās valsts komponista skaņdarbs. Pēteris konkursā atskaņoja senā angļu komponista Džona Vorgana (1724–1790) Sarabandu Re mažorā, krievu komponista Igora Parfjonova (1928) Vāverīti un latviešu komponista Arvīda Žilinska (1905–1993) Jautro bērnu maršu.

12.decembrī, Valmieras Mākslas vidusskolā viesojās somu komiksu skolotājs Petri Koikalainens un latviešu mākslinieks Reinis Pētersons. Abi pasniedzēji jau-niešiem vadīja komiksu darbnīcas, kurās tika apgūta komiksu māksla, attīstot prasmes radīt vizuālus stāstus, apvienojot attēlus un tekstu. Pavisam darbnīcās iesais-tījās 18 Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi vecumā no 14–18 gadiem.

Reinis Pētersons stāsta: “Mūsu uzdevums- parādīt komiksu kā vienu no mediju iespējām. Patiesībā jau jebkurš var veidot komiksus, vajag tikai izdomu, saga-tavotība ir otršķirīga. Stāstus var radīt gan aktualizējot politiskas vai sociālas problēmas, gan arī stāstot savu individuālo pieredzi, kad notikumi ir ļoti personiski. Skolēni darbnīcu apmeklē ļoti labprāt, jo šis mākslas žanrs viņiem šķiet saistošs, ir liela interese.”

Savukārt somu komiksu skolotājs Petri Koikalainens, vaicājot par projektu, stāsta: “Projekta ietvaros vadam darbnīcas gan šeit, Latvijā, gan arī Igaunijā. Izbraucam ārpus valstu galvaspilsētām, lai arī citur bērniem dotu iespējas, turklāt interese ir apsveicama. Gribu parādīt, ka komiksus var veidot jebkurš, turklāt vienu un to pašu stāstu var atspoguļot dažādos veidos.”

Projekts īstenojies Valmieras Mākslas vidusskolai sadarbojoties ar Cēsu Pilsētas mākslas skolu, komiksu kultūras žurnālu kuš! un Somijas institūtu Igaunijā.

Šogad katrs Valmieras PII izglītojamais īsi pirms Ziemassvētkiem saņems individuāla dizaina atstarotāju. Tas tapis pēc 2010./2011. mācību gadā organizētā konkursa “Staro drošība!” 1.vietu ieguvušā SPII “Bitīte” audzēkņa Daniela Žurjāna darba parauga.

Par konkursa mērķi stāsta Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Liene Skrastiņa: “Organizējot šāda veida konkursus, bērni ar interesi un radoši apgūst zināšanas par ceļu satiksmes drošību, kā arī uzzina par to, kāda nozīme ir atstarotājam un kādēļ to nepieciešams izmantot ikdienā. Pieaugušie paši ne vienmēr to ievēro! ”

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

ViA DK pārstāvis Normunds Mihailovs pārliecinoši kļuva par turnīra labāko runātāju

No kreisās: Ilze Šrādere (Vidzemes Augstskolas absolvente, 2./3.vieta), Inese Vaidere (LEAF prezidente), Ilze Zumente (1.vieta), Elīna Siriha un Tatjana Grakovska (2./3. vieta), Ģirts Bērziņš (LEAF biedrs), Jūlija Koņeva (veicināšanas balva),

Inna Šteinbuka, Arvīds Ušķa, Māris Ēlerts, Armands Jurjevs un Imants Mantiņš (visi LEAF biedri)

SIA “VTU Valmiera” ir viens no vecākajiem un lielākajiem transporta uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina gan vietējos gan starppilsētu unneregulāros pasažieru pārvadāju-mus. Uzņēmums sekmīgi iekarojis ar taksometru pakalpojuma nišu Valmieras pilsētā, un ik pa brīdim nāk klājā ar informāciju par jaunām

pakalpojumu iniciatīvām. Gada nogale ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz paveikto uzņēmumā – šā gada decembrī apritēja arī gads, kopš SIA “VTU Valmiera” vadības grožus pārņēmis Oskars Spurdziņš.

– Kāds ir bijis šis gads uzņēmumam un nozarē?O.S.: Gads pagājis ļoti strauji, tas bijis dinamisks un

daudzveidīgs. Ja atminamies pasažieru pārvadājumu nozarē gada sākums bija ļoti saspringts – bija tik lielas neskaidrības par valsts pasūtījumu un tā finansēšanu, ka tika rīkota pat vienas dienas akcija. Šobrīd varu teikt, ka situācija ir stabilizējusies, kaut gan tāda īsta skaidrība par 2012.gadu jau nav. Ja runājam par sabiedriskā trans-porta kustību Valmierā, tad šogad ielu rekonstrukcijas darbu dēļ autobusu kustības saraksts piedzīvoja biežas izmaiņas, kas radīja īslaicīgas neērtības mūsu pasažie-riem. Šogad atteicāmies no tās kustības shēmas, kas paredzēja pārsēšanos pilsētas centrā, kā arī likvidējām stundas biļeti. Noslēdzoties Stacijas ielas rekonstrukcijai, esam pietuvojušies stabilai sabiedriskā transporta kus-tības shēmai. Taču jāatzīst, ka šis process turpināsies, jo vēlamies, lai sabiedriskā transporta kustības shēma maksimāli apmierinātu pasažieru pieprasījumu un vaja-dzības kas laika gaitā tomēr mainās.

– Kādas ir tendences pasažieru pārvadājumu jomā – gan vietējos, gan starppilsētu?

O.S.: Ir novērojams pasažieru skaita pieaugums. Ap-kopotā informācija par situāciju šā gada desmit mēnešos liecina, ka Valmieras pilsētā pasažieru skaits sabiedris-kajā transportā ir pieaudzis par 6% pret tādu pašu laika periodu pērn. Tam pamatā noteikti ir ekonomiskā situācija, jo daļai iedzīvotāju pārvietoties ar sabiedrisko transportu ir kļuvis lētāk nekā ar personīgo auto. Tāpat pozitīvā tendence ir skaidrojuma ar veiktajiem uzlabojumiem auto-busu kustības maršrutā, un sistēma kopumā ir kļuvusi pasažieriem draudzīgāka. Protams, uzņēmums un pasū-tītājs, Valmieras pilsētas pašvaldība, nav bezgalīgi savās iespējās piepildīt jebkura pasažiera vēlmes. Tomēr šajā gadā esam spēruši daudz soļu pretim saviem klientiem. Domāju, ka daļa pilsētas autobusus kā pārvietošanās līdzekli ikdienā izvēlējušies arī jaunās abonementu biļešu politikas dēļ. Arī reģionā starppilsētu pārvadājumos ko-pumā pasažieru skaits šā gada desmit mēnešos ir pieaudzis par 3,5%. Vienīgi izteikti lauku teritorijās gan pasažieru skaits ir samazinājies, kam noteikti par iemeslu ir iedzīvotāju migrācija uz attīstības centriem vai ārvalstīm. Taču kritums nav tiks kritisks, ap 2%, lai pagaidām ietek-mētu kopējo maršruta tīklu. Viens no šā gada uzņēmuma valdes mērķiem bija attīstīt neregulāros pasažieru pārva-dājumus, un sasniegtais priecē- braucieni ārpus Latvijas palielinājušies 2,5 reizes, bet Latvijā pakalpojuma snieg-šanas apmērs paaugstinājies 30% vairāk.

– Kāda ir situācija Vidzemē neregulāro pārvadā-jumu jomā? Daudz dzirdēts par Rīgu, situāciju Zemgalē, Kurzemē?

O.S.: Nelegālie pārvadātāji ir manāmi arī mūspusē. Taču gadījumi nav tik daudz kā maršrutos Rīgā- Liepāja, Rīga- Talsi u.c., kur krasi samazināts autobusu maršrutu apjoms. Ja kāds šur tur uzrodas, un mums izdodas to fiksēt, informējam par to policiju.

Mūsu uzņēmumam tā nav liela problēma, bet nozarei kopumā tie rada miljoniem latu zaudējumus. Galvenais jautājums ir, vai šis pakalpojuma piedāvātājs maksā valstij visus nodokļus, iepērk legālu degvielu utt. Ja pasažierim svarīgākais ir nokļūt no punkta A uz punktu B par zemāko cenu, tad legālie pasažieru pārvadātāji nespēj konkurēt ar šiem “jaunpienācējiem”. Valstiskā līmenī tiekot strādāts, lai risinātu situāciju.

– Uzņēmums šogad attīstījis arī citus pakalpo-jumus?

O.S.: Rūpīgi izvērtējam mūsu uzņēmuma iespējas un potenciālu, ko attīstīt, piedāvājot jaunus pakalpojumus vai uzlabojot esošos. Šajā gadā modernizēts automazgā-šanas iecirknis. Drīzumā darbu sāks vieglo automašīnu virsbūves remonta un diagnostikas iecirknis. Esam papla-šinājuši taksometru parku- trim auto, kas sākotnēji sniedza šo pakalpojumu šogad klāt nācis mikroautobuss. Esam sākuši strādāt pie uzņēmuma īpašumā esošo īpašumu un teritoriju racionālākas izmantošanas, jo redzam veidu, kā optimizēt uzņēmuma izmaksas. Vecās padomju laika būves gan “Brandeļos”, gan Smiltenē, gan Rūjienā, prasa lielus izdevumus, savukārt zemi, uz kuras atrodas ēkas, iespējams izmantot efektīvāk.

– Šogad bija Valmieras autoostas rekonstrukcijas metu konkurss. Kā ideja par tā īstenošanu virzās tālāk?

O.S.: Nozarē pašlaik virmo neskaidrības par autoostu nākotni vispār- pastāv versijas par to likvidēšanu u.c. Neskatoties uz to, mēs turpinām attīstīt Valmieras autoostas rekonstrukcijas projektu, jo uzskatām, ka tā pilsētai ir nepieciešama- gan kā vieta, kur patverties sliktos laika apstākļos, gan kā biļešu tirdzniecības punkts, gan papildus pakalpojumu sniedzējs. Pašlaik notiek tehniskā projekta izstrāde. Kopumā ideja par autoostas veidolu nākotnē ir interesanta. Tās autori ir bijušie valmierieši. Viņi uzskata, ka ēkas būtība ir jāsaglabā, paplašinot to ar otro stāva, plašāku peronu u.tml. Kad izdosies projektu īstenot, tā viennozīmīgi būs jauns vaibsts Pārgaujā. Un kas nav mazsvarīgi, rekonstrukcijas iecere ir reāla arī savos finanšu apjomos.

– Kādi ir galvenie nākamā gada izaicinājumi?O.S.: Mūsu misija ir maršrutu tīkla optimizācija un

kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana klientiem. Lai mūsu autobusi kļūtu pieejami gan maršrutu tīkla, gan izmaksu ziņā. Lielākā prioritāte ir uzņēmuma autobusu parka atjaunošana. Pašreiz uzņēmuma rīcībā esošo vairāk nekā 90 autobusu vidējais vecums ir 22,5 gadi. Ekspluatācijā tas nozīmē gan lielāku degvielas patēriņu, gan izdevumus un neērtības saistībā ar tehnisko stāvokli. Īpašnieki, pašvaldības, ir akceptējušas gan jaunu, gan mazlietotu autobusu iegādi starppilsētu un lauku pārvadājumu veikšanai. To, ka nepieciešams optimizēt autobusu parku apliecināja arī aizvadītā vasara, kad nespējām apmierināt visus klientus, kas vēlējās izmantot mūsu autobusus neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem. Turklāt pieprasītākie bija tieši 30-35vietīgi autobusi, nevis lielākas ietilpības, kas ir mūsu autoparka pamatā. Autobusu iegāde no procesa un procedūras viedokļa mūsu valstī ir liels izaicinājums. Tas ir rūpīgs darbs, lai pēc iespējas ātrāk varam tikt pie atbilstošiem, kvalitatīviem, ekonomiskiem autobusiem.

Otra prioritāte ir uzņēmuma teritorijas Kocēnu novadā sakārtošana un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Šis tas no pussagruvušām ēkām jānojauc, plānots uzbūvēt jaunu angāru šķeldas uzglabāšanai.

Inese PabērzaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada decembris ♦ 4UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

No 2012. gada 1.janvāra paaugstinātās dabas re-sursu nodokļa likmes dēļ Valmierā palielināsies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 8.decembrī Valmieras pilsētas pašvaldības dome apstiprināja SIA“Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organi-zācija” (ZAAO) iesniegumu. Ja līdz šim par vienu kubik-metru sadzīves atkritumu valmierieši maksā LVL 7,95 (plus pievienotās vērtības nodoklis), tad no nākamā gada būs jāmaksā par 18 santīmiem vairāk – LVL 8,13 (plus pievienotās vērtības nodoklis).

Atkritumu apsaimniekošanas maksu veido sadzīves atkritumu savākšanas un transportēšanas maksa, atkri-tumu apglabāšana poligonā “Daibe” un dabas resursu nodoklis. Pirmās divas pozīcijas no nākamā gada 1.javāra nemainīsies un, tāpat kā iepriekš, attiecīgi būs 3,40 lati par kubikmetru un 3,75 lati par kubikmetru. Dabas resursu nodoklis pašlaik ir 80 santīmi kubik-metrā, bet no 1.janvāra tas būs 98 santīmi kubikmetrā.

Valmieras pilsētas pašvaldības dome ceturtdien, 8.decembrī apstiprināja arī saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu Valmieras pilsētā. Tie nosaka, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Valmierā, teritorijas dalījumu vienā atkritumu apsaimniekošanas zonā, prasības atkritumu savākšanai u.c. jautājumus.

Sākusies tilta pār Gauju Valmieras centrā nesošās daļas demontāža. Pamazām tiek veikta brauktuves seguma frēzēšana, kā arī metāla konstrukciju demontāža. Valmieras pilsētas pašvaldības dome 8.decembrī no-lēma, ka iegūtos metāllūžņus pārdos izsolē. Plānots, ka, demontējot tērauda margas, tērauda sijas un margas virs atbalstsienas, tiks iegūti līdz 250 tonnām metāl-lūžņu. To izsole notiks 2011.gada 29.decembrī, plkst. 16.00, un metāllūžņu sākumcena ir LVL 193,00 par vienu tonnu. Pircēja pienākums būs nepieciešamības gadījumā sagarināt, iekraut un aizvest visus būvobjekta demontāžā radītos metāllūžņus. Jāpiebilst, ka valmie-riešiem un citiem interesentiem iespējams sekot līdzi tilta pār Gauju rekonstrukcijas gaitai, kā arī novērtēt transporta satiksmes blīvumu uz pagaidu tilta, vērojot notikumus tiešraidē portālā www.valmiera.lv. Plānots, kavideonovērošana un tiešraide portālā www.valmiera.lvtiks nodrošināta visu tilta būvniecības laiku. Kameru uzstādīja Valmieras pilsētas pašvaldība.

SIA “Valmieras Ūdens” šonedēļ uzsāks skaitītāju pārbaudi juridiskām personām. Tās laikā uzņēmuma speciālisti noskaidros, vai skaitītāji tiek ekspluatēti atbilstoši normatīvajos aktu prasībām, kā arī fiksēs skaitītāju rādījumu atbilstību uzņēmuma rīcībā esošai informācijai, kā arī to tehnisko stāvokli. SIA “Valmieras Ūdens” valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis aicināja būtsaprotošiem un atsaucīgiem un šaubu gadījumā pie-prasīt uzņēmuma speciālistiem darbinieka apliecību vai pārliecināties par vizīti, zvanot Klientu apkalpošanai daļai 64226001. Janvārī tiks veikta arī mājsaimniecību skaitītāju pārbaude.

2012.gadā Valmieras budžetā tiek plānots ieņēmu-mu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Pieaugums varētu būt 7,4% apmērā pret šī gada budžetu. 2012.gada budžetā plānoti 8,6 miljonu latu lieli ieņēmumi no IIN. Tas veido 85% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2012.gadā plānoti 898 000 latu apmērā, kas ir 9% no kopējā budžeta. Tāpat pieaugums apmēram 40 000 latu apmērā tiek plānots ieņēmumos no norēķiniem ar citām pašvaldībām. Budžetā šī sadaļa varētu būt vairāk nekā 500 000 latu. Pašlaik IIN pildās labi un 2011.gada sākumā plānoto varētu pārsniegt par ap-tuveni 8%. Šie līdzekļi paliks uz nākamā gada sākumu, lai realizētu pašvaldības plānus.

Šogad Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2011” Eksporta čempiona titulu ieguva AS “Valmieras Stikla šķiedra”. Pērn šis tituls tika AS “Grindeks”. Visi konkursa laureāti saņēma atzinības,tiem būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs un LIAA organizētajās tirdzniecības misijās un individuālos darījuma braucienos, izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi (kvalitātes standarta) uzproduktiem un informatīvajiem materiāliem, kā arī infor-mācija par visiem konkursa dalībniekiem ir ievietota LIAA mājaslapā ar tiešsaisti uz uzņēmuma mājaslapu un publicēta speciālajos eksporta mārketinga materiālos.

Vēlamies būt tuvāk savam klientam

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦ SIA “VTU Valmiera” piedāvā jaunu pakalpojumuSIA “VTU Valmiera” piedāvā jaunu pakalpojumu –

alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanu izelpā.Pakalpojums tiek sniegts katru dienu Valmieras pil-

sētas autoostā (Stacijas ielā 1) no plkst.5:00 līdz plkst. 21:00 un SIA “VTU Valmiera” caurlaides punktā (Kocēnu novadā, Kocēnu pagastā, Brandeļos, “Brandeļi”) no plkst.5:00 līdz plkst.24:00.

Alkohola testam tiek izmantoti sertificēti alkometri arvienreizējiem iemušiem. Testam ir tikai un vienīgi infor-matīvs raksturs – alkohola tests uzrādīs klientam alkoholakoncentrāciju izelpā konkrētajā brīdī.

SIA “VTU Valmiera” neuzņemsies atbildību par klienta rīcību, kas varētu būt atkarīga no pārbaudes rezultāta.

Darbinieks, kurš veiks pārbaudi, nesniegs komentārus un ietei-kumus, kā rīkoties klientam.

Maksa par pakalpojumu LVL 2,00, ieskaitot PVN, maksa par atkārtotu pārbaudi pēc 15 min LVL 1,00, ieskaitot PVN.

Uzņēmums atgādina, ka transporta līdzekļa vadīšana alkohola reibumā ir bīstama ne tikai savai, bet arī citu personu veselībai un dzīvībai!

SIA “VTU Valmiera”

2011.gada decembris ♦ 5UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Sasniegumu pieredze Vidzemes Augstskolā

Šajā studiju gadā Vidzemes Augstskolas (ViA) studenti un absolventi ar panākumiem ir piedalījušies dažādos konkursos un sacensībās un ir guvuši apliecinājumu savu zināšanu, radošuma, argumentācijas un citu prasmju konkurētspējai.

ViA absolvente Ilze Šrādere saņem Latvijas Ekono-mikas attīstības foruma Balvu 2011.

4.novembrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā tikai pasniegtas Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) balvas studentiem, zinātnisko darbu autoriem un vadītājiem. Šogad konkursam tika iesniegti 52 darbi no 12 augstskolām, kas ir rekordliels saņemto pieteikumu skaits. Pirmo vietu ieguva Ilze Zumente un Kārlis Putriņš no Rīgas Ekonomikas augstskolas par savu bakalaura darbu „Prasmju neatbilstība Latvijas ražošanas sektorā” (oriģinālnosaukums: Skills Mismatch in Latvian Manufac-turing Sector). Darba vadītājs ir Oļegs Tkačevs, kurš pats ir LEAF Balvas 2003.gada pirmās vietas laureāts.

Atšķirībā no citiem gadiem, šogad LEAF Balvā tika dalīta 2.un 3.vieta. Balvu par savu bakalaura darbu “Vai inovācijām ir nozīme? Mazo uzņēmēju piemērs (oriģinālnosaukums:Do Innovations Matter? The Case of Small Latvian Firm”) saņēma Tatjana Grakovska un Elīna Siriha no Rīgas Ekonomikas augstskolas. Darba vadītājs ir Vjačeslavs Dombrovskis. 2.un 3.vieta tika piešķirta arī Ilzei Šrāderei no Vidzemes Augstskolas par maģistra darbu “Zīmolu stratēģija kaimiņvalstu tirgū: Latvija un Igaunija”. Darba vadītājas – Ieva Dmitričenko un Agita Līviņa. Ilze Šrādere stāsta par savu pieredzi konkursā: “LEAF balvas konkursam pieteicos pati. Kad uzrakstīju darbu un tas tika augstu novērtēts, meklēju internetā, kādi konkursi Latvijā šobrīd ir pieejami. Uzskatu, ka šādi konkursi ir lieliska iespēja kaut ko iegūt par jau izdarītu darbu, un katram ieteiktu tādos piedalīties. Esmu ļoti priecīga par augsto novērtējumu, jo šogad konkursā pie-dalījās rekordliels dalībnieku skaits.”

ViA Debašu klubs izcīna uzvaru LU rīkotajā debašu turnīrā.

26. un 27. novembrī Rīgā notika Latvijas Universitātes Debašu kluba (LUDK) rīkots debašu turnīrs “LUDK Zie-massvētku kauss 2011”. Vidzemes Augstskolas Debašu klubu (ViA DK) šajā turnīrā pārstāvēja četras komandas. Turnīrā piedalījās arī Latvijas Universitātes, Rīgas Teh-niskās universitātes un Ventspils Augstskolas pārstāvji.

Uzvaras laurus šajā turnīrā plūca ViA DK debatētāju komanda – “ViA Savējie” (Normunds Mihailovs un Ivo Skanstiņš), kuri fināla debatē (fināla rezolūcija bija “Valdība krimināli sodīs narkotiku izplatītājus par viņu klientu noziegumiem”) pārliecinoši pauda savu viedokli un pierādīja, ka valdības piedāvātais plāns nedarbosies. Pēc fināla tika apbalvots arī turnīra labākais runātājs –“ViA Savējie” pārstāvošais Normunds Mihailovs, kurš nākamo sekotāju apsteidza par 23 punktiem (salīdzinā-jumam – 2. līdz 20. vietu arī šķīra 23 punkti). Šī ViA DK bija jau otrā uzvara šajā turnīrā. Arī iepriekšējo reizi 2009. gadā šo balvu izcīnīja Normunds Mihailovs kopā ar Kristapu Ročānu, kurš tika atzīts par tā turnīra labāko runātāju.

Bez “ViA Savējie” ViA DK pārstāvēja arī komandas “ViA 403” (Jānis Segliņš un Mārtiņš Kreilis), kuri palika 6. vietā, “ViA Eskadriļa palladium” (Rihards Vosulis-Grigulis un Edmunds Jansons), kuri izcīnīja 8. vietu un “ViA Troļļi” (Artis Spertāls un Jānis Vītoliņš), kuriem 12. vieta.

Parlamentārās debates ir spēle, kurā mērķis ir pār-liecināt tiesnešus un skatītājus kādā strīdīgā jautājumā, pārspējot oponentus ar labiem argumentiem, aizraujošu runu un trāpīgiem jautājumiem. Tas ir arī iecienīts sports daudzās pasaules universitātēs, jo padara strīdēšanos, kas vienmēr ir laba izklaide, arī par vērtīgu studentu iz-augsmes līdzekli. Britu parlamentārās debates ir īpaši dinamisks stils, kurā pēc 15 minūšu gatavošanās sacenšas četri debatētāju pāri, kas veido valdības un opozīcijas koalīcijas. Šajā stilā notiek Pasaules debašu čempionāts universitātēm, kas ir viens no lielākajiem starptautiskajiem studentu pasākumiem, kā arī daudzi mazāk turnīri Latvijā un ārzemēs.

ViA komanda izcīna otro vietu “Zaļās nakts” sacensībās.

1. decembrī, divas Vidzemes Augstskolas studentu komandas piedalījās Latvijas Zaļā punkta rīkotajā pie-dzīvojumu misijā – sacensībās “Zaļā nakts”. Vidzemes Augstskolas Studentu apvienība, ko pārstāvēja Ilze Sauša, Baiba Cimoška, Baiba Krusiete, Stefānija Jančevska un Mārtiņš Vīgants, sacensībās izcīnīja godpilno 2.vietu, bet AIESEC Valmiera komandu pārstāvēja Gundega Vācere, Baiba Skutele, Kristaps Gušča, Oskars Kalniņš un Ieva Klibus. Pavisam sacensībās piedalījās 20 komandas no dažādās Latvijas augstskolām.

Misija “Zaļā nakts” ir vienas nakts piedzīvojumu misija, kas ir izglītojošas sacensības studentiem par vides jautā-jumiem. Vispirms piecās darbnīcās zinoši vides speciālisti komandas biedriem sniedza zināšanās par tēmām: “Vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras jau ir mirusi – kas notiks rīt?”, “Vai mēs visi esam LOHAS (lifestyle of health and sustainibility)?”, “Ekodzīve: svešvārds, jaunākā mode vai iespēja izdzīvot?”, “Vai Tu esi gatavs dzīvot mežā?” un “Dzērienu kartona iepakojums: atkritums vai vērtīgs izejmateriāls?”.

Pēc tam komandas dalībnieki apvienojās, lai iegūtās zināšanas un prasmes pielietotu misijas laikā. Pēc praktiskiem uzdevumiem notika viktorīna, kur studentiem tika dota vēl viena iespēja likt lietā savas esošās un katrā darbnīcā iegūtās zināšanas. Visa pasākuma laikā studenti neiztika arī bez atraktīvām spēlēm, kas vēl vairāk saliedēja visus 100 “pasaules glābējus”, jo galu galā mērķis ir visiem viens – uzlabot Zemeslodes veselību.

9.decembrī atkritumu poligonā “Daibe” SIA “Ziemeļ-vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) aicināja dabas zinību skolotājus no Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadiem un Valmieras pilsētas uz vides izglītības semināru “Atkritumi ir vērtīgi resursi”. Tajā pedagogi klātienē iepazinās ar atkritumu apsaim-niekošanu poligonā “Daibe”, vēroja, kā poligonā ievestie atkritumi tiek pāršķiroti, noglabāti vai sagatavoti tālākai transportēšanai uz pārstrādes uzņēmumiem. Pedagogi aplūkoja atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, biogāzes koģenerācijas un infiltrāta attīrīšanas iekārtas darbībā. Notika arī diskusija par sadarbības iespējām un metodēm atkritumu tēmas integrēšanai mācību procesā. Noslēgumā semināra apmeklētājiem tika izsniegts ZAAO sertifikāts par gūto apmācību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Valmieras Mūzikas skolas skolotājas Ritmas Pētersones 2. klases audzēknis Pēteris Eduards Kalniņš savā vecuma grupā ieguvis 1. vietu I Starptautiskajā pianistu – zēnu konkursā klavierspēlē Spēlē zēni. Konkurss notika 8. decembrī Pārdaugavas Mūzikas un Mākslas skolā. Konkursā katram dalībniekam bija jāatskaņo trīs skaņdarbi: brīvas izvēles skaņdarbs, kas komponēts laika posmā līdz 18. gadsimtam (ieskaitot), pretēja rakstura 19.gs. vai 20., 21. gs. komponistu opuss un konkursa dalībnieka pārstāvētās valsts komponista skaņdarbs. Pēteris konkursā atskaņoja senā angļu komponista Džona Vorgana (1724–1790) Sarabandu Re mažorā, krievu komponista Igora Parfjonova (1928) Vāverīti un latviešu komponista Arvīda Žilinska (1905–1993) Jautro bērnu maršu.

12.decembrī, Valmieras Mākslas vidusskolā viesojās somu komiksu skolotājs Petri Koikalainens un latviešu mākslinieks Reinis Pētersons. Abi pasniedzēji jau-niešiem vadīja komiksu darbnīcas, kurās tika apgūta komiksu māksla, attīstot prasmes radīt vizuālus stāstus, apvienojot attēlus un tekstu. Pavisam darbnīcās iesais-tījās 18 Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi vecumā no 14–18 gadiem.

Reinis Pētersons stāsta: “Mūsu uzdevums- parādīt komiksu kā vienu no mediju iespējām. Patiesībā jau jebkurš var veidot komiksus, vajag tikai izdomu, saga-tavotība ir otršķirīga. Stāstus var radīt gan aktualizējot politiskas vai sociālas problēmas, gan arī stāstot savu individuālo pieredzi, kad notikumi ir ļoti personiski. Skolēni darbnīcu apmeklē ļoti labprāt, jo šis mākslas žanrs viņiem šķiet saistošs, ir liela interese.”

Savukārt somu komiksu skolotājs Petri Koikalainens, vaicājot par projektu, stāsta: “Projekta ietvaros vadam darbnīcas gan šeit, Latvijā, gan arī Igaunijā. Izbraucam ārpus valstu galvaspilsētām, lai arī citur bērniem dotu iespējas, turklāt interese ir apsveicama. Gribu parādīt, ka komiksus var veidot jebkurš, turklāt vienu un to pašu stāstu var atspoguļot dažādos veidos.”

Projekts īstenojies Valmieras Mākslas vidusskolai sadarbojoties ar Cēsu Pilsētas mākslas skolu, komiksu kultūras žurnālu kuš! un Somijas institūtu Igaunijā.

Šogad katrs Valmieras PII izglītojamais īsi pirms Ziemassvētkiem saņems individuāla dizaina atstarotāju. Tas tapis pēc 2010./2011. mācību gadā organizētā konkursa “Staro drošība!” 1.vietu ieguvušā SPII “Bitīte” audzēkņa Daniela Žurjāna darba parauga.

Par konkursa mērķi stāsta Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Liene Skrastiņa: “Organizējot šāda veida konkursus, bērni ar interesi un radoši apgūst zināšanas par ceļu satiksmes drošību, kā arī uzzina par to, kāda nozīme ir atstarotājam un kādēļ to nepieciešams izmantot ikdienā. Pieaugušie paši ne vienmēr to ievēro! ”

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

ViA DK pārstāvis Normunds Mihailovs pārliecinoši kļuva par turnīra labāko runātāju

No kreisās: Ilze Šrādere (Vidzemes Augstskolas absolvente, 2./3.vieta), Inese Vaidere (LEAF prezidente), Ilze Zumente (1.vieta), Elīna Siriha un Tatjana Grakovska (2./3. vieta), Ģirts Bērziņš (LEAF biedrs), Jūlija Koņeva (veicināšanas balva),

Inna Šteinbuka, Arvīds Ušķa, Māris Ēlerts, Armands Jurjevs un Imants Mantiņš (visi LEAF biedri)

Latvijā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju izmanto ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu daudzviet mūsu valstī, arī Valmierā, veikta maģistrālo tīklu rekonstrukcija un izbūve, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju rekonstrukcija vai izbūve, runājot par dzeramā ūdens kvalitāti, tiek aizmirsts par ēku iekšējo komunikāciju stāvokli.

Bieži nekvalitatīvi un novecojuši ūdensapgādes tīkli rada ūdens zudumus, kas veicina neefektīvu ūdens resursu izmantošanu un palielina iedzīvotājiem patēriņu par ūdensapgādes pakalpojumiem, kā arī rada ūdens spiediena problēmas sistēmā. Lieli ūdens zudumi pa-lielina izdevumus ūdens ieguvei, ūdens sagatavošanai, ūdens piegādei utt. Ūdens zudumi ir starpība starp cauruļvadu tīklā ievadīto ūdens daudzumu un abonen-tiem piegādāto ūdens daudzumu – to sauc arī par ūdens daudzuma bilanci. Ūdens zudumus rada cauruļ-vadu plīsumi, neblīvi cauruļu savienojumi, aizbīdņu un tvertņu bojājumi, kā arī ūdens skaitītāju neprecizitāte. Izšķir faktiskos un šķietamos ūdens zudumus.

Ēku iekšējo ūdensapgādes tīklu stāvoklis (cauruļ-vadu aizaugums un nolietojums) var būt par pamatu tā saucamajam sekundāram piesārņojumam – sākotnēji kvalitatīvais ūdens no maģistrālajiem tīkliem līdz patē-rētājam nonāk nekvalitatīvs.

Lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti, SIA “Valmieras Ūdens” aicina namu īpašniekus un pārvaldniekus pie-vērst uzmanību iekšējo tīklu kvalitātei, tehniskajam stāvoklim un nepieciešamības gadījumā veikt to skalo-šanu vai nomaiņu. Jāpiebilst, ka SIA “Valmieras Ūdens” divas reizes gadā veic maģistrālo ūdensvadu skalošanu pilsētā. Ēku iekšējo ūdensapgādes tīklu skalošana būtu lietderīga pēc maģistrālo tīklu skalošanas.

SIA “Valmieras Ūdens”

Dzeramā ūdens kvalitāte atkarīga arī no iekšējo tīklu stāvokļa

Apzinīgajiem. Strādīgajiem. Steidzīgajiem. Tiem, kuri zina laika vērtību un var atļauties daudz ko, tikai ne slimot. Tiem, kuri nevelk garumā novēršamas lietas, bet rīkojas izlēmīgi.

Tieši visiem viņiem un viņām Vidzemes slimnīcas speciālisti irsagatavojuši jaunu maksas pa-kalpojumu – divas diagnostiski profilaktiskas programmas, kas sevī ietver izmeklē-jumus un speciālistu konsultācijas, ņemot vērā cilvēka slimības vēsturi, šābrīža sajūtas un sūdzības.

Programmas “Muguras sāpes” gadījumā pirmaiskonsultants ir neirologs, pie kura visbiežāk griežas iedzīvotāji ar sūdzībām par sāpēm mugurā. Neirologsnozīmē laboratoriskos, ultrasonogrāfiskos, rentgenogrā-fiskos, datortomogrāfiskos vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus, kā arī elektrokardiogrammu. Pacientu konsultē arī rehabilitologs un ieteic vai pacients pats izvēlas kādu no rehabilitācijas procedūrām.

Otra programma “Sirds un asinsvadu saslimšanām” īpaši iesakāma iedzīvotājiem pēc 40 gadu vecuma un cilvēkiem ar paaugstinātu saslimšanas risku. Dienas norise ir līdzīga pirmajai programmai, bet, atbilstīgi veselības problēmām pacientam izdara atšķirīgus laboratoriskos izmeklējumus, papildus vēl sirds un asinsvadu izmeklējumu un veloergometriju.

Lai uzturēšanās laiku slimnīcā izmantotu maksimāli lietderīgi, sievietēm piedāvā veikt arī mammogrāfiju, vīriešiem pēc 40 – prostatas specifiskā antigēna noteikšanu, bet visiem – palutināt sevi ar jebkuru no medicīniskās rehabilitācijas procedūrām.

Abas programmas paredzētas divām dienām. Otrajā dienā pacientu konsultē arī uztura speciālists, neirologs vai terapeits. Pacienta ērtībām, lai savu laiku varētu veltīt tikai sev un nedaudz atgūties no ikdienas sprie-dzes, viņš uzturas komfortablā vienvietīgā istabā ar atsevišķu sanitāro mezglu, televizoru, ledusskapi un interneta pieslēgumu, un saņem trīsreizēju ēdināšanu ar piegādi istabā. Bet – pats galvenais – pēc veikto analīžu un izmeklējumu rezultātiem un speciālistu kon-sultācijām, iegūst visaptverošu informāciju par savu veselības stāvokli un individuālas rekomendācijas par to, kas veicams, lai veselību uzlabotu vai saglabātu.

Lai precizētu katram ērtāko pakalpojuma saņem-šanas laiku, vēlams iepriekš sazināties pa tālr. 64202567. Vairāk informācijas par jaunajām diagnostiski profilaktiskajām programmām – Vidzemes slimnīcas mājas lapā.

Benita Brila, Vidzemes slimnīcā

2011.gada decembris ♦ 6UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Pārliecībai par savu veselību Iepazīsimies!Turpinot iepazīstināt ar Valmieras pilsētas pašvaldības

struktūrvienībām un to darbiniekiem, šoreiz par Valmieras pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļu!

Attīstības un projektu vadības nodaļā strādā 4 projektu vadītāji un nodaļas vadītājs, tās kompetencē ir trīs pa-matuzdevumi. Pirmkārt, sagatavot projektu pieteikumus, nodrošināt ieviešamo projektu administratīvo vadību un projektu pēc ieviešanas atskaišu sagatavošanu:

• Izstrādāt un koordinēt projektu sagatavošanu un ieviešanu nacionālo un starptautisko finanšu Eiropas Savienības programmu un fondu ietvaros;

• Izvērtēt un sniegt priekšlikumus Pašvaldības struktūr-vienību, iestāžu, kapitālsabiedrību, biedrību un nodibinājumu sagatavotajiem projektiem investīciju piesaistei no nacionālajām un starptautiskajām finansu institūcijām, Eiropas Savienības programmām un fondiem;

• Savas kompetences robežās veikt projektu efektivi-tātes izvērtējumu;

• Organizēt un vadīt ar projektu izstrādi un ieviešanu saistītas sanāksmes un darba grupas.Otrkārt, apkopojot pašvaldības darbības jomu stratē-

ģijas, koordinēt pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas izstrādi, ieviešanu un novērtēšanu. Šobrīd attīstības programma ir aktualizēšanas procesā – tiek izstrādāts ietekmes uz vidi monitoringa pārskats, pārskatspar esošo situāciju un investīciju plāns.

Treškārt, Valmieras Uzņēmēju konsultatīvajai padomei nodrošinām sekretariāta funkcijas – izsūtam uzņēmējiem sēžu darba kārtības, sagatavojam sēžu protokolus utt. Uzņēmēju konsultatīvā padome strādā jau septīto gadu, tā tika izveidota, lai nodrošinātu abpusēju diskusiju starp pašvaldību un uzņēmējiem, nodrošinot uzņēmējus ar aktuālāko informāciju un plānotajiem darbiem. Līdztekus uzņēmēju konsultatīvās padomes darbības koordinēšanai, nodaļas darbinieku pārziņā ir starptautiskie sakari ekonomikas jomā, kā arī sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru investīciju piesaistē.

Jāpiebilst, ka projektu ieviešana pašvaldībā nav tikai Attīstības un projektu vadības nodaļas kompetencē – tas ir komandas darbs, kur projektu darba grupās iesaistās dažādu pašvaldības struktūrvienību pārstāvji.

Edgars RantiņšValmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļas vadītājs

E. Rantiņa pienākumos ir koordinēt nodaļas darbību, attīstības programmas koordinēšana, Uzņēmēju konsul-tatīvās padomes sekretariāta nodrošināšana un projektu administratīvā vadība. E. Rantiņš skaidro:

“Katram projektam, ko pašvaldībā ieviešam, ir divu līmeņu vadītāji – viens ir administratīvais vadītājs, kurš nodrošina komunikāciju ar finansējuma devējiem, sagatavo progresa pārskatus, grozījumus, atskaites, maksājuma pieprasījumus, visu nepieciešamo dokumentāciju, kas

saistīta ar projekta pieteikumu. Otrs- tehniskais vadītājs, kurš parasti ir kāds no pašvaldības speciālistiem, atbilstoši projekta specifikai, piemēram, ielu rekonstrukcijas projektos tā ir Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja utt.”

Inese JēgereAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

I.Jēgere galvenokārt strādā ar projektiem, kuros pie-saistīti Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. Šobrīd projektu vadītājas pienākumos ir tilta pār Gauju rekonstrukcijas projekta administratīvo procesu vadība. Ir sagatavots un iesniegts projekta pieteikums par esošā apgaismojuma nomaiņu pilsētā uz LED apgaismojuma lampām.

Maija ZālamaneAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

M. Zālamane strādā ar pārrobežu projektiem un ERAF un ESF finansētiem projektiem – Stacijas ielas rekonstruk-cija, Limbažu-Beātes-Matīšu-Mālu un Rubenes ielas apļa izveide. Ir sagatavots un iesniegts projekta pieteikums pašvaldības darbinieku kapacitātes celšanas projektam par efektīvu ēku apsaimniekošanu.

Elīna IgnaškovaAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

E.Ignaškovas pārziņā ir projekts “Speciālistu piesaiste Valmieras pilsētas pašvaldībai”, kā arī citu ESF projektu pieteikumu sagatavošana un atskaišu gatavošana.

Marika PituraAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

M. Pitura atbild par visu projektu finanšu jautājumiem – tiek gatavoti maksājumu pieprasījumi, finanšu plūsmas, finanšu grafiki iepirkumu plānu sagatavošanai. Piedalās arī projektu pieteikumu sagatavošanā, plānojot izmaksas un sadalījumu pa izmaksu pozīcijām un periodiem utt.

Anita ZušmaneValmieras pilsētas pašvaldība

Uzlabo atbalsta pakalpojumus vardarbībā cietušajiem cilvēkiem

Vardarbība ģimenē var izpausties dažādās formās, un tā atstāj negatīvas sekas gan uz cietušo, gan sabiedrības vidi kopumā. Pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība šai problēmai tiek pievērsta arī valstiskā līmenī, savukārt Valmierā ar šādu agresijas cēloņu un seku risināšanu nodarbojas atbalsta centrs “Valdardze”.

Ikdienā runājoties ar klientiem, centra darbinieki seci-nājuši, ka vardarbībā cietušajiem cilvēkiem trūkst sociālu kontaktu, zināšanu par savām tiesībām un palīdzības saņemšanu, kā arī neziņa, kur griezties pēc nepiecieša-mās veselības aprūpes. Savukārt pašiem “Valdardzes” darbiniekiem radusies nepieciešamība papildināt zinā-šanas par to, kā sniegt psiholoģisku atbalstu vardarbībā cietušām sievietēm.

Tādēļ ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu centrs ir realizējis apjomīgu projektu, kā ietvaros izglītoju-šies darbinieki, izstrādāti un ieviesti piedāvāto pakalpo-jumu kvalitātes standarti, kā arī ieviests jauns rehabili-tācijas pakalpojums sievietēm – imigrantēm, patvēruma meklētājām un tām, kuras cietušas no vardarbības

īslaicīgas prombūtnes laikā ārzemēs. Tāpat projekta gaitā speciālisti jaunas idejas guvuši krīzes centrā “Giterslo”, Vācijā, uzlabota centra mājaslapa un izdots informatīvs buklets.

Projekta vadītāja Eva Sāre-Aizsilniece stāsta par pārmaiņām: “Projekta gaitā nācās pārstrādāt gandrīz visu “Valdardzes” darbības struktūru – nolikumu, normatīvos aktus un citus darbību regulējošos dokumentus. Tas bija ļoti nopietns darbs, ko pamazām gada laikā veicām, lai varētu pilnībā ieviest paredzētās aktivitātes. Papildus iecerētajam, projekts guvis krietni plašāku ietekmi – savus izveidotos pakalpojumu kvalitātes standartus esam prezentējuši Latvijas Bērnu fondam, un tos savā darbā vēlas ieviest arī citas atbalsta organizācijas.”

Minētais projekts ir īstenots Valsts kancelejas administrētās ESF aktivitātes “NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. 2010.un 2011.gadā Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fonda organizēto projektu konkursu rezultātā ESF atbalstu līdz šim ir saņēmušas 52 biedrības un nodibinājumi.

2011.gada decembris ♦ 7UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

21.decembrī plkst.18.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcānotiks koncerts “Pasaule Ziemassvētku krāsās”. Kon-certā piedalīsies Rolands Ūdris, Ilona Balode, Igo, Juris Kristons, Bizaķe, Žubīne un Alise. Īpaši sagatavotā Ziemassvētku programmā varēs dzirdēt dažādu tautu populāras Ziemassvētku dziesmas dažādās valodās, kā arī varēs vērot tradicionālo Ziemassvētku rotājumu tapšanu. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs. Ieejas maksa: Ls 5,-.

25.decembrī plkst.21.00 Ziemassvētku balle. Valmieras Kultūras centrā.

26.decembrī plkst.14.00 Ziemassvētku koncerts “Ticēsim brīnumam” un balle pilsētas pensionāriem. Valmieras Kultūras centrā.

26. decembrī plkst.19.00 Vidzemes Olimpiskajā centrā notiks OKartes Skatuves dalībnieku koncerts. Koncertā varēs dzirdēt grupu “4Vēji”, “T-Band”, “nu un”, “Jātnieki”, “Kā viens” un “Zvaigžņu Zagļi” labākās dziesmas. Biļetes var iegādāties “Biļešu serviss” kasēs un www.bilesuserviss.lv.

31.decembrī plkst.24.00 Valmieras centrā notiks svētku salūts, bet jau stundu pirms salūta – no plkst.23.00 līdz plkst.01.00 apmeklētājiem būs atvērts Valmieras muzeja Izstāžu nams.

1.janvārī no plkst.00.30 Jaungada balle. Spēlēs grupas “Kantoris 04” un “Age of Stones”. Valmieras Kultūras centrā.

5.-8.janvāris XXI Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls. Valmieras 5.vidusskolā, Valmieras Kultūras centrā un Sv.Sīmaņa baznīcā.

14.janvārī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā notiks “Putnu balles” un “PeR” koncerts “Tu esi mans draugs”. Koncertprogrammā skanēs pāragri aizsaulē aizgājušā mūziķa Mārtiņa Freimaņa komponētās dziesmas, kas laika gaitā kļuvušas par neatņemamu šo grupu repertuāra sastāvdaļu. Skanēs arī vēl nepubliskotas Freimaņa dziesmas, kas radītas tieši šiem kolektīviem. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa: Ls 3,- līdz Ls 5,-.

20.janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā notiks koncerts “Balto lāču ziemas pasaka”. Koncertā pieda-līsies Latgales grupa “Baltie lāči” un Puncuļu ģimene. Programmā iekļautas jaunas, īpaši šai programmai veidotas dziesmas, kā arī dziesmas no latviešu Ziemassvētku dziesmu un pasaules klasikas. Kopumā programma veidota gan priecīgās un pat draiskās, gan svinīgās noskaņās, domājot par to, lai skatītājiem sniegtu tādu mīlestības sajūtu, bez kuras Ziemas Saulgriežu laiks nav iedomājams. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa: Ls 4,- līdz Ls 6,-.

21.janvārī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā notiks Lindas Leen koncerts “Cinema”. Koncerts notiks kino atmosfērā, akustiskajā koncertā liela nozīme būs video projekcijām uz ekrāna. Kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti un viesmāksliniekiem tiks veidots dzīvais skaņas celiņš video pasaulei uz ekrāna. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa: Ls 5,- līdz Ls 10,-.

25.janvārī XVII Starptautiskais jauno pianistu konkurss. Valmieras Kultūras centrā, Valmieras Mūzikas skolā.

28.janvārī Jaunrades deju konkurss. Valmieras Kultūras centrā.

Papildu informācija par pasākumiem www.valmiera.lv

Kultūras un atpūtas pasākumi

Biļetes uz VDT izrādēm var iegādāties visās Biļešu paradīzes kasēs Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lvTeātra kases tālrunis biļešu rezervēšanai 64207335.Papildinformācija www.vdt.lv

JANVĀRIS05.01. plkst.18.30 Ī. Žamiaks Acālija (rež. Varis Brasla). Ls 8. Apaļā zāle.07.01. plkst.18.30 PIRMIZRĀDE! A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.08.01. plkst.17.00 A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.11.01. plkst.18.30 H. Ibsens Heda Gablere (rež. O. Kroders). Ls 7. Apaļā zāle.13.01. plkst.18.30 PIRMIZRĀDE! L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.14.01. plkst.13.00 A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.14.01. plkst.18.30 L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.15.01. plkst.13.00 L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.17.01. plkst.18.30 H. Ibsens Dr. Stokmanis (rež. Felikss Deičs). Ls 8, skol., stud., pens. Ls 4.80. Apaļā zāle.18.01. plkst.18.30 T. Viljamss Orfejs pazemē (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Lielās zāles skatuve.18.01. plkst.18.30 Valmieras teātra un Teātra TT sadarbības projekts L. Gundars Trio (rež. Lauris Gundars). Ls 7. Mazā zāle.19.01. plkst.18.30 T. Viljamss Orfejs pazemē (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Lielās zāles skatuve.19.01. plkst.18.30 Valmieras teātra un Teātra TT sadarbības projekts L. Gundars Trio (rež. Lauris Gundars). Ls 7. Mazā zāle.20.01. plkst.18.30 Ī. Žamiaks Acālija (rež. Varis Brasla). Ls 8. Apaļā zāle.20.01. plkst.18.30 V. Ļevanovs Gribu, bet baidos (rež. Anita Sproģe). Ls 7. Mazā zāle.21.01. plkst.14.00 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.21.01. plkst.18.30 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.22.01. plkst.13.00 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.21.01. plkst.17.00 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.24.01. plkst.11.00 Valmieras kinostudijas viesizrāde bērniem Tāltālā meža varonis (rež. Imants Strads). Ls 3. Lielā zāle.24.01. plkst.13.00 Valmieras kinostudijas viesizrāde bērniem Tāltālā meža varonis (rež. Imants Strads). Ls 3. Lielā zāle.24.01. plkst.18.30 Ī. Žamiaks Acālija (rež. Varis Brasla). Ls 8. Apaļā zāle.24.01. plkst.18.30 V. Ļevanovs Gribu, bet baidos (rež. Anita Sproģe). Ls 7. Mazā zāle.25.01. plkst.18.30 B. Tomass Krustmāte no Brazīlijas (rež. V. Brasla). Ls 4-7. Lielā zāle.26.01. plkst.18.30 L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.26.01. plkst.18.30 A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.27.01. plkst.18.30 Tavas saknes tavā zemē (rež. Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš). Ls 5-9. Lielā zāle.28.01. plkst.18.30 Pēc filmas Amerikāņu skaistums motīviem Vīns un nezāles (rež. Viesturs Meikšāns). Ls 8, skol., stud., pens. Ls 4.80. Lielās zāles skatuve.28.01. plkst.18.30 NACIONĀLĀ TEĀTRA VIESIZRĀDE! N. Gogolis Ārprātīgā piezīmes (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.29.01. plkst.13.00 Izrāde pašiem mazākajiem skatītājiem Baltā kamielēna sapnītis (režijas konsultants V. Meikšāns). Ls 2.50. Mazā zāle.29.01. plkst.13.00 E. Sniedze Mākoņains, iespējams skaidrosies (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Apaļā zāle.29.01. plkst.17.00 E. Sniedze Mākoņains, iespējams skaidrosies (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Apaļā zāle.31.01. plkst.10.30 Izrāde pašiem mazākajiem skatītājiem Baltā kamielēna sapnītis (režijas konsultants V. Meikšāns). Ls 2.50. Mazā zāle.31.01. plkst.18.30 PĒDĒJO REIZI! R. Blaumanis No saldenās pudeles (rež. F. Deičs). Īpašā cena Ls 6. Lielās zāles skatuve.

21. Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls Valmierā

Valmieras 5. vidusskolas zālē

Ceturtdien, 5. janvārī 19:00 Festivāla atklāšanas koncerts.

Valmieras 5.vidusskolas zālē

Piektdien, 6. janvārī

14:00 Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

16:00 Valmieras Mūzikas skolas, A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts.

19:00 William Byrd Consort, Vidzemes kamerorķestris, solisti: Liene Neija-Kalniņa (vijole), Aija Veismane (soprāns).

Valmieras 5.vidusskolas zālē

Sestdien, 7. janvārī

14:00 Valmieras Mūzikas skola, Jūrmalas Mūzikas vidusskola, Gaujienas MMS, Līgatnes MMS.

16:00 Lauma Liepiņa/baroka čells, J. Norviļa Madonas Mūzikas skolas saksofonu kvartets, Tartu 1.MS pūšaminstrumentu ansamblis, Flautu koris no mūzikas skolas “Sonnette”, Senās mūzikas ansamblis LIRUM.

19:00 Stīgu kvartets: Anita Balčuna, Biruta Vaivode, Inga Ozoliņa, Laima Kunkule, Jautrīte Putniņa, Helēna Laukmane, Jurģis Andersons.

Valmieras kultūras centra koncertzālē

22:00 Džeza mūzikas koncerts.Valmieras Kultūras centra bigbends “Valmieras puikas”, Šauļu 1.MS Saksofonu kvartets, Rīgas Doma Kora skolas džeza nodaļa (II kurss), JVLMA džeza katedra (I kurss) jazz combo, Ventspils Big Band, City Youth Band.

Valmieras kultūras centra koncertzālē

Svētdien, 8. janvārī

15:00 Festivāla noslēguma koncerts.Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi - Madara Pētersone (vijole), Rihards Plešanovs (klavieres) Stīgu kvartets: Anita Balčuna, Biruta Vaivode, Inga Ozoliņa, Laima Kunkule, Jautrīte Putniņa, Helēna Laukmane, AKE TRIO Arvīds Zvagulis (vijole), Kārlis Klotiņš/čells, Edgars Raginskis (klavieres), Flautu koris, Senās mūzikas ansamblis LIRUM, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas Simfoniskais orķestris.

Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde.

Valmieras drāmas teātra janvāra repertuārs

Latvijā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju izmanto ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu daudzviet mūsu valstī, arī Valmierā, veikta maģistrālo tīklu rekonstrukcija un izbūve, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju rekonstrukcija vai izbūve, runājot par dzeramā ūdens kvalitāti, tiek aizmirsts par ēku iekšējo komunikāciju stāvokli.

Bieži nekvalitatīvi un novecojuši ūdensapgādes tīkli rada ūdens zudumus, kas veicina neefektīvu ūdens resursu izmantošanu un palielina iedzīvotājiem patēriņu par ūdensapgādes pakalpojumiem, kā arī rada ūdens spiediena problēmas sistēmā. Lieli ūdens zudumi pa-lielina izdevumus ūdens ieguvei, ūdens sagatavošanai, ūdens piegādei utt. Ūdens zudumi ir starpība starp cauruļvadu tīklā ievadīto ūdens daudzumu un abonen-tiem piegādāto ūdens daudzumu – to sauc arī par ūdens daudzuma bilanci. Ūdens zudumus rada cauruļ-vadu plīsumi, neblīvi cauruļu savienojumi, aizbīdņu un tvertņu bojājumi, kā arī ūdens skaitītāju neprecizitāte. Izšķir faktiskos un šķietamos ūdens zudumus.

Ēku iekšējo ūdensapgādes tīklu stāvoklis (cauruļ-vadu aizaugums un nolietojums) var būt par pamatu tā saucamajam sekundāram piesārņojumam – sākotnēji kvalitatīvais ūdens no maģistrālajiem tīkliem līdz patē-rētājam nonāk nekvalitatīvs.

Lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti, SIA “Valmieras Ūdens” aicina namu īpašniekus un pārvaldniekus pie-vērst uzmanību iekšējo tīklu kvalitātei, tehniskajam stāvoklim un nepieciešamības gadījumā veikt to skalo-šanu vai nomaiņu. Jāpiebilst, ka SIA “Valmieras Ūdens” divas reizes gadā veic maģistrālo ūdensvadu skalošanu pilsētā. Ēku iekšējo ūdensapgādes tīklu skalošana būtu lietderīga pēc maģistrālo tīklu skalošanas.

SIA “Valmieras Ūdens”

Dzeramā ūdens kvalitāte atkarīga arī no iekšējo tīklu stāvokļa

Apzinīgajiem. Strādīgajiem. Steidzīgajiem. Tiem, kuri zina laika vērtību un var atļauties daudz ko, tikai ne slimot. Tiem, kuri nevelk garumā novēršamas lietas, bet rīkojas izlēmīgi.

Tieši visiem viņiem un viņām Vidzemes slimnīcas speciālisti irsagatavojuši jaunu maksas pa-kalpojumu – divas diagnostiski profilaktiskas programmas, kas sevī ietver izmeklē-jumus un speciālistu konsultācijas, ņemot vērā cilvēka slimības vēsturi, šābrīža sajūtas un sūdzības.

Programmas “Muguras sāpes” gadījumā pirmaiskonsultants ir neirologs, pie kura visbiežāk griežas iedzīvotāji ar sūdzībām par sāpēm mugurā. Neirologsnozīmē laboratoriskos, ultrasonogrāfiskos, rentgenogrā-fiskos, datortomogrāfiskos vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus, kā arī elektrokardiogrammu. Pacientu konsultē arī rehabilitologs un ieteic vai pacients pats izvēlas kādu no rehabilitācijas procedūrām.

Otra programma “Sirds un asinsvadu saslimšanām” īpaši iesakāma iedzīvotājiem pēc 40 gadu vecuma un cilvēkiem ar paaugstinātu saslimšanas risku. Dienas norise ir līdzīga pirmajai programmai, bet, atbilstīgi veselības problēmām pacientam izdara atšķirīgus laboratoriskos izmeklējumus, papildus vēl sirds un asinsvadu izmeklējumu un veloergometriju.

Lai uzturēšanās laiku slimnīcā izmantotu maksimāli lietderīgi, sievietēm piedāvā veikt arī mammogrāfiju, vīriešiem pēc 40 – prostatas specifiskā antigēna noteikšanu, bet visiem – palutināt sevi ar jebkuru no medicīniskās rehabilitācijas procedūrām.

Abas programmas paredzētas divām dienām. Otrajā dienā pacientu konsultē arī uztura speciālists, neirologs vai terapeits. Pacienta ērtībām, lai savu laiku varētu veltīt tikai sev un nedaudz atgūties no ikdienas sprie-dzes, viņš uzturas komfortablā vienvietīgā istabā ar atsevišķu sanitāro mezglu, televizoru, ledusskapi un interneta pieslēgumu, un saņem trīsreizēju ēdināšanu ar piegādi istabā. Bet – pats galvenais – pēc veikto analīžu un izmeklējumu rezultātiem un speciālistu kon-sultācijām, iegūst visaptverošu informāciju par savu veselības stāvokli un individuālas rekomendācijas par to, kas veicams, lai veselību uzlabotu vai saglabātu.

Lai precizētu katram ērtāko pakalpojuma saņem-šanas laiku, vēlams iepriekš sazināties pa tālr. 64202567. Vairāk informācijas par jaunajām diagnostiski profilaktiskajām programmām – Vidzemes slimnīcas mājas lapā.

Benita Brila, Vidzemes slimnīcā

2011.gada decembris ♦ 6UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Pārliecībai par savu veselību Iepazīsimies!Turpinot iepazīstināt ar Valmieras pilsētas pašvaldības

struktūrvienībām un to darbiniekiem, šoreiz par Valmieras pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļu!

Attīstības un projektu vadības nodaļā strādā 4 projektu vadītāji un nodaļas vadītājs, tās kompetencē ir trīs pa-matuzdevumi. Pirmkārt, sagatavot projektu pieteikumus, nodrošināt ieviešamo projektu administratīvo vadību un projektu pēc ieviešanas atskaišu sagatavošanu:

• Izstrādāt un koordinēt projektu sagatavošanu un ieviešanu nacionālo un starptautisko finanšu Eiropas Savienības programmu un fondu ietvaros;

• Izvērtēt un sniegt priekšlikumus Pašvaldības struktūr-vienību, iestāžu, kapitālsabiedrību, biedrību un nodibinājumu sagatavotajiem projektiem investīciju piesaistei no nacionālajām un starptautiskajām finansu institūcijām, Eiropas Savienības programmām un fondiem;

• Savas kompetences robežās veikt projektu efektivi-tātes izvērtējumu;

• Organizēt un vadīt ar projektu izstrādi un ieviešanu saistītas sanāksmes un darba grupas.Otrkārt, apkopojot pašvaldības darbības jomu stratē-

ģijas, koordinēt pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas izstrādi, ieviešanu un novērtēšanu. Šobrīd attīstības programma ir aktualizēšanas procesā – tiek izstrādāts ietekmes uz vidi monitoringa pārskats, pārskatspar esošo situāciju un investīciju plāns.

Treškārt, Valmieras Uzņēmēju konsultatīvajai padomei nodrošinām sekretariāta funkcijas – izsūtam uzņēmējiem sēžu darba kārtības, sagatavojam sēžu protokolus utt. Uzņēmēju konsultatīvā padome strādā jau septīto gadu, tā tika izveidota, lai nodrošinātu abpusēju diskusiju starp pašvaldību un uzņēmējiem, nodrošinot uzņēmējus ar aktuālāko informāciju un plānotajiem darbiem. Līdztekus uzņēmēju konsultatīvās padomes darbības koordinēšanai, nodaļas darbinieku pārziņā ir starptautiskie sakari ekonomikas jomā, kā arī sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru investīciju piesaistē.

Jāpiebilst, ka projektu ieviešana pašvaldībā nav tikai Attīstības un projektu vadības nodaļas kompetencē – tas ir komandas darbs, kur projektu darba grupās iesaistās dažādu pašvaldības struktūrvienību pārstāvji.

Edgars RantiņšValmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļas vadītājs

E. Rantiņa pienākumos ir koordinēt nodaļas darbību, attīstības programmas koordinēšana, Uzņēmēju konsul-tatīvās padomes sekretariāta nodrošināšana un projektu administratīvā vadība. E. Rantiņš skaidro:

“Katram projektam, ko pašvaldībā ieviešam, ir divu līmeņu vadītāji – viens ir administratīvais vadītājs, kurš nodrošina komunikāciju ar finansējuma devējiem, sagatavo progresa pārskatus, grozījumus, atskaites, maksājuma pieprasījumus, visu nepieciešamo dokumentāciju, kas

saistīta ar projekta pieteikumu. Otrs- tehniskais vadītājs, kurš parasti ir kāds no pašvaldības speciālistiem, atbilstoši projekta specifikai, piemēram, ielu rekonstrukcijas projektos tā ir Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja utt.”

Inese JēgereAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

I.Jēgere galvenokārt strādā ar projektiem, kuros pie-saistīti Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļi. Šobrīd projektu vadītājas pienākumos ir tilta pār Gauju rekonstrukcijas projekta administratīvo procesu vadība. Ir sagatavots un iesniegts projekta pieteikums par esošā apgaismojuma nomaiņu pilsētā uz LED apgaismojuma lampām.

Maija ZālamaneAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

M. Zālamane strādā ar pārrobežu projektiem un ERAF un ESF finansētiem projektiem – Stacijas ielas rekonstruk-cija, Limbažu-Beātes-Matīšu-Mālu un Rubenes ielas apļa izveide. Ir sagatavots un iesniegts projekta pieteikums pašvaldības darbinieku kapacitātes celšanas projektam par efektīvu ēku apsaimniekošanu.

Elīna IgnaškovaAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

E.Ignaškovas pārziņā ir projekts “Speciālistu piesaiste Valmieras pilsētas pašvaldībai”, kā arī citu ESF projektu pieteikumu sagatavošana un atskaišu gatavošana.

Marika PituraAttīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja

M. Pitura atbild par visu projektu finanšu jautājumiem – tiek gatavoti maksājumu pieprasījumi, finanšu plūsmas, finanšu grafiki iepirkumu plānu sagatavošanai. Piedalās arī projektu pieteikumu sagatavošanā, plānojot izmaksas un sadalījumu pa izmaksu pozīcijām un periodiem utt.

Anita ZušmaneValmieras pilsētas pašvaldība

Uzlabo atbalsta pakalpojumus vardarbībā cietušajiem cilvēkiem

Vardarbība ģimenē var izpausties dažādās formās, un tā atstāj negatīvas sekas gan uz cietušo, gan sabiedrības vidi kopumā. Pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība šai problēmai tiek pievērsta arī valstiskā līmenī, savukārt Valmierā ar šādu agresijas cēloņu un seku risināšanu nodarbojas atbalsta centrs “Valdardze”.

Ikdienā runājoties ar klientiem, centra darbinieki seci-nājuši, ka vardarbībā cietušajiem cilvēkiem trūkst sociālu kontaktu, zināšanu par savām tiesībām un palīdzības saņemšanu, kā arī neziņa, kur griezties pēc nepiecieša-mās veselības aprūpes. Savukārt pašiem “Valdardzes” darbiniekiem radusies nepieciešamība papildināt zinā-šanas par to, kā sniegt psiholoģisku atbalstu vardarbībā cietušām sievietēm.

Tādēļ ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu centrs ir realizējis apjomīgu projektu, kā ietvaros izglītoju-šies darbinieki, izstrādāti un ieviesti piedāvāto pakalpo-jumu kvalitātes standarti, kā arī ieviests jauns rehabili-tācijas pakalpojums sievietēm – imigrantēm, patvēruma meklētājām un tām, kuras cietušas no vardarbības

īslaicīgas prombūtnes laikā ārzemēs. Tāpat projekta gaitā speciālisti jaunas idejas guvuši krīzes centrā “Giterslo”, Vācijā, uzlabota centra mājaslapa un izdots informatīvs buklets.

Projekta vadītāja Eva Sāre-Aizsilniece stāsta par pārmaiņām: “Projekta gaitā nācās pārstrādāt gandrīz visu “Valdardzes” darbības struktūru – nolikumu, normatīvos aktus un citus darbību regulējošos dokumentus. Tas bija ļoti nopietns darbs, ko pamazām gada laikā veicām, lai varētu pilnībā ieviest paredzētās aktivitātes. Papildus iecerētajam, projekts guvis krietni plašāku ietekmi – savus izveidotos pakalpojumu kvalitātes standartus esam prezentējuši Latvijas Bērnu fondam, un tos savā darbā vēlas ieviest arī citas atbalsta organizācijas.”

Minētais projekts ir īstenots Valsts kancelejas administrētās ESF aktivitātes “NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. 2010.un 2011.gadā Valsts kancelejas un Sabiedrības integrācijas fonda organizēto projektu konkursu rezultātā ESF atbalstu līdz šim ir saņēmušas 52 biedrības un nodibinājumi.

2011.gada decembris ♦ 7UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

21.decembrī plkst.18.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcānotiks koncerts “Pasaule Ziemassvētku krāsās”. Kon-certā piedalīsies Rolands Ūdris, Ilona Balode, Igo, Juris Kristons, Bizaķe, Žubīne un Alise. Īpaši sagatavotā Ziemassvētku programmā varēs dzirdēt dažādu tautu populāras Ziemassvētku dziesmas dažādās valodās, kā arī varēs vērot tradicionālo Ziemassvētku rotājumu tapšanu. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs. Ieejas maksa: Ls 5,-.

25.decembrī plkst.21.00 Ziemassvētku balle. Valmieras Kultūras centrā.

26.decembrī plkst.14.00 Ziemassvētku koncerts “Ticēsim brīnumam” un balle pilsētas pensionāriem. Valmieras Kultūras centrā.

26. decembrī plkst.19.00 Vidzemes Olimpiskajā centrā notiks OKartes Skatuves dalībnieku koncerts. Koncertā varēs dzirdēt grupu “4Vēji”, “T-Band”, “nu un”, “Jātnieki”, “Kā viens” un “Zvaigžņu Zagļi” labākās dziesmas. Biļetes var iegādāties “Biļešu serviss” kasēs un www.bilesuserviss.lv.

31.decembrī plkst.24.00 Valmieras centrā notiks svētku salūts, bet jau stundu pirms salūta – no plkst.23.00 līdz plkst.01.00 apmeklētājiem būs atvērts Valmieras muzeja Izstāžu nams.

1.janvārī no plkst.00.30 Jaungada balle. Spēlēs grupas “Kantoris 04” un “Age of Stones”. Valmieras Kultūras centrā.

5.-8.janvāris XXI Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls. Valmieras 5.vidusskolā, Valmieras Kultūras centrā un Sv.Sīmaņa baznīcā.

14.janvārī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā notiks “Putnu balles” un “PeR” koncerts “Tu esi mans draugs”. Koncertprogrammā skanēs pāragri aizsaulē aizgājušā mūziķa Mārtiņa Freimaņa komponētās dziesmas, kas laika gaitā kļuvušas par neatņemamu šo grupu repertuāra sastāvdaļu. Skanēs arī vēl nepubliskotas Freimaņa dziesmas, kas radītas tieši šiem kolektīviem. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa: Ls 3,- līdz Ls 5,-.

20.janvārī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā notiks koncerts “Balto lāču ziemas pasaka”. Koncertā pieda-līsies Latgales grupa “Baltie lāči” un Puncuļu ģimene. Programmā iekļautas jaunas, īpaši šai programmai veidotas dziesmas, kā arī dziesmas no latviešu Ziemassvētku dziesmu un pasaules klasikas. Kopumā programma veidota gan priecīgās un pat draiskās, gan svinīgās noskaņās, domājot par to, lai skatītājiem sniegtu tādu mīlestības sajūtu, bez kuras Ziemas Saulgriežu laiks nav iedomājams. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa: Ls 4,- līdz Ls 6,-.

21.janvārī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā notiks Lindas Leen koncerts “Cinema”. Koncerts notiks kino atmosfērā, akustiskajā koncertā liela nozīme būs video projekcijām uz ekrāna. Kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti un viesmāksliniekiem tiks veidots dzīvais skaņas celiņš video pasaulei uz ekrāna. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Ieejas maksa: Ls 5,- līdz Ls 10,-.

25.janvārī XVII Starptautiskais jauno pianistu konkurss. Valmieras Kultūras centrā, Valmieras Mūzikas skolā.

28.janvārī Jaunrades deju konkurss. Valmieras Kultūras centrā.

Papildu informācija par pasākumiem www.valmiera.lv

Kultūras un atpūtas pasākumi

Biļetes uz VDT izrādēm var iegādāties visās Biļešu paradīzes kasēs Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lvTeātra kases tālrunis biļešu rezervēšanai 64207335.Papildinformācija www.vdt.lv

JANVĀRIS05.01. plkst.18.30 Ī. Žamiaks Acālija (rež. Varis Brasla). Ls 8. Apaļā zāle.07.01. plkst.18.30 PIRMIZRĀDE! A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.08.01. plkst.17.00 A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.11.01. plkst.18.30 H. Ibsens Heda Gablere (rež. O. Kroders). Ls 7. Apaļā zāle.13.01. plkst.18.30 PIRMIZRĀDE! L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.14.01. plkst.13.00 A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.14.01. plkst.18.30 L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.15.01. plkst.13.00 L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.17.01. plkst.18.30 H. Ibsens Dr. Stokmanis (rež. Felikss Deičs). Ls 8, skol., stud., pens. Ls 4.80. Apaļā zāle.18.01. plkst.18.30 T. Viljamss Orfejs pazemē (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Lielās zāles skatuve.18.01. plkst.18.30 Valmieras teātra un Teātra TT sadarbības projekts L. Gundars Trio (rež. Lauris Gundars). Ls 7. Mazā zāle.19.01. plkst.18.30 T. Viljamss Orfejs pazemē (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Lielās zāles skatuve.19.01. plkst.18.30 Valmieras teātra un Teātra TT sadarbības projekts L. Gundars Trio (rež. Lauris Gundars). Ls 7. Mazā zāle.20.01. plkst.18.30 Ī. Žamiaks Acālija (rež. Varis Brasla). Ls 8. Apaļā zāle.20.01. plkst.18.30 V. Ļevanovs Gribu, bet baidos (rež. Anita Sproģe). Ls 7. Mazā zāle.21.01. plkst.14.00 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.21.01. plkst.18.30 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.22.01. plkst.13.00 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.21.01. plkst.17.00 Muzikālā teātra ARS NOVA viesizrāde Kaupēn, mans mīļais (rež. Inese Mičule). Ls 7-12. Lielā zāle.24.01. plkst.11.00 Valmieras kinostudijas viesizrāde bērniem Tāltālā meža varonis (rež. Imants Strads). Ls 3. Lielā zāle.24.01. plkst.13.00 Valmieras kinostudijas viesizrāde bērniem Tāltālā meža varonis (rež. Imants Strads). Ls 3. Lielā zāle.24.01. plkst.18.30 Ī. Žamiaks Acālija (rež. Varis Brasla). Ls 8. Apaļā zāle.24.01. plkst.18.30 V. Ļevanovs Gribu, bet baidos (rež. Anita Sproģe). Ls 7. Mazā zāle.25.01. plkst.18.30 B. Tomass Krustmāte no Brazīlijas (rež. V. Brasla). Ls 4-7. Lielā zāle.26.01. plkst.18.30 L. Gundars Advents Silmačos (rež. F. Deičs). Ls 4-7. Lielā zāle.26.01. plkst.18.30 A. Eglītis Bezkaunīgie veči (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.27.01. plkst.18.30 Tavas saknes tavā zemē (rež. Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš). Ls 5-9. Lielā zāle.28.01. plkst.18.30 Pēc filmas Amerikāņu skaistums motīviem Vīns un nezāles (rež. Viesturs Meikšāns). Ls 8, skol., stud., pens. Ls 4.80. Lielās zāles skatuve.28.01. plkst.18.30 NACIONĀLĀ TEĀTRA VIESIZRĀDE! N. Gogolis Ārprātīgā piezīmes (rež. F. Deičs). Ls 7. Mazā zāle.29.01. plkst.13.00 Izrāde pašiem mazākajiem skatītājiem Baltā kamielēna sapnītis (režijas konsultants V. Meikšāns). Ls 2.50. Mazā zāle.29.01. plkst.13.00 E. Sniedze Mākoņains, iespējams skaidrosies (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Apaļā zāle.29.01. plkst.17.00 E. Sniedze Mākoņains, iespējams skaidrosies (rež. Oļģerts Kroders). Ls 8. Apaļā zāle.31.01. plkst.10.30 Izrāde pašiem mazākajiem skatītājiem Baltā kamielēna sapnītis (režijas konsultants V. Meikšāns). Ls 2.50. Mazā zāle.31.01. plkst.18.30 PĒDĒJO REIZI! R. Blaumanis No saldenās pudeles (rež. F. Deičs). Īpašā cena Ls 6. Lielās zāles skatuve.

21. Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls Valmierā

Valmieras 5. vidusskolas zālē

Ceturtdien, 5. janvārī 19:00 Festivāla atklāšanas koncerts.

Valmieras 5.vidusskolas zālē

Piektdien, 6. janvārī

14:00 Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

16:00 Valmieras Mūzikas skolas, A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņu koncerts.

19:00 William Byrd Consort, Vidzemes kamerorķestris, solisti: Liene Neija-Kalniņa (vijole), Aija Veismane (soprāns).

Valmieras 5.vidusskolas zālē

Sestdien, 7. janvārī

14:00 Valmieras Mūzikas skola, Jūrmalas Mūzikas vidusskola, Gaujienas MMS, Līgatnes MMS.

16:00 Lauma Liepiņa/baroka čells, J. Norviļa Madonas Mūzikas skolas saksofonu kvartets, Tartu 1.MS pūšaminstrumentu ansamblis, Flautu koris no mūzikas skolas “Sonnette”, Senās mūzikas ansamblis LIRUM.

19:00 Stīgu kvartets: Anita Balčuna, Biruta Vaivode, Inga Ozoliņa, Laima Kunkule, Jautrīte Putniņa, Helēna Laukmane, Jurģis Andersons.

Valmieras kultūras centra koncertzālē

22:00 Džeza mūzikas koncerts.Valmieras Kultūras centra bigbends “Valmieras puikas”, Šauļu 1.MS Saksofonu kvartets, Rīgas Doma Kora skolas džeza nodaļa (II kurss), JVLMA džeza katedra (I kurss) jazz combo, Ventspils Big Band, City Youth Band.

Valmieras kultūras centra koncertzālē

Svētdien, 8. janvārī

15:00 Festivāla noslēguma koncerts.Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi - Madara Pētersone (vijole), Rihards Plešanovs (klavieres) Stīgu kvartets: Anita Balčuna, Biruta Vaivode, Inga Ozoliņa, Laima Kunkule, Jautrīte Putniņa, Helēna Laukmane, AKE TRIO Arvīds Zvagulis (vijole), Kārlis Klotiņš/čells, Edgars Raginskis (klavieres), Flautu koris, Senās mūzikas ansamblis LIRUM, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas Simfoniskais orķestris.

Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbu izstāde.

Valmieras drāmas teātra janvāra repertuārs

Pirmais mazulis

Tikai 9.janvārī, pl.21:20 SIA “Vidzemes Slimnīca” pasaulē nāca meitenīte Keita, kuras vecāki ir valmierieši. Keita savai mātei ir trešais bērns.

Pirmā tikšanās

21.janvārī pirmajā sanāksmē pulcējās Valmieras un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome. 2011.gadā padome pulcējusies septiņās sanāksmēs. Janvārī dienasgaismu ieraudzīja arī jauna brošūru par pilsētu un apkārtējiem, Burtnieku, Kocēnu un Beverīnas novadiem. Arī starptautiskajā tūrisma gada tirgū “Balttour 2011” Valmieras pilsēta piedalījās kopā ar apkārtējiem novadiem.

Siltina namus

Šajā gadā ne viens vien nams Valmierā ieguvis jaunu veidolu. Ar Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu tika pabeigta desmit izglītības iestāžu renovācija. Savukārt ar ERAF finansējumu uzlabojumus piedzīvoja vairāki daudzdzīvokļu nami.

Projekti

Šogad Valmierā turpinājās skolu informatizācijas projekts, kura ietvaros vairākas izglītības iestādes ieguvušas jau-nus komunikāciju tīklus u.c. uzlabojumus. Skolās šajā gadā noslēdzās projekts “Valmieras skolu dabaszinātņu kabinetu modernizēšana” – pērn izremontētajos kabinetos iegūlis mūsdienīgs un moderns aprīkojumu bioloģijas un fizikas apgūšanai.

Šogad sākās projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” īstenošana.

Šogad noslēdzās vairāki ielu infrastruktūras atjaunošanas projekti ERAF finansējumu. Jūnijā – Matīšu šosejas rekon-strukcija. Savukārt rudenī- Stacijas, Cēsu un Mazā Stacijas ielu rekonstrukcija un rotācijas apļa izbūve Matīšu, Beātes, Limbažu, Mālu un Rubenes ielu krustojumā.

Septembrī Valmieras pilsētas pašvaldība noslēdz līgumu par Gaujas tilta rekonstrukciju Valmierā. Konkursa rezultātā darbus uzticēts veikt Latvijas – Lietuvas kopuzņēmumam “Viadukts”. Lai nodrošinātu satiksmi pilsētas centrā, tika izbūvēts pagaidu tilts. Jau decembrī sākās vecā tilta demontāža.

Šogad noslēdzās projekts “Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija”, kura ietvaros tika veikta arī divu Valmieras senpilsētas ēku restaurācija, kas durvis vēra Muzeju naktī.

Novērtējums

Valmieras sākumskolas ēka tika atzīta par labāko jaunbūvi Latvijā. Kā norādījuši vērtētāji ēka izcili iekļaujas ainavā, un tās teritorija izbūvēta atbilstoši Eiropas projektēšanas normām – mācības un ārpusstundu aktivitāte noris plašā, nesaspiestā vidē, skolas teritorijā izbūvēts amfiteātris,

ko iespējams izmantot gan skolas pasākumiem, gan skolēnu atpūtai. Tāpat sākumskolas ēka atzīta par otru energoefektīvāko jaunbūvi Latvijā.

Tautu draudzība

Valmieras pilsēta trīs gadus darbosies Hanzas Savienības pilsētu projektā “Biznesa reģions Hanza: tirgus un izaugs-mes potenciāla analīze un starptautiska korporatīva tīklo-juma izveidošana”. Līdz šim vairāk uz tūrismu un kultūru orientētā Hanzas pilsētu savienība tagad ir uzstādījusi mērķi veidot spēcīgu bāzi starptautiskas uzņēmējdarbības tīklojuma izveidei.

28. un 29. aprīlī Valmierā pirmo reizi norisinājās Eiropas Savienības Reģionu komitejas Baltijas delegātu sēde. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 delegāti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuri kā savas valsts pārstāvji darbojas Eiropas Savienības Reģionu komitejā, viņu vidū ir arī Valmieras pilsētas mērs Inesis Boķis.

30.jūnijā – 4.jūlijā līdztekus Valmieras Pilsētas svētkiem norisinājās arī starptautisks kultūras festivāls “Eiropas pil-sētu leģendas”, kas pulcēja kultūras grupas un nevalstis-kās organizācijas no vairākām Valmieras sadraudzības pilsētām.

16.jūlijā Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdē-tājs Inesis Boķis parakstīja sadarbības līgumu ar Halles(Vestf.) pilsētas pašvaldības vadītāju Anni Rodebroku-Vasselmani (Anne Rodenbruck – Wasellmann), lai veiks-mīgāk turpinātu un attīstītu sadarbību, kā arī atvieglotu dalību kopējos Eiropas Savienības projektos.

Valmieras pilsēta un Solnas pašvaldība Zveidrijā šogad atzīmēja 20 gadu draudzības jubileju.

29.novembrī Briselē notika ikgadējā svinīgā Pilsētu mēru pakta parakstīšanas ceremonija, kuras laikā Pilsētu mēru paktam pievienojās vēl 260 pilsētas. Svinīgajā pasākumā šogad piedalījās aptuveni 400 Latvijas un Eiropas pilsētu vadītāji, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.

Efektīva pārvalde

Valmieras pilsētas pašvaldības uzdevumā veikta applūs-tošo teritoriju izpēte. Tas ļaus precīzāk plānot preventīvās darbības un rīcību plūdu gadījumā.

8.aprīlī tika nosaukti kampaņas “Uzslavē labu servisu!” uzvarētāji. Nominācijā “Uzņēmējiem draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde”, kas tika pasniegta sadarbībā ar

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), apbalvojumu saņēma Valmieras pilsētas pašvaldība par sekmīgu dialogu ar pilsētas un apkārtnes uzņēmējiem gan ikdienā, gan Uzņēmēju konsultatīvās padomes ietvaros.

Efektīvākai darbībai un resursu izmantošanai šogad pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras Komunālāsaimniecība” tika pievienota SIA “Valmieras Namsaim-nieks”.

Lai pilnveidotu darbību un nodrošinātu augstāku darba kvalitāti, kā arī optimālu cilvēkresursu izmantošanu, Valmieras pilsētas pašvaldība uzsākusi kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu.

Šogad pilsētā izveidots Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centrs.

Jauni centieni

Maijā Valmieras pilsēta tika pārstāvēta pirmajā investīciju forumā uzņēmumu un pašvaldību attīstībai “Invest Expo 2011”, kura ietvaros notika arī izstāde “Invest Expo 2011” un tirdzniecības un investīciju misija “China Business Days 2011”.

7.maijā ar unikālu laivu braucienu “Abuls – Gauja” un Gardēžu pikniku Valmieras vecpilsētā tika atklāta Valmieras un apkārtnes vasaras tūrisma sezona. Cerams, ka tā kļūs par tradīciju.

Valmieras pilsētas pašvaldība 13.maijā parakstīja sadarbī-bas līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par sadarbību uzņēmējdarbības veicināšanā un investīciju piesaistīšanā, kas paredz regulāru informācijas apmaiņu starp pašvaldību, zinātniskās pētniecības iestādēm, investīciju projektu turētājiem un investoriem, tādejādi sek-mējot komercdarbības attīstību Valmieras pilsētā, veicinot investīciju, t.sk. ārvalstu, apjoma pieaugumu, palielinot pašvaldības konkurētspēju vietējā un starptautiskajos tirgos, kā arī paplašinot sadarbību ar esošiem un poten-ciāliem investīciju projektu īstenotājiem.

Valmieras pilsēta ieguvusi jaunu suvenīru – oriģinālu ununikālu cepumu kārbu, kas tapusi pašvaldībai sadarbojo-ties ar SIA “Liepkalni”.

Apvienojoties divām skolām, Valmieras 36. arodvidusskolaiun Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolai, darbu šā gada 1. septembrī sāka Valmieras Profesionālā vidusskola. Skolu apvienošana ir sākums profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmas ieviešanai, kārezultātā Valmierā paredzēts izveidot Valmieras profe-sionālās izglītības kompetences centru, kurā atrodas visa nepieciešamā materiālā bāze profesionālās kvalifikācijas ieguvei attiecīgajās nozares pamatprofesijās.

Nozīmīgi

Lai pārbaudītu dažādu institūciju spēju sadarboties krīzes situācijās, 27.oktobrī Valmierā notika Vidzemē līdz šim plašākās Civilās aizsardzības mācības.

Šajā gadā Valmieras sabiedriskā transporta sistēma pie-dzīvojusi būtiskas izmaiņas ne tikai autobusu kursēšanas grafikos un shēmās, bet arī likvidēta stundas biļete un braukšanas taloni, ieviestas jaunas abonementa biļetes, kas līdztekus ierastajām mēnešbiļetēm nodrošina pasa-žieriem izdevīgāku pārvietošanos pilsētas autobusos.

2011.gada decembris ♦ 8Nākamais laikraksta numurs iznāks 13.janvārī.

Valmieras pilsētas pašvaldības laikraksts “Valmiera domā un rada”. Reģistrācijas Nr. 000703429. Metiens: 12 000. Bezmaksas.Iespiests: Valmieras tipogrāfija LAPA. Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV- 4201).Kontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļa.Tel.: 64207136, fakss: 64207125, e-pasts: info@valmiera.lvPārpublicējot informāciju, atsauce obligāta. www.valmiera.lv

2011.gads Valmierā