Download - "Sinus lift" un tā komplikācijas
Sinus lift
Pēc augšžokļa sānu zobu zaudēšanas sāk attīstīties:
• alveolārā izauguma rezorbcija
• augšžokļa dobuma pneimatizācija
→ nepietiekams kaulaudu daudzums, lai ievietotu atbilstoša garuma implantātu
(Peterson L. J. et al, 2003)
Sinus lift
Tiek pielietota, lai nodrošinātu nepieciešamo kaulaudu daudzumu implantātu ievietošanai.
Metodes:
1) Netiešā - caur implantāta paredzēto urbuma vietu
2) Tiešā - caur mākslīgi radītu atveri augšžokļadobuma laterālajā sienā.
(Peterson L. J. et al, 2003)
Tiešā metode
Netiešā metode
Transplantātu veidi
Autografts – (cilvēks)
Allografts – (cilvēks-cilvēks)
Ksenografts – (govs-cilvēks)
Komplikācijas
I Operācijas laika
II Agrīni postoperatīvas (7 – 10 dienas)
III Vēlīni postoperatīvas ( 3 mēneši)
I Operācijas laikā
Bukālā lēvera pārrāvums → OAF
Infraorbitālā nerva un a/v kūlīša trauma → izpaužas agrīni postoperatīvi
Asiņošana
Osteomeatālā kompleksa obstrukcija
Augšžokļa dobuma membrānas perforācija
Asiņošana
Asiņošana var sākties no:
mīkstajiem audiem (ekstraosālu a/v zaru
bojājums) - veicot lēvera pacelšanu,
mākslīgi veidotā kaula “lodziņa” (intraosālo a/v
zaru bojājums) - veicot laterālās pieejas
veidošanu.
(Froum SJ, 2010)
Asiņošana→ hematoma
Osteomeatālā kompleksa
obstrukcijaVar rasties :
• ievietojot pārāk lielu transplantāta daudzumu
(Ole T. Jensen, 2006)
• asiņošanas rezultātā → dabīgās atveres nosprostošanās → sinusīta risks
(Zijderveld et al, 2008)
preoperatīvie apgrūtinošie faktori: deguna starpsienas deviācijas, deguna dobuma polipoze, OMK patoloģiski veidojumi un alerģijas.
(Jensen J et al, 1994) (Kent J et al, 1993)
Augšžokļa dobuma
membrānas perforācija
Visbiežākā komplikācija pie “sinus lift” operācijas
(Ole T. Jensen, 2006)
Iespējamie perforāciju iemesli:
membrānas bojāšana pieejas lodziņa veidošanas laikā
membrānas bojāšana tās pacelšanas laikā
dobuma pārpildīšana ar transplantāta materiālu.
(Pikos M, 1999)
Augšžokļa dobuma membrānas
perforācija
Riska faktori:
starpsienas klātbūtne sinusā
sīnusa grīdas nelīdzenumi
zobu sakņu formas
iepriekšēja sīnusa ķirurģija (rētaudi)
nepietiekams atlikušās alveolārās kores augstums
(Pikos M, 1999)
Sekas: sinusīts, transplantāta infekcija, dislokācija uz haimora dobumu
(Barone A et al, 2006)
II Agrīni postoperatīvās komplikācijas
(7 – 10 dienas)
Asiņošana (no incīzijas vietas, no deguna)
Brūces dehiscence → infekcija, transplantāta dislokācija, zaudēšana
Barjermembrānas ekspozīcija – reti!
Infekcija ( transplantāta infekcija, OP brūces infekcija, akūts sinusīts)
Infraorbitālā nerva parestēzija
(Ole T. Jensen, 2006)
Infekcija
Operācijas brūces infekcija → Transplantāta infekcija
(transplantāta zaudējums) → OAF, ONF, Akūts sinusīts
• Pie transplantāta infekcijas ir nepieciešama transplantāta
maiņa!
(Ole T. Jensen, 2006).
Akūts sinusīts 20% gadījumu
(Timmenga et al, 1997)
Ierosinātāji: Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenza,
Streptococcus pyogenes, Moraxella catarrhales
(Schow SR, 1991) (Regev E et al, 1995)
Cēloņi:
• OP brūces infekcija, transplantāta infekcija
• OAF
• Membrānas perforācija (transplantāta nokļūšana haimora dobumā)
• Sinus lift izraisīta OMK obstrukcija (↑transplantāta daudzums, asiņošana)
Infraorbitālā nerva
parestēzija
N.infraorbitalis bojājums – var rasties retraktora
nepareiza novietojuma dēļ lēvera atvilkšanas laikā.
Rodas: deguna laterālās, infraorbitālās vai
augšlūpas zonas parestēzija
Pamatā īslaicīga!
(Ole T. Jensen, 2006)
III Vēlīni postoperatīvās komplikācijas
(3 mēneši)
Transplantāta zaudējums
Implantāta migrācija ← stabilizācijas trūkums
Oroantrāla fistula ← vēlīni iegūta tranplantāta infekcija
Hroniskas sāpes
(Ole T. Jensen, 2006)
III Vēlīni postoperatīvās komplikācijas
(3 mēneši)
Mīksto audu invāzija
Cistas ← iesprostotas epitēliālo audu daļas
pie OP brūces slēgšanas
Implantāta neveiksme
Hronisks sinusīts
(Ole T. Jensen, 2006)
Hronisks sinusīts
Akūta sinusīta hronizācija
Transplantāta neveiksme – neveiksmīga
osseointegrācija
Riska faktori:
Preoperatīvi OMK obstrukciju veicinošie faktori
• deguna polipi
• alerģiskas reakcijas
• deguna starpsienas deviācijas
• citas anatomiskas anomālijas
(Jensen J et al, 1994) (Kent J et al,
1993)
Hronisks sinusīts
Bieži seko OAF izveidošanās
Specifiski:
• Strutaini izdalījumi no OAF
• Pārtikas, gaisa, fizioloģisku šķidrumu nokļūšana OAF
(Anavi Y et al, 2008)
Izmantotā literatūra
Jensen TO, “The Sinus Bone Graft”, 2006.
Peterson LJ, Edward Ellis III, James R. Hupp, Myron R. Tucker. “Contemporary oral and
maxillofacial surgery” 4th edition, 2003.
Froum SJ, Dental Implants Complications, 2010.
Zijderveld SA, van den Bergh JPA, Engelbert A.J.M. Schulten, Christiaan M. ten Bruggenkate,
“Anatomical and Surgical Findings and Complications in 100 Consecutive Maxillary Sinus Floor
Elevation Procedures”, Journal of Oral and Maxillofacial Surgery 2008; 66(7):1426 – 1438.
Kent J, Block M: Discussion. J Oral Maxillofac Surg 51:1203,1993.
Jensen J, Sindet-Pedersen S, Oliver A: Varying treatment strategies for reconstruction of
maxillary atrophy with implants. J Oral Maxillofac Surg 52:219, 1994.
Pikos M, Maxillary sinus membrane repair : Report of a technique for large perforations. Implant
Dent 8:29, 1999.
Schow SR. Infections of the maxillary sinus. Oral Maxillofac Surg Clin North Am 1991;3:343–353.
Regev E, Smith RA, Perrott DH, Pogrel MA. Maxillary sinus complications related to endosseous
implants. Int J Oral Maxil- lofac Implants 1995;10:451-61.
Barone A, Santini S, Sbordone L, Crespi R, “A Clinical Study of the Outcomes and Complications
Associated with Maxillary Sinus Augmentation”, Int J Oral Maxillofac Implants 2006;2:81- 85.
Anavi Y, Allon DM, Avishai G, Calderon S, “Complication of maxillary sinus augmentations in a
selective series of patients”, Oral Surgery, Oral Medicine, Oral Pathology, Oral Radiology, and
Endodontology 2008;106(1):34-38.
PALDIES PAR
UZMANĪBU!