Zemkopības ministrijas subsidēts zinātniskais pētījums
BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKAIS PAMATOJUMS
ĢENĒTISKI MODIFICĒTO KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS
GADĪJUMĀJānis Vanags, RTU profesorsInāra Turka, LLU profesore
RĪGA– 2009.
BRĪVĀS ZONAS SKAIDROJUMS UN EKONOMISKAIS SATURS
brīvā bioloģiskā zona - noteikta valsts teritorijas daļa, kurā iespējamā ĢM kultūraugu audzēšana kļūst ekonomiski neizdevīga, izpildot valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības un/vai var radīt reālus ražošanas dabisko apstākļu pasliktināšanās (zaudējumu) draudus citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī apkārtējās vides ilgtspējīgai attīstībai, dzīvnieku un cilvēku veselībai.
ES ATTIEKSME PRET ĢENĒTISKI MODIFICĒTO PRODUKTU AUDZĒŠANAS
IZPLATĪBU DALĪBVALSTĪS
Eiropas Savienības normatīvie akti neaizliedz kādai lauku saimniecībai nodarboties ar bioloģiski modificētu kultūraugu audzēšanu, ja tā ievēro visas dalībvalsts valdības un pašvaldības noteiktās prasības.
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem jānodrošina izvēles brīvība lauku saimniecībām - nodarboties ar konvenciālo vai bioloģisko lauksaimniecības sistēmu, jeb audzēt ģenētiski modificētos produktus.
Izvēles brīvība nenozīmē pastāvīgi atrasties ģenētiskā piesārņojuma apdraudējumā.
ES NORMATĪVAJOS AKTOS IEKĻAUTIE PRINCIPI SAISTĪBĀ AR VIDES PIESĀRŅOŠANU
ES normatīvajos aktos tiek noteikti šādi pamatprincipi, kas attiecināmi uz dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem:
princips „piesārņotājs maksā” paredz, ka izmaksas, kuras rodas, novēršot, likvidējot vai neitralizējot videi nodarīto kaitējumu, sedz piesārņotājs;
preventīvo pasākumu princips piesārņojuma draudu mazināšanā vērsts uz profilaktiskajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu piesārņojuma draudus;
piesardzības princips nosaka rīcību neskaidros gadījumos. Tas prasa izvairīties no darbības, kuras sekas attiecībā uz vidi un cilvēku veselību nav prognozējamas vai prognozes ir neskaidras;
integrētas pieejas princips nosaka nepieciešamību vides aizsardzības prasības iekļaut visos ekonomiskās attīstības plānošanas līmeņos – uzņēmums, reģions, nozare, valsts;
POTENCIĀLI BRĪVĀS BIOLOĢISKĀS ZONAS EKONOMISKAIS NOSACĪJUMS
Brīvās bioloģiskās zonas funkcionēšanas pamatprincipu var definēt šādi: Brīvās zonas teritorijā lauksaimniecības produktu
ražošana, izmantojot konvenciālās un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu tehnoloģijas, dod lielāku peļņu, salīdzinājumā ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām, ja pēdējais izpilda visas tehniskās, organizatoriskās un ekonomiskās prasības, kuras noteiktas, lai nodrošinātu ES deklarēto brīvās izvēles principu un vides piesārņojuma samazināšanas principus.
BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IEDALĪJUMS
Brīvās zonas pēc to izveidošanas rakstura un aizņemtās platības var iedalīt šādās grupās: vietējās nozīmes Brīvā zona - izveidota vienas pašvaldības
teritorijā; novadu nozīmes Brīvā zona - izveidošanā piedalās vairākas
pašvaldības; reģiona nozīmes Brīvā zona tiek veidota, savstarpēji
vienojoties vairāku novadu pašvaldībām par vienotām prasībām ĢM kultūraugu potenciālajiem audzētājiem;
starpvalstu nozīmes Brīvā zona - tiek veidota, savstarpēji vienojoties pierobežas pašvaldībām dažādās valstīs par vienotām prasībām ģenētiski modificēto produktu audzētājiem.
BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IZVEIDOŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI
Brīvās zonas būtu veidojamas, ņemot vērā šādus aspektus: teritorijas piemērotību lauksaimniecības
kultūraugu intensīvai audzēšanai; bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību
izplatība attiecīgajā teritorijā; tūrisma attīstība attiecīgajā teritorijā; attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskās tradīcijas; citi nozīmīgi aspekti saistīti ar ĢM kultūraugu
audzēšanas negatīvajiem blakusefektiem.
IESPĒJAMĀS PAPILDUS IZMAKSAS ĢM PRODUKTU RAŽOTĀJIEM
informācijas izplatīšanas izmaksas; papildus agrotehnisko pasākumu izmaksas, lai mazinātu
nejaušu ĢM kultūraugu izplatību citu saimniecību sējumos; pasākumu izmaksas ĢM produktu izplatības ierobežošanai
produktu pirmapstrādē, glabāšanā un transportēšanā; ĢM produktu marķēšanas izmaksas par ĢM produktu klātbūtni; pārbaudes paraugu sagatavošanas un nogādāšanas izmaksas
laboratorijas izmeklējumiem; maksājumi par laboratorijas analīzēm; personāla papildus apmācības izdevumi; valsts uzraudzības dienestu izveidošanas un uzturēšanas
izdevumi – tā vajadzētu būt!; ĢM kultūraugu sējumu apdrošināšanas izdevumi un citu
preventīvo pasākumu izmaksas.
ĢM PRODUKTU AUDZĒŠANAS IZMAKSAS
Kopējās lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas ĢM kultūraugu audzētājam aprēķināmas, izmantojot šādu vienādojumu:
TCGM = (∑VCGM + ∑FCGM) + ∆CGM ,
kur TCGM – kopējās izmaksas ĢM produktu ražošanā;
∑VCGM - mainīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā;
∑FCGM - pastāvīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā;
∆CGM - papildus izmaksas ĢM produktu ražošanā.
ES VALSTU PIEREDZE PAR PAPILDUS IZMAKSĀM PĀRTIKAS PRODUKTU
RAŽOŠANĀ NO ĢMP
Saražotā pārtikas produkta veids
Izmaksu pieaugums %
Laborat. Izejvielas Personāls
Milti un putraimi 57 29 29
Konditorijas izstrādājumi 44 26 30
Maizes izstrādājumi 36 23 29
Piena produkti 28 17 38
Augļu un dārzeņu produkti 42 8 54
Gaļas produkti 23 8 40
Pārtikas rūpniecībā 28 14 33
ĢMKA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA PAMATNOSACĪJUMS
ĢMKA audzēšanas ekonomiskais izdevīgums izsakāms ar šādu matemātisko modeli:
kur ∑TRGM – kopējie ieņēmumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā;
∑SGM - ģenētiski modificētu kultūraugu kopējā platība;
∑TRGM – kopējie izdevumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā;
∑ECSB,GM - netiešās izmaksas sabiedrībai, kuras rodas, ja valstī tiek audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi.
ĢMKA AUDZĒŠANAS IZDEVĪGUMA EKONOMISKAIS SATURS
Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīguma nosacījumam ir šāds ekonomiskais saturs: ĢM kultūraugu audzēšana kļūst
ekonomiski izdevīga tikai tajā gadījumā, ja ienākumi no izaudzēto ĢM kultūraugu realizācijas ienākumi attiecināti uz platības vienību ir lielāki par izmaksām uz platības vienību.
BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA SATURS
ĢM kultūraugu audzēšana valstī vai kādā no tās reģioniem kļūst ekonomiski neizdevīga, ja kopējie ieņēmumi, ko dod ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana uz vienu platības vienību ir mazāki par kopējiem ražošanas izdevumiem uz platības vienību, kuriem pieskaitīti sabiedrības izdevumi saistīti ar ĢM kultūraugu audzēšanas, novākšanas, glabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un realizācijas procesa uzraudzīšanu.
BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI
Ls
TCKKA
PLKKA
FCKKA
TRKKA
neizdevīgi audzēt
izdevīgi audzēt
TRKKA = TCKKA
FC0
PL1
KONVENCIONĀLĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS
BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI
Ls
TCKKA
PLGM
FCGM
TRKKA
neizdevīgi audzēt
izdevīgi audzēt
PL0,KKA
TRGM = TCGM
FC0
PL0.GM
ĢM MODIFICĒTĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS
TCGM
POTENCIĀLO ZAUDĒJUMU SUBJEKTI ĢM KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ
Identificētie potenciālo zaudējumu subjekti ĢM kultūraugu audzēšanas gadījumā: bioloģiskās lauku saimniecības; lauku saimniecības, kurās tiek audzēts rapsis; sēklkopības lauku saimniecības, kurās audzē
bioloģiski apdraudēto kultūraugu sēklu; saimniecības, kurās audzē bites; lauku tūrisma uzņēmumi un veselības
rehabilitācijas uzņēmumi laukos.
POTENCIĀLO ZAUDĒJUMU NOVĒRTĒŠANA
PZ subjekts Potenciālā zaudējuma novērtējums
bioloģiskās lauku saimniecības
ne mazāk par 8 - 15% no gūtajiem ienākumiem
LS, kurās audzē rapsi
ne mazāk par 10 - 30 % no gūtajiem ienākumiem
sēklaudzēšanas saimniecības
līdz 100%, ja tiek audzēti bioloģiski apdraudēto KA sēklas
LS, kurās audzē bites
ne mazāk par 50-60% no gūtajiem ienākumiem
lauku tūrisma un VR uzņēmumi
ne mazāk par 8 - 15% no gūtajiem ienākumiem
RAPŠA AUDZĒŠANAS POTENCIĀLAIS
EKONOMISKAIS IZDEVĪGUMS
Rādītājs
Rādītāji uz platības vienību
Ražība(t)
Izmaks.(Ls/ha)
Ieņēm.(Ls/ha)
Rentabil.%
Zemas auglības lauki
3,0 568,7 510 -10,3
3,25 568,7 552,5 -2,8
Vidējas auglības lauki
3,5 568,7 595 4,6
3,75 568,7 637,5 12,1
Augstas auglības lauki -
apdraudētā zona
4,0 568,7 680 19,6
4,25 568,7 722,5 27,1
4,5 568,7 765 34,5
POTENCIĀLIE ZAUDĒJUMI ĢM KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ
PZ subjekts Potenciālā zaudējuma
apmērs (milj.Ls)
Bioloģiskās lauku saimniecības
vismaz 2.04
LS, kurās audzē rapsi vismaz 9.64
Sēklaudzēšanas saimniecības vismaz 1.47
LS, kurās audzē bites vismaz 2.46
Lauku tūrisma un VR uzņēmumi
vismaz 0.52
POTENCIĀLIE ZAUDĒJUMI REĢIONOS
Reģions Potenciālais zaudējums
summa (milj.Ls) struktūra %
Vidzeme 4,44 27,5
Kurzeme 4,22 26,2
Latgale 2,33 14,5
Zemgale 3,01 18,7
Pierīga 2,12 13,1
Valstī 16,1 100,0
BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS NOVĒRTĒJUMS RAJONOS
Brīvo zonu izveidošanas novērtējumam rajonos izmantotā metode: tiek noteikti 5 absolūtie un salīdzinošie saderīgi
rādītāji, kas attiecas un brīvo zonu veidošanu; katram no rādītājiem tiek piešķirts svars; rajoni tiek ranžēti pēc attiecīgo rādītāju
absolūtās vērtības; iegūtie rangi tiek koriģēti ar svariem un iegūts
vērtējums ballēs; balles tiek saskaitītas un iegūts kopējais
rezultāts.
VĒRTĒŠANĀ IZMANTOTIE KRITĒRIJI
Absolūtie rādītāji Salīdzinošie rādītāji
Bioloģisko saimniecību skaits rajonā
BS īpatsvars kopējā saimniecību skaitā rajonā
BS rīcībā esošā lauksamniecībā izmantojamā zeme
BS rīcībā esošās LIZ īpatsvars kopējā izmantojamā LIZ rajonā
Apdraudētās platības bioloģiskajās saimniecībās
Apdraudētās platības īpatsvars BS rīcībā esošās LIZ platībā
Rapša sējumu platības visās lauku saimniecībās
Rapša sējumu platību īpatsvars kopējā izmantojamā LIZ rajonā;
Bišu saimju skaits visās saimniecībās rajonā
Bišu saimju skaits uz 1000 ha izmantojamās LIZ.
VĒRTĒŠANĀ IZMANTOTO KRITĒRIJU SVARS
Rādītāja satursSvars
Rādītāja satursSvars
BS skaits rajonā 0,15BS īpatsvars kopējā saimniecību skaitā rajonā
0,1
BS rīcībā esošā LIZ 0,4BS rīcībā esošā LIZ īpatsvars LIZ rajonā
0,45
Apdraudētās platības BS
0,1AP īpatsvars BS rīcībā esošā LIZ platībā
0,1
Rapša sējumu platības
0,1RS platību īpatsvars izmantojamā LIZ rajonā;
0,05
Bišu saimju skaits rajonā
0,25Bišu saimju skaits uz 1000 ha izmantojamās LIZ.
0,3
APDRAUDĒTĀKIE RAJONI
RajonsRajona rādītāji
Novērtējums Ballēs Reģions
Cēsu rajons 42,4 Vidzemes
Limbažu rajons 42,1 Pierīgas
Madonas rajons 38,5 Vidzemes
Aizkraukles rajons
38,0Zemgales
Valkas rajons 37,9 Vidzemes
Preiļu rajons 34,8 Latgales
VIDĒJI APDRAUDĒTIE RAJONI
RajonsRajona rādītāji
Novērtējums Reģions
Talsu rajons 32,8 Kurzemes
Liepājas rajons 31,6 Kurzemes
Alūksnes rajons 30,7 Vidzemes
Balvu rajons 30,3 Latgales
Daugavpils rajons 30,1 Vidzemes
Saldus rajons 29,9 Latgales
Krāslavas rajons 28,5 Latgales
Kuldīgas rajons 28,4 Kurzemes
Ventspils rajons 28,0 Kurzemes
Jēkabpils rajons 26,2 Zemgales
Valmieras rajons 26,2 Vidzemes
Gulbenes rajons 25,4 Vidzemes
MAZĀK APDRAUDĒTIE RAJONI
RajonsRajona rādītāji
Novērtējums Reģions
Tukuma rajons 21,4 Pierīgas
Rēzeknes rajons 21,2 Latgales
Ludzas rajons 18,3 Latgales
Ogres rajons 16,0 Pierīgas
Bauskas rajons 12,5 Zemgales
Dobeles rajons 12,3 Zemgales
Rīgas rajons 10,6 Pierīgas
Jelgavas rajons 9,3 Zemgales
VĒRTĒJUMA REZULTĀTI SADALĪJUMĀ PA REĢIONIEM
ReģionsApdraudētības līmenis
AUGSTS VIDĒJS ZEMS
Vidzeme 3 2 0
Kurzeme 1 3 1
Latgale 2 3 0
Zemgale 1 1 3
Pierīga 1 0 4
APDRAUDĒJUMA TERITORIĀLAIS IZVIETOJUMS
PALDIES PAR UZMANĪBU!