draugu ballīte - liepu

1

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: [email protected]; tālr.:26002264; www.skolasvards.lvvaka foto: http://www.icanteachmychild.com

Intelektuālo spēju attīstība rotaļu darbībā

Jautrais ceļojums uz ziemas mežu

Rotaļnodarbības konspekts Ziema

Pavasari gaidot

PeleIntegrētā

rotaļa

Draugu ballīte

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.

2

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.

Ikmēneša e-žurnāls Pirmsskolā. E-pasts: [email protected]; tālr.:26002264; www.skolasvards.lv

saturs

3 Intelektuālo spēju attīstība rotaļu darbībā

7 Jautrais ceļojums uz ziemas mežu. Konspekts latviešu valodas nodarbībai

Rotaļnodarbības konspekts Ziema

13Pavasari gaidot.Integrēta rotaļnodarbība

16

Pele.18

KONKURSA REZULTĀTI Žurnāla "PIRMSSKOLĀ" redakcija saka lielu paldies visiem skolotājiem, kas piedalījās konkursā un iesniedza savus pieredzes materiālus. Kopumā esam saņēmuši pieredzes materiālus no 64 skolotājiem. Izvērtēt, kuri ir vislabākie un saņems balvas, bija visnotaļ grūti, jo esam pārliecināti, ka visi iesniegtie materiāli būs labs iedvesmas avots arī citiem kolēģiem Latvijas pirmsskolās.Paziņojam, mūsuprāt, labāko darbu autorus.

Galactico dāvanu karti 30 EUR vērtībā saņem:Inga Čerņavska, Valmieras 5.pirmsskolas izglītības iestādes „Vālodzīte” struktūrvienība „Krācītes”Svetlana Ločmele, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde „Laimiņa” Marita Stola, Jaunbērzes PII „Minkuparks”

Zvaigzne ABC dāvanu karti 20 EUR vērtībā saņem:Ilze Holla, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāde „Sprīdītis”Mārīte Rezgoriņa, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāde „Sprīdītis” Elita Jakušina, Dobeles PII „Zvaniņš”

Integrētās rotaļu aktivitātes konspekts dabas zinībās, latviešu valodā bērniem vecumā no 2 līdz 3 gadiem

Draugu ballīte. Pasākuma scenārijs21

3

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


saturs

Intelektuālo spēju attīstība rotaļu darbībāAntra Randoha, Dace Augstkalne Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija

Pirmsskola ir sākotnējais izglītības posms, kurā skolotāja vadībā notiek personības dau-dzpusīga veidošanās. Bērna aktivitāte ar katru vecumposmu palielinās, tādējādi pirmssko-las skolotājam nepieciešams nodrošināt pirmsskolēna attīstībai piemērotu vidi. Viens no būtiskākajiem attīstības aspektiem ir intelektuālā attīstība, intelektuālo spēju attīstība ro-taļu darbībā.

Intelektuālās audzināšanas uzdevums ir attīstīt bērnu zinātkāri

Tradicionālais uzskats – intelekts ir galvas sma-dzeņu bioloģisko īpašību izpausme, un tas lielāko-ties tiek pārmantots. Taču to aktivizē sociālā pie-redze, ģimene un kultūras vide1. Attīstot prātu un gribu, tiek veicināta intelektuālās attīstības pilnvei-došanās.

Agrīnajā bērnībā attīstīt gribu bērns spēj ar darbībām, savām fantāzijām, kad viņam ir kaut kas jāsasniedz; to izdarot, viņam rodas jauni šķēršļi, tādējādi, darbojoties un pārvarot grūtības, bērns pilnveido savu gribu un arī intelektu. V. Zelmenis uzskata, ka intelektuālās audzināšanas uzdevums ir attīstīt bērnu zinātkāri un izziņas intereses, kuras ir ļoti dabiskas bērna raksturīgākās iezīmes agrīna-jā bērnībā2. Pārvarot šķēršļus un pilnveidojot savu darbību, bērna zinātkāre nepazūd, bet tikai pieaug, jo ir daudz dažādu lietu, kas bērnu ieinteresē, un šī motivācija (intelekta motivācija) nerodas lietu, ku-ras ir bērnam apkārt, ietekmē, bet gan no iekšienes, kur bērns pats ir kā pētnieks, kuru viss interesē, un caur sevi viņš iepazīst to, kas atrodas viņam apkārt. Intelektuālā attīstība, kas notiek audzināšanas procesā, ir attieksmju pozīcijas veidošana pret zināšanām, izziņas darbību un prāta (intelekta) attīstību. Tā izpaužas daudzveidīgi: izziņas vajadzību un interešu stimulēšanā, zināšanu uzkrāšanā un pilnveidē, problēmu kon-statēšanā un risināšanā, prāta kultūras attīstīšanā, intelektuālo spēju un prasmju izkopšanā, intelektuālo jūtu rosināšanā.

Pirmsskolas vecumā intelektuālā attīstība arī izpaužas visos tās veidos, taču tā ir tikai sākuma stadi-

1Fišers R. Mācīsim bērniem domāt (2005). Rīga: RaKa.2Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss (1991). Rīga: Zvaigzne.

Intelektuālās spējas iespējams attīstīt pirmsskolā, izmantojot rotaļu kā galveno pedagoģiskā

procesa organizācijas veidu. Tāpēc esam izstrādājušas metodisko ma-teriālu – ieteicamo rotaļu sarakstu katrai intelektuālajai spējai, ņemot vērā gan spēju raksturojošos kritē-rijus, gan rotaļu specifiku.

4

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


jā; bērnam veidojas priekšstati par ārējo pasauli, attieksme pret cilvēkiem, lietām, parādībām. Tas notiek, bērnam pašam to nemaz neapzinoties. Bērns, kam radusies problēma, neapsēžas un nepārdomā to, ka ir konstatējis problēmu, nemeklē pēc problēmas cēloņa, neiztēlojas dažādus veidus, kā šo problēmu risināt. Pieaugot bērnam pilnveidojas arī viņa prāta spējas, tātad arī spējas praktiski rīkoties.

Intelektuālās spējas – prāta attīstības pakāpe, kas padara cilvēku spējīgu abstrakti domāt; izdarīt domā-šanas galvenās operācijas; izprast darbību paņēmienus, kuri ir kopīgi dažādiem darba veidiem un mācību priekšmetiem, un izlietot tos jaunu uzdevumu risināšanai, pieņemot vienu vai otru lēmumu, paredzēt ie-spējamos darbības rezultātus vai arī noteiktu parādību vai notikumu likumsakarīgu iestāšanos3. Intelektu-ālo spēju izkopšana, veidojot spējas veikt garīgu piepūli un ilglaicīgu prāta darbību, ir ļoti sarežģīts uzde-vums, kurš saistīts ar psihisko procesu sfēru. Spējas var būt iedzimtas vai audzināšanas procesā iegūtas un attīstītas dotības, prasmīgums.

Īpaši nozīmīgs laiks spēju un dotumu attīstībai ir pirmsskolas periods. Runājot par spēju attīstību, jā-ņem vērā, ka pirmsskolas vecuma bērni lielāko dienas daļu pavada pirmsskolas izglītības iestādē un šajā vidē, pamatojoties uz izglītības saturu, pirmsskolēniem tiek sekmēta spēju, intelektuālo spēju attīstība pe-dagoģiskajā procesā.

Intelektuālo spēju raksturojumsI. Kreišmane, izmantojot intelekta pētnieka H. Gārdnera daudzveidīgo spēju teoriju, piedāvā intelek-

tuālo spēju raksturojumu. Izzinot šīs spējas, pirmsskolas izglītības skolotājam tiek dota iespēja izvēlēties atbilstošas darba metodes, kas sekmētu intelektuālo spēju attīstību katram pirmsskolēnam.

Intelektuālo spēju raksturojums• Lingvistiskās spējas – sakārtotība, patīk lasīt, stāstīt, klausīties un rakstīt, raksta bez kļūdām,

piemīt laba atmiņa; veiksmīgi spēj piedalīties publiskās diskusijās. • Loģiski matemātiskās spējas – abstrakta domāšana, sistēmiskums un precizitāte, organizētī-

ba, patīk rēķināšana, darbs ar datoru, problēmu un loģisku mīklu risināšana. • Muzikālās spējas – jūtīgums pret skaņu, spēja pārdzīvot mūzikā ietverto muzikalitāti, prasme

izjust pārdzīvojumu. • Ķermeniski kinestētiskās spējas – ātra reakcija, laba laika izjūta, dejošana, rokdarbi, spēja mā-

cīties kustoties, grūti nosēdēt uz vietas, laba kustību koordinācija. • Starppersoniskās spējas – prasme piedalīties sarunās, viegli sākt kontaktus ar cilvēkiem, spēja

labi iekļauties grupā. • Telpiskās (vizuālās) spējas – tēlainā domāšana, mākslas mīlestība, laba prasme lasīt kartes,

diagrammas, tabulas, labi attīstīta krāsu izjūta. • Uz nojautām balstītas (intuitīvas) spējas – laba sava rakstura pārzināšana, citu un savu sajū-

tu un emociju izpratne, empātija un vēlēšanās mainīties4.

Intelektuālo spēju attīstību var veicināt ar rotaļas palīdzību

Rotaļā bērns aktīvi darbojas, attīsta spējas un pilnveido pieredzi. Kā norāda A. Bakisa, tad pieredzes kvalitāte un kvantitāte ir nākamās garīgās attīstības pamats. Tāpēc, rotaļājoties ar bērnu, viņam jādod do-māšanas, izgudrošanas mācīšanās mehānisms – viss, kas balsta prāta rosību, kas ir vērtīgs tajā brīdī5.

Jau agrīnā bērnībā – trīs gadu vecumā – veidojas jauns darbības veids, kas vistiešāk iespaido bērna psihisko attīstību. Tā ir rotaļa. Kā raksta R. Boša6, bērns visu iemācās rotaļājoties, aktīvi darbojoties ar priekš-

3Iļjina T. Pedagoģija (1971). Rīga: Zvaigzne.4Kreišmane I. Ievads psiholoģijā (2000). Rīga: Pētergailis. 5Bakisa A., Romēns K. Rotaļas ar bērnu vecumā no 1 dienas līdz 6 gadiem (1997). – Rīga: a/s Preses nams. 6Boša R. Pirmsskolas audzināšanas galvenie darbības virzieni un to īstenošana (1990). Rīga: Izglītības attīstības institūts.

5

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


metiem un domām. Rotaļa ir pamats intelektuālajai darbībai, jo bērns mācās bez piepūles, pats to neap-zinoties. Aktīvā darbībā viņš mācās koncentrēties, respektēt otru, attīsta uzmanību, uztveri, domāšanu un atmiņu.

Pirmsskolā rotaļa ir galvenā bērna darbība, no kuras ir atkarīga psihisko procesu – jūtu, domāša-nas, atmiņas, gribas – attīstība. Daudzi pedagogi un psihologi ir uzsvēruši, cik liela nozīme ir rotaļai dažādos vecumos. Rotaļas ir bērnu galvenais dzī-ves saturs un darbošanās pamats. Rotaļā bērns modelē dzīvi. Viņš attēlo dažādas dzīves norises, iz-vēlas līdzekļus savai darbībai, uzņemas lomas, kuru izpildi pārdzīvo. Tādēļ rotaļa uzskatāma par bērna vispusīgas attīstības galveno līdzekli. Rotaļa palīdz bērniem sevi pārbaudīt un parādīt, ko viņi zina. Tā ļauj bērnam ielūkoties savā un citu uzvedībā, iemā-ca, kā izturēties vienam pret otru. Viņi mācās dra-matizēt, parādot konflikta vai sadarbības situācijas. Rotaļa ir daudzfunkcionāla. Kā kultūras fenomens tā bērnu attīsta, māca, audzina, socializē, uzjautri-na, ārstē, pilnveido7.

Rotaļa ietver milzīgas, vēl pilnībā neizpētītas bērna attīstības un audzināšanas iespējas, respek-tējot gan bērna dabas dotos raksturotājus, gan bērna un vides mijiedarbības nosacījumus, gan paša bērna aktivitāti.

Lai rotaļa sasniegtu vēlamo mērķi, tai jābūt piemērotai bērnu fiziskajām un garīgajām spējām, augumam, vecumposmam. Ar bērnu fizisko un garīgo spēju pieaugšanu attiecīgi jākāpina arī viņiem paredzēto rotaļu saturs. Imitēšanas elements, kas mazajiem bērniem tik piemērots un viņu rotaļās ieņem redzamāko vietu, vecāko auguma pakāpju rotaļās pakāpenis-ki izzūd. Tā vietu ieņem citi elementi: veiklība, atjautība, spraiga sacensība, izturība, drosme, spēkošanās, fantāzija, savstarpēja izpalīdzēšana, estētika, uzskata J. Ošs, J. Rinks, J. Slavietis8.

Rotaļu iedalījumsLai izvēlētos pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošu rotaļu darbību intelektuālo spēju attīstības veici-

nāšanai, jāpārzina rotaļu klasifikācija. D. Dzintere un I. Stangaine norāda, ka rotaļu klasifikācijā ir dažādas pieejas. Krievu psiholoģe S. Novosjolova rotaļas klasifikācijas pamatā izvirza „iniciatīvu”, kas nāk no rotaļas subjekta, attiecīgi izdalot rotaļu klases9.

Rotaļa ietver lielas, pilnībā ne-izpētītas bērna audzināšanas un attīstības iespējas. Šī at-

tīstība ir secīgas, neatgriezeniskas un likumsakarīgas kvalitatīvas pār-maiņas cilvēka dzīves, dabas, soci-ālo un garīgo procesu norisē.

Rotaļu iedalījums Rotaļu tipi Rotaļu apakštipiRotaļas, kas sākas pēc bērnu iniciatīvas

Rotaļas – eksperimenti

Brīvās sižeta rotaļas

• ar dabas materiāliem• ar cilvēkiem un dzīvnie-

kiem• saskarsmes rotaļas• ar speciālām rotaļlietām• atdarinošās rotaļas• sižeta lomu rotaļas• režisoriskās• dramatiskās

7Dzintere D., Stangaine I. Rotaļa – bērna dzīves prasmju sekmētāja (2007). Rīga: RaKa.8Ošs J., Rinks J., Slavietis J. Rotaļnieks (1993). Rīga: Zinātne. 9Dzintere D., Stangaine I. Rotaļa – bērna dzīvesveids (2005). Rīga: RaKa.

6

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Rotaļas, kuru iniciators ir pieau-gušais

Rotaļas priekam, vaļasbrīžiem • intelektuālās • uzjautrinošās • izklaidējošās spēles • ēverģēlību rotaļas• datorspēles

Tautas rotaļas Rituālās spēles

Spēles vingrinājumi

Rotaļas vaļasbrīžiem

• kulta • ģimenes • gadskārtu ieražu spēles• intelektuālās • sensomotorās • adaptējošās

• tradīciju spēles • klusās • uzjautrinošās • izklaidējošās

Intelektuālo spēju attīstīšanas iespējas rotaļu darbībā

Pirmsskolā kā galvenā darba forma tiek izmantota rotaļa. To saturs, izveides principi, tajās iekļautās tautas mūzikas, pasaku, lietišķās mākslas savstarpējā saistība nodrošina pedagoga un bērna saskarsmi un sadarbību, ir būtiskākais bērna audzināšanā10.

Intelektuālās spējas iespējams attīstīt pirmsskolā, izmantojot rotaļu kā galveno pedagoģiskā procesa organizācijas veidu. Izmantojot literatūru par intelektuālo spēju attīstību un rotaļu ietekmi uz to, esam izstrādājušas metodisko materiālu – ieteicamo rotaļu sarakstu katrai intelektuālajai spējai, ņemot vērā gan spēju raksturojošos kritērijus, gan rotaļu specifiku.

Intelektuālās spējas RotaļasLingvistiskās spējas Radošās rotaļas atbilstoši bērnu interesēm un

vajadzībām, pieredze (Veikals, Mājas, Ārsti, Šoferi utt.). Didaktiskās spēles Saliec vārdu, Izraugies pāri!, Pastnieks atnes vēstules.

Loģiski matemātiskās spējas Didaktiskās spēles Cik kuram, Nosaki priekšmeta formu, Juceklis, Dažādās krāsas. Kustību rotaļas Trāpi skaitlim, Ieripini vārtos.

Muzikālās spējas Rotaļas ar dziedāšanu Kas dārzā, Laurencio, Adāt, bērni, ko adāti, Krustmāmiņa.

Ķermeniski kinestētiskās spējas Kustību rotaļas Atrodi priekšmetu!, Augstāk par zemi, Ķērāji, Rūķu zeme.

Starppersoniskās spējas Radošās rotaļas, kuras organizē paši bērni, vienojo-ties par lomu sadali, veicamajām darbībām. Kustī-bu rotaļas Namiņš deg, Kas tu esi?.

Telpiskās spējas Didaktiskās spēles Uzmini, kas mainījies!, Kur iesi, to atradīsi, Kas augstāk.

Uz nojautām balstītās (intuitīvās) spējas Radošās rotaļas atbilstoši bērnu interesēm, vaja-dzībām, emocijām, pārdzīvojumiem un pieredzei.

10Špona A., Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā (2004). Rīga: RaKa.

7

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Tātad rotaļa ietver lielas, pilnībā neizpētītas bērna audzināšanas un attīstības iespējas. Šī attīstība ir secīgas, neatgriezeniskas un likumsakarīgas kvalitatīvas pārmaiņas cilvēka dzīves, dabas, sociālo un garīgo procesu norisē. Tas nozīmē, ka, organizējot pedagoģisko procesu pirmsskolā un ievērojot pirmsskolēna vajadzības, pedagogam ir iespējams nodrošināt intelektuālo spēju attīstību rotaļu darbībā.

Rotaļa ir bērnības valoda. Bērns tādā veidā mācās komunicēt ar vienaudžiem, vecākiem, vingrinās nā-kotnes darbībai.

PS

nodarbība


Konspekts latviešu valodas nodarbībai

Svetlana Ločmele, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde Laimiņa skolotāja

Bērnu vecums: vidējā grupa.

Nodarbības tēma: Jautrais ceļojums uz ziemas mežu.

Laiks: 2016. gada 7. decembris.

Nodarbības ilgums: 20–25 minūtes.

Mērķis: bagātināt bērnu emocionālo pasauli un radīt labvēlīgu gaisotni, rosinot vēlmi runāt latviski.

Uzdevumi: ▪ radīt bērniem interesi par latviešu valodu; ▪ aktivizēt bērnu iepriekš bagātināto vārdu krājumu par ziemu un meža

dzīvniekiem; ▪ pilnveidot bērnu zināšanas par meža dzīvnieku ēšanas ieradumiem; ▪ turpināt attīstīt artikulācijas aparātu; ▪ nostiprināt atmiņā pamatkrāsu nosaukumus; ▪ nostiprināt prasmi skaitīt no 1 līdz 5; ▪ turpināt attīstīt klausīšanās un runāšanas prasmes; ▪ veidot izpratni par draudzību, veicinot bērnu labvēlīgas savstarpējās attiecības,

prasmi būt izpalīdzīgiem.

Metodiskie līdzekļi: ✓ ievada dzejolis Katru dienu, ✓ sasveicināšanās dzejolis Labrīt saku saulītei,

8

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.



Konspekts latviešu valodas nodarbībai

Svetlana Ločmele, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde Laimiņa skolotāja

Bērnu vecums: vidējā grupa.

Nodarbības tēma: Jautrais ceļojums uz ziemas mežu.

Laiks: 2016. gada 7. decembris.

Nodarbības ilgums: 20–25 minūtes.

Mērķis: bagātināt bērnu emocionālo pasauli un radīt labvēlīgu gaisotni, rosinot vēlmi runāt latviski.

Uzdevumi: ▪ radīt bērniem interesi par latviešu valodu; ▪ aktivizēt bērnu iepriekš bagātināto vārdu krājumu par ziemu un meža

dzīvniekiem; ▪ pilnveidot bērnu zināšanas par meža dzīvnieku ēšanas ieradumiem; ▪ turpināt attīstīt artikulācijas aparātu; ▪ nostiprināt atmiņā pamatkrāsu nosaukumus; ▪ nostiprināt prasmi skaitīt no 1 līdz 5; ▪ turpināt attīstīt klausīšanās un runāšanas prasmes; ▪ veidot izpratni par draudzību, veicinot bērnu labvēlīgas savstarpējās attiecības,

prasmi būt izpalīdzīgiem.

Metodiskie līdzekļi: ✓ ievada dzejolis Katru dienu, ✓ sasveicināšanās dzejolis Labrīt saku saulītei, ✓ pirkstiņrotaļas Pirkstiņi pastaigā, Brilles, ✓ dziesma Mēs dosimies uz mežu, ✓ kustību aktivitāte Pikošanās, ✓ atvadu dzejolis Uzredzēšanos!.

Metodiskie materiāli un uzskates līdzekļi: ✓ CD ar melodiju/dziesmu ierakstiem (C. Petera melodija no dziesmas Cirks,

dziesma Par riekstiem grupas Labvēlīgais tips izpildījumā), ✓ mīkstās rotaļlietas (vāvere, zaķis, ezis, lācis), ✓ lielais dāvanu maiss ar caurumu, ✓ mazie paštaisītie maisiņi (sarkanā, dzeltenā, zaļā, zilā krāsā), ✓ lāpsta, ✓ rieksti, ✓ burkāni, ✓ medus pods, ✓ āboli, ✓ celms un āmurs, ✓ papīra sniega pikas, ✓ ragaviņas, ✓ meža takas, kupenas, koki u.c. dekorācijas.

Darba formas: ✓ frontālais darbs, ✓ individuālais darbs.

Vērtēšana: ✓ mutisks novērtējums pēc katras aktivitātes, ✓ uzslava, ✓ bērnu pašvērtējums.

NODARBĪBAS GAITA

Nodarbības ievaddaļa

1. Ievads. Skan mūzika, skolotāja ieved bērnus grupas telpā. Bērni nostājas pusaplītī pie saviem krēsliņiem. Skolotāja mudina bērnus sasveicināties.

Katru dienu kopā nākam, Arī sveicināties mākam!

* 2

2. Sasveicināšanās dzejolis „Labrīt!” saku. Skolotāja kopā ar bērniem skandina sasveicināšanās pantiņu „Labrīt!” saku (sk. pielikumu Nr. 1) un rāda attiecīgas kustības.

3. Pirkstiņu rotaļa Pirkstiņi pastaigā. Skolotāja kopā ar bērniem skandina skaitāmpantiņu Mēs gājām, gājām, gājām (sk. pielikumu Nr. 2) un rāda attiecīgas kustības.

4. Pirkstiņu skaitīšana. Bērni saskaita pirkstus katrai rokai. Ceļ tornīti no dūrītēm, skaitot līdz 5.

5. Aktivitāte Brilles. Skolotāja mudina bērnus uzvilkt brilles un paskatīties uz priekšmetiem, kas redzami apkārt.

Nodarbības galvenā daļa

6. Meža dzīvnieku ierašanās.

Kāds klauvē pie durvīm. Skolotāja saka: „Šurpu steidzas kādi viesi. Aizkavējušies – patiesi!”

Ierodas meža dzīvnieki ragavās – vāvere, zaķis, lācis, ezis – ar dāvanu maisu, kurā ir liels caurums. Skolotāja pajautā, kādi dzīvnieki ir ieradušies pie bērniem.

Skolotāja: „Kas tas ir?” Bērni: „Tas ir ezis.”

Skolotāja: „Kas tas ir?” Bērni: „Tas ir zaķis.”

Skolotāja: „Kas tas ir?” Bērni: „Tas ir lācis.”

Skolotāja: „Kas tā ir?” Bērni: „Tā ir vāvere.”

Nākam mēs pie bērniņiem Uz bērnudārzu Laimiņa. Šeit bērni ļoti draudzīgi

Un noteikti mums palīdzēs! Mums notikusi nelaime: Mēs dāvaniņas gaidījām,

* 3

9

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


2. Sasveicināšanās dzejolis „Labrīt!” saku. Skolotāja kopā ar bērniem skandina sasveicināšanās pantiņu „Labrīt!” saku (sk. pielikumu Nr. 1) un rāda attiecīgas kustības.

3. Pirkstiņu rotaļa Pirkstiņi pastaigā. Skolotāja kopā ar bērniem skandina skaitāmpantiņu Mēs gājām, gājām, gājām (sk. pielikumu Nr. 2) un rāda attiecīgas kustības.

4. Pirkstiņu skaitīšana. Bērni saskaita pirkstus katrai rokai. Ceļ tornīti no dūrītēm, skaitot līdz 5.

5. Aktivitāte Brilles. Skolotāja mudina bērnus uzvilkt brilles un paskatīties uz priekšmetiem, kas redzami apkārt.

Nodarbības galvenā daļa

6. Meža dzīvnieku ierašanās.

Kāds klauvē pie durvīm. Skolotāja saka: „Šurpu steidzas kādi viesi. Aizkavējušies – patiesi!”

Ierodas meža dzīvnieki ragavās – vāvere, zaķis, lācis, ezis – ar dāvanu maisu, kurā ir liels caurums. Skolotāja pajautā, kādi dzīvnieki ir ieradušies pie bērniem.

Skolotāja: „Kas tas ir?” Bērni: „Tas ir ezis.”

Skolotāja: „Kas tas ir?” Bērni: „Tas ir zaķis.”

Skolotāja: „Kas tas ir?” Bērni: „Tas ir lācis.”

Skolotāja: „Kas tā ir?” Bērni: „Tā ir vāvere.”

Nākam mēs pie bērniņiem Uz bērnudārzu Laimiņa. Šeit bērni ļoti draudzīgi

Un noteikti mums palīdzēs! Mums notikusi nelaime: Mēs dāvaniņas gaidījām,

* 3Bet ļaunā, ļaunā ragana Tās Salatētim atņēma!

Skolotāja pastāsta bērniem par meža dzīvnieku lielo nelaimi, ka viņi ir atnākuši pie bērniņiem no meža un lūdz viņiem palīdzību. Salatētis sagatavojis dzīvnieciņiem Ziemassvētku dāvaniņas un nesis viņiem, bet tad atlidojusi ļaunā ragana, izgriezusi maisā caurumu un visas dāvanas izkritušas no maisa un pazudušas zem sniega kupenām. Tāpēc dzīvnieki šodien ir atnākuši uz bērnudārzu Laimiņa, jo dzirdējuši, ka šeit bērni ir ļoti draudzīgi. Kad bērni ir draudzīgi, viņiem ir pa spēkam izglābt kādu no nelaimes. Skolotāja: „Bērni, vai palīdzēsim dzīvniekiem?” Bērni: „Jā!” Skolotāja: „Tagad mēs visi varam doties ceļā!”

7. Došanās ceļā.

Bērni ceļas kājās, soļo pa apli, kopā ar skolotāju dzied dziesmu Mēs dosimies uz mežu (sk. pielikumu Nr. 3).

Skolotāja: „Bērni, tiešām šeit, mežā, aug dažādi koki, ir daudz taku un daudz sniega. Mums ir jāmeklē dzīvnieku dāvanas. Kā mēs tiksim tālāk? Skatieties, kāds te dziļš sniegs! Paņemsim lāpstas un novāksim sniegu!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es kaut ko redzu! Kaut kāds maisiņš! Tūlīt paskatīsimies!” Skolotāja: „Kādā krāsā tas ir? (SARKANĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (ZAĶIS.)” Skolotāja: „Mēs atradām zaķa maisiņu! Zaķis būs priecīgs!” Skolotāja atdod maisiņu zaķim un pajautā: „Zaķīt! Vai parādīsi bērniem, kas ir tavā maisiņā?” Zaķis: „Manā maisiņā ir BURKĀNI!” Bērni skatās maisiņā un redz burkānus. Skolotāja: „Cik burkānu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens, divi, trīs!” Skolotāja: „Atdosim burkānus zaķim! Paņemsim lāpstas un turpināsim tīrīt takas no sniega!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku!

* 4

10

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Bet ļaunā, ļaunā ragana Tās Salatētim atņēma!

Skolotāja pastāsta bērniem par meža dzīvnieku lielo nelaimi, ka viņi ir atnākuši pie bērniņiem no meža un lūdz viņiem palīdzību. Salatētis sagatavojis dzīvnieciņiem Ziemassvētku dāvaniņas un nesis viņiem, bet tad atlidojusi ļaunā ragana, izgriezusi maisā caurumu un visas dāvanas izkritušas no maisa un pazudušas zem sniega kupenām. Tāpēc dzīvnieki šodien ir atnākuši uz bērnudārzu Laimiņa, jo dzirdējuši, ka šeit bērni ir ļoti draudzīgi. Kad bērni ir draudzīgi, viņiem ir pa spēkam izglābt kādu no nelaimes. Skolotāja: „Bērni, vai palīdzēsim dzīvniekiem?” Bērni: „Jā!” Skolotāja: „Tagad mēs visi varam doties ceļā!”

7. Došanās ceļā.

Bērni ceļas kājās, soļo pa apli, kopā ar skolotāju dzied dziesmu Mēs dosimies uz mežu (sk. pielikumu Nr. 3).

Skolotāja: „Bērni, tiešām šeit, mežā, aug dažādi koki, ir daudz taku un daudz sniega. Mums ir jāmeklē dzīvnieku dāvanas. Kā mēs tiksim tālāk? Skatieties, kāds te dziļš sniegs! Paņemsim lāpstas un novāksim sniegu!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es kaut ko redzu! Kaut kāds maisiņš! Tūlīt paskatīsimies!” Skolotāja: „Kādā krāsā tas ir? (SARKANĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (ZAĶIS.)” Skolotāja: „Mēs atradām zaķa maisiņu! Zaķis būs priecīgs!” Skolotāja atdod maisiņu zaķim un pajautā: „Zaķīt! Vai parādīsi bērniem, kas ir tavā maisiņā?” Zaķis: „Manā maisiņā ir BURKĀNI!” Bērni skatās maisiņā un redz burkānus. Skolotāja: „Cik burkānu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens, divi, trīs!” Skolotāja: „Atdosim burkānus zaķim! Paņemsim lāpstas un turpināsim tīrīt takas no sniega!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku!

* 4Tīrām sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es redzu vēl vienu maisiņu! Kādā krāsā tas ir? (DZELTENĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (EZIS.) Arī eža maisiņu atradām! Ezis būs priecīgs!” Skolotāja atdod maisiņu ezim un pajautā: „Ezīt! Vai parādīsi, kas ir tavā maisiņā?” Ezis: „Manā maisiņā ir ĀBOLI.” Bērni skatās maisiņā un redz ābolus. Skolotāja: „Cik ābolu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens, divi!”

Skolotāja: „Paņemsim lāpstas un turpināsim tīrīt takas no sniega!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es redzu vēl kādu maisiņu! Kādā krāsā tas ir? (ZILĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (LĀCIS.) Arī lāča maisiņu atradām! Lācis būs priecīgs!” Skolotāja atdod maisiņu lācim un pajautā: „Lācīt! Vai parādīsi, kas ir tavā maisiņā?” Lācis: „Manā maisiņā ir MEDUS!” Bērni skatās maisiņā un redz medus podu. Skolotāja: „Cik medus podu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens!”

Skolotāja: „Paņemsim lāpstas un turpināsim tīrīt takas no sniega!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām tālāk sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām tālāk sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es redzu vēl vienu maisiņu! Kādā krāsā tas ir? (ZAĻĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (VĀVERE.) Arī vāveres maisiņu atradām! Vāvere būs priecīga!” Skolotāja atdod maisiņu vāverei un pajautā: „Vāverīt, vai parādīsi, kas ir tavā maisiņā?” Vāvere: „Manā maisiņā ir RIEKSTI!”

* 5

11

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Tīrām sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es redzu vēl vienu maisiņu! Kādā krāsā tas ir? (DZELTENĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (EZIS.) Arī eža maisiņu atradām! Ezis būs priecīgs!” Skolotāja atdod maisiņu ezim un pajautā: „Ezīt! Vai parādīsi, kas ir tavā maisiņā?” Ezis: „Manā maisiņā ir ĀBOLI.” Bērni skatās maisiņā un redz ābolus. Skolotāja: „Cik ābolu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens, divi!”

Skolotāja: „Paņemsim lāpstas un turpināsim tīrīt takas no sniega!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es redzu vēl kādu maisiņu! Kādā krāsā tas ir? (ZILĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (LĀCIS.) Arī lāča maisiņu atradām! Lācis būs priecīgs!” Skolotāja atdod maisiņu lācim un pajautā: „Lācīt! Vai parādīsi, kas ir tavā maisiņā?” Lācis: „Manā maisiņā ir MEDUS!” Bērni skatās maisiņā un redz medus podu. Skolotāja: „Cik medus podu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens!”

Skolotāja: „Paņemsim lāpstas un turpināsim tīrīt takas no sniega!” Bērni imitē ceļu tīrīšanu ar lāpstu: „Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām tālāk sniega taku! Šiku-šaku! Šiku-šaku! Tīrām tālāk sniega taku!”

Skolotāja: „Skatieties, bērni, es redzu vēl vienu maisiņu! Kādā krāsā tas ir? (ZAĻĀ KRĀSĀ.) Kāds dzīvnieks ir uzzīmēts uz maisiņa? (VĀVERE.) Arī vāveres maisiņu atradām! Vāvere būs priecīga!” Skolotāja atdod maisiņu vāverei un pajautā: „Vāverīt, vai parādīsi, kas ir tavā maisiņā?” Vāvere: „Manā maisiņā ir RIEKSTI!”

* 5Bērni skatās maisiņā un redz riekstus. Skolotāja: „Cik riekstu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens, divi, trīs, četri, pieci!” Skolotāja: „Cik ir krāsaino maisiņu? Saskaitīsim! Viens, divi, trīs, četri!”

Nostiprina apgūto, kopīgi veidojot teikumus. – Kurš dzīvnieks ēd burkānus? – ZAĶIS.

– Kurš dzīvnieks ēd ābolus? – EZIS.

– Kurš dzīvnieks ēd medu? – LĀCIS.

– Kurš dzīvnieks ēd riekstus? – VĀVERE.

8. Eksperiments ar riekstiem. Skolotāja: „Bērni, kā jūs domājat, vai rieksts ir ciets vai mīksts? Pataustīsim to! (Tausta riekstu, secina, ka rieksts ir ciets.) Kā vāvere ēd riekstus? (Vāvere loba riekstus. Vāverei ir stipri zobi.) Bet kā mēs varam apēst riekstu? Mūsu zobi nav tik stipri. Ko lai dara? Kas mums palīdzēs? (Āmurs.) Tagad mēs pamēģināsim nolobīt riekstu.” Skolotāja ar āmura palīdzību noloba riekstu. Secinājums. Rieksts ir ciets. Lai to nolobītu, ir vajadzīgs smags priekšmets un spēks. To var darīt tikai pieaugušo uzraudzībā.

9. Kustību aktivitāte Pikošanās. Skolotāja saka, ka dzīvnieki sagatavojuši bērniem sniega pikas, izņem tās no ragavām un piedāvā bērniem papikoties. Skan mūzika (dziesma Par riekstiem), bērni pikojas. Mūzika apstājas, bērni sasalst. Spēle turpinās.

Nodarbības nobeiguma daļa

10. Pašvērtējums. Skolotāja pateicas bērniem par veiksmīgi paveikto darbu un saka, ka beidzot meža dzīvnieki tikuši pie savām dāvanām. Kā arī pajautā, vai bērniem patika palīdzēt meža dzīvniekiem. Vai viss izdevās? Kas patika visvairāk?

11. Atvadīšanās un vāveres cienasts. Skolotāja novēl bērniem arī sagaidīt dāvanas no Salatēta.

* 6

12

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Bērni skatās maisiņā un redz riekstus. Skolotāja: „Cik riekstu ir maisiņā? Saskaitīsim!” Bērni skaita: „Viens, divi, trīs, četri, pieci!” Skolotāja: „Cik ir krāsaino maisiņu? Saskaitīsim! Viens, divi, trīs, četri!”

Nostiprina apgūto, kopīgi veidojot teikumus. – Kurš dzīvnieks ēd burkānus? – ZAĶIS.

– Kurš dzīvnieks ēd ābolus? – EZIS.

– Kurš dzīvnieks ēd medu? – LĀCIS.

– Kurš dzīvnieks ēd riekstus? – VĀVERE.

8. Eksperiments ar riekstiem. Skolotāja: „Bērni, kā jūs domājat, vai rieksts ir ciets vai mīksts? Pataustīsim to! (Tausta riekstu, secina, ka rieksts ir ciets.) Kā vāvere ēd riekstus? (Vāvere loba riekstus. Vāverei ir stipri zobi.) Bet kā mēs varam apēst riekstu? Mūsu zobi nav tik stipri. Ko lai dara? Kas mums palīdzēs? (Āmurs.) Tagad mēs pamēģināsim nolobīt riekstu.” Skolotāja ar āmura palīdzību noloba riekstu. Secinājums. Rieksts ir ciets. Lai to nolobītu, ir vajadzīgs smags priekšmets un spēks. To var darīt tikai pieaugušo uzraudzībā.

9. Kustību aktivitāte Pikošanās. Skolotāja saka, ka dzīvnieki sagatavojuši bērniem sniega pikas, izņem tās no ragavām un piedāvā bērniem papikoties. Skan mūzika (dziesma Par riekstiem), bērni pikojas. Mūzika apstājas, bērni sasalst. Spēle turpinās.

Nodarbības nobeiguma daļa

10. Pašvērtējums. Skolotāja pateicas bērniem par veiksmīgi paveikto darbu un saka, ka beidzot meža dzīvnieki tikuši pie savām dāvanām. Kā arī pajautā, vai bērniem patika palīdzēt meža dzīvniekiem. Vai viss izdevās? Kas patika visvairāk?

11. Atvadīšanās un vāveres cienasts. Skolotāja novēl bērniem arī sagaidīt dāvanas no Salatēta.

* 6Kamēr bērni dejo, vāvere noloba bērniem riekstus. Viņa grib bērnus pacienāt.

„Mēs nodarbību beigsim Un riekstus ēst mēs iesim, Tāpēc ciemiņiem „Uzredzēšanos!” teiksim!”

Pielikums Nr. 1

Sasveicināšanās dzejolis „LABRĪT!” SAKU SAULĪTEI

„Labrīt!” saku saulītei, „Labrīt!” saku zemītei, „Labrīt!” saku putniņiem, „Labrīt!” saku sev, „Labrīt!” saku tev! LABRĪT!

Pielikums Nr. 2

Pirkstiņrotaļa

PIRKSTIŅI PASTAIGĀ

Mēs gājām, gājām, gājām, No mājām aizgājām.

Mēs nācām, nācām, nācām, Uz mājām atnācām.

* 7

Kamēr bērni dejo, vāvere noloba bērniem riekstus. Viņa grib bērnus pacienāt.


Pielikums Nr. 1



Pielikums Nr. 2

Pirkstiņrotaļa




* 7



Pielikums Nr. 1



Pielikums Nr. 2

Pirkstiņrotaļa




* 7



Pielikums Nr. 1



Pielikums Nr. 2

Pirkstiņrotaļa




* 7



Pielikums Nr. 1



Pielikums Nr. 2

Pirkstiņrotaļa




* 7

13

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Pielikums Nr. 3

(C. Petera mūzika, tekstu pārveidoja S. Ločmele)

MĒS DOSIMIES UZ MEŽU

MĒS DOSIMIES UZ MEŽU, MEŽU, MEŽU, MĒS DOSIMIES UZ MEŽU, – KO GAN TUR REDZĒSIM?

KOKI LIELI, KOKI MAZI, KOKI RESNI, KOKI TIEVI.


TAKAS GARAS, TAKAS ĪSAS, TAKAS PLATAS, TAKAS ŠAURAS.


SNIEGI BALTI, SNIEGI DZIĻI, SNIEGI MĪKSTI, PŪKAINI.

* 8

PS

rotaļnodarbība

Rotaļnodarbības konspekts ZiemaMarita Stola, Jaunbērzes PII Minkuparks skolotāja

Izglītojamo attīstības vecums: 4–5 gadi.Nodarbības temats: Ziema.Integrētajā rotaļnodarbībā tiks apgūta: dominante literatūra (lat-viešu valoda), zīmēšana (vizuālā māksla), aplicēšana (mājturība un tehnoloģijas), darbošanās ar mūzikas instrumentiem, darbošanās ar gaismas galdu.Iepriekšējais darbs ar bērniem: runājām par gadalaikiem, skatījā-mies grāmatas un attēlus. Runājām par ziemu, to, kas raksturīgs ziemai, ko dara ziemā bērni, ziemas izprie-cām, par apģērbu ziemā un māju apsildīšanas nepieciešamību. Noskaidrojām, kam vajadzīga palīdzība ziemā (putniem, dzīvniekiem). Bijām aizgājuši uz mežu un paskatījušies, kāds izskatās mežs ziemā, salīdzi-nājām to ar vasaru, analizējām, kas mainījies.Nodarbības mērķis: sniegt bērniem emocionālo baudījumu par latviešu tautas pasaku Vecīša cimdiņš.Nodarbības uzdevumi:

• veicināt interesi par pasakā notiekošajām darbībām un uztvert darbības secību;• rosināt bērnus atbildēt uz skolotājas jautājumiem;• patstāvīgi darboties ar mūzikas instrumentiem;• veicināt sadarbības prasmes, strādājot nelielās grupās;

14

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


• papildināt vārdu krājumu ar jauniem vār-diem (sals, aukstums, sirms).

Plānotie rezultāti: • ar interesi klausās latviešu tautas pasaku Ve-

cīša cimdiņš,• darbojas ar mūzikas instrumentiem,• griež ar šķērēm egļu siluetus,• krāso ar zīmuļiem dažādu dzīvnieku figūras,• pēc parauga līmē sagataves uz cimdiņa,• pasaku Vecīša cimdiņš attēlo uz gaismas gal-

da.

Satura atbilstība

mācību priekšme-

tam

Skolotāja darbība Bērnu darbība Metodes, paņēmie-ni, darba

organizāci-jas formas

Resursi, vide, mā-

cību mate-riāli

Literatūra,zīmēšana,aplicēšana

Ievada daļa.Rīta aplis. Dzejolītis ar ritmiskiem kociņu piesitieniem. Sasveicinā-šanās. Noskaidrojam, cik ir ga-dalaiku, kāds gadalaiks ir tagad. Runājam par ziemu. Kas parāda, ka ir ziema? Darbs ar kalendāru – mēnesis, dienas, datums.

Galvenā daļa.Lācis atnāk pie bērniem, rāda saplēstas dzijas kaudzīti un jautā, vai bērni var uzminēt, kas tas ir. Lācis pastāsta, ka tas kādreiz bija cimdiņš, bet tagad nekas nav no tā palicis pāri. „Kāpēc tā noticis, bērni, tūlīt to uzzināsim!” Skolo-tāja mudina bērnus apsēsties uz krēsliņiem, un sāk skanēt mūzikas lādīte. Tad skolotāja lasa latviešu tautas pasaku Vecīša cimdiņš, izmantojot mūzikas instrumen-tus. Brauc uz mežu – plastmasas maisiņu burza. Muša – šeikeris, pele – stikla bumbiņas, zaķis – ko-ciņi, vilks – koka rīves, lācis – bun-gas, gailis – zvārgulīši. Kad bērni noklausījušies pasaku, skolotāja izdala bērniem kaklā pakaramus dzīvnieku attēlus un mūzikas instrumentus.

Bērni pastāsta par saviem novērojumiem un dalās ar savu pieredzi par zie-mu, atbild uz skolotājas uzdotajiem jautājumiem. Atkārto gadalaikus, dienas, piestiprina pie kalendāra attiecīgās dienas ciparu kartīti.

Bērni pasaka savu viedokli par dzijas kaudzīti.

Pārrunas, ritmizēšana, rotaļno-darbība ar visu grupu, darbs ar gaismas galdu, pāru darbs.

Pasaka Vecī-ša cimdiņš, mūzikas instrumen-ti – šeike-ri, stikla bumbiņas, kociņi, koka klucīši, rīves, bun-gas, zvārgu-līši –, mūzi-kas lādīte, dzīvnieku figūras, dzīvnieku attēli, krāsu zīmuļi, šķēres, aplikāciju papīrs, līme, salvetes, guaša, oti-ņas, mag-netofons, gaismas galds, ko-ciņi sniega dejai.

15

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Skolotāja aicina bērnus pamēģi-nāt, kā skan mūzikas instrumenti. Skolotāja paceļ kādu no dzīvnie-ku attēliem. Bērnam, kuram ir ap kaklu šāds attēls, jāspēlē savs mūzikas instruments. Skolotāja aicina bērnus padancot – tāpat kā dzīvnieciņi dancoja cimdiņā. Mūzikas instrumenti ir nolikti uz grīdas, skan mūzika, visi danco apkārt. Tiklīdz mūzika beidzas, katrs meklē attiecīgi savu mū-zikas instrumentu un spēlē. Pēc tam skolotāja parāda atkal attie-cīgo dzīvnieku kartīti. Spēlē tikai tie bērni, kam ir šāda kartīte.Lai pasaciņu varētu atstāstīt un izlikt uz gaismas galda, bērniem tiek doti dažādi uzdevumi pie galdiem.

Nobeiguma daļa.Visi kopīgi atceras pasakas saturu, skolotāja jautā, un bērni atbild. Katrs atnes attiecīgo dzīvnieku, egles, sniedziņu. Pareizā secī-bā – kā ir tekstā – novieto tos uz gaismas galda. Nobeigumā katrs bērns ar guašu zīmē sniegpārs-liņas uz gaismas galda virsējā stikla. Visi aplūko kopīgi izveidoto pasaciņu uz gaismas galda. Sko-lotāja vaicā bērniem: „Ko šodien mēs iemācījāmies, kas mums patika, ko vēl mēs gribētu darīt?”

Bērni spēlē katrs savu mū-zikas instrumentu.

Bērni danco, spēlē mūzikas instrumentus un mācās būt vērīgi un uzmanīgi.

Bērni uzzina, kādi ir uzde-vumi, un sāk strādāt. Bērni no salvetēm burza sniega pikas, krāso dzīvniekus, griež egles no papīra, aplicē cimdiņu pēc dotā parauga.

Bērni pasakas secībā izkārto uz gaismas galda savus darinājumus – egles, sniegu, dzīvniekus, cim-diņu – un ar guašu zīmē gaismas galdam uz virsējā stikla sniegpārsliņas. Bērni priecājas par paveikto dar-bu uz gaismas galda.Nobeigumā bērni dejo Sniegpārsliņu deju.

Nodarbības pašvērtējumsTēma Gadalaiki vienmēr būs aktuāla – sevišķi, ja

laukā ir ziema, par to ir jārunā. Jāļauj bērniem iz-teikt savus novērojumus un dalīties ar savu piere-dzi par ziemu.

Plānotie rezultāti nav sarežģīti, tie atbilst bērnu vecumam un tāpēc ir visi izpildāmi. Bērniem ļoti patīk darboties ar dažādiem mūzikas instrumen-tiem, tādēļ pēc šīs nodarbības viņiem ir iespējas pašiem improvizēt, stāstot kādu pasaku un izman-tojot mūzikas instrumentus, kā arī gaismas galdu. Izmantotās metodes ir pietiekami efektīvas (ritma

16

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


kociņi, mūzikas instrumentu spēlēšana, darboša-nās ar gaismas galdu), lai skolotāja panāktu vēlamo rezultātu un nodarbības mērķi – sniegt bērniem emocionālu baudījumu. Izveidotos materiālus – dzīvnieku attēlu kartītes – turpmāk var izmantot literatūras nodarbībās, lomu – sižeta rotaļās, mū-zikas nodarbībās, runas nodarbībās, matemātikas nodarbībās un spēlējoties ārpus nodarbību laika. Attēlu kartītes var papildināt ar jaunām kartītēm (citiem dzīvniekiem), šoreiz dzīvnieku figūras gata-vojot aplicēšanas nodarbībā un izmantojot citu to pagatavošanas veidu, nevis krāsošanu (varbūt dzi-ju, aplikāciju papīru, salvetes, vilnu u.c. materiālus). Ritma kociņus un mūzikas instrumentus var izman-tot jebkurā brīdī, vadot jebkuru nodarbību. Ritma kociņi un mūzikas instrumenti piesaista bērnu uzmanību un palīdz apgūt mācāmo vielu daudz interesantāk un aizraujošā veidā. Nodarbībā iespējamie riska faktori ir minimāli – ja nu vienīgi bērni visi nevar stāvēt pie gaismas galda, jo tas ir neliels, var sākt grūstīties, tāpēc darbs jāorganizē nelielām bērnu grupām.

PS

rotaļnodarbība

Pavasari gaidotIntegrēta rotaļnodarbība

Jeļena Pitkeviča, Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja

Bērnu vecums: 4–5 gadi (vidējā grupa).Mērķis: attīstīt iemaņas un prasmes praktiskā darbībā, izmantojot daudzveidīgus materiālus un priekšme-tus.

Uzdevumi: - nostiprināt prasmi skaitīt no 1 līdz 5,- nostiprināt zināšanas par krāsām un ģeometriskām figūrām, - attīstīt tīšanas, plēšanas prasmes, izmantojot dažādus materiālus,- veicināt roku sīkās muskulatūras attīstību,- nostiprināt zināšanas par pavasara pazīmēm un likumsakarībām dabā.

Izmantotie materiāli un uzskates līdzekļi: matemātiskā spēle Kafejnīca, matemātiskā spēle Putni, saulīte ar stariņiem, pavasara bildes, tualetes papīra ruļļi, diegi brūnā krāsā, krāsains papīrs (zaļš), līme, medaļas no papīra, konfektes.

Darba organizācijas forma: visa grupa.

Nodarbības gaitaRīta aplis. (Skan mūzika – A. Vivaldi Pavasaris no cikla Gadalaiki.)Skolotāja: „Labdien, bērni!”

17

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Sasveicināšanās (bērni pieceļas kājās, skaita pantiņu, izpilda kustības).„Saulīte gaismu atnesa, (Rokas vērstas uz augšu, plaši atvērtas.)Sirsniņai siltumu iedeva. (Rokas sakrustotas uz sirds.)Zeme mostas, (Rokas vērstas uz leju.)Es – viņai līdz.” (Rokas sakrustotas uz krūtīm.)

Skolotāja: „Bērni, mūsu saulīte šodien bēdīga, jo viņas stariņi pazuduši. Palīdzēsim saulītei atrast stariņus! Bet stariņi ir neparasti – katram staram atbilst viena pavasara pazīme. Atradīsim un nosauksim tās, lai mūsu saulīte uzsmaidītu. Apskatieties apkārt un pamēģiniet atrast starus.” (Bērni meklē stariņus grupas telpā.) Skolotāja: „Visi esat malači – atradāt visus stariņus! Un tagad nosauksim pavasara pazīmes un atdosim mūsu saulītei stariņus.”

(Bērni pēc atbilstoša attēla nosauc pazīmi un piestiprina to pie saulītes. Pavasara pazīmes: silda saule, kūst sniegs, tek strautiņš, kūst lāstekas, atgriežas gājputni, zied puķes, kokiem plaukst lapas, mostas kukai-ņi, mostas dzīvnieki.)

Skolotāja: „Mūsu saulīte atradusi savus stariņus un smaida. Bet man palika viens stars – paspēlēsimies ar to!”

Kustību rotaļa Saulīte ap zemi ietSaulīte ap zemi iet,Visiem bērniem acis ciet.Saule aust, un saule noriet –Varēsi to dabūt ciet!

Bērni izveido apli. Vienam – vadītājam – rokās saules stariņš. Sāk rotaļu, ejot ārpus apļa. Bērniem rokas aiz muguras, atvērtas plaukstas. Atskanot vārdam ciet, vadītājs ieliek plaukstās stariņu, bērni skrien viens otram pretī, ieņemot brīvo vietu. Rota-ļu turpina tas, kurš neieņēma brīvo vietu.

Pamatdaļa. (Ieraksts – čivina putni.)Skolotāja: „Bērni? Kas tā par skaņu?” Bērni atbild: „Čivina putni.”Skolotāja: „Paskatieties – putni atgriezušies no siltajām zemēm un ieraudzījuši mūsu koku! Palī-dzēsim viņiem pareizi apsēsties uz zariem, jo mūsu koks ir neparasts – katram zaram atbilst noteikts skaitlis! Kāds skaitlis ir zaram, tik putnu jāapsēdina uz zara.”

Bērni ņem putnu attēlus atbilstoši skaitlim uz zara, skaita, piestiprina tos.Skolotāja: „Tagad visi putniņi zaros – mums viņi jā-pabaro. Uzklāsim galdu. Stājieties apkārt galdam! Uz galda ir dažādu krāsu un ģeometrisku formu salvetes. Vēl uz galda ir šķīvji ar dažādu krāsu un formu cepumiem. Un jogurta glāzes. Uz salvetes uzliksim atbilstošas krāsas un formas šķīvi ar cepu-miem. Tad saskaitīsim, cik cepumu ir šķīvī, un blakus noliksim jogurta glāzi ar atbilstošu cipariņu un krāsu. Mēģināsim?”

Bērni meklē salveti, atbilstošu šķīvi, cepumus un glāzīti.Skolotāja: „Pārbaudīsim, vai mēs pareizi uzklājām galdu. Kādas krāsas un formas ir tava salvete?” Bērns atbild. Piemēram: „Man ir kvadrāts zaļā krāsā.”Skolotāja: „Cik cepumu ir šķīvī?”

18

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Bērns: „Šķīvī ir viens cepums.”Skolotāja: „Kāds skaitlis ir uz glāzes?”Bērns: „Uz glāzes ir skaitlis viens.”

Praktiskā darbībaSkolotāja: „Malači, bērni, mēs pabarojām putnus! Putnu ir daudz, bet koks mums tikai viens. Uztaisī-sim katram putnam savu koku. Stumbrus veidosim no tualetes papīra rullīšiem, aptīsim tos ar brūnas krāsas diegu. Augšā pielīmēsim zarus no zaļa papī-ra. Jums jāplēš papīra strēmeles un jāpielīmē tās.”

Bērni aptin ar diegiem rullīti (veido koka stum-bru), plēš papīra strēmeles, pielīmē pie rullīša no iekšējās malas.Skolotāja: „Visi esat malači! Tagad katram putnam ir savs skaists koks, un viņi var pīt ligzdu un audzi-nāt savus mazputniņus.”

PārsteigumsKatram bērnam skolotāja iedod konfekti, kura

piestiprināta pie papīra medaļas ar putniņu attē-liem.

PS

rotaļnodarbība

PeleIntegrētās rotaļu aktivitātes konspekts dabas zinībās, latviešu valodā bērniem

vecumā no 2 līdz 3 gadiem

Amanda Bogoviča, Liepājas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes Sprīdītis skolotāja

Mērķis: sekmēt izpratnes veidošanos par peli, izmantojot latviešu tautasdziesmu un pirkstiņrotaļu.

Uzdevumi: 1. papildināt bērnu zināšanas par peli, tās ārējo izskatu, dzīvesvietu, barošanos, skaņām, kustībām,

aktivitātē pielietojot latviešu tautasdziesmu un pirkstiņrotaļu;2. attīstīt prasmi klausīties skolotājas runā, vingrināt pareizu skaņu artikulāciju, atdarinot dzirdamās

skaņas (pī-pī-pī), un atbildēt uz jautājumiem;3. papildināt bērnu vārdu krājumu ar jauniem vārdiem: pele, pīkst, pelēka, aste, graudi, putra, miegs,

pagalvis;

19

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


4. radīt bērniem izpratni par tikumiskām jūtām – mīlestību pret dzīvniekiem, žēlastību, atbildību un rūpēm.

Iepriekšējais darbs ar bērniem: • aplūkoti attēli ar dzīvniekiem, rotaļlietas (dzīvnieki), notikušas pārrunas par to ārējo izskatu, baroša-

nos, skaņām, kustībām;• mācītas pirkstiņrotaļas;• dziedātas tautasdziesmas, šūpuļdziesmas;• bērni klausījušies dziesmiņas no CD Knīpas un knauķi par dzīvniekiem.

Nepieciešamie resursi (materiāli, mācību līdzekļi): • pele (pelēka), • pele (uzvelkama), • graudi, • katliņš, • mīkstās rotaļlietas (pēc bērnu izvēles), • gulta, • CD Knīpas un knauķi, • siers.

Aktivitātes gaitaBērni kopā ar skolotāju sastājas rīta aplī un sasveicinās,

iesaistot kustības. „Labu rītu!” saka saule, Rokas augšā, Labu rītu!” – šalko vējš rokas šūpo, izceļot skaņu ššššš. „Labu rītu, labu rītu!” Visiem sakām arī mēs.” Norāda uz sevi.Skolotāja pievēršas katram bērnam, sasveicinoties tieši ar viņu un uzrunājot katru bērnu vārdā. Bērns

atbild.Kaut kur klusi dzirdami peles pīkstieni: „Pī-pī-pī...”Skolotāja rosina bērnus ieklausīties un doties meklēt, kas tur pīkst. Tiek atvērtas durvis, un bērniem liels pārsteigums – tur tup maza pelīte.Skolotāja ienes peli grupā un informē bērnus par šodienas aktivitātes mērķi ar jautājumu viņiem: „Vēla-

ties iepazīties ar šo dzīvnieku, kuru sauc par peli?” Bērnu atbilde: „Jā!”Skolotāja: „Labi! Šodien iepazīsimies ar vēl vienu jaunu dzīvnieku – peli.”Skolotāja kopā ar bērniem sasveicinās ar peli. Ļauj katram bērnam peli aptaustīt, paglaudīt, vienlaikus

stāstot bērniem, ka pele apmaldījusies, izbijusies, skrējusi tālu ceļu. Skolotāja uzdod jautājumus par peli.– Kāda ir pele? Liela vai maza? – Maza.– Kādā krāsā ir pele? – Pelēkā.(Ja skolotāja nesagaida atbildi, pasaka priekšā, bērni atkārto.)– Kā pele saka? – Pī-pī-pī!Tālāk skolotāja nosauc peles ķermeņa daļas: galva, ausis, acis, deguns, kājas. Tad ar jautājumu pievērš

uzmanību astei.– Kāda ir aste? Īsa vai gara? – Gara aste.– Kāds pelei ir kažociņš? (Skolotāja gaida dažādas atbildes: mīksts, pūkains, silts.)– Kur pele dzīvo? – Alā.Pēc atbildes skolotāja uzjautrina bērnus, pakutinot viņus padusītēs, kur atrodas pelei aliņa, teikdama:

„Pele dzīvo aliņā!”Pēc uzjautrināšanās skolotāja jautā bērniem:– Pele nākusi tālu ceļu pie mums. Ko viņa varētu vēlēties? – Ēst. (Skolotāja sagaida vēlamo

atbildi.)– Ko pele ēd? – Graudus, sieru.

20

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


Skolotāja ierosina bērnus izvārīt pelei putru, izmantojot pirkstiņrotaļu – tautasdziesmu:„Vāru, vāru pelei putru,Viens (parāda pirkstu) grauds katliņā.Ar astīti apmaisīju (maisa),Ar pirkstiņu pagaršoju (pieliek pirkstu pie lūpām).Ņam, ņam, ņam, ņam, ņam (glauda vēderu)!” Bērni paņem katrs vienu graudu un ieliek rotaļu katliņā. Skolotāja jautā bērniem: – Cik graudu ielikām katlā? – Vienu.Seko tāda pati darbība, bet parādot divus pirkstus (divus graudus katliņā).„Vāru, vāru pelei putruDivi (parāda divus pirkstus) graudi katliņā.Ar astīti apmaisīju (maisa),Ar pirkstiņu pagaršoju (pieliek pirkstu pie lūpām).Ņam, ņam, ņam, ņam, ņam (glauda vēderu)!” Bērni paņem katrs divus graudus un ieliek rotaļu katliņā.Skolotāja jautā bērniem: – Cik graudu tagad ir katlā?– Daudz.Pele paēdusi, pasaka bērniem paldies.Skolotāja stāsta tālāk bērniem, uzdod jautājumus un gaida vēlamo atbildi: – Pele ir viena, viņai nav draugu. Kā jūs domājat – vai pele ir priecīga vai bēdīga, ka viņai nav draugu?– Bēdīga.– Ko mēs varētu darīt, lai iepriecinātu peli? – Atrast draugus. Bērni kopā ar skolotāju paņem katrs vienu mīļāko mīksto rotaļlietu (pēc bērnu izvēles).Bērni iepriecina peli ar jaunajiem draugiem. Lai bērniem un pelei būtu vēl priecīgāk, skolotāja paņem

uzvelkamu peli un palaiž to. Visi priecājas. Visiem jautri. Neviens vairs nav bēdīgs. Bērni gūst daudz pozitīvu emociju.

Skolotāja stāsta bērniem tālāk par peli: – Pele ir arī mūsu miega pele. Kad bērniem nenāk miegs, jāpadzied tautasdziesmiņa – šūpuļdziesmiņa

par pelīti.Skolotāja ierosina iemidzināt katram bērnam savu mīksto rotaļlietu, paņemot to uz rokām un šūpojot.

Skolotāja atskaņo latviešu tautasdziesmu – šūpuļdziesmu Velc, pelīte, saldu miegu! (Knīpu un knauķu izpil-dījumā).

Kad ieraksts izskanējis, skolotāja ierosina bērnus ielikt mīkstās rotaļlietas gultā. Skolotāja pelīti paliek zem spilvena – pagalvī – un kopā ar bērniem nodzied šo dziesmiņu.

Aktivitātes beigās skolotāja uzdod bērniem jautājumus.– Kas šodien pie mums ciemos bija atnācis? – Pele.– Ko pelīte gribēja, tālo ceļu skrējusi? – Ēst.– Ko mēs izvārījām pelei? – Putru.– Kāda pele sākumā bija? Priecīga vai bēdīga? – Bēdīga.– Kā mēs iepriecinājām peli? – Ar draugiem.– Būsim visi draudzīgi, mīļi – tad būsim visi priecīgi un laimīgi. Pabarosim dzīvniekus un rūpēsimies par

tiem, jo viņi paši nevar sev ēst pagatavot. Aktivitātes beigās skolotāja paslavē bērnus: – Šodien visi bērni ļoti labi pastrādāja, tāpēc pacienāšu arī jūs ar peles gardumiņu – siera gabaliņu. Skolotāja apsola bērniem nodziedāt latviešu tautasdziesmu – šūpuļdziesmu Velc, pelīte, saldu miegu! arī

pirms viņu dienas miedziņa.PS

21

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


pasākums

Draugu ballītePasākuma scenārijs

Dina Kleina, Inga Žabinska, Liepājas PII Sprīdītis skolotājas

Zālē pulcējušies bērni, kuri ir tērpušies sarkanās drēbēs vai rotājušies ar kādu sarkanas krāsas aksesuāru. Pēkšņi zālē ierodas nobijusies pele, kuru sauc par Pīkstīti. Viņa bēg no kaķa, ar kuru viņa grib draudzē-

ties, bet kaķis Leopolds pelei dara pāri – grib viņu noķert un apēst. Pele Pīkstīte lūdz padomu bērniem, ko viņai darīt, lai viņa ar kaķi Leopoldu sadraudzētos. Bērni ierosina

rīkot Draugu ballīti.Pele ir atradusi sirdi, uz kuras ir 8 aizvērti lodziņi. Katrā lodziņā – savs uzdevums.Pēkšņi pele Pīkstīte dzird, ka nāk kaķis Leopolds, kurš pamodies un meklē peli Pīkstīti. Pele paslēpjas.

Kaķis: – Ā, mjau, cik es labi izgulējos! Vajadzētu tā kā pabrokastot. Kur tad tā pelīte? Es viņu saožu (ošņā gaisu). Bērni, vai jūs pelīti neredzējāt?Bērni: – Nē, te nav nevienas peles.

Kaķis meklē zālē peli, kamēr atrod.Pele (bailīgi): – Neēd mani, kaķīt! Es ar tevi vēlos draudzēties. Nu, lūdzu, lūdzu!Kaķis: – Nu labi, var jau arī drusku padraudzēties, bet pēc tam es tevi apēdīšu. Bet kā tas ir – draudzē-ties?Pele: – Nu... tas ir tā. Iemācīsim, bērni, Leopoldam draudzēties?Bērni: – Jā!Pele: – Man ir burvju sirsniņa, uz kuras ir uzrakstīti dažādi uzdevumi. Ja mēs tos kopā spēsim veikt, tad kļūsim par labiem draugiem.

Kaķis Leopolds ir ar mieru veikt kopīgi šos uzdevumus. Kāds no sagatavošanas grupas bērniem atver lodziņu un izlasa uzdevuma nosaukumu. Pele vai kaķis pastāsta, kas ir jādara.

⇒ Tiek atvērts 1. lodziņš – uzdevums Karstā sirds.Katra grupa izveido savu apli. Vienam bērnam ir rokā spilvens (sirds formā). Kamēr skan mūzika, bērni

spilvenu – sirdi – padod pa apli viens otram. Kad mūzika apstājas, spilvens paliek pie kāda bērna. Tas izstā-jas no rotaļas. Kurš paliek pēdējais, tas ir uzvarējis. Visi pārējie bērni aplaudē viņam.

⇒ Tiek atvērts 2. lodziņš – uzdevums Es ar savu birstes kātu dancot gāju.Visi izveido vienu kopīgu lielu apli. Apļa vidū no katras grupas bērns, kuram rokās ir birstes kāts. Bērni

iet pa apli un dzied: „Es ar savu birstes kātu dancot gāju.” (2x.)„Kam savs draudziņš, tas ar savu draudziņu,” – bērni meklē sev pāri un griežas pa pāriem palēciena solī.„Kam nav draudziņa, tas ar cisu maisu,” – tie bērni, kuri dejo ar birstes kātu, arī meklē sev draugu. Tie,

kuri neatrod sev draugu, dejos ar birstes kātu.

⇒ Tiek atvērts 3. lodziņš – uzdevums Bučiņas.Visi bērni kopīgi nodzied dziesmiņu par bučiņām, rādot viens otram gaisa bučas.

⇒ Tiek atvērts 4. lodziņš – uzdevums Čību, čābu, hopsā, hopsā!.Rotaļa pa pāriem ar dziedāšanu. Pele ar kaķi aktīvi piedalās rotaļā.

22

Nr. 2(42); 28. 02. 2017.


⇒ Tiek atvērts 5. lodziņš – uzdevums Skeči par draudzību.1. Nelaime.Pelīte iet pa ceļu – palēkdamās un dziedādama. Kaķis pieliek pelītei priekšā kāju, pelīte krīt un ļoti sasi-

tas. Kaķis par to ļoti priecājas. Kas te bija pareizi, kas – nepareizi? Vai tā draugi rīkojas?2. Saldais ābols.Kaķis ēd ābolu, pelīte lūdzas kaķim, lai viņš viņai arī iedod ābolu. Bet kaķis nedod ābolu, viens pats to

apēd. Pelīte gauži raud. Vai tā draugi dara?3. Rotaļlieta.Pelīte rotaļājas ar klucīšiem – ceļ no tiem māju. Pienāk kaķis un izspārda pelītes uzcelto māju. Kaķis par

to varen’ priecīgs, bet pelīte raud par izpostīto māju. Kā varēja rīkoties citādāk?Kaķis ar peli izspēlē visas situācijas. Bērni paskaidro, kā pareizi vajadzēja rīkoties katrā situācijā. Kas jā-

dara, lai kaķis ar peli kļūtu par īstiem draugiem.⇒ Tiek atvērts 6. lodziņš – uzdevums Līmēt sirdis.Katrai grupai ir no kartona izgriezta sirds un uzlīmes – krāsaini bumbulīši. Ar tiem jāaplīmē sirds trafa-

rets. Kura grupa to ātrāk izdarīs?

⇒ Tiek atvērts 7. lodziņš – uzdevums Saģērbsim moderni savu draugu!.No katras grupas trīs bērni – viens modelis, divi ģērbēji. Uz galda novietots dažāds apģērbs un aksesu-

āri. Izmantojot tos, ģērbējiem ir jāapģērbj modelis. Pēc tam notiek modes demonstrēšana. Skatītāji ar ap-lausiem nosaka labāko modeli.

⇒ Tiek atvērts 8. lodziņš – uzdevums Jautrā deja.

Zēni uzlūdz meitenes. Vidējās grupas bērni dejo pa pāriem uz avīzes. Dejas laikā nedrīkst no tās no-kāpt. Vecākās grupas bērni dejo pa pāriem, turot starp pierēm zīmēšanas lapu. Sagatavošanas gru-pas bērni dejo pa pāriem, turot ar vēderiem balo-nu. Ne lapa, ne balons nedrīkst nokrist zemē.Pele: – Vai, kā tad tā? Visus uzdevumus esam veiku-ši. (Bailīgi.) Vai tagad, Leopold, tu saproti, ko nozī-mē būt draugiem?Kaķis: – Jā, tagad es saprotu, ka draugi vienmēr pa-līdz viens otram un nekad, nekad nedara pāri, pat aizstāv viens otru. Labi, Pīkstīt, dzīvosim draudzīgi!Pele: – Leopold, es saožu kādu kārumu. Siers tas nav, maize tā arī nav.

Pele meklē un osta gaisu, kaķis palīdz viņai meklēt. Abi atrod groziņu ar konfektēm. Kaķis: – Te man būs brangas brokastis, jo es vēl neesmu brokastojis.Pele: – Vai tu mani arī pacienāsi?Kaķis: – Nē, te man vienam tikai tā vien būs. Tev pāri nepaliks.Pele: – Ai, ai, kaķīt! Tad jau tu neko neesi iemācījies.Kaķis (padomā): – Nu labi! Bet tad es pacienāšu ne tikai tevi, bet arī visus bērnus un audzinātājas, jo viņi taču arī ir mani draugi.

Kaķis ar peli pacienā visus ar konfektēm. Pele: – Labi, kaķīt, bet tagad mums jādodas prom. Es tev varu parādīt vienu labu vietiņu, kur saimniece glabā krējumu. Tas ir varen’ gards.

Kaķis ar peli aiziet. PS

draugu ballīte - liepu

Documents