eiropas pilsoņu gads - european parliament...dēs pēc 2. pasaules kara. taču tas ir tikai...

Eiropas Parlaments ir pasludinājis 2013. gadu par Eiropas Pilsoņu gadu, lai sabiedrību pastiprināti informētu par tiesībām, ko ietver ES pilsoņa statuss. 2013

Divdesmit gadus pēc Māstrihtas līguma, ar ko tika ieviesta ES pilsonība, ir beigušies tās jaunības gadi. Tas, ko sākotnēji nievājoši uzskatīja par nacionālās pilsonības “piedevu”, tagad iegūst arvien lielāku praktisko nozīmi.

EiropaspilsonībapaplašinaJūsu tiesības

Martins ŠulcsEiropas Parlamenta priekšsēdētājs

Eiropas pilsoņu gads

EiroPaS PilSoņu gaDSwww.europarl.lv, Tālr.: 67085460,

e-pasts: [email protected] facebook.com/Eiroparlaments twitter.com/Europarl_Latvia www.draugiem.lv/europarl/

Eiropas Savienības Tiesa vai-rākkārt ir apgalvojusi, ka ES pilsonībai lemts kļūt par dalīb-valstu pilsoņu pamatstatusu, līguma ietvaros ļaujot pilsoņiem līdzīgās situācijās pilnā mērā iz-mantot savas likumīgās tiesības neatkarīgi no viņu nacionālās piederības. Man kā parlamentā-rietim ir būtiski, ka ES pilsonība ievērojami paplašina indivīdu tiesības. Politiskā līmenī ES pilsoņiem būs skaidrāka ietekme, balsojot Eiropas vēlēšanās 2014. gadā –

domājot par vadošajiem kandi-dātiem Komisijas prezidentū-rai, kuri pārstāv katru politisko “ģimeni”. Ikviena pilsoņa balss ietekmēs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvēli. Tomēr ES pilsonības potenciāls vēl ne tuvu nav izsmelts. Tā ir jāpastiprina, nevis jāvājina - pretēji tam, ko apliecina debates dažās dalībvalstīs. Tikai pastā-vīgu pūļu rezultātā varam cerēt, ka stiprināsim mūsu vērtību un tiesību sabiedrību, kas caurauž visu Eiropas projektu.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pants (bijušais Eiropas Kopienas Līguma 17. pants):

“1. ar šo ir izveidota Savienības pilsonība. ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, irSavienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību.

2. Savienības pilsoņiem ir ar lī-gumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Tiem, cita starpā, ir:

a) tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;

b) tiesības balsot un tiesības kandi-dēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašval-dību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

c) tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, ku-ras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalīb-valsts diplomātisko un konsulāro ies-tāžu aizsardzību ar tādiem pašiem

nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

d) tiesības iesniegt lūgumrakstu Ei-ropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jeb-kurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

Šīs tiesības īsteno saskaņā ar no-sacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Līgumos un ar to īstenoša-nai paredzētajiem pasākumiem.”

Avots: C 115/56 LV, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 9.5.2008.

Līgumā paredzēto ES pilsoņu tie-sību īstenošanu un piemērošanu uzrauga Eiropas Komisija. Tās dar-bības pamatnostādnēs kopš 2009. gada ES pilsonības nostiprināšana ir noteikta par politisku prioritāti.

EPIB arhīvs© Eiropas Savienība, 2011

Eiropas Parlamenta fotoserviss© Eiropas Savienība, 2013

Eiropa esam mēs paši. Eiropas Pilsoņu gads ir iespēja izvērtēt, ko Eiropa sniedz mums un mēs Eiropai.

Tā ir iespēja katram daudz ak-tīvāk piedalīties mūsu kopējās nākotnes veidošanā. Eiropas Savienības pamatu pamats ir tās iedzīvotāji. Jebkam, kas tiek darīts un lemts no ES priekš-stāvju puses, jābūt ar mērķi uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti. Līdzdalība Eiropas

Parlamenta vēlēšanās dod ie-spēju katram ES pilsonim ievē-lēt savas valsts interešu pār-stāvi galvenajā lēmējinstitūcijā.

Tuvākajos gados Eiropu sagai-da daudz jaunu izaicinājumu, būs jāpieņem nozīmīgi lēmumi Eiropas nākotnes attīstībai. Ei-ropas pilsoņiem ir nepiecieša-mi izlēmīgi pārstāvji un gudri lēmumi. Mēs paši esam savas laimes kalēji, nevis kāds aiz Eiropas robežām.

Eiropas pilsonība sniedz tiesības un privilēģijas, ko eiropieši izjūt savā ikdienā – strādājot, studē-jot vai ceļojot ES ietvaros. Eiro-

pas Pilsoņu gads mudina mūs uz šo vērtību aktualizēšanu un to pieejamības veicināšanu visās dalībvalstīs. Būt Eiropas pilsonim nozīmē vairāk nekā brīvi ceļot un iespēju, atrodoties ārzemēs, saņemt palīdzību no citas dalīb-valsts vēstniecības vai vērsties pie ES institūcijām ar saviem jau-tājumiem kādā no 23 ES oficiā-lajām valodām. Viena no Eiropas pilsonības sniegtajām unikāla-jām tiesībām ir iespēja kandidēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Dalība EP vēlēšanās ir uzskatāma ne tikai par savu de-mokrātisko tiesību izmantošanu, bet arī par veidu, kādā ikvienam

Eiropas pilsonim tiešā veidā pie-dalīties ES kopējā pārvaldē un nodrošināt savas valsts pārstāv-niecību tajā.

Kā Latvijas deputāte divos Par-lamenta sasaukumos esmu strādājusi ciešā sasaistē ar Lat-viju, galveno uzsvaru liekot uz Latvijas interesēm.

Darbs EP man apliecina ne tikai to, ka Latvija ir pilntiesīga ES daļa, bet arī to, ka ikvienam Lat-vijas pilsonim ir tiesības redzēt EP strādājam tādus pārstāvjus, kuri spētu aizstāvēt mūsu valsts intereses.

Eiropas Pilsoņu gads ir daļa no plašāka pasākumu kompleksa, kura mērķis ir stiprināt un apzi-nāties mūsu eiropeisko identitā-ti. Apzināties, ka mēs dzīvojam vienā no visplašākajām demo-krātiskajām sabiedrībām, pasau-les lielākajā ekonomikā, mierā un labklājībā, kas pietrūkst daudz-viet citur pasaulē. Eiropas pilsonība ir loģisks turpi-nājums tai ekonomiskajai un po-litiskajai tuvībai, kas attīstījusies

starp Eiropas tautām desmitga-dēs pēc 2. Pasaules kara. Taču tas ir tikai politisks ietvars daudz dziļākai kopībai, kas veidojusies starp eiropiešiem gadsimtu gai-tā. Mēs katrs esam dziļi piederīgi savai tautai un tajā pašā laikā tik-pat nedalāma mūsu nacionālās identitātes daļa ir eiropeiskums, kas kopš Apgaismības laikmeta ir attīstījies kā vērtību kopums, kas šodien veido Eiropas pilso-nības pamatu. Šīs vērtības ir cil-vēka cieņa, brīvība, demokrātija,

vienlīdzība, tiesiskums un cilvēk-tiesības. Es ticu, ka Eiropas Pilsoņu gads padziļinās mūsu izpratni par eiro-piešu likteņa kopību un mūsu at-bildību par kontinenta nākotni. Jau pēc gada dosimies vēlēt nākamo parlamentu, kas ir vienīgā Eiropas pilsoņu tieši vēlētā institūcija. No katra līdzdalības šajās vēlēšanās būs atkarīgs nākamā parlamenta sastāvs un šīs institūcijas spējas pārstāvēt mūsu intereses.

EP lēmumā pasludināt šo gadu par Eiropas Pilsoņu gadu ir gan racionāls kodols, gan arī tradi-cionāli kampaņas elementi. Būs daudz pasākumu, kuros infor-mēs par Eiropas pilsoņu tiesī-bām un aicinās izmantot tās. Piemēram, par studiju iespējām ārvalstīs.

Informācija aizstās dažu labu mītu un ļaus vieniem atrast savu īsto studiju programmu, bet citiem saprast, ka nekur

nav tik labi kā mājās un ka mūsu augstākā izglītība dau-dzās jomās ir labā Eiropas lī-menī. Latvijas pilsoņiem aktīvi un atbildīgi jāizmanto savas balsstiesības 2014. gada vē-lēšanās, jo svarīgi, lai deputāti varētu strādāt saimnieciski no-zīmīgās Parlamenta komitejās, aptverot plašu nozaru spektru, un kā vienota komanda aizstā-vēt Latvijas intereses.

Deputātiem labi jāsadarbojas ar

Latvijas valdību, lai mūsu valsts balss skanētu saskaņoti visās ES struktūrās. Bez saskaņota darba nebūtu gūti panākumi ES daudzgadu budžetā. Laikā, kad sākotnējais budžeta piedāvā-jums tika būtiski samazināts, Latvija panāca vairāk nekā 700 miljonu eiro pieaugumu.

Es priecātos, ja nākamajā sa-saukumā nebūtu deputātu, kas strādā pret Latviju.

ES pilsoņiem ir arī citas tiesī-bas, tostarp:

• tiesības sazināties ar un sa-ņemt atbildi no jebkuras ES iestādes kādā no ES oficiālajām valodām;

• tiesības piekļūt Eiropas Par-lamenta, Eiropas Komisijas un Padomes dokumentiem, ievēro-jot noteiktus nosacījumus;

• tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi ES Civildienestam.

Līgums aizliedz arī diskrimināci-ju pilsonības dēļ.

Lisabonas līgums piedāvā jau-nu iespēju Eiropas iedzīvotāju līdzdalībai – pilsoņu iniciatīvu. Tā ļauj vienam miljonam pil-soņu, kas pārstāv vismaz sep-tiņas ES valstis, vērsties tieši Eiropas Komisijā, lai tā savu pilnvaru ietvaros nāktu klajā ar iniciatīvu pilsoņu interesēs.

Pirmā šāda akcija ir iesāk-ta 2012. gada pavasarī, lai panāktu Briseles solījumu neprivatizēt dzeramā ūdens un kanalizācijas pakalpoju-mus. Tiesības uz tiem – kā uzskata iniciatīvas aizsācēji (www.right2water.eu) – būtu ES likumdošanā jāatzīst par cilvēktiesību sastāvdaļu.

EiroPaS PilSoņu gaDSwww.europarl.lv, Tālr.: 67085460, e-pasts: [email protected]

Sandra KalnieteEiropas Parlamenta deputāte

No privātā arhīva

Kārlis ŠadurskisEiropas Parlamenta deputāts


Krišjānis KariņšEiropas Parlamenta deputāts


Inese VaidereEiropas Parlamenta deputāte


© Shutterstock


e-pasts: [email protected]

Latvija ir salīdzinoši neliela Eiro-pas Savienības valsts. Īpaši eko-nomiskais potenciāls, salīdzināju-

mā ar ES līderiem, ir tik mazs, ka bieži vien, pieņemot ļoti svarīgus jautājumus, Latvijas valsts inte-reses tiek ignorētas. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, lai EP būtu mūsu valsts pārstāvji – deputāti.

Visi, bez izņēmuma, Latvijas de-putāti Eiropas Parlamentā ļoti aktīvi strādā, katrs savu iespēju robežās.

Bet, lai šis darbs tiktu darīts maksimāli efektīvi, ir būtiski piedalīties EP vēlēšanās 2014. gadā un atkal ievēlēt viscienīgā-kos pārstāvjus.

Eiropas Savienības pilsonības statuss ir ieviests pirms 20 gadiem ar Māstrihtas līguma stāšanos spēkā.

Šodien visiem eiropiešiem tas nozīmē brīvas pārvietošanās iespējas Eiropas Savienībā, tiesības uz darbu ES teritorijā, tiesības izmantot citu ES valstu konsulāru palīdzību. ES pilsonis ir tiesīgs vērsties ES oficiālajās institūcijās, izmantot Eiropas ombuda starpniecību cilvēktie-sību jautājumos, kā arī saņemt palīdzību savas valsts teritorijā

no ES pārstāvētām struktūrām.Eiropas Pilsoņu gads mums at-gādina, cik svarīgi ir zināt savas tiesības un spēt pareizi tās iz-mantot.

Īpaši šajā gadā Eiropas Parla-mentā mēs plānojam ciešāk sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, jaunatnes ap-vienībām, iniciatīvas grupām un nacionālajiem parlamentiem. Eiropas Pilsoņu gadā mēs arī sagaidām aktīvāku dalību un vairāk iniciatīvu no pašiem pil-soņiem, jo viens no mūsu mēr-

ķiem ir rast saiti starp Briselē pieņemtajiem lēmumiem un Eiropas iedzīvotājiem un viņu ikdienas dzīvi. Šajā kontekstā ir būtiski uzsvērt, cik svarīgi ir ik-vienam ES pilsonim piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē un izmantot savas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā, kas ir galvenais demokrātijas instruments un nodrošina mūsu pilsoņu tiesību ievērošanu un līdzdalību lēmu-mu pieņemšanas procesā.

Katru gadu Eiropas Savienība izceļ kādu vienu tēmu, lai pa-mudinātu publiku piedalīties diskusijās un pievērsties pār-domām.

Šoreiz mēs visi esam aicināti pārdomāt, cik svarīga Eiropas Savienībai ir saite starp ES pil-soņiem un Eiropas institūcijām.

Vai tiešām mēs maksājam no-dokļus, lai uzturētu milzīgu ES

birokrātiju, un nevaram labot lēmumus, kas tiek pieņemti Briselē? Vai tomēr ar Eiropas Parlamenta starpniecību Lat-vijas nodokļu maksātāji ir spē-jīgi kaut kādā veidā ietekmēt Eiropas Savienības attīstību? Latvijas situācijai šis jautājums ir īpaši jutīgs, jo, atšķirībā no citām zemēm, pie mums 13 procentiem nodokļu maksātāju (tiem, kuri ir nepilsoņi) ir liegta iespēja piedalīties Eiropas Par-

lamenta vēlēšanās.

Sanāk tā, ka Latvijas pilsoņiem ir pienākums aizstāvēt ne tikai savas sociālās un ekonomiskās tiesības, balsojot par atbilstošu politisku platformu EP vēlēša-nās, bet aizstāvēt arī to kaimi-ņu, radinieku vai kolēģu intere-ses, kuriem nav tiesību balsot.

ES Pilsoņu gads ir Eiropas Pa-domes un Parlamenta iniciatī-va, kas sakrīt ar 20 gadu apritē-šanu, kopš spēkā stājusies ES pilsonība. Tās galvenais mērķis ir padziļināt ES pilsoņu izpratni par Savienību, kā arī iesaistīt sabiedrību diskusijās par to, kādu viņi redz tās nākotni.

Ir skaidrs, ka Savienības aizvien ciešākā integrācija, īpaši eko-

nomikas jomā, nav savienoja-ma ar ierasto lietu kārtību, kad kaut kur Briselē tiek pieņemti lēmumi, par kuru pieņemšanas gaitu dalībvalstu pilsoņiem nav nedz teikšanas, nedz intereses.

Runājot par Eiropas Parlamen-ta vēlēšanām, ir jāatzīst, ka pēc Lisabonas līguma spēkā stāša-nās tas ir ieguvis jaunas, daudz plašākas pilnvaras. Tā lēmumi

daudzos gadījumos tieši ietek-mē ES pilsoņu dzīvi. Tādēļ es gribētu aicināt Latvijas pilsoņus būt aktīviem un bal-sot. Pretējā gadījumā, bez sevis personīgi atbalstīta pārstāvja Eiropas Parlamentā, būs grūti atrast kādu, kuru vainot, kad Eiropā lemtais neatbilst mūsu interesēm.

Ivars godmanisEiropas Parlamenta deputāts


Tatjana ŽdanokaEiropas Parlamenta deputāte


Roberts ZīleEiropas Parlamenta deputāts


Aleksandrs MirskisEiropas Parlamenta deputāts


© Shutterstock

© Eiropas Savienība, 2013, Association des Architectes du CIC:

Vanden Bossche sprl, CRV s.A., CDG sprl, Studiegroep D. Bontinck

1. Kādas juridiskas, tīri prak-tiskas vai emocionālas prob-lēmas Jums kā sportistam un latvijas pilsonim rastos, ja Jūs nepiederētu arī ES pilsoņu ko-pumam?

Viens no vislielākajiem plusiem ir ceļošanas atvieglojumi. Ja braucu ar mašīnu, nav jātērē laiku pārbaudēm uz robežas.

Ar ID kartēm kļuva vēl labāk, jo es daudz laika pavadu ārzemēs un tāpēc bieži nav laika piepra-sīt un saņemt vīzas. Bet tagad, ceļojot pa Eiropu, izmantoju ID karti, savukārt pase tajā pat lai-kā atrodas vēstniecībā un tiek kārtotas vajadzīgās vīzas. Ru-nājot par emocionālo pusi – ir kļuvis daudz vieglāk izskaidrot mazāk izglītotiem cilvēkiem,

kur atrodas Latvija. Vienkārši saki: esam Eiropas Savienībā, un mums ir robeža ar Krieviju.

2. Vai tas, ka latvija ir ES da-lībvalsts, nedaudz slāpē Jūsu sportisko niknumu pret sa-viem sāncenšiem no citām ES dalībvalstīm? :)

Ārpus laukuma visi ir kolēģi un

draugi, bet tikko tu iznāc lauku-mā, visas pozitīvās emocijas un draudzība paliek ārpus lauku-ma – arī tad, ja pretinieks ir no tavas valsts vai pat radinieks.

3. Vai Jūs būtu ar mieru startēt kādās sacīkstēs kā ES pārstā-vis? Vai Jūs gribētu to darīt?

Es sevi reti pozicionēju kā ES pilsoni. Esmu Latvijas pilsonis un pārstāvu Latviju, nevis Ei-ropu. Pat uzvarot Kontinentā-lā kausa spēlēs un piedaloties pasaules kausa finālā kā konti-nenta uzvarētājam, man tomēr būtu patīkami – un es to arī tie-ši tā pozicionētu –, ka mēs kā Latvijas komanda pārstāvam Eiropu Pasaules kausā.

61% latvijas pilsoņu uz-skata, ka cīņa pret naba-dzību ir Eiropas Parlamen-ta galvenais uzdevums.

Domājot par pilsoņa atbildību, nāk prātā aina no iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām: mazdēls atved savu vecmāmiņu uz vēlēšanu iecirkni. Turpat de-viņdesmit gadu slieksni sasnie-gusī sirmmāmuļa, sakārtojot raibā lakatiņa mezglu, noteic, ka vēlēšanas ir vienlīdz svarīgas ar Dziesmu svētkiem – tas ir noti-kums, ko nedrīkst izlaist, “lai vai kas gadītos”.

Tiešām – ko mums nozīmē būt Latvijas un Eiropas Savienības pilsonim? Runājot par pilso-ņa tiesībām piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jāsecina, ka visbiežāk “Eirobarometra” pētījumos Latvijā atbild, ka vē-lēšanas ir “pienākums” – tātad “atbildība”. Bet, ja raugāmies plašāk, vai pilsonības būtība un

attiecīgi arī tās nodrošinātās ie-spējas nav kas vairāk?

Eiropas Parlaments uzskata, ka ir atbildīgs par pilsoņu tiesību aizsardzību. EP īstenotajā brīvī-bas, drošības un tiesību aizstā-vības darbā pilsonis ir uzmanī-bas centrā. Turklāt, aizsargājot šīs vērtības, Parlaments vien-laikus atzīst, ka “jāaizsargā tās sabiedrības daļas, kas pakļautas nedrošībai”*. Arī 61% Latvijas pilsoņu uzskata, ka nabadzības novēršana ir Eiropas Parlamen-ta galvenais uzdevums. Pirms diviem gadiem Eiropā atzīmē-ja gadu “cīņai pret nabadzību”. Šis darbs vēl turpinās, un tas sasaucas ar šogad akcentēto pilsoņa līdzatbildību par saviem līdzpilsoņiem.

Pilsonība nenozīmē vien tiesī-bas studēt un strādāt ārzemēs, tā iekļauj sevī arī pienākumu rū-pēties par maznodrošinātajiem. Īpaši aktuālu to padara Latvijai

zemākais rādītājs ES valstu vidū t.s. GINI indeksā, kas liecina par lielāko nevienlīdzību sabiedrībā. Tāpēc Latvijas pilsoņiem jāmek-lē risinājumus de facto nevien-līdzības izpausmēm: pensio-nāru, bezdarbnieku, mazturīgo ģimeņu ar bērniem nabadzībai. Nepaēdis pilsonis vispirms rū-pēsies par citām prioritātēm, nevis par savu līdzdalību sa-biedrības jautājumu risināšanā. Parādu nastas nospiesti vecāki ar izsalkušiem bērniem nevar efektīvi piedalīties demokrātijas procesos, nevar sekmēt tās sta-bilitāti un veicināt ekonomikas izaugsmi.

Postindustriālas labklājības sa-biedrībā pilsoņi lielāku uzma-nību velta vides un sociālajiem jautājumiem, nevis tikai eko-nomikas aspektiem. Tāpēc, ja vēlamies izteikti zaļāku Latviju, tad vienlaikus jāstrādā pie tā, lai mazturīgos efektīvāk iekļautu pilsoniskās sabiedrības apritē.

Šis loks var noslēgties, atgrie-žoties pie līdzdalības Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kāpēc tas ir svarīgi? Mums jāapzinās, ka pašlaik puse no Latvijas pie-ņemtajiem likumiem sākotnēji top Briselē.

Tas ir nozīmīgs arguments, lai visa sabiedrība aktīvāk izteiktu savu viedokli par Latvijas pār-stāvjiem Eiropā, jo līdzdalība vēlēšanās ir arī atbildība. Tā ir atbildība par sevi, savu ģimeni, par mūsu bērnu skolotājiem, par autobusa vadītāju un past-nieku, kurš rītos atnes vēstules no radiem Īrijā. Tā ir atbildība par līdzpilsoņiem un par savu valsti. Tieši tāpēc ir tik svarīgi paust savu viedokli 2014. gada maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Uzsvēršu, ka tieši EP deputātu lēmumi arvien biežāk būs vad-uguns Latvijai un tās attīstības potenciālam.


* EP 2012. gada 29. marta rezolūcija par ES “Pilsonības ziņojumu 2010”.

Pilsonības gads un pilsoņa atbildība

Māris graudiņšBijušais Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs

© Shutterstock

Vieglāk izskaidrot, kur atrodas Latvija

Ekspresintervija ar Latvijasolimpieti Aleksandru SamoilovuPublicitātes foto

ir īpaša teritorija, kurā vienotā Eiropas pilsonī-ba pastāv jau daudzus gadsimtus, kaut šīs pa-saules daļas politiskā un ekonomiskā vēsture ir pārpilna ar kariem par ie-tekmi. Šeit nebija un nav starpvalstu robežu, pāri visam valda harmonija un izpratne. Jebkāda sprie-dze te ir vien nosacīta un nes baudu. Pat citā valstī veikta invāzija var sav-starpēji bagātināt. Tā ir Eiropas klasiskās mūzi-kas teritorija.

Pirmais piemērs paneiropeis-kumam, kas ienāks prātā, pro-tams, būs pasaulē populārākā opera “Karmena”. Tās darbība notiek Spānijā, teksti ir franču valodā, bet paša žanra likumi tika radīti Itālijā. “Opera” ir tas pats mums labi zināmais latīņu

“opus” – darbs, tikai daudz-skaitlī.

Tomēr vēl izcilāka ilustrācija eirointegrācijai mūzikā roda-ma kāda ģeniāla XVII un XVIII gadsimtu mijas komponista darbos. Viņš, kaut visu mūžu nodzīvoja vācu pilsētās, kas at-radās tikai dažus desmitus ki-lometrus no skaņraža piedzim-šanas vietas, savos opusos ietvēra teju visas Eiropas nāciju melodijas un ritmus – kompo-nējot slavenu darbu ciklu, kurā, uzmanīgi pārlasot tā daļu no-saukumus, atrodamas piecas Eiropas valodas, bet neliela sa-tura analīze uzrāda, ka tajā iz-mantota septiņu Eiropas valstu tradicionālā mūzika.

Allemande. Courante. Sarabande. Menuet. Gigue. Anglaise. Polonai-se. Gavotte. Bourrée. Loure. Air. Trio. Jā, tās ir Johana Sebastiana

Baha “Franču svītas”.

Polonēze franciski nozīmē “poļu deja”, gluži tāpat anglēze ir “angļu deja” un allemande – “vācu deja”. Pirmā ir lēna poļu deja trīs ceturtdaļu taktsmērā. Otra – ātrā deja divdaļīgā metrā ar izteiktu, stipru sitienu takts sākumā, populāra Anglijas lau-kos renesanses laikā. Trešā – vidēja tempa deja, izplatīta Vā-cijā XVI gadsimtā. Interesanti, ka Bahs neraksta “polnischer, englischer, deutscher Tanz”, bet brīvi lieto nosaukumus citās Ei-ropas valodās.

Žīga/džiga (gigue, fr.) – ener-ģiskā īru jūrnieku deja, jo gēlu valodā “jig” ir osta. Lurē (loure) arī ir žīga, bet lēnākā un pār-stāv franču Normandiju. No citam Francijas provincēm, Dofīnes un Akvitānijas, nāk ga-vote (gavotte) un burē (bouree).

Savukārt kuranta (courante) – franciskota itāļu “corrente” jeb skriešana – ir ļoti lēna (pa-radokss!) itāļu deja. Sarabanda – tā itāliski skan senā spāņu deja, oriģinālā “zarabanda”. Bet karaliskais menuets? Kaut tā ir franču galma deja, nosaukums nāk no itāļu valodas “minuetto”. Latviski mēs teiktu – minūte. “Trio” ir trīs itāliski, savukārt “air” ir ārija – tikai angliski.

Vācu mūzikas ģēnija “Franču svītu” cikls, kur brīvi un harmoniski ieskanas Vācija, Anglija, Īrija, Francija, Itālija, Polija un Spānija, un kur pat nosaukumos ir lietotas piecas Eiropas valodas, ir mūžīga “aria” Eiropas vienotībai. Taču varam teikt arī ne tik pompozi, bet vienkāršāk un sirsnīgāk – dziesma. Tieši tāda jau arī ir vārda “aria” patiesā jēga.

Zane leitāne,studente

Būt pilsonim nozīmē būt lojālam pret valsti, cienīt tās vēsturi, va-lodu un tradīcijas. Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savie-nībai ES pilsonība man ir palī-dzējusi saprast eiropeiskās pie-derības apziņas veidošanos un paplašinājusi manas tiesības kā pilsonim dzīvot citās dalībvalstīs, tādējādi atzīstot ES pilsonību kā brīvas pārvietošanās tiesību avotu. Paplašinot savu dzīves

telpu pāri valstu robežām, pie-mēram, ceļojot, studējot, strā-dājot, tagad varu baudīt savas tiesības saskaņā ar līgumiem.

Elizabete Krivcova,juriste

Būt ES pilsonei man nozīmē pie-dalīties Eiropas projektā – veidot dzīvi, pamatojoties uz tādām vērtībām kā brīvība, vienlīdzī-ba un solidaritāte, vadoties pēc apgaismības ideāliem, ticības

saprātam un progresam, atcero-ties par kara briesmām un darot visu, lai valdītu miers un drošība. Racionāli es saprotu, ka pārvaldīt mūsdienu tautsaimniecības pro-cesus, garantēt drošību, attīstīt zinātni un ietekmēt vēsturiskus procesus var tikai pie zināmas resursu koncentrācijas – demo-krātija un patstāvīga politika ir iespējama tikai lielākos valstis-kos veidojumos, kāda ir Eiropas Savienība.

Manā uztverē nacionālā valsts var būt efektīva tikai Eiropas pro-jekta ietvaros, tāpēc esmu gan Latvijas, gan Eiropas Savienības patriote.

Kārlis lesiņš,kinodokumentālists un EPIB stažieris

Sākotnēji ES man izraisīja tikai

savtīgu interesi – respektīvi, kādu labumu es no tās varu iz-spiest: kur par brīvu aizbraukt studēt, kur pieteikties kādam grantam.

Taču laika gaitā, esot iesaistī-tam ES institūciju darbā, esmu sapratis, ka ES man kā tās pil-sonim ir kas vairāk nekā tikai naudas maks. Pirmkārt, ES ir demokrātijas paraugs, jo spēj saturēt kopā 27 valstis – ne-vienam neko neuzspiežot un nevienu neapdalot. Otrkārt, ES ir veiksmīgs biznesa modelis, jo, ja tev kaimiņos ir ekonomiski un politiski stabila valsts, kas ir atvērusi savas robežas brīvam tirgum, tad vienīgais, kas tev sagādā galvassāpes, ir konku-rence. Bez ES Latvijas attīstī-ba būtu notikusi daudz, daudz gausāka – būsim reālisti, ne-esam mēs Šveice vai Norvēģija!

Dziesma Eiropas pilsonībai

Sergejs ancupovsMūziķis un Indijas klasiskās mūzikas skolas “Sarasvati” direktors

EP stažieri atbild uz jautājumu

“Ko man nozīmē – emocionāli,praktiski, tiesiski – būt ES pilsonim?”


e-pasts: [email protected]

© Eiropas Savienība, 2013, Architecture Studio

ES pilsoņu balsis noteiks jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētājuMāris graudiņšBijušais Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs


www.europarl.lv facebook.com/Eiroparlaments twitter.com/Europarl_Latvia www.draugiem.lv/europarl/

Kā panākt, lai Eiropas in-stitūcijās būtu pārstāvē-tas tieši Tavas intereses? Ciniķi varbūt atmetīs ar roku un noteiks “Nekādi!” atļaušos nepiekrist.

Līdz ar 2014. gada maijā plāno-tajām Eiropas Parlamenta vē-lēšanām ES pilsoņi netieši no-teiks, kurš būs jaunais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kan-didāts. Tas ir paredzēts Lisabo-nas līgumā, nosakot, ka Eiropas Parlaments apstiprina jaunu Ei-ropas Komisijas priekšsēdētāju, kurš izvirzīts Eiropas Padomē atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Katrai Eiropas politiskajai grupai ir ie-spēja izvirzīt savu programmu

un savu kandidātu EK priekšsē-dētāja amatam.

Latvijā, pēc pilsoņu uzskatiem – kā liecina “Eurobarometer” veiktā pētījuma rezultāti –, šāda iespēja kāpinātu interesi par EP vēlēšanām. Uz jautā-jumu “Vai Jūs vairāk nekā paš-laik būtu noskaņoti piedalīties vēlēšanās, ja Eiropas lielākās politiskās grupas, ievērojot ko-pīgu programmu, katra izvirzītu vienu kandidātu Eiropas Komi-sijas priekšsēdētāja amatam?” vairāk nekā puse respondentu (54 procenti) atbildēja, ka tie-šām būtu noskaņoti piedalīties EP vēlēšanās 2014. gadā. Tas ir viens no augstākajiem rādītā-jiem visā Eiropā.

Pirms iepriekšējām vēlēšanām uz jautājumu “Ja Jūs nebalsosiet Ei-ropas vēlēšanās, vai tas notiks tā-pēc, ka...” 76 procenti responden-tu atbildēja, ka “mana balss neko nemainīs”. Latvijas pilsoņi norāda, ka vēlas, lai viņu balsij būtu lielāka un skaidrāka sasaiste ar iespēju ietekmēt Eiropas politiku.

Zīmīgi, ka arī 42 procenti no tiem respondentiem, kuriem ir objek-tīvi vājas zināšanas par Eiropas Savienību, atzīst, ka iespēja ie-teikt Eiropas Komisijas vadītāju mudinātu uz līdzdalību vēlēša-nās. Gandrīz puse Latvijas pil-soņu uzskata, ka dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir labākais veids, kā savu viedokli darīt zinā-mu ES lēmējinstitūcijām.

Aicinu Jūsu radiem, draugiem, kaimiņiem un citiem, kas saka “zini, man ir pilnībā vienalga, kas tur, Eiropā notiek”, pastāstīt, kāpēc 2014. gada pavasarī ir svarīgi doties balsot.

Pilsonības aizsākumi meklēja-mi jau Senajā Grieķijā, kur po-lisu iedzīvotāji to uzskatīja par savas brīvības garantu. Savu-kārt senie romieši ātri vien sa-prata, ka pilsonības piešķiršana pakļauto valstu iedzīvotājiem pastiprināja Romas varu ieka-rotajās teritorijās. Tā laikmeta

cilvēku izpratni par pilsonību vairāk raksturoja pienākumu kopums pret sabiedrību, nevis piešķirtās tiesības.

Sabiedrībai attīstoties, pilsonī-bas koncepts pasaulē mainījās, tieši viduslaikos un Renesanses laikā cilvēki no piederošiem ka-

ralim vai karalienei kļuva pie-derīgi pilsētai un vēlāk valstij. Jau 19. gadsimtā pilsonība tika balstīta uz vienlīdzību, piedā-vājot iedzīvotājiem pilsonisko, ekonomisko un politisko tiesī-bu spektru, savukārt pretī sa-gaidot lojalitāti pret valsti un sabiedrību. Arvien vairāk tika novērtēta pilsoņu iespēja pie-dalīties likumdošanā, uzsverot to kā būtisku pilsonības sa-stāvdaļu un “diženāko no visām tiesībām”.

Pilsonības koncepts Latvi-jā pirmo reizi parādījās 1919. gada 23. augustā, kad Tautas

padome pieņēma “Likumu par Latvijas pavalstniecību”. Tolaik iespēja kļūt par jaunizveidotās Latvijas pilsoni bija visiem bi-jušās Krievijas iedzīvotājiem, kuri par savu pastāvīgo dzī-vesvietu pirms 1914. gada bija izvēlējušies Latvijas teritoriju. Mūsdienās pilsonības jēdziens ir attīstījies tik tālu, ka to ir teju neiespējami nodalīt no ikdienas dzīves. Pilsonība ietver ne vien piederību noteiktai valstij un sabiedrībai, bet pat sabiedrības ētikas un uzvedības normas, kā arī izpratni par pieņemamo, pa-reizo un nepareizo.

Pilsonība toreiz un tagad

Katrīna MihalovskaRTU studente

© Shutterstock

eiropas pilsoņu gads - european parliament...dēs pēc 2. pasaules kara. taču tas ir tikai...

Documents