ekodizaina attīstības process: vides pārvaldības perspektīvas latvijā · 2011-02-15 · •...

LU 69.konf. - EVF Plenārsēde 11.02.2011.

Ekodizaina attīstības process: vides pārvaldības

perspektīvas Latvijā

doc. Juris Benders, Aija Zučika

LU EVF Vides pārvaldības katedra


Pētījuma metodoloģijaPētījums balstās uz:- dokumentu/ literatūras analīzes metodi:# ES un citu valstu stratēģiskie dokumenti Integrēta produktu

politikas jomā, Green Paper on Integrated product policy (2001, EC), Direktīvas Integrēta produkta politikas jomā, Pētījumi un projekti Ekodizaina jomā Latvijā;

# raksti žurnālos: Bussiness strategy and the Environment,Journal of Cleaner Production, The Journal of Sustainable Product Design;

# monogrāfija : Governance of Integrated product policy. Ed.by Scheer D., Rubik F. Greenleaf Publishing, 2006.

- socioloģiskā pētījuma veikšanu 8 mērķgrupās(intervijas un anketēšanas metodes);


Referāta struktūra# Ekodizaina pamatprincipi un nostādnes

# Integrētas produktu politikas (IPP) pamatnostādnes, tās attīstība

# Ekodizaina attīstību noteicošie faktori

# Galvenās IPP attīstības problēmas Latvijā

# Nepieciešamie priekšnosacījumi ekodizaina attīstībā Latvijā

# Galvenie rīcību virzieni ekodizaina attīstībā

# Dažādu mērķgrupu loma ekodizaina attīstības procesā


Ekodizains –ir vides apsvērumu integrēšana produkta vai pakalpojuma projektēšanas/dizaina fāzē,ņemot vērā visu produkta aprites (dzīves) cikluno izejmateriālu iegūšanas līdz galīgai produkta/atkritumu noglabāšanai.

Produkta aprites (dzīves) cikls ietver:• izejmateriālu iegūšanu,• sastāvdaļu ražošanu,• produkta montāžu,• izplatīšanu, mazumtirdzniecību, t.sk. transportu,• produkta lietošanu, • reciklēšanu / otrreizēju lietošanu,• nonākšanu atkritumu plūsmā.


Ko dod ekodizains?

• Ekodizains ir sistemātisks process, kurā jau produkta/pakalpojuma attīstīšanas posmā tiek analizēta ietekme uz vidi visā produkta aprites (dzīves) ciklā un meklēti risinājumi, lai šo ietekmi samazinātu, radot konkurētspējīgu produktu un saglabājot visas paredzētās funkcijas.

• Ekodizains ir daļa no produkta attīstības procesa.

• Īstenojot ekodizainu, tiek attīstītas uzņēmuma inovācijas spējas un stiprinātas tā pozīcijas tirgū.


Ekodizaina stratēģiskie principi(vides apsvērumu integrēšana produkta ekodizaina procesā)

a) videi draudzīga izejmateriālu izvēle,b) izejmateriālu patēriņa samazināšana (materiālu ekonomija,

dabas resursu samazināts patēriņš), c) enerģijas patēriņa, energoresursu samazināšana, d) bīstamo komponenšu aizvietošana, e) tīrāku ražošanas procesu (tehnoloģiju) izmantošana,f) ietekmes uz vidi samazināšana preci izplatot, transportējot,g) ietekmes uz vidi samazināšana preces lietošanas laikā, h) preces dzīves cikla beigu posma optimizācija - utilizācija,

pārstrāde,j) ekodizaina izpratnes nodrošināšana (lietotājam, klientam).


Ieguvumi no ekodīzaina produkta ražošanas un izplatīšanas

Produkta vai pakalpojuma ekodizains var samazinātizmaksas, jo:- samazina energoresursu patēriņu, atkritumu plūsmu, - paaugstina transportēšanas efektivitāti, - mazāka produkta materiālietilpība, mazāk iepakojuma.

Produkta ekodizains piesaista un izglīto patērētāju.

Jaunas biznesa iespējas produktu izplatīšanā.

Atbilstība aktuālai likumdošanai un tirgus prasībām.


Ekodizains, kā daļa no Integrēta produktu politikas (IPP)

IPP ir politika kura orientēta uz produktu un pakalpojumu radīto ietekmju samazināšanusaskaņā ar Aprites cikla analīzes (ACA) pieeju.(ES pamatnostādnes)

IPP ir orientēta uz produktu un pakalpojumu pilnveidošanu (saskaņā ar to aprites ciklu) saskaņā ar vides apsvērumiem un veicina to inovāciju.


Kas ir Integrēta produktu politika (IPP) ?IPP principi formulēti ES Zaļā grāmatā(Green Paper on Integrated product policy (2001, EC):• IPP koncentrē uzmanību uz visām produkta aprites cikla

fāzēm,liek uzsvaru uz vides izpildījuma uzlabošanas iespējām,• visu mērķgrupu (ražotāji, patērētāji, politiķi) iesaistīšana, kas

darbojas ar produktu tā dažādās aprites cikla stadijās,• nodrošina patērētāju informētību par produktu un tā izvēli.

IPP saturiski aptver ekodizainu, vides tehnoloģijas, zaļo iepirkumu

IPP aktualitāti nosaka: - produktu (vai to ražošanas) izraisīto vides ietekmju pieaugošā

aktualitāte;- aprites (dzīves) cikla analīzes pieeja;- vides politikas paradigmas maiņa.


Integrētās produkta politikas pārvaldības principi• Uz produkta aprites ciklu orientēta domāšana.Nepieciešams analizēt produkta kumulatīvo ietekmi visā tā aprites ciklā.

• Produkta tirgus mainīšana.Balstās uz videi draudzīgāku produktu pieprasījuma un piegādes veicināšanu.

• Visu pušu iesaistīšana.Visu ar produktu saistīto aktīvo pušu līdzdarbība savā ietekmes sfērā un kopā ar citām iesaistītajām pusēm produkta vides snieguma uzlabošanā.

• Nepārtraukta produkta uzlabošanaIr iespējams samazināt produkta ietekmi uz vidi dažādās produkta apritesstadijās: piem., projektēšanā, ražošanā, lietošanā vai atkritumu saimniecībā.

• Vides politikas instrumentu dažādībaIPP pieeja prasa izmantot daudzveidīgus instrumentus pārvaldības ieviešanā.


ES valstu pieredze IPP attīstībā –tiek pielietoti virkne dažādu instrumentu

• IPP stratēģiskā (konceptuālā) pieeja,• Likumdošanas instrumenti : bīstamo produktu aizliegumi, reciklēšanas

kvotas,• Visu būtisko mērķgrupu iesaiste:

(atbildību sadalījums, katras grupas lomas apzināšana, dialogs),• Oficiālā informācija (komunikācija) par IPP,• Brīvprātīgā informācija- produkta informatīvie instrumenti :

ekomarķējums, vides deklarācijas par produktu, • Monetārie instrumenti : ražotāja atbildības pasākumi – maksa par preču /

atkritumu utilizāciju, nodokļi,• Finansiālie instrumenti – atbalsts, nodokļu atlaides,• Vides izglītība – sabiedrībai, patērētājam, ražotājiem,• Brīvprātīgās vienošanās – starp valsts institūcijām, ražotājiem, NVO,• Pētniecības loma-attiecībā uz IPP stāvokli valstī,produkta R&D, • Projektu loma, t.sk.demonstrācijas projekti.


Integrētās produkta politikas attīstība ES valstīs

Dānija , Zviedrija akcentēja tieši IPP stratēģiju izstrādi.Vācija, Austrija, Francija vairāk orientējās uz IPP integrēšanu

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijās

IPP attīstības piemērs: ZviedrijaValsts Videi draudzīga produkta Stratēģija (2000) - vadlīnijas kā valsts iniciē IPP procesu nacionālā un starptautiskā līmenī)

• t.sk. labvēlīgu apstākļu nodrošināšana tirgū iesaistītām mērķgrupām;• “produkta likumdošanas” koordinēšana;• sadarbība starp mērķgrupām – radot platformu tālākai kooperācijai; • uz IPP orientēta izpētes programma;• veiksmīgu politiķu, sabiedrības izglītība zaļā produkta jomā.


Ekodizaina attīstība Latvijā: projekti un pētījumi

Veiktie pētījumi: Belmane I. u.c.Eco-design in Baltic states industry. Feasibility Study, 2003.Belmane I. Ekodizaina situācijas analīze Latvijā.SIA Vides vadības tehnoloģijas, 2004.

Informācijas pasākumi:RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā izstrādāta ekodizaina ekspertu sistēma ar mērķi veicināt ekodizaina ieviešanu uzņēmumos un apmācīt vides speciālistus ekodizaina jomā.

ES Leonardo da Vinci programmas demonstrācijas projekts (SIA Vides vadības tehnoloģijas) „Zināšanu pārnese ekodizaina jomā”: - tika izstrādāta un izdota „Ekodizaina rokasgrāmata”, - tika apmācīti pasniedzēji par ekodizaina ieviešanu uzņēmumos, uzņēmumu speciālisti.

ES finansēts projekts, kuru koordinēja Fraunhofer IZM Vācijā „Awareness raising Campaign fore Electrical@Electronics SMEs” (organizēja LU Cietvielu fizikas institūts). Ekodizaina izpratnes palielināšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektronikas rūpniecības nozarē; apmācību semināru sērija. (www.ecodesignarc.info)


Socioloģiskais pētījums –Ekodizaina attīstība Latvijā

Tika iesaistītas 8 būtiskās mērķgrupas.

- sabiedrība – patērētāji (tika pielietota anketēšanas metode, respondentu skaits - 131);

- uzņēmēji/ražotāji - valsts institūcijas - zinātnes un inovatīvo tehnoloģiju pārstāvji- eksperti- izglītības iestādes- NVO - masu mēdiji (tika pielietota intervijas metode);


Galvenās Integrētās produkta politikas attīstības problēmas Latvijā

• valsts stratēģijas trūkums, t.sk. jaunajā Vides politikas plānā;

• trūkst proaktīvas attieksmes no valsts institūciju puses Integrētas produktu politikas veidošanā;

• trūkst politiskā atbalsta IPP tālākā attīstībā;

• nav kompleksas uz IPP orientētas zinātniskās izpētes;

• vāja saite pētniecība – ražošana vides tehnoloģiju jomā;

• nepietiekama uzņēmēju, ražotāju, sabiedrības izpratne par ekodizainu;


Galvenās Integrētās produkta politikas attīstības problēmas Latvijā

• informācijas un motivācijas trūkums attiecībā uz ekodīzainu/ekomarķējumu, kā arī „zaļo iepirkumu”;

• ekomarķējums kā mārketinga līdzeklis Latvijā uzņēmēju vidū ir apzināts tikai daļēji,galvenā problēma slēpjas kapacitātes trūkumā, sabiedrība ir maz informēta par ekomarķējumiem, savukārt uzņēmējs ir maz informēts par iespēju to izmantot kā marketinga līdzekli;

• pārāk formalizēta attieksme pret „Zaļā iepirkuma” procedūru;

• nepietiekami ekonomiskie instrumenti Videi draudzīgo preču piedāvājuma attīstībā;


Pētījumā tika izstrādāti:

Nepieciešamie priekšnosacījumi ekodizaina attīstībā Latvijā

Galvenie rīcību virzieni• Ilgtermiņa plānošana un stratēģijas veidošana

valsts līmenī• Ekodizaina kā mārketinga apzināšana• Vides izglītības un vides komunikācijas rīcības


Priekšnosacījumi ekodizaina attīstībā• Cilvēkresursu kvalifikācija Kvalificētu un profesionālu ekspertu piesaiste ekodizaina procesa uzlabošanā.

• Stratēģisku dokumentu/ koncepciju loma Nepieciešamas definēt ilgtermiņa attīstības stratēģiju ekodizaina attīstībai,

veikt šādas politikas integrāciju citos stratēģiskos dokumentos.

• Informācijas un apmācības pieejamība uzņēmēju mērķgrupaiViens no ekodizaina attīstības galvenajiem priekšnosacījumiem.

• Kapacitāte iesaistīties produkta dzīves cikla uzlabošanā – uzņēmēju līmenīŅemot vērā mazo un vidējo uzņēmēju skaitlisko pārsvaru, svarīgi attīstīt šai mērķgrupai pieejamās finansu atbalsta programmas ekodizaina attīstībā.

• Videi draudzīgas rīcības izpratne sabiedrībāPatērētāju rīcības maiņas izpēte, videi draudzīgas rīcības popularizēšana sabiedrībā spēj būtiski ietekmēt ekodizaina procesa attīstību.


Galvenie rīcību virzieni:1.Ilgtermiņa plānošana un stratēģijas veidošana

valsts līmenīPlānošanas instrumenti

• Integrētās produkta politikas stratēģija valsts līmenī un tās integrēšana citos tautsaimniecības attīstības plānos.

• Ekodizaina attīstību veicinošu rīcības programmu izstrādesaistībā ar esošajiem tautsaimniecības attīstību stimulējošajiem plāniem.

• Ekodizaina jautājumu integrācija valsts zinātnes attīstības plānos.

Sadarbības instrumenti• NVO aktīva līdzdalība stratēģisko plānu apspriešanā un

izstrādē.• Sadarbība ar kompetences centriem, biznesa inkubatoriem.


Galvenie rīcību virzieni:2. Ekodizains kā mārketings

Likumdošanas instrumenti• Stimulējošās darbības valsts institūciju līmenī (Vides pārraudzības valsts

birojs), izstrādājot un izplatot kritērijus ekomarķējuma izmantošanai.

Izglītības instrumenti• Valsts institūciju kapacitātes palielināšana piedaloties sabiedrību un

uzņēmējdarbību izglītojošos projektos, sekmējot ekomarķējuma atpazīstamību patērētāju vidū.

• Uzņēmēju izpratnes par ekodizainu attīstība - iesaistoties starptautiskos sadarbības projektos, pieredzes apmaiņa, kvalifikācijas celšana, studiju procesa attīstība augstākā izglītībā.

Ekonomiskie instrumenti• Zaļā pieprasījuma - piedāvājuma tirgus attīstība valsts līmenī - caur nodokļu

atlaidēm, subsīdijām.

Sadarbības instrumenti• Interdisciplināru sadarbības projektu realizēšana starp valsts iestādēm un

asociācijām, nacionālā un starptautiskā līmenī.


Galvenie rīcību virzieni:3.Vides izglītības un vides komunikācijas rīcības

Likumdošanas instrumenti• Vides izglītības sekmīga īstenošana skolās un augstākās mācību iestādēs atbilstoši

Vides aizsardzības likumam.

Izglītības instrumenti• Vides zinātnes / Vides izglītības atziņu integrēšana vadības zinātņu/

uzņēmējdarbības studiju programmās.• Izglītojošie/ informatīvie pasākumi sabiedrībai un uzņēmējiem vides apziņas

celšanai, piesaistot NVO, masu mēdijus, izglītības iestādes.• Ekodizaina ekspertu/konsultantu sagatavošana - apmācības semināri.• Valsts pārvaldē strādājošo izglītošana par ekodizainu un tā nozīmi tautsaimniecībā.

Komunikācijas instrumenti• Informācijas izplatīšana par labajiem ekodizaina ieviešanas piemēriem Latvijā, liekot

uzsvaru uz prioritārajām valsts tautsaimniecības nozarēm.

Sadarbības instrumenti• Sadarbības projektu realizēšana uzņēmēju izglītības studiju programmās -

bakalaura, maģistra darbu izstrādi, prakses īstenošanu sadarbībā ar uzņēmējiem.


Trīs vadošās mērķgrupas: sabiedrība, uzņēmēji, valstsEkodizaina procesa attīstībā ir trīs vadošās mērķgrupas, kas ar savu darbību nosaka procesa attīstības līmeni: sabiedrība - pieprasījums, uzņēmēji – piedāvājums, produkta attīstītāji un valsts – valsts institūciju kapacitāte, priekšnosacījumi.

Problemātika: Latvijā sabiedrības vides apziņa galvenokārt orientēta tikai uz primārās nepieciešamības preču grupu, mazāk uz videi draudzīgu preci.

Produkta ražotājiem trūkst motivācijas, sadarbības pieredzes. Informācijas un izglītības trūkums par ekodizaina procesu kopumā, un to sekmējošiem instrumentiem, ir galvenais problēmas cēlonis.

Līdz ar to valstij sekmīga procesa attīstībai jāveicina caur sistēmisku pieejuvides jautājumu risināšanai, valsts institūciju kapacitātes paaugstināšanu, sekmīgi īstenot ilgtermiņa plānošanas dokumentus.


Citas mērķgrupas

Lai arī ekodizaina procesā galvenā loma ir trim galvenajām mērķgrupām –uzņēmējiem, valsts institūcijām un sabiedrībai, veiksmīgu ekodizaina attīstību nosaka arī pārējo mērķgrupu darbība un

sadarbība ar tām:• izglītības iestādes (studiju programmas, vides apziņas veidošana)

• NVO (profesionālie un vides NVO, to ieguldījums)

• zinātnes un inovatīvo tehnoloģiju pārstāvji(zinātniskās izpētes, tehnoloģiskā kompetence)

• eksperti (ekodizaina, tā attīstības jomā)• masu mēdiji (ekodizaina popularizācija, labā prakses atspoguļojums)


Galvenie secinājumi

1. Galvenās ekodizaina attīstības problēmas Latvijā nosaka: - nepietiekama valsts institūciju aktivitāte Integrētas produktu politikasveidošanā,

- nepietiekama uzņēmēju, ražotāju, sabiedrības izpratne par ekodizainu,- ekomarķējums tikai daļēji apzināts arī kā mārketinga līdzeklis,- nepietiekami ekonomiskie instrumenti videi draudzīgo preču piedāvājuma attīstībā.

2. Ekodizaina attīstības procesā svarīga loma ir noteiktu priekšnosacījumu nodrošināšanai, kuri veido labvēlīgus apstākļus iesaistītām mērķgrupām attiecībā uz uzņēmēju, ekodizaina ekspertu kvalifikāciju un kapacitāti, produkta ražotāju kapacitāti iesaistīties preču ekodizaina attīstībā. Šo priekšnosacījumu nodrošināšanai valsts institūcijām nepieciešams uzņemties vadošo koordinējošo lomu, apzinot daudzveidīgu Vides politikas instrumentu pielietošanas iespējas.


Galvenie secinājumi

3. Galvenie rīcību virzieni ekodizaina attīstībā jāorientē uz

- Integrētas produktu politikas veidošanu valsts līmenī,- ekodizaina apzināšanu kā mārketingu un - Vides izglītības un vides komunikācijas rīcībām aptverot trīs galvenās mērķgrupas: patērētāju/sabiedrību, uzņēmējus un valsts institūcijas, kā arī pārējās būtiskās grupas (izglītības iestādes, NVO, zinātnes un inovatīvo tehnoloģiju pārstāvjus, ekodizaina ekspertus un masu mēdijus).

ekodizaina attīstības process: vides pārvaldības perspektīvas latvijā · 2011-02-15 · •...

Documents