energoefektivitĀtes pasĀkumu izvĒrtĒjums un to - … · 6 pētījuma mērķis veikt...

ENERGOEFEKTIVITĀTES

PASĀKUMU

IZVĒRTĒJUMS UN TO

IETEKME UZ TELPU

MIKROKLIMATU

TIPVEIDA PIRMSSKOLAS

IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM

LATVIJĀ

2015

Pētījuma pasūtītājs: biedrība Passive House Latvija Pētījuma izstrādātājs: SIA “EU Bizness”

Sadarbības partneris:

Latvijas Republikas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

SIA EU Bizness | Prūšu iela 19 - 24, Rīga

2

Izmantotie saīsinājumi

ES Eiropas Savienība

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

MK Ministru kabinets

GWP Globālās sasilšanas potenciāls

PEI primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem

PII Pirmsskolas izglītības iestādes

CO2 Oglekļa dioksīds

3

Saturs

Ievads ............................................................................................................................. 4

1. Kvantitatīvā KPFI ietvaros īstenoto projektu datu analīze .................................... 7

1.1. Monitoringa datu analīze .................................................................................... 9

1.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu analīze ................................... 16

2. Padziļināta pirmsskolas izglītības iestādes analīze .................................................. 20

2.1. Projekta dokumentācijas raksturojums ............................................................. 20

2.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas ................................ 31

2.3. Iekštelpu mikroklimata novērtējums ................................................................. 33

2.3.1. Energoefektivitāte un mikroklimats – teorētiskais pamatojums ................ 33

2.3.2. Mikroklimata novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē ....... 40

2.4. Ilgtspējas un dzīves cikla analīze ...................................................................... 49

2.4.1. Ēkas dzīves cikla novērtējuma teorētiskais pamatojums ........................... 49

2.4.2. Ēkas dzīves cikla novērtējuma robeža analizētajā pirmsskolas izglītības

iestādē .................................................................................................................. 51

2.4.3. Ietekmes uz vidi novērtējuma teorētiskais pamatojums ............................ 53

2.4.5. Ietekmes uz vidi novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē .. 56

2.4.3. Ekonomiskais novērtējuma teorētiskais pamatojums ................................ 64

2.4.6. Ekonomiskais novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē ...... 69

3. Apkopojums un rekomendācijas .............................................................................. 75

3.1. Apkopojums .................................................................................................. 75

3.2. Rekomendācijas ............................................................................................ 79

Pielikumi ...................................................................................................................... 83

4

Ievads

Visā pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienībā (ES), saskaras ar vēl nebijušiem

izaicinājumiem, kurus rada energoresursu nepieciešamība un aizvien lielāka atkarība

no fosilo energoresursu importa, kā arī nepieciešamība ierobežot klimata pārmaiņas.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti1

identificē, ka energoefektivitāte ir vērtīgs līdzeklis šo problēmu risināšanai. Veicot

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus var uzlabot energoapgādes drošību,

samazināt primārās enerģijas patēriņu un enerģijas importu, un rentablā veidā

samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Apskatot kopējo Eiropas Savienības energobilanci, gandrīz 40 % enerģijas

galapatēriņa un 36 % SEG emisiju rodas mājokļos, birojos, veikalos un citās ēkās. Ir

identificēts, ka ēku energoefektivitātei ir arī otrais lielākais neizmantotais un izmaksu

ziņā efektīvākais enerģijas ietaupīšanas potenciāls tūlīt aiz enerģētikas sektora.

Turklāt ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ir svarīgi papildieguvumi, tostarp

jaunas darbvietas, enerģētiskās nabadzības novēršana, labāka veselība, lielāka

enerģētiskā drošība un rūpnieciskā konkurētspēja2.

Kopš iestāšanās ES arī Latvijā energoefektivitātes paaugstināšana ir kļuvusi

par vienu no prioritātēm. Ar dažādu finanšu instrumentu un programmu atbalstu

(piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds

(ESF), Kohēzijas fonds (KF); Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI);

pašvaldību finansējums u.c.) tiek veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi

publiskajās un privātā sektora ēkās.

Ir apstiprināti Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi3, kuri paredz

sasniegto energoefektivitātes rādītāju atskaišu sniegšanu, ja ēkā energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumi veikti ar ES fondu vai KPFI līdzfinansējuma atbalstu.

Tādējādi lielākajai daļai projektu tiek veiktas monitoringa pārbaudes, kurās tiek

uzkrāti enerģijas patēriņa dati. Lai arī šīs pārbaudes sniedz ieskatu sasniegtajos

1 Ziņojums par Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par

energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK

un 2006/32/EK 7.panta prasību izpildi 2 Eiropas Komisija, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Finansiāls atbalsts ēku

energoefektivitātes uzlabošanai”, Brisele, 2013, - 12lpp. 3 Ministru kabineta 2010. gada 30. septembra notiekumi Nr.923 “Kārtība, kādā uzskaita valsts

enerģijas galapatēriņa ietaupījumu un nodrošina energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību”

https://www.em.gov.lv/files/energetika/eus/EUS_4.docx



5

energoefektivitātes rādītājos, tomēr nav instrumentu, kas pārbaudītu reālo ēku

funkciju un stāvokli pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas. Esošie pētījumi par

ēku mikroklimatu pēc ēku atjaunošanas un praktiskā pieredze liecina par būtisku

mikroklimata pasliktinājumu pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, ja tie nav

veikti inženiertehniski pareizi un pārdomāti 4;5

.

Lai izvairītos no šādu ekonomiski nepamatotu projektu realizācijas Direktīvā

2012/27/ES par energoefektivitāti ir teikts, ka energoaudita pārskatiem būtu jābalstās

uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu dzīves cikla izmaksu analīzi, nevis

uz vienkāršiem atmaksāšanās termiņiem.

Šajā pētījumā, lai novērtētu faktisko energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu ietaupījumu, analizēti KPFI ietvaros īstenotie projekti pirmsskolas

izglītības iestādēs (PII) (pasākumu tehniski ekonomiskais pamatojums un pasākumu

ietekme uz vidi, tajā skaitā klimata pārmaiņām). Padziļināti veikts viena PII īstenotā

projekta dzīves cikla posmu (projektēšanas, būvniecības, ekspluatācijas un

nojaukšanas posmu) ietekmes uz vidi novērtējums un kumulatīvo energoizmaksu un

būvizmaksu salīdzinājums.

Pastiprināta uzmanība pievērsta iekštelpu mikroklimatam, jo saskaņā ar

standartu LVS EN 15251:20076 ēkas energosertifikācijai nav nozīmes bez telpas

mikroklimata sertifikācijas. Tādējādi atbilstoši minētajam standartam, tikai atrodot

optimālu līdzsvaru starp ēkas mikroklimata rādītājiem un ēkas energoefektivitāti, var

tikt nodrošināta ekonomiski pamatota energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

realizācija un atbilstība augošajām sabiedrības prasībām pēc veselīgas dzīves vides un

komforta7.

4 Stankeviča G., Lešinskis A. Indoor Air Quality and Thermal Comfort in Latvian Daycare Centres:

Scientific Journal of Riga Technical Universitu, Volume 12, 2011 5 Borodinecs A., Budjko Z. Indoor air quality in nursery schools in Latvia: 9th International

Conference and Exhibition "Healthy Buildings 2009", 2009 6 LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un

akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai, - 54 lpp. 7 Jakoviča A redakcijā, Pētījuma rezultātu apkopojums “Būvkonstrukciju energoefektivitāte un

ilgtspēja Latvijas klimatā”, Rīga 2013, - 329 lpp.

6

Pētījuma mērķis

Veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ilgtspējas un dzīves cikla

analīzi, ietverot mikroklimata, vides ietekmes un tehniski-ekonomisko izvērtējumu.

Uzdevums

Kvantitatīvā KPFI ietvaros īstenoto PII projektu dokumentācijas

inženiertehniskā analīze;

Viena KPFI ietvaros īstenotā PII projektu dokumentācijas detalizēts

izvērtējums, apsekojums un mērījumu veikšana. Ēkas padziļināta analīze

ietver:

projekta dokumentācijas izvērtējumu;

iekštelpu mikroklimata parametru mērījumus;

dzīves cikla izmaksu aprēķinu;

ietekmes uz vidi novērtējumu.

Izstrādātāji:

Mg. Sc. ing. Laura Gleizde

Mg. Sc. ing. Kārlis Grīnbergs

7

1. Kvantitatīvā KPFI ietvaros īstenoto projektu

datu analīze

Kvantitatīvā datu analīze veikta balstoties uz pieejamo KPFI ietvaros īstenoto

PII projektu dokumentāciju. Kopumā KPFI projektu konkursu “Energoefektivitātes

paaugstināšana pašvaldību ēkās” un “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumi ir veikti 360 pašvaldību ēkās. Pētījuma veikšanas laikā nebija pieejami

apkopoti dati par to, cik pavisam PII ir veiktas būvju atjaunošanas citu KPFI projektu

konkursu ietvaros, kā arī nebija pieejami šo projektu monitoringa dati par faktisko

enerģijas patēriņu pilnā apjomā. Tādējādi pētījuma padziļināta analīze ir veikta par

2009. gadā izsludinātā KPFI projektu konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana

pašvaldību ēkās” un 2010. gadā izsludinātā KPFI projektu konkursa “Kompleksi

risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” PII projektu

iesnieguma dokumentāciju un monitoringa datiem par sasniegtajiem rādītājiem pēc

īstenotajām projekta aktivitātēm.

1) KPFI atklātais projektu iesniegumu konkurss „Energoefektivitātes

paaugstināšana pašvaldību ēkās”

Projektu iesniegumu iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijus, izskatīšanas,

apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību noteica MK 2009. gada 25. jūnija

noteikumi Nr. 645 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta

konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikums”.

Projekta sasniedzamie rādītāji:

siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir vismaz 25% no 2006.–2008. gada

siltumenerģijas patēriņa;

CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (emisiju samazinājums

attiecībā pret pieprasīto KPFI finansējumu) – lielāks par 0,18 kg CO2/€

gadā.

Konkursa ietvaros kopējais pieejamais finansējums bija 33 810 935,35 €.

Vienam projektam pieejamais minimālais finansējums bija 71 143,59 €, maksimālais

finansējums – 2 845 743,62 €. KPFI maksimālā atbalsta intensitāte – 85% no projekta

kopējām attiecināmajām izmaksām.

8

2) KPFI atklātais projektu iesniegumu konkurss “Kompleksi risinājumi

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās ”

Projektu iesniegumu iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijus, izskatīšanas,

apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību noteica MK 2010. gada 21. jūnija

noteikumi Nr. 542 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta

konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

pašvaldību ēkās” nolikums”

Projekta sasniedzamie rādītāji:

katrā ēkā, uz kuru attiecas projekta aktivitātes, siltumenerģijas patēriņš

apkurei nepārsniedz 100 kWh/m2 gadā;

projekta kopējais CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, kas

raksturo CO2 emisiju samazinājumu attiecībā pret projektam pieprasīto

finanšu instrumenta finansējumu, nav mazāks par 0,25 kgCO2/€ gadā.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums bija 24 909 124,58 €. Vienam

projektam pieejamais minimālais finansējums bija 71 143,59 €, maksimālais

finansējums – 1 067 153,85 €. KPFI maksimālā atbalsta intensitāte - 85% no projekta

kopējām attiecināmajām izmaksām.

Abos minēto projektu konkursu ietvaros apstiprināti 102 projekti, kuros

paredzētas aktivitātes 360 ēkās par kopējo KPFI līdzfinansējumu 62,18 milj. €, t.sk:

56 projekti (222 ēkas) par kopējo KPFI līdzfinansējumu 37,27 milj. € projektu

konkursā „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”;

46 projekti (138 ēkas) par kopējo KPFI līdzfinansējumu24,91 milj. € projektu

konkursā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

pašvaldību ēkās ”.

Projektu konkursa nolikumos paredzēts, ka finansējuma saņēmējs pēc projekta

īstenošanas ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu

sasniegšanu. Finansējuma saņēmējiem katru gadu piecu gadu garumā pēc projekta

īstenošanas termiņa beigām jāsniedz projekta rezultātu monitoringa pārskats8.

Pētījumā detalizētāk analizēta pilnā apjomā pieejamā KPFI projektu konkursu

„Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” un “Kompleksi risinājumi

8 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,

http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/pasv1/?doc=10139 (30.10.2015)

http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/pasv1/?doc=10139

9

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” 84 PII monitoringa

pārskatu informācija 64 Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībās.

1.1. Monitoringa datu analīze

Monitoringa datu analīze veikta pamatojoties uz VARAM sniegto informāciju

(skat. Pielikuma Tabulu P1) par īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumiem PII KPFI projektu iesniegumu konkursos „Energoefektivitātes

paaugstināšana pašvaldību ēkās” un “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās”. KPFI projekta iesniegumiem piešķirts kārtas

numurs, un tie nav identificēti pēc KPFI piešķirtajiem projektu apzīmējumiem vai

pašvaldībām, kur projekts ir īstenots. Tā kā daudzos projektu iesniegumos

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tika veikti vairākās ēkās, tad Pielikuma

P1.tabulā uzrādīts, cik ēkas bija katrā projekta iesniegumā un apkopotie dati par

projekta iesniegumā iekļauto ēku sasniegto enerģijas9 patēriņa samazinājumu apkurei,

prognozēto un sasniegto CO2 emisijas apjomu.

Analizējot Pielikuma P1.tabulas datus ir redzams, ka 2014. gadā projektu

līgumā uzrādīto CO2 ietaupījumu izdevies sasniegt 81% no pabeigtajiem projektiem.

Detalizētāk apskatot CO2 emisijas ietaupījuma apjomus monitoringa pārskata

periodos secināts:

2011. gadā (pirmajā gadā) pēc projektu pabeigšanas 10 no 30 projektos jeb

33%, netika sasniegts projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas

samazinājums;

2012. gadā no pabeigtajiem 47 projektiem projekta līgumā noteiktais CO2

emisijas samazinājums netika sasniegts 11 jeb 23% projektos;


emisijas samazinājums netika sasniegts 14 jeb 20% projektos;


emisijas samazinājums nebija sasniegts 16 jeb 19% projektos (no tiem 2

projektos nav sasniegti rādītāji visus 4 monitoringa pārskata gadus (no

2011. gada)).

9 Šeit un turpmāk apakšnodaļā “enerģija apkurei” – gan siltumenerģija, gan elektroenerģija apkures

nodrošināšanai

10

2014. gadā ievērojami lielāks CO2 emisijas (vismaz par 10% lielāku nekā

noteikts projekta līgumā) ietaupījums ir sasniegts 55% jeb 46 projektos. Iemesls tam,

ka tik daudzos projektos nav sasniegts vai arī ievērojami pārsniegts projekta līgumā

noteiktais CO2 emisijas apjoms, varētu būt energoaudita pārskata aprēķinu kvalitāte

un neprecizitātes aprēķina izejas datos. Veicot projekta iesniegumu vērtēšanu, tika

identificēts, ka galvenā problēma, ar kuru saskārās projektu iesniegumu vērtēšanas

komisija, bija atšķirīga projektu iesniedzēju pieeja projekta iesnieguma aizpildīšanā

un nepilnīga iesniegtā projekta dokumentācija. Nekvalitatīvi veikti un aizpildīti

energoaudita pārskati, tika minēti par vienu no būtiskākajām problēmām, jo

normatīvajos aktos nebija paredzēta vienota energoaudita pārskata forma, un tiesību

aktos bija teikts, ka energoauditu var veikt personas, kurām ir būvprakses sertifikāts

ēku konstrukciju projektēšanas jomā, taču var nebūt energoauditora sertifikāts10

.

10

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,



11

Attēls 1. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu īpatnējie enerģijas patēriņa

dati apkurei

1. attēlā ir attēloti īpatnējā siltumenerģijas patēriņa dati apkurei pirms un pēc

ēku atjaunošanas (detalizētāk skatīt Pielikuma attēlu P1). Projektu konkursa

„Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikumā izvirzītā prasība par

siltumenerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 25% ir sasniegta visos projektos,

taču konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

pašvaldību ēkās ” izvirzītā prasība siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 100

kWh/m2 gadā – netiek sasniegta trīs projektos.

Apskatot visu projektu monitoringa datus, var secināt, ka kopumā ir panākts

enerģijas patēriņa samazinājums apkurei par 42% - kopējais enerģijas patēriņš apkurei

281 ēkā pirms pasākumu veikšanas 140 606,3 MWh, pēc pasākumu veikšanas 58

820,1 MWh. Vidējais īpatnējais enerģijas patēriņš apkurei pirms pasākumiem – 195,4

kWh/m2 gadā, pēc pasākumu īstenošanas 77,3 kWh/m

2 gadā.

0

50

100

150

200

250

300

350

1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83

Īpat

nēj

ais

ener

ģij

as p

atēr

iņš

apkure

i kW

h/m

2 g

adā

projektu iesniegumi

Enerģijas patēriņš apkurei gadā

pirms projekta

īstenošanas (kWh/m2)

Enerģijas patēriņš apkurei 2014. gadā

(kWh/m2)

12

Attēls 2. KPFI ietvaros īstenoto projektu CO2 emisiju samazinājuma dati

Saskaņā ar 1.att., energoauditu pārskatos aprēķināto siltumenerģijas patēriņa

samazinājumu apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas

kopumā 2014. gadā nav sasniegts 4% jeb trīs projektos, savukārt projekta līgumā

noteiktais CO2 emisijas samazinājums nav sasniegts 19% jeb 16 projektos. Lai gan

enerģijas ietaupījums un CO2 emisijas apjoms ir savstarpēji saistīti lielumi, tomēr CO2

emisijas ietaupījums ir noteicošais faktors KPFI līdzfinansējuma saņemšanai, jo KPFI

finansējums tiek piešķirts no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību (NDV)

pārdošanas, ko veic starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto

protokola nosacījumiem.

Analizējot kopējos projektu iesniegumu datus, prognozētais CO2 emisija

samazinājuma apjoms ir pārsniegts par 31%, jeb saskaņā ar noslēgtajiem projektu

līgumiem kopējais plānotais CO2 emisijas samazinājums ir 16 610 t CO2 gadā, bet

faktiskais ietaupījums 2014. gadā ir 21 736 t CO2 gadā (detalizētāku 2.attēla grafiku

skatīt Pielikumā, attēls P2).

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

1 600

1 800

2 000

1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83

CO

2 e

mis

ijas

iet

aup

ījum

s gad

ā, t

onnas

projektu iesniegumi

CO2 samazinājums, t (līgumā par projekta īstenošanu norādītais)

CO2 samazinājums, t (2014. gadā sasniegtais rādītājs)

13

Attēls 3. KPFI ietvaros īstenoto projektu CO2 emisijas samazinājuma apjoms pret KPFI finansējumu

Projektu līgumos noteiktais CO2 emisijas samazinājums pret KPFI

finansējumu ir robežās no 0,18 kgCO2/€ līdz 0,65 kgCO2/€, ar vidējo CO2 emisijas

samazinājumu 0,35 kgCO2 uz KPFI finansējumu €. Taču faktiskais 2014. gada CO2

emisijas samazinājums pret KPFI finansējumu ir robežās no 0,08 kgCO2/€ līdz 0,97

kgCO2/€, ar vidējo CO2 emisijas samazinājumu 0,43 kgCO2 uz KPFI finansējum €

(detalizētāku grafiku skatīt Pielikumā, attēls P3).

Attēls 4. KPFI ietvaros īstenoto projektu attiecināmās izmaksas un KPFI finansējums attiecībā pret

ēkas aprēķina platību

0,0

0,1

0,2

0,3

0,4

0,5

0,6

0,7

1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83

CO

2 e

mis

ijs

sam

azin

ājum

s p

ret

KP

FI

inves

tīci

jām

kgC

O2/E

UR

projektu iesniegumi

0

50

100

150

200

250

300

350

1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83

Inves

tīci

jas

uz

ēkas

ap

rēķin

a p

latī

bu,

EU

R/m

2

projektu iesniegumi

Attiecināmās izmaksas uz aprēķina platību, EUR/m2

KPFI izmaksas uz aprēķina platību, EUR/m2

14

Analizējot KPFI ietvaros īstenoto projektu KPFI finansējuma apjomu pret ēkas

aprēķina platību (attēls 4.), izmaksas svārstās robežās no 27 €/m2 līdz 260 €/m

2, ar

vidējām izmaksām 83€ uz ēkas aprēķina platības laukumu. Savukārt projektu

attiecināmo izmaksu apjoms pret ēkas aprēķina platību svārstās robežās no 32 €/m2

līdz 325 €/m2, ar vidējām izmaksām 106€ uz ēkas aprēķina platības laukumu

(detalizētāku grafiku skatīt Pielikumā, attēls P4). Pēc attiecināmo izmaksu apjoma uz

ēkas aprēķina platību pasākumus varētu sadalīt 4 lielās grupās – 32-80 €/m2 ir 38%

īstenoto projektu; 81-150 €/m2 44% īstenoto projektu; 151-190 €/m

2 11% īstenoto

projektu. Pārējie 7% īstenoto projektu investīcijas ir 210-325 €/m2 robežās, kas būtiski

pārsniedz vidējos investīciju apjomus uz ēkas aprēķina platību. Pētījuma veikšanas

brīdī nebija pieejama apkopota informācija par īstenotajiem pasākumiem katrā

projektā, lai veiktu detalizētāku investīciju apjoma analīzi.

Attēls 5. KPFI ietvaros īstenoto projektu enerģijas ietaupījums attiecībā pret attiecināmajām izmaksām

Projektu enerģijas ietaupījuma apjoma (2014. gadā) attiecība pret kopējām

attiecināmajām izmaksām, svārstības ir robežās no 0,5 kWh/€ līdz 3,1 kWh/€, ar

vidējo ietaupījumu 1,3 kWh pret ieguldīto eiro (detalizētāku 5.attēla grafiku skatīt

Pielikumā, attēls P5).

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83

Ener

ģij

as i

etau

pīj

um

s ap

kure

i p

ret

atti

eici

nām

ajām

izm

aksā

m,

kW

h/E

UR

projektu iesniegumi

15

Attēls 6. KPFI ietvaros īstenoto projektu pasākumu attiecināmās izmaksas un sasniegtais enerģijas

ietaupījums uz ēkas aprēķina platību.

Ja analizē KPFI projektu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

attiecināmās izmaksas un sasniegto enerģijas ietaupījumu (2014. gadā) uz ēkas

aprēķina platību, tad kā redzams 6.att. (detalizētāku grafiku skatīt Pielikumā, attēls

P6) nav vērojama izteikta korelācija starp abiem raksturlielumiem, piemēram,

projekta iesniegumā Nr. 27 attiecināmās energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu izmaksas ir ~79 €/m2 un enerģijas īpatnējais ietaupījums ~88 kWh/m

2,

savukārt iesniegumā Nr. 59 energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

attiecināmās izmaksas ir ~74 €/m2 un enerģijas īpatnējais ietaupījums arī ~172

kWh/m2. Tā kā KPFI projekta konkursa ietvaros veiktie pasākumi visos projektos

nebija vienādi, un investīciju apjoma un ietaupījuma attiecība vislielākā mērā ir

atkarīga no īstenotajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, tad būtu

jāveic padziļināta energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu investīciju un

ietaupījuma korelācijas analīze.

0

50

100

150

200

250

300

350

0

50

100

150

200

250

300

350

1 3 5 7 9 11 13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 35 37 39 41 43 45 47 49 51 53 55 57 59 61 63 65 67 69 71 73 75 77 79 81 83

īpat

nēj

ais

ener

ģij

as i

etau

pīj

um

s, k

Wh/m

2

Att

ieic

nām

ās i

zmak

sas

uz

aprē

ķin

a p

latī

bu,

EU

R/m

2

projektu iesniegumi

Attiecināmās izmaksas uz aprēķina platību, EUR/m2

Enerģijas ietaupījums uz apsildāmo platību, kWh/m2

16

1.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu analīze

Šajā apakšnodaļā detalizētāk apskatīti KPFI finansēto projektu atklātā

konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai

pašvaldību ēkās” 3011

ēku energoauditu pārskati energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu novērtēšanai (atsevišķi energoaudita pārskati ir no viena projekta

iesnieguma). 1.2.apakšnodaļas PII projektu numerācija neatbilst apskatītajai 1.1.

apakšnodaļas par monitoringa datu analīzi sadaļas projektu numerācijai.

Analizējot PII energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus saistībā ar

enerģijas12

ietaupījumu (faktiskajās vienībās (MWh) 7.att. un kā īpatsvaru (%)) 8.att,

nav konstatējama izteikta sakarība starp abiem rādītājiem, t. i veiktie pasākumi ir

diezgan līdzīgi - visās PII ir veikta ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko

rādītāju paaugstināšana (fasādes, jumta siltināšana), lielākā daļa veica arī logu

(visbiežāk daļēju) un durvju nomaiņu, tādējādi nevar identificēt konkrētu pasākumu ar

vislielāko ietaupījumu.

Attēlā Nr.7., 8 un 9. pielietotie apzīmējumi:

F – fasādes siltināšana (ārsienas un cokols)

J – jumta pārseguma siltināšana

P – pagraba pārseguma siltināšana

L – logu nomaiņa

D – durvju nomaiņa

A – apkures sistēmas rekonstrukcija

KŪ – karstā ūdens sistēmas rekonstrukcija

V – ventilācijas sistēmas rekonstrukcija

EL – elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija

G – apgaismojuma sistēmas modernizācija

C – citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi

AER – atjaunojamo energoresursu izmantošana

* – pasākums uzrādīts energoauditā, bet tam nav

aprēķināts enerģijas ietaupījums

11

Saskaņā ar projekta „ Energoefektivitātes pasākumu izvērtējums un to ietekmi uz telpu mikroklimatu

tipveida pirmsskolas izglītības iestādēm Latvijā” Reģ. Nr. 1-08/332/2015 darba uzdevumu. 12

Šeit un turpmāk apakšnodaļā “enerģija” – kopējā enerģija, ieskaitot siltumenerģiju un

elektroenerģiju

17

Attēls 7. Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi PII, prognozētais enerģijas ietaupījums

MWh un ēkas aprēķina platība

Attēls 8. Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi PII, prognozētais enerģijas ietaupījums

MWh un ēkas aprēķina platība

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

23 8 25 9 7 20 22 10 19 30 13 24 15 14 6 26 17 18 21 16 5 1 27 4 3 12 28 29 11 2

Ap

rēķin

a p

latī

ba,

m2

Ener

ģij

as i

etau

pīj

um

s, M

Wh

Enerģijas ietaupījums MWh Aprēķina platība, m2

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

23 8 25 9 7 20 22 10 19 30 13 24 15 14 6 26 17 18 21 16 5 1 27 4 3 12 28 29 11 2

Ap

rēķin

a p

latī

ba,

m2

Ener

ģij

as i

etau

pīj

um

s, %

Enerģijas ietaupījums, % Aprēķina platība, m2

18

Analizējot enerģijas ietaupījuma apjoma MWh un % attiecību pret ēkas

aprēķina platību (7.att un 8.att.) izteikta korelācija nav novērojama, tādējādi var

secināt, ka enerģijas ietaupījums šajos projektos faktiski ir atkarīgs no izpildīto darbu

kvalitātes un katra pasākuma specifikas (piemēram, sienas iespējams siltināt gan ar

150mm siltumizolācijas slāni, gan 250mm utt.), nevis no veiktajiem pasākumiem vai

PII platības.

Attēls 9. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās periods PII

Vienkāršoti aprēķinātie atmaksāšanās perioda ilgumi konkrētiem

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem neveido izteiktu korelāciju,

savstarpēji līdzīgo īstenoto pasākumu dēļ (skatīt 9.att.). Lielāks atmaksāšanās termiņš

ir tām PII, kurās, papildus ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes

uzlabošanai, ir veikta arī ventilācijas un apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija.

Vidējais konkursa projektu īstenoto pasākumu atmaksāšanās termiņš ir 20 gadi.

64

49 48

25 24 21 21

19 18 17 17 17 17 17 17 16 14 14 13

10 8 7 7 6

0

10

20

30

40

50

60

70

25 30 27 4 21 20 5 14 13 17 2 16 15 24 19 18 11 23 3 12 7 9 8 10

Atm

aksā

šanās

laik

s, g

adi

19

Attēls 10. Analizēto 30 ēku energoauditu pārskatos identificēto energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu atmaksāšanās laiks gados

Salīdzinot energoefektivitātes pasākumus, visīsāko atmaksāšanās laiku

analizētajās PII veido norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbi (10.att.).

Vislielākais investīciju atmaksas ilgums ir apgaismojuma un ventilācijas sistēmas

rekonstrukcijai. Šeit gan jāmin, ka analizētie inženiersistēmu rekonstrukcijas

atmaksāšanās periodi viennozīmīgi neraksturo faktisko pasākumu atmaksāšanās

periodu, jo analizēto PII skaits ir salīdzinoši neliels. Piemēram, ventilācijas sistēmas

rekonstrukcija tika veikta 9 PII, kurās atmaksāšanās laika diapazons ir no 24 līdz 198

gadiem. Lai analizētu datus par jebkuras inženiersistēmas rekonstrukcija vai izbūvi ir

skaidri jāzina, kādi pasākumi tiek veikti, piemēram, ventilācijas sistēmas

rekonstrukcija var nozīmēt gan nosūces ventilatoru izvietošanu sanmezglos, gan

pilnvērtīgas ēkas rekuperācijas ventilācijas izbūvi. Dati 10. attēlā iezīmē tendenci -

inženiersistēmu rekonstrukciju atmaksāšanās laiks ir salīdzinoši liels, tādējādi, kā jau

minēts standartā LVS EN 15251:200713

, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumus, nedrīkst balstīties tikai uz ēkas enerģijas patēriņa ietaupījumu, bet jāņem

vērā arī iekštelpu mikroklimata stāvoklis.

13

LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un

akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai

12

12

13

27

28

35

74

89

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Pagraba pārseguma sitlināšana

Jumta pārseguma siltināšana

Fasādes siltināšana

Durvju nomaiņa

Logu nomaiņa

Apkures sistēmas rekonstrukcija

Ventilācijas sistēmas rekonstrukcija

Apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija

20

2. Padziļināta pirmsskolas izglītības iestādes

analīze

Šajā nodaļā tiek veikta vienas PII ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas

projekta padziļināta analīze. Par analizējamo objektu tika izvēlēta tipveida PII ēka

Rīgā, kurai veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi KPFI finansētā

projektu atklātā konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai pašvaldību ēkās” ietvaros.

Padziļinātais projekta analīzes novērtējums atjaunotajai PII veikts pēc šādiem

punktiem:

KPFI projekta dokumentācijas izstrādes kvalitāte;

iekštelpu mikroklimats;

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekme uz vidi;

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskā efektivitāte.

Vienas PII analīze pilnībā neatspoguļo kopējo KPFI ietvaros veikto PII

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz iekštelpu mikroklimata

parametriem, ietekmi uz vidi un pasākumu ekonomisko efektivitāti, tomēr šī analīze

iezīmē tendences, kas potenciāli būtu attiecināmas arī uz citām līdzīga tipa ēkām.

2.1. Projekta dokumentācijas raksturojums

Ēka nodota ekspluatācija 1990. gadā, ēkas apjomu veido apkurināms

pagrabstāvs un divi virszemes stāvi, kopējā ēkas aprēķina platība 2341,7 m2, vidējais

telpu augstums 2,55 metri. Ēkas nesošo konstrukciju risinājums: dzelzsbetona pamati,

dobo māla ķieģeļu mūris un keramzītbetona paneļu ārsienas, dobo dzelzsbetona

paneļu pārsegums un savietotais jumts ar hidroizolācijas pārklājumu.

21

Attēls 11. Analizējamās PII aerofoto

No arhitektūras viedokļa ēka ir sarežģītas ģeometrijas un nekompakta daudzo

izvirzījumu dēļ (skatīt attēlu Nr.11.). Pēc ģeometrijas vienkāršākai un kompaktākai

ēkai, piemēram, taisnstūrveida, ir mazāki siltuma zudumi caur norobežojošajām

konstrukcijām. Saskaņā ar pasīvo ēku projektēšanas mācību materiāliem14

, lai ēka

būtu pēc iespējas energoefektīvāka un ekonomiski izdevīgāka, ieteicamajai ēku ārējo

norobežojošo konstrukciju platībai un ēkas tilpuma attiecībai ir jābūt zem 0,7.

Pētāmajai ēkai kompaktuma rādītājs ir 0,78 (A/V=4727,8 m2/ 6088 m

3), kas ir

nedaudz paaugstināts rādītājs no energoefektivitātes viedokļa.

Attēls 12. Laukuma/tilpuma attiecības rādītāji ēkām14

14

Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs”

22

Skatoties no ēkas novietojuma pret debespusēm, secinām, ka ēkas stiklojuma

laukums fasādēs būtiski neatšķiras (pēc izveidotā ēkas enerģijas bilances modeļa

procentuālais logu platību sadalījums - ziemeļos – 25%, austrumos 23%, dienvidos

26%, rietumos 26%), kā arī nav izveidoti pasīvie noēnošanas elementi, tādējādi telpas

tiek pakļautas pārkaršanas riskam (skatīt attēlu Nr.11). PII vislielākie pārkaršanas

draudi ir siltajā sezonā, dienvidu puses telpās, bet aukstajā sezonā ziemeļu puses

telpās ir vajadzīgs papildus siltumenerģijas apjoms iekštelpu temperatūras

uzturēšanai. Tā kā ēkas plānojums ir sarežģītas formas, tad nevienmērīgs temperatūru

sadalījums visvairāk izpaužas korpusos, kuri ir izvirzīti uz āru.

Par pamatu izstrādātajai energoefektivitātes projekta analīzei ir izmantoti

projekta iesnieguma dati – projekta iesniegums, energoaudita pārskats un būvniecības

tāmes. Tā kā energoaudita pārskats ir veikts 2010. gadā, tad norobežojošo

konstrukciju siltumvadītspējas vērtības atbilst LBN 002-01 “Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika”15

iepriekšējai, 2003. gada redakcijai (1. tabula).

Tabula 1. Siltuma caurlaidības koeficientu U normatīvās vērtības dzīvojamo ēku norobežojošām

konstrukcijām un enerģijas patēriņš apkurei atbilstoši normatīvam uzbūvētās ēkās 16

; autoru

papildinājums

Būvelementi Mērvienība 1980 1992 2003 2014

Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar

āra gaisu

U, W/ (m

2∙K)

0,90 0,25 –

0,40 0,2 k* 0,15 k

Grīdas uz grunts - 0,5 0,25 k 0,15 k

Ārsienas ar masu mazāku nekā 100

kg/m2

1,1 0,33 –

0,50

0,25 k

0,18 k Ārsienas ar masu 100 kg/m

2 un

vairāk 0,3 k

Logi, durvis 2,4

1,9 –

2,4 1,8 k

1,3 k

Durvis 1,8 k

Termiskie tilti - - 0,2 k 0,1 k

*Temperatūras faktors k = 19/(Tiekš. – Tār.), atkarībā no klimata zonas

Enerģijas patēriņš apkurei kWh/m

2

gadā 150 –

200 100 –

130 70 –

90 40-60

Enerģijas patēriņš ēkā pirms atjaunošanas

15

MK 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15

“Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” 16

Ekonomikas Ministrijas ziņojums, Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģija, Rīga, 2014, -55 lpp.

23

2. un 3.tabulā attēlots energoaudita pārskatā uzrādītais enerģijas patēriņa

sadalījums. Enerģijas patēriņš apkurei ir koriģēts uz klimatiskajiem apstākļiem.

Tabula 2. Enerģijas patēriņa sadalījums pēc energoaudita pārskata datiem

MWh/gadā kWh/m2gadā

% no kopējā

enerģijas

patēriņa

I. Apkurei 386,5 165,24 83,1

II. Karstā ūdens sagatavošanai 41,80 17,85 9,0

III. Elektroenerģijas patēriņš t.sk.

dzesēšanai, ventilācijai,

apgaismojumam

37,01 15,80 7,9

IV. Kopsumma 465,76 198,90 100%

Tabula 3. Izmērītais un aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei pēc energoaudita pārskata datiem

kWh/m2gadā MWh/gadā

Ēkā izmērītais apkures energoefektivitātes

novērtējums 165,24 386,95

Ēkai aprēķinātais apkures energoefektivitātes

novērtējums 202,97 475,29

Energoaudita pārskatā uzrādītā starpība starp izmērīto un aprēķināto

siltumenerģijas patēriņu apkurei vērtējama kā būtiska un rada bažas par

energoauditora kompetenci. Saskaņā ar MK 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr.

348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodika” ēkas aprēķina modelis ir uzskatāms

par ticamu, ja starpība starp izmērīto energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un

aprēķināto energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu, pie vienādiem iekštelpu

temperatūras nosacījumiem atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10

kWh/m2 gadā. Šajā gadījumā starpība ir 37,73 kWh/m

2 gadā, kas atbilst 18,6%,

tādējādi tiek mākslīgi palielināts enerģijas patēriņš pirms pasākumu veikšanas, lai pēc

pasākumu īstenošanas iegūtu lielāku ietaupījumu. Turpmākais aprēķins tiek veikts par

pamatu ņemot izmērīto apkures patēriņu – 165,24 kWh/m2

gadā.

24

Attēls 13. Ēkas siltumenerģijas patēriņa aprēķins pirms atjaunošanas, kopsavilkuma tabula

Sastādot ēkas energobilanci pēc standarta LVS EN ISO 13790 “Ēku

energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana”

apkures enerģijas patēriņš ir 174,1 kWh/m2 gadā pie iekštelpu temperatūras +19°C,

kas atbilst MK 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 “Ēkas energoefektivitātes

aprēķina metodika” prasībām. 13.att. un 14.att. ir redzams ēkas bilances sadalījums,

kas atbilst novērtējuma robežām 10 kWh/m2, energobilances sastādīšanai izmantota

programma PHPP v8 (Passive House Planning Package).

Passive House aprēķins:

Klimats: Riga Temperatūra: 19,0 °C

Ēka: Bērnudārzs Ēkas tips:

TFA: 2341,7 m²

uz m²

Laukums U-Vērtība Faktors Gt apkurin.

Konstrukcija Temp. m² W/(m²K) kKh/a kWh/a platības

Ārsienas - ārs A 1219,2 * 0,905 * 1,00 * 87,7 = 96738 41,31

Ārsiena - zeme B 433,4 * 2,980 * 0,37 * 87,7 = 41519 17,73

Jumts - ārs A 1518,7 * 1,159 * 1,00 * 87,7 = 154405 65,94

Grīda B 1522,3 * 1,619 * 0,37 * 87,7 = 79236 33,84

A * * 1,00 * =

A * * 1,00 * =

X * * 0,75 * =

Logi A 572,3 * 1,598 * 1,00 * 87,7 = 80200 34,25

Ārdurvis A 34,1 * 2,000 * 1,00 * 87,7 = 5986 2,56

TT ārā A * * 1,00 * = 0,00

TT perimetra P 323,2 * 0,100 * 0,37 * 87,7 = 1039 0,44

TT zeme B 323,2 * 0,100 * 0,37 * 87,7 = 1039 0,44

Kopā pa visām konstrukcijām 5300,1 ––––––––––– kWh/(m²a)

Pārvades siltuma zudumi QT Kopā 460162 196,5

ATFA Telpas augstums

m² m m³

Ventilācijas sistēma: Efektīvais gaisa tilpums, VV 2341,7 * 2,55 = 5971,3

Siltuma atgūšanas efektivitāte heff 0%

Priekšsildītāja efektivitāte hSHX 0% nV, sistēmas FHR nV,Res

1/h 1/h 1/h

Enerģētiski efektīvā gaisa apmaiņa, nV 0,165 * (1 - 0,00 ) + 0,034 = 0,199

VV nV cGaisa Gt

m³ 1/h Wh/(m³K) kKh/a kWh/a kWh/(m²a)

Ventilācijas siltuma zudumi QV 5971,3 * 0,199 * 0,34 * 87,7 = 35459 15,1

Samazinājuma faktors

QT QV nakts/ned. nogales

kWh/a kWh/a Ietaupījums kWh/a kWh/(m²a)

Kopējie siltuma zudumi QL ( 460162 + 35459 ) * 1,0 = 495621 211,7

Novietojums Samazinājuma faktors g-vērtība Laukums Starojuma enerģija

(perp. starojumam)

m² kWh/(m²a) kWh/a

1. Ziemeļi 0,55 * 0,77 * 143,14 * 100 = 6063

2. Austrumi 0,40 * 0,77 * 130,18 * 213 = 8451

3. Dienvidi 0,44 * 0,77 * 148,26 * 379 = 19168

4. Rietumi 0,53 * 0,77 * 150,69 * 234 = 14412

5. Horizontāls 0,00 * 0,00 * 0,00 * 322 = 0

––––––––––– kWh/(m²a)

Kopējie saules ieguvumi QS Kopā 48095 20,5

Apkures perioda ilgums ATFA

kh/d d/a W/m² m² kWh/a kWh/(m²a)

Iekšējie siltuma ieguvumi QI 0,024 * 203 * 3,50 * 2341,7 = 39931 17,1

kWh/a kWh/(m²a)

Bezmaksas siltums QF QS + QI = 88026 37,6

Kopējā siltuma nepeiciešamība un bezmaksas siltuma attiecība QF / QV = 0,18

Siltuma izmantošanas faktors hG (1 - ( QF / QL )5 ) / (1 - ( QF / QL )6 ) = 100% kWh/a kWh/(m²a)

Siltuma ieguvumi QG hG * QF = 88013 37,6

kWh/a kWh/(m²a)

Kopējais apkurei nepieciešamais siltuma daudzums QH QL - QG = 407608 174

Enerģijas patēriņš gadā

Iekšējo siltuma

ieguvumu jauda

25

Attēls 14. Ēkas siltumenerģijas patēriņa bilance pirms atjaunošanas

Kā redzams 14.att visliekākos īpatnējos siltuma zudumus uz aprēķina platību

analizējamajai PII, pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas,

veido jumta pārsegums, ārsienu konstrukcijas un stiklotās konstrukcijas.

0,0

174,1

17,1

20,5

15,1

0,9

2,6

34,2

0,0 0,0 0,0

33,8

65,9

17,7

41,3

0,0

0

50

100

150

200

250

Siltuma zudumi Siltuma ieguvumi

Silt

um

en

erģ

ijas d

au

dzu

ms, kW

h/(

m²a

) Apkures enerģijas bilance

26

Plānotie siltumtehniskie rādītāji pēc atjaunošanas

Ēkas energoaudita pārskatā identificētie energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumi un to enerģijas ietaupījums attēloti 4.tabulā.

Tabula 4. Energoaudita pārskatā uzrādītie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi

Nr.

p.k. Pasākums

Piegādātās enerģijas

īpatnējais ietaupījums

Primārās enerģijas

īpatnējais

ietaupījums

% no esošā

izmērītā ēkas

energo-

efektivitātes

novērtējuma

CO2

emisijas

samazināj

ums

kWh/m2

gadā

MWh/

gadā

kWh/m2

gadā

MWh/

gadā %

kg/m2

gadā

1.

Ēkas gala un fasādes sienu

siltināšana ar izolācijas

materiālu 120mm biezumā;

λ=0,040 W/(mK)

43,27 101,33 54,04 126,54 21,8 11,42

2.

Jumta pārseguma

siltināšana ar atbilstošu

izolācijas materiālu

biezumā 200 mm; λ=0,039

W/(mK)

24,63 57,68 30,76 72,03 12,4 6,50

3.

Ēkas cokola un pamata

sienu siltināšana ar

polistirolu λ=0,035

W/(mK) 50 mm biezumā

6,56 15,37 8,20 19,19 3,3 1,73

4.

Ieejas mezgla siltināšana –

termisko tiltu novēršana.

Ārdurvju maiņa U=1,4

W/(m2K)

0,85 1,99 1,06 2,49 0,4 0,22

5.

Apkures sistēmas

renovācija, balansēšana,

telpu temperatūras

kontroles, regulēšanas

ierīču uzstādīšana un

cauruļvadu izolēšana.

Minētā pasākuma īstenošana nepieciešama siltumenerģijas precīzai

sadalei, uzskaitei un patēriņa monitoringa veikšanai.

6.

Ventilācijas sistēmas

renovācija piemērojot

energoefektīvās gaisa

apmaiņas-ventkameras vai

rekuperācijas iekārtas

(gaisa pieplūde un

regulējam gaisa nosūce)

Kompleksais pasākums nepieciešams, lai uzlabotu mikroklimatu

iekštelpās un samazinātu mitruma saturu gaisā.

7. Lietus ūdens novadīšanas

sistēmas atjaunošana

K O P Ā 75.32 176.37 94.05 220.24 37.87 19.88

Energoauditors piegādātās apkures enerģijas ietaupījuma aprēķinā ir pieņēmis,

ka iekštelpās temperatūra pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas tiek uzturēta

uz +21°C, tādējādi enerģijas patēriņa samazinājums ir mazāks nekā tad, ja pirms un

pēc pasākumu veikšanas iekštelpu temperatūras būtu vienādas (+19°C). Projekta

ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi logu nomaiņai netika ietverti,

27

jo pirms projekta īstenošanas 2008. gadā vecie koka logi tika nomainīti pret PVC tipa

profilu divstiklu pakešu logiem ar selektīvo pārklājumu, kopējā logu siltumcaurlaidība

Uw~1.4 W/(m2K) (loga siltumcaurlaidība ņemot vērā iebūves termiskos tiltus pirms

atjaunošanas UW= 1,598 W/(m2K), pēc atjaunošanas UW= 1,585 W/(m

2K)).

Pirms atjaunošanas ēkā darbojas tikai dabiskā ventilācijas sistēma. Dabiskā

ventilācija darbojas pēc principa, ka svaigais āra gaiss iekštelpās tiek, pievadīts caur

neblīvām ēkas norobežojošajām konstrukcijām un ar triecienvēdināšanu (īslaicīga

telpu vēdināšana caur logiem radot caurvēju). Gaisa izvadīšana no telpām notiek caur

dabiskās vēdināšanas kanāliem, virtuvē ir uzstādīta gaisa nosūces iekārta no virtuves

krāsnīm, tomēr tā nespēj pietiekami pildīt savas funkcijas, jo netiek nodrošināta

pietiekama gaisa pieplūde. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos ir minēts,

ka jāveic gan apkures sistēmas, gan ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, bet tā kā

šiem pasākumiem nav uzrādīts enerģijas ietaupījuma lielums, tad atbilstoši projektu

konkursa nolikumam, pasākumu īstenošanai nevar tikt piešķirts līdzfinansējums, kas

savukārt norāda, ka visticamāk pasākumi tikai par pašu līdzekļiem netiks veikti (šajā

PII ventilācijas sistēmas rekonstrukcija par pašu līdzekļiem netika veikta).

Enerģijas patēriņš pēc ēkas atjaunošanas

Balstoties uz sastādīto energobilanci 13.att. un 4.tabulā uzrādīto

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietaupījumu, aprēķinātais īpatnējais

enerģijas patēriņš pēc atjaunošanas ir 97,5 kWh/m2 gadā pie iekštelpu temperatūras

+21°C (skat. 15. un 16. att.).

28

Attēls 15. Ēkas siltumenerģijas patēriņa aprēķins pēc atjaunošanas, kopsavilkuma tabula

Passive House aprēķins:

Klimats: Riga Temperatūra: 21,0 °C

Ēka: Bērnudārzs Ēkas tips:

TFA: 2341,7 m²

uz m²

Laukums U-Vērtība Faktors Gt apkurin.

Konstrukcija Temp. m² W/(m²K) kKh/a kWh/a platības

Ārsienas - ārs A 1219,2 * 0,256 * 1,00 * 107,2 = 33518 14,31

Ārsiena - zeme B 433,4 * 2,980 * 0,28 * 107,2 = 38236 16,33

Jumts - ārs A 1518,7 * 0,167 * 1,00 * 107,2 = 27172 11,60

Grīda B 1522,3 * 1,619 * 0,28 * 107,2 = 72970 31,16

A * * 1,00 * =

A * * 1,00 * =

X * * 0,75 * =

Logi A 572,3 * 1,585 * 1,00 * 107,2 = 97240 41,53

Ārdurvis A 34,1 * 1,400 * 1,00 * 107,2 = 5121 2,19

TT ārā A * * 1,00 * = 0,00

TT perimetra P 323,2 * 0,000 * 0,28 * 107,2 = 0 0,00

TT zeme B 323,2 * 0,000 * 0,28 * 107,2 = 0 0,00

Kopā pa visām konstrukcijām 5300,1 ––––––––––– kWh/(m²a)

Pārvades siltuma zudumi QT Kopā 274258 117,1

ATFA Telpas augstums

m² m m³

Ventilācijas sistēma: Efektīvais gaisa tilpums, VV 2341,7 * 2,55 = 5971,3

Siltuma atgūšanas efektivitāte heff 0%

Priekšsildītāja efektivitāte hSHX 0% nV, sistēmas FHR nV,Res

1/h 1/h 1/h

Enerģētiski efektīvā gaisa apmaiņa, nV 0,165 * (1 - 0,00 ) + 0,010 = 0,175

VV nV cGaisa Gt

m³ 1/h Wh/(m³K) kKh/a kWh/a kWh/(m²a)

Ventilācijas siltuma zudumi QV 5971,3 * 0,175 * 0,34 * 107,2 = 38135 16,3

Samazinājuma faktors

QT QV nakts/ned. nogales

kWh/a kWh/a Ietaupījums kWh/a kWh/(m²a)

Kopējie siltuma zudumi QL ( 274258 + 38135 ) * 1,0 = 312393 133,4

Novietojums Samazinājuma faktors g-vērtība Laukums Starojuma enerģija

(perp. starojumam)

m² kWh/(m²a) kWh/a

1. Ziemeļi 0,50 * 0,77 * 143,14 * 100 = 5550

2. Austrumi 0,35 * 0,77 * 130,18 * 213 = 7536

3. Dienvidi 0,43 * 0,77 * 148,26 * 379 = 18388

4. Rietumi 0,47 * 0,77 * 150,69 * 234 = 12870

5. Horizontāls 0,00 * 0,00 * 0,00 * 322 = 0

––––––––––– kWh/(m²a)

Kopējie saules ieguvumi QS Kopā 44344 18,9

Apkures perioda ilgums ATFA

kh/d d/a W/m² m² kWh/a kWh/(m²a)

Iekšējie siltuma ieguvumi QI 0,024 * 203 * 3,50 * 2341,7 = 39931 17,1

kWh/a kWh/(m²a)

Bezmaksas siltums QF QS + QI = 84275 36,0

Kopējā siltuma nepeiciešamība un bezmaksas siltuma attiecība QF / QV = 0,27

Siltuma izmantošanas faktors hG (1 - ( QF / QL )5 ) / (1 - ( QF / QL )6 ) = 100% kWh/a kWh/(m²a)

Siltuma ieguvumi QG hG * QF = 84187 36,0

kWh/a kWh/(m²a)

Kopējais apkurei nepieciešamais siltuma daudzums QH QL - QG = 228206 97

Enerģijas patēriņš gadā

Iekšējo siltuma

ieguvumu jauda

29

Attēls 16. Ēkas siltumenerģijas patēriņa bilance pēc atjaunošanas

Kā redzams 16.att visliekākos īpatnējos siltuma zudumus uz aprēķina platību

analizējamajai PII, pēc ēkas atjaunošanas, veido stiklotās konstrukcijas un grīda uz

grunts (energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi netika veikti), savukārt

atjaunošanas rezultātā siltuma zudumi no ārsienām ir samazinājušies par 65%, bet

zudumi no jumta pārseguma par 75%.

0,0

97,5

17,1

18,9

16,3

0,0 2,2

41,5

0,0 0,0 0,0

31,2

11,6

16,3

14,3

0,0

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Siltuma zudumi Siltuma ieguvumi

Silt

um

en

erģ

ijas d

au

dzu

ms, kW

h/(

m²a

)

Apkures enerģijas bilance

30

Attēls 17. Enerģijas patēriņa datu izmaiņas

Attēlā Nr. 17. attēlotas enerģijas patēriņa datu izmaiņas PII pirms un pēc

atjaunošanas. Ēkas energobilance apkures patēriņam ir aprēķināta saskaņā ar LVS

EN ISO 13790 “Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas

energopatēriņa rēķināšana” un atbilst MK 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348

“Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodika” prasībām (starpība starp izmērīto

energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķināto energoefektivitātes

novērtēšanas rezultātu, atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10

kWh/m2 gadā).

Aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc ēkas atjaunošanas ir 97

kWh/m2 gadā, jeb samazināsies par 44%. Pētījuma veikšanas brīdī nebija pieejami

dati par šīs PII faktisko siltumenerģijas patēriņu apkurei pēc energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumu veikšanas.

Enerģijas patēriņš karstajam ūdenim un elektroenerģijai pētījuma ietvaros

netika pārrēķināts, jo energoauditā netika identificēti energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumi, šo enerģijas patēriņa pozīciju ietaupījumam.

Secinājumi

Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi izstrādāti atbilstoši tajā

brīdī spēkā esošajām siltumtehniskajām prasībām LBN 002-01 “Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika”17

(2003. gada redakcija). Sastādot ēkas energobilanci,

17

MK noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika”” (spēkā no 01.01.2003.)

165 174

97

18 18

18

16 16

16

0

50

100

150

200

250

Izmērītais pirms

atjaunošanas

Aprēķinātais pirms

atjaunošanas

Aprēķinātais pēc

atjaunošanas

Īpat

nēj

ais

ener

ģij

as p

atēr

iņš

, kW

h/m

2

gad

ā

Apkure Karstais ūdens Elektroenerģija

31

salīdzinot aprēķina un faktiskos enerģijas patēriņa datus, energoauditors par ~19% ir

mākslīgi paaugstinājis enerģijas patēriņu pirms ēkas atjaunošanas pasākumu

veikšanas.

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos ir minēts, ka jāveic gan

apkures sistēmas, gan ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, bet energoaudita pārskatā

šiem pasākumiem nav uzrādīts enerģijas ietaupījuma lielums. Atbilstoši projektu

konkursa nolikumam, pasākumu īstenošanai nevar tikt piešķirts līdzfinansējums, ja

nav enerģijas (līdz ar to CO2 emisijas) patēriņa ietaupījuma, kas liek secināt, ka, tā kā

apkures un ventilācijas sistēmu rekonstrukcijas darbiem ir relatīvi augsts investīciju

apjoms (ilgs pasākumu atmaksas laiks), tad par pašu finansējumu tie, visticamāk,

netiks veikti.

2.2. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu darbu tāme ir sastādīta pēc

2010. gada tirgus cenām. Lai gan energoaudita pārskats un tāmes ir sastādītas 2010.

gadā, kad Latvijā oficiālā valūta bija lati, tomēr šeit un turpmāk pētījumā visi

ekonomiskie aprēķini ir pārrēķināti uz eiro, izmantojot ES Padomes noteikto

neatsaucamo fiksēto maiņas kursu (1 EUR = 0,702804 LVL)

Tabula 5. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu darbu tāmes kopsavilkums

Nr.

Darba veids vai

konstruktīvā elementa

nosaukums

Tāmes

izmaksas (€)

Tai skaitā Darba

ietilpība

(c/h) darba alga

(€)

materiāli

(€)

mehānismi

(€)

1 3 4 5 6 7 8

1 Informatīvie darbi 268,76 34,40 226,54 7,82 8

2 Demontāžas darbi 19 313,35 9 182,76 2 286,44 7 844,15 2 219

3 Ārdurvju montāža 6 092,61 322,26 5 750,34 20,01 78

4 Fasādes sienu siltināšana 54 898,27 24 000,03 29 386,83 1 511,41 5 816

5 Cokola siltināšana pa

perimetru 5 389,54 2 285,13 2 962,20 142,21 554

6 Skārda darbi 7 517,61 2 195,23 5 184.45 137,93 531

7 Jumtiņu labošana no apakšas 456,31 229,66 212,14 14,51 56

8 Jumta siltināšana 39 430,12 8 867,54 30 017,16 545,42 2 150

9 Dažādi 4 510,53 1 526,21 1 098,39 1 885,93 370

KOPĀ 137 877,10 48 643,22 77 124,49 12 109,39 11 782

Virsizdevumi ( %) 6 8 272,63

t.sk.darba aizsardzība 330,91

Peļņa ( %) 4 5 515,08

Darba devēja sociālais

nodoklis (%) 24 11 718,15

Pavisam kopā 163 382,96

32

Projekta iesniegumā visas būvdarbu izmaksas ir uzrādītās kā attiecināmās

izmaksas. KPFI finansējuma apjoms ir 64,8% no kopējām attiecināmajām izmaksām

jeb 105 872,16 €.

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopējās attiecināmās izmaksas

uz ēkas aprēķina platību ir 69,8 €/m2, bet uz KPFI finansējuma apjomu 45,2 €/m

2, kas

ir vērtējamas kā zemas saskaņā ar 4.att. redzamajām KPFI finansējuma apjomiem uz

ēkas aprēķina platību.

Kvantitatīvi vislielāko investīciju daļu sastāda fasādes sienu un jumta

siltināšanas darbi, šīs norobežojošās konstrukcijas ir arī ar vislielāko virsmas

laukumu. Analizējot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas uz

norobežojošo konstrukciju laukumu, 6. tabulā redzams, ka ārdurvju nomaiņa un

montāža ir visdārgākais pasākums.

Tabula 6. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas uz virsmas laukumu

Pasākums €/m2

Ārdurvju montāža 688,10

Fasādes sienu siltināšana 47,21

Cokola siltināšana pa perimetru 32,93

Jumta siltināšana 69,38

Atjaunošanas pasākumu kopējā enerģijas ietaupījuma attiecība pret kopējām

attiecināmajām izmaksām ir 1,08 kWh/€, bet pret KPFI finansējumu 1,67 kWh/€, kas

faktiski atbilst vidējai indikatora vērtībai (vidējais enerģijas ietaupījums pret

attiecināmajām izmaksām 1,6 kWh/€ 5.att.). Sadalot energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumus pa pozīcijām, 7.tabulā ir redzams, ka cokola siltināšana

dot vislielāko ietaupījumu pret attiecināmajām investīcijām.

Tabula 7. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu enerģijas ietaupījums pret attiecināmajām

investīcijām

Pasākums kWh/€





Savukārt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopējā CO2 emisijas

ietaupījuma pret kopējām attiecināmajām izmaksām attiecība ir 0,28 kgCO2/€, bet

pret KPFI finansējumu 0,44 kgCO2/€, kas pārsniedz vidējā indikatora vērtību (0,35

33

kgCO2/€ 3.att.). Arī attiecībā uz CO2 emisijas ietaupījumu, cokola siltināšana dot

vislielāko ietaupījumu pret veiktajām attiecināmajām izmaksām.

Tabula 8. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu CO2 emisijas ietaupījums pret

attiecināmajām izmaksām

Pasākums kgCO2/€





Secinājumi

Analizējot veiktos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus konkrētajā

PII secināts, ka vislielāko īpatnējo enerģijas un CO2 emisijas ietaupījumu uz kopējo

investēto naudas vienību sniedz cokola siltināšana, kam tālāk seko fasādes un jumta

siltināšana. Tomēr jāpiebilst, ka tikai cokola siltināšana nedod lielu ietaupījumu, tādēļ,

lai sasniegtu būtisku ietaupījum, cokola siltināšana jādara kompleksi ar ārsienu

siltināšanu. Jāpiebilst, ka apskatītajā PII projekta ietvaros netika veikta ventilācijas un

apkures sistēmas rekonstrukcija, kā arī logu nomaiņa PII tika veikta jau pirms KPFI

projekta realizācijas.

2.3. Iekštelpu mikroklimata novērtējums

2.3.1. Energoefektivitāte un mikroklimats – teorētiskais pamatojums

Ēku enerģijas patēriņā būtisku daļu sastāda iekštelpu vides kritēriji un ēkas

ekspluatācijas režīms. Iekštelpu vide ietekmē ēkas iemītnieku veselību, produktivitāti

un komforta līmeni. Saskaņā ar standartu LVS EN 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa

kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un akustikas) parametri ēku

projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai” ēkas energosertifikācijai nav

nozīmes bez telpas mikroklimata sertifikācijas. Saskaņā ar minēto standartu četru

fizikālo faktoru kopums, kas raksturo iekštelpu mikroklimatu, ir:

gaisa kvalitāte;

termiskais komforts;

apgaismojuma līmenis;

trokšņu līmenis

Latvijas tiesību aktos nav detalizēti noteiktas prasības telpu mikroklimata

parametriem atkarībā no ēkas izmantošanas veida (būvju klasifikācijas) piem., PII,

34

skolas, dzīvojamās mājas utt. Tādējādi pamatkritērijs ventilācijas sistēmām telpās,

kurās vienīgais gaisa piesārņojuma avots ir cilvēks - svaigā gaisa padeves absolūtais

minimums ir 15 m3/h uz cilvēku (atbilstoši MK 2015. gada 16. jūnija noteikumiem

Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko

ēku apkure un ventilācija””). Situācija, kad telpās vienīgais gaisa piesārņojuma avots

ir cilvēks, gan praktiski ir maz iespējama, jo piesārņojums telpās rodas arī no sadzīves

iekārtām, mēbelēm, apdares materiāliem utt.

Papildus, tiesību akts, kurš definē darba telpu mikroklimata prasības, ir MK

2009. gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”.

Tabula 9. Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes18

Nr.

p.k. Gada periods

Darba

kategorija

Gaisa

temperatūra

(C°)

Gaisa

relatīvais

mitrums (%)

Gaisa

kustības

ātrums (m/s)

1.

Gada aukstais periods (vidējā

gaisa temperatūra ārpus darba

telpām + 10 °C vai mazāk)

I1 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15

II2 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3

III3 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4

2.

Gada siltais periods (vidējā

gaisa temperatūra ārpus darba

telpām vairāk par + 10 °C)

I1 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15

II2 16,0–27,0 30–70 0,1–0,4

III3 15,0–26,0 30–70 0,2–0,5

Piezīmes.

1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi

garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties,

vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana).

2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10

kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi).

3. III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).

PII ir darba vietai, kur darbs nav saistīts ar fizisku piepūli, tādējādi iekštelpu

mikroklimata parametriem ir jāatbilst I kategorijas noteiktajām prasībām gaisa

temperatūrai, relatīvajam mitrumam un gaisa kustības ātrumam (skatīt tabulu Nr.9).

Savukārt standartā LVS EN ISO 7730:200619

ir detalizētāk definēts vidējais

temperatūru diapazons tieši PII atkarībā no kategorijas (attēlots 10.tabulā).

18

MK 2009. gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 19

LVS EN ISO 7730:2006 Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska noteikšana un

interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu

procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus

35

Tabula 10. Mikroklimata prasības PII saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7730:2006

Ēkas tips

Kat.

Operatīvā temperatūra, °C Maksimālais vidējais gaisa

ātrums, m/s

Pirmsskolas

izglītības

iestāde

Vasara

Ziema

(apkures

sezona)

Vasara Ziema (apkures

sezona)

A +23,5 ± 1,0 +20,0 ± 1,0 0,11 0,1*

B +24,5 ± 2,0 +22,0 ± 2,5 0,18 0,15*

C +24,5 ± 2,5 +22,0 ± 3,5 0,23 0,19* * Temperatūrām virs 20°C

Salīdzinot Latvijas tiesību aktu (tabula Nr.9) un standartā definētās

mikroklimata prasības attiecībā uz iekštelpu temperatūru un vidējo gaisa ātrumu PII

(tabula Nr.10), redzams, ka tās būtiski neatšķiras.

Iekštelpu gaisa mikroklimats

Ventilācijas sistēmu galvenā funkcija ir iekštelpu gaisa atjaunošana,

nodrošinot higiēnas prasībām atbilstošu gaisa kvalitāti, kas izpaužas kā:

gaisa mitruma daudzuma ierobežošana/pelējuma veidošanās novēršana;

sārņu veidošanās novēršana;

nevēlamo aromātu izplatīšanās novēršana;

komforta paaugstināšana.

Relatīvais mitrums

Relatīvā mitruma daudzums iekštelpu gaisā ietekmē ēkas iemītnieku veselību.

Pārlieku liels vai pārlieku zems mitruma saturs gaisā nelabvēlīgi ietekmē ādu un

elpošanas sistēmu. Relatīvā mitruma ierobežošana līdz maksimālajai vērtībai ir

jānodrošina, ievērojot būvkonstrukciju, fizikālos un higiēnas apsvērumus, tādējādi

nepieļaujot pelējuma veidošanos un strauju mājas putekļu ērcīšu savairošanos. Dažādi

slimību ierosinātāji atkarībā no relatīvā mitruma daudzuma dzīvojamās telpās var tikt

veicināti vai apslāpēti (18.att.). Visoptimālākā ir situācija, kad relatīvais gaisa

mitrums ir 35 % – 70 % robežās pie iekštelpu temperatūras +18°C – +24°C20

.

20


36

Attēls 18.Iekštelpu gaisa parametru ietekme uz veselību21

Sārņi iekštelpu gaisā

Apskatot gaisa piesārņojumu vispirms, jānošķir kaitīgās gāzes, kas apdraud

cilvēka veselību no tām gāzēm, kas rada tikai kaitinošu piesārņojumu (nepatīkamas

smakas). „Sliktās smakas“ parasti ir nepatīkamas, bet visbiežāk tās ir nekaitīgas. Taču,

augsta slāpekļa oksīda (N2O), slāpekļa monoksīda (NO) un ozona (O3) koncentrācija

rada draudus veselībai un to klātesamība gaisā ir pēc iespējas jānovērš.

Tabula 11. Visbiežāk sastopamās gāzes iekštelpu gaisā un to ietekme21;22;23

Kaitīgās gāzes Pieļaujamā

koncentrācija

Piesārņojuma

avoti

Ietekme

Slikti

aromāti/smakas

- Ēdienu

gatavošana,

tīrīšanas līdzekļi

un citas sadzīves

darbības

Visbiežāk nekaitīgi,

bet nepatīkami

H2O (tvaiks) 35-70% Pārāk zemam –

pārlieku liela gaisa

apmaiņa telpās

aukstajā periodā;

Pārāk augstam -

nepietiekama gaisa

apmaiņa telpās

Zem 30% – izžūst

gļotāda, pastiprināti

veidojas putekļi.

Virs 70% – veidojas

kondensāts, pelējums,

veicina mājas putekļu

ērcīšu vairošanos.

Slāpekļa

savienojumi -

Robežlielumi

slāpekļa dioksīdam

Ārtelpu gaiss,

sildītāji, gāzes

Elpceļu

saslimšanas: bronhu

21

Lekciju materiāli no apmācību kursa “Sertificētu Pasīvo ēku projektētājs” 22

http://www.lu.lv/ecotox/lekcijas/Vidkim_8lekc-Indoor.pdf (25.01.2016) 23

http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss/iekstelpu-gaisa-kvalitate (25.01.2016)

http://www.lu.lv/ecotox/lekcijas/Vidkim_8lekc-Indoor.pdf

http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss/iekstelpu-gaisa-kvalitate

37

Kaitīgās gāzes Pieļaujamā

koncentrācija

Piesārņojuma

avoti

Ietekme

N2O, NO, NO2 un slāpekļa oksīdiem

- 1 stundas vidējā

koncentrācija

200µg/m3,

rekomendētā vidējā

vērtība - 40µg/m3

gadā

apkure,

nepilnvērtīgi

sadegšanas procesi

sašaurināšanās,

pieaugoša bronhu

reaktivitāte, iekaisumi,

samazinās imūnās

spējas un pieaug

elpceļu infekcijas

Formaldehīna

tvaiki

dzīvokļos pieļaujamā

maksimālā

koncentrācija - 120

μg/m3

Urīnvielas/ fenola-

formaldehīda

sveķus saturoši

izstrādājumi:

kokskaidu

plāksnes,

izolācijas

materiāli, paklāji,

tabakas dūmi

Koncentrācijā virs 100

μg/m3 kaitē acīm un

augšējiem elpceļiem.

Veicina bronhiālās

astmas attīstību,

plaušu funkciju

traucējumi,

deguna/rīkles vēzis,

leikēmija.

CO (oglekļa (II)

oksīds/tvana

gāze)

Maksimālā

pieļaujamā

vienreizējā

koncentrācija

gaisā ir 6 mg/m3, bet

maksimālā

pieļaujamā diennakts

vidējā koncentrācija

— 1 mg/m3

Boileri, sildītāji,

krāsnis,

nepilnvērtīgi

sadegšanas procesi

smēķēšana

Bez smaržas, ļoti

toksisks

CO2 Ieteicamā <1000

ppm, iekštelpās

nedrīkst pārsniegt

1500 ppm,

maksimāli

pieļaujamais – 5000

ppm

Metabolisms,

nepilnvērtīgi

sadegšanas

procesi, tabakas

dūmi

Miegainība, nespēja

koncentrēties,

galvassāpes

O3 Maksimāli

pieļaujamais

daudzums – 0,1 cm3

ozona uz 1m3 gaisa

Ārtelpu gaiss, UV

starojuma avoti,

gaisa tīrītāji

Īpaši toksisks, izraisa

gļotādas kairinājumu,

augstā koncentrācijā

bojā elpceļus

Radons Vidējā izmērītā

radona

koncentrācijas

vērtība iekštelpu

gaisā dzīvokļos 50

Bq/m3, kritiskā

vērtība 500 Bq/m3

Difūzija no

augsnes

Ļaundabīgu audzēju

(it sevišķi plaušu

vēža) attīstība

Atsevišķās vietās arī grunts var būt potenciāls drauds iemītnieku veselībai,

paaugstinātas radona koncentrācijas dēļ. Paaugstināta radona koncentrācija var būt

sastopama esošo ēku dzīvojamās telpās, ja pagrabs ir bez horizontālas barjeras slāņa.

38

Šī problēma ir atrisināma, nodrošinot gaisnecaurlaidīgas ēkas norobežojošās

konstrukcijas ar kontrolētu ventilācijas sistēmu.

CO2 kā kvalitātes kritērijs

CO2 koncentrācija var kalpot kā indikatīvs rādītājs iekštelpu gaisa kvalitātes

noteikšanai. To var viegli izmērīt un tā izmaiņas atkarībā no telpas noslogojuma un

uzturēšanās ilguma. Starp kaitīgajām gāzēm (Tabula Nr.11), CO2 ir visniecīgākā

ietekme uz cilvēka veselību, jo kaitīgais koncentrācijas daudzums reti ir sastopams

dzīvojamās telpās. Tomēr augsta CO2 koncentrācija var radīt nogurumu un samazināt

koncentrēšanās spējas. Tādēļ ir ļoti svarīgi telpās nodrošināt atbilstošu ventilāciju, it

sevišķi to paredzot telpās ar augstu noslogojuma līmeni.

Latvijā spēkā esošie tiesību akti nereglamentē CO2 koncentrācijas līmeni

iekštelpās, tāpēc tiek piemērotas standartā LVS EN 13779:2007 “Nedzīvojamo ēku

ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības”

noteiktās robežvērtības. Tā kā CO2 koncentrācija telpās ir tieši atkarīga no āra gaisa

CO2 daļiņu koncentrācijas, tad standartā LVS EN 13779:2007 nenosaka absolūto CO2

koncentrācijas robežvērtību, bet, salīdzinot ar āra gaisa CO2 koncentrāciju, nosaka

pieņemamo starpību. Atkarībā no atrašanās vietas CO2 ppm koncentrācijas līmenis āra

gaisā var svārstīties no 250-350 ppm (nepiesārņota vide - lauku apvidus) līdz 700-800

ppm (vidēji piesārņota pilsētvide) 24

.

24

J. Zemītis Promocijas darba kopsavilkums “Telpu gaisa kvalitātes analīze un prognozēšanas

metodoloģija”, 2015,-23lpp.

39

Tabula 12. Iekštelpu gaisa kvalitāte ir iedalāma zemā un augstā kvalitātē pēc standarta LVS EN

13779:2007 (IDA 1 līdz IDA 4).

Gaisa apjoms gaisa kvalitātes mērīšanai Aktivitātes

CO2, ko rada cilvēks

litri/h 12 18 23

Vienam cilvēkam

nepieciešamais svaigā

gaisa apjoms [m3/h]

klase

saskaņā ar

EN 13779

maksimāli

pieļaujamā

CO2

starpība,

ppm

nomodā parasti strādājot

Izcila gaisa kvalitāte IDA* 1 400 30 45 58

Laba gaisa kvalitāte IDA 2 600 20 30 38

Apmierinoša gaisa

kvalitāte

IDA 3 1000 12 18 23

Viduvēja gaisa

kvalitāte

IDA 4 1200 10 15 19

*IDA (indoor air) – klase, kas raksturo iekštelpu gaisa kvalitātes līmeni.

13.tabulā apkopoti iekštelpu gaisa CO2 koncentrācijas līmeņi un to ietekme uz

cilvēka pašsajūtu. Redzams, ka CO2 koncentrāciju līmenim paaugstinoties virs 1000

ppm cilvēki sāk izjust koncentrēšanās un veselības problēmas.

Tabula 13. CO2 koncentrācijas līmenis gaisā un ietekme uz cilvēku25

CO2 koncentrācijas

līmenis Raksturojums

250 ppm - 350 ppm āra gaiss, ideāls iekštelpu gaiss

350 ppm - 1000 ppm labs iekštelpu klimats, pieņemamās robežas

1000 ppm - 2000 ppm sūdzības par gaisa kvalitāti, parādās miegainība un zūd

koncentrēšanās spējas, nepieņemams iekštelpu klimats

2000 ppm - 5000 ppm galvassāpes, miegainība, gaiss ir jūtami sastāvējies,

nespēja koncentrēties, paātrināta sirdsdarbība

5000 ppm maksimālā pieļaujamā CO2 koncentrācija, uzturēšanās

<8 stundas neizraisa paliekošas veselības problēmas

>40000 ppm paliekošas veselības problēmas, iespējama nāves

iestāšanās.

25


40

2.3.2. Mikroklimata novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē

PII iekštelpu gaisa kvalitātes raksturlielumi ir īpaši svarīgi bērnu jutīgās

imūnsistēmas dēļ. Bērnus vides piesārņojums skar vairāk nekā pieaugušos, jo bērni ir

uzņēmīgāki, visu laiku ir kustībā un viņu elpošanas biežums ir lielāks. Tādējādi bērni

vairāk uzņem piesārņoto gaisu. Bērni arī pārsvarā spēlējas uz grīdas, kur ir netīrāks un

daudz vairāk putekļu, tādējādi, ja ir nepietiekama gaisa apmaiņa, tiek sekmēta dažādu

slimību attīstība.

Saskaņā ar standartu LVS EN 1525126

, pamatraksturlielumi ēkas iemītnieku

komforta stāvokļa nodrošināšanai ir gaisa kvalitāte, termiskais komforts,

apgaismojuma līmenis, trokšņu līmenis.

Lai pilnīgāk izpildītu pētījumā izvirzīto uzdevumu – veiktu mikroklimata

parametru analīzi PII pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas,

tika identificēta tādas pat arhitektūras neatjaunotā PII. Abas PII ēkas atrodas Rīgā,

salīdzinoši netālu viena no otras, abas ēkas tika apsekotas – tajās veikti momentānie

iekštelpu mikroklimata parametru mērījumi un uzstādītas monitoringa iekārtas

ilglaicīgai datu vākšanai (1 nedēļas garumā). Abu PII darba laiks ir 12 stundas - no

plkst. 7:00 rītā līdz 19:00 vakarā.

Fizikālie mērījumi

Momentānie mērījumi veikti 1m - 1,5m augstumā virs grīdas līmeņa, laikā kad

bērni neguļ un tiem ir nodarbības. Mērījumu periods – 2015. gada novembris.

Momentānie mērījumi tika veikti šādiem parametriem:

1. CO2 līmenis iekštelpās un ārā;

2. Relatīvā mitruma līmenis iekštelpās un ārā;

3. Gaisa temperatūra iekštelpās un ārā;

4. Apgaismojuma līmenis iekštelpās;

5. Trokšņu līmenis iekštelpās.

Monitorings tika veikts šādiem parametriem:

1. CO2 līmenis iekštelpās;

2. Relatīvā mitruma līmenis iekštelpās;

3. Gaisa temperatūra iekštelpās.

26

LVS EN 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma, apgaismojuma un

akustikas) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai”

41

Izmantotie mēraparāti

Gan momentānie, gan monitoringa mērījumi tika veikti, izmantojot kalibrētas

iekārtas. Telpu gaisa CO2, temperatūras un relatīvā mitruma līmeņa noteikšanai

izmantoti mēraparāti Wohler CDL 210 un Trotec BZ30. Wohler CDL 210 tika

izmantots arī CO2 parametru monitoringam visu apkures sezonas laiku.

Tabula 14. Iekārtas Wohler CDL 210 tehniskie parametri

Pozīcija Diapazons Precizitāte Mērvienība

Temperatūra -10 līdz 60 ±0,6 °C

CO2 0 līdz 6000 ±50ppm, vai ±5% ppm

Relatīvais mitrums 5 līdz 95 ±3 %

Tabula 15. Iekārtas Trotec BZ30 tehniskie parametri


Temperatūra -5 līdz 50 ±0,5 °C

CO2 0 līdz 9999 ±75ppm, vai ±5% ppm

Relatīvais mitrums 0,1 līdz 99,9 5 %

Temperatūras un gaisa mitruma momentānās vērtības noteikšanai tika

izmantots mēraparāts PCE- 320.

Tabula 16. Iekārtas PCE-320 tehniskie parametri


Temperatūra ārējā -50 līdz 500 ±1 °C

Temperatūra iekšējā -20 līdz 60 ±5°C vai ±2% °C

Relatīvais mitrums 10 līdz 90 ±3 %

Apgaismojuma intensitātes momentānajiem mērījumiem izmantots mēraparāts

DVM8050.

Tabula 17.Iekārtas DVM8050 tehniskie parametri


Apg. intensitāte 0 līdz 90000 ±3%+30 lux

Skaņas līmeņa noteikšanai tika izmantots mēraparāts PCE-318.

Tabula 18. Iekārtas PCE-318 tehniskie parametri


Skaņas spiediens

(A)

26 līdz 130 @

31,5Hz līdz 8kHz

±1,5 dB

42

Apsekojumu laikā veiktie momentānie apgaismojuma līmeņa mērījumi,

atbilda spēkā esošajām prasībām – vidējie mērījumi bērnu rotaļu telpās 350 luksi.

Saskaņā ar tiesību aktiem27

apgaismojuma līmenis PII ir 300 luksi un ir atbilstošs, tad

pētījumā netiek sīkāk analizēti.

Trokšņu līmenis PII telpās pārsniedz MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos

Nr. 16 ”Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4. pielikumā, noteiktos 35dBA.

Apsekojumu laikā konstatētais trokšņu līmenis robežās no 60-85dBA, tomēr ņemot

vērā ēkas darbības specifiku un to, ka šī mikroklimata parametra ierobežošana PII ir

faktiski neiespējama (galvenais trokšņu avots ir bērni), tālāka analīze netiek veikta.

Tādējādi pētījumā detalizētāk analizējamie mikroklimata parametri ir iekštelpu gaisa

temperatūra, relatīvais mitrums un CO2 līmeņa koncentrācija iekštelpās.

Temperatūras mērījumi

Saskaņā ar 19.attēlā un 19.tabulā uzrādītajiem datiem gan atjaunotajā, gan

neatjaunotajā PII vidējās iekštelpu temperatūras apkures periodā atbilst normatīvajām

prasībām (9. un 10. tabula).

Tabula 19. Vidējās iekštelpu temperatūras atjaunotajā un neatjaunotajā PII

Vidējā temp. dienā Vidējā temp. naktī Vidējā temp.

diennaktī

Atjaunotā PII 23,0 °C 22,5 °C 22,7 °C

Neatjaunotā PII 23,0 °C 22,8 °C 22,9 °C

Kā redzams 19.att. vienas dienas monitoringa datos, nevienā no PII nakts

periodā temperatūra netiek samazināta un iekštelpu temperatūras samazinājums nakts

periodā par ~0,5 °C ir no iekšējo siltuma ieguvumu avotu neesamības (metaboliskie

un apgaismojuma siltuma ieguvumi). Nakts periodā un brīvdienās, kad telpās

neuzturas cilvēki, būtu ieteicams veikt temperatūras pazemināšanu līdz līmenim, kas

dod iespēju īsā laika periodā atjaunot nepieciešamo iekštelpu temperatūru. Saskaņā ar

pētījumu28

ieteicamais temperatūras pazeminājums ir 3°C. Aprēķini arī liecina, ka, ja

telpā temperatūra tiek samazināta par 1ºC, siltuma patēriņš un līdz ar to maksa par

siltumenerģiju samazinās par 4–5%.

27

MK 2009. gada 28.aprīļa noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 28

Barkāns.J, Enerģijas racionāls patēriņš, Rīga, 2003, - 285 lpp.

43

Attēls 19. Iekštelpu temperatūras monitoringa dati abās PII ēkās

Relatīvā mitruma mērījumi

Relatīvā mitruma līmenis telpās jāuztur robežās no 40 – 60%, saskaņā ar

standartu LVS EN ISO 7730. Saskaņā ar 9. tabulas datiem ir redzams, ka ieteicamais

relatīvā mitruma līmenis faktiski netiek sasniegts abās PII un iekštelpās ir pazemināts

mitruma līmenis.

Tabula 20. Vidējais iekštelpu relatīvais mitrums analizētajās PII

Vidējais mitrums

dienā

Vidējais mitrums

naktī

Vidējais mitrums

diennaktī

Atjaunotā PII 37 % 36 % 36 %

Neatjaunotā PII 40 % 37 % 39 %

20,5

21

21,5

22

22,5

23

23,5

24

24,5

201

5.1

1.2

5.

9:3

1:4

82

01

5.1

1.2

5.

9:4

7:0

32

01

5.1

1.2

5.

10

:02

:18

201

5.1

1.2

5.

10

:17

:33

201

5.1

1.2

5.

10

:32

:48

201

5.1

1.2

5.

10

:48

:03

201

5.1

1.2

5.

11

:03

:18

201

5.1

1.2

5.

11

:18

:33

201

5.1

1.2

5.

11

:33

:48

201

5.1

1.2

5.

11

:49

:03

201

5.1

1.2

5.

12

:04

:18

201

5.1

1.2

5.

12

:19

:33

201

5.1

1.2

5.

12

:34

:48

201

5.1

1.2

5.

12

:50

:03

201

5.1

1.2

5.

13

:05

:18

201

5.1

1.2

5.

13

:20

:33

201

5.1

1.2

5.

13

:35

:48

201

5.1

1.2

5.

13

:51

:03

201

5.1

1.2

5.

14

:06

:18

201

5.1

1.2

5.

14

:21

:33

201

5.1

1.2

5.

14

:36

:48

201

5.1

1.2

5.

14

:52

:03

201

5.1

1.2

5.

15

:07

:18

201

5.1

1.2

5.

15

:22

:33

201

5.1

1.2

5.

15

:37

:48

201

5.1

1.2

5.

15

:53

:03

201

5.1

1.2

5.

16

:08

:18

201

5.1

1.2

5.

16

:23

:33

201

5.1

1.2

5.

16

:38

:48

201

5.1

1.2

5.

16

:54

:03

201

5.1

1.2

5.

17

:09

:18

201

5.1

1.2

5.

17

:24

:33

201

5.1

1.2

5.

17

:39

:48

201

5.1

1.2

5.

17

:55

:03

201

5.1

1.2

5.

18

:10

:18

201

5.1

1.2

5.

18

:25

:33

201

5.1

1.2

5.

18

:40

:48

201

5.1

1.2

5.

18

:56

:03

201

5.1

1.2

5.

19

:11

:18

201

5.1

1.2

5.

19

:26

:33

201

5.1

1.2

5.

19

:41

:48

201

5.1

1.2

5.

19

:57

:03

201

5.1

1.2

5.

20

:12

:18

201

5.1

1.2

5.

20

:27

:33

201

5.1

1.2

5.

20

:42

:48

201

5.1

1.2

5.

20

:58

:03

201

5.1

1.2

5.

21

:13

:18

201

5.1

1.2

5.

21

:28

:33

201

5.1

1.2

5.

21

:43

:48

201

5.1

1.2

5.

21

:59

:03

201

5.1

1.2

5.

22

:14

:18

201

5.1

1.2

5.

22

:29

:33

201

5.1

1.2

5.

22

:44

:48

201

5.1

1.2

5.

23

:00

:03

201

5.1

1.2

5.

23

:15

:18

201

5.1

1.2

5.

23

:30

:33

201

5.1

1.2

5.

23

:45

:48

201

5.1

1.2

6.

0:0

1:0

32

01

5.1

1.2

6.

0:1

6:1

82

01

5.1

1.2

6.

0:3

1:3

32

01

5.1

1.2

6.

0:4

6:4

82

01

5.1

1.2

6.

1:0

2:0

32

01

5.1

1.2

6.

1:1

7:1

82

01

5.1

1.2

6.

1:3

2:3

32

01

5.1

1.2

6.

1:4

7:4

82

01

5.1

1.2

6.

2:0

3:0

32

01

5.1

1.2

6.

2:1

8:1

82

01

5.1

1.2

6.

2:3

3:3

32

01

5.1

1.2

6.

2:4

8:4

82

01

5.1

1.2

6.

3:0

4:0

32

01

5.1

1.2

6.

3:1

9:1

82

01

5.1

1.2

6.

3:3

4:3

32

01

5.1

1.2

6.

3:4

9:4

82

01

5.1

1.2

6.

4:0

5:0

32

01

5.1

1.2

6.

4:2

0:1

82

01

5.1

1.2

6.

4:3

5:3

32

01

5.1

1.2

6.

4:5

0:4

82

01

5.1

1.2

6.

5:0

6:0

32

01

5.1

1.2

6.

5:2

1:1

82

01

5.1

1.2

6.

5:3

6:3

32

01

5.1

1.2

6.

5:5

1:4

82

01

5.1

1.2

6.

6:0

7:0

32

01

5.1

1.2

6.

6:2

2:1

82

01

5.1

1.2

6.

6:3

7:3

32

01

5.1

1.2

6.

6:5

2:4

82

01

5.1

1.2

6.

7:0

8:0

32

01

5.1

1.2

6.

7:2

3:1

82

01

5.1

1.2

6.

7:3

8:3

3

Tem

per

atūra

, °C

Atjaunota PII Neatjaunota PII

Nakts periods

44

Attēls 20. Iekštelpu relatīvā mitruma monitoringa dati abās PII ēkās

Ilgstoši atrodoties telpās, kurās ir sauss gaiss, sāk izžūt elpceļu gļotādas un līdz

ar to pazeminās aizsargbarjera pret bakteriālām infekcijām, un bērns var kļūt

uzņēmīgāks pret vīrusiem. Zūdot gļotādu barjerfunkcijai, var attīstīties deguna

blakusdobumu iekaisums jeb haimorīts. Sauss gaiss arī paātrina dažādu alerģiju

rašanos, jo telpā esošie alergēni (piemēram, putekļi) intensīvāk cirkulē pa sausu gaisu.

Lai nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu PII iestādēs un paaugstinātu relatīvā mitruma

daudzumu iekštelpās, ir jāveic gaisa mitrināšana. Varianti, kā to izdarīt, ir dažādi –

piemēram, telpās uzstādot gaisa mitrinātāju ierīcēs, gan veicot pasākumus, kuri

neprasa lielas investīcijas – piemēram, uz radiatoriem uzstādot keramikas traukus,

kuri ir pildīti ar ūdeni.

CO2 koncentrācijas mērījumi

Gan atjaunotajā, gan neatjaunotajā PII nav uzstādīta mehāniskās ventilācijas

sistēma un gaisa apmaiņa telpās notiek tikai caur dabisko ventilāciju un neblīvumiem

ēkas norobežojošajās konstrukcijās. Lai arī standarts LVS EN 13779:2007 (12. tabula)

nosaka, ka klasēm, kuras zemākas par IDA 2, pieļaujams CO2 līmenis ir virs 1000

ppm, šajā pētījumā tiek pieņemts, ka maksimālā pieļaujamā CO2 koncentrācija PII ir

25

30

35

40

45

50

201

5.1

1.2

5.

9:3

1:4

8

201

5.1

1.2

5.

9:4

8:0

4

201

5.1

1.2

5.

10

:04

:20

201

5.1

1.2

5.

10

:20

:36

201

5.1

1.2

5.

10

:36

:52

201

5.1

1.2

5.

10

:53

:08

201

5.1

1.2

5.

11

:09

:24

201

5.1

1.2

5.

11

:25

:40

201

5.1

1.2

5.

11

:41

:56

201

5.1

1.2

5.

11

:58

:12

201

5.1

1.2

5.

12

:14

:28

201

5.1

1.2

5.

12

:30

:44

201

5.1

1.2

5.

12

:47

:00

201

5.1

1.2

5.

13

:03

:16

201

5.1

1.2

5.

13

:19

:32

201

5.1

1.2

5.

13

:35

:48

201

5.1

1.2

5.

13

:52

:04

201

5.1

1.2

5.

14

:08

:20

201

5.1

1.2

5.

14

:24

:36

201

5.1

1.2

5.

14

:40

:52

201

5.1

1.2

5.

14

:57

:08

201

5.1

1.2

5.

15

:13

:24

201

5.1

1.2

5.

15

:29

:40

201

5.1

1.2

5.

15

:45

:56

201

5.1

1.2

5.

16

:02

:12

201

5.1

1.2

5.

16

:18

:28

201

5.1

1.2

5.

16

:34

:44

201

5.1

1.2

5.

16

:51

:00

201

5.1

1.2

5.

17

:07

:16

201

5.1

1.2

5.

17

:23

:32

201

5.1

1.2

5.

17

:39

:48

201

5.1

1.2

5.

17

:56

:04

201

5.1

1.2

5.

18

:12

:20

201

5.1

1.2

5.

18

:28

:36

201

5.1

1.2

5.

18

:44

:52

201

5.1

1.2

5.

19

:01

:08

201

5.1

1.2

5.

19

:17

:24

201

5.1

1.2

5.

19

:33

:40

201

5.1

1.2

5.

19

:49

:56

201

5.1

1.2

5.

20

:06

:12

201

5.1

1.2

5.

20

:22

:28

201

5.1

1.2

5.

20

:38

:44

201

5.1

1.2

5.

20

:55

:00

201

5.1

1.2

5.

21

:11

:16

201

5.1

1.2

5.

21

:27

:32

201

5.1

1.2

5.

21

:43

:48

201

5.1

1.2

5.

22

:00

:04

201

5.1

1.2

5.

22

:16

:20

201

5.1

1.2

5.

22

:32

:36

201

5.1

1.2

5.

22

:48

:52

201

5.1

1.2

5.

23

:05

:08

201

5.1

1.2

5.

23

:21

:24

201

5.1

1.2

5.

23

:37

:40

201

5.1

1.2

5.

23

:53

:56

201

5.1

1.2

6.

0:1

0:1

2

201

5.1

1.2

6.

0:2

6:2

8

201

5.1

1.2

6.

0:4

2:4

4

201

5.1

1.2

6.

0:5

9:0

0

201

5.1

1.2

6.

1:1

5:1

6

201

5.1

1.2

6.

1:3

1:3

2

201

5.1

1.2

6.

1:4

7:4

8

201

5.1

1.2

6.

2:0

4:0

4

201

5.1

1.2

6.

2:2

0:2

0

201

5.1

1.2

6.

2:3

6:3

6

201

5.1

1.2

6.

2:5

2:5

2

201

5.1

1.2

6.

3:0

9:0

8

201

5.1

1.2

6.

3:2

5:2

4

201

5.1

1.2

6.

3:4

1:4

0

201

5.1

1.2

6.

3:5

7:5

6

201

5.1

1.2

6.

4:1

4:1

2

201

5.1

1.2

6.

4:3

0:2

8

201

5.1

1.2

6.

4:4

6:4

4

201

5.1

1.2

6.

5:0

3:0

0

201

5.1

1.2

6.

5:1

9:1

6

201

5.1

1.2

6.

5:3

5:3

2

201

5.1

1.2

6.

5:5

1:4

8

201

5.1

1.2

6.

6:0

8:0

4

201

5.1

1.2

6.

6:2

4:2

0

201

5.1

1.2

6.

6:4

0:3

6

201

5.1

1.2

6.

6:5

6:5

2

201

5.1

1.2

6.

7:1

3:0

8

201

5.1

1.2

6.

7:2

9:2

4

201

5.1

1.2

6.

7:4

5:4

0

Rel

atīv

ais

mit

rum

s, R

H %


Nakts periods

45

1000 ppm, jo arī saskaņā ar lekciju materiāliem29

CO2 līmenim pieaugot virs 1000

ppm būtiski samazinās koncentrēšanās spējas.

Saskaņā ar 21. tabulas datiem redzams, ka laikā, kad telpās atrodas bērni,

vidējais CO2 līmenis pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi.

Tabula 21. Vidējais iekštelpu CO2 līmenis analizētajās PII

Būtisku ietekmi uz iekštelpu gaisa apmaiņu rada infiltrācija caur logiem. Abās

PII, kurās tika veikti iekštelpu mikroklimata mērījumi, ir PVC tipa divstiklu pakešu

logi, kuri būtiski samazina siltumenerģijas patēriņu ēkā, salīdzinot ar vecajiem koka

logiem. Tomēr PVC tipa logi arī samazina gaisa apmaiņu caur ēkas neblīvumiem,

tādējādi, lai nodrošinātu nepieciešamo svaigā gaisa daudzumu telpās, iemītnieki

biežāk vērs vaļā logus, kas savukārt rezultējas ar apjomīgu un nekontrolētu augstā

gaisa apjoma ieplūšanu iekštelpās.

Visās PII ir izveidoti telpu vēdināšanas grafiki, ar noteiktiem laikiem, kad un

cik ilgi telpas ir jāvēdina (skatīt 21. att.). Tā kā pilnīga telpu vēdināšana (ar caurvēju)

ir pieļaujama tikai tajā laikā, kad bērni neatrodas telpās, tad ir jāsecina, ka, arī veicot

iekštelpu vēdināšanu, pēc noteiktā grafika nav iespējams panākt atbilstošus gaisa

kvalitātes radītājus.

Attēls 21. Vēdināšanas režīms neatjaunotajā PII

29


Vidēji CO2 ppm

dienā

Vidēji CO2 ppm

naktī

Vidēji CO2 ppm

diennaktī

Atjaunotā PII 1230 783 993

Neatjaunotā PII 1188 950 1058

46

Attēls 22. Iekštelpu CO2 līmeņa monitoringa dati abās PII ēkās

22.attēlā redzams, ka neatjaunotajā PII CO2 līmeņa svārstības ir daudz lielākas

– no ~500 ppm, kad tiek atvērts logs un telpas tiek vēdinātas ar caurvēju, līdz tiek

sasniegta maksimālā CO2 koncentrācija 2000 ppm. Dēļ lielajām svārstībām,

neatjaunotajā PII ieteicamais CO2 līmenis 1000 ppm tiek pārsniegts 49% gadījumu,

bet maksimāli pieļaujamais 1500 ppm (pēc standarta EN 13779) nesiltinātajā PII 38%

mērījumu

Savukārt atjaunotajā PII CO2 svārstību amplitūda nav tik liela un brīdī, kad

tiek sasniegts CO2 līmeņa maksimums ~1700 ppm, tiek atvērts logs un telpas tiek

vēdinātas. Pēc grafika ir redzams, ka telpas netiek pilnībā izvedinātas, jo CO2

koncentrācija faktiski nenokrīt zem 1000 ppm. Tādējādi atjaunotajā PII CO2 līmenis

darba laikā pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi 94% mērījumu, bet maksimāli

pieļaujamo 1500 ppm 10% mērījumu.

Pēc monitoringa datu analīzes ir skaidri redzams, ka gan atjaunotajā, gan

neatjaunotajā PII iekštelpās ir nepietiekama gaisa apmaiņa un abās iestādēs ir jāizbūvē

mehāniskās ventilācijas sistēma, lai nodrošinātu standartā LVS EN 13779:2007

noteiktos mikroklimata parametrus.

0

500

1000

1500

2000

2500

201

5.1

1.2

5.

9:3

1:4

8

201

5.1

1.2

5.

9:4

8:0

4

201

5.1

1.2

5.

10

:04

:20

201

5.1

1.2

5.

10

:20

:36

201

5.1

1.2

5.

10

:36

:52

201

5.1

1.2

5.

10

:53

:08

201

5.1

1.2

5.

11

:09

:24

201

5.1

1.2

5.

11

:25

:40

201

5.1

1.2

5.

11

:41

:56

201

5.1

1.2

5.

11

:58

:12

201

5.1

1.2

5.

12

:14

:28

201

5.1

1.2

5.

12

:30

:44

201

5.1

1.2

5.

12

:47

:00

201

5.1

1.2

5.

13

:03

:16

201

5.1

1.2

5.

13

:19

:32

201

5.1

1.2

5.

13

:35

:48

201

5.1

1.2

5.

13

:52

:04

201

5.1

1.2

5.

14

:08

:20

201

5.1

1.2

5.

14

:24

:36

201

5.1

1.2

5.

14

:40

:52

201

5.1

1.2

5.

14

:57

:08

201

5.1

1.2

5.

15

:13

:24

201

5.1

1.2

5.

15

:29

:40

201

5.1

1.2

5.

15

:45

:56

201

5.1

1.2

5.

16

:02

:12

201

5.1

1.2

5.

16

:18

:28

201

5.1

1.2

5.

16

:34

:44

201

5.1

1.2

5.

16

:51

:00

201

5.1

1.2

5.

17

:07

:16

201

5.1

1.2

5.

17

:23

:32

201

5.1

1.2

5.

17

:39

:48

201

5.1

1.2

5.

17

:56

:04

201

5.1

1.2

5.

18

:12

:20

201

5.1

1.2

5.

18

:28

:36

201

5.1

1.2

5.

18

:44

:52

201

5.1

1.2

5.

19

:01

:08

201

5.1

1.2

5.

19

:17

:24

201

5.1

1.2

5.

19

:33

:40

201

5.1

1.2

5.

19

:49

:56

201

5.1

1.2

5.

20

:06

:12

201

5.1

1.2

5.

20

:22

:28

201

5.1

1.2

5.

20

:38

:44

201

5.1

1.2

5.

20

:55

:00

201

5.1

1.2

5.

21

:11

:16

201

5.1

1.2

5.

21

:27

:32

201

5.1

1.2

5.

21

:43

:48

201

5.1

1.2

5.

22

:00

:04

201

5.1

1.2

5.

22

:16

:20

201

5.1

1.2

5.

22

:32

:36

201

5.1

1.2

5.

22

:48

:52

201

5.1

1.2

5.

23

:05

:08

201

5.1

1.2

5.

23

:21

:24

201

5.1

1.2

5.

23

:37

:40

201

5.1

1.2

5.

23

:53

:56

201

5.1

1.2

6.

0:1

0:1

2

201

5.1

1.2

6.

0:2

6:2

8

201

5.1

1.2

6.

0:4

2:4

4

201

5.1

1.2

6.

0:5

9:0

0

201

5.1

1.2

6.

1:1

5:1

6

201

5.1

1.2

6.

1:3

1:3

2

201

5.1

1.2

6.

1:4

7:4

8

201

5.1

1.2

6.

2:0

4:0

4

201

5.1

1.2

6.

2:2

0:2

0

201

5.1

1.2

6.

2:3

6:3

6

201

5.1

1.2

6.

2:5

2:5

2

201

5.1

1.2

6.

3:0

9:0

8

201

5.1

1.2

6.

3:2

5:2

4

201

5.1

1.2

6.

3:4

1:4

0

201

5.1

1.2

6.

3:5

7:5

6

201

5.1

1.2

6.

4:1

4:1

2

201

5.1

1.2

6.

4:3

0:2

8

201

5.1

1.2

6.

4:4

6:4

4

201

5.1

1.2

6.

5:0

3:0

0

201

5.1

1.2

6.

5:1

9:1

6

201

5.1

1.2

6.

5:3

5:3

2

201

5.1

1.2

6.

5:5

1:4

8

201

5.1

1.2

6.

6:0

8:0

4

201

5.1

1.2

6.

6:2

4:2

0

201

5.1

1.2

6.

6:4

0:3

6

201

5.1

1.2

6.

6:5

6:5

2

201

5.1

1.2

6.

7:1

3:0

8

201

5.1

1.2

6.

7:2

9:2

4

201

5.1

1.2

6.

7:4

5:4

0

CO

2 k

on

cen

trāc

ijas

līm

enis

, p

pm


Nakts periods

47

Ja telpās ir paaugstināts CO2 līmenis, būtiski samazinās cilvēku spēja apstrādāt

informāciju un mācīties. Par CO2 koncentrācijas gaisā ietekmi uz cilvēka

kognitīvajām spējām ir veikti daudzi pētījumi, piemēram, pētījumā30

norādīts, ka pat

samērā nelielas izmaiņas (nelielas izmaiņas – izmaiņas, kādas cilvēki ikdienās

piedzīvo atrodoties darbavietās, skolā vai mājās) CO2 līmenī būtiski samazina cilvēka

spēju analizēt informāciju un pieņemt lēmumus. 23. attēlā ļoti labi redzama CO2

līmeņa negatīvā ietekme uz cilvēka kognitīvajām spējām.

Attēls 23. CO2 koncentrācijas izmaiņas ietekme uz cilvēku kognitīvajām spējām telpā30

CO2 līmenim pieaugot virs 1000ppm, krasi samazinās cilvēka spēja pieņemt

pareizus un kvalitatīvus lēmumus. Lai arī ēku energoefektivitāte pieprasa hermētiskas

konstrukcijas, tomēr, veicot energoefektivitātes pasākumus, nedrīkst aizmirst par

iekštelpu gaisa kvalitāti, kas neizbēgami pasliktināsies, ja netiks pievērsta uzmanība

ventilācijas sistēmas izbūvei.

Ja energoefektivitātes pasākumi tiek veikti, lai samazinātu izmaksas par apkuri

un samazinātu arī CO2 emisijas, tad slikta iekštelpu gaisa kvalitāte būtiski samazina

cilvēku produktivitāti, kas noved pie sliktāka snieguma un līdz ar to lielākas

darbietilpības tā paša uzdevuma izpildei.

30

William J. Fisk, Usha Satish, Mark J. Mendell, Toshifumi Hotchi, Douglas Sullivan Is CO2 an

Indoor Pollutant? Higher Levels of CO2 May Diminish Decision Making Performance, BEKELEY,

2013

48

Secinājumi

Veicot iekštelpu mikroklimata monitoringa mērījumus atjaunotā un tādas pat

arhitektūras neatjaunotā PII, secināts, ka gan atjaunotajā, gan neatjaunotajā PII

iekštelpu temperatūra atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt

iekštelpu mitruma līmenis abās PII ir pazemināts (35%-40%);

Savukārt veicot CO2 koncentrācijas līmeņa mērījumus, secināts, ka atjaunotajā

PII CO2 līmenis darba laikā pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi 94% mērījumu,

neatjaunotajā 49% no laika, kad tur uzturas bērni. Maksimāli pieļaujamais

koncentrācijas līmenis 1500 ppm atjaunotajā PII monitoringa veikšanas laikā tika

pārsniegts 10%, bet neatjaunotajā PII 38% mērījumu. Tādējādi pēc monitoringa

mērījumiem var secināt, ka atjaunotajā PII CO2 līmenis ir stabilāks, taču neatjaunotajā

PII tas svārstās lielākā amplitūdā.

Abās analizējamajās PII ir dabiskā ventilācijas sistēma un iekštelpu

vedināšanas notiek pēc izstrādāta grafika. Pēc CO2 līmeņa monitoringa datiem

redzams, ka ar vēdināšanu pēc izstrādātā grafika nepietiek, lai pilnībā nodrošinātu

nepieciešamo svaigā gaisa apmaiņu iekštelpās, un ir nepieciešams izbūvēt mehāniskās

ventilācijas sistēmu. Tādējādi mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve sabiedriskajās

ēkās (PII, skolās, ārstniecības iestādēs utt.) būtu obligāta gadījumos, kad tiek veikta

norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko parametru uzlabošana un ēkas

hermētiskuma paaugstināšana.

49

2.4. Ilgtspējas un dzīves cikla analīze

Dzīves cikla novērtējums (turpmāk LCA – no angļu valodas Life cycle

assessment) koncepcija ir attīstījusies gadu gaitā, galvenokārt 70. un 80. gados. LCA

ir sistemātiska produktu vai procesu raksturlielumu analīze visā to dzīves cikla laikā,

tostarp ietverot izejmateriālu ieguvi, ražošanu, izmantošanu un beigu procesu –

materiālu likvidēšanu un otrreizēju pārstrādāšanu.

2.4.1. Ēkas dzīves cikla novērtējuma teorētiskais pamatojums

Standartu LVS EN 15643 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ilgtspējības

novērtējums” sērijas daļas nodrošina sistēmu ēku ilgtspējības novērtēšanai, izmantojot

dzīves cikla pieeju. Ilgtspējas novērtējums identificē vides, sociālos un ekonomiskās

veiktspējas ietekmi un aspektus ēkām izmantojot kvantitatīvos un kvalitatīvos

indikatorus, kuri tiek mērīti bez vērtību spriedumiem. Mērķis šīs sērijas Eiropas

standartiem ir dot iespēju veikt novērtējuma rezultātu salīdzināmību. Sērijas standarti

gan nenosaka līmeņatzīmes vai veiktspējas izpildes līmeni, bet standarta sērijas ļauj

veikt ilgtspējīgu novērtējumu, t.i., ēku vides, sociālo un ekonomikas veiktspējas

novērtējumu, pamatojoties uz vienādiem tehniskajiem raksturlielumiem un

funkcionalitāti novērtējamajā objektā.

LCA tiek izmantots būvniecības nozarē kopš 1990. gada, un tiek izmantots arī,

lai novērtētu produktu attīstības procesus no šūpuļa līdz kapam. Ar pašreizējo

ilgtspējīgas būvniecības attīstību, LCA ir kļuvusi par svarīgu, objektīvu metodi, lai

novērtētu būvniecības ietekmi uz vidi.

Piemērot detalizētu LCA pieeju būvmateriāliem ir sarežģīts uzdevums dēļ

produktu ilgā dzīves cikla laika un dinamikas, kas atšķir ēku no citiem standarta

industriālajiem produktiem, jo īpaši tas izpaužas būvniecības, ekspluatācijas un

utilizācijas posmos. Ēkas beigu posms (nojaukšana - utilizācija) ir, iespējams,

vissarežģītākais modeļa posmos, dēļ lielās procesu neskaidrības, kas ar ēku notiks tālā

nākotnē.

50

Tabula 22. Ēkas dzīves cikla novērtējuma robežas, autoru tulkojums no standarta LVS EN 15643

LCA robežas Dzīves cikla

posms Dzīves cikla posma apzīmējums un apraksts

No š

ūp

uļa

līd

z šū

puli

m

No

šū

pu

ļa l

īdz

kap

am

No

šūp

uļa

līdz

vār

tiem

Produkta posms

A1 Izejvielu ieguve un apstrāde

A2 Transportēšana uz rūpnīcu

A3 Būvmateriāla ražošana N

o v

ārti

em l

īdz

kap

am

Būvniecības

posms

A4 Transportēšana uz būvlaukumu

A5 Būvniecība

Lietošanas posms

– informācija pa

ēkas elementiem

B1 Uzstādīto produktu lietošana

B2 Apsaimniekošana/uzturēšana

B3 Remontdarbi

B4 Nomaiņa

B5 Pārbūve un atjaunošana

Lietošanas posms

– informācija par

ēkas darbību

B6 Enerģijas patēriņš

B7 Ūdens patēriņš

Beigu posms

C1 Nojaukšana

C2 Būvgružu transportēšana

C3 Atkritumu pārstrāde atkārtotai izmantošanai,

atjaunošana un/vai otrreizēja pārstrāde

C4 Utilizācija

Ieguvumi un

ietekme aiz

sistēmas robežas

D Atkārtotas izmantošanas, atjaunošanas

un/vai otrreizējas pārstrādes potenciāls

Tabulā Nr.22 ir attēloti LCA posmi, saskaņā ar standartu LVS EN 15643,

LCA robežās būvmateriālu lietošanas beigu posmu var ietvert vai arī neietvert:

"No šūpuļa līdz vārtiem" (‘Cradle to gate’) – ietver izejmateriālu ieguvi un

pārstrādi, un preces ražošanu;

"No vārtiem līdz kapam" (‘Gate to grave’) – ietver transportēšanu, montāžu,

ekspluatāciju, uzturēšana un gala likvidāciju;

"No šūpuļa līdz kapam" (‘Cradle to grave’) – ietver “no šūpuļa līdz vārtiem”

un “no vārtiem līdz kapam” dzīves cikla posmus;

"No šūpuļa līdz šūpulim" (‘Cradle to cradle’, arī C2C) – papildus ietver arī

atkārtotas izmantošanas, atjaunošanas un/vai otrreizējas pārstrādes potenciālu.

“No šūpuļa līdz šūpulim” perspektīvas LCA piemērošana būvmateriāliem ir

nepieciešama, lai izveidotu ciklisku apmaiņu. Būtībā noslēgtus materiālu cikla apļus

var sasniegt tikai jau sākotnēji projektējot ēkas ar efektīvu būvmateriālu utilizācijas

iespēju.

51

Standartu sērija LVS EN 15643-1 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ilgtspējības

novērtējums” ietver dzīves beigu posmu (C stadijas – skatīt tabulu Nr.22), nosakot arī

papildus LCA informāciju moduli (D – skatīt tabulu Nr.22) pēc būvmateriālu beigu

dzīves posma, kas tiek saukti kā "Ieguvumi un ietekme ārpus sistēmas robežas".

2.4.2. Ēkas dzīves cikla novērtējuma robeža analizētajā pirmsskolas

izglītības iestādē

Lai veiktu vides un ekonomisko novērtējumu, vispirms ir jānodefinē

novērtējuma sistēmas robeža un darbības apjoms. Sistēmas robežas jeb ēkas aprēķina

dzīves cikla ilguma novērtējumam par pamatu tiek ņemti MK (28.09.2010.) noteikumi

Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”, kuros ir noteikti vidējie

normatīvie ēkas elementu kalpošanas ilgumi gados, atkarībā no ēkas kapitalitātes

klases.

Analizējamās PII nesošo sienu un pārsegumu konstrukcijas ir veidotas no

keramzītbetona un dzelzsbetona paneļiem, kas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 907 1.

pielikumu, atbilst V kapitalitātes grupai – masveida apbūves ar vidējo elementu

kalpošanas ilgumu 60 gadi. 23.tabulā ir uzrādīti konstruktīvo elementu un projekta

tāmē identificēto energoefektivitātes paaugstināšanas un to saistošo pasākumu

vidējais kalpošanas ilgums saskaņā ar MK noteikumu Nr. 907, 2. pielikumu.

Tabula 23. Konstruktīvo un apdares elementu vidējais kalpošanas ilgums

Pozīcija

Vidējais

kalpošanas

ilgums,

gadi

Komentāri

Ēkas gala un fasādes sienu

siltināšana 60/30

30 gadi - plānkārtas apmetums uz

sieta pa ārējās efektīvās

siltumizolācijas slāni

Jumta pārseguma siltināšana 60/25 25 gadi – ruļļmateriālu jumta

ieseguma hidroizolācijas paklājs

Ēkas cokola un pamata sienu

siltināšana 60/30

30 gadi - plānkārtas apmetums uz

sieta pa ārējās efektīvās

siltumizolācijas slāni

Ārdurvju maiņa 10 Ēkas stikla pakešu ārdurvis

plastmasas rāmjos

Skārda darbi 35

Ārējās cinkotā skārda teknes un

novadcaurules, fasāžu izvirzījumu

iesegumi

Pamatu apmalītes atjaunošana 40 Lieveņi ar betona un dzelzsbetona

pakāpieniem

52

Pozīcija

Vidējais

kalpošanas

ilgums,

gadi

Komentāri

Jumtiņu labošana no apakšas 60/20 Betona vai apmetuma krāsojums

Bojāto pakāpienu, balkonu un

lieveņa virsmas atjaunošana ieejas

mezglos

40 Lieveņi ar betona un dzelzsbetona

pakāpieniem

Logu nomaiņa* 20 Stikla pakešu logi plastmasas rāmjos

*Logu nomaiņa tika veikta pirms komplekso atjaunošanas pasākumu realizācijas.

Fasāžu laukumi sastāda būtisku daļu no kopējā norobežojošo konstrukciju

laukuma. Fasādes apmetums mehānisku un nelabvēlīgu ārējās vides apstākļu ietekmē,

arī dēļ nekvalitatīviem materiāliem vai nepareizas iestrādes tehnoloģijas mēdz plaisāt,

tādējādi pakļaujot arī siltumizolācijas materiālu ārējās vides faktoru iedarbībai, kas

savukārt palielina izolācijas materiāla siltumvadītspējas rādītājus un paaugstina

apkures siltumenerģijas patēriņu ēkā. Tāpēc tālākos aprēķinos dzīves cikla kalpošanas

ilgums tiek pieņemts par pamatu ņemot fasādes apmetuma vidējo normatīvo

kalpošanas ilgumu - 30 gadi, pieņemot, ka pēc šī perioda beigām ir jāveic būtiski

atjaunošanas darbi (daļēja siltumizolācijas slāņa atjaunošana un pilnīga apmetuma

iestrāde).

Tā kā analizējamais objekts ir ēkas atjaunošana, un nav pieejama detalizēta

informācija par ēkas būvniecības posmu, tad saskaņā ar izvirzīto darba uzdevumu

dzīves cikla novērtējuma aprēķinos nav ietverti visi ēkas dzīves cikla posmi skatīt

tabulu Nr.22), bet gan tikai tie, kuri attiecināmi uz energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu novērtējuma salīdzinājumu.

Tabula 24. Aprēķinos ietvertie dzīves cikla novērtējuma posmi

Dzīves cikla posms Dzīves cikla posms apzīmējums un apraksts

Produkta posms

A1 Izejvielu ieguve un apstrāde

A2 Transportēšana uz rūpnīcu

A3 Būvmateriāla ražošana

Būvniecības posms A4 Transportēšana uz būvlaukumu

A5 Būvniecība

Lietošanas posms – informācija pa

ēkas elementiem

B3 Remontdarbi

B4 Nomaiņa

B5 Pārbūve un atjaunošana

Lietošanas posms – informācija par

ēkas darbību B6 Enerģijas patēriņš

Beigu posms C1 Nojaukšana

C2 Būvgružu transportēšana

53

C3 Atkritumu pārstrāde atkārtotai izmantošanai,

atjaunošana un/vai otrreizēja pārstrāde

2.4.3. Ietekmes uz vidi novērtējuma teorētiskais pamatojums

Standarts LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas novērtējums.

Aprēķinu metode” paredz aprēķinu metodi, kas balstīta uz dzīves cikla analīzi un

kvantitatīvu vides informāciju, lai novērtētu ēkas vides rādītājus un dotu iespēju

novērtējuma rezultātus pielietot turpmākai lēmuma pieņemšanai. Standarts ir

piemērojams jaunu, esošu ēku atjaunošanas projektiem.

Standarts sniedz:

ēkas novērtējuma aprakstu;

sistēmas robežu, kas attiecas uz ēkas līmeni;

procedūru, kas jāizmanto, lai veiktu inventarizācijas analīzi;

rādītāju sarakstu un procedūras šo rādītāju aprēķiniem;

prasības rezultātu atainošanai ziņojumos;

attiecināmās prasības datiem, kuri nepieciešami aprēķina veikšanai.

Novērtējuma pieeja aptver visus ēkas dzīves cikla posmus un ir balstīta uz

datiem, kuri iegūti no produktu vides deklarācijas (EPD), to informācijas moduļiem

un, ja nepieciešams, citu informāciju, kas attiecas uz ekoloģisko ēkas raksturlielumu

novērtējumu. Novērtējumā ietver visas ēkas saistītos būvniecības produktus, procesus

un pakalpojumus, ko izmanto visā ēkas dzīves cikla laikā.

Tabula 25. Ekoloģiskās ietekmes indikatori atbilstoši standartam LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās

veiktspējas novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums

Indikators Vienība

Globālās sasilšanas potenciāls, GWP kg CO2 ekvivalents

Stratosfēras ozona slāņa noārdīšanās potenciāls, ODP kg CFC 11

ekvivalents

Sauszemes un ūdens avotu skābināšanās potenciāls, AP kg SO2 -

ekvivalents

Eitrofikācijas potenciāls, EP kg (PO4) 3 -

ekvivalents

Troposfēras ozona fotoķīmisko oksidētāju veidošanās

potenciāls, POCP

kg etāna

ekvivalents

Elementu abiotisko resursu samazināšanas potenciāls;

ADP_e kg Sb ekvivalents

Fosilo energoresursu abiotisko resursu samazināšanas MJ/kg Sb

54

potenciāls (ietverot izejvielas); ADP_f ekvivalents

Tabula 26. Resursu ievades indikatori pēc standarta LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas

novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums

Indikators Vienība

Primārās enerģijas apjoms no atjaunojamajiem

energoresursiem (neskaitot atjaunojamos

energoresursus, kurus izmanto kā izejvielas), PEI_R

MJ, neto

siltumspēja

Primārās enerģijas apjoms no fosilajiem

energoresursiem (neskaitot fosilos energoresursus, kurus

izmanto kā izejvielas), PEI

MJ, neto

siltumspēja

Otrreizējo materiālu izmantošana kg

Reciklēti31

atjaunojamie energoresursi MJ

Reciklēti fosilie energoresursi MJ

Neto dzeramais ūdens m3

Tabula 27. Atkritumu indikatori pēc standarta LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas


Indikators Vienība

Bīstamo atkritumu galīga utilizācija kg

Atkritumu, kuri nav bīstami, galīga likvidēšana kg

Radioaktīvo materiālu galīga likvidēšana kg

Tabula 28. Beigu plūsmu aprakstošie indikatori pēc standarta LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās

veiktspējas novērtējums. Aprēķinu metode”, autoru tulkojums

Indikators Vienība

Komponentu atkārtota izmantošana kg

Materiālu pārstrāde kg

Enerģijas reģenerācijas materiāli kg

Eksportētā enerģija MJ

Saskaņā ar standartu LVS EN 15978, lai noteiktu kopējo dzīves cikla ietekmi

uz vidi, ir jāaprēķina, katra vides indikatora (skatīt tabulu Nr.25 līdz tabulu Nr.28)

vērtība katrā ēkas dzīves cikla posmā (tabula Nr.22) (formula 1.1.).

31

Reciklēts energoresurss – energoresurss, kas iegūts, pārstrādājot iepriekš izmantotu materiālu.

55

Produktu/ procesu

daudzums posmā i Vienības produkta/procesa vides ietekme

Posma i

vides

ietekme

EPD dati a1,

posmam i

EPD dati a2,

posmam i

EPD dati a3,

posmam i

EPD dati an-1,

posmam i

EPD dati an,

posmam i

a1,i GWP a1, i GWP a2, i GWP a3, i GWP a n-1, i GWPa n, i GWP i

a2,i AP a1, i AP a2, i AP a3, i AP a n-1, i APa n, i AP i

a3,i NRE a1, i NRE a2, i NRE a3, i NRE a n-1, i NREa n, i NREi

an,i … … … … … …

Attēls 24. Ietekmes uz vidi matrica atbilstoši standartam LVS EN 15978 “Ēku ekoloģiskās veiktspējas


Ietekmes uz vidi matricas aprēķināšanas princips ēkas dzīves cikla i moduļiem

un attiecīgie datu avoti:

i = [A1 līdz A3, A4, A5, B1, B2, B3, B4, B5, B6, B7, C1, C2, C3, C4] un [D]

, (1.1)

kur

EPi – indikatora vērtība no ēkas moduļa i;

ai – vektors, kurš satur visu produktu un pakalpojumu kopsummu, ko izmanto

ēkas modulis i;

M – matrica satur katras kolonnas visu produktu un pakalpojumu vienas

vienības vides rādītāju vērtības, ko izmanto ēkas modulis i.

Visām sastāvdaļām vai elementiem, kas var tikt salaboti vai nomainīti, ir

jānodefinē novērtētais dzīves cikla laiks (ESL) un informācija par remonta, nomaiņas

un iznīcināšanas procesiem. Ēkā izmantoto maināmo produktu, sastāvdaļu un

elementu skaits, ir tieši saistīts ar ēkas plānoto (novērtēto) kalpošanas laiku. Ir atļauta

tikai pilnīga aizvietošana (nevis daļēja nomaiņa). Gadījumā, ja daļēju nomaiņu skaits

izriet no maināmo elementu paredzētā darba mūža un atsauces ēkas aprēķina perioda,

iegūto vērtību noapaļo uz augšu; formula (1.2) dot produktu aizvietošanu skaitu

NR(j), komponentu vai elementu j kā funkciju no nepieciešamā ēkas kalpošanas laika

ReqSL.

56

, (1.2.)

kur

E[y] – funkcija, kas noapaļo uz augšu skaitli y līdz veselam skaitlim;

ESL(j) – paredzamais produkta j kalpošanas laiks;

NR(j) – produkta j nomaiņu skaits;

ReqSL – noteiktais ēkas dzīves cikla ilgums.

2.4.5. Ietekmes uz vidi novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības

iestādē

Ietekmes uz vidi novērtējuma aprēķiniem informācija tika ņemta no aprites

dzīves cikla inventarizācijas pasaules vadošās datubāzes “Ecoinvent”, rokasgrāmatas

“Details for Passive Houses. A catalogue of ecologically related constructions”,

produktu vides deklarācijām un citiem veiktajiem pētījumiem.

Kā apskatīts tabulās Nr.25 līdz Nr.28 kopā ir četras ietekmes indikatoru grupas

ar 20 dažādiem vides ietekmes indikatoriem. Apjomīgā datu apjoma dēļ, nav nozīmes

apskatīt visus vides indikatorus, it sevišķi tādēļ, ka daudzi no tiem ir savstarpēji

saistīti lielumi. Pētījuma vides ietekmes novērtējuma aprēķiniem ir izvēlēti divi -

visvairāk apskatītie vides ietekmes indikatori:

ekoloģiskās ietekmes indikators – globālās sasilšanas potenciāls, GWP (kg

CO2 ekv);

resursu ievades indikators – primārās enerģijas apjoms no fosilajiem

energoresursiem, PEI (MJ).

CO2 ir viena no gāzēm, kas veicina globālo sasilšanu, lai arī CO2 nav

visagresīvākā gāze, tomēr to ir pieņemts lietot par standarta mēru ekoloģiskās

ietekmes izvērtējumam. Parasti ekoloģiskās ietekmes novērtējumam izmanto

mērvienību „CO2 ekvivalents” (CO2 ekv), kas atspoguļo globālās sasilšanas potenciālu

no visa izdalīto gāzu spektra. Vienkāršojot aprēķina metodiku – CO2 globālās

sasilšanas potenciāls ir 1, metānam (CH4) tas ir 21. Tas nozīmē, ka vienu miljonu

tonnu CH4 emisijas ir līdzvērtīgs 21 miljoniem tonnu CO2 emisiju.

Primārās enerģijas saturs ir kopējais nepieciešams energoresursu patēriņš, lai

ražotu preci vai pakalpojumu. Šis patēriņš iedalās atjaunojamo (biomasa, ūdens,

saules, vēja enerģija utt.) un neatjaunojamo (nafta, dabasgāze, akmeņogles utt.)

57

energoresursu daļās. Otrs svarīgākais un populārākais vides ietekmes novērtējuma

indikators ir primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem (PEI), kas

dzīves cikla posmos ir ietverts produkcijas apjomā. Lai gan šī indikatora lielums viena

produkta ražošanai dažādās valstīs var būt atšķirīgs, tomēr šī pētījuma ietvaros netiek

detalizētāk analizēta produktu ražošanas specifikācija.

Aprēķina metodika

Pārbūves un atjaunošanas posma (B5 – skatīt tabulu Nr.22) ekoloģiskās

ietekmes novērtējumam veikšanai par pamatu ir ņemta KPFI projekta iesnieguma

būvniecības tāmes ar plānotajiem veicamajiem darbiem un to apjomu. Pēc dzīves

cikla inventarizācijas datubāzes32

un rokasgrāmatas33

pieejamās informācijas

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopumiem tika identificēts GWP (kg

CO2 ekv) un PEI (MJ) uz produkta vienību.

PII fasādes sienu siltināšanai tika izmantota akmens vate 120 mm biezumā,

tāmē uzradītais nepieciešamais apjoms 1881 m2, saskaņā ar rokasgrāmatu

34 īpatnējais

globālais sasilšanas potenciāls ir 1,64 kg CO2 ekv uz 1 kg akmens vates un primārā

enerģija no fosilajiem energoresursiem ir 23,3 MJ/kg. Pieņemot, ka zem apmetumu

fasāžu sistēmās izmantojamajai akmens vatei vidējais blīvums ir 78 kg/m3

(blīvums

akmens vates plātnēm Fasrock LL35

), tad kopējais globālais sasilšanas potenciāls

akmens vatei ir pārrēķināms pēc formulas (1.3.).

𝐺𝑊𝑃𝑘𝑜𝑝 = 𝑆 ∙ 𝑑 ∙ 𝜌 ∙ 𝐺𝑊𝑃𝑚𝑎𝑡, (1.3.)

kur

GWPkop – kopējais materiāla globālās sasilšanas potenciāls, kgCO2

ekvivalenta;

S – virsmas laukums, m2;

d – materiāla biezums, m;

𝜌 – materiāla blīvums, kg/m3;

GWPmat – materiāla vienības globālās sasilšanas potenciāls, kgCO2 ekv/kg;

32

Ecoinvent, http://www.ecoinvent.org/ (23.10.2015) 33

IBO, “Details for Passive Houses. A catalogue of ecologically related constructions”, 2009, - 349

lpp.

34 IBO, “Details for Passive Houses. A catalogue of ecologically related constructions”, 2009, - 349

lpp. 35

http://gids.rockwool.lv/media/251762/30_lv.pdf (18.12.2015)

http://gids.rockwool.lv/media/251762/30_lv.pdf

58

Kopējais GWP akmens vatei analizējamajā PII:

𝐺𝑊𝑃𝑘𝑜𝑝_𝑎𝑘𝑚𝑒𝑛𝑠 𝑣𝑎𝑡𝑒 = 1881 ∗ 0.12 ∗ 78 ∗ 1.64 = 28874 𝑘𝑔𝐶𝑂2𝑒𝑘𝑣

Tā pat tiek aprēķināts arī kopējais PEI akmens vatei PII:

𝑃𝐸𝐼𝑘𝑜𝑝_𝑎𝑘𝑚𝑒𝑛𝑠 𝑣𝑎𝑡𝑒 = 1881 ∗ 0.12 ∗ 78 ∗ 23.3 = 410224𝑀𝐽

Pēc analoģijas ir veikts arī pārējo tāmes pozīciju aprēķins (skatīt Pielikumā,

tabula P5). Pēc tāda paša principa kā atjaunošanas pasākumu novērtējums, vienkāršoti

ir arī veikts norobežojošo konstruktīvo būvelementu produktu posma (A1-A3 skatīt

tabulu Nr. 22) ietekmes uz vidi aprēķins, novērtējumā ietverot tikai nesošos

norobežojošos elementus (skatīt Pielikumā, tabula P6). Šis būvniecības posma

aprēķins nav veikts detalizēti, jo izvirzītais pētījuma uzdevums ir novērtēt

atjaunošanas pasākumu ietekmi uz vidi, nevis visa ēkas cikla ekonomisko ietekmi.

Analizējamais objekts – PII ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādes sistēmai

un elektroenerģiju saņem no elektrotīkliem, saskaņā ar MK 2015. gada 25. jūnija

noteikumiem Nr. 348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”, faktori primārās

enerģijas un CO2 emisiju aprēķinam ir uzrādīti 29.tabulā.

Tabula 29. Primārās enerģijas un CO2 emisiju faktori analizējamajam objektam

Primārās enerģijas faktors

neatjaunojamo energoresursu

daļai

CO2 emisijas faktors,

fp 10-6

kg/Wh

Centrālapkure 1.3 264

Elektrotīkli 1.5 109

Ekspluatācijas posma (B6 - skatīt tabulu Nr. 22) ietekmes uz vidi apjomi ir

redzami tabulā 30.

Tabula 30. Ekspluatācijas posma ietekmes uz vidi salīdzinājums

Neatjaunota PII Atjaunota PII

Siltumenerģijas patēriņš gadā, MWh 386.9 210.6

Elektroenerģijas patēriņš gadā, MWh 78.8 78.8

GWP 30 gadu periodā, kg CO2 ekv 3 516 622 2 119 903

PEI 30 gadu periodā, MJ 66 189 171 41 429 150

Pētījuma veikšanai nav pieejama detalizēta informācija par 1990. gadā veikto

būvniecības procesu, tāpēc būvniecības posma A5 (skatīt tabulu Nr. 22) novērtējuma

ietekme tiek pieņemta procentuāli no kopējās ekoloģiskās ietekmes daudzuma saskaņā

59

16%

1% 6%

52%

5%

20%

A1-A3 Produkta

posms

A5 Būvniecības posms

B4-B5 Lietošanas

posms - ēkas elementi

B6 Lietošanas posms -

ekspluatācija

C1-C4 Beigu posms

. Ietaupījums

ar pētījumu36

: GWP kgCO2 ekv – 0,8% un PEI 0,9%. Savukārt vides ietekme ēkas

lietošanas posmos (B3-B5 nomaiņa, remontdarbi, atjaunošana - skatīt tabulu Nr. 22),

neatjaunotai ēkai kg CO2 ekv 0,2 %, PEI - 1%, atjaunotai ēkai no Pielikuma tabulas

P5.

Beigu posms ir vissarežģītākais novērtēšanas posms visā dzīves cikla laikā

lielās procesu norišu neskaidrības dēļ. Ir grūti prognozēt, kā un ar kādām

tehnoloģijām šis process norisināsies pēc 30 gadiem, tāpēc arī šī posma

ekoloģiskajam novērtējumam ir pieņemti dati no pētījuma37

- neatjaunotai PII kgCO2

ekvivalents ir 4%, bet primārās enerģijas apjoms no fosiliem energoresursiem 1% no

kopējās dzīves cikla ietekmes uz vidi, savukārt atjaunotai PII attiecīgi 5% kgCO2

ekvivalenta un 2% primārās enerģijas apjoma no fosiliem energoresursiem.

Tabula 31. Ēkas aprēķina dzīves cikla CO2 ekvivalenta emisiju daudzums, GWP kg CO2 ekv

Dzīves cikla posms


kgCO2ekv kgCO2ekv

A1-A3 Produkta posms 838 130 838 130

A5 Būvniecības posms 41 906 41 906

B3-B5 Ēkas remontdarbi, atjaunošana 12 572 310 643

B6 Ekspluatācija 4 069 908 2 673 188

C1-C3 Beigu posms 186 251 242 126

KOPĀ 5 148 767 4 105 995

Neatjaunota PII 30 gadu periodā Atjaunota PII 30 gadu periodā Apzīmējumi

36

Hsu L. S., Life Cycle Assessment of Materials and Construction in Commercial Structures:

Variability and Limitations, 2010, - 56 lpp.

37 Hsu L. S., Life Cycle Assessment of Materials and Construction in Commercial Structures:

Variability and Limitations, 2010, - 56 lpp.

16%

1% 0%

79%

4%

60

Attēls 25. CO2 ekvivalenta emisiju daudzums dzīves cikla posmos

Analizējot kopējo CO2 ekvivalenta emisiju daudzumu dzīves cikla aprēķina

posmos, ēkas nesošo norobežojošo konstrukciju ražošana sastāda 16% no visām ēkas

dzīves cikla laikā izdalītajām emisijām, atjaunošana sastāda 6%, kas savukārt veido

34% ekspluatācijas CO2 ekv emisiju samazinājumu, kopējais samazinājums salīdzinot

ēku pirms un pēc atjaunošanas ir 20 %.

Tabula 32. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu radītais CO2 ekv emisiju daudzums

Neatjaunota PII Atjaunota PII Atjaunošanas

ietaupījums Būvniecība Ekspluatācija Būvniecība Atjaunošana Ekspluatācija

kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv kgCO2 ekv

Logi un durvis 91 304 686 020 91 304 127 892 670 255 143 656

Jumts,

pārsegums 110 630 984 435 110 630 104 484 527 641 561 278

Pamati 451 874 607 176 451 874 8 894 607 176 8 894

Ārsienas 184 322 1 792 277 184 322 69 374 868 117 993 534

Kopā 838 130 4 069 908 838 130 310 643 2 673 188 1 707 363

Analizējot veikto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz

vidi 30 gadu periodā, vislielāko CO2 ekv emisiju ietaupījumu dod ārsienu siltināšana

(58%) un jumta pārseguma siltināšana (33%). Taču 32. tabula pilnībā neataino katra

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma kopējo ekoloģisko ietekmi uz vidi, jo

pasākumi ir veikti dažādos apjomos. 26. attēlā redzams kvantitatīvs kg CO2 ekv

sadalījums uz norobežojošo konstrukciju virsmas laukumu produkta ražošanas un

ekspluatācijas laikā neatjaunotajai ēkai.

61

Attēls 26. CO2 emisiju apjoms neatjaunotai ēkai būvniecības un ekspluatācijas posmos uz

norobežojošās konstrukcijas elementu virsmas laukumu

27.attēlā redzama atjaunošanas pasākumu ietekme uz kontraktīvo elementu

virsmas laukumu. Būvniecības posms ietver nesošo norobežojošo konstrukciju

ražošanas un atjaunošanas posmu.

Attēls 27. CO2 emisiju apjoms atjaunotai ēkai būvniecības un ekspluatācijas posmos uz norobežojošās

konstrukcijas elementu virsmas laukumu

Lielākais CO2 ekv emisijas apjoms uz norobežojošo konstrukciju virsmas

laukumu gan pirms, gan pēc atjaunošanas ir logiem un durvīm (attiecīgi 42% pirms

199

1 494

73

648

297

399

102

996

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

4 000

Būvniecība Ekspluatācija

Ra

dīt

ās

CO

2 e

kv

em

isij

as,

kg

CO

2

ekv

/m2

Logi un durvis Jumts, pārsegums Pamati Ārsienas

477

1 460

142

347

303

399

141

482

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000


Ra

dīt

ās

CO

2 e

kv

em

isij

as,

kg

CO

2 e

kv

/m2


62

atjaunošanas un 54% pēc atjaunošanas no kopējā emisijas daudzuma uz platību), kas

skaidrojams ar stikloto elementu sarežģīto un energoietilpīgo tehnoloģisko ražošanas

procesu. Arī ekspluatācijas laikā vislielākais CO2 ekv emisijas daudzums uz plaknes

laukumu ir stiklotajiem elementiem, elementu augstās siltumvadītspējas dēļ.

Tabula 33. Ēkas aprēķina dzīves cikla primārās enerģijas daudzums, neatjaunojamo energoresursu

daļa, PIE, MJ

Dzīves cikla posms


PIE, MJ PIE, MJ

A1-A3 Produkta posms 8 658 869 8 658 869

A5 Būvniecības posms 779 298 779 298

B3-B5 Lietošanas posms - ēkas elementi 116 895 6 261 838

B6 Lietošanas posms - ekspluatācija 72 148 361 47 388 340

C1-C4 Beigu posms 1 082 359 1 407 066

KOPĀ 82 785 781 64 495 410

Neatjaunota PII 30 gadu periodā Atjaunota PII 30 gadu periodā Apzīmējumi

Attēls 28. Primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem dzīves cikla posmos

Analizējot kopējo primāro energoresursu daudzumu no fosiliem

energoresursiem dzīves cikla aprēķina posmos, ēkas nesošo norobežojošo

konstrukciju ražošana un būvniecība sastāda 11% no visa ēkas dzīves cikla laikā

patērētā enerģijas apjoma, atjaunošana sastāda 7%, kopējais primārās enerģijas

apjoma ietaupījums no fosilajiem energoresursiem salīdzinot ēku pirms un pēc

atjaunošanas ir 22%.

11%

1%

0%

87%

1%

11%

1%

7%

57%

2%

22%

A1-A3 Produkta

posms

A5 Būvniecības

posms

B3-B5 Lietošanas

posms - ēkas

elementi

B6 Lietošanas

posms -

ekspluatācija

C1-C4 Beigu

posms

. Ietaupījums

63

Tabula 34. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu primāro energoresursu neatjaunojamais

daudzums

Neatjaunota PII Atjaunota PII Atjaunošana

s

ietaupījums Būvniecīb

a

Ekspluatācij

a

Būvniecīb

a

Atjaunošan

a

Ekspluatācij

a

MJ MJ MJ MJ MJ MJ

Logi un durvis 1 077 071 12 161 259 1 077 071 2 053 820 11 881 801 2 333 278

Jumts,

pārsegums 1 901 434 17 451 348 1 901 434 3 140 137 9 353 627 11 237 857

Pamati 4 085 123 10 763 571 4 085 123 85 958 10 763 571 85 958

Ārsienas 1 595 240 31 772 183 1 595 240 981 923 15 389 341 17 364 766

Kopā 8 658 869 72 148 361 8 658 869 6 261 838 47 388 340 31 021 859

Analizējot veikto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ietekmi uz

vidi 30 gadu periodā, vislielāko enerģijas ietaupījumu dod ārsienu siltināšana (56%)

un jumta pārseguma siltināšana (36%). 29.attēlā redzams kvantitatīvs primārs

enerģijas fosilās daļas sadalījums uz norobežojošo konstrukciju plaknes laukumu

produkta ražošanas un ekspluatācijas laikā neatjaunotai ēkai.

Attēls 29. Primārās enerģijas daudzums no fosiliem energoresursiem neatjaunotai ēkai būvniecības un

ekspluatācijas posmos

30. attēlā ir redzama atjaunošanas pasākumu ietekme uz konstruktīvo

elementu virsmu. Būvniecības posms ietver nesošo norobežojošo konstrukciju

ražošanas un atjaunošanas posmu. Arī analizējot primārās enerģijas apjomu no

fosilajiem energoresursiem uz norobežojošo konstrukciju virsmu laukumu,

būvelementu vides ietekmei ir līdzīgs īpatsvars kā CO2 ekv emisijas apjoma

2 346

26 488

1 252

11 491

2 683

7 070

886

17 652

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

70 000


Ra

dīt

ais

PE

I a

pjo

ms,

Mj/

m2


64

sadalījumam – visenergoietilpīgākā ir stikloto konstrukciju ražošana. Tālāk seko

ārsienu konstrukcijas, kuru kopējais īpatsvars pirms atjaunošanas ir 27%, bet pēc

atjaunošanas - 16%.

Attēls 30. Primārās enerģijas daudzums no fosiliem energoresursiem atjaunotai ēkai būvniecības un

ekspluatācijas posmos

Secinājumi

Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumiem analizētajā PII 30. gadu aprēķina periodā, secināts, primārās enerģijas

patēriņš neatjaunojamo resursu daļai, atjaunošanas rezultātā ir samazinājies par 22%,

savukārt CO2 ekvivalenta emisiju apjoms ir samazinājies par 20%.

Lielākais CO2 ekvivalenta emisiju apjoms un primārās enerģijas apjoms no

fosilajiem energoresursiem uz norobežojošo konstrukciju laukumu gan pirms, gan pēc

atjaunošanas ir logiem un durvīm, kas skaidrojams ar šo elementu sarežģīto un

energoietilpīgo tehnoloģisko ražošanas procesu. Arī ekspluatācijas laikā vislielākais

CO2 ekvivalenta emisiju daudzums un primārās enerģijas apjoms no fosilajiem

energoresursiem uz plaknes laukumu ir caur stiklotajiem elementiem, elementu

augstās siltumvadītspējas dēļ.

2.4.3. Ekonomiskais novērtējuma teorētiskais pamatojums

Dzīves cikla izmaksu analīze ir ekonomiskais novērtējums ēkas piederības un

lietošanas kopējām izmaksām noteiktā laika periodā. Dzīves cikla analīze aptver visu

6 819

25 879

3 320

6 159

2 740

7 070

1 432

8 550

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000


Ra

dīt

ais

PE

I a

pjo

ms,

Mj/

m2


65

projekta ciklu no uzsākšanas un projektēšanas, ietverot būvdarbus, ekspluatāciju un

nojaukšanas posmu, materiālu otrreizēju izmantošanu un utilizāciju.

Attēls 31. Būvniecības procesa posmu ietekme uz dzīves cikla izmaksu ietaupījumu pēc ISO 15686-5

Ēkas dzīves cikla laikā ekspluatācijas izmaksas sastāda lielāko daļu no

kopējām ēkas izmaksām. Ekspluatācijas, uzturēšanas un remontdarbu izdevumi veido

līdz pat 80% no kopējām ēkas izmaksām, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt ēkas dzīves cikla

izmaksu novērtējumu jau plānošanas stadijā, bet galīgo lēmumu pieņemšana, datu

analīze, nepārtraukts monitorings un dzīves cikla izmaksu uzlabošana/optimizācija

jāveic visu ēkas dzīves laiku.

Kopējo izmaksu aprēķins

Aprēķinot kopējās izmaksas, ņem vērā sākotnējo ieguldījumu, ikgadējās

izmaksas un beigu vērtību, kā arī utilizācijas izmaksas, vienmēr atsaucoties uz sākuma

gadu. Kopējo izmaksu aprēķinos iegūst pašreizējo neto vērtību izmaksām, kas radušās

noteiktā aprēķina periodā, ņemot vērā to iekārtu atlikušās vērtības, kurām ir ilgāks

darbības laiks. Kopējo izmaksu metodes priekšrocība ir tā, ka tādā veidā – pretstatā

ikgadējai metodei – var izmantot vienotu aprēķina periodu (ņemot vērā iekārtas,

kurām ir ilgs dzīves cikls, uzskaitot to atlikušo vērtību) un ka izmaksu metodes

pamatā ir darbības saistībā ar izmaksu noteikšanu visā dzīves ciklā, kurās arī izmanto

pašreizējās neto vērtības aprēķinus38

.

38

Eiropas Komisijas Vadlīnijas, kas papildina, kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāto versiju), izveidojot salīdzinošās

66

Attēls 32. Ēkas pilna dzīves cikla fāzes shematisks attēlojums 39

; autora papildinājums

Aprēķina periods un aplēstais darbības cikls

Faktiski ēku elementu tehniskais mūža ilgums tikai nedaudz ietekmē aprēķina

periodu. Aprēķina periodu nosaka tā sauktais ēkas atjaunošanas cikls, kas ir laika

posms, pēc kura ēkai veic būtisku atjaunošanu, tostarp uzlabo ēku kopumā un pielāgo

to lietotāju vajadzību izmaiņām (pretstatā vienkāršai aizstāšanai). Būtiski atjaunošanas

iemesli parasti ir atšķirīgi, un viens no tiem ir svarīgu ēkas elementu, piemēram,

fasādes novecošanās. Atjaunošanas cikli dažādiem ēku tipiem un dažādās atrašanās

vietās (valstīs) ir ļoti atšķirīgi, tāpēc dzīvojamajām/sabiedriskajām un

nedzīvojamajām/ komerciālajām ēkām nosaka dažādus aprēķina periodus, taču tie

gandrīz nekad nav īsāki par 20 gadiem.

33. attēlā ir parādīta pieeja attiecībā uz ēkas elementu, kura darbības cikls ir

ilgāks nekā aprēķina periods (piemēram, ēkas fasāde vai nesošā konstrukcija).

Pieņemot, ka darbības laiks ir 40 gadi, un vērtība amortizējas lineāri, atlikusī vērtība

pēc 30 gadiem (aprēķina perioda beigās) ir 25 % no sākotnējā ieguldījuma izmaksām.

Aprēķina perioda beigās šī vērtība ir jādiskontē.

metodoloģijas sistēmu ēku un būves elementu minimālo energoefektivitātes prasību izpildes optimālo

izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp. 39

Jakoviča A redakcijā, Pētījuma rezultātu apkopojums “Būvkonstrukciju energoefektivitāte un

ilgtspēja Latvijas klimatā”, Rīga 2013, - 329 lpp

67

Attēls 33. Tāda ēkas elementa atlikušās vērtības aprēķināšana, kura darbības laiks pārsniedz aprēķina

periodu40

34. attēlā ir parādīts, kā jāaprēķina atlikusī vērtība ēkas elementam, kura

darbības laiks ir īsāks nekā aprēķina periods (piemēram, apkures katlam). Ja pieņem,

ka darbības laiks ir 20 gadi, elements ir jāaizstāj pēc šī laikposma. Kad elements ir

atjaunots, sākas jauns amortizācijas periods. Šajā gadījumā pēc 30 gadiem (aprēķina

perioda beigās) elementa atlikusī vērtība ir 50 % no aizstāšanas izmaksām. Aprēķina

perioda beigās šī vērtība ir jādiskontē.

40




izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp.

68

Attēls 34. Tāda ēkas elementa atlikušās vērtības aprēķināšana, kura darbības laiks ir īsāks nekā

aprēķina periods41

Lai varētu piemērot diskonta likmi, ir jāatvasina diskonta koeficients, kuru

izmanto kopējo izmaksu aprēķinā. Rd (i), diskonta koeficientu gadam i, kura pamatā ir

diskonta likme r, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu 1.3.:

,

(1.4.)

kur

p – gadu skaits no sākumperioda;

Rr – faktiskā diskonta likme;

Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām42

diskonta likme parasti ir augstāka

kā 4 % un, iespējams, atšķirīga dzīvojamajām un nedzīvojamajām ēkām. Tā

atspoguļos komerciālu īstermiņa pieeju ieguldījumu novērtēšanai. Zemāka likme,

parasti 2–4 %, neskaitot inflāciju – precīzāk atspoguļos ieguvumus, ko ieguldījumi

41




izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp. 42




izmaksu aprēķināšanai, Valsts valodas centra tulkojums, Rīga, 2012, - 33 lpp.

69

energoefektivitātes pasākumu īstenošanā nodrošinās ēkas iedzīvotājiem visā

ieguldījuma darbības laikā.

Jāpiebilst, ka pēc finanšu aprēķinu principa piemērošanas kopējais izmaksu

līmenis ir augstāks nekā tad, ja piemēro diskonta likmes, jo nākotnē izmaksām

(galvenokārt enerģijas izmaksām) piemēros diskonta likmi, tādējādi iegūstot augstāku

pašreizējo kopējo izmaksu vērtību.42

2.4.6. Ekonomiskais novērtējums analizētajā pirmsskolas izglītības iestādē

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums

veikts pamatojoties uz 23. tabulā noteiktajiem vidējiem kalpošanas ilgumiem, projekta

iesnieguma tāmēm un energoaudita pārskatā uzradīto informāciju.

Izmaksu aprēķins

Elementu nomaiņas investīcijas aprēķina periodā ir pieņemtas tādas pat kā

sākotnējās investīcijas 2010. gadā, jo, neskatoties uz inflāciju, tehnoloģijas un

risinājumi nepārtraukti attīstās un tiek optimizēti, tādējādi nākotnē tādu pat

ietaupījumu/efektu ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizāciju varēs

iegūt ar lētākām nākotnes investīcijām.

Tiek pieņemts, ka jumta seguma nomaiņa tiek veikta 25. gadā pēc

atjaunošanas pasākumu veikšanas, ārdurvis tiek mainītas divreiz – 2020. gādā un

2030. gadā, jo to vidējais kalpošanas ilgums ir 10 gadi, betona jumtiņu elementu

krāsojums tiek veikts pēc 20 gadiem un 2008. gadā uzstādītie PVC divstiklu pakešu

logi tiek mainīti pēc 20 gadiem – 2028. gadā.

Aprēķinu veikšanai pieņemtie rādītāji ekonomiskā novērtējuma veikšanai –

remontdarbi 0,2% gadā un 1% mazākas ietilpības remontdarbiem (skat. 35.tabulas

pozīcija 7.,8).

Tabula 35. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas analizētajā PII 30. gadu aprēķina

periodā.

Nr. Pozīcija 201043

2020 2028 2030 2035 Atlikusī

vērtība

1 Fasādes

siltināšana € 78 113 € 156 € 156 € 156 € 156 € 73 583

2

Jumta

pārseguma

siltināšana

€ 56 104 € 112 € 112 € 112 € 14 845 € 38 342

43

Datu avots: analizētā KPFI projekta iesnieguma izmaksu tāme

70

3

Ēkas cokola un

pamata sienu

siltināšana

€ 7 669 € 15 € 15 € 15 € 15 € 7 224

4 Ārdurvju maiņa € 8 669 € 8 669 € 17 € 8 669 € 17 € 8 392

5 Skārda darbi € 10 697 € 21 € 21 € 21 € 21 € 10 076

6

Pamatu

apmalītes

atjaunošana

€ 7 820 € 16 € 16 € 16 € 16 € 7 367

7 Jumtiņu

labošana € 649 € 6 € 6 € 649 € 6 € 1 117

8

Bojāto

pakāpienu,

balkonu un

lieveņa virsmas

atjaunošana

€ 436 € 4 € 4 € 4 € 4 € 318

9 Logu nomaiņa - € 93 € 46 563 € 93 € 93 € 43 956

10 Informatīvie

darbi € 551 - - - - -

Demontāžas

darbi € 27 480 € 18 € 1 030 € 18 € 1 156

Virsizdevumi

6%, Peļņa 4% € 14 579 € 869 € 4 759 € 9 337 € 1 600

Nodokļi (PVN

un Sociālais

nod.)

€ 50 047 € 2 089 € 13 111 € 4 408 € 5 050

Transporta

izdevumi 3% € 2 419 € 173 € 1 149 € 209 € 301

Kopējās

izmaksas gadā € 265 234 € 12 242 € 66 962 € 23 710 € 23 282 € 127 986

Kopējās energoefektivitātes paaugstināšanas projekta izmaksas 2010. gadā

veidoja 265 234 €, atlikusī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vērtība 30

gadu aprēķina periodā ir 127 986 €, jeb 52% no sākotnējo ieguldījumu izmaksām.

Kopējās kumulatīvās projekta izmaksas 30 gadu aprēķina periodā 402 483 € jeb par

34% lielākas nekā sākotnējās investīcijas (pilnu tabulu skatīt pielikumā Tabula P7).

Ieguvumu analīze

Ieguvumu aprēķinā izejas dati ņemti no energoaudita pārskatā uzrādītā

enerģijas ietaupījuma apjoma un 2009. gada siltumenerģijas tarifu PII – 57,10

€/MWh. Saskaņā ar Eiropas Komisijas metodiskajiem dokumentiem44

pielietojot reālo

diskonta likmi, ekonomiskā analīze tiek veikta nemainīgās cenās.

44

Eiropas Komisijas metodiskie darba dokumenti “Metodiskie norādījumi izmaksu un ieguvumu

analīzes veikšanai” 4.darba dokuments, 2006

71

Attēls 35. Kumulatīvās siltumenerģijas izmaksas 30. gadu aprēķina periodā

Izmaksu un ieguvumu analīze

Saskaņā ar formulu (1.4.) naudas plūsma ir jādiskontē, lai aprēķinātu noteiktu

naudas plūsmu tīro šodienas vērtību jeb neto tagadnes ienesīgumu. Saskaņā ar Eiropas

Komisijas metodiskajiem dokumentiem44

ES fondu līdzfinansētajos valsts investīciju

projektos piemēro reālo 5 % finansiālo diskonta likmi kā indikatīvo orientējošo likmi.

Attēls 36. Diskontēta naudas plūsma 30. gadu aprēķina periodā

€ 733 927

€ 431 806

€ 302 121

€ 0

€ 100 000

€ 200 000

€ 300 000

€ 400 000

€ 500 000

€ 600 000

€ 700 000

€ 800 000

Pirms atjaunošanas Pēc atjaunošanas Ietaupījums

-€ 300 000

-€ 250 000

-€ 200 000

-€ 150 000

-€ 100 000

-€ 50 000

€ 0

€ 50 000

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Atjaunošanas pasākumu investīcijas Enerģijas izmaksu ietaupījums

72

Attēls 37. Diskontēta kumulatīvā naudas plūsma 30. gadu aprēķina periodā

Apskatot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu naudas plūsmu ar

diskonta likmi 5% gadā un veicot naudas plūsmas aprēķinu uz 30 gadiem pēc

formulas (1.4.), pēc 37.attēla var redzēt, ka šie pasākumi 30 gadu aprēķina periodā

neatmaksājas. Tā kā pēc 30 gadiem potenciāli būtu jāveic būtiska ēkas elementu

atjaunošanas darbi (piem. fasādes apmetuma nomaiņa, daļēja siltumizolējošā slāņa

nomaiņa), kuri prasītu būtisku investīciju apjomu, tad veiktie energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumi ar pieņemtajiem mainīgajiem indikatoriem (inflāciju,

remontdarbu izmaksām, energoresursu cenu kāpumu, diskonta likmi) aprēķinātajā

diskontēta naudas plūsmā neatmaksājas. Aprēķinā nav ņemti vērā kredītmaksājumi,

kas vēl papildus palielina atmaksāšanās perioda ilgumu (pētījumā veikšanas brīdī

nebija zināmi nosacījumi uz kādiem kredīts (aizdevums) tika piešķirts).

Ar KPFI līdzfinansējuma atbalstu 64,8% apmērā no attiecināmajām

izmaksām, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi diskontēta naudas plūsma

30 gadu aprēķina periodā arī neatmaksājas.

Projekta iesniedzējs ir pašvaldība un iepirkumu procedūrā ir jāpiemēro

Publisko iepirkumu likums, kurš paredz, ka ir jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais

piedāvājums vai pretendents ar viszemāko cenu. Visbiežāk iepirkumos tiek izvēlēts

tieši zemākās cenas piedāvājums, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu nemaz

neapskatot, tāpēc pastāv liels risks, ka zemās būvdarbu kvalitātes dēļ

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vidējais kalpošanas ilgums varētu būt

daudz mazāks un arī projekta iesniegumā uzrādītais enerģijas ietaupījums var netikt

sasniegts. Tādējādi būtiski ēkas elementu atjaunošanas darbi varētu būt nepieciešami

-€ 300 000

-€ 250 000

-€ 200 000

-€ 150 000

-€ 100 000

-€ 50 000

€ 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

73

pēc īsāka laika perioda, nekā veikts aprēķins pēc 27. tabulas norādītajiem vidējiem

kalpošanas ilgumiem un atmaksas periodi varētu būt vēl lielāki.

Secinājumi

Veicot analizējamās PII diskontētas naudas plūsmas ekonomisko novērtējuma

aprēķinu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ar pētījumā pieņemtajiem

lielumiem, atjaunošanas pasākumi 30. gadu ēkas dzīves cikla aprēķina periodā,

neatmaksājas. Ar KPFI līdzfinansējuma atbalstu 64,8% apmērā no attiecināmajām

izmaksām, atjaunošanas pasākumi diskontēta - 30 gadu aprēķina periodā arī

neatmaksājas.

Diskontētās naudas plūsmas aprēķins gan nenozīmē, ka ēku

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nav jāveic un tie ir ekonomiski

nepamatoti, jo tie sekmē arī daudzus citus neizvērtējamus un aprēķinos grūti

ietveramus lielumus:

ar kompleksu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizāciju un

ventilācijas sistēmas izbūvi ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu iekštelpu

mikroklimatu, kas uzlabo iemītnieku komforta līmeni, samazina infekcijas

slimību izplatīšanās draudus, uzlabo koncentrēšanās spējas un produktivitāti;

nekvalitatīva iekštelpu mikroklimata dēļ potenciāli ir iespējama biežāka bērnu

slimošana, kas rada ne tikai papildus izmaksas vecākiem zāļu iegādei, bet arī

ietekmē visu valsts ekonomiku kopumā, jo vecākiem ir jāņem darba nespējas

lapas bērnu kopšanai slimības laikā, kas ir papildus sociālie maksājumi no

valsts budžeta kases;

energoneatkarības palielinājums jeb mazāka atkarība no energoresursu cenu

svārstībām, kas rodas no enerģijas patēriņa un apkures perioda ilguma

samazinājuma pēc ēkas atjaunošanas;

nesošo konstrukciju kalpošanas laika un ilgmūžības palielināšana, ietverot tās

siltumizolācijas apvalkā un pasargājot no apkārtējās vides ietekmes.

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizācija primāri ir jāveic, lai

sasniegtu kopējo ES uzstādīto mērķi enerģijas ietaupījumā un paaugstinātu

energoneatkarību. Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts, ka ik gadu

jāatjauno vismaz 3% no centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantojamajām

ēkām, kuras apsilda vai dzesē, lai izpildītu vismaz minimālās energoefektivitātes

74

prasības, kuras ir noteiktas dalībvalstī, tādējādi rādot piemēru arī pārējiem tirgus

dalībniekiem. Šo prasību neizpildes gadījumā dalībvalstīm potenciāli var tik

piemērotas sankcijas. Šobrīd gan nav īsti zināms, kādas tās varētu būt, tomēr tās

jebkurā gadījumā nelabvēlīgi ietekmētu Latvijas ekonomikas attīstību.

75

3. Apkopojums un rekomendācijas

3.1. Apkopojums

1. Pēc KPFI projektu 2014. gada monitoringa datu analīzes, projekta iesniegumā

uzrādīto CO2 emisijas ietaupījumu nav sasnieguši 19% no visiem analizētajiem

projektiem (no tiem 2 projektu iesniedzēji nav sasnieguši rādītājus visus 4

monitoringa pārskata gadus (no 2011. gada).

55% analizēto KPFI projektu 2014. gadā ir sasnieguši ievērojami lielāku (vismaz

par 10% lielāku) CO2 emisijas samazinājumu, nekā tika aprēķināts energoaudita

pārskatā. Par iemeslu tam, ka tik daudzi projekti nav sasnieguši vai arī ievērojami

pārsnieguši CO2 emisijas daudzuma ietaupījuma lielumu, varētu būt energoaudita

pārskata aprēķinu kvalitāte un neprecizitātes energoauditos. Arī projektu

iesniegumu vērtēšanas laikā tika identificēts, ka viena no galvenajām problēmām,

ar kuru saskārās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, bija:

atšķirīga projektu iesniedzēju pieeja projekta iesnieguma aizpildīšanā un

nepilnīga iesniegtā projekta dokumentācija;

nekvalitatīvi veikti energoauditi, tika minēti par vienu no būtiskākajām

problēmām, jo likumdošanā bija teikts, ka energoauditu var veikt

personas, kurām ir būvprakses sertifikāts ēku konstrukciju projektēšanas

jomā, taču var nebūt energoauditora sertifikāts;

projektu īstenošanu regulējošajos normatīvajos aktos nebija paredzēta

vienota energoaudita pārskata forma45

.

Kvantitatīvi analizējot kopējos projektu iesniegumu datus, prognozētais CO2

emisijas samazinājuma apjoms ir pārsniegts par 31% jeb saskaņā ar noslēgtajiem

KPFI projektu līgumiem kopējais plānotais CO2 emisijas samazinājums ir 16 610

t gadā, bet faktiskais samazinājums ir 21 736 t CO2 gadā.

2. 4% analizēto KPFI ietvaros īstenoto projektu nav sasnieguši KPFI projektu

konkursa nolikumā noteikto siltumenerģijas patēriņa s\’

3. amazinājumu. 2014. gadā kopējais faktiskais projektu siltumenerģijas patēriņa

samazinājums pret enerģijas patēriņu pirms atjaunošanas bija – 42%, vidējais

īpatnējais siltumenerģijas patēriņš pirms pasākumiem – 195,4 kWh/m2 gadā, pēc

45

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,



76

pasākumu veikšanas 77,3 kWh/m2 gadā, kas saskaņā ar MK noteikumi

Nr.38346

atbilst energoefektivitātes klasei C.

4. Analizējot KPFI ietvaros īstenoto projektu energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu izmaksu apjomu un sasniegto siltumenerģijas ietaupījumu uz ēkas

apsildāmo platību, secināts, ka nav vērojama izteikta korelācija starp šiem

raksturlielumiem. Tādējādi var secināt, ka ietaupījums šajos projektos lielākā

mērā ir atkarīgs no izpildīto darbu kvalitātes, nevis no veiktajiem pasākumiem vai

PII platības. (Jāatzīmē, ka pētījuma veikšanas brīdī nebija pieejama apkopota

detalizēta informācija par veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem un to

izmaksām, jo piem., ventilācijas sistēmas rekonstrukcija var nozīmēt gan nosūces

ventilatoru izvietošanu sanmezglos, gan pilnvērtīgas ēkas rekuperācijas

ventilācijas izbūvi).

5. Vienkāršoti aprēķinātie atmaksāšanās perioda ilgumi konkrētiem

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem arī neveido izteiktu korelāciju,

savstarpēji līdzīgo īstenoto pasākumu dēļ. Vidējais analizēto PII īstenoto

pasākumu atmaksāšanās termiņš ir 20 gadi. Salīdzinot energoefektivitātes

pasākumus, visīsāko atmaksāšanās laiku analizētajās PII veido norobežojošo

konstrukciju siltināšanas darbi, visgarākais investīciju atmaksas ilgums ir

apgaismojuma un ventilācijas sistēmas rekonstrukcijai.

6. Energoauditoriem ir iespēja manipulēt ar enerģijas patēriņa izejas un aprēķina

datiem. Detalizētāk analizējot vienu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu,

secināts, ka, sastādot ēkas energobilanci, energoauditors par ~19% ir mākslīgi

paaugstinājis enerģijas patēriņu pirms atjaunošanas pasākumu veikšanas (pēc MK

noteikumiem Nr. 348 pieļaujamā starpība starp izmērīto un aprēķināto ir mazāka

nekā par 10% un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).

7. Mikroklimata parametru analīze vienādas arhitektūras atjaunotā un neatjaunotā

PII (abas PII ir bez mehāniskās ventilācijas sistēmas):

Veicot iekštelpu mikroklimata monitoringa mērījumus, secināts, ka gan

atjaunotajā, gan neatjaunotajā PII iekštelpu temperatūra atbilst normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu un ikmēneša

izmaksas laikā, kad telpās neuzturas cilvēki, būtu ieteicams veikt temperatūras

pazemināšanu.

46

MK noteikumi (09.07.2013.) Nr.383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”

77

Veicot relatīvā gaisa mitruma līmeņa monitoringu secināts, ka abās PII ir

pazemināts iekštelpu mitruma līmenis (35%-40%). Lai uzlabotu iekštelpu

mikroklimata stāvokli un samazinātu elpceļu saslimšanas risku, būtu jāveic

gaisa mitrināšana.

Dabiskā nosūces ventilācijas sistēma strādā nepilnīgi, jo abās PII ir nomainīti

logi uz blīviem PVC tipa logiem, kuri samazina infiltrācijas gaisa pieplūdes

apjomu. Abās analizējamajās PII ir dabiskā ventilācijas sistēma un iekštelpu

vedināšana notiek pēc grafika. Pēc CO2 līmeņa monitoringa datiem redzams,

ka ar vēdināšanu pēc izstrādātā grafika nepietiek, lai visas dienas garumā

pilnībā nodrošinātu nepieciešamo gaisa apmaiņu iekštelpās, un ir nepieciešams

izbūvēt mehāniskās ventilācijas sistēmu.

Atjaunotajā PII CO2 līmenis darba laikā pārsniedz ieteicamo 1000 ppm atzīmi

94% mērījumu, neatjaunotajā 49% no laika, kad tur uzturas bērni; maksimāli

pieļaujamo koncentrācijas līmeni 1500 ppm atjaunotajā pārsniedz 10%, bet

neatjaunotajā 38% mērījumu. Mērījumi parāda, ka atjaunotajā PII CO2 līmenis

ir stabilāks, taču neatjaunotajā tas svārstās lielākā amplitūdā.

Tādējādi, pēc iekštelpu mikroklimata monitoringa veikšanas secināts, ka, lai

nodrošinātu kvalitatīvu, standartiem atbilstošu iekštelpu mikroklimatu,

mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve PII (un citās līdzīga tipa ēkās) būtu

obligāta gadījumos, kad tiek veikta norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko

parametru uzlabošana un ēkas hermētiskuma paaugstināšana.

8. Dzīves cikla analīze vienādas arhitektūras atjaunotā un nejaunotā PII:

kumulatīvais primārās enerģijas apjoms no fosilajiem energoresursiem 30.

gadu aprēķina periodā atjaunotas ēkai par 22% mazāks nekā neatjaunotas.

Kumulatīvais radīto CO2 emisijas apjoms aprēķina periodā atjaunotai ēkai ar

20% mazāks nekā neatjaunotai.

Lielākais CO2 emisijas apjoms un primārās enerģijas apjoms no fosilajiem

energoresursiem uz norobežojošo konstrukciju laukumu gan pirms, gan pēc

atjaunošanas ir logiem un durvīm, kas skaidrojams ar šo elementu sarežģīto un

energoietilpīgo tehnoloģisko ražošanas procesu. Tālāk seko fasādes un jumta

pārseguma siltināšana. Arī ekspluatācijas laikā vislielākā vides ietekme uz

virsmas laukumu ir stiklotajiem elementiem, elementu relatīvi augstās

siltumvadītspējas dēļ.

78

Veicot diskontētas naudas plūsmas ekonomisko novērtējuma aprēķinu

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ar pētījumā pieņemtajiem

lielumiem, atjaunošanas pasākumi 30. gadu aprēķina periodā neatmaksājas.

Arī ar KPFI līdzfinansējuma atbalstu 64,8% apmērā no attiecināmajām

izmaksām, atjaunošanas pasākumi diskontēta naudas plūsma 30 gadu aprēķina

periodā neatmaksājas.

Diskontētās naudas plūsmas aprēķins gan nenozīmē, ka ēku

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi nav jāveic un tie ir ekonomiski

nepamatoti. Kompleksi un kvalitatīvi veikti atjaunošanas pasākumi sekmē arī

daudzus citus neizvērtējamus un aprēķinos grūti ietveramus lielumus

(norobežojošo konstrukciju ilgmūžības palielināšanu, energoneatkarības

palielināšanu, iekštelpu mikroklimata uzlabošanos u.c.).

79

3.2. Rekomendācijas

Prognozētā CO2 emisijas ietaupījuma apjoma sasniegšanai

Vairumam projektu iesniedzēju nav pieejamu resursu, lai kvalitatīvi izvērtētu

energoauditoru darbu, tad pārraugošajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finansējuma

piešķiršanas izvērtējumu, būtu rūpīgāk jāpārbauda izstrādātā dokumentācija, lai

izvairītos no neadekvātu un pārāk augstu sasniedzamo rādītāju uzrādīšanas.

CO2 emisijas samazinājuma (enerģijas patēriņa samazinājuma) iespējas ir ļoti

individuālas un atkarīgas no katrā ēkā jau veiktajiem energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumiem.

Ieteikumi enerģijas patēriņa un CO2 emisijas samazināšanai veicot zemu

izmaksu pasākumus:

Siltumenerģijas efektīvākas izmantošanas ieteikumi:

▫ iekštelpu temperatūras monitorings ar mērķi izprast telpu mikroklimata

parametrus un iemācīties tos regulēt pēc vajadzības (noslodzes,

gadalaika un faktiskās vajadzības).

▫ apkures sistēmas balansēšana, lai telpās nodrošinātu faktiski

nepieciešamo temperatūru (ar iespēju to lokāli kontrolēt zināmās

robežās, atkarībā no telpas lietojuma).

▫ nakts periodā un brīvdienās, kad telpās neuzturas cilvēki, būtu

ieteicams veikt temperatūras pazemināšanu, līdz līmenim, kas dod

iespēju īsā laika periodā atjaunot nepieciešamo iekštelpu temperatūru.

Saskaņā ar informācijas avotu47

ieteicamais temperatūras

pazeminājums ir 3°C. Aprēķini arī liecina, ka, ja telpā temperatūra tiek

samazināta par 1ºC, ieguvums ir 4 –5%.

▫ gada karstajā laikā telpās realizēt nakts vēdināšanas principu, lai

iespējami atdzesētu telpas, un tajās būtu komfortabli uzturēties. Šo

iespējams realizēt arī tad, ja ēkā nav mehāniskās ventilācijas sistēmas.

47

Barkāns.J, Enerģijas racionāls patēriņš, Rīga, 2003, - 285 lpp.

80

▫ uz ūdens krāniem uzstādīt gaisa aeratorus, tādējādi samazinot ūdens

plūsmu, tad tiks ietaupīts ne tikai ūdens, bet arī siltumenerģija ūdens

uzsildīšanai. Tas pats attiecināms uz dušām.

▫ saules kolektoru uzstādīšana karstā ūdens uzsildīšanai. Pirms

uzstādīšanas noteikti jāizvērtē kolektoru ekonomiskā efektivitāte,

ņemot vērā, ka ne visu karstāko gada laiku bērni uzturas PII.

▫ lielākām PII ieteicams apsvērt iespēju atgūt siltumenerģiju no

notekūdeņiem. Šo enerģiju var izmantot uzsildāmā aukstā ūdens

priekšsildīšanai.

Elektroenerģijas efektīvākas izmantošanas ieteikumi:

▫ apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija, nomainot esošās fluorescences

- spuldzes uz LED tipa gaismekļiem (A+ vai A++ klases spuldzēm),

iegūstams apgaismojuma elektroenerģijas patēriņa samazinājums ir 30-

40%. Papildus vēlams pārskatīt iekštelpu apgaismojuma līmeņa

atbilstību normatīvo aktu prasībām.

▫ jāizvairās no pārgaismotām telpu zonām – samazinot spuldžu skaitu,

pazeminot apgaismes ķermeņu novietojumu un nodrošinot atbilstošu

apgaismojuma līmeni zonas funkcijai, samazinās arī apgaismojuma

elektroenerģijas patēriņš.

▫ maksimāla dabīgā apgaismojuma izmantošana. Logu stiklojums

papildus samazina dabīgās gaismas intensitāti par 45%, bet netīrs logu

stikls par 50 - 70%. Tāpēc logu stikli ir jātīra 3 – 4 reizes gadā no

ārpuses un 1 – 2 reizes mēnesī no iekšpuses48

.

▫ ieteicama elektroierīču izraušana no kontakta laikā, kad tās netiek

lietotas. Saskaņā ar informācijas avotu49

elektroierīču atstāšana

“gaidīšanas” (stand-by) režīmā elektroenerģijas izdevumus palielina

par līdz pat 10 %.

▫ iegādājoties jaunas elektroierīces, it īpaši tās, kas ieslēgtas ir

nepārtraukti, jāpievērš uzmanība energoefektivitātes marķējumam,

ieteicams izvēlēties ierīces ar marķējumu vismaz A, ieteicams A++.

48

Barkāns.J, Enerģijas racionāls patēriņš, Rīga, 2003, - 285 lpp. 49

http://www.rea.riga.lv/files/energoizglitiba_nakamo_energijas_pateretaju_apmaciba.pdf

81

▫ uzstādīt alternatīvus elektroenerģijas ieguves avotus, ja to

atmaksāšanās periods ir ekonomiski pamatots. Piemēram, saules

paneļu uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai.

Darbinieku apmācības energoefektivitātes jautājumos. Ēkas enerģijas patēriņu

ietekmē ne tikai ēkai faktiski nepieciešamais siltumenerģijas un

elektroenerģijas apjoms, bet arī ēkas iemītnieku darbību paradumi. Pēc

atjaunošanas pasākumu veikšanas, it sevišķi, ir svarīga ēkas iemītnieku

informētība par energoefektivitātes jautājumiem. Ēka un tās darbība ir būtiski

mainījusies un, lai sasniegtu maksimālo enerģijas ietaupījumu, ēkas lietotājiem

arī ir jāmaina savi paradumi.

Mikroklimata uzlabošanai

Vairumā gadījumu PII ir dabiskā ventilācijas sistēma un svaigais āra gaiss

iekštelpās tiek pievadīts caur neblīvām ēkas norobežojošajām konstrukcijām un ar

triecienvēdināšanu. Pēc ēkas nosiltināšanas un logu nomaiņas, paaugstinās ēkas

blīvums, kas būtiski samazina svaigā gaisa pieplūdi caur infiltrāciju. Tādējādi, lai

nodrošinātu nepieciešamo svaigā gaisa daudzumu telpās, iemītnieki biežāk vērs vaļā

logus, kas savukārt rezultējas ar apjomīgu un nekontrolētu augstā gaisa apjoma

ieplūšanu iekštelpās.

Kaut arī projektu attiecināmajās izmaksās varēja ietvert pasākumus

ventilācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai, tomēr liela daļa projektu

iesniedzēju/energoauditoru ventilācijas sistēmas pārbūves pasākumu neidentificēja,

vai arī identificēja, bet neuzrādīja enerģijas ietaupījuma apjomu. Ja pasākumam nav

uzrādīts enerģijas ietaupījuma lielums, tad atbilstoši KPFI konkursa nolikumam,

pasākumu īstenošanai nevar tikt piešķirts līdzfinansējums, kas savukārt norāda, ka

visticamāk pasākumi tikai par pašu līdzekļiem netiks veikti.

Tomēr jāatceras un jāņem vērā standartā LVS EN 15251:2007 identificētā

problēma – energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu uz mikroklimata rēķina, tāpēc

atbalsta līdzfinansējuma programmās būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība ne tikai

enerģijas ietaupījuma apjomam, bet arī iekštelpu gaisa kvalitātei un pietiekamai gaisa

apmaiņai.

Ieteikumi mikroklimata uzlabošanai:

82

Mehāniskās pieplūdes/nosūces ventilācijas sistēmas izbūve – obligāta prasība

energoefektivitātes paaugstināšanas projektos PII un skolās, lai nodrošinātu

kvalitatīvu iekštelpu gaisa mikroklimatu.

Konkursa nolikumā būtu jāuzrāda sasniedzamie mikroklimata parametri (gaisa

apmaiņas rādītāji – nepieciešamais gaisa apjoms uz cilvēku un nepieciešamais

gaisa apjoms uz kvadrātmetru), tāpat kā šobrīd ir identificēts maksimālais

siltumenerģijas patēriņa apjoms apkurei uz ēkas apkurināmo platību pēc

pasākumu veikšanas. Nedrīkst vienkārši atsaukties uz LBN 231-15, kur

vienīgais punkts saistībā ar nepieciešamo svaigā pieplūdes gaisa apjomu ir: “Ja

vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves

absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku”, jo praktiski nekad telpā vienīgais

piesārņojuma avots nav cilvēks, tāpēc šis likuma punkts būtībā nav attiecināms

uz reālām situācijām.

Mikroklimata parametru identifikācijai ieteicams atsaukties uz standartu LVS

EN ISO 15251 “Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma,

apgaismojuma un akustikas) parametri ēku projektēšanai un to

energoefektivitātes novērtēšanai”.

Kā papildus sasniedzamais parametrs ir arī jāidentificē LBN 002-15 noteiktais

ēkas gaiscaurlaidības rādītājs (LBN 002-15 sadaļa IV “Ēku gaiscaurlaidība un

energoefektivitātes rādītāji”).

Jāizvērtē CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāja noteikšana.

Ventilācijas sistēmas rekonstrukcija būtiski paaugstina būvniecības izmaksas,

un to radītais ietaupījums ir salīdzinoši neliels. Tādējādi arī būtiski pieaug

noteiktais kgCO2/€ rādītājs, kas savukārt liek projektu iesniedzējiem vai nu

palielināt savu finansējuma apjomu vai arī atteikties no ventilācijas sistēmas

rekonstrukcijas.

83

Pielikumi

energoefektivitĀtes pasĀkumu izvĒrtĒjums un to - … · 6 pētījuma mērķis veikt...

Documents