ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI.~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~--

~ Projekts • -.ERAF ® uLNS DyBAS MAJASn

Daugavpili remonts beidzies

Aprila beigas saskat;la ar darbu

grafiku firmas «Buvtranss)) celtnieki nodeva LN5 riciba izremontetas kluba telpas Daugavpili, Mihoelsa iela 54.

Atgadinasim , ka tas pamatTgi tika sapostftas pirms diviem gadiem, un nu atkal ir lietosanas kartTba, pateicoties Eiropas Rekonstrukcijas un attlstTbas fonda finansejumam projektam «LNS - otras majas», piedaloties arT valsts un LNS ITdzekJiem. Kopejas remonta izmaksas 36560 LVL, to skaita ES nauda 14795 LVL, un tas ietver otra stava klubu telpu pilnIgu atjaunosanu griestu, sienu, logu, grIdu, jumta, durvju mai0u, jaunas skatuves, apgaismes, apkures sistemas cauru!u un elektroinstalacijas ie(ikosanu utI. Kluba

sienas ir nosiltinatas, tatad nebOs jabaidas no aukstuma dregnajos periodos.

Projekta specialiste A. Bogdanova verte, ka darbi veikti kvalitatTvi un celtnieki godpratTgi stradajusi saska0a ar projekta termi~lem un paredzetiem izdevumiem.

Daugavpils kluba vadltaja Elvira Caika informe, ka patlaban notiek telpu labiekartosana - jaierTko zalOzijas logiem, jagada mebeles ofisam un skatltaju zalei U.c. Tiek apzinati varbO teJie sponsori. «Maija beigas varesim rIkot jurgus un beidzot tiksim savas «vecajas - jaunajas majas>J,>J - ta cer ElvIra Caika.

Gada nogale planots veikt remontus arT Plavi0u kluba palTgtelpas un ie-

Radnieclgas organizacijas )e .......------------------------

Vini & Vina =Mes, ,

Elta Zarit;la Aiz KC «Ritausmall plasajiem 10

giem vel plosijas pavasara un ziemas kaujas, kad 4.marta vakara taja risinajas kads vel nebijis, interesants pasakums - jauniesu 50 «Efraims)) sarikotais tusit;ls.

Kam par godu tas notika? "Efraims» valdes locek!i to bija iecerej us i, balstoties uz atmi0am par 23. februari - kadreizejo «vIriesu dienu» un 8. martu - sieviesu dienu.

Tapec tradicionalas Valentlndienas vieta izvelejamies so pasakumu ar nosaukumu «VifJs & VifJa= Mes >J . Taja bija viens pamatnoteikums - vIriesiem pasakuma ierasties damu drebes (skat. altela) un iejusties atbilstosas lomas, bet sievietem otradi - vIriesu lomas un apgerbos. ArT galdi tika klati atbilstosi temai .

Jasaka, ka tadu apmekletaju aizrautibu, interesi un izdomu pat nebijam gaidijusi! Visi bija pamatTgi iejutusies preteja dzimuma parstavju lomas: gan

siki sagerbusies, gan uzvedTbas manieres piemerojusies. Kopa bija jOrnieki , bagatnieki , mafiozi, prleka meicas, bomzi , omTtes, modeles utt .. . Nu lieliskil ArT klajumos daudzas kompanijas ITdzvertTgi konkureja sava starpa. Vispilgtak izcelas viens galda klajums « leva un Adam s» ar visu "dargumu» atribO tiku . Ipasi biJa pacentusies lari ~u , Stupanu , Virtigu , Hlibovu pari.

Un tad sekoja pusnakts nominacija. lOrijas sastava bija trTs pilnTgi svesi cilveki. Tie bija striptlzsova izpildHaji, to skaita arT bijusais Misters Latvija -Vi lnis Solovjovs. 20rija atzTmeja vakara da lTbniekus sadas nominacijas: Nakts skaistu!i - Grafs (N.Hlibova) un Sar-

I

kana Dama (R.Puksis); pievilcIgakie -Seksp sihol og s (G.Stupane), Balta E0gele ( D.Za ri ~s);

rIkot signalizaciju Valmieras kluba: Nosleguma t~itad paliek viens objekts -Informacijas centra izveidosana ElvTras iela 19, I stava. To uzsaks sT gada novembrT un pabeigs nakama gada janvarT.

Ir notikusi cenu aptauja par nakama remontu objekta - KC "RTtausma» darbu izpildTSanu. IzsOtTti pazi00jumi 7 pretendentiem, no kuriem pieteicas 4. Optimalakais no tiem atkal izradTjas fi rma «BOvtranss>J.

Darbus planots uzsakt jau menesI, lai pabeigtu ITdz jaunai kultOras darba sezo nai - augusta beigam.

Saja laika tiks paveikti sadi darbi: divas ieejas un tualetes tiks pielagotas cilvekiem ar kustTbu traucejumiem (rati00s); notiks centrala vestibila un garderobes remonts . Apre~ini liecina, ka sie darbi izmaksas 25928 LVL - to visu sedz ERAF finansejums .

seksTgakie - Melna Modele (O.Trescovs) un Parasta Meica (A.Pizics); bomzTgakie - Bomzis (K.Beisone), Bomziene (A.Smirnovs no Tallinas). Ipaso pateicTbu sa~ema L.Strante no lviedrijas - Krievu vTrietis, Mindaugas no Lietuvas - MeitenTga Meitene un igaunis, kas meistarlgi teloja omTti.

Atskanot aplausiem, seksTga gaisotne risinajas pasakuma «nakts nagla>J striptizsovs. Tas jauniesiem loti patika. Sova dalTbnieks V.Solovjovs prata ievili· nat savas izdarTbas dazlabu damTti, un tas bija jautri. Paldies visiem par so feino sovu, ka arT visiem par darbu, kas ti ka ieguldTts saja pasakuma! Bet mums, damam, visvairak patika tas, ka mes vTriesu lomas varejam arT neieverot pieklajTbas normas pret vTriesiem damu loma. Tas bija to verts - paraudzinat viriesus l

--------------------------------------------------~------~DU Specializdevums «Virietis.Sieviete. ,lidzsvars?» Nr.i

•***• Eiropas 'kopienas iniciativasEDUA[\ • * 11 projekts ccKlusas"rokasnLATVllI'. •** •• **

Oarbs Fisinas sekmigi

.flze Kopmane

10.maija notika projekta ccKlusas rokas» karteja - 7.parstavnieclbas sapulce ar nacionalo partneru pie- ' \dalisanos.

Sasniegtie rezultati teicami

Projekta vadHajs A.Pavlins in formeja, ka nule notikusi visai spoza projekta starprezultatu prezentacija uzraudzTtajiem LabklajTbas ministrija. Taja piedaIljusies pilotprojektu un peHjuma grupas vadTtaji, katrs iepazlstinot ar savu veikumu (skat.prezentacijas materia/us interneta www.lns.lv), un LM tos atzinlgi novertejusi. Tas apliecina, ka stradajam pareiza virziena un ejam uz mer~i, atzlmeja vadHajs, izsakot pateiclbu S.Gerenovskai, D.Lacei un I.KalniQam par veikumu.

Par grutibam un problemam

Pilotprojektu administratori IIdztekus rezultatiem atzTmeja grOHbas un problemas: nay skaidrTbas, ka noformet un nodot talakajam izstradem savu "galaproduktu»; nedzirdlgie cilveki biezi nespej noformulet savas konkretas nepieciesamTbas pec noteiktiem pakalpojumiem.

SO "Efraims» darba grupa I.KalniQa vadTba Lietuva iepazinusies ar radnieciga "Equal» projekta darbiniekiem, viQu darba gaitu un rezultatiem, kas virzTti uz amata izglTtTbas nodrosinasanu nedzirdigiem jauniesiem. I.KalniQs atzina, ka sadarblbas attisHsana ar NodarbinaHbas valsts agentoru lielakas grOtibas sagada zlmju valodas tulku deficTts. Tas ierobezo iespejas jauniesiem apgOt amatprasmes NVA organizetajos bezdarbnieku kursos.

Has notiek petijumu grupa PeHjumu grupas vadHajs Z.Ungurs

atzTmeja intervetaju ieguldHo darbu aptauju norise un dalTjas pardomas par petTjumu rezullatu bOtTbu: vai grupai bOtu jaizstrada arr ieteikumi likumdosanai? Ne, atzina sapulces dallbnieki. Bet bOtu ieteicami salidzinosi dati, Qemot vera

situaciju dzirdlgo vide izglHTbas, nodarbinatTbas utt.jomas. Kur verojami tiesi nedzirdTgo diskriminacijas momel']ti?

PetTjuma grupa paslaik gatavojas sava ceturta petTjuma veiksanai. Taja aptaujas nedzirdTgas cittautietes.

Bus nometnes Partneri no SabiedrTbas integracijas

centra (JOrmalas koledzas) intormeja par gatavibu uZQemt un apmacTt divu pilotprojektu tematisko nometQu dalibniekus. Rezekniesi macisies no 15. Iidz 19. maijam, valmieriesi - 5. - 9.jOnija. Macibu programmas ir sagatavotas, paredzeti rehabilitacijas pasakumi. 2005.gada nometQu dalibnieki vienpratigi alzist, ka apmacibas sniegusas daudz atziQu, kas palidz turpmaka darba.

leradisies partneri JOnija sakuma Riga ieradlsies pro

jekta iesaistTtie starptautiskie partneri no Cehijas, Siovakijas un Vacijas. Udzsinejas tiksanas bijusas viQu valstis, tagad Latvijas pusei jaorganize publiska konterence (notiks 2.jOnija KC "Rltausma») un darba grupu sedes. Viesi iepazTsies ar LNS mHni, Valmieras biedrTbu un pilsetu, tur veros pasdarbibas festivalu.

Turpmakas ieceres Parstavniecibas sapulce apstiprinats

darba plans IIdz. 30.jOnijam. Vasaras perioda turpinasies darbs pilotprojektos un peHjumu grupa, kas japabeidz IIdz septembra beigam. Rudeni paredzama arzemju partneru studiju vizTte RTga, kad atkal bOs jauzQem arzemju partneri. Cerams, ka sada vizisu apmaiQa sniegs materialus arT publikaciju sagatavosanai par to, ka klajas nedzirdTgajiem cilvekiem sajas ES valsHs, ka tur darbojas likumdosana, ka LNS partneri panak taja izmaiQas par labu cilvekiem ar dzirdes traucejumiem.

Perspektiva Ta ka projekta parraudzTtaja - LM ir

visuma atzinigi novertejusi jau paveikto darbu, ta plano iek!aut LNS nacionalaja programma, kas nozTme finansejumu pies~irsanu saja projekta ietverto ideju un atzinumu attistTbai dzive.

Tas nozime darbu pectecibas nodrosinasanu rezultatu talakvirzibai. Ka atzina projekta vadnajs A.Pavlins, tapec pasreiz ir loti svarTgi rezultatus sagatavot ta, lai tos var sekmTgi integret visas vietas, kur tie nepieciesarni nedzirdigo dzTves kvalitates uzlabosanai.

Atsauksme InvalTdu un vil)u draugu apvienTba

«Apeirons)) izsaka vislielako paldies LNS par godpratJgu projekta realizaciju un tiem rezultatiem, kas nakotne tiesam spes ietekmes socialo politiku.

http:www.lns.lv

ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ~~--------~------------------------~~~~~~~ Atceries Mati

. llze Kopmane Mates diemt Latvija at

zi111.e maija otmjii svetdieuii. So s-vCtku piT117ssiikumi Ve1'Ojml'li /}nglijii (ap 1830. gad1/). Ipasi p/ali to atzime ASV, bet Eil-opa tii iesflk~lojusies veliik, .. Latvijii ap 192Q.gadu.

Sis dienas 1l1E1-~is uzsvert un pilnigot sievietes miites nozimi gan individuiili - gi17lene, gan va/sts merogii. Pado711ju vams gados H tmdhija atmim, jo plafi tika ntzimeta Sievidlt diena.

B1"ivajii Latvijii svetki pakiipeniski atdzimufi un pamazii11l veic saVlt pamatuzdeVlt17ZU - 1'0sina sabiedl'ibu vel'st skatienu uz sievieti miiti, kas bZttibii nozime patimt sabiedribas visu jizi.rko un garigo vertibu nostipriniisanu,jo viss, kas notiek g,imene zm skar bennt, skar aTi sabiedribu, tiis niikotni.

Pal' ko fajii dienii 11ZU1J1J jiidomii? Par 17Ziite17Z, protams. Vispir171S jau par SflVlI - lidziis vai tiiiW71ii, vai ari 17n7Zibii aizgiijufu. Ml{f viirdi, ziedi, teleJonsarzma, vestulite ... Dod zf~ut vi~lai, fai kur un kiids tu Mitze! - ar fadu devizi Miites dienu katru gadu realize ASV, kur berni biezi dodas tzikstosiem kilomet1'lt piirbraucienii, lai tiktos gimenes loka tiesi Miites godiniifanas reize. Taspenoniski, bet va/sts merogii?

Dzimstibas li171enis Latvijii otmis zemlikais EiTOpii (1. vietli - Viicija). Potenciii/iis jnzmas miimi~Zfls bait/iis par iztiHanu, karjeru, dzivesbiedm nestabilitiiti, be17lu izredzem dzive un daudz ko citu. Valstij ir ko padomiit, · lai mes neaizietzt bojli, niicijai vienkiirfi novecojot un izmiTstot.

Un tomer, lai istie virieli - gimenes galvas nejustos apdaliti svetku zi'(lii, tagad katrlt gadu otmjii septembm svetdienii tiks atzimeta Teva diena_ Tas iT ipasi pozitivi tiilab, ka fl.1'/ Latvijii ir gimenes, kur bemus audzina tikai un vienigi tevs. Vis'tt cie'(lu!

. ~ \ ; Ie. I ~ .. ~ .'~ '~,'. ~;,,,,. ,,~:: ... ~~:. ~~~,,·(':" ... t.,~-;.~.. ~I.~.-: 'i~ ',:,,:~~~:!.~.~!~~~~~~

9imen~: ~;e"ie'e ~ "irie.'is" 'u,,p,ana .:'~~~ ~ I • • P, I _ ~ .IJ~,. _~: _." .', ~ .. : ,

- ·1 • . -=-daudz runalu ar berniem parAru glmenes bE/RUmS dZlvi ka ladu. Berni vienmer izslasla, ka pagajusi diena- .mamina Sandral, . . . . .. . . skola un bernudarza.

Prolams, ir bijusas rei. . Daiga Delle pec maltTtes arl janovac. Un zes, kad vecvecaki nakusi ar

Kad esam ciemos pie tas viss bez mudinasanas! saviem uzskatiem par bernu Aru gimenes, ir trakaiS ho- Arl meita IIze vienmer ir pa audzinasanu, bel Ares jokeja /aiks. Fona iet spele Ildzejusi pieskatH mazo bra projam bernus audzina la, un nevi/us iesakas saruna liti, aug lieliska saimniecHe! ka pasi jOt, ka labak W.... par Ulda ze/ta /aiku sporta,' Uldis uzskata, ka Mates Kads lad ir las audzina·kas tagad piek/usis nepte- diena mums noteikti ir vaja sanas modelis? Uldis ir .tiekama finansejumaun dZlga, ka citadi pagodinasim slingrs, bel Sandra bern us atba/sta trOkuma del. ArT · mammas par lielisko davanu zelo. LUlinasana? Abi uz.gimene palJem visu /aiku. , skala, ka berns ir ja

Uldim (37) ir jauka gime mil, bel ne parlieku ne - sieviQa Sandra (36), jalulina, ciladi velak meita Ilze (bOs 11) un dels vairs nekas nebOs Alens (3,5). Uldis priecajas, glabjams, jo berns ka smuka, slaida meita IIze, allausies visu. kura macas Rigas nedzir Ulda mamma dTgo skola, arT nopielni aiz vienmer grib zinal, raujas ar sportu. ka lad dela gimenei

klajas, jo viQa uz••• tapec Dievs skala, ka cilvekamradija Mati ar dzirdes IraucejuBel ne par sporlu soreiz miem ir sarezgHiesmu atbraukusi runat, bet dZlvol saja straujajapar maija menesa skaistadZlves ritma. Aremkajiem svetkiem - MamiQir loli labas alliecTdienu. ~oti svarTgi svetki, jo, bas ar abu pusuka sacljis kads viedais, vecvecakiem. UldisDievs nevareja visur bOt klal, un Sandra ir partapec radlja mati! Mates diedZlvosanu alseviskina ir mums visiem svelki

gimenei - berninu un vina no vecakiem, jo likai tad var, ,mOsu satiksanas svetki! audzinasanu! Uldis ir loli pa justies brTvs un arT savslarBet nu yards pasai mateicTgs arT savai mammai, ka pejas attiecTbas ar visiem irmiQai Sandrai, kurai sie izaudzinajusi viQu par labu loti labas_svetki ir dubullsvetki, jo saja

skaistaja diena ir arl vinas cilveku! Maizes darbs pasas dzimsanas diena!'Ka Pasiem savs realais un

ieceretaistad vinas mi'luli vinu sveic? audzinasanas , " Ar pu~em un bucam visi modelis Bija laiks, kad Ares dZI, vienmer esot klat! Sandra Kad runajam par bernu voja Olaine, jo lur bija darbs uzteic savus bernus - ma audzinasanu, abi vecaki ar Uldim. Tad bija laiks, kad UIzais deliQs Alens pec dabas prieku alzlsl, ka pagaidam dis dabOja darbu Riga un esot loti mils, ikdiena vien berni augusi bez proble nebija vairs izdevTgi dZlvot mer dod buciQas, samTlo mam. KopTgi darbojoties Olaine. Domajol par bernu mammHi. Mazais puis is ir darza, kam seko pikniks, ie ertlbam - dzTvi svaiga gaicakls pallgs mammaL Tiklldz audzinajusi darbaprieku, ta sa, tika mekleta vasaras maSandra slajas pie ediena ga pec berni uz darbu nay sku ja. DzTvoklis Olaine tika parlavosanas, mazais ir klal ar binamL Lai kadu darbu Uldis dOls, un Ares iegadajas darbapilnam rokam: Ie S~Tvji darTtu, klal ir arT meila! vasaras maju Janupe, kas jagada, te galds jaklaj un Arem pietiek laika, lai pamazam tiek parveidota

_.;;;;E,;;;,S..;,P.;,;R.,O... .... . _ES m_O_J_E_K.... I. ..;E_S~P..;.R.;;;O_J.;;;;EK;.;,T.;.;'_',;;;,ES P.;.;RO_J_E_K;.;,T_I...;E_S~P..;.R.;;;O_J_EK ' K_T_uE_KT;.;,' ... ___ T_ ___ _T.;.;'_.;;;;E_S..,;,P.;..;RO,;;;,J_E;;;.K.;..;T_I.~E_S;;....;.om_O_J_E_ I._00

par ziemas maju. Dzive visadi gadas, Uldis aizgaja

no darba Riga un atgriezas vecaja darbavieta Olaine, kur atrada galdnieka darbu - savu iemi!oto arodu un hobiju reize. Tagad Uldis katru dienu mero 25 km no Janupes uz darbu Olaine un atpakal. Sim nolOkam iegadats ekonomisks auto.

Savukart Sandra pirms dekreta stradajusi gan par suveju, gan apkopeju. Sobrid mazais puisitis prasa daudz uzmanibas, tapec Sandra vel nestrada. Bet doma par darbu ir, kaut ari virs savu sievi~u iutina. Uldis gan velas, lai Sandra macas - kaut vai datorzinTbas JOrmaia.

Galvenais - kirtiba mijis Ka ar darbu sadaii majas? Uldis

majas ir ists darbarO~is - atbild par visiem vlriesu darbiem. Taja pasa laika zina, kas tas tads pampers ir LJn ka mazuli pabarot. Savukart, cik izteikti sievis~Tga ir Sandra, tik sievis~Tgi ir arT vi~as darbi. Sandras parzi ~a ir ari bernu izvadasana uz izglTtTbas iestadem Riga. Mazais puisitis apmekle Rigas 218. bernu darzi~u, bet meita jau tik liela, ka piektdienas no skolEls pati brclUG majas.

Kam ipasam jabOt, lai majas justos labi? Sandra min kartTbu majas. Smarziga svecite vai vTraks, vTns, kDkas tie jau ir mazi svetki gimene. AtpDta no ikdienas darbiem gan notiek6t aktTvi, svaiga gaisa - tas pats galvenais. Vi~iem joprojam ir labi gimenes draugi Olaine. Ari radu loka biezi ir pulcesanas. Arem palik celot un arT apmeklet LTvu akvaparku. Uldis smiedamies teic, ka pavisam labi jutTsies, kad jauna ma

ja bDs gatava! Paslaik aktuali ir iekartot jauno, vel sveso darzu ap maju tas tiek rusinats, apsets un apstadTts. Tur paliga ar savu zinasanu nak Ulda vecaka masa.

Laika patiesarn pietrDkst - darbadienas darbs, atliek sestdienas, svetdienas. Bet nedrikst jau atstat bez palidzigas rokas arT Ulda un Sandras mammas, tapec arT sis brIvais laiks skrien auleksiem!

Radu biisanas Ak, ja, Uldim ir veselas tris masas

un ar visam ir jaukas attiecibas. Visi zina, cik sarezgTta procedOra ir majas iegade. Papiri, papiri, un Ie nu Uldis priecajas, ka jaunaka masa palidzejusi atri likl gala ar sim lietam, jo labi tas parzina. Ari Uldis masam dodas paliga, kad vien las nepieciesams, - ta ka visiem ir labi!

Ari Sandrai ir masa - 11 gadus jaunaka. Masai ir puisitis, ari ar dzirdes traucejumiem, (

ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI. ES PROJEKTI.

uu~------------------------------------------------------«Bez'berniem btituvelgrOtak... » Sakums 5./pp.

SIS attieclbas un pateikt "ne» Janim, kad viQs laiku pa laikam paradljas ar kartejiem parmetumiem un pamaclbam. Pat tik absurdam, ka levas de! viQs neesot ti-cis Makslas akademija. .

leva Janim raksHja vestules, bija reizes, kad norunataja tiksanas

kazam, bet par to sarTkosanu naudu praslja no levas. Ta arT soreiz nekas nenotika.

Dzive rit savu ' gaitu taUik Kad levai iestajas otra grOtnieclba,

Janis atkal viQu parsteidza ar kartejo paziQojumu - viQam ir cita sieviete, arT ta gaida bernu un viQs tatad pieQemis savu

Berni - mans prieks MartiQs macas labi, bet ir gana liels

palaidnis, viQa uzvedfbai jaseko, jakontrole,jatiekas ar skolotajiem. ViQam ir muzikalas doHbas - spele trompeti, klavieres, dejo "Zelta sietiQa». PiedalTjas R.Paula jubilejas koncerta. PalTdz pieskant dvlnTsus: rota!ajas, aizmidzina,

dodas ratiQpastaiga pa aru. Bet mazie aug acfmredzot,vieta bezcerlgi gaidlja vairakas turklat tik ats~irTgi sava starpa.stundas, norausot asaras un sla

pejot rOgtumu sirdT. No levas staro mT!ums un lepnums, kad viQa stasta par1996.gada leva devas eksaviem trim berniem. Navskursija uz ParTzi. Atkal sekoja viegli, tomer nekad no viQiemJaQa parmetumi, kas turpinajas neatteiksos, bez viQiem butuIldz brldim, kad leva savam vlvel sliktak, - fa viQa atzisf.rietim paziQoja priecTgo vesti

mums bOs berns. Un tad nu Ja Iztiksana naynis visu "vainu» uzvela levai un vieglaatvadljas, teikdams, lai nu viQa Ka leva iztiek saja laika,pati darot, ko gribot. kad bez naudas ne soli pa

spert? Palfdz pasvaldfba, noAtbalstija tikai sociala dienesta saQem dregimene bites, berniem putras utI. BetUn ta - mates laime viQa

vareja dalHies tikai ar gimeni. pusgadu atpaka! izdevies paMate gan mudinaja attieclbas ar Jani meginat sag labat, appreceties un koplgi audzinat delu MartiQu.

Bet ko gan viQa vareja darlt, ja Janim pie sana bija jau cita sieviete? Un arT berns saja gimene".

T e tikai japiebilst, ka daudzus gadus Janis neatbalsHja berna audzinasanu ne morali, ne finansiali. Udz kadu dienu" .

Vins atkaI kUit ar sarkanu rozi

Ta pagaja septiQi gadi". Tad kadu dienu atkal viQai preH naca Janis ar sarkanu rozi rokas. ViQs IOdza piedosanu, sollja bOt mils un apprecet levu. (Velak izradljas - ta "otra" viQu bija izlikusi no majam).

levai ta gribejas noticet, viQa velejas stipro plecu sev Ildzas, tevu savam delam MartiQam - jau skolniekam, labo gimenes gadnieku un atbalstu. Un viQa atkal lavas sirds aicinajumam. Tagad viQa saka: ko gan es domaju, nevajadzeja pieQemt. Laikam jau tads liktenis". Piebilde - Janis kadu brldi runaja par

"izs~iroso» lemumu - precesot nevis levu, bet to nakamo, treso.

Ta arT izdarTja, bet levai piedzima Marija un Oskars, ·kuriem pec daziem menesiem aprites gadiQs.

leva vairs netic leva vairs netic JaQa sol1jumam dVI

QUs registret uz sava varda. ViQa saprot, ka japa!aujas tikai uz saviem spekiem un savas gimenes - mates un bra!a atbalstu. « Tik sirsnigi bra/is mils sagaidija un aizveda majas no s/imnicas ar sapostu masinu, sagadaja dViQiem ratiQus, ar padomiem un praktiski pa/idz ari viQa sieva, mana mamma," - leva nebeidz slavet savejos (viQa ir vienlga nedzirdlga sava. gimenes loka). ArT draudzene - dVIQu krustmate Oaiga vienmer ITdzas.

Janis kadreiz ar Martinu tiekas, bet tas bijis ta '-':' lormali. Pec (evas IOguma, lai vairak palfdz materiali , vienmer seko atruna: par to tev jadoma pasai; ja nespej apgadat - aldod bernunama. Bet bernu vajadzlbas plesas plasuma, viQiem augot lielakiem.

nakt, ka arT Janis kaut ko atvel, kaut - ai, - ka vajadzetu vairak, bet to nevar nokartot, jo Janim nay olicialas darbavietas. Tapec pat saja laika, kad dvTnTSi vel tik mazi, kaut ka japiepelnas pasai.

Sap.,i bale JaunTba izdevas sur tur pace!ot, arT

arzemes. Tagad neredzu iespeju, bet kas zina pec gadiem varbOt, - nopOsas leva. Otrs sapnis - bOt par bernu arsti dzima stradajot par sanilari Bernu slim nfca Gai!ezera skolu brTvdienas: "Man patika pa/idzet mazajiem, aprilpet viQus, paze/ot, sami!ot, " ar gaisu, skumju smaidu atceras leva un atzfst, ka sis sapnis jau izgaisis un viss maigums un mTiestTba liek pasas berniem. Reize ar viQiem raisas velme - kaut pietiktu speka un gudrTbas izaudzinat savus bernus par kartTgiem, mOsdienu sabiedrlba dzfvolspejTgiem cilvekiem. "Mi/estiba nak un aiziet, bet berni mums, sievietem, paliek uz milzu. Un tas ir /abakais, kas ar mums var notikt," - ar tadu alziQu beidzam so sarunu Mates dienas prieksvakara.

Vis; [NS projekti, kur7 patmban ' lalak minela plana virzlbu un invalldiem( Vats's poli'ika ) tiek realizeti, versti uz virsraksta mi maksimali labvelTgu likumu tapsanu. .neta mer~a realizesanu. It sevis~i tas Labklajibas minislrija izstradajusi rfci

lIzlabot invalldu attiecas uz projektu ccK/usas rokasl>, bas planu invaliditates un tas izraisTto

kura gaita tiek izstradati priekslikumi seku mazinasanai, invalldu socialas aiz

nodarblnatlbu un Iikumdosan(;!5...izmai1,18.f!I. sardzlbas, nodarbinatlbas un inlegracijas LNS cer panakt, ka sf projekla rea procesu veicinasanai.socia/o'aizsardzibu lizacija iegOtie rezultali ietekmes arT seit Ta mer~is ir cilvekiem, kam draud ~

-----------------------------------------------------cu

validitate, mazinat risku k!ut par invalidiem sas socialas aprOpes un rehabilitaeijas nesI, ka ari regulari parskatH piemaksu pie un pilnveidot valsts socialas aizsardzibas iestades; gimenes valsts pabalsta par bernu invalldu. sistemu jau esosiem invalldiem. Udz ar to o attistit subsidetas hodC!rbinatIbas Liela uzmaniba bOs pieversta tehnisko tiks attistita labveiTga vide, lai veicinatu pasakumus invalldiem, kuriem nepie palIg!Idzeklu apjoma un veidu palielinavi~u pilnvertTgu ieklausanos aktTvaja sa eiesama islaieiga palldzTba, lai atgrieztos sanai, to kvalitates uzlabosanai, nodrosibiedribas dzNe. darba tirgO; not valsts apmaksatu tehnisko pallglldzek

lecerets pilnveidot medicinisko reha o ateelt ierobezojumus invalldiem !u sa~emsanas iespejas tuvak dzNesvietai bilitaciju cilvekiem, kuriem pastav risks k!Ot veikt noteikta rakstura darbus, (piemeram, un to atbilslibu funkcionalo traucejumu veipar invalidiem, noversot radusas vesellbas invalldiem ar dzirdes traucejumiem sob rid dam, samazinot rindas uz to sa~emsanu. problemas un laujot atgriezties darba tirgO. ir liegts stradat profesijas, kas saistas ar Invalldiem ar loti smagiem funkciona

Izstradas divus jaunus likumus. In darbu augstumamutt.); liem traucejumiem ieklausanai nodrosinas valldu social as aizsardzibas likuma bOs o ieviest invaHdu v!ljaazIbam asistentus par valsts IIdzekjiem. noteikta jauna pieeja invaliditates noteiksa atbilstosas apmaeTbu metodes, to skaita Valdiba atzTst, ka valsH aizvien ir nenai, socialas aizsardzibas nodrosinasanai. profesionalas piemeroHbas novertesanu, pilniga sistema invaliditates izraislto seku

Invalldu nodarbinatTbas likums noteiks tadejadi palielinot invalidu konkuretspeju mazinasanai. To kaye nepietiekamais fijaunas atbalsta formas, ka arT pasakumus darba tirgO. nansejums vesellbas aprOpei, kompensenodarbinaHbas veicinasanai un profesio Savukart socialas nodrosinasanas sis jamiem medikamentiem, mediciniskajai nalajai invalldu rehabilitacijai. temas pilnveidosana planots ar 2007.gadu rehabilitacijai un ari tadas sistemas trOParedzets: paaugstinat pabalstu transporta izdevumu kums, kas veicinatu rehabilitacijas pro

o ieviest valsts atbalstHas program kompensesanai invalldiem, kuriem apgrO cesu vienoHbu un nepartraukHbu. mas speeializeto darbnieu izveidosanai tinata parvietosanas, no 28 ITdz 56 latiem Invaliditates un to seku mazinasanas un funkcionesanai; par katru pilnu sesu menesu periodu. Ta pamatnostadnes apstiprinatas 2005.

o noteikt (ltbalsta pasakumus cilve pat arT LM grasas paaugstinat valsts so 2015.gadam, valsts politikas IImeni ricTbas kiem ar smagiem gariga rakstura trauceju eiala nodrosinajuma pabalstu invalidiem planam konkretizeti uzdevumi desmit miem, kuri atrodas arstniecTbas vai ilgsto- kops bernIbas no 50 Hdz 60 latiem me- gadiem. Materiali no interneta www.lm.gov./v

( Jauniesu sportS )

La-t'lijas skolenl alTa vieta ;'Jevgeflijs Puh(}vs, komandas parstav;s >. • Ar labiem rezultatiem no Tal/inas 'majup atgrlezl.isies Latvijas republikas nedzirdfgo sk(}len~ izlase.

Tallina risinajas ar ilgam tradicijam bagata 35. Baltijqs republiku nedzirdTgo skolenu spartakiade 6 sporta veidos peldesana, vieglatletika, saha, dambrete, galda tenisa un basketbola.

SaconoIbn3 organizeja Tallillal:i skola sadarbTba ar Igaunijas Nedzirdigo sporta federaciiu...kasJinanseja sis sacensibas.

KOPVERTEJUMA notika loti siva spekosanas un Latvijas skolenu izlase zaudeja Lietuvai likai ar 2 punk~u starpibu: I vieta - 30.5 p.; II vieta Latvija - 28.5 p.; III vieta Igaunija - 25.p. Bet nu par atseviskarn.discipllnam!

PEL:DESANA ar ieverojamu parsvaru uzvaru guva Latvija - 241 p. Sis parsvars bOtu vel lielaks, ja vien uz saeensibam bOtu ieradies Imants Snepsts, bet tas lai paliek uz vin,a pasa sirdsapzin,as.

Individualajas distances meda!as ieguva Krista Freimane (3 -I v.); Uga LocmeIe (II, III); Anita ~lvTte (3 - II); Aleksejs Smirnovs (1 - I, 1 - II, 2- III) ; Kristaps Legzdin,s (1 - II); Kristaps Polis (1 - III).

Pirmas vietas tika izeinHas abas 4 x 50

m brNa stila stafetes: meitenem A.~IvIte, L.Locmele, II~nis Vanags.

Lodes grOsana J.Smons -III vieta. Tikai nieka 0.5 sekundes mOsu zeni zaudeja Igaunijas stafete.

Meitenem vienigo III vietu izeTnija KGiekure tallaksana (3 .07). Tocu I(opvertejuma ar 181 p. spejam uzvaret Lietuvu (III vieta 173.p.). I vieta - Igaunija (214 punkti). _

GALDA TENISA komandu eTn,a pirma Lietuva, seko Latvija, Igaunija.

Individualaja vertejuma II vieta A.Smirnovs. L.Ventaskrastam un A.Malkalnam attieeigi 5. un 6. vieta.

Sevis~i spraigas saeensibas bija meitenem, jo turniru ar 7 punktiem beidza 3 speletajas: lietuviete Nina Samanova, latviete JOlija Carkovska un igauniete Murd Gretel. ArT savstarpejas speles katrai pa uzvarai ar vienadu rezultatu 3 : O. Udz ar to tika skaititi mazie punktin,i. Diemzel tie

JOlijai bija nelabveligi, un lidz ar to vin,ai III vieta, pal.~izot pretinieees sev prieksa.

SAHA speles bija loti lidzigas. Latvija un LietuvCl guva 5 punktus, un komandu vietu noteiea spele pie 1. galdin,a, jo savstarpeja spele rezultats bija neizs~irts 2 : 2. Pie 1. galdin,a Anarejs Lominskis uzvClreja, lidz ar to Latvijai I vieta. Igaunija zaudeja gan Latvijai, gan Lietuvai ar 1 : 3.

Komanda speleja un punktus guva M.Birmane - 2 p., A.Lominskis, A.Beitiks un S.Mjaisane Q,a 1 punktam. .

DAMBRETE parlieeinosi uzvareja Lietuva - 6.p., Latvijai un Igaunijai - 3.p., tacu savstarpeja spele uzvarejam, lidz ar to mums 2. vieta. Komanda speleja J.Ladu25ns, A.Gahmanova, I.Hartmane un G.Malkalns.

BASKETBOLS mOsu abas komandas patlaban risinas - liela paaudzu main,a. Zenu komanda no pagajusa gada sastava J.laliku~1 tlkal 2 speletajl, lapee mOsu speletaji salidzinajuma ar eitvalstu jauniesiem ir ieverojami jaunaki - pat par 4 - 5 gadiem. Tas noteiea ne tikai ieverojamu atS~iribu ar pretiniekiem, bet ari fizisko, tehnisko un taktisko parsvaru. GrOti kadu izcelt vai nopeIt. Vel bOs vajadzigs daudz pO!u un sviedru trenin,os, lai sasniegtu labakus rezultatus par sajas sacensTbas iegOto III vietu.

.Tomer startus · TaJ/ina ·uzskatu par visnota! labiem un apsveicu visus dalibniekus un skolotajus - trenerus ar· giltiem panakumiem.

www.lm.gov./v

uu~----------------------------------·----------------------( Projekts darbfba )

. ~

Ilmju va/ada ,

amatu ma'elba

Maija nosledzas LNS Zlmju valodas centra un Valsts valodas agenturas prolekts «AttTstTbu latviesu zimju valodai/».

Projekta mer~is bija veicinat latviesu zTmju valodas apguvi un lietosanu, pilnveidot latviesu nedzirdTgo zTmju valodu, veicinat vienotu zTmju lietosanu gan tul.....=;~......."-.,,....----,--,.--i"ii::~,.....--------:.,....--, smeti. ArT tulkam ta ir

liela slodze, turklat vel jatulko arT parejiem III kursa audzek~iem dazadas citas specialitates - Mas apstrade, tekstils, metalapstrade, kokapstrade. PamacTties, apgOt kaut ko no jaunakam atzi~am vienmer noder, atzina I.LOse.

ku, gan nedzirdTgo jauniesu vidO. Tas ietvaros sagatavotas trTs tematis

kas rokagramatas: Edienu gatavosanas termini, Maks/as izg/Ttibas termini, BDvniecibas termini, kuru apakstemas ir Ce/tniecJba un Kokapstrade. Tas ir rokasgramatas - zTmju valodas palTgmaterials pedagogiem, audzek~iem un tulkiem zTmju valodas minimuma apguvei arodapmacTba. AprTlT notika 3 dienu seminars tulkiem RTga, bet maija tika organizeti zTmju valodas apguves kursi

'1[ Lidzjiitibas

Ka negrib sirds tieet, Ka cilveks va. ta No gaisas dienas aiziet mDiiM. Izsakam ITdzjOtibu Reginai Rizikai, zaudejot viru Andri. Gaida, Feodose

'ir

Izsakam dziju lidzjOtibu piederigajiem sakara ar Andra Rizika navi.

Davidu {jimene, lYentspili

Smagaja saRju bridi esam kopa ar Anto~inu MelnOdri, mamulili kapu kalnif;\a 'pavadot. Smiltenes biedriba, AIDksnes grupas biedri.

arodizglTtTbas iestades strMajosiem pedagogiem, kuru darbs saistTts ar nedzirdTgo jauniesu izglTtosanu.

ZTmju valodas kursos ieradas parstave no KuldTgas arodvidusskolas B.Aispure un tulki: noAlsvi~u profesionalas skolas - REgie, Barkavas arodvidusskolas - F.Vankins, RTgas AmatniecTbas skolas - I.LOse, SabiedrTbas integracijas centra - T.Plesevniece.

Kursantiem bija interesanti iepazTties, dalTties darba pieredze un apgOt jaunas zinasanas, kas palTdzes turpmakaja darba. Rigas Amatniecibas skolas tulks I.Luse pastastTja, ka sobrTd skola macas 13 audzek~i. To vidO -lielaka grupa (8) dizainera palTga specialitate zinibas apgOst ar ES finansejuma atbalstu, tatadmateriala zi~a siem audzek~iem ir atvieglotas studijas. MacTbu gaita jaapgost

15 specialie priek-

Kuldigas arodvidusskolas parstave B.Aispure informeja, ka sai skola 9 puisi izmacTjusies par galdnieka palTgiem. Vi~a uzskata, ka sajas kursu nodarbTbas uzzinajusi daudz ko jaunu par nedzirdTgo sabiedrTbu, vi~u kultOru un iespejam komunicet ar nedzirdTgiem audzek~iem, kuri, iespejams, skola bOs arT turpmak.

Darba grupa stradaja: Li/ita Jansevska, Ilona Linir;a, Effa Zarir;a, Jadviga Bockane un Ansis Smons.

Pateiciba

Kapac, reti, tik peksQi,

Kapec bez atvadu vardiem

fiJometi gramatu zema,

Aizcirti miWbas vartus...

Liels, liels paldie"s Liepajas NedzirdTgo biedribai, draugiem no Rigas, Saldus, Kuldigas, kas bija kopa ar mums lielajas bedas u~ sapes, atd0dot Zemes matei musu da~go viru, 'papu, opapu-Andri Riziku. Muziga piemi~a vi~u patures

semjosie tuvinieki

Mill sveicam!r . Diirgie jubiliiri! Lai saule piirjum.r,

lai draugi ap jU7I1,r 1m dro.f.r pml1fTts Zl!7I1 kiijiim tii/iikai gaitai pa dzivi.'

70 27.VI ASJATE CEBOJEVA, Rigas

65 2.VIIMANTS INTSONS, Rigas 7.VI GUNTA APSITE, Vatmieras 20.VI ALEKSEJS GONCAROVS, Rigas

60 6.VI AINA IESALNIECE, Rigas 15.VI FEODOSE LEPESA, Rigas

55 3.VI ARNOLDS COPS, Rigas 7.VI OLGA MAISKA, Rigas 1S.VI RAISA CIVKUNOVA, Ventspi/s

50 1.VIIMANTS ZILBERTS, Rigas 2.VI TATJANA DAviDA, Ventspits 16.VI JANIS MEZECKIS, Rigas 23.VI LARISA OSETROVA, Rigas

Ja vela~es vadit auto

LNS Komunfkaeijas centrs pee klientu luguma piedava iespeju ar tulka palldzibu iegOt B kategorijas autovadiUija tiesibas. Macibu sakums si gada'jOnija. Pieteiksanas un sikaka informacija LNS Komunikacijas centra.

lepa:zi$imies? , ~smu slaida (160 em), simpatiskasieviele, labasaimnieee. Velos i~pazities ar dzivespriecigu, sirsnigu virieli (45 - 65 g.). Tautibai nay nozimes, galvenais velesanas veido! draudiigas attieeibas un, iespejams, raslsavstarpeju sapralni, cie~u . un milestibu. 'Priecasos parpalidzibu majas d~rb.os. ' Vestuli sutit: laikrakslam «Kopsoli" , Elviras iela 19, Riga, LV 1083 arnoradi"Iepazisimies - Marai». Velams tOlo.

- . Materiali par E$ projektu (EQUAL,

ERAFt rea/izaciju- saja numura sagatavoti ar ES f inansiaIu atba/stu. Par (0 saturu pi/niM atbi/d Latvijas Nedzirdigo savieniba, (in tie nekada ~f;1a neatsp€JguLoES viedokli.

Nakamais numurs 10. junija

Redakcija :Elviras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559, e·pasts: kopsoli@lns.lv Indekss 1012. lespiests SIA "ELPA -2.. , Riga,Doma laukuma 1,

mailto:kopsoli@lns.lv

KS_9_2006