fizioloĢisko funkciju regulĀcija cilvĒka organismĀ
DESCRIPTION
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ. Lekcijas: prof. Juris Aivars, asoc.prof. Līga Ozoliņa-Moll. Praktiskie darbi: asist. Māra Grēve; asist. Igors Sviķis. DZĪVAI ŠŪNAI (ORGANISMAM) KOPĪGĀS PAZĪMES:. - NEPĀRTRAUKTA VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅA; - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU
REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ
Lekcijas: prof. Juris Aivars,asoc.prof. Līga Ozoliņa-Moll
Praktiskie darbi: asist. Māra Grēve; asist. Igors Sviķis
- NEPĀRTRAUKTA VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅA;
- NEPĀRTRAUKTA KUSTĪBA;
- NEPĀRTRAUKTA AUGŠANA, ATTĪSTĪBA, VAIROŠANĀS;
- KAIRINĀMĪBA;
- NEPĀRTRAUKTA INFORMATĪVA APMAIŅA.
DZĪVAI ŠŪNAI (ORGANISMAM) KOPĪGĀSPAZĪMES:
ORGANISMA FUNKCIJAS
VEĢETATĪVĀS
SOMATISKĀS SENSORĀS
PSIHISKĀS
VEĢETATĪVĀS FUNKCIJAS
ASINRITES (cirkularā) FUNKCIJA
ELPOŠANAS FUNKCIJA
GREMOŠANAS FUNKCIJA
IZVADFUNKCIJAREPRODUKCIJAS FUNKCIJA
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBA
PAŠVADĪBA NEIRĀLA HORMONĀLA
NEIRĀLA VADĪBA - realizējas ar nervu sistēmas/neironustarpniecību.
HORMONĀLA VADĪBA - realizējas ar ķīmisku vielu,starpniecību, ko var izdalīt ne tikai nervu šūnas, bet jebkurasorganisma šūnas.
NEIRĀLĀ VADĪBA
ŠŪNU SPĒJA PAKĻAUTIES NERVU SISTĒMASVADOŠAJĀM IETEKMĒM, proti, šūnu spēja uztvertnervu šūnu izdalītās vielas kā signālus (komandas), lai kaut ko izmainītu savā darbībā.
SEKRETORĀŠŪNA
SEKRETORĀSVEZIKULAS
MĒRĶ-ŠŪNA
HORMONAMOLEKULAS
ASINS-VADS
NEIRĀLA/HORMONĀLA VADĪBA
NERVUŠŪNA
NERVUŠŪNA
MEDIATORAMOLEKULAS
NEIRĀLSIMPULSS
NEIRĀLA VADĪBA
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS PAMATVEIDI
APZINĀTA VADĪBA (gribai pakļautā vadība) - to veic nervusistēma, pie tam, nepieciešama smadzeņu jaunāko apvidulīdzdalība.
APZINĀTA VADĪBA REFLEKTORA VADĪBA
REFLEKTORA VADĪBA - vadības komandas veidojas kā atbildes reakcija uz to informāciju, kuru dotajā brīdīsaņem “vadības ierīce”.
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBA
VADĀMĀSFUNKCIJAS
UN PARAMETRI
VADĪTĀJSVADĪBAS IERĪCE,
REGULATORS,REGULĀCIJAS CENTRS
VADĪBAS IETEKMES,eferentās komandas
VADĀMĀ IERĪCE(efektorā struktūra,“mērķa” šūna, orgānsvai audi
ATGRIEZENISKĀSAITE
(FEED BACK)
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS MĒRĶI
1) IZDZĪVOŠANA HOMEOSTĀZES UZTURĒŠANA
Orgāni un orgānu sistēmas funkcionē vienoti, lai saglabātu
organisma iekšējās vides un struktūru nemainību -
HOMEOSTĀZI.
HOMEOSTĀZES VEIDI:
1) ORGANISMA IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZE:
Organisma iekšējā vide - vides, kurā atrodas šūnas. Toveido organisma šķidrumi - asinis, limfa, šūnstarpu šķidrums.
CILVĒKA ORGANISMA ŠĶIDRUMI 100%
INTRACELULĀRIEŠĶIDRUMI
45-50%
EKSTRACELULĀRIEŠĶIDRUMI
50-55%
INTRAVASKULĀRIEŠĶIDRUMI
15%
EKSTRAVASKULĀRIEŠĶIDRUMI
35-40%
ASINIS12%
LIMFA3%
ŠŪNSTARPU ŠĶIDRUMS
30-35%
SPECIĀLIE ŠĶIDRUMI
5%(LIKVORS
LOCĪTAVU ŠĶ.ACS ĀBOLA ŠĶ.
IEKŠĒJĀS AUSS ŠĶ.)
GALVENIE HOMEOSTAZĒJAMIE PARAMETRI:
• TEMPERATŪRA;
• pH;
• OSMOTISKAIS SPIEDIENS;
• KOLOĪD-OSMOTISKAIS SPIEDIENS;
• JONU KONCENTRĀCIJAS u.c.
IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZES NODROŠINĀŠANĀ PIEDALĀS VISAS VEĢETATĪVĀSSTRUKTŪRAS
2) ĢENĒTISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma ģenētiskās individualitātes saglabāšanu.
Nodrošina - imūnsistēma un imūnaudi.
ĀRĒJĀS BARJERAS:
• ĀDA;
• GREMOŠANAS TRAKTA GĻOTĀDA;
• ELPCEĻU GLOTĀDA UN ALVEOLU EPITĒLIJS;
• URĪNIZVADSISTĒMAS UN DZIMUMSISTĒMAS IZVADCEĻU GĻOTĀDA
3) STRUKTŪRU HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma anatomiskā veseluma un funkcionālo spēju saglabāšanu.
NODROŠINA IMŪNSISTĒMA UN NEIRO-HUMORĀLIEMEHĀNISMI
4) GENOMISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz vienāda genoma nodrošināšanu visām somatiskajām šūnām.
NODROŠINA REPARĀCIJAS MEHĀNISMITRANSKRIPCIJAS, TRANSLĀCIJAS UN DNS REPLIKĀCIJAS PROCESOS.
FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS MĒRĶI
2) ADAPTĀCIJA
• AUDU, ORGĀNU UN ORGANISMA KOPUMĀ FUNKCIJU VADĪBA, PIELĀGOJOTIES MAINĪGAJIEM EKSISTENCE APSTĀKĻIEM
• KONKRĒTAS FUNKCIJAS VADĪBA: MĒRĶŠŪNAS AKTIVITĀTES IEROSINĀŠANA VAI PĀRTRAUKŠANA
METABOLISMS
ANABOLISMS(ASIMILĀCIJA)
KATABOLISMS(DISIMILĀCIJA)
VIELMAIŅA - METABOLISMS - visu ķīmisko reakciju kopums dzīvā šūnā.
ANABOLISMS - vielu (galvenokārt, OBV) jaunveide šūnā.
KATABOLISMS - metabolisma destruktīvā daļa, vielidegradācija.
METABOLISMS
PLASTISKAIS ENERĢĒTISKAIS
VIELMAIŅA - METABOLISMS - visu ķīmisko reakciju kopums dzīvā šūnā.
ENERĢĒTISKAIS METABOLISMS - organisko vielu noārdīšanās (oksidēšanās), atbrīvojušos enerģiju saistotmaktoerģiskajos savienojumos.
PLASTISKAIS METABOLISMS - jaunu vielu un struktū-elementu veidošanās .
Enerģiju organisma vajadzībām nodrošina uzturs.Tas satur uzturvielas: olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, kā arīūdeni, minerālvielas, vitamīnus un mikroelemetus
Gremošanas rezultātā uzturvielas, kas sastāv no polimēriem, tiek pārvērstas vienkāršās vielās - monomēros:olbaltumvielas - aminoskābēs;tauki - glicerīnā un taukskābēs;ogļhidrāti - monosaharīdos.
AUTORTOFI
HETEROTROFI
ENERĢIJAS PLŪSMA DABĀ
BARĪBAS VIELU KALORISKĀ VĒRTĪBA - atbrīvotās enerģijas daudzums,sadedzinot 1g noteiktas vielas (proteīnu, ogļhidrātu, tauku):
ORĻHIDRĀTI - 4,1 kcal/g (17,2 kJ/g)
TAUKI - 9.3 kcal/g (38,9 kJ/g)
PROTEĪNI - 5,3 kcal/g (21,2 kcal/g)
KALORIMETRĀ
ORĻHIDRĀTI - 3,75 kcal/g (15,7 kJ/g)
TAUKI - 9 kcal/g (37,6 kJ/g)
PROTEĪNI - 4 kcal/g (16,7 kJ/g)
ORGANISMĀ
GLIKOZES OKSIDĀCIJAS VIENĀDOJUMS:
C6H12O6 + 6O2 = 6CO2 + 6H2O + 686 kcal/mol
ENERĢĒTISKĀ METABOLISMA:
BAZĀLĀ VIELMAIŅA jeb PAMATMAIŅA (BMR- basal metabolic rate):minimāli pietiekošā vielmaiņas intensitāte šūnu dzīvības uzturēšanai un organisma iekšējās vides parametru homeostāzes nodrošināšanai(vīr. - 1700 kcal/dn; siev.-1400 kcal/dn.)
MIERA VIELMAIŅA (RMR- resting metabolic rate):
• bazālā vielmaiņa;• homeotermijas nolūkiem “saražotā”siltuma enerģija;• minimāli obligāto fizisko un psihisko aktivitāšu enerģija. }UZTUROŠAIS
METABOLISMS
• audu masas pieaugums:* organisma augšana;* reģenerācija (āda, mati, nagi), asinsrade;* audu slodzes hipertrofija;* enerģijas rezervju uzkrāšana;
• reproduckijas materiāla produkcija;• ārējo sekrētu produkcija.
}“PIEAUGUMA”METABOLISMS
DARBA (SLODZES jeb AKTIVITĀTES) VIELMAIŅA(AMR - active metabolic rate):
• ikdienas intensitātes fiziskās un psihoemocionālās aktivitātes;
• veģetatīvo funkciju paaugstināta aktivitāte sakarā, piem., ar organisma adaptāciju zemai vai augstai temperatūrai, nelabēlīgām novirzēm no uztura režīma, reakciju uz sāpēm un tml.;
•sporta aktivitātes;
•smags fizisks darbs.
STANDARTA VIELMAIŅA - pamatmaiņas instensitāte, kas raksturīgacilvēkam ar noteiktu pazīmju kopumu (dzimums, vecums, augums, ķermeņamasa); šīs standarta vērtības iegūtas, apkopojot un statistiski izvērtējot daudzu(vairāku tūkstošu) personu individuāos izmeklējumu rezultātus.