1

Nr. 117, Februāris 2021Ikmēneša izdevums

LogsLogs Salaspils 1. vidusskolas avīze

Latvija. Nekad un nekur savā mūžā tu vairs

nedzirdēsi skaistāka vārda –

par šo vārdu, tāpēc nemities to daudzināt, nebeidz slavēt valsti, kas šo vārdu nes.

/J. Jaunsudrabiņš/

FEBRUĀRA ATZIŅA...

Iztaujājot vēstures skolotājas A.Bergmani un I.Vītumu-Brū-veri, kā arī meklējot papildinformāciju internetā, noskaidrojām, ar ko tieši tik īpašs bija 1921.gada 26. janvāris Latvijas vesturē.

Tā ir diena, kad Latvija tika starptautiski atzīta de iure, un 2021. gada 26. janvārī apritēja 100 gadi kopš šī notikuma. 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, tika iz-veidota Pagaidu valdība. Latvijā vēl nebija prezidenta, Saeimas, armijas, naudas, robežu,… tā vēl nebija atzīta starptautiski. Pir-mais pasaules karš bija beidzies (1914.-1918.g.), taču teritoriju pārņēma trīs valdību periods, Neatkarības karš (Brīvības cīņas), kuras noslēdzās ar 1920.gada 11. augusta miera līgumu, kurā Pa-domju Krievija atzina Latvijas valsts neatkarību arī de iure. 1920.gada novembrī Latvijas delegācija ārlietu ministra Z. A. Meierovica vadībā devās uz ārzemēm, lai risinātu jautājumu par Latvijas starptautisko atzīšanu. 1921. gada 26.janvārī Parīzē sa-nāca Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas un Japānas Augs-tākā Padome un nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure. Viļņas konflikta dēļ Lietuvas atzīšana tika atlikta. Līdz 1922. gada bei-gām Latviju de iure bija atzinušas 28 valstis, bet visā starpkaru pe-riodā — 42 valstis. Lai gan 1940. gadā, PSRS okupējot Latviju, tā zaudēja savu neatkrību, taču no starptautisko tiesību viedokļa Latvija joprojām de iure pastāvēja kā starptautisko tiesību sub-jekts. Vairākuma demokrātisko valstu piekoptā Baltijas valstu in-korporācijas neatzīšanas politika vēlāk arī kalpoja par tiesisko pa-matu Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Pieminot šo notikumu, 10.klases vēstures stundās skatījās T. Margēviča filmu "Z. A. Meierovics" un diskutēja par to, kas noti-ka pirms 100 gadiem. Kā atgriezeniskā saite bija divi uzdevumi- veidot apsveikumu un uzrakstīt runu. Labākie darbi ir ievietoti skolas mājas lapā.

Lai labāk izprastu šo notikumu, pievienojam Oļģerda Gros-valda atmiņas par vēsturisko Latvijas de iure atzīšanas dienu:

“26. janvāra rītā steidzāmies ar Meierovicu uz Ārlietu minis-triju ievākt ziņas. Augstākie ministrijas ierēdņi bija aizņemti kon-ferencē, bet Krievijas nodaļas vadītājs Grenārs (Grenard), agrā-kais Francijas ģenerālkonsuls Maskavā, laipns un Latvijai visai draudzīgs diplomāts, pastāstīja, ka mūsu jautājums vēl neesot iz-lemts, bez tam dzirdējām arī par dažām grūtībām, kas radušās pē-dējā brīdī. Izgājām ar Meierovicu no Ārlietu ministrijas ļoti no-

100 gadi kopš Latvijas starptautis-

kās atzīšanas de iure

spiestā garastāvoklī. Pēc tam bijām vizītēs pie mūsu draugiem profesora Dumērga un Seņjobosa (Doumergue un Seignobos), un ministrs atgriezās "Meurice" viesnīcā, bet es — sūtniecībā. Sēdē-ju pie sava rakstāmgalda, kad taisni pulksten piecos piezvanīja te-lefons. Es lēni pacēlu trūbiņu - kas gan tagad labs var nākt? Piepe-ši atskan polītiskā direktora grāfa Peretti balss: "Varu jums pazi-ņot patīkamo vēsti, ka nupat Augstākā padome atzinusi Latviju de iure. Novēlu jums laimes!" Šī brīža sajūtas grūti aprakstīt, bet man liekas, ka trūbiņa sāka drusku trīcēt manās rokās. Panākts bi-ja mūsu tiešais uzdevums, panākts bija tas, par ko Latvijas labākie dēli bija atdevuši savu dzīvību — pilnīga neatkarība.Tūliņ pie-zvanīju Meierovicam uz viesnīcu. Man liekas, vēl šodien dzirdu mierīgo nosvērto balsi, ar kādu viņš saņēma paziņojumu. Likās, it kā viņā nebūtu ne mazākā pārsteiguma, ne uzbudinājuma. Un to-mēr šai ziņai vajadzēja atstāt dziļu iespaidu uz viņu. Tas bija viņa gudrā un neatlaidīgā darba kronējums, attainojums un atbalsts. "Labi. Pārbaudīsim" — teica Meierovics, un jau pēc laiciņa viņš man paziņoja, ka esot pārbaudījis ziņu un informējis arī Igaunijas sūtni kollēgu Pustu. Atzītas bija Latvija un Igaunija. Aizbraucu ar sūtniecības locekļiem tūliņ uz viesnīcu apsveikt Meierovicu, kas bija smaidošs, mierīgā priekā starojošs un, kā vienmēr, darbīgs. No kāda diplomāta, kas dzīvoja tai pašā viesnīcā, viņš jau bija da-būjis zināt Augstākās padomes sēdes gaitas sīkumus. Apstiprinā-jās, ka atzīšana notikusi uz Francijas priekšlikumu. Par citiem sī-kumiem tagad vēl par agru runāt. Sastādījām garu telegrammu Latvijas valdībai. Šī telegramma, kā vēlāk izrādījās, pienākusi ti-kai 27.janvāra pēcpusdienā, tā kā mūsu valdība par atzīšanu da-būja zināt tieši no Sabiedroto pārstāvjiem.”

Avots: https://www.facebook.com/232904027614504/posts/694608911444011/

Attēlā redzama 1921. gada 27. janvārī nosūtīta apsveikuma telegramma ārlietu ministram Z.A. Meierovicam sakarā ar Latvijas de iure atzīšanu.

Attēla avots: https://www.vestnesis.lv/ta/id/83372Anete (7.d) un Alise (11.a) Orinskas

2

Pēdējā gada laikā skolotājiem un skolēniem ir jāpie-dzīvo lielas pārmaiņas, nācās pielāgoties dažādām situā-cijām. Arī 1.d klases skolotājai Anželikai Kiršteinai šis laiks nav viegls, taču šobrīd viņa jūtas labi, jo bija laiks sagatavoties un noskaņoties attālinātajam mācību proce-sam. Skolotāja piebilst, ka 1. klases skolēniem ir nepie-ciešams klātienes kontakts ar skolotāju un ka attālinātās mācības ir grūtas. Diemžēl šajā periodā klases audzinā-tājai ir grūti relaksēties, taču, kad ir brīvs laiks, skolotāja to pavada pie labas grāmatas vai pie studiju darbiem.

Šajā attālināto mācību periodā skolotāja ar 1.d klasi sazinās e-klases pastā un katram skolēnam novēl jauku dienu, kā arī lai izbauda šo skaisto ziemu. Skolēni ar prieku sūta bildes ar saviem piedzīvojumiem šajā laikā.

Anželika Kiršteina ir priecīga, ka viņas audzināmie pieslēdzas katrai tiešsaistes stundai un nesūdzas, ka ne-patīk šāds apmācības process. Skolotāju priecē tas, ka skolēni aktīvi iesaistās katrā tiešsaistes stundā.

Klasē, protams, ir savas tradīcijas, piemēram, jubilā-ru sveikšana svētkos. Kā arī jauna tradīcija, kurā skolotā-ja veido prezentācijas ar klases sasniegumiem, panāku-miem, pārdomām, ka arī veidi, kā tiek baudīta ziema, lai iepriecinātu skolēnus un viņu vecākus.

1.d klase ir izteikta meiteņu klase, jo tajā ir 20 mei-tenes un tikai 8 zēni. Šajā klasē katrs skolēns ir unikāls, katram ir nepieciešama sava pieeja. Ja tā ir atrasta, tad saprasties ir viegli. Kā saka skolotāja: “Svarīgi ir būt skolēna draugam, palīdzēt un atbalstīt viņus.”

Zane Freimane 12. a

Ikkatrs no mums labi zin, cik viegli vai grūti ir mācīties attālināti. Daudzas stundas tiek pavadītas sēžot pie datora vai citām viedierīcēm.

Nereti, lai izpildītu skolotāja norādītos uzdevumus, palīgā tiek saukta “atbalsta komanda”: mamma un tētis. Drošsirdīgākie zin – padoms jājautā skolotājam – zvans draugam. Pēc sarunas izrādās, ka zvanīt skolotājam MS Teams lietotnē nemaz nav bailīgi, bet noderīgi.

Vislielākais prieks ir tad, ja mācību uzdevums ir netradicionāls.

Iepazīsimies ar 1. d klasi

PALDIES 1.C KLASES BĒRNIEM

NO PUTNIEM!Arī 1. klasēm no 25. janvāra sākās attālinātās

mācības!Uzreiz gribu teikt, ka bērni ir lieli malači, ļoti labi

orientējas MS Teams, aktīvi piedalās tiešsaistes stundās.Veicinot fiziskās aktivitātes, darbošanos svaigā gai-

sā, sadarbību mācību darbā ar ģimeni, radās doma par projektdienu.

Ceturtdien, 28.janvārī, integrējot visus mācību priekšmetus, bērni aktīvi darbojās projekta "Putni zie-mā" realizēšanā.

Dienas gaitā skolēni uzzināja daudz interesantu lietu par putniem - nometniekiem.

Par to, kādi sugu nosaukumi, kā izskatās, ko ēd, kā cilvēks šajā ziemas laikā, kad sniega ir ir ļoti daudz, var palīdzēt mazajiem "lidotājiem".

Kopā ar tēti un mammu ne tikai izgatavoja barotavas no otrreiz izmantojamiem materiāliem, bet šīs barotavas skaisti noformēja un piepildīja ar dažādiem našķiem putniņiem.

Interesanti, pat smieklīgi bija komentāri, ka mājdzīv-nieki arī izrādīja lielu interesi par to, ka mājas pagalmā, uz palodzes, lodžijas, kokā tiek iekarinātas barotavas.

Kad kaķi un suņi drīz iemācīsies "lidot", jo staigājuši uz pakaļkājām, lai būtu garāki un varētu vairāk redzēt, kas tad notiek tajās barotavās.

Man bija milzīgs lepnums un gandarījums par darbiem, ko saņēmu no saviem audzēkņiem!

Pielikumā tikai daži darbiņi, jo kopumā tika iesūtīti vairāki simti fotoattēlu. Lielāko daļu var apskatit f/b lapā.

1.c klases audzinātāja Ija Stērniece

Turpinājums 3. lpp ->

PRIECĪGA ZIŅA!Jau otro gadu ar klasi piedalos Latviešu valodas aģentūras rīkotajos

konkursos. Šī gada tēma bija “Mans grāmatplaukta stāsts”, skolēni tika aicināti rakstīt par grāmatām, kuras lasa. Konkursā piedalījās 1090 radošo darbu autori no dažādām Latvijas skolām un citām latviešu skolām pasaulē. Interesantāko darbu fragmenti tiks apkopoti krājumu sērijā, kurā jau ir izdotas 14 grāmatas.

No 2.b klases tika iesniegti 2 darbiņi - Dāvida Keiša un Ralfa Ata Terehova. Laureātus paziņo Dzimtās valodas dienā (21.februārī) un tika saņemta priecīga ziņa, ka Ralfs Atis Terehovs ir ieguvis 2. vietu 1.-4. klašu grupā. Apsveicam! Skolotāja Agita Grigorjeva

ZIŅA NO 3.B KLASES

3

Turpinājums no 2. lpp ->

3.e klases skolēni šajā interesantajā mā-cību procesa laikā dalījās ar savām domām par personībām, kas viņus iedvesmo cens-ties būt labākiem. Lasot un pētot bērnu dar-bus, arī skolotājai uzlabojās diena un gribē-jās smaidīt. Bija liels prieks uzzināt vairāk par skolēnu interesēm un viņu iedvesmas avotiem.

Liela nozīmē ir vecākiem, skolotājiem, treneriem un draugiem. Skolēni bija rakstī-juši daudz labu vārdu par savām māmiņām un tētiem, kas iedvesmo mācīties un būt la-biem. Sporta treneriem, kas māca disciplīnu. Pedagogiem – skolas, mūzikas un deju sko-lotājiem, kas iekrāso bērnu ikdienu un māca jaunas lietas, arī viens otram. Liels prieks bi-ja lasīt, ka bērni viens otram ir drosmīgi pa-teikt, ka draugi ir mīļi, gudri, jautri un iz-palīdzīgi.

Šie labie vārdi stiprina mūs visus, iedvesmo būt labākiem un izvēlēties savu nākotnes profesiju!

Skolotāja Sintija Lilienšteina

Celt simetrisku sniega figūru. Sacensī-bas netika rīkotas, taču klases biedru vidū izvirzījās 3 līderi ar visaugstāko figūru: Roberts – 55 figūras, Adrians – 45 figūras, Haralds un Dārta – 28 figūras.

Pīt ar papīra strēmelītēm, radot skaistu darbu, lai iepriecinātu tos, ar kuriem ikdie-nā nevaram būt kopā. Darbs un atpūta.

Sveicam 1. kārtas uzvarētājus:1. Evelīna Kapača - 10 p.2. Adriana Maļavko – 10 p.3. Annija Maļavko – 10 p.4. Laura Kramzaka – 10 p.5. Eva Kļaviņa – 10 p.6. Alise Orinska – 9 p.Pareizās atbildes:1. Grieze 6. Inese2. Gaujai 7. Mežābele3. Mežrozīte 8. Pasaulīte4. Čakārnītis 9. Pelnrušķīte5. Dzeguzīte 10. Elēģija.

Mūsu senči garajos ziemas vakaros pie skalu uguns gan strādāja, gan dziedāja, gan minēja mīklas un stāstīja pasakas.

Piedāvājam 10 mīklas no mūsu tautas folkloras bagātā pūra.

Gaidām mīklu atminējumus un jaunus dalībniekus! Lai veicas!1. Abos galos ragi, vidū - vēders. 2. Četri stabi, divi ragi, aizmugurē - pāta-

dziņa.3. Zaļa māte, sarkani bērni. 4. Iet ūdenī sarkans, iznāk melns. 5. Ziemu strādā, vasaru guļ. 6. Divas māsiņas blakus tek, nekad kopā

nesatek. 7. Kniebj tev ausis, kniebj tev degunā, bet

tu viņu ne redzi, ne dzirdi. 8. Viens iet, divi rādās. 9. Mazi, balti putniņi, kur skrien, tur me-

tas. 10. Kas iet bez kājām un nenāk atpakaļ?

Konkursa noteikumus meklē janvāra „Logā”

Skolotāja Anita Voras

Turpinājums 4. lpp ->

Haralda sniega figūra

Dārtas sniega figūra

Adriana sniega figūra

Roberta sniega figūra

3.E KLASES IEDVESMA!

3.klašu skolēniem svarīgs laiks - spēt iz-pildīt un pierādīt savas zināšanas un prasmes 3.klases diagnosticējošā dar-bā. Šobrīd skolēni pilda Mutvārdu daļu

latviešu valodā - stāsta par savu izlasīto grā-matu skolotājam, izmantojot MS Teams tiešsaistes iespējas. Cītīgi gatavojamies arī rakstu daļai latviešu valodā (3.martā) un ma-temātikai (9.martā).

Domas un darbus kopā sapina3.b klases skolotāja Inga Grima

SPRĪDĪTIS meklē 7.-9.

klašu gudriniekus!

IEPAZĪSTAMIES AR7.A KLASI

Šogad jaunu piedzīvojumu sāka arī 7.a klase. Citas telpas, klases audzinātājas maiņa, tas viss, protams, ir ļoti satraucoši, žēl, tikai, ka tik maz laika tika pavadīts kopā.

Interesanti ir uzzināt īstās emocijas un sajūtas, tāpēc uzrunāju klases audzinātāju Kristīni, lai mēs iegūtu lielāku priekšstatu par to, kā jūtas skolēni jaunajā vidē.

ARTIS PAR SAVIEM PANĀKUMIEM UN MOTIVĀCIJU

Mums ir liels prieks rakstīt par skolēnu sasniegumiem konkur-sos un olimpiādēs. Ir patīkami, kad mūsu skolas vārds atskan arī ārpus tās sienām. Mēs, skolēni, esam tie, kas ļauj skolai attīstīties un pilnveidoties. Mums motivāciju darboties sniedz skolotāji, taču mēs viņiem dodam pretī tikpat daudz.

Mūsu avīzēs ļoti bieži ir pieminēts Artis Vijups - viens no dau-dzajiem skolas lepnumiem. Artis ik gadu piedalās neskaitāmajās olimpiādēs un papildina savu sasniegumu sarakstu ar godalgotām vietām. Taču šoreiz radās vēlme uzzināt vairāk nevis par Arta sa-sniegumiem, bet par pašu Arti. Vai tev patīk uzmanība. Jā/nē. Kāpēc?Es neteiktu, ka man nepatīk uzmanība. Izņemot tos brīžus, kad fizi-kā neviens neko nesaprot un skatās uz mani kā uz glābēju. Tad gan man nepatīk uzmanība.Kā un kur tu redzi sevi pēc 10 gadiem?Mazliet augstāk (auguma ziņā).Kas tevi motivē darboties, piedalīties, pilnveidot savas prasmes?Skolotāji noteikti ir vislielākie motivētāji. Iedvesmo gan viņu labie vārdi, gan labās idejas. Vienmēr pateicos viņiem par atbalstu.Kāds ir tavs mīļākāis priekšmets? Kāpēc?Matemātika. Es varu pieķerties nejaušam uzdevumam no

4

KĀPĒC STUDĒT DĀNIJĀ?18. janvārī vidusskolēniem bija iespēja noklausīties Study Start

lekciju par bakalaura studijām Dānijā. Studijas bez maksas un sti-pendija 750 eur apmērā pilna laika studentiem – šāds ir Study Start programmas piedāvājums Latvijas un citiem ES pilsoņiem. Tiek piedāvātas arī 60 dažādas studiju programmas tehnoloģiju, inže-nierzinātņu, biznesa, mārketinga, dizaina, komunikācijas u.c. jomās.

Ja tu vēlies iegūt pieredzi ne tikai dzīvot un mācīties ārzemēs, bet arī būt patstāvīgs, tad ļaujies piedzīvojumam un piesakies sep-tembra studijām līdz 15.martam! Sīkāku informāciju par pieteik-šanos studijām var skatīt www.studystart.lv mājaslapā.

Stipendijas topošajiem studentiem4.februārī vidusskolēniem bija iespēja iepazīties ne tikai ar Sa-

laspils 1.vidusskolas absolventa Kristera Mārtiņa Gelaša pieredzi Salaspils novada pašvaldības stipendijas iegūšanā, bet arī par citām Latvijas Universitātes fonda stipendijām. Skolēni tika iepazīstināti ar četru veidu stipendijām: “Ceļamaize” LU studentiem, “Ceļamai-ze Latgale” LU studentiem, Minnas Matildes Vilhelmīnes Petke-vičs piemiņas stipendija LU studentiem, kā arī novadu pašvaldības stipendija (visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem).

Kas ir jādara, lai iegūtu stipendiju? Pirmkārt, vidējam vērtēju-mam mācībās jābūt vismaz 7,5 balles, otrkārt, jābūt aktīvam sabied-riskajā dzīvē. Šie divi nosacījumu ir vieni no svarīgākajiem, piesa-koties stipendijai. Tā kā katrai no stipendijai ir arī sava specifika to saņemšanai, tad sīkāk par tām un pieteikšanos var uzzināt www.fonds.lv mājaslapā.

Paldies skolotājai Valdai Kublickai par pasākumu orga-nizēšanu!

Laura Mišela Ilsjāne 12.b

IZCILI REZULTĀTI LATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS 47.OLIMPIĀDĒ

18. janvārī norisinājās 47. Latviešu valodas un literatūras olimpiāde 11.-12.klasēm. No mūsu skolas godalgotās vietas izcī-nīja Miks Aksels Apermanis (1.vieta) un Eva Linde (2.vieta).

Šī gada olimpiāde tēma bija veltīta Jura Kronberga dzejai un Janas Egles prozai.

Kā notika gatavošanās olimpiādei? Abi jaunieši jau iepriekš Turpinājums 5. lpp ->

Kāda ir šī klase kopumā? Vai tā atšķiras no citām klasēm, kuras esat mācījusi/bijusi audzinātāja?Klase ir draudzīga un ļoti aktīva. To pamanīju jau pašā pirmajā tikšanās reizē 1. septembrī. Neskatoties uz īso kopā būšanas laiku, esam patiešām sadraudzējušies. Protams, ka katra klase, ko esmu audzinājusi, ir atšķirīga, pat katru gadu viena un tā pati klase atšķiras. Dažādas intereses un dažādas dzīves motivācijas.Kā Jūsu audzināmā klase uztvēra pārmaiņas (jaunais korpuss, jauna mācību sistēma, citi skolotāji)? Tāpat kā manai audzināmajai klasei, arī man šis gads ir kas jauns. Arī es strādāju un reizē mācos apgūt ko jaunu. Mēs visi 28 esam jauna, skaista ceļa iesākumā. Jaunas plašas telpas, jauni skolotāji, jauna pieredze un daudz lielāka atbildība. Skumīgi tik, ka neilgu laiku varējām būt klātienē. Kāda ir viņu motivācija gan klātienes, gan attālinātajā mācību procesā?Ui, ar to ir grūti! Motivācija laikam ir tā, ka drīz būs vasara. Daudz palīdzam viens otram, tas laikam ir svarīgākais, nepamest savu klases biedru. Vai Jums bija grūti/viegli sastrādāties?Sākums vienmēr ir grūts, bet man liekas, ka esam patiesi sadraudzējušies. Vai ir kas tāds, ko Jūs varat mācīties no savas audzināmās klases?Laikam dzīvesprieku un jautrību.

Un jums es arī novēlu to pašu, esiet jautri un dzīvespriecīgi. Skolotājai Kristīnei un 7.a sūtu veiksmi! Uz drīzu satikšanos atkal savā skolā! Ance Bērziņa 9. d

Turpinājums no 3. lpp -> nekurienes un izbaudīt pavadīto laiku, to rēķinot.Kā uz taviem panākumiem reaģē vecāki? Kā atbalsta?Lūk, mani vecāki nav ne matemātiķi, ne programmētāji, tāpēc vi-ņiem mani panākumi principā liekas mazliet dīvaini. Mana ģimene man uzticas un cenšas morāli atbalstīt it visā, ko es daru.Vai tev jau ir izvirzīti kādi mērķi 2021. gadam?Es principā neuzstādu mērķus. Galvenais ir darīt to, kas patīk, un tad iespējas pamazām patiesībā atveras pašas par sevi.Kāda ir svarīgākā īpašība, kuru meklē sarunas biedrā?Man ir diezgan grūti neformāli komunicēt ar cilvēkiem, kas nesa-prot sarkasmu. Un es vispār nevaru pieņemt tādu sarunas biedru, kas neseko @PriedniecesAsie Twitter kontam. (joks)Vai kādreiz esi aizdomājies par to, ka tavi daudzie sasniegumi mai-nīs tavu personību? Piemēram, kļūsi iedomīgs un augstprātīgs?Es par to vienmēr uztraucos. Ik pa laikam es kādam draugam papra-su objektīvi novērtēt manu uzvedību. Izrādās, ka esmu panesamāks nekā man parasti liekas, kas ir pozitīvi.Vai tu nepiekūsti no olimpiādēm un nebeidzamajām godal-gotajām vietām? Tam taču līdzi nāk arī liela atbildība...Es piekūstu, jā. Bet es esmu to pieņēmis kā daļu no procesa. Mani draugi ir patiešām izcili, jo viņi vienmēr novērš uzmanību un dod iespēju arī labi atpūsties un izbaudīt laiku.

Liels paldies Artim par atbildēm. Mums katram ir svarīgs ģime-nes, skolotāju un draugu atbalsts, lai vēlme augt un attīstīties nepa-zustu. Arī šajā laikā aicinām būt līdzās viens otram- garīgi, morāli un psiholoģiski. Mēs esam spēks, un spēks ir mūsos!

Daniela Vanceviča 12.b

5

Turpinājums no 4. lpp ->

SNIEGAVĪRU PARĀDEKas tur stāv tāds balts un tīrs?Tas ir mūsu sniegavīrs.Brienam mēs pa dziļu sniegu,Izbaudām mēs lielu prieku.

/autors nezināms/Janvārī, pateicoties labvēlīgiem laika

apstākļiem, mūsu skolu pārņēma sniegavīru celšanas drudzis. Lai pavadītu laiku svaigā gaisā, izbaudītu ziemas priekus un gūtu po-zitīvas emocijas, 12.b klase izaicināja vidus-skolas klases uz konkursu “Sniegavīru parā-de”. Sniegavīru celšana ietver sevi arī caur-viju prasmes: kritisko domāšanu, problēmu risināšanu, jaunradi un sadarbību. Sākotnēji tika piedāvātas 3 nominācijas – visaugstā-kais/visgarākais sniegavīrs, visstiprākais sniegavīrs un visstilīgākais sniegavīrs.

Cīnīties ar sniegu nebija daudz gribētāju, bet tomēr tapa brīnišķīgie darbi. Žūrija trīs cilvēku sastāvā (Inga Vītuma-Brūvere, Sol-vita Šņore un Sandijs Krastiņš) katrai klasei piešķīra savu nomināciju un izsniedza diplo-mus. 10.a klase ieguva šādas – Visstilīgākais (autore Iveta Rudzīte) un Sniega milzis (skolotāja Natālija Novicka), 11.a – Netradi-cionālais sniegavīrs (Arina Šarapova), 11.b - Vissportiskākais sniegavīrs (Kitija Krūze) un Mākslas šedevrs (Edvīns Beļskis), 12.b – Sniega sieva (Miks Apermanis) un Silta sirds (Gunda Freidenfelde).

Skolotāja Svetlana Bondarenko

14. februāris. Valentīndiena. Mīlestības svētki. Visiem pašsaprotami liekas, ka ir jā-apsveic cilvēki, ko mīlam, vai jāiepriecina pašam sevi. Kur tad radās šī ideja? Slave-nākā leģenda ir saistīta ar Seno Romu, kad Imperators Klaudijs II 3. gadsimtā izdomā-ja, ka karavīri ir labāki, ja tie nav precēju-šies. Viņš aizliedza jauniem vīriešiem pre-cēties. Klusībā priesteris Valentīns šos pā-rus salaulāja. Imperators, to uzzinot, pie-sprieda nāves sodu nabaga priesterim. Priesteris Valentīns tika nogalināts 270. ga-da 14. februārī. Priesteris, esot cietumā, iepazinās ar kādu jaunu meiteni, kurā viņš iemīlējās. Pirms nāves soda viņš viņai at-stāja vēstuli, kuru bija parakstījis ar uzraks-tu “Tavs Valentīns”. Parasti arī mūsdienās Valentīndienas kartiņas šādi tiek parakstī-tas. Tik sen ir meklējami šo svētku pirms-sākumi.

Ieva Rūtiņa –Rūtenberga 12. aKā tad šo dienu atzīmē citviet pasaulē!Taivānā - dāvina rozes. Ziediem ir dažā-C

das nozīmes – 99 rozes apliecina mūžīgu mīlestību, bet 108 rozes jau ir kā bildi-nājums.

Dānijā – dāvina sniegpulkstenīšus.CBulgārijā – dāvina vīnu, dienu mēdz C

saukt arī par Vīndara dienu.Japānā - Valentīndiena saistās galveno-C

kārt ar šokolādi.ASV- Valentīndienu svin tā, ka visi jūt - C

mīlestība ir gaisā. Tur tā ir burtiski visap-kārt! Visur redzami sirsniņu attēli, dekorā-cijas sārtos toņos, atrodami pat skūpstu kioski, kuros par nelielu ziedojumu var tikt pie īpaša Valentīndienas skūpsta!

Dienvidāfrikas valstīs - sievietes pie-Csprauž savas simpātijas vārdu pie savas piedurknes, lai visi to varētu redzēt.

sk. Roberts ar ģimeni

piedalījās latviešu valodas un literatūras olimpiādē, tāpēc zināja, kādām lietām ir jāpievērš vislielākā uzmanība.

Gatavojoties olimpiādei, jaunieši ne ti-kai atsvaidzināja latviešu valodas un lite-ratūras zināšanas, bet arī ielūkojās aizva-dītā gada kultūras notikumos.

Pildot olimpiādi, radās arī savi uzde-vumu favorīti. “Visinteresantākie šķita 1.daļas uzdevumi, kuros bija jāatrod kon-krētu vārdu sinonīmi vai antonīmi un vārdi jāraksturo”, stāsta Miks.

“Šogad man visvairāk patika pildīt kultūras daļas uzdevumus, kas parasti ne-patīk, bet laikam šogad biju kārtīgi sagata-vojusies, tāpēc bija viegli izpildīt “, stāsta Eva.

Olimpiādē bija 34 uzdevumi un pār-spriedums. Evas pārsprieduma tēma bija “Dzejnieka īstās mājas visu mūžu ir latvie-šu valoda”, savukārt, Miks par savu tēmu izvēlējās citātu no viena J.Kronberga dar-ba “doma bija tik gudra / un spilgta / ka dzejolis palika ēnā / un sabruka.”

Paldies Mikam un Evai par ieguldīto darbu un vēlu veiksmi valsts olimpiādē!

Laura Mišela Ilsjāne 12.b

VALENTĪNDIENAS VĒSTURE UN TRADĪCIJAS

sk. Roberts ar ģimeniLABDARĪBALai uzzzinātu ko vairāk par labdarības

akcijām dzīvnieku patversmēm, intervēju skolotāju Dainu Tauriņu.Kuru gadu pēc kārtas jau norisinās ziedo-jumu vākšana patversmēm?Ziedojumu vākšana patversmēm norisinās jau 15. gadu.Kā radās ideja veidot šāda veida labda-rības akciju ?Ideja radās Ziemassvētku laikā ar savu audzināmo klasi, kad gribējām izdarīt kā-du labu darbu, vienojāmies un devāmies uz Juglas dzīvnieku patversmi.Kāda bija skolas vadības attieksme par šādas nu jau tradīcijas ieviešanu?Skolas vadība ir ļoti atsaucīga ar trans-portu.Kāda ir, jūsuprāt, atsaucība šai labdarī-bas akcijai?Ļoti atšķirīga. Parasti ziedojumu vākšanu organizējam divas reizes gadā - ziemā un pavasarī. Protams, ziemā ir lielāka atsaucī-ba, jo ir Ziemassvētku laiks. Ar kurām Latvijas patversmēm Jūs sa-darbojaties?Mēs esam sadarbojušies ar Juglas, Ogres patversmēm un pašlaik mūsu sadarbība ir ar Mežavairogiem, jo noķertie dzīvnieki Salaspilī tiek vesti uz turieni, kā arī vēl sa-

darbojamies ar Tukuma patversmi, jo patīk kādā kārtībā tiek uzturēti dzīvnieki.Kādās iestādes tiek vēl iesaistītas ziedoju-mu vākšanā, izņemot mūsu skolu?Ziedojumu vākšanā tiek iesaistīti daži bēr-nudārzi no Salaspils, Salaspils novada do-me, kā arī ārpus Salaspils teritorijām iesais-tās divi bērnudārzi no Rīgas.Kādi ir nākotnes plāni attiecībā uz labdarības akcijas tālāko attīstību?Es uzskatu, ka ir jāturpina, neskatoties uz to, ka dažreiz ir mazāk saziedots.Divas atziņas, kuras ir veidojušās, vadot un iegūstot pieredzi šāda veida pasākumam?“Mēs esam un paliekam atbildīgi par to, ko esam pieradinājuši!”

“Jādara tas, ko tava sirds vēlas!”Par sadarbību saku paldies Nikam Sta-

feckim, kas turpina sadarboties arī pēc skolas absolvēšanas, un tev - Krista!

Krista Ašmanoviča 12. a

Turpinājums 6. lpp ->

6

Turpinājums no 5. lpp ->Singapūrā – pasniedz dārgas dāvanas un C

izmeklētas vakariņas.Somijā - Valentīndiena tiek uzskatīta C

par draugu dienu, un šie svētki ir veltīti draugiem, tāpēc ir raksturīgi sūtīt kartiņas.

Filipīnās - dienu svin pamatīgi - ar lie-Clām grupu kāzām.

Saūda Arābijā – svētki aizliegti.Chttps://www.fromme.lv/raksti/valentindienas-davanas-tradicijas.html

sk. Roberts ar ģimeni«ES NĀKU NO...»Vismaz reizi gadā – uz mīļāko

bērnības vietu.Mana bērnība un skolas gadi ir

pagājuši ļoti skaistā un īpašā vietā – Skrīveros. Esmu uzaugusi

Daugavas krastā starp Skrīveru Dendrolo-ģisko parku un Putnu kalnu, mājā, ko A. Upīts savā darbā “Sūnu ciema zēni” ap-rakstīja kā ... Raganu krogu.

Dendroloģiskais parks, Daugava, pāri tai esošā Jaunjelgava, Putnu kalns, vecais ceļš... man bija daudz īpašo vietu. Kopā ar brālēnu un māsīcu vasarās sadarītas gan daudzas blēņas, gan palīdzēts vecvecā-kiem lauku darbos. Ar nepatiku vēl aizvien atceros siena laiku, toties labprāt ravēju dārzu.

Manam tētim bija motorlaiva, vectē-vam airu laiva, varbūt tāpēc man tik ļoti pa-tīk atrasties uz un pie ūdens.

Atceros, kā abi ar brālēnu būvējām plostu, lai vizinātos pa Daugavu. Par laimi, vectēvs to atklāja pirms vēl bijām mēģi-nājuši plostot.

Pie netālu esošās Klidziņas mums bija pat savs kuģītis “Gulbis”, ar kuru senos lai-kos par 5 kapeikām varēja tikt Jaunjelgavā un cilvēki no Jaunjelgavas brauca uz Kli-dziņu ēst garšīgās bulciņas un kupātus.Uz pašu mīļāko bērnības vietu - Skrīveru dendroloģisko parku - aizbraucu vismaz reizi gadā, noteikti pavasarī, kad tur zied vizbuļi.

Skolotāja Iveta Šulca

Es ar brālēnu Reini Daugavmalā.

Es - dendroloģiskajā parkā

“KINO VISIEM UN VISUR LATVIJĀ.”

Salaspils 1. vidusskolas skolēniem jau otro gadu tiek piedāvāta iespēja “Latvijas skolas soma” ietvaros izman-tot Latvijas Kinematogrāfis-tu savienības piedāvājumu “Kino visiem un visur Latvi-jā”. Detalizētāk par šo pa-sākumu, kas norisinās mūsu skolā jau otro gadu, stāsta – Inga Vītuma-Brūvere.

“Jau otro gadu Salaspils 1. vidusskolas skolēniem projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros ir iespēja izmanot Latvijas Kinema-togrāfistu savienības piedāvājumu “Kino vi-siem un visur Latvijā”. Mācību procesā var izmantot gan spēlfilmas, gan animācijas fil-mas, gan dokumentālās filmas. Lielākoties tās tiek izmantotas vēstures, literatūras, mū-zikas, sociālo zinību un klases stundās. Sko-lēni analizē vēstures notikumus, kultūras procesus un vērtības, kuras nes līdzi filmu varoņi.

Pirms gada 10.-12.klašu skolēni atzinīgi novērtēja kopīgi skatīto filmu “Z.A. Meie-rovics” un tikšanos ar režisoru Tālivaldi Margēviču. Šogad ir skatītas “Leiputrija”, “Jelgava 94”, “Tēvs nakts”, “Kaķīša dzirna-vas” un, protams, animācijas filmas. Vienu un to pašu filmu var analizēt no dažādiem skatu punktiem.

Arī otrajā semestrī ir iespēja bagātināt mācību saturu ar kādu filmu vai kinolektori-ju ZOOM platformā. Visām filmām tiek nodrošināta attālinātā pieeja mājas datorā.

Jauns gads ir sācies, novēlu visiem veselību un spēju saredzēt gaismu, kas ar katru dienu kļūst lielāka. Izturību!”

Alīna Zarakovska 10. b

DOKUMENTĀLAIS KINO LATVIJĀ

"Ir vietas, par kurām mēs neko negribam zināt, mēs labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav - piemēram, izgāztuves. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuks-nesī mājo neskaitāmas dzīvas radības - ku-kaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu gadu. Šī pārsteidzošā dzīvnieku pārpilnība lika mums paskatīties uz izgāztuvi pavisam

citād," saka dokumentālās īsfilmas “Lei-putrija” režisore un scenāriste Laila Pakalniņa.

Dokumentālais kino kļuvis par nozīmīgu nacionālās kultūras parādību. Poētiskais dokumentālais kino jeb “Rīgas stils”, kāds tas veidojās 20.gs. 60. gados, iekļāvās sava laika modernisma aktua-litāšu kontekstā pasaules kinomākslā. Sākotnēji dokumentālisti izmantoja terminu “Rīgas stils”, kas vēlāk bija papildināts ar apzīmējumu - “poētiskais'', šādi norādot uz filmu raksturīgo dze-jiskumu un metaforiskumu. /Nacionālā enciklopēdija, Inga Pērkone/

Mūsdienās Laila Pakalniņa ir viena no pazīstamākajām latviešu dokumentālo filmu kinorežisorēm un scenāristēm. Kopš 1991. gada viņa ir režisējusi vairāk nekā 30 dokumentālās filmas, īsfilmas un piln-metrāžas filmas. Pakalniņas pirmās meln-baltās īsfilmas “Veļa” (1991), “Prāmis” (1994) un “Pasts” (1995) parādīja publikai jaunu kino ar spilgti izteiktu autores rokrakstu. Viņa rada publikai jaunu un unikālu savu kino pasauli. Pakalniņas filmas atšķiras, ar spilgti izteiktu rokrakstu var atpazīt pēc viena kadra, arī pēc filmas skaņas celiņa, kurā gandrīz nav vārdu, nav filmas mūzikas tradicionālā izpratnē, toties ir dabas trokšņu polifonija, kurai piemīt muzikāla kvalitāte. Filmas sevī apvieno gan estētiskumu, gan racionālitāti, saglabājot kino notikuma emocionālo dabu. Laila Pakalniņa saka, ka iedves-mojas “no ikvienam pazīstamām situācijām, „mazo lietu” ietilpības” un rada stāstus par Latvijas cilvēkiem – kalnu slēpotāju un Dziesmusvētku dalībnieku nāciju, riteņbraucējiem un zivju dīķu uzraugiem, vientuļu vīru laukos un enerģijas pārbagātu dzīvnieku feju lielpilsētas dzīvoklī.

/http://nkc.gov.lv/aktualitates/lailas-pakalninas-filma /

Viņas skatījumā izgāztuve kļūst par “Leiputriju” un vienu no slavenākajām poētiskākajām latviešu dokumentālajām filmām.

Režisores Lailas Pakalniņas doku-mentāla filma “Leiputrija" ir 2005. gadā izdota Latvijas dokumentālā īsfilma. Filmas uzņemšana notikusi Getliņu izgāztuvē Stopiņu novada Rumbulā — uzņēmuma "Getliņi EKO" apsaim-niekotajā lielākajā sadzīves atkritumu poligonā Latvijā, kur tiek savākti, šķiroti un uzglabāti atkritumi no Rīgas pilsētas un apkārtnes. Filmai nav diktora teksta, tajā tika izmantota pazīstamā japāņu komponista Šigeru Umebajaši speciāli

Turpinājums 7. lpp ->

Skolas avīze “Logs” Skolas avīzei „Logs”, Salaspils, Lauku iela 1, LV-2169Iznāk kopš 2006.gada novembra Atbildīgā par izdevumu: sk. B. Mežgale -Turlaja, rakstu korektore sk. A. Voras

Datorsalikums, makets un iespiests tipogrāfijā “Promostart”, Dienvidu iela 9/1, Salaspils.

7

Turpinājums no 6. lpp ->veidotā oriģinālmūzika. Filmas sižets iekļauj sevī domu - parādīt pasaulei atkri-tumu tuksnesi no pilnīgi jauna skata-punkta, attēlojot tās detaļas - iemītniekus un viņu elitāro dzīvesvietu. /LETA/

Lailas Pakalniņas filma "Leiputrija" ieguvusi galveno balvu 10. Starptautiskajā ekoloģijas filmu festivālā "Zaļais skatiens", kas notika Sanktpēterburgā. “Leiputrija” ir tikusi nominēta Eiropas Filmu akadēmijas gada labākās filmas balvai dokumentālo filmu kategorijā, “Uguns” – īsfilmu kategorijā. Kā ziņots, "Leiputrijas" pasaules pirmizrāde notika Pusanas starptautiskajā kinofestivālā Korejā 2004.gada oktobrī. /DELFI/

“Dariet, ko jūs gribat! Neveidojiet kaut ko, ko citi jau ir izdarījuši. Panākumi būs tad, ja jūs veidosiet kaut ko savu – ne tā, kā citi..”

- Lailas Pakalniņas padoms visiem topošajiem režisoriem un scenāristiem.

Alīna Zarakovska 10. b

sk. Roberts ar ģimeniIR PIENĀCIS LAIKS IEGŪT AUTOVADĪTĀJA TIESĪBAS

Kamēr citu novadu skolās skolēniem ar labiem vērtējumiem tiek maksātas sti-pendijas, Salaspils novads jau vairāku ga-du garumā piedāvā visiem saviem skolē-niem finansiālu atbalstu B kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanā.

Tiesību iegūšana nekad nav bijis lēts un viegls prieks, tomēr tad, kad tiesības jau ir kabatā, jūtams milzīgs gandarījums par paveikto. Vairs nav nepieciešams sekot lī-dzi sabiedrisko transportu attiešanas sa-rakstiem. Ir iespēja nokļūt jebkurā gala-punktā, jebkurā sev tīkamā laikā. Olivers no 12. klases stāsta: “Līdz 10. klases bei-gām mācījos Ikšķiles vidusskolā, tomēr vēlāk nolēmu pamainīt dažas lietas savā dzīvē. Uzsākot mācības Salaspils 1. vidusskolā, biju gandarīts par savu izdarīto izvēli. Taču tad, kad uzzināju, ka šeit

katram skolēnam ir dota iespēja arī iegūt B kategorijas vadītāja tiesības, biju patīkami pārsteigts. Nekad iepriekš neesmu dzirdējis, ka kādā citā pašvaldībā būtu sniegts tik liels atbalsts. Ja tāda iespēja tiek dota, tad tā, protams, jāizmanto.”

Daļa 12. klasnieku jau ir ieguvuši savas autovadītāja apliecības. Viens no tiem ir Miks no 12. klases. “Kad viss vēl norisinājās klātienē, bija jāapmeklē teorijas nodarbības reizi nedēļā, katra pa 4 stundām. Kopā vajadzēja noklausīties 12 moduļus, kas saturēja sevī ļoti noderīgu un interesantu informāciju par automašīnas vadīšanas noteikumiem, īpatnībām utt. Autoskolā viss ir ļoti nopietni- ja kāda no nodarbībām nav noklausīta, tā ir jāatstrādā ar citu grupu. Ja tas netiek izdarīts, tad tiesības iegūt nav iespējams. Pirmās palīdzības kursi arī bija ļoti noderīgi. Īpaši interesantas un aizraujošas likās praktiskās nodarbības, kur bija jāimitē mākslīgā elpināšana.”

M a r k u s s , v i e n s n o j a u n a j i e m autovadītājiem, pastāstīja arī par grūtībām, ar kurām nācās sastapties tiesību iegūšanas procesā: “Neskatoties uz to, ka braukšanas nodarbībās vienmēr blakus bija izpalīdzīgi un atbalstoši instruktori, stress dažreiz ņēma virsroku. Ar laiku, protams, pieradu pie mašīnas vadīšanas un jutos daudz pārliecinātāks par sevi. Taču, kad pienāca eksāmenu laiks, nācās pārvarēt bailes vēlreiz. Iesaku nepadoties pēc pirmā mēģinājuma, kas, iespējams, neizdosies. Svarīgi ir tikt līdz mērķim, lai arī cik grūts un bedrains būtu ceļš līdz tam.”

Kopš janvāra teorijas apmācības ir uzsākusi jauna skolēnu grupa. Vēlam viņiem veiksmi un izturību!

Salaspils pašvaldība pilnīgi sedz teorijas kursus, pirmās palīdzības nodarbības un 10 obligātās braukšanas nodarbības, kas patiesībā ir ļoti liels finansiālais atbalsts tiesību iegūšanā. Šāda iespēja tiek piedāvāta ikvienam Salaspils 11. un 12. klases sko-lēnam. Izmantojiet to! Nenožēlosiet!

Daniela Vanceviča 12.b