gadagr Āmata 2013old.iksd.riga.lv/.../0_2014/10_2014/gg_2013.pdf · 2014. 10. 29. · 2013.gad ā...
TRANSCRIPT
-
RĪGAS DOMES
IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTA
GADAGRĀMATA
2013
-
2
S a t u r s
Lietotie saīsinājumi
Ievads
1. Izglītības, kultūras un sporta departamenta pamatinformācija
Statuss, struktūra un personāls
Departamenta padotības iestādes
Mērėi, prioritātes un uzdevumi
Programmu finansējums
2. Izglītota un prasmīga sabiedrība
Pirmsskolas izglītības pieejamība
Pamatizglītības un vidējās izglītības iespējas
Izglītības atbalsta personāls
Pedagogu profesionālā pilnveide un izglītība mūža garumā
Interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidība
Piedāvātās brīvā laika pavadīšanas iespējas
Izglītības iestāžu materiāli tehniskais nodrošinājums
Izglītības iestāžu celtniecība un rekonstrukcija
3. Radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi
Kultūras daudzveidības un kultūras pieejamības nodrošināšana
Pilsētvides svētku noformējums
4. Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība
5. Ăimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība
Lpp.
3
4
6
6
7
8
11
14
15
20
26
29
32
37
41
42
43
43
51
53
56
-
3
Slimību profilakse un veselīga dzīvesveida popularizēšana
Tautas sporta pasākumu organizēšana un atbalstīšana
Sporta organizāciju darbības veicināšana
Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras sakārtošana un attīstība
Atbalsts augstu sasniegumu sportam
6. Sabiedrības integrācijas veicināšana
Nobeigums
57
58
60
61
62
64
67
Lietotie saīsinājumi
BJC Bērnu un jauniešu centrs
Departaments
ERAF
Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Eiropas Reăionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas Sociālais fonds
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloăijas
ITC Informācijas tehnoloăijas centrs
IZM Izgl ītības un zinātnes ministrija
KM Kultūras ministrija
MK Ministru kabinets
NVO Nevalstiskās organizācijas
PMK Pedagoăiski medicīniskā komisija
RCB Rīgas Centrālā bibliotēka
RD Rīgas dome
RIIMC Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs
TJN
VIIS
Tehniskās jaunrades nams
Valsts izglītības informācijas sistēma
VSA Valsts sociālā apdrošināšana
t.sk. tai skaitā
u.c. un citi
-
4
Ievads
Lasītāju vērtējumam nododam Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta (turpmāk tekstā – Departaments) sagatavoto gadagrāmatu, šoreiz atskatoties uz
2013.gadu. Gadagrāmatā ir iekĜauta informācija par Departamenta kompetencē esošajām
nozarēm un jomām – izglītību, kultūru, sportu, darbu ar jaunatni un sabiedrības integrāciju.
Gadagrāmatas struktūru veido sešas nodaĜas, kurās atspoguĜojas Departamenta darbība
atbilstoši ilgtermiĦa mērėiem, darbības prioritātēm, nozaru un jomu uzdevumu izpildē
veiktajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem 2013.gadā.
Pirmajā nodaĜā ir Departamenta vispārējs raksturojums ar pamatinformāciju – statuss,
struktūra, personāls, darbības mērėi, prioritātes un uzdevumi, programmas un to finansējums.
Pārējās nodaĜās iekĜauti Departamenta darbības konkrētie mērėi, saskaĦā ar Rīgas
ilgtermiĦa attīstības stratēăiju l īdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmu 2010. –
2013.gadam.
Otrajā nodaĜā „Izgl ītota un prasmīga sabiedrība” ir sniegta plaša spektra informācija
par izvirzītajiem uzdevumiem. NodaĜas apakšnodaĜās norādīti Departamenta uzdevumi un
aktivitātes, kuras saistītas ar pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību,
profesionālās ievirzes izglītību (sporta skolas, mūzikas un mākslas skolas), interešu izglītību,
pedagogu profesionālo pilnveidi un pieaugušo neformālās izglītības apguvi, kā arī par bērnu
un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām un jauniešu aktivitātēm. Šajā nodaĜā ir aprakstīti
tie ESF īstenotie projekti, ar kuru palīdzību tiek uzlabots un modernizēts izglītības iestāžu
materiāli tehniskais nodrošinājums. Tāpat ir sniegts ieskats Departamenta sadarbībā ar RD
Īpašuma departamentu par izglītības iestādēs veiktajām rekonstrukcijām un remontdarbiem.
Trešajā nodaĜā „Radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi” ir
ietvertas Departamenta un padotības kultūras iestāžu aktivitātes kultūras nozarē. NodaĜā
parādīta sniegtā kultūras daudzveidība, īstenojot tradicionālos, valsts svētku, atceres dienu,
atzīmējamo dienu, gadskārtu ieražu pasākumus, festivālu un citu nozīmīgu kultūras pasākumu
organizēšana Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.
Ceturtajā nodaĜā „Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība” ir
ieskats Departamenta starptautiskās sadarbības aktivitātēs, kā arī atspoguĜota dalība
starptautiskajos sadarbības tīklos un organizācijās.
-
5
Piektajā nodaĜā „Ăimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība” ir ietvertas darbības, kuras
kopumā atbalsta un veicina iedzīvotāju sportiskās aktivitātes. NodaĜā parādīta sporta
daudzveidība (bērnu un jaunatnes sports, tautas sports, augstu sasniegumu sports,
profesionālais sports) un Departamenta īstenotās aktivitātes dažādos sporta veidos dažādām
mērėauditorijām.
Sestajā nodaĜā „Sabiedrības integrācijas veicināšana” atspoguĜotas Departamenta
aktivitātes, kas veicina sabiedrības saliedēšanās procesus un īstenotie projekti pilsoniskās
līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstībā, sociālās integrācijas veicināšanā, iecietības
veicināšanā un diskriminācijas novēršanas jomā.
Rīgas pilsētas pašvaldība, pieĦemot 2013.gada budžetu un vērtējot kopumā
ekonomisko situāciju, kā vienu no prioritātēm saglabāja izglītības jomu, novirzot arī
investīciju līdzekĜus izglītībai. Līdz ar to pašvaldība nodrošināja visas pamatfunkcijas, kā arī
vienlaicīgi varēja realizēt pašvaldības brīvprātīgās funkcijas, kurām tika piešėirti finanšu
līdzekĜi, piemēram, atalgojumu no pašvaldības budžeta finansēto izglītības iestāžu
pedagoăiskajiem darbiniekiem, kas tika noteikts lielāks par normatīvajos aktos noteikto
minimālo likmi, pabalstu pedagogiem uzsākot jauno mācību gadu, līdzfinansējumu skolēnu
ēdināšanai un citām funkcijām.
2013.gadā turpinājās aktīva sadarbība ar Rīgas pilsētas pašvaldības struktūrvienībām
un institucijām, piemēram, ar Īpašuma departamentu, Labklājības departamentu, Satiksmes
departamentu, Informācijas tehnoloăijas centru, Rīgas Pašvaldības policiju un daudzām citām
institūcijām. Departamenta sadarbības partneri ir iekĜauti arī Gadagrāmatas nobeigumā.
-
6
1. Izglītības, kultūras un sporta departamenta pamatinformācija
Statuss, struktūra un personāls
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (turpmāk tekstā –
Departaments) kā Rīgas pašvaldības iestāde, īsteno pašvaldības politiku izglītības, kultūras un
sporta nozarē un darbā ar jaunatni, kā arī sabiedrības integrācijas jomā. Departaments ir tieši
pakĜauts Rīgas domes priekšsēdētājam un deputātu kontroli pār Departamenta darbību realizē
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta nolikums1 nosaka, ka
Departamenta kompetencē ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītības
vecumu sasniegušo bērnu izglītības nodrošināšana (viĦu tiesību iegūt pirmsskolas izglītību,
pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību), Rīgas pilsētas kultūras dzīves norišu
daudzveidības un kultūras procesa pieejamības nodrošināšana, kultūras vērtību un
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pilsētvides kvalitātes pilnveidošana, jaunrades
attīstīšana un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem lietderīgas un radošas brīvā laika pavadīšanas
iespēju nodrošināšana, darba ar jaunatni īstenošana, sporta un fizisko aktivitāšu pieejamības
nodrošināšana, kā arī sabiedrības integrācijas veicināšana.
Tāpat nolikums nosaka Departamenta struktūrvienības, izglītības, izglītības atbalsta,
kultūras, sporta un brīvā laika padotības iestādes. Departamentu vada direktors, kas nosaka
Departamenta struktūru un struktūrvienību funkcijas.
Departamenta struktūrā ir iekĜautas: Izglītības pārvalde ar trīs nodaĜām, Kultūras
pārvalde ar trīs nodaĜām, Sporta un jaunatnes pārvalde ar trīs nodaĜām un vienu sektoru,
Administratīvā pārvalde ar četrām nodaĜām un vienu sektoru, Finanšu pārvalde ar divām
nodaĜām, Projektu un sabiedrības integrācijas nodaĜa ar Nevalstisko organizāciju atbalsta
sektoru, Audita un revīzijas nodaĜa, Juridiskā nodaĜa, Rīgas pilsētas pašvaldības projektu
vadītājs – juriskonsults, Direktora birojs un Iepirkuma nodaĜa.
Departamenta Administratīvās pārvaldes Personāla nodaĜa ir tā, kas nodrošina
personāla vadības galvenos procesus: personāla plānošanu, personāla atlasi, darba tiesisko
attiecību administrēšanu, gatavojot visus nepieciešamos dokumentus (rīkojumus, darba
līgumus, vienošanās, u.c.) Departamenta darbinieku un padotībā esošo iestāžu vadītāju darba
tiesisko attiecību jautājumos, sekmē darbinieku profesionālo izaugsmi un kvalifikācijas
paaugstināšanu un citus jautājumus.
1 2009.gada 17.decembra Rīgas domes nolikums Nr.36.
-
7
2013.gadā turpinājās Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu personāla datu ievade
vienotajā sistēmā KADRI, tās informācijas pilnveidošana un sistēmas lietošanas koordinēšana
un aktivizēšana Departamenta padotībā esošajās iestādēs. Departamenta darbs notika aktīvā
sadarbībā ar Rīgas domes Informācijas tehnoloăiju centru. Departamenta Personāla nodaĜas
speciālisti 2013.gadā sagatavoja 2180 rīkojumus par personāla jautājumiem, no tiem
elektroniski sastādīti 1048 vai 48,07%, 51 izziĦu un 177 vēstules. Gada laikā pieĦemts 21
padotībā esošo iestāžu vadītājs, bet atbrīvoti 18 vadītāji. Savukārt 37 darbinieki tika pieĦemti
Departamentā, bet 20 darbinieki atbrīvoti. Departamentā kopējais darbinieku skaits ir 164, no
kuriem 75% sastāda sievietes, 95,2% darbinieki ir ar augstāko izglītību, bet 4,8 % ir ar vidējo
speciālo vai vidējo izglītību (t.sk. tehniskais personāls). Departamenta darbiniekiem bija
iespēja paaugstināt savu profesionālo izaugsmi, paaugstinot gan profesionalitāti, gan
kompetences. Kopumā 2013.gadā dažādos kursos un semināros piedalījās 84 Departamenta
darbinieki.
Departamenta padotības iestādes
Lai nodrošinātu Departamenta funkciju un galveno prioritāšu kvalitatīvu un efektīvu
īstenošanu arī 2013.gadā turpinājās padotības iestāžu tīkla optimizācijas pasākumi. SaskaĦā ar
veiktajiem pasākumiem gada beigās Departamenta padotībā bija 311 pašvaldības dibinātas
iestādes (www.e-skola.lv /Iestāžu katalogs/):
� 152 Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes;
� 118 Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības iestādes;
� 13 Rīgas pilsētas pašvaldības interešu izglītības iestādes;
� 9 Rīgas pilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādes (mākslas
un mūzikas izglītības iestādes);
� 6 Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras iestādes, t.sk.: Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu
apvienība ar 8 filiālēm; Rīgas Centrālā bibliotēka ar 26 filiālēm; Profesionālais pūtēju
orėestris „Rīga”;
� 11 Rīgas pilsētas pašvaldības profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes;
� Rīgas pilsētas pašvaldības sporta iestāde „Rīgas Nacionālā sporta manēža”;
� Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs.
Departamenta padotības iestādes finanšu līdzekĜus saĦem no Rīgas pilsētas
pašvaldības budžeta, valsts dotācijām, mērėdotācijām, pašu ieĦēmumiem, kā arī no
ziedojumiem un dāvinājumiem.
-
8
Lai uzlabotu, novērstu nepilnības un sakārtotu Departamenta padotības iestāžu darbību
attiecīgo normatīvo aktu prasībām, Departamenta Audita un revīzijas nodaĜa katru gadu savu
iespēju robežās veic pārbaudes. 2013.gadā veiktas 19 pārbaudes.
2013.gadā ir izdevies pastiprināt konsultatīvo darbu vairākos virzienos: sniegtas
konsultācijas Departamenta un iestāžu darbiniekiem, sniegti atzinumi Departamenta vadībai
dienesta ziĦojumu veidā par auditos konstatēto, īstenota izglītības iestāžu vadītāju un vadītāju
vietnieku (izglītības administratīvi saimnieciskajā darbā) apmācības programma.
Mērėi, priorit ātes un uzdevumi
Departaments savā darbībā vadās pēc ilgtermiĦa mērėiem, darbības prioritātēm un
nozaru jomu uzdevumiem, saskaĦā ar noteikto „Rīgas ilgtermiĦa attīstības stratēăija līdz
2025.gadam”, „Rīgas attīstības programma 2006.–2018.gadam”, „Rīgas attīstības programma
2010.–2013.gadam”, „Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīcības plāns
2012.–2014.gadam” un 2013.gada Departamenta darba plānā „RD IKSD 2013.gada darbības
mērėi, prioritātes un uzdevumi”.
Rīgas ilgtermiĦa attīstības stratēăijā un Rīgas attīstības programmas rīcības plānā ir
noteiktas Departamenta darbības prioritātes un galvenie uzdevumi.
Mērėis: izglītota un prasmīga sabiedrība.
� Iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pirmsskolas, pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības iegūšanā.
Darbības prioritātes:
� vispārējās izglītības pieejamības un kvalitatīvu izglītības programmu daudzveidības
nodrošināšana, kā arī iekĜaujošas izglītības vides veidošana atbilstoši sabiedrības
vajadzībām;
� izglītības iestāžu nodrošināšana ar izglītības procesam izvirzītajām prasībām atbilstošu
materiāltehnisko bāzi;
� izglītošanās veicināšana mūža garumā.
Galvenie uzdevumi:
� vispārējās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, sekmējot iestāžu darbības jomu
paplašināšanu;
� vispārējās izglītības iestāžu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveide;
� izglītības atbalsta sistēmas izvērtēšana un pilnveide pirmsskolā;
-
9
� daudzpusīgu atbalsta pasākumu nodrošināšana izglītojamajiem ar izteiktiem uzvedības
traucējumiem;
� vispārējās izglītības iestāžu mācību materiālās vides un izglītības procesa pilnveide,
atbilstoši īstenotajām programmām un izglītības pakāpei mūsdienu prasībām;
� pašvaldības līdzfinansēto privāto izglītības iestāžu sniegto mācību pakalpojumu
apzināšana;
� Rīgas pilsētas mūžizglītības attīstības rīcības plāna īstenošana;
� atbalsta pasākumu nodrošināšana daudzpusīgas pedagogu profesionālās pilnveides
attīstībai 21.gadsimta zināšanu, attieksmju un prasmju apguvei un attīstīšanai skolēnos
un jaunu formu ieviešanai.
� Jauniešu attīstības un līdzdalības veicināšā.
Darbības prioritātes:
� interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidības, programmu īstenošanas
kvalitātes, to pieejamības un popularitātes veicināšana;
� bērnu un jauniešu nometĦu un pasākumu organizēšana un atbalstīšana;
� jauniešu organizāciju līdzdalības sekmēšana darbā ar jaunatni.
Galvenie uzdevumi:
� Rīgas komandu sagatavošanas un dalības nodrošināšana Latvijas Jaunatnes ziemas
olimpiādē ĒrgĜos un Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādē Ventspilī, motivējot
jauniešu regulāras un mērėtiecīgas sporta aktivitātes;
� NVO īstenoto projektu darbā ar jaunatni finansēšanas sistēmas pilnveide;
� Starpinstitucionālās sadarbības veicināšana, paplašinot pašvaldības īstenotajā darbā ar
jaunatni iesaistīto personu loku.
Mērėis: radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi.
� Sabalansēta kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšana rīdziniekiem.
Darbības prioritāte: kultūras procesa nodrošināšana un tradicionālās kultūras saglabāšana.
Galvenie uzdevumi:
� Rīgas pašvaldības atbalstīto amatiermākslas kolektīvu veiksmīga dalība valsts nozīmes
skatēs un plaša pārstāvniecība Dziesmu un deju svētkos;
� Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras iestāžu un amatiermākslas kolektīvu gatavošanās
dalībai projektā „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” 2014.gadā, nodrošinot
tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un kopšanu.
-
10
Mērėis: ăimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība.
Darbības prioritāte: tautas sporta pasākumu organizācija un atbalsts dažādām mērėa grupām.
Galvenais uzdevums:
Rīdzinieku fiziski aktīva dzīvesveida veicināšana, nodrošinot Rīgas Sporta gada
pasākumu organizāciju un masveidību.
Mērėis: sabiedrības integrācijas procesu veicināšana.
Darbības prioritāte: integrētas, solidāras un sociāli atbildīgas sabiedrības sekmēšana.
Galvenie uzdevumi:
� Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas un rīcības plāna īstenošana;
� NVO nama izveide un tā darbības nodrošināšana;
� latviešu valodas kursu nodrošināšana Rīgas iedzīvotājiem;
� sabiedrības integrācijas projektu konkursu organizācija nevalstiskajām un reliăiskajām
organizācijām un Rīgas domes iestādēm;
� brīvprātīgā darba veicināšana Rīgas domes struktūrās un iestādēs.
Mērėis: efektīvas pārvaldības nodrošināšana.
Darbības prioritāte: pašvaldības finanšu līdzekĜu, mantas un resursu racionāla un lietderīga
apsaimniekošana, kā arī iedzīvotājiem aktuālas informācijas nodrošināšana.
Galvenie uzdevumi:
� optimālas finanšu līdzekĜu piesaistes nodrošināšana Departamenta funkciju izpildei,
pilnveidojot sasniedzamā rezultāta plānošanu, uzskaiti un novērtēšanu, pielietojot
tādus finanšu administrēšanas principus, kas vērsti uz efektīvu, elastīgu, atbildīgu,
caurspīdīgu un stabilu Departamenta līdzekĜu un mantisko vērtību pārvaldību;
� Departamenta interesēm un Publisko iepirkumu likumam atbilstošu un plānveidīgu
publisko iepirkumu procedūru organizācijas nodrošināšana;
� iedzīvotāju informēšana par Departamenta kompetences jomām un īstenotajām
aktivitātēm, atbilstoši mērėauditorijas informācijas lietošanas paradumiem, vienlaikus
palielinot informācijas nodrošināšanu interneta vietnēs un sociālajos tīklos.
Lai nodrošinātu norādīto prioritāšu galveno uzdevumu īstenošanu sekoja konkrētas
rīcības un aktivitātes, saskaĦā ar Departamenta 2013.gada darba plānu „RD IKSD 2013.gada
darbības mērėi, prioritātes un uzdevumi”. Savukārt visi Departamenta kompetences jautājumi
būtiski saistās ar konkrētu programmu finanšu iespējām.
-
11
Programmu finansējums
Rīgas pilsētas pašvaldības 2013.gada budžets tika izstrādāts, ievērojot likumos „Par
pašvaldību budžetiem”, „Par pašvaldībām”, „Par budžetu un finanšu vadību”, kā arī nodokĜu
likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Atbilstoši faktiskajām Rīgas domes
finanšu iespējām, inovatīviem pasākumiem un galvenajām tendencēm, atskaites gadā tika
pieĦemti trīs budžeta grozījumi, kas deva iespēju iestādēs sakārtot budžetu izdevumus un
aktuālās nepieciešamības optimāli piešėirtajiem līdzekĜiem. Rezultātā 2013.gada
Departamenta funkciju un mērėu darbības īstenošanai budžets sastādīja 164 864 720 latu
(skat. 1.attēlu). Pamatbudžeta lielāko daĜu 52,4% veidoja pašvaldības dotācijas, 39,2% –
valsts budžeta transferti un 8,4% sastādīja budžeta iestāžu ieĦēmumi.
1. attēls
Rīgas domes Izgl ītības, kult ūras un sporta departamenta programmu budžets pa gadiem (Ls)
6462164259641215596583445904415373542103
87250580
67972384
8645
2855
7919
8029
7085
0955
7723
5609
7652
3529
8031
52546
8635
872
1379022313462167133044371383246912411378104333139072853
164 864 720152 301 411150 198 390143 727 577
162 477 010177999147
145681109
2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Valsts budžeta transferti Pašvaldības dotācijas Budžeta iestāžu ieĦēmumi Kopā
Avots: RD saistošie noteikumi “Par Rīgas pilsētas pašvaldības gada budžetu”.
2013.gada budžets ir veidots pēc programmu principa, paredzot finansējumu attiecīgu
budžeta programmu realizācijai. Programmu finansējums ir norādīts latos un salīdzināts ar
2012.gada piešėirto finansējumu:
� Pirmsskolas bērnu izglītības iestādes – 39 106 678 (2012.g. – 37 608 061);
� Pašvaldības finansējums privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu
īstenošanai – 4 402 481 (2 760 030);
� Speciālās pirmsskolas bērnu izglītības iestādes – 3 610 807 (3 524 470);
� Sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – 72 183 885 (68 338 805);
� Pašvaldības līdzdalība Rīgas privātskolu akreditēto pamatizglītības un vispārējās
vidējās izglītības programmu finansēšanā – 129 721 (123 125);
� Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1. un 2.klases skolēnu ēdināšana –
2 100 129 (1 052 081);
-
12
� Internātskolas un sanatorijas internātskolas – 1 419 709 (1 469 564);
� Speciālās internātskolas – 6 600 873 (6 322 906);
� Sporta un interešu izglītības iestādes – 10 064 955 (9 654 329);
� Centralizēto pasākumu īstenošana un pašvaldību savstarpējie norēėini par izglītības
pakalpojumiem – 3 281 154 (3 303 802);
� IZM un Rīgas pašvaldības dotācija pašvaldības izglītības iestāžu profesionālās ievirzes
sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un VSA obligātajām iemaksām
– 2 138 546 (2 008 319);
� Departamenta padotībā esošo iestāžu darbinieku obligātās veselības pārbaudes un citi
darba devēja izdevumi – 319 936 (319 936);
� Sabiedrības integrācijas programma – 234 700 (299 700);
� Rīgas pašvaldības sporta iestāde „Rīgas Nacionālā sporta manēža” – 159 145
(153 396);
� Sporta pasākumi – 1 047 231 (980 921);
� Bibliotēkas – 1 830 098 (1 755 786);
� Mācību grāmatu un mācību līdzekĜu iegāde – 1 507 085 (277 909);
� Naudas balvas Rīgas sportistiem un viĦu treneriem par izciliem sasniegumiem sportā
– 3 897 (29 102);
� Kultūras centri un nami – 3 154 928 (2 504 197);
� Konkursi par Rīgas domes finansiālu atbalstu sporta pasākumiem un sporta
organizācijām – 178 483 (176 650);
� Kultūras pasākumi – 1 610 691 (1 327 631);
� Tautas mākslas un pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksa – 1 675 629
(1 393 976);
� Romja Bēma kolekcijas saglabāšana – 8 313 (7 429);
� Bērnu mūzikas un mākslas skolas – 2 257 081 (2 071 386);
� Rīgas pilsētas kultūras stratēăijas programma – 152 656 (172 656);
� Pilsētas pasākumu noformējums – 374 386 (323 795);
� Festivālu mērėprogramma – 333 913 (318 113);
� KM dotācija pašvaldības izglītības iestāžu vidējās profesionālās un profesionālās
ievirzes māksla, mūzikas un dejas programmu pedagogu darba samaksai un VSA
obligātajām iemaksām – 1 557 301 (1 410 708);
� XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku programmas nodrošināšana –
607 451;
-
13
� Pabalstu izmaksa Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagoăiskajiem darbiniekiem –
451 570 (458 670);
� Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – 2 078 565 (1 911 770);
� Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs – 282 723 (242 188).
Jāatzīmē, ka Rīgas pilsētas budžeta viens no lielākajiem pamatbudžeta izdevumu
apjomiem ir tieši izglītībai – izglītības iestāžu uzturēšanas un ar izglītību saistīto pasākumu
finansēšanas programmām. Izglītības nozarei gada sākumā paredzētais izdevumu apjoms
sastādīja 30,7 % no Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Bez tam, lai
nodrošinātu prasībām atbilstošu un komfortablu vidi izglītības pakalpojumu sniegšanai, Rīga
pilsētas pašvaldības 2013.gada budžeta investīciju programmā Departamenta pakĜautības
izglītības un kultūras objektiem novirzīja vairāk nekā 12 milj.latu lielu finansējumu, kas
sastādīja 34% no visas investīciju programmas apjoma. Izglītības iestāžu ēku un
infrastruktūras būvniecības, rekonstrukcijas un remontdarbu izdevumi ir iekĜauti RD Īpašuma
departamenta izdevumos, jo tas administrē šīs darbības, saskaĦā ar Rīgas pilsētas pašvaldības
investīciju programmu 2013.gadam2 .
Rīgas pašvaldības budžetā ir arī budeža programma „Līdzfinansējums Eiropas
Savienības fondiem un citiem projektiem”, no kuras 2013.gadā Departamenta nozarēm tika
paredzēti 1,3 miljoni latu.
Nodrošinot progresīvas finanšu administrēšanas un pārvaldības principus,
Departamenta Finanšu pārvalde savas kompetences ietvaros atskaites gadā turpināja
pilnveidot budžeta plānošanas un izpildes ciklu visos tā posmos, stiprināja iekšējās kontroles
vidi par Departamentam piešėirtā budžeta racionālu un lietderīgu izlietojumu un vienlaikus
sekmēja efektīvāku iestāžu līdzdalību finanšu administrēšanas optimizācijas procesos.
Atbilstoši valsts fiskālās politikas attīstības scenārijam un Rīgas domes finanšu stratēăijai
2013.gadā tika nodrošināta sekmīga pāreja uz Eiropas Savienības naudas vienību Euro 2014.
gadā.
2 2012.gada 18.decembra Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 196, 7.pielikums.
-
14
2. Izglītota un prasmīga sabiedrība - PM1 3
Stratēăijā izvirzītais mērėis ir veicināt interesi par izglītību, kā arī nodrošināt izglītības
pieejamību, piemērotību tirgus vajadzībām un kvalitāti. Mērėis ir vērsts uz visu vecuma grupu
Rīgas iedzīvotājiem. Departaments mērėa Izglītota un prasmīga sabiedrība īstenošanā veic
konkrētas darbības un aktivitātes, saskaĦa ar noteiktajiem uzdevumiem.
� Nodrošināt vispārējās izglītības (t.sk. pirmsskolas un speciālās izglītības iestādes)
pieejamību un kvalitatīvu izglītības programmu daudzveidību atbilstoši sabiedrības
vajadzībām.
� Veicināt zinātĦietilpīgas ekonomikas veidošanai nepieciešamo zināšanu un prasmju
apgūšanu.
� Veicināt eksakto zinātĦu aktualitāti.
� Veicināt izglītību mūža garumā.
� Veicināt valodu apgūšanu.
� Veicināt interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidību un programmu
īstenošanas kvalitāti, to pieejamību un popularitāti.
� Nodrošināt interešu izglītības attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamību
bērniem un jauniešiem.
� Organizēt un atbalstīt pasākumus un nometnes bērniem un jauniešiem.
� Sekmēt jaunatnes organizāciju līdzdalību darbā ar jaunatni.
� Nodrošināt izglītības iestādes ar izglītības procesam izvirzītajām prasībām atbilstošu
materiāltehnisko bāzi.
� Veicināt izglītības iestāžu celtniecību un rekonstrukciju, nodrošinot optimālu iestāžu
tīklu.
Departaments, pārraugot un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu tīklu un
vispārējās izglītības procesa organizāciju, ievēro šādus galvenos principus:
Pieejamību – visiem sabiedrības locekĜiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības iegūt
vispārējo izglītību, veidojot iestāžu tīklu un ievērojot pilsētas demogrāfisko situāciju un
iestāžu teritoriālo izvietojumu.
Izglītības kvalitāti – jebkurai rīcībai jābūt tādai, kas izglītības kvalitāti paaugstina vai
nepazemina.
Resursefektivitāti – racionāla un mērėtiecīga pieejamo finanšu resursu izmantošana.
3 Rīgas attīstības programmas mērėa kods – PM1
-
15
Izglītības jomā kā prioritāte 2013.gadā tika noteikta vispārējās izglītības iestāžu tīkla
pilnveidošana, skolu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošana, izglītības iestāžu
mācību materiālās vides uzlabošana atbiltoši mūsdienu prasībām, kā arī atbalsta pasākumu
nodrošināšana un pilnveidošana skolās un pirmsskolās.
Pirmsskolas izglītības pieejamība
Pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības
daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana un sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
2013. gadā saskaĦā ar „Pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla optimizāciju”, „R īgas
pilsētas pašvaldības skolu tīkla attīstības plānu” un „Rīgas pilsētas pašvaldības investīciju
programmu 2013.gadam” notika vietu skaita palielināšana pirmsskolas pieejamības
pakalpojuma nodrošināšanai. Rezultātā Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs tika atvērtas
papildus 8 pirmsskolas grupas, nodrošinot vietas 156 bērniem – Rīgas 95.vidusskolā atvērtas
trīs grupas, Rīgas Ezerkrastu pamatskolā atvērtas trīs grupas un Rīgas UkraiĦu vidusskolā
atvērtas divas grupas.
2013./2014. mācību gada sākumā darbu uzsāka 152 Rīgas pašvaldības dibinātas
pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām 140 ir vispārējā tipa un 12 speciālās pirmsskolas
izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības programmas tiek īstenotas arī Rīgas pašvaldības 19
vispārizglītojošajās skolās un divās interešu izglītības iestādēs. Šajās pašvaldības izglītības
iestādēs pirmsskolas izglītības programmas apguve tika nodrošināta 26 160 bērniem, no
kuriem 25 024 bērnus uzĦēma pirmsskolas izglītības iestādēs, 939 – vispārizglītojošajās
skolās un 197 – interešu izglītības iestādēs.
2013. gadā turpinājās Departamenta sadarbība arī ar piecām privātajām izglītības
iestādēm – Pirmsskolas izglītības iestādi „Aivija”, Priv āto izglītības iestādi „Karlson”, Privāto
pirmsskolas izglītības iestādi „Zelta Rasa”, Privāto pirmsskolas izglītības iestādi „Apelsīnu
Pasaka” un Privāto pirmsskolas izglītības iestādi „Lotte” – par pašvaldības deleăēto funkciju
īstenošanu pirmsskolas izglītībā, nodrošinot ar vietām 347 bērnus, mēnesī maksājot 125 latus
par katru Rīgā deklarēto bērnu.
Kopā pašvaldības izglītības iestādēs un minētajās piecās privātajās pirmsskolas
izglītības iestādēs ar pašvaldības deleăēto funkciju pirmsskolas izglītības programmas apguve
tika nodrošināta 26 507 bērniem, saskaĦā ar pirmsskolu izglītības iestāžu norādīto informāciju
Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Pirmsskolas izglītības programmu apguve
54,5% pirmsskolas vecuma bērniem notiek grupās ar latviešu valodu, savukārt 45,5% bērni
-
16
īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas, no kurām grupas ar krievu valodu
sastāda vairāk nekā 99% un 0,8% grupas ar citām valodām (poĜu, ukraiĦu).
Otro gadu tika veikts informācijas apkopojums „Latviešu valodas prasmju
novērtējums 2006.gadā dzimušiem bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno
mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu”. Rezultatīvie rādītāji liecina, ka bērnu
latviešu valodas apguves līmenis ir pietiekams, atbilstošs integrētajā mācību programmā
sešgadīgiem bērniem mazākumtautību izglītības programmā ar krievu mācību valodu
noteiktajam. Tomēr turpmākajā darbā ir jāpilnveido bērnu zināšanu un prasmju līmeĦa
novērtēšanas forma, precizējot kritērijus rezultatīvajiem rādītājiem.
Pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai Rīgas pilsētas
administratīvajā teritorijā, Departaments noslēdza sadarbības līgumus ar 92 privātajām
izglītības iestādēm (skat .www.e-skola.lv /Iestāžu katalogs/). Rīgas pilsētas pašvaldības
līdzfinansējums 93 lati 2013.gada decembrī tika izmaksāti par 4105 bērniem, kuri apgūst
pirmsskolas izglītības programmu privātajā izglītības iestādē. Bērnu skaits, par kuriem
pašvaldība maksā līdzfinansējumu, gada laikā pieauga par 884 bērniem, jo 2013.gada janvārī
līdzfinansējums tika izmaksāts par 3221 bērnu.
Lai atvieglotu bērnu pieskatīšanas problēmu ăimenēm, kuru mazuĜi nav tikuši
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs 2013.gadā tika noteikts arī valsts atbalsts, saskaĦā
ar MK noteikumiem „Kārtība, kādā tiek piešėirts un aprēėināts valsts atbalsts par bērnu no
pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saĦem pakalpojumu
pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja”4 un „Kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši
tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas
privātajai izglītības iestādei” 5.
Tā apvienojot valsts, pašvaldības un privātā sektora resursus tiek veidoti dažādi
risinājumi kā nodrošināt pirmsskolas iestādēs pēc iespējas vairāk pirmsskolas vecuma bērnus
ar vietām. Neskatoties uz to, ka katru gadu vietu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs tiek
palielināts, tomēr saglabājas pirmsskolas vecuma bērnu rinda. Pieprasījums pēc vietām
pirmsskolās pārsniedz nodrošinājuma iespējas un 2013.gadā ar vietu pašvaldības pirmsskolās
netika nodrošināti 2602 pirmsskolas vecuma bērni, kuri vēlējās uzsākt pirmsskolas izglītības
programmas apguvi.
No 2010. gada decembra bērnus pirmsskolā piesaka tikai elektroniski, nevis iestādē,
tāpēc Departaments sadarbībā ar pirmsskolas izglītības iestādēm izsludināja Atvērto durvju
4 2013.gada 10.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1462. 5 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1523.
-
17
dienas Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Tā bērnu vecāki klātienē varēja
apskatīt ikvienu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, iepazīties ar piedāvātajām
izglītības programmām, iestādes vadību, personālu, kā arī noskaidrot interesējošus jautājumus
par bērna ikdienas gaitām iestādē.
2013.gadā Departaments izvērtēja un saskaĦoja 43 pašvaldības pirmsskolas iestāžu
programmas, kā arī sagatavoja un iesniedza apstiprināšanai Rīgas domē 73 pirmsskolu
izglītības iestāžu nolikumus.
Ar 01.01.2013. tika mainīti nosaukumi 26 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm,
(saskaĦā ar Rīgas domes 18.12.2012.lēmumu Nr.5621 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības
pirmsskolas izglītības iestāžu nosaukumu maiĦu”) un arī 2013.gada laikā pirmsskolas
izglītības iestādēm mainīja nosaukumus. SaskaĦā ar Rīgas domes lēmumiem Rīgas
165.pirmsskolas izglītības iestāde pārsaukta par Rīgas GrīziĦkalna pirmsskolu, Rīgas
194.pirmsskolas izglītības iestāde pārsaukta par Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi
„Zvaigznīte” un Rīgas 253.pirmsskolas izglītības iestāde pārsaukta par Rīgas pirmsskolas
izglītības iestādi „Domina”.
Lai turpmāk nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu tika izstrādāts un pieĦemts
Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanas pasākumu plāns
2014.gadam6.
2013.gadā kā viena no aktuālajām pirmsskolas izglītības darbības jomām bija atbalsta
pasākumu nodrošināšana metodiskā darba attīstībai, pedagoăiskās pieredzes apmaiĦas un
metodiskās palīdzības sniegšanai pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.
2013. gada rudenī darbu uzsāka jaunievēlētā Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas
izglītības iestāžu vadītāju un pirmsskolas izglītības metodiskā darba vadības konsultatīvā
padome.
Vairāk nekā no 100 izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības
programmas, pedagogi aktīvi piedalījās izveidotajās 27 dažādās radošās darba 6 2013.gada 26.novembra Rīgas domes lēmums Nr.459.
-
18
grupās/darbnīcās. Lielu pirmsskolas darbinieku atsaucību guva radošā grupa „Alternatīvo
terapijas metožu izmantošana bērnu un garīgās attīstības traucējumiem attīstības veicināšanai”
Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes „Mežaparks” pedagogu vadībā. Iestāde dalījās pieredzē
kanisterapijas un Montessori metožu izmantošanā pirmsskolā. Prezentāciju izvērtēšanā
radošā grupa „Mūsdienīgu tehnoloăiju izmantošanas iespējas mācību metožu dažādošanai
bērnu motivācijas un radošuma veicināšanai pirmsskolā” ieguva pirmo vietu. Darba grupā
savā pieredzē dalījās 10 pirmsskolu pārstāvji.
Turpinājās pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba kvalitātes paaugstināšanas
pasākumi. Kvalifikāciju paaugstināja 116 pirmsskolas izglītības skolotāji. Notikuši 16
semināri, 18 darba grupās. Lai pašvaldības iestāžu darbinieki apmainītos pieredzē un
veicinātu sadarbību ar privāto sektoru organizētas tikšanās privātajās pirmsskolas izglītības
iestādēs. Kopumā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagoăisko
darbinieku izglītības līmenis ir augsts, jo augstākā izglītība ir 93 % pedagogu. Vienīgi
pirmsskolas izglītības iestādēs (un arī citās izglītības iestādēs) ir gaužām niecīgs jauno
pedagogu īpatsvars, jo reāli nenotiek paaudžu maiĦa – jauno pedagogu atalgojums ir zems un
jaunie cilvēki meklē labāk apmaksātu darbu. Līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēs ir
problēmas ar darbinieku nokomplektēšanu, praktiski visu gadu ir pieejamas amatu vakances
pirmsskolas izglītības iestādēs (skat. http://www.e-skola.lv).
Jau trešo gadu pašvaldība godina labākos Rīgas pirmsskolu
darbiniekus, izsakot pateicību par godprātīgu, profesionālu
pedagoăisko darbu, kā arī par ieguldījumu pirmsskolas izglītības
attīstībā. Balvā ieguvēji saĦem īpašu sudraba piespraudi saules
formā, ko veidojuši mākslinieki Inita un Vitauts Straupes, kā arī
naudas balvas. Balva tiek pasniegta trīs nominācijās.
� Martas Rinkas piemiĦas gada balvu „Mūžs veltīts bērniem” saĦēma Rīgas 275.
pirmsskolas izglītības iestādes „AustriĦa” vadītājas vietniece Agrita TauriĦa.
� Balvu „Par ieguldījumu pirmsskolā” piešėīra: Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestādes
vadītājai Vandai SokoĜskai, Rīgas 110. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības
mūzikas skolotājai GaĜinai Burjakai, Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas
izglītības skolotājai Vinetai Andropai, Rīgas 154. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas
izglītības skolotājai Inārai Kanterukai, Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādes „Ābecītis”
pirmsskolas izglītības skolotājai Ivetai Fernātei, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes
-
19
„Priedīte” pirmsskolas izglītības skolotājai Inesei TauriĦai, Rīgas 251. pirmsskolas izglītības
iestādes „Mežciems” pirmsskolas izglītības skolotājai Baibai Namsonei, Rīgas pirmsskolas
izglītības iestādes „Viršu dārzs” izglītības metodiėei Dacei Kondratovičai, Rīgas pirmsskolas
izglītības iestādes „DzintariĦš” speciālās izglītības skolotājai Ingrīdai Vuškānei un Rīgas
pirmsskolas izglītības iestādes „Saulespuėe” speciālās izglītības skolotājai JeĜenai
Ofrosimovai.
� Savukārt balvu „Par ilggadīgu darbu profesijā” piešėīra: Rīgas Zolitūdes pirmsskolas
pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājai Inesei Circenei, Rīgas pirmsskolas izglītības
iestādes „Priedīte” pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājai Regīnai ĀboliĦai, Rīgas 234.
pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājai Innai VoroĦinai,
Rīgas 208. pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības skolotājai Baibai Jaunalksnei,
Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādes saimniecības vadītājai AntoĦinai Aleksandrovai,
Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestādes veĜas pārzinei Marijai Jansonei, Rīgas 251.
pirmsskolas izglītības iestādes „Mežciems” pirmsskolas izglītības skolotājai Baibai
Dreimanei, Rīgas 132. pirmsskolas izglītības iestādes „IeviĦa” pirmsskolas izglītības
skolotājai Valentīnai Lulbergai, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes „Annele” vadītājai
Inesei PlociĦai un Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestādes veĜas pārzinei Valentīnai
Dežkinai.
.
-
20
Pamatizglītības un vidējās izglītības iespējas
Departaments nodrošina Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju iespēju
iegūt vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību, pārzina un vada izglītības procesu
un metodisko darbu Departamenta padotībā esošajās skolās. 2013.gadā turpinājās darbs pie
skolu pilnveides plāna īstenošanas, kā arī pie izglītības procesa un administratīvā darba
kvalitātes sekmēšanas Rīgas skolās.
Rīgas pilsētas pašvaldības skolu tīkla pilnveidošana notika saskaĦā ar 2013.gadā
plānotajiem pasākumiem:
� nodrošināta Rīgas domes 18.01.2011. lēmuma Nr.2516 „Par Rīgas pašvaldības skolu
tīkla pilnveidošanas pasākumiem” izpilde, organizējot Rīgas Centra sākumskolas
likvidāciju, pievienojot tās īstenotās izglītības programmas Rīgas Natālijas DraudziĦas
vidusskolai;
� atbilstoši Rīgas domes 09.04.2013. lēmumam Nr.6095 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības
speciālās izglītības iestāžu nosaukumu maiĦu” tika mainīti nosaukumi trīs speciālajām
skolām: Rīgas speciālā pamatskola – attīstības centrs pārsaukta par Rīgas Valda
AvotiĦa pamatskolu – attīstības centru, Rīgas Sanatorijas speciālā internātpamatskola
pārsaukta par Rīgas Sanatorijas internātpamatskolu un Rīgas speciālā
internātpamatskola bērniem ar dzirdes traucējumiem pārsaukta par Rīgas
internātvidusskolu bērniem ar dzirdes traucējumiem;
� atbilstoši Rīgas domes 18.06.2013. lēmumam Nr.6323 „Par KārĜa Videnieka Rīgas 77.
vidusskolas nosaukumu maiĦu” skolai tika mainīts nosaukums uz Rīgas Avotu
pamatskola, kā arī skolā uzsākot īstenot izglītības programmu bērniem ar mācīšanās
traucējumiem;
� atbilstoši Rīgas domes 23.07.2013. lēmumam Nr.36 „Par Rīgas Ezerkrastu
vidusskolas nosaukumu maiĦu” skolai tika mainīts nosaukums uz Rīgas Ezerkrastu
pamatskola.
Ar minētajām darbībām Departaments meklē optimālāko risinājumu, lai nodrošinātu
racionālu resursu izmantošanu, vienlaicīgi saglabājot kvalitatīvu vispārējās izglītības ieguves
pieejamību visā Rīgas teritorijā. Pēc veiktajām skolu tīkla izmaiĦām 2013./2014. mācību gadā
darbu uzsāka 118 Rīgas pašvaldības vispārizglītojošās skolas, no tām 90 vidusskolas
(ieskaitot ăimnāzijas un vakarskolas), 24 pamatskolas un 4 sākumskolas (skat. 2.,3. attēlu).
No kopējā skolu skaita 12 ir speciālās skolas un 10 internātskolas, no kurām 8 ir speciālās
internātskolas.
-
21
2.attēls. 3.attēls
Rīgas pašvald ības visp ārizgl ītojošo skolu skaita dinamika m.g.s.
24
4
118119121125129
140
909193
98102107
2324222224
54559
2008
./20
09.
2009
./20
10.
2010
./20
11.
2011
./20
12.
2012
./20
13.
2013
./20
14.
Kopā v idusskolaspamatskolas sākumskolas
Rīgas pašvald ības visp ārizgl ītojošo skolu skaita dinamika sadal ījum ā
pēc izgl ītības programmu apguves
59
47
12
6061646667
474952
51
60
121191213
2008
./20
09.
2009
./20
10.
2010
./20
11.
2011
./20
12.
2012
./20
13.
2013
./20
14.
Latv iešu v alodāMazākumtautību v alodāsLatv iešu un mazākumtautību v alodās
Rīgas 71 pašvaldības vispārējās izglītības iestādē 32 511 izglītojamie izglītības
programmas apgūst latviešu valodā un 59 vispārējās izglītības iestādēs 32 284 izglītojamie
izglītības programmas apgūst mazākumtautību valodās. Pamatā 98% no mazākumtautību
izglītības programmām tiek īstenotas krievu valodā, jo tikai 2% tās apgūst citās valodās
(baltkrievu, poĜu un ukraiĦu valodā).
Lai kvalitatīvi noritētu mācību process Departaments izskatīja un sagatavoja
apstiprināšanai Rīgas domē 13 skolu nolikumus vai to grozījumus. Izvērtēja un apstiprināja
20 skolu attīstības plānus. Koordinēja 38 skolu akreditācijas uzsākšanai nepieciešamo
dokumentu izstrādi un iesniegšanu. Kā arī nodrošināja 118 skolu mācību priekšmetu un
stundu plānu un pedagogu tarifikācijas sarakstu un pārtarifikāciju elektronisku saskaĦošanu.
4.attēls
Izgl ītojamo skaita dinamika R īgas pašvald ības visp ārējās izgl ītības iest ādēs
8502979668
75247 71778 70227 67975 65762 64951 64795
9002593696
-2842 -5361-3671 -4996 -4421 -3469 -1551 -2252-2213 -811 -156
2003
./200
4.
2004
./200
5.
2005
./200
6.
2006
./200
7.
2007
./200
8.
2008
./200
9.
2009
./201
0.
2010
./201
1.
2011
./201
2.
2012
./201
3.
2013
./201
4.
Kopējais izglītojamais skaits IzmaiĦas ar iepriekšējo gadu
-
22
Analizējot izglītojamo skaita izmaiĦu tendences, Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās
izglītības iestādēs, redzams, ka izglītojamo skaita samazinājums mazinās (skat. 4.,5. attēlu).
Tā 2013./2014. mācību gada sākumā Rīgas pašvaldības vispārējās pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības iestādēs izglītības programmu īstenošanu uzsāka 64 631
izglītojamais. No kopējā izglītojamo skaita vispārējās pamatizglītības programmas apgūst
78,4% (76,4% – 2012.gadā) un vidējās izglītības programmas – 21,6% (23,6%–2012.gadā)
izglītojamie. Bez tam 164 audzēkĦi apgūst profesionālās izglītības programmas speciālās
izglītības skolās. Ar 2013./2014.m.g. izglītojamie, kuri apgūst kādu no profesionālās izglītības
programmām netiek iekĜauti izglītojamo skaitā sadalījumā pa klasēm.
SaskaĦā ar RD saistošajiem noteikumiem „Kārtība bērnu reăistrēšanai un uzĦemšanai
1.klasē Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs” Departaments nosaka Rīgas
pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs atveramo pirmo klašu skaitu. Sadarbībā ar RD
Informācijas tehnoloăiju centru tika izveidota digitālā skolu mikrorajonu karte, kas Ĝāva
efektīvāk organizēt bērnu uzĦemšanu 1.klasē Rīgas pašvaldības skolās. 2013./2014. mācību
gadā 107 Rīgas pašvaldības skolās tika atvērtas 292 pirmās klases un tajās kopā uzĦemti 6550
izglītojamie, kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Ja izglītības iestādē
izglītojamo skaits klasē ir mazāks par noteikto minimālo skaitu, tad iestāde veido apvienotās
klases, ievērojot, ka apvieno ne vairāk kā divas klases. Tā izglītības programmas 1.klasēs tika
īstenotas arī apvienotajās klasēs, jo klašu-komplektu skaits mācību gada sākumā bija 274.
Savukārt visās Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs 2013./2014. mācību gadā
izglītības programmas tika īstenotas 2 975 klasēs, bet klašu–komplektu skaits bija 2 853.
Pamatā klašu un klašu-komplektu starpība ir saistīta ar izglītības programmu īstenošanu
speciālajās skolās, kas sastāda no visām apvienotajām klasēm 88%.
5.attēls
Izgl ītojamo skaita sadal ījums pa klas ēm Rīgas pašvald ības visp ārējās izgl ītības iest ādēs
83
67
67
73
82
4691
08
94
08
78
28
64
92
61
71
58
10
98
02
10
20
1
54
90
53
20
51
80
48
55
49
98
52
88
49
87
53
71
54
29
56
76
58
9457
03
62
50
4963447045305017 5073548353825622578957066046
6550
1.kl. 2.kl. 3.kl. 4.kl. 5.kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl. 10.kl. 11.kl. 12.kl.
2003./2004. 2012./2013. 2013./2014.
-
23
Departaments arī 2013.gadā turpināja nodrošināt ar līdzfinansējumu Rīgas
administratīvās teritorijas privātās izglītības iestādes, kuras īsteno akreditētas pamatizglītības
un vispārējās vidējās izglītības programmas, saskaĦā ar MK 13.09.2001. noteikumiem Nr.399
„Noteikumi par vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz
vienu izglītojamo (gadā)” un MK 13.07.1999. noteikumiem Nr.250 „Kārtība, kādā veicama
pašvaldību savstarpējie norēėini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem
pakalpojumiem”. 2013./2014. mācību gadā ar 26 Rīgas privātskolu dibinātājiem tika noslēgti
līgumi par līdzfinansējuma saĦemšanu, kas kopā sastādīja 129 621 latu.
Uzdevuma „Veicināt eksakto zinātĦu aktualitāti” īstenošanas ietvaros sniegts atbalsts
dabaszinību satura ieviešanai Rīgas pašvaldības vispārizglītojošajās skolās – turpinot un
paplašinot pilnveidot dabaszinātĦu un matemātikas skolotāju zināšanas un pieredzi.
DabaszinātĦu priekšmetu un matemātikas inovatīvās pieredzes profesionālās pilnveides
modeli „skola strādā ar citām skolām” īstenoja divas skolas, kur ikmēneša pasākumus
apmeklēja 16 sadarbības skolu 94 pedagogi, bet profesionālās pilnveides modelī „eksperti
sadarbībā ar skolu strādā ar citām skolām” tika iesaistītas četras skolas un 26 sadarbības skolu
126 pedagogi, kuri apmeklēja 26 seminārus.
Turpinājās Eiropas Reăionālās attīstības fonda (ERAF) projekta „Kvalitatīvai
dabaszinātĦu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana 63 Rīgas vispārizglītojošajās
skolās” īstenošana 56 Rīgas pilsētas pašvaldības vispārizglītojošajās skolās. 2013.gadā skolās
izveidota mācību materiālu elektroniskā vide, kā arī ar elektroniskajām grāmatām papildināti
un atjaunoti skolu bibliotēku fondi. Projekta īstenošana noslēdzās 2013.gada 31.decembrī.
Kā ik gadu, Departamenta speciālisti nodrošināja valsts pārbaudes darbu norisi 93
padotības vispārējās izglītības iestādēs, 23 privātajās izglītības iestādēs un 19 profesionālajās
izglītības iestādēs. Tāpat arī 2013.gadā tika organizēta centralizētā matemātikas eksāmena
9.klasei darbu vērtēšana. Eksāmenā piedalījās 103 Departamenta padotības vispārējās
izglītības iestādes, 16 privātās izglītības iestādes un divas profesionālās izglītības iestādes, un
kopskaitā tika izvērtēti 3 496 skolēnu eksāmenu darbi.
Uzdevuma „Veicināt zinātĦietilpīgas ekonomikas veidošanai nepieciešamo zināšanu
un prasmju apgūšanu” ietvaros nodrošināta izglītojamo zinātniski pētnieciskā darbība.
Departaments organizēja Rīgas pilsētas skolēnu zinātnisko konferenci. Konferences mērėis –
sekmēt skolēnu sagatavošanu akadēmiskajām studijām augstskolā un darbībai zinātnē, kā arī
veicināt un ieinteresēt nākamās profesijas izvēli. Zinātniski pētniecisko darbu izstrādes laikā
skolēniem bija iespēja iepazīsties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību,
-
24
organizāciju un metodēm, apgūt prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un aparatūru, kā arī
pētījuma gaitā iegūto datu apstrādē un rezultātu analīzē. Rīgas pilsētas skolēnu zinātniskajai
konferencei tika pieteikti 365 zinātniskie darbi no 60 Rīgas skolām, bet konferencē mutiskai
aizstāvēšanai tika izvirzīti 300 skolēnu darbi. Darbs konferencē tika organizēts 22 sekcijās
atbilstoši zinātnes nozarēm un skolā apgūstamajiem mācību priekšmetiem. Uz valsts skolēnu
zinātnisko konferenci izvirzīja 149 skolēnu zinātniskos darbus un tajā Rīgas skolēni ieguva 67
godalgotas vietas (16 – 1.vietas, 31 – 2.vietas un 20 – 3.vietas).
Departaments 2013.gadā aicināja Rīgas pašvaldības
skolas pieteikt pretendentus Rīgas pašvaldības
balvām „Zelta stipendija” un „Zelta pildspalva”.
Rīgas pašvaldības Zelta stipendiju piešėir, lai
atbalstītu zinātkārus izglītības iestāžu absolventus un
rosinātu viĦus intensīvam, radošam studiju darbam.
Katru gadu pašiem labākajiem 12. klašu absolventiem tiek piešėirtas stipendijas 800 latu
apmērā par izcilām zināšanām un augstiem sasniegumiem Rīgas, Latvijas un starptautiskās
mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos. Pretendentus, izvirza skolas,
bet par stipendiju piešėiršanu lemj komisija.
� Zelta stipendijas saĦēma: Rīgas Valsts 1. ăimnāzijas absolventi – Māris Seržāns,
Ervīns CauĦa, Vladlens Kurajevs, Mikus PuriĦš, Gustavs MārtiĦš Upmanis, Artūrs Krasts,
Jānis Tjarve, Andris Pāvils Stikuts, Andris Locāns un Ăirts Zāăeris; Rīgas 40. vidusskolas
absolventi – Estere Šeinkmane un Georgijs Skorodumovs; Rīgas 10. vidusskolas absolvents
Andrejs Sautins; Rīgas 22. vidusskolas absolvente Anna KuzĦecova; Rīgas 65. vidusskolas
absolvents Artūrs Šilovs; Rīgas 84. vidusskolas absolvente Eva Brazēviča; Rīgas 88.
vidusskolas absolvents ĥikita Larka un Rīgas Zolitūdes ăimnāzijas absolvents Dmitrijs
Plaunovs.
Balva Zelta pildspalva dibināta, lai izteiktu atzinību un apbalvotu Rīgas pašvaldības
skolu pedagogus par ieguldījumu skolēnu mācību un audzināšanas darbā, kā arī lai motivētu
skolotājus darba kvalitātes paaugstināšanai. Pretendentus Zelta pildspalvai izvirza skolas
padome, Ħemot vērā pedagoăiskās padomes, skolēnu pašpārvaldes, skolas vecāku padomes,
un arī paša pedagoga vērtējumu. Zelta pildspalvas izvirzītos pretendentus izvērtē un nosaka
īpaša komisija, kuras sastāvā ir Rīgas domes deputāti un Departamenta speciālisti.
� Zelta pildspalvu saĦēma: Āgenskalna sākumskolas skolotāja Ināra Skutele; Rīgas 33.
vidusskolas vēstures skolotājs Dmitrijs Kapusta; Rīgas 64. vidusskolas direktore un
-
25
matemātikas skolotāja Dace Lāce; Rīgas 88. vidusskolas informātikas un programmēšanas
skolotāja Marina LeĜamera; Rīgas Natālijas DraudziĦas vidusskolas ăeogrāfijas skolotāja
Gunta Gultniece; Puškina liceja matemātikas skolotāja JeĜena KuĜbanoviča; Āgenskalna
Valsts ăimnāzijas bioloăijas skolotāja Vaira Strazda; Rīgas Klasiskās ăimnāzijas direktora
vietnieks izglītības jautājumos un informātikas skolotājs Sergejs Bratarčuks; Rīgas vakara
ăimnāzijas ekonomikas un ăeogrāfijas skolotāja Anna OdumiĦa; Rīgas Valsts 1. ăimnāzijas
angĜu valodas skolotāja Irēna Līkopa; Rīgas Valsts 3. ăimnāzijas bioloăijas skolotāja Anita
Rozenblate; Rīgas Valsts vācu ăimnāzijas vēstures skolotājs Māris Zvaigzne; Rīgas Zolitūdes
ăimnāzijas vēstures skolotāja JeĜena Ščerbiča; Rīgas Kultūru vidusskolas kulturoloăijas,
latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Blūma un Rīgas Rīnūžu vidusskolas skolotāja
Galina Serova.
Rīgas kultūras pilī „ZiemeĜblāzma” Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs,
priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Departamenta direktors Guntis Helmanis
apsveica Rīgas izcilākos skolotājus un uzcītīgākos skolēnus.
-
26
Izglītības atbalsta personāls
Izglītības atbalsta jomā viena no prioritātēm tika noteikta daudzpusīgu atbalsta
pasākumu nodrošināšana vispārējās izglītības iestādēs, izglītības atbalsta sistēmas izvērtēšana
un pilnveide pirmsskolā. Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu izglītības atbalsta speciālistiem
ir plašs darba lauks, sniedzot visdažādākos atbalsta pasākumus izglītojamajiem, viĦu
vecākiem un attiecīgās iestādes pedagogiem.
Iepriekšējā mācību gadā izglītības psihologi konsultēja individuāli 15200 izglītojamos
un 33576 izglītojamos grupās, 6325 bērnu vecākus un 6015 izglītības iestāžu pedagogus.
Sniegta palīdzība divos krīzes gadījumos, kas bijuši izglītības iestādēs saistībā ar
psihoemocionālo drošību pirmsskolas izglītības iestādē un Zolitūdes traăēdijā. Saistībā ar
Zolitūdes traăēdiju izglītības psihologi sniedza psiholoăisko palīdzību deviĦās izglītības
iestādēs, 74 izglītojamajiem individuāli, 26 izglītojamo grupām, 23 bērnu vecākiem, 63
pedagogiem individuāli un piecām pedagogu grupām. Trīs rīdzinieku ăimenes saĦēma
apmaksātas nodarbības pie ăimenes psihoterapeita, saistībā ar bērna uzvedību izglītības
iestādēs. Izglītības iestādēs risināti arī sarežăīti pedagoăiskie gadījumi, kā arī noskaidroti
labās prakses piemēri darbā ar izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Psihologa
konsultācijas nodrošinātas 10 pirmsskolas izglītības iestādēs.
Izglītības atbalstu snieguši arī sociālie pedagogi (skat. 6.attēlu), konsultējot 27817
izglītojamos, 14245 vecākus, 11658 pedagogus, kā arī veicot 1897 pirmreizējos apsekojumus
skolēna dzīves vietā un 554 atkārtotus apsekojumus. Tāpat tika sniegts atbalsts 488 skolēniem
saistībā ar valsts pārbaudes darbiem.
6.attēls
Skolas soci ālo pedagogu individu āli sniegt ās konsult ācijas sadal ījum ā pa probl ēmu jom ām 2012./2013. mācību gad ā
(% pret kopējo norādītā subjekta konsultēto skaitu )
14
,3%
13
,8%
14
,9%
5,8
% 8,7
%
4,6
% 7,9
%
4,0
%
2,3
%
17
,2%
15
,1%
12
,6%
8,6
%
4,6
%
6,1
%
14
,0%
10
,3%
6,4
%
5,0
%
15
,8%
16
,3%
13
,6%
10
,8%
8,3
%
4,7
% 7,7
%
9,1
%
7,1
%
6,5
%
23
,6%
Nea
ttais
noti
stun
du k
avēju
mi
Uzv
edīb
aspr
oblē
mas
Mācī
bu g
rūtīb
as
Kon
flikt
situāci
jas
Var
darbīb
a
Atk
arīb
a
Soc
iālā
spa
līdzī
bas
jautāju
mi
Bērn
u/ve
cāku
tiesī
bas
unpi
enāku
mi
Atti
ecīb
asăim
enē
Cita
s pr
oblē
mas
konsultētie izglītojamie konsultētie vecāki konsultētie pedagogi
-
27
Pēc veiktās uzskaites, jāsecina, ka izglītojamie vislielāko atbalstu no sociālā pedagoga
saĦēma par problēmu, kas saitās ar mācību grūtībām. Analizējot izglītojamo mācību grūtības,
ir vērojami noteikti iemesli: izglītojamo neattaisnoti stundu kavējumi, uzvedības problēmas,
veselības problēmas, sociālā rakstura problēmas, adaptācijas problēmas un vēl citi iemesli.
Tieši par neattaisnoto stundu kavējumiem visvairāk ir notikušas konsultācijas ar izglītojamo
vecākiem. Savukārt ar pedagogiem aktuālākās konsultācijas ir notikušas par izglītojamo
uzvedības problēmām.
7.attēls
Soci ālo pedagogu m ājas apmekl ējumi sadal ījum ā pa probl ēmu jom ām (% pret kopējo mājas apmeklējumu skaitu norādītajā periodā)
2,2
33
,4
22
,7
14
,96,8
44,8
19
,1
20
,7
53
,9
63,2
3,7
37,9
20,621
6,74,66,3
26,120,4
Nea
ttai
snot
i
stun
du k
avēju
mi
Uzv
edīb
as
prob
lēm
as
Mācī
bu g
rūtī
bas
Kon
flikt
situāci
jas
Var
darbīb
a
Atk
arīb
a
Att
iecī
bas
ăim
enē
Bērn
u un
vecāku
tiesī
bas
un
pienāku
mi
Soc
iālā
s
pal īd
zība
s
jautāju
mi
Citi
2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g.
Problēmjautājumu risināšanā izglītības iestādes atbalsta personāla darbinieki
audzēkĦus un viĦu vecākus apmeklēja arī mājās (skat.7.attēlu). Vissvairāk mājas
apmeklējumu ir saistīti ar skolēnu neattaisnotajiem stundu kavējumiem un arī sociālās
palīdzības jautājumiem. No visiem sociālās palīdzības jautājumiem 29% tiek risināti par
ēdināšanas problēmu un 26% par mācību līdzekĜiem.
Izglītības iestāžu atbalsta personāls dažādus jautājumus risina ar sadarbības
partneriem, piemēram, sociālo dienestu, pašvaldības un valsts policiju, bāriĦtiesu, veselības
aprūpes iestādēm, NVO, krīzes centru u.c.
Departamenta speciālisti organizēja seminārus par metodisko darbu izglītības iestāžu
direktoru vietniekiem un speciālistiem, supervīzijas pedagogiem, kuri strādā ar agresīviem
bērniem, 1.–4. klašu skolēnu vecākiem diskusijas un tikšanās ar izglītības psihologiem par
aktuāliem bērnu audzināšanas jautājumiem. Sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības
departamentu un SOS bērnu ciematu asociāciju tika noorganizētas trīs vecāku efektivitātes
grupas, kurās 48 vecāki mācījās efektīvāku saskarsmi ar saviem bērniem.
-
28
Lai nodrošinātu Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu atbalsta personāla (sociālā
pedagoga, izglītības psihologa, logopēda un speciālā pedagoga) darbu Rīgas pašvaldība
finansē šo darbinieku darba samaksu.
2013. gadā noslēdzās ESF projekts „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem
atbalsta sistēmas izveide”. Mācību gada laikā tika apmeklētas 77 skolas, konsultēti skolu
speciālisti un bērnu vecāki, kā arī analizēti sarežăīti pedagoăiskie gadījumi. Sadarbībā ar
pirmsskolas izglītības iestādēm tika veiktas vairākas aktivitātes, piemēram, nodarbības par
bērnu attīstības īpatnībām, gatavošanos skolai, pozitīvas disciplinēšanas metodēm, bērnu
emocionālo audzināšanu, atbalstu un palīdzību bērniem ar uzvedības problēmām u.c.
Pirmsskolas izglītības iestādēs tika veikta bērnu uzvedības novērošana, kā arī bērnu runas un
valodas pārbaudes, ko veica logopēds, un pēc tam tika organizēti semināri iestāžu
pedagogiem un vecākiem.
Kā ik gadu, būtisku un nozīmīgu darbu veica Rīgas pašvaldības Pedagoăiski
medicīniskā komisija (turpmāk tekstā – PMK), kura 2013. gadā nodrošināja:
� iespēju Rīgā dzīvojošiem vecākiem pieteikties pie speciālistiem bērniem piemērotākās
izglītības programmas ieteikšanai;
� saĦemt konsultācijas (pa tālruni) par speciālās izglītības jautājumiem;
� mācību organizēšanu mājās un individuālo izglītības plānu izstrādi;
� sadarbību ar skolu atbalsta personāla speciālistiem.
PMK veic pirmsskolas vecuma bērnu un 1.–4.klašu izglītojamo psiholoăisku un
medicīnisku izpēti, lai ieteiktu bērna attīstībai, spējām un veselības stāvoklim piemērotāko
izglītības programmu.
2013.gadā organizētas 89 PMK sēdes, kurās izskatīti 1980 vecāku iesniegumi un
izsniegti 1205 atzinumi (no tiem 748 pirmsskolas audzēkĦiem un 457 skolēniem) par
piemērotākās izglītības programmas ieteikšanu. PMK ikdienas darba neatĦemama sastāvdaĜa
ir sadarbība ar astoĦām Rīgas skolām, kurās izveidoti ilgstoši slimojošo skolēnu apmācības
centri – Rīgas 15. vidusskolā, Rīgas 53. vidusskolā, Rīgas 71. vidusskolā, Rīgas 74.
vidusskolā, Rīgas 84. vidusskolā, Rīgas Mūzikas internātvidusskolā, Rīgas Natālijas
DraudziĦas vidusskolā un Rīgas 18. vakara (maiĦu) vidusskolā. Balstoties uz ăimenes ārsta
atzinumu PMK iesaka audzēknim mācību organizēšanu arī mājās, kā rezultātā mācības mājās
ieteiktas 372 ilgstoši slimojošajiem bērniem.
-
29
Pedagogu profesionālā pilnveide un izglītība mūža garumā
Viena no aktualitātēm 2013.gadā bija atbalsta pasākumu
nodrošināšana daudzpusīgas pedagogu profesionālās
pilnveides attīstībai un jaunu formu ieviešanai. Rīgas
izglītības iestāžu pedagogi piedalījās pedagogu metodisko
izstrādĦu skatē, kuras mērėis bija aktivizēt pedagogu radošo
darbību un pieredzes apmaiĦu, popularizēt pedagogu metodisko darbu un labās prakses
piemērus mācību un audzināšanas darbā. Šajās skatēs varēja piedalīties ikviens Rīgas
izglītības iestādes pedagogs, izvēloties kādu no piedāvātajiem metodisko izstrādĦu
virzieniem: pilsoniskā apziĦa, valstiskā identitāte un patriotisms; veselība un cilvēkdrošība;
finanšu pratība un uzĦēmējspējas. Pedagogu metodisko izstrādĦu skatē piedalījās 48
pedagogi, iesniedzot 40 stundu metodiskos aprakstus. Aktīvākie pedagogi, kuri iesniedza
stundu metodiskos aprakstus, bija no Rīgas AnniĦmuižas vidusskolas, Rīgas 33.vidusskolas
un Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas. Kopumā Rīgas Izglītības un informatīvā centra (turpmāk
– RIIMC) speciālisti apmeklēja 40 mācību un klases stundas un vērtēja stundu aprakstus.
Izvērtējot pedagogu metodisko izstrādĦu skates vērotās stundas un metodiskos aprakstus, kā
ieguvumu komisija atzina: talantīgu pedagogu iepazīšanu, iespēju vērot mūsdienīgas stundas,
mērėtiecīgu un strukturētu stundu vadīšanu, dažādu prasmju attīstīšanu skolēnos, dažādu
mācību resursu izmantošanu, skolēnu iesaistīšanu stundu vadīšanā un stundu metodisko
aprakstu kvalitāti. Pedagogu metodisko izstrādĦu skates noslēgumā pedagogi tika apbalvoti ar
diplomiem, atzinības rakstiem, pateicībām un veicināšanas balvām.
Arvien aktīvāk pedagogu ikdienā ienāk „E-vide”, tāpēc skolotājiem tika organizētas
tālmācības programmas „Pedagogu profesionālās pilnveides supervīzijas” un „Interneta
resursi izglītībā”. Šīs tālmācības programmas kopā apguva 55 pedagogi.
Arī 2013. gadā izglītības iestādes saĦēma atbalstu pedagoăisko pētījumu veikšanai.
Projekta mērėis bija attīstīt pedagogu pētniecisko darbību un veicināt zinātniskās un
praktiskās pētniecības ieviešanu izglītības procesā. Projekta noslēgumā 32 autori iesniedza 16
pētījumus no 15 skolām, kuru saturs bija orientēts uz izglītības iestādes konkurētspējas
veicināšanu, pedagogu profesionālās sadarbības efektivitāti un aktualitātēm
mācību/audzināšanas darbā.
RIIMC īstenoja vairākus pasākumus jauno pedagogu atbalstam, piemēram, organizēta
jauno pedagogu „Vasaras skola”. Vasaras skolas mērėis bija pulcināt Rīgas skolotājus, kuru
darba stāžs ir no viena līdz pieciem gadiem, lai viĦi iepazītu viens otru, radītu domubiedru
-
30
grupu, pēc tam dalītos ar idejām un pārspriestu problēmas. Nodarbībās pedagogi izzināja
izglītības problemātiku globalizācijas apstākĜos, apguva skolēnu sasniegumu vērtēšanas
modeĜa izveidošanu un pedagoga vērtību sistēmas veidošanu, uzzināja, kā izveidot vislabākās
attiecības ar skolēnu ăimenēm, mācījās izprast motivācijas lomu mācību procesā, un arī
uzzināja, kā tikt galā ar stresu un nepakĜaut sevi profesionālās izdegšanas sindromam.
Vasaras skolā piedalījās 21 pedagogs.
Kopumā profesionālās pilnveides kursus 2013.gadā beiguši 5023 pedagogi,
organizētas 229 pedagogu grupas. Organizēti 249 metodiskie pasākumi, kurus apmeklējuši
4513 pedagogi. Profesionālo pilnveidi paaugstināja arī 35 kultūras un mākslas iestāžu
darbinieki.
Profesionālās pilnveides organizēšanā skolu kolektīvi ievēroja vairākas noteiktās
prioritātes: starpdisciplinārā saiknē, pilsoniskumā un patriotiskā audzināšanā un atbalstu skolu
metodiskās tēmas īstenošanā. Profesionālās pilnveides kursu atbalstu saĦēma 20 skolas un tos
pabeidza 530 pedagogi. Visvairāk skolas izvēlējās noklausīties kursus par metodisko tēmu,
kas skolai aktuāla, piemēram, IKT lietošana mācību procesā, kā strādāt ar skolēniem, kuriem
novērojamas mācību grūtības, kas ir efektīva mācību stunda, skolēnu zināšanu vērtēšana u.c..
Bez tam, lai pilnveidotu pedagogu IT prasmes, 22 inovatīvās pieredzes skolu dabaszinātnēs
un matemātikā pedagogi mācījās Promethean Academy mācību vides programmatūru
ActivInspire.
Oktobrī RIIMC organizēja konferenci „Pilsoniskums un patriotisms šodien”, kurā
pulcējās ap 100 Rīgas pedagogu. Konferences mērėis bija aktualizēt to, kā klases
audzinātājam runāt par pilsoniskuma jautājumiem, kā veiksmīgāk organizēt aktivitātes, lai
sekmētu patriotisma jūtu attīstīšanu skolēnos.
Arvien aktīvāk Rīgā tiek īstenota mūžizglītība, kura pieejama ikvienam galvaspilsētas
iedzīvotājam. Lai nodrošinātu Rīgas iedzīvotāju izglītības pieejamību tuvāk darba vai dzīves
vietai, pieaugušo neformālās izglītības kursi tiek organizēti arī izveidotajās četrās filiālēs –
Rīgas 61.vidusskolā, Rīgas 84.vidusskolā, Rīgas 94.vidusskolā un Rīgas 21.vidusskolā.
2013.gadā piedāvātas 37 dažādas kursu programmas, kurās piedalījās 475 iedzīvotāji. Par
iedzīvotāju līdzfinansējumu tika organizētas 21 kursu grupas 256 dalībniekiem par dažādām
tēmām, ar pašvaldības atbalstu tika īstenotas 8 kursu programmas „Latviešu valoda
veiksmīgai saziĦai” 115 Rīgas iedzīvotājiem un ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu
atbalstu īstenotas 8 kursu programmas valsts valodas apguvē 104 iedzīvotājiem.
Tāpat Departaments organizēja konkursu „Latviešu valodas apguves kursu
organizēšana un īstenošana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem”. Konkurss tika izsludināts divas
-
31
reizes, jo pašvaldības budžeta grozījumos Rīgas dome šim mērėim piešėīra papildu
finansējumu. Kopā abos konkursos tika saĦemti 40 projektu pieteikumi, bet konkursu
rezultātā atbalstu saĦēma 12 projekti. 2013.gadā latviešu valodas kursus uzsāka 1553 Rīgas
iedzīvotāji, kursus sekmīgi pabeidza 1391 kursants. No tiem 1274 paaugstināja latviešu
valodas prasmi vismaz par vienu pakāpi un 117 nostiprināja savas latviešu valodas zināšanas.
Latviešu valodas kursus pabeidza 378 pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, no tiem 324
paaugstināja latviešu valodas prasmi vismaz par vienu pakāpi un 54 nostiprināja savas
latviešu valodas zināšanas.
Departamentā turpina darboties Interešu un pieaugušo neformālās izglītības
programmu licencēšanas komisija. Komisija darbojas saskaĦā ar Rīgas domes Izglītības,
kultūras un sporta departamenta direktora apstiprinātu nolikumu un tās sastāvā ir iekĜauti pieci
kvalificēti nozares speciālisti, bet nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti citi eksperti
un/vai speciālisti. Programmu licencēšana notiek saskaĦā ar Rīgas domes saistošajiem
noteikumiem „Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” 7.
2013.gadā Departamentā vērsās 97 licenču pieprasītāji (2012. gadā – 78) un tika
izsniegtas 190 licences interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmām (2012. gadā
– 196). No tiem 42 licenču pieprasītāji saĦēma 51 licenci interešu izglītības programmām (18
licences tika pagarinātas, 33 licences izsniegtas no jauna), bet 55 pierasītāji saĦēma 139
licences pieaugušo neformālās izglītības programmām (39 licences tika pagarinātas, 106
licences izsniegtas no jauna).
Interešu izglītībā tika licencētas dažādas bērniem un jauniešiem paredzētas
programmas – pirmsskolas vecuma bērnu attīstības programmas, svešvalodas kursi dažādiem
līmeĦiem, kultūrizglītības, sporta un citas programmas. Savukārt pieaugušo neformālajā
izglītībā tika licencētas programmas – svešvalodu apguvē, valsts valodas apguvē, darba
aizsardzībā, darbā ar dažādām elektroiekārtām, drošības, ugunsdrošības, grāmatvedībā,
netradicionālajā medicīnā, modes, skaistumkopšanā, vides aizsardzībā un citās programmās.
7 2007.gada 6.marta Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 73.
-
32
Interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidība
Viens no Rīgas pilsētas stratēăiskajiem uzdevumiem ir veicināt interešu un
profesionālās ievirzes izglītības daudzveidību un programmu īstenošanas kvalitāti, to
pieejamību un popularitāti. Departaments, sniedzot atbalstu interešu izglītības pedagogiem,
noorganizēja 24 tālākizglītības kursu programmas, kurus apmeklēja un apliecības saĦēma 720
pedagogi. Atbilstoši izglītības iestāžu prioritātēm tika aktualizētas interešu izglītības
programmas un 2013.gadā papildus finansējumu saĦēma arī jaunas interešu izglītības
programmas: Rīgas pašvaldības interešu izglītības iestādēs – sešas programmas, četras
programmas – profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, 46 programmas – vispārējās
izglītības iestādēs un viena programma Pamatskolas „Rīdze” Interešu izglītības centrā,
papildus programmām piešėirot 188 stundas.
Līdz ar to Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs tika piedāvātas daudzveidīgas un
kvalitatīvas interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas, kurās kopumā
iesaistījās 91695 audzēkĦi (skat. 8.attēlu). No tiem interešu izglītības programmās Rīgas
pašvaldības izglītības iestādēs tika iesaistīti 81362 audzēkĦi, bet profesionālās ievirzes
izglītības programmās 10333 audzēkĦi. Bez tam vairāk nekā 7600 bērnu ir iesaistīti trešo
personu piedāvātajās interešu izglītības programmās pirmsskolas izglītības iestādēs. Jāatzīmē,
ka interešu izglītība, ir brīvprātīga izglītība un tā īsteno personu individuālās izglītības
vajadzības un vēlmes, neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības. Savukārt
profesionālās ievirzes izglītība bērniem un jauniešiem dod iespēju sagatavoties profesionālās
izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei.
Rīgas pašvaldībā profesionālās ievirzes izglītības zināšanu un prasmju apguve tiek īstenota
sporta, mūzikas un mākslas jomā.
8.attēls
Izgl ītojamo skaita dinamika interešu izgl ītības un profesion ālās ievirzes izgl ītības programm ās Rīgas pašvald ības izgl ītības iest ādēs
3655
5
2789
0
7372
4106
3877
5
2817
8
7531
4351
4139
7
2793
7
7017
4139
4977
1
3007
4
7452
4398
7592
3
7883
5
8049
0
9169
5
Vispārējās izglītībasiestādēs
Interešu izglītībasiestādēs
Profesionālās ievirzessporta izglītības iestādēs
Profesionālās ievirzeskultūras izglītības
iestādēs
Kopā norādītajāsizglītības iestādēs
2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. 2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.
-
33
Rīgas pašvaldības 118 vispārējās izglītības iestādēs interešu izglītības programmās
iesaistījās 49771 audzēknis. No tiem kultūrizglītības programmās nodarbojās 68,7%
audzēkĦu, tehniskās jaunrades programmās – 2,3%, 0,8% – vides interešu izglītībā, 20,5% –
sporta izglītībā un citās programmās iesaistījās 7,7% audzēkĦu.
Rīgas pašvaldības 13 interešu izglītības iestādēs izglītības programmās iesaistījās
30074 audzēkĦi. No tiem kultūrizglītības programmās nodarbojās 54,7% audzēkĦu, tehniskās
jaunrades programmās – 6,8%, 2,7% – vides interešu izglītībā,18,2% – sporta izglītībā un
citās programmās iesaistījās 17,6% audzēkĦu.
Vislielākā interese Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs un interešu
izglītības iestādēs audzēkĦiem saglabājas par kultūrizglītības programmām (skat. 9.attēlu).
Vispārējās izglītības iestāžu (skolu) 40,8% skolēniem tā ir vērojama par mūzikas jomu, bet
interešu izglītības iestāžu 47 % audzēkĦiem tā ir par vizuālās un lietišėās mākslas jomu. Plaša
interese bērniem un jauniešiem ir arī par dejas mākslu. Skolās no visu deju žanriem 56%
dejotāji apgūst tautas dejas, bet interešu izglītības iestādēs tautas dejas apgūst 29% dejotāji,
bez tam liela interese ir arī par citām dejām (mūsdienu, klasiskām dejām u.c.).
Rīgas pašvaldības 9 profesionālās ievirzes kultūrizglītības iestādēs (mūzikas un
mākslas skolas) 2013.gadā izglītības programmas apguva 4398 audzēkĦi, no kuriem
profesionālās ievirzes izglītības programmās iesaistījās 3561 audzēknis (81%), bet interešu
izglītības programmās 837 audzēkĦi (19%).
Papildus profesionālās ievirzes izglītības apguvei mūzikas un mākslas skolas īsteno
dažādas interešu izglītības programmas:
� sagatavošanas klases, kurās bērni apgūst pamatus izvēlētā mūzikas instrumenta spēlē
un mūzikas mācībā, lai būtu sagatavoti iestājeksāmeniem mūzikas skolas 1.klasē;
� pirmskolas mūzikas studijas, kurās uzĦem bērnus vecumā no 3 – 6 gadiem ar mērėi
veicināt katrā bērnā muzicēšanas prieku, atraisīt interesi un fantāziju, intelektuālo domāšanu,
ėermeĦa koordināciju, komunicēšanās prasmi, pašvērtējumu un veidot bērna muzikālo gaumi;
� interešu izglītības programmas bez vecuma ierobežojumiem (jebkurš interesents var
mācīties kādu no izvēlētajiem mūzikas instrumentiem vai spēlēt kādā skolas kolektīvā (ar
priekšzināšanām) vai arī kādu no mūzikas teorētiskajiem priekšmetiem (mūzikas mācību,
solfedžo, mūzikas literatūru) un/vai dziedāt).
2013.gadā tika paplašināta Latgales priekšpilsētas mūzikas skola, tādējādi tai kĜūstot
par Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolu, saskaĦā ar 27.08.2013. Rīgas domes
lēmumu Nr.89. Papildus telpas deva iespēju skolā īstenot ne tikai profesionālās ievirzes
mūzikas programmu, bet arī uzsākt mākslas programmu.
-
34
Rīgas mūzikas un mākslas skolu audzēkĦi 2013.gadā tika arī iesaistīti vairākos
nozīmīgos pasākumos, piemēram:
� skolu kolektīvi piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos;
� mūzikas skolu apvienotais simfoniskais orėestris un skolu kolektīvi piedalījās pilsētas
mēroga pasākumos – Mātes dienas koncertos, Rīgas svētkos, Latvijas Republikas
Proklamēšanas dienas pasākumos u.c.;
� skolu simfoniskie orėestri piedalījās Latvijas simfonisko orėestru asociācijas rīkotajās
meistarklasēs Rēzeknes jaunajā koncertzālē „Gors”.
Rīgas pašvaldības 11 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes audzēkĦiem
piedāvāja licencētas sporta izglītības programmas 19 sporta veidos, no tām licencētas divas
jaunas programmas – boksā un galda tenisā. Pilnveidotas septiĦas individuālo sporta veidu
bērnu un jaunatnes attīstības programmas – riteĦbraukšanā, brīvajā cīĦā, smaiĜošanā un kanoe
airēšanā, slēpošanā, vieglatlētikā, vingrošanā, paukošanā un viena sporta spēlē – bērnu un
jauniešu basketbola attīstības programma. 2013.gadā organizēts apmācības seminārs un
izstrādāts materiāls par sporta veidu attīstības programmu veidošanu. Lai veicinātu izglītības
programmu īstenošanas kvalitāti un identificētu esošās problēmas Rīgas II sporta konferencē
tika izveidota un darbojās darba grupa par tēmu „Sporta izglītības pieejamība un sporta
meistarības pilnveides iespējas”.
9.attēls 10.attēls
Izgl ītojamo skaits kult ūrizgl ītības programm ās
Rīgas pašvald ības izgl ītības iest ādēs
25
81
6
15
62
1
41
06
26
61
4
15
86
6
43
51
27
92
8
15
25
4
41
39
34
17
3
16
46
2
43
98
45
54
3 46
83
14
73
21
55
03
3
Vispārējāsizglītībasiestādēs
Interešuizglītībasiestādēs
Prof esionālāsiev irzeskultūrasizglītības
iestādēs
Kopā v isāsizglītībasiestādēs
2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g.2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.
Izgl ītojamo skaits sporta izgl ītības programm ās
Rīgas pašvald ības izgl ītības iest ādēs
86
99
51
18
19
79
3
73
72
48
977
52
4
75
31
21
34
8
94
88
51
87
21
69
2
70
17
23
10
3
74
52
54
66
10
18
5
Vispārējāsizglītības
iestādēs
Interešuizglītības
iestādēs
Prof esionālāsiev irzes sporta
izglītībasiestādēs
Kopā v isāsizglītības
iestādēs
2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g.2012./2013.m.g. 2013./2014.m.g.
-
35
2013.gadā Rīgas pašvaldības profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta
izglītības programmas apguva 7452 audzēkĦi, no kuriem profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmās bija iesaistīti 90,9% audzēkĦi un 9,1% audzēkĦu iesaistījās sporta