1

Jaunā rīcībspējas tiesiskā regulējuma pamatbūtība

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsulte

Silvija Gutāne

2013.gada 15.februārī

Tiesiskā regulējuma izmaiņu pamatojums

2

3

Izmaiņu pamatojums: 1) 2010.gada 27.decembra Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums Nr.2010-38-01 par Civillikuma 358.panta un 364.panta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un spēkā neesamību no 2012.gada 1.janvāra;

2) Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006.gada 13.decembra Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām;

4

Izmaiņu pamatojums (turp.):

3) ECT spriedums lietā Štukaturovs pret Krieviju:• nebija paredzēta robežsituācija;• rīcībnespējas apjoms netiek vērtēts atbilstoši konkrētajam gadījumam.

4) 1999.gada 23.februāra Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija Nr.R (99) 4 „Par principiem attiecībā uz rīcībnespējīgu personu tiesību aizsardzību”:•dažādas pakāpes rīcībspēja;•tiesības pieņemt personiskus lēmumus;•pienākums personu uzklausīt.

Pagaidu noregulējums

5

Pastāvēja likuma robs:- aizgādnības nodibināšanā;- rīcībspējas atjaunošanā;- nebija paredzēta lietu apturēšana, jo nevarēja izskatīt tās pēc būtības.

Steidzamības kārtībā 02.02.2012. Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību“.

Grozījumi stājas spēkā 13.02.2012.6

7

Pārejas noteikumi:

•Ja nodibināta pagaidu aizgādnība un līdz 01.02.2013. nav iesniegts pieteikums par aizgādnības nodibināšanu, tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu.

•Ja tiesa apturējusi tiesvedību, tā atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai aizgādņa pieteikuma. Pieteicējam tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu skaidro tiesa.

Jaunais tiesiskais regulējums

8

9

Saeimā 15.11.2011. iesniegti un 29.11.2012. pieņemti grozījumi:

• Civillikumā (Saeimas reģ. Nr.65/Lp11, apvienots ar Nr.53/Lp11);• Civilprocesa likumā (Saeimas reģ. Nr.66/Lp11) ;• Bāriņtiesu likumā (Saeimas reģ. Nr.67/Lp11).

Likumprojekti stājās spēkā 01.01.2013.

10

Regulējums attiecas uz personām:• ar garīga rakstura traucējumiem (2334 uz 30.08.2011.);• ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīves veidu (42 uz 30.08.2011.)• ar veselības traucējumiem.

Likumprojekti paredz būtisku principu maiņu rīcībspējas ierobežošanā plānprātības un gara slimības dēļ, kas nozīmē:- sabiedrības attieksmes maiņu;- sabiedrības izglītošanu.

11

Tiesībspēja – spēja būt apveltītam ar tiesībām un pienākumiem, to iegūst no dzimšanas un pat vēl nedzimis bērns.

Rīcībspēja – personas spēja ar savu darbību rast un realizēt savas tiesības un pienākumus, tā ir spēja rīkoties ar savām tiesībām.

Aizgādnības nodibināšanas mērķis –personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai, kuriem minētās personas un manta jāpārstāv.

12

Bez rīcībspējas ierobežojuma - pagaidu aizgādnība (līdz 2 gadiem).

Pamats: - nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj to vadīt;- vienīgais veids, kā aizsargāt intereses;-steidzami nepieciešams personas interesēs;-traucējumi ir pārejoši;-persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.

Aizgādnim tiesības pārstāvēt personu noteiktu lietu vešanā saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu.

13

Ar rīcībspējas ierobežojumu (jāpārskata reizi 7 gados).

Pamats: - nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj to vadīt;- vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses.

Nav pilnīgā rīcībnespēja, bet ir daļējais rīcībspējas institūts – ierobežojums rīkoties ar mantu.

Personiskajās un LR Satversmē aizsargātajās tiesībās personu nevar ierobežot kā arī jautājumos, kas skar rīcībspējas (arī strīdus ar aizgādni) un brīvības ierobežojumus (CL 356.1 pants, izņemot LR Satversmē 116.pantā minēto).

Personiska tiesība - cieši saistīta ar cilvēka personu un nav atsavināma.

Piemēram:

- tiesības būt par autoru;

- laulības noslēgšana;

- testamenta sastādīšana;

- adopcija;

- tiesība apstrīdēt un atzīt bērna izcelšanos.

Tomēr tiesības var īstenot, izpildot tādus pašus nosacījumus kā citas personas.

14

Norādes uz personiskām tiesībām ir Civillikumā:- 149.pantā (tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos); - 156.pantā (tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu); - 588.pantā (pēdējās gribas rīkojums nevar aprobežot personiskās tiesības);- 705.pantā (ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet mantojuma atstājēja tiesības, izņemot personiskās).

Avoti: K. Čakste. Civiltiesības. – Zvaigzne ABC, 2011. – 67.-71.lppK. Balodis. Ievads Civiltiesībās. – 123-128., 140.lpp.

15

16

Ierobežojot rīcībspēju, tiesa vērtē:-kādā apjomā tā nespēj apzināties un vadīt savu rīcību;-kopīgu rīcību ar aizgādni un/ vai aizgādņa patstāvīgu rīcību personas vietā ;-konkrēto dzīves situāciju, kurā persona nerīkojas vai rīkojas pretēji savām interesēm;-vai tas ir vienīgais veids personas interešu aizsardzībai (vai nav nepieciešamajā apjomā nākotnes pilnvarojums, pagaidu aizgādnis).

Rīcībspējas ierobežošanas jomu piemēri:-maksājumu izdarīšana un saņemšana;-darījumu slēgšana;-rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;-komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

17

Aizgādnības nodibināšana izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ

Personām ierobežo rīcībspēju atņemot pilnībā rīcību pār mantu, nosakot kopīgu rīcību ar aizgādni vai aizgādņa patstāvīgu rīcību personas vietā. Var rīkoties ar mantu, kas paliek pāri pēc ģimenes uzturēšanas nodrošināšanas.

18

Aizgādības tiesību pārtraukšana un atņemšana tiek lemta neatkarīgi no tā, vai personai nodibināta aizgādnība. Bērna intereses primāras.

Ja apdraud ar rīcību sevi vai citus, neatkarīgi, vai noteikts rīcībspējas ierobežojums - Ārstniecības likuma 68.pants par piespiedu psihiatriskās palīdzības sniegšanu.

19

Vienmēr noskaidro aizgādnībā esošas personas viedokli un gribu (arī iepriekš pausto) un rīkojas personas interesēs.

Aizgādnībā esošās personas viedoklis jāņem vērā, ja vien tas neapdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai citas intereses.

Aizgādnībā esošais jāaicina piedalīties visu jautājumu izlemšanā.Aizgādnībā esošas personas domstarpības ar aizgādni vispirms izšķir bāriņtiesa, bet strīdu pēc tam — tiesa.

20

Noteikta tiesas lielāka iniciatīva objektīvākā lietas izskatīšanā.

Bāriņtiesai pienākums sniegt tiesai informāciju (nodibinot aizgādnību, pārskatot ierobežojumu apjomu).

Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, nosūtīt tai pieteikuma un nolēmuma norakstu.

Ekspertu atzinums nav obligāts un nav galvenais pierādījums lietā, bet vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem – liecinieku liecībām, vai iztaujājot personu pašu tiesas sēdē, ja tas ir iespējams.

Lai tiesa var noskaidrot personas spējas, tai būtu jāatrod atbildes atkarībā no konkrētās situācijas uz vairākiem jautājumiem:- vai persona slimo ar garīga rakstura slimību;- kāda ir personas attieksme pret savu saslimšanu;- vai persona saprot, kad tuvojas slimības saasinājums, un prot patstāvīgi lietot medikamentus;- vai persona spēj veikt pašaprūpi un organizēt ikdienas sadzīvi (veselības, ēšanas, apģērbšanās, higiēnas, mājokļa un drošības jautājumi) un izprot tās nozīmi;- vai personai ir orientēšanās spējas un viņa spēj organizēt sev pārvietošanos;- vai persona spēj adekvāti izvērtēt notikumus un parādības, arī rīcības juridiskās sekas;

21

- vai persona izprot naudas un mantas nozīmi un prot ar to rīkoties;

- kāda ir ienākumu un izdevumu attiecība un vai spēj racionāli rīkoties ar naudu;

- vai māk veikt maksājumus;

- kāda manta pieder personai un vai ir pierādījumi, ka persona nespēj organizēt savu līdzekļu izlietojumu atbilstoši savām interesēm, un vai šādas problēmas ir regulāras vai gadījuma rakstura;

- vai ir izpratne par lielākas vērtības darījumiem;

- vai ir izpratne, cik ikdienas vajadzībām nepieciešami līdzekļi, un spēj veikt ikdienas neliela apmēra darījumus patstāvīgi; - kuros darījumus persona veic patstāvīgi, kuros nepieciešams atbalsts un kurus darījumus vispār nespēj veikt;

- vai persona var iesaistīties darba attiecībās.

22

23

Persona, kuru tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcībnespējīgu un nodibinājusi aizgādnību, turpmāk uzskatāma par personu ar rīcībspējas ierobežojumu bez personisko nemantisko tiesību ierobežojuma.

Tiek noteikts pārejas periods, kurā:

-četrus gadus pēc grozījumu spēkā stāšanās noteikts pienākums aizgādnim pārskatīt rīcībnespējas statusu, arī pati persona var pārskatīt rīcībspējas ierobežojumu;

-ja pēc minētā perioda nebūs pārskatīta rīcībnespēja, bāriņtiesa sniegs informāciju prokuratūrai, kura lūgs tiesai pārskatīt rīcībnespējīgo personu statusu.

Pārejas periods

24

Alternatīva rīcībspējas neierobežošanai – nākotnes pilnvarojums (grozījumi Notariāta likumā un Ārstniecības likumā par izziņas izsniegšanu no ārstniecības iestādēm).

Turpinās diskusija par citiem atbalsta mehānismiem – kā atbalsta personām.

25

6 mēnešu laikā pēc likumprojektu spēkā stāšanās jāveic grozījumi (terminoloģiska rakstura vai pēc būtības) citos normatīvajos aktos (10.04.2012. Ministru kabineta prot. Nr.19 39.§).

Skatīt informatīvo ziņojumu „Par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos rīcības spējas tiesiskā regulējuma ieviešanai”

Ja LR Satversme ļauj ierobežot tiesības– jānodrošina ierobežojuma tiesiska noteikšana, t.i.: •vai tas noteikts ar likumu vai uz likuma pamata; •vai tam ir leģitīms mērķis; •vai tas ir samērīgs.

26

Paldies par uzmanību!

Jautājumu un neskaidrību gadījumā:Silvija.Gutane@tm.gov.lv