Ieskats paugurknābja gulbju Cygnus olor ligzdošanas bioloģijā Rīgā

Ruslans Matrozis LU 71. konference Rīgā, 01.02.2013.

Šis pētījums balstās uz datiem, kuri iegūti Rīgas pilsētā un tās apkārtnē (turpmāk - Rīga) laikā no 1983. līdz 2012. gadam, veicot paugurknābja gulbju gredzenošanu un kontrolēšanu, t.i. piešķirot gulbjiem konkrētu identifikācijas zīmi un turpmākajos gados izsekojot katra putna gaitas.

Kopskaitā šajos gados Rīgā apgredzenoti 2,080 gulbji un iegūtas 33,000 gredzenoto putnu kontroles. Visas šīs darbības bija iespējamas tikai tāpēc, ka gulbji tika pieradināti pie cilvēkiem, t.i. regulāri piebaroti ar maizi, pārvarējuši bailes no cilvēkiem, arī ligzdošanas periodā.

Ligzdošanas laikā (maijs - septembris) mērķtiecīgi tika apsekotas gulbju ligzdošanas vietas, ar nolūku identificēt ligzdojošos gulbjus (t.i. kontrolēt gredzenus). Arī vēlākā periodā (oktobris – janvāris) datu bāzē tiek atzīmēts gulbju “ģimenes stāvoklis”, proti - vai gulbji ir pārī, vai ir kopā ar mazuļiem/jaunajiem putniem.

Pēdējā desmitgadē kopskaitā Rīgā ligzdo ap 30-40 pāriem, no tiem ap 90% gulbju ir ar gredzeniem. Ligzdošanas laikā ir iespējams kontrolēt vairāk nekā 70% no ligzdotājiem.

Materiāls un metodika

Ligzdošanas gadījumu teritoriāls dalījums:

Rīgā: 346 gadījumi (> 40 vietas) = 87% Citur Latvijā: 45 gadījumi (20 vietas) Ārzemēs: 7 gadījumi (5 vietas)

Gadu skaits Gulbju skaits %

1 99 50

2 45 23

3 23 11

4 15 7

5 6

9 6 3

7 1

8 2

9 1

Materiāls un metodika

Kopējais gulbju skaits, kuriem ir ziņas par ligzdošanu - 195 īpatņi Kopējais ligzdošanas gadījumu skaits – 398

Rezultāti

Ligzdotāju pavasara fenoloģija

No Rīgā ligzdojošajiem gulbju pāriem tepat paliek ziemot ap 25%, pārējie aizlido uz citām ziemošanas vietām, g.k. Polijas un Dānijas piekrastes rajoniem (ap 400-800 km no ligzdošanas vietām).

Vidējais masveidā pavasara migrācijas sākums Rīgā ir 13. marts (2004-2012, no 01.03. līdz 24.03.). Ligzdotāji cenšas atlidot kā vieni no pirmajiem, lai aizņemtu savas, vai meklētu neaizņemtas, ligzdošanas vietas.

Mazuļu šķilšanas laiks

24.05.2007. Salaspils NBD dīķis 28.05.2008. Daugavgrīvas lieguma dīķis 01.06.2009. Skultes karjers 03.06.2011. Salaspils dīķis 01.06.2012. Salaspils dīķis

Secinājumi: spriežot pēc gulbju mazuļu šķilšanas pirmajiem datumiem (2007.-

2012.) un ņemot vērā olu perēšanas laiku 35 dienu garumā, olu dēšana Rīgā notiek sākot ar aprīļa 2.dekādi, un turpinās līdz maija 2. dekādei.

Perējumu pirmie novērojumi ārpus ligzdošanas vietām (piemērs – Daugavas upe Ķengaragā)

28.09.2006. (iepriekšējais vietas apmeklējums: 27.09.) – 1 (vienu dienu iepriekš) 13.10.2007. (11.10.) - 8 21.09.2008. (14.09.) - 7 30.09.2009. (29.09.) - 1 23.09.2010. (22.09.) - 1 12.10.2011. (10.10.) - 2 04.10.2012. (30.09.) - 4

Secinājumi: pirmie perējumi sāk lidot septembra trešajā dekādē - oktobra pirmajā dekādē. Tikai daži perējumi turas kopā visu ziemu. Piemēram, Dārziņu attekā dzimuši putni, turpat pārziemo un tiek padzīti no vecāku puses tikai marta otrajā pusē - aprīļa pirmajā dekādē (laiks no dzimšanas - 9 mēneši)

Ligzdotāju vecums

precīzs vecums ir zināms - 41 (20%) precīzs vecums nav zināms - 154 (80%)

Pirmās ligzdošanas vecums:

2. dzīves gads - 2 īpatņi (1 tēviņš, 1 mātīte) 3. - 2 īpatņi (2 mātītes) 4. - 6 īpatņi (3 tēviņi, 3 mātītes) 5. - 19 īpatņi (7 tēviņi, 12 mātītes) 6. - 6 īpatņi (2 tēviņi, 4 mātītes) 7. - 4 īpatņi (1 tēviņš, 3 mātītes) 8. - 2 īpatņi (1 tēviņš, 1 mātīte)

Kopskaitā: 26 mātītes, 15 tēviņi

Vecāki ligzdotāji: 13+ gadu vecumā (LREE006, dzimis 1999. gadā vai agrāk, vēl ligzdoja 2012. gadā), 7 gulbji vismaz 12+ gadu vecumā.

Secinājumi: atsevišķi gulbji sāk ligzdot jau divu - triju gadu vecumā (10%), bet

lielākoties pirmo ligzdošanu uzsāk 4-5 gadu vecumā (61%). Vecāki ligzdotāji turpina ligzdot sasniedzot vismaz 12-13 gadu vecumu.

Jauno ligzdotāju īpatsvars

Gadi Gulbju skaits

Pāru skaits

Pirmā ligzdošana

2012 55 31 29 (52%) 2011 50 29 24 (48%) 2010 44 23 19 (43%) 2009 59 34 30 (50%) 2008 49 30 19 (38%) 2007 32 18 17 (53%) 2006 27 16 15 (55%) 2005 22 14 10 (45%) 2004 19 12 13 (68%)

50%

Secinājumi: apmēram puse no visiem attiecīgajā sezonā ligzdotājiem ir putni, kuri ligzdo pirmoreiz (no 38% līdz 68%, vidēji 50%).

Ilggadīgi ligzdotāji un to pāru noturība

LREE055, tēviņš, dzimis 2000. gadā vai agrāk: Juglas ezerā ligzdojis astoņus gadus pēc kārtas, no 2005. līdz 2012. gadam. Iespējams, ka kopā ar vienu mātīti: bez gredzena (2005), LREE589 (gredzenota 07.03.2006., ligzdoja 2006-2012), tātad vismaz 7 gadus ar vienu partneri.

LREE168, mātīte, dzimusi 2001. gadā vai agrāk: no 2006. līdz 2012. gadam (izņemot

2010) sešus gadus ligzdoja Doles salas dīķī, nomainot trīs tēviņus (abi pirmie, iespējams, gājuši bojā): LREE179 (2006-2009., pēdējais novērojums 2009.g.), LREK987 (2011., pēdējais novērojums 2011.g.), LREM660 (2012).

LREE006, tēviņš, dzimis 1999. gadā vai agrāk: Dārziņu attekā ligzdojis astoņus gadus

no 2004. līdz 2012. gadam (izņemot 2010. gadu). Nomainījis vismaz divas mātītes: mātīte bez gredzena (2004-2005), LREE583 (2006-2009, gredzenota 23.01.2006., ticams, ka ligzdoja ar šo tēviņu arī agrāk, pēdējā kontrole 06.01.2010.), LREE117 (2011-2012, pirms tam no 2004. līdz 2008. ligzdoja ar citu tēviņu).

Ilggadīgi ligzdotāji un to pāru noturība: Copenhagen J2636, mātīte, dzimusi 2002. gadā: Daugavgrīvas liegumā ligzdoja

deviņus gadus pēc kārtas, katru gadu no 2004. līdz 2012., nomainīja vismaz trīs tēviņus: tēviņš bez gredzena (2004-2007), LREE830 (gredzenots 13.04.2007., ligzdoja 2008, bet 2009.g. pavasarī novērots Rīgā), LEEK082 (2009, pēdējā kontrole 2009.g.), LREE645 (2010-2012).

LREE009, tēviņš, dzimis 2002. gadā: gulbji nomainījuši partnerus (šķirušies) 1) sākot ar 2005. gada martu novērot pārī ar mātīti LREE191 (arī dzimusi 2002.g.), ar

kuru ligzdoja Dārziņu attekā (2007-2008); 2) sākot ar 2009. gada februārī novērots ar citu mātīti LREE668, ar kuru tupat ligzdoja

(2010-2011), bet 2012. gadā neligzdoja, bet šis pāris turas kopā līdz mūsdienām; 3) mātīte LREE191 no 2009. gada februāra līdz 2010. gada jūlijam bija vientuļa, bet

vēlāk novērota ar citu tēviņu LREM083, ar kuru ligzdoja 2011. gadā Mazjumpravmuižas dīķī, novēroti kopā līdz 15.03.2012. (tēviņš vēlāk nav novērots), bet 05.04.2012. novērota ar citu tēviņu LREM837, ar kuru ligzdoja Mazjumpravmuižas dīķī 2012. gadā.

Secinājumi: lielākoties ligzdojošo gulbju partneru nomaiņa notiek gadījumos, kad viens

no tiem iet bojā, bet retākos gadījumos gulbji nomaina partnerus. Kopskaitā līdz trīs partneriem pie ilglaicīgās ligzdošanas.

Cik tālu no savas dzimšanas vietas gulbji ligzdo?

Gulbju skaits, kuriem ir precīzi zināma dzimšanas vieta (1986-2010, n=135, max

24 īpatņi gadā). Vidējais ligzdotāju skaits Rīgas gulbju populācijā ap 8% LREE009, tēviņš, dzimis Dārziņu attekā 2002. gadā, ligzdojis turpat (0 km)

2007., 2008., 2010., 2011. gados. LREE586, mātīte, dzimusi Dārziņu attekā 2005. gadā, ligzdoja Daugmales dīķī

(10 km) 2010., 2012. gados. LREK102, mātīte, dzimusi Salaspils dīķī 2007. gadā, ligzdoja citur Salaspilī –

NBD dīķī (<1 km), 2012.)

Ligzdošanas vietu maiņa pa gadiem

LREE174, mātīte, dzimusi 2001. gadā vai agrāk, ligzdoja: Salaspils dīķī (2004-2005), Salaspils NBD dīķī (2007), atkal Salaspils dīķī (2011-2012). Attālums starp vietām < 1 km

LEEK423, mātīte, dzimusi 2006. gadā, ligzdoja: Titurgas ezerā Baložos (2010), Stūnīšu ezerā (2011), atkal Titurgas ezerā (2012). Attālums starp vietām - 5 km

LREE191, mātīte, dzimusi 2002. gadā, ligzdoja: Dārziņu attekā (2006-2008) un Mazjumpravmuižas dīķī (2011-2012). Attālums starp vietām - 6,3 km

Secinājums: ligzdošanas vietu nomaiņu ietekme partneru nomaiņa, konkurence par labu ligzdošanas vietu ar citiem ligzdotājiem

Ņemot vērā to, ka šis Rīgas paugurknābja gulbju izpētes projekts tiek realizēts brīvprātīgi, liels paldies visiem gredzenotājiem, gredzenu kontrolētājiem, kuri

ieguldīja savu laiku, līdzekļus un ziņoja par gredzenotiem gulbjiem! Nav šaubu, ka bez visu šo interesentu palīdzības, gulbju pētījuma rezultāti nebūtu tik apjomīgi !!!

Pateicības