ietušā tiesības uz juridisko palīdzību latvijas...
TRANSCRIPT
1 ISBN 978-9934-8400-5-0
Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzībai
Cietušā tiesības uz juridisko palīdzību
Latvijas kriminālprocesā
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS Gatis Litvins (pētnieks, teksta autors)
2013
Ziņojums sagatavots ar Eiropas Savienības programmas „Krimināltiesības” finansiālu atbalstu
2
IEVADS
Cietušā tiesību aizsardzībai ir sociāla un ekonomiska nozīme. Pēc noziedzīga nodarījuma cietušā
dzīve mainās – veselības bojājumu un psiholoģisko pārdzīvojumu dēļ. Viņam nereti nākas atteikties
no personīgiem dzīves sapņiem un profesionāliem izaicinājumiem. Cietušā spēja integrēties
sabiedrībā pēc noziedzīgā nodarījuma nav tikai cietušā problēma. Visas sabiedrības interesēs ir tas,
lai noziedzīgā nodarījuma sekas pēc iespējas mazāk ietekmētu tālāku cietušā ikdienu. Valstij jārada
atbalsta sistēma cietušās personas pilnvērtīgai atgriešanai sabiedrībā, nodrošinot savlaicīgu
emocionālu, materiālu un juridisku palīdzību. Emocionālo palīdzību var nodrošināt, sniedzot
cietušajam psiholoģiskas konsultācijas; materiālo palīdzību ar cietušo kompensācijas sistēmu;
juridisko palīdzību ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
1. Jēdzienu skaidrojumi un tiesiskā regulējuma attīstība
1.1. Jēdziena „cietušais” skaidrojums
Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) jēdziens „cietušais” tiek lietots divās nozīmēs, pirmkārt,
faktiski noziedzīgā nodarījumā cietusī persona, otrkārt, cietušais procesuālā nozīmē -
kriminālprocesa dalībnieks ar kriminālprocesuāli reglamentētu statusu. Cietušai personai, kam vēl
nav piešķirts cietušā juridiskais statuss, ir tikai dažas procesuālas tiesības, piem., tiesības iesniegt
pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu, tikt informētai par iespēju tikt atzītam par cietušo
u.tml. Savukārt juridiski atzītais cietušais ir kriminālprocesa dalībnieks, kurš par cietušo atzīts ar
procesa virzītāja lēmumu ar visām likumā noteiktajām tiesībām (skat. šī ziņojuma 2. punktu), t.sk.
saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.1 Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās
tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā. Persona, kura nevēlas iegūt cietušā statusu, iegūst
liecinieka statusu. Ņemot vērā iepriekšminēto, personu var atzīt par cietušo, ja izpildās šādi
priekšnoteikumi: (1) fiziskai vai juridiskai personai nodarīts morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai
mantisks zaudējums. Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais,
kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu
līnijas radinieks; (2) morāls aizskārums personai nav nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas
pārstāvim; (3) pati persona vai tās pārstāvis izteicis rakstveida vēlmi vai piekrišanu iegūt cietušā
statusu; (4) persona par cietušo ir atzīta ar īpašu izmeklētāja, prokurora vai tiesas lēmumu.
1.2. Jēdziena „juridiskā palīdzība” skaidrojums
1 Strada-Rozenberga K. Cietušais un tā tiesības kriminālprocesā. Jurista Vārds, 04.11.2008., Nr.42 (547).
3 ISBN 978-9934-8400-5-0
Satversmes 92. panta ceturtais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Tiesības uz advokāta palīdzību ir Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību uz taisnīgu
tiesu nodrošināšanas instruments, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu juridisko
palīdzību. Tiesības uz advokāta palīdzību ietver tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību un valsts
pienākumu sniegt palīdzību personām, kuras pašas to nevar atļauties. Kriminālprocesā personai ir
tiesības uz advokātu ne tikai tiesas procesā, bet arī pirmstiesas procesā.2 Līdz ar to
kriminālprocesā juridiskā palīdzība ir cietušā paša vai valsts nodrošinātā palīdzība juridiska rakstura
jautājuma risināšanai, aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu
aizsardzībai. Likumā noteiktām personām ir subjektīvas tiesības prasīt kvalificētas valsts
apmaksātas juridiskās palīdzības saņemšanu, lai pilnvērtīgi aizstāvētu savas tiesības un likumiskās
intereses.
1.3. Tiesiskā regulējuma attīstība
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas kriminālprocesu regulējuši divi likumi. Līdz 01.10.2005.
kriminālprocesu noteica vēl Padomju Savienībā 01.06.1961. pieņemtais, lai gan vairākkārtēji
grozītais, Latvijas Kriminālprocesa kodekss. Pēc tam stājās spēkā KPL. Atšķirībā no KPL regulējuma,
saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 100. panta pirmo daļu lēmums par personas atzīšanu
par cietušo tika pieņemts neatkarīgi no tā, vai persona tam piekrita vai nepiekrita, iespējams, pat
pret viņas gribu. Turklāt valsts pienākumu nodrošināt cietušajam juridisko palīdzību būtiski mainīja
KPL grozījumi, kas paredzēja, ka no 01.01.2011. Latvijā nav iespējams privātās apsūdzības process.
Šobrīd tikai publiskās apsūdzības procesā cietušā tiesības saņemt juridisko palīdzību
kriminālprocesā nosaka gan likumi, piem.,: (1) Satversme (valsts konstitūcija), (2) KPL, (3)
Advokatūras likums un (4) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, gan arī no tiem
izrietošie Ministru kabineta noteikumi, piem.,: (1) 31.12.2009. noteikumi Nr. 1493 „Noteikumi par
valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem
un to izmaksas kārtību”, (2) 30.12.2008. noteikumi Nr. 1093 „Noteikumi par zvērinātu advokātu
vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem„ un (3) 12.10.2005.
noteikumi Nr.754 „Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un
apmēru”.
2. Cietušā tiesības saņemt informāciju un tās apjoms
Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos
standartus, deklarē, ka piekļuve informācijai jānodrošina visiem cietušajiem, ņemot vērā viņu
2 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Latvijas Vēstnesis, 2011., 160.-164. lpp.
4
individuālo situāciju - vecumu, dzimumu, iespējamo invaliditāti un brieduma līmeni. No Latvijas
iedzīvotājiem 88% apgalvo, ka zinātu, kur pirmā brīdī meklēt palīdzību gadījumā, ja pats vai
radinieks, vai paziņa būtu cietis. Savukārt to, ka nezinātu, kur vērsties pēc palīdzības, biežāk
atzinuši respondenti, kas vecāki par 75 gadiem, kā arī tie, kas ikdienā sarunājas ne valsts valodā,
ieguvuši tikai pamatizglītību, kuru ienākumi ir mazāki kā 100 Ls (142 EURO) uz vienu ģimenes
locekli.3
Latvijas likumi nenosaka specifisku regulējumu attiecībā uz informācijas pieejamību cietušajiem, ja
tas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis. Latvijā normatīvais regulējums veidots tā, ka tas
nosaka tiesības uz informācijas saņemšanu; likums expressis verbis neparedz cietušā tiesības
nesaņemt informāciju par kriminālprocesa gaitu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja persona
cietusi no noziedzīga nodarījuma, tai ir tiesības vērsties atbilstošā valsts iestādē - izmeklēšanas
iestādē (parasti - policijā) ar pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Pēc šā pieteikuma
pārbaudes amatpersona, kura veic kriminālprocesu, pieņem lēmumu par kriminālprocesa
uzsākšanu un personas atzīšanu par cietušo vai arī atsakās uzsākt kriminālprocesu. Cietušā tiesības
pirmstiesas kriminālprocesā, pirmās instances tiesā, apelācijas un kasācijas instances tiesā nosaka
KPL 98.-101. pants. Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību
neizmantošana nekavē procesa norisi.
Pirmstiesas kriminālprocesā cietušajam ir tiesības iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt
noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām; iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu
darbību veikšanu; iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un
iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma; likumā
noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas
kriminālprocesā; pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās
krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam
nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem
krimināllietas materiāliem; pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo
izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).
Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.
Pirmās instances tiesā cietušajam ir tiesības savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku; pieteikt
noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;
3Kornberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas
prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013.
5 ISBN 978-9934-8400-5-0
pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā; izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;
piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē; iesniegt
pieteikumus; uzstāties tiesas debatēs; iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;
pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā. Ja pirmās instances un apelācijas instances
tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts
kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību
kopijas, bet apelācijas un kasācijas instances tiesas paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un
kārtību. Apelācijas un kasācijas instances tiesā cietušajam ir tādas pašas tiesības, kā pirmās
instances tiesā. Latvijā cietušais netiek atsevišķi informēts par tiesas nolēmuma izpildes un
notiesātā soda izciešanas gaitu, tāpat cietušajam netiek sniegta informācijas par notiesātā
atbrīvošanu no ieslodzījuma.
No vienas puses, neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai
oficiālo paziņojumu nezināšanu, no otras puses, apzinoties cietušā īpašo stāvokli, valstij jārada
apstākļi, lai pieejamība šīm tiesībām būtu efektīva, proti, efektīvu tiesību aizsardzības iespēju.4
Pirms jebkuras procesuālās darbības, kurā cietušais piedalās, jāizskaidro šīs darbības būtība,
cietušā tiesības, pienākumi un atbildība, kas izriet no attiecīgās darbības būtības. Procesa virzītāji
un eksperti atzīst nepilnības praksē saistībā ar cietušā informēšanu: „Ir gadījumi, kad dežūrdaļā
cietušais netiek pietiekami informēts. Ir bijušas situācijas, kurās cietušais nav sapratis, ka viņam ir
jāiet uz tiesu medicīnas ekspertīzi, lai noteiktu miesas bojājumus.” „Cilvēki ir ļoti nezinoši. Viņiem
trūkst informācijas, kur vērsties, kā risināt, ar kādiem iesniegumiem kurā institūcijā. Pierīgā vai
lielās pilsētās viņiem ir vieglāk iegūt informāciju nekā laukos.”5
Iesniedzot pieteikumu par noziedzīgo nodarījumu, valsts nenodrošina cietušo ar juridisko
palīdzību, tikai tik daudz, cik valsts policijas darbinieks palīdz pieteikuma iesniegšanas procesā un
izklāsta cietušajam par tā likumā noteiktajām tiesībām kriminālprocesa ierosināšanas procesā un
pirmstiesas procesā kopumā, tajā skaitā iespējām saņemt juridisko konsultāciju un palīdzību.
Parasti tas izpaužas kā attiecīgo likumā ietverto tiesību normu tekstu izsniegšanu papīra formātā.
Katrā gadījumā informācijas sniegšanas veids atkarīgs no valsts policijas vai prokurora izpratnes
par cietušā stāvokli un cilvēciskās attieksmes. Nav rakstisku speciālu ētikas noteikumu, kas to
regulētu. Lai gan vispārīgi Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss
nosaka, ka policijas darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi ir, piemēram, profesionalitāte,
godprātība un atbildība. Policijas darbinieks rīkojas objektīvi un taisnīgi, ar savu izturēšanos un
4 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā: 62393/00 Kadiķis v. Latvija, para. 60.
5Kronberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas
prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013.
6
rīcību veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai. Policijas darbinieks saskarsmē ar personām
respektē un aizsargā cilvēka cieņu, ir pieklājīgs un iecietīgs. Arī Latvijas prokuroru ētikas kodekss
nosaka, ka prokuroram jābūt iecietīgam un pieklājīgam pret cietušajiem un citiem procesa
dalībniekiem. Tiesnešu ētikas kodekss paredz, ka tiesnesim jābūt iecietīgam, cieņas pilnam un
laipnam pret procesa dalībniekiem.
Valsts policijas darbiniekam būtu personu jāinformē arī par tiesībām saņemt valsts kompensāciju
(skatīt 4.3. punktu), tomēr plašāku informācija cietušajam jāatrod Juridiskās palīdzības
administrācijas interneta mājaslapā, izdotajos bukletos, atnākot uz konsultāciju vai zvanot pa
bezmaksas informatīvo tālruni 80001801. Plašāka informācija par iespējām piedalīties restorative
justice mehānismos pieejama Valsts probācijas dienestā un tā izdotajos informācijas avotos.
Papildus amatpersonas paskaidrojumiem cietušais informāciju par sūdzības iesniegšanas kārtību
var atrast Valsts policijas interneta mājaslapā6, kur uzskatāmā vietā un veidā ir norādīts uz
informāciju cietušajiem. Tās saturs galvenokārt ir pārņemts no likuma teksta, turklāt sadaļa par
cietušā tiesībām ir izmēra ziņā tik pat liela, kā cietušā pienākumu un atbildības daļa, pārstāstot
konkrētus Krimināllikuma pantus un iespējamos soda apmērus, kas cietušajam var draudēt,
rīkojoties nepareizi. Arī eksperti norāda, ka, neskatoties uz veiktajiem uzlabojumiem, informācijas
pasniegšanas veids varēja būt labāks. Bez formālās informācijas būtu jābūt norādēm uz iestādēm
vai NVO, kur var saņemt ne tikai juridisku, bet arī psiholoģisku palīdzību un cita veida atbalstu.7
Prokuratūras internetā mājaslapā8 vispār nav atrodama noderīga informācija cietušajam. Līdzīga
situācija ir Latvijas tiesu portālā9 un Augstākās tiesas mājaslapā10. Tiesībsarga internetā
mājaslapā11 ir vispārīga informācija par pamattiesībām, tomēr nav informācija, kas mērķēta tieši
cietušajiem. Cietušajiem noderīgu informāciju var atrast atsevišķu NVO interneta mājaslapās,12
tomēr šīs informācijas pieejamība ir sadrumstalota un arī nepilnīga. Sadrumstalotību un
informācijas trūkumu valsts iestāžu interneta mājaslapās kompensē biedrības „Sabiedriskās
politikas centra PROVIDUS” tikai latviešu valodā (plānots arī krievu valodā) izveidota īpaša
interneta mājaslapa cietušajiem – www.cietusajiem.lv. Mājaslapā atrodama plaša un dažādos
formātos pasniegta informācija. Nākotnē iecerēts šīs interneta vietnes uzturēšanu un
aktualizēšanu nodot Juridiskās palīdzības administrācijai. Ieceres realizāciju var apdraudēt finanšu
6 http://www.vp.gov.lv/
7 Intervija ar biedrību „Patvērums „Drošā māja”” juristi, 02.07.2013. Nepublicēts.
8 http://www.prokuratura.gov.lv/
9 http://www.tiesas.lv/
10 http://at.gov.lv/
11 http://www.tiesibsargs.lv/
12 Piemēram, http://www.patverums-dm.lv/, http://marta.lv/
7 ISBN 978-9934-8400-5-0
trūkums,13 turklāt nenodošana ir risks, ka turpmāk tajā ietvertā informācija netiks papildināta un
aktualizēta. Šobrīd Juridiskās palīdzības administrācija īsteno valsts kompensācijas izmaksāšanu
personām, kuras cietušas tīšos noziedzīgos nodarījumos.
Kopumā novērtējot informācijas par cietušā tiesībām pieejamību, jāsecina, ka valsts to neizdara
atbilstoši labas pārvaldības principa standartam. To daļēji kompensē NVO publiski nodrošinātā
informācija, tomēr pastāv riski, ka pēc kāda laika šie avoti varētu neatspoguļot aktuālu informāciju.
Turklāt cietušo tiesību realizāciju ietekmē ne tikai informācijas pieejamība, bet arī iespēja reāli
savas tiesības īstenot. Esošais tradicionālais taisnīguma atjaunošanas process neparedz cietušiem
būtiski ietekmēt kriminālprocesa norisi un rezultātu, t.i. cietušajam ir ierobežota iespēja paust savu
viedokli un vēl mazākas iespējas ietekmēt kriminālprocesa laikā pieņemtos lēmumus un tā
rezultātu: „Cietušais ir kā tāds līdzeklis, lai pierādītu vainu vai nevainību.”. Cietušajam ierādītā otrā
plāna loma kriminālprocesā, ko atzīst gan prokurori, gan tiesneši: „Ne vienmēr ir nepieciešama
cietušā klātbūtne tiesā, viņu nopratina un pēc būtības viņš mums vairs nav vajadzīgs, man viņš arī
debatēts nav vajadzīgs un arī uz sprieduma pasludināšanu viņš var nākt un var nenākt.”
3. Vispārīgs pārskats par cietušā tiesībām uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību
3.1. Cietušā raksturojums un kritēriji valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamībai
Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai, ja vien vēlas, var uzaicināt
advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties
visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai
daļēji izmantot viņa tiesības. Tomēr KPL 104. panta piektā daļa imperatīvi paredz, ja ir apgrūtināta
vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai nepilngadīgās personas
pārstāvji, piem., vecāki vai aizbildnis, iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu
par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Izņēmuma gadījumā, ja
citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa
virzītājs pieņem lēmumu par cietušā - pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja
- advokāta uzaicināšanu. Šajos gadījumos advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
sniegšanu samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos
atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šajos gadījumos
procesa virzītājs lēmumu par nepieciešamību nodrošināt pārstāvi kriminālprocesā paziņo attiecīgās
tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam. Zvērinātu advokātu vecākais ne vēlāk kā
triju darbdienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par
13
Intervija ar Juridiskās palīdzības administrācijas direktori, 03.07.2013. Nepublicēts.
8
konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā. Procesa virzītājs procesuālajās darbībās, kuras
veicamas nekavējoties un kurās iesaistīts cietušais, ja nepieciešams, advokātu pārstāvības
nodrošināšanai uzaicina atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākā
sastādītajam advokātu dežūru grafikam.
3.2. Speciāli noteikumi citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts pilsonim
KPL nenosaka speciālus noteikumus attiecībā uz cietušajiem, ja tie ir citas Eiropas Savienības
dalībvalsts vai trešās valsts pilsonis. Visiem cietušajiem, neatkarīgi no pilsonības, ir vienlīdzīgas
tiesības tikt atzītiem par cietušajiem un, izpildoties iepriekš aprakstītiem kritērijiem, tikt piešķirtai
valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai.
3.3. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamības pietiekamība un kritēriju stingrība
Latvijā cietušajam un tā pārstāvim ir tiesības uzaicināt zvērinātu advokātu juridiskās palīdzības
sniegšanai, sedzot no saviem līdzekļiem izdevumus, kas ar to saistīti. Cietušajam ir tiesības
kriminālprocesa vai civilprocesa kārtībā prasīt šo mantisko zaudējumu atlīdzību. Savukārt valsts
budžeta finansēta juridiskā palīdzība cietušajiem Latvijā tiek nodrošināta nepilngadīgajiem, ja
pastāv īpaši apstākļi, un pilngadīgām personām, ja tās ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas.
Novērtējot juridiskās palīdzības piešķiršanas kārtību, jāsecina, ka valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības pieejamība ir nepietiekama un kritēriji pārmērīgi sašaurina piešķiršanas gadījumus.
Juridiskā palīdzība netiek nodrošināta cietušai personai, kamēr persona juridiski nav atzīta par
cietušo. Līdz tam brīdim personai pašai jāspēj noorientēties tiesiskajā regulējumā un procesa gaitā.
Turklāt pēc cietušā juridiskā statusa iegūšanas tikai šaurs personu loks var pretendēt uz juridisko
palīdzību. Vispirms procesa virzītājam jāatzīst, ka personai ir apgrūtināta vai citādi nav
nodrošināma tiesību un interešu aizsardzība, un jāizpildās formāls nosacījums – cietušais ir
nepilngadīgs vai pilngadīgai personai ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantu un Ministru kabineta 31.03.2010.
noteikumiem Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par
trūcīgu” ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim
mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu (128 EURO) un ja tai nepieder naudas
līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums; tā nav noslēgusi uztura līgumu; tā nesaņem ilgstošas
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas
ieslodzījumā; persona ir reģistrējusies kā bezdarbnieks.14 Līdz ar to šī statusa saņemšanas
14
Katra pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tai skaitā var atzīt par trūcīgu ģimeni (personu), kurai ir parādsaistības.
9 ISBN 978-9934-8400-5-0
noteikumi ir tādi, ka to var saņemt ļoti ierobežots personu skaits, vienlaicīgi ierobežojot iespējas
kriminālprocesā saņemt juridisko palīdzību. Tomēr pieprasījums pēc juridiskās palīdzības ir lielāks.
2011. gadā Latvijā tika reģistrēti 51582 noziedzīgi nodarījumi un 15403 cietušo15, savukārt
2012. gadā – 49905 noziedzīgi nodarījumi un 12600 cietušo.16 Diemžēl nav statistikas, cik
cietušajiem valsts nodrošinājusi juridisko palīdzību. Turklāt jāņem vērā, ka neziņošana par
noziedzīgiem nodarījumiem Latvijā ir izplatīta parādība. Atkarībā no noziedzīgu nodarījumu
veidiem neziņojošo cietušo personu procents svārstās no 80 % līdz 40 %.17 Aptaujas dati liecina, ka
cietušajiem vidēji 39% gadījumu ir nepieciešama juridiskā palīdzība. Jūtot nepieciešamību pēc
juridiskās palīdzības, šobrīd praksē cietušie bieži vien sagaida, ka viņu interešu aizstāvību un
palīdzību kriminālprocesa laikā nodrošinās prokurors, lai gan šādas palīdzības nodrošināšana nav
prokuroru kompetencē.18
Arī tiesībsargs var sniegt juridisko palīdzību, tomēr tas vairāk sūdzību saņem no apsūdzētajiem vai
ieslodzītajiem, nekā cietušajiem.19 Juridisko palīdzību sniedz arī NVO, taču tām nav pietiekamu
resursu, lai nodrošinātu plašo vajadzību spektru visiem, kam tas nepieciešams, turklāt ilgstošā laika
periodā.20 Zināmu palīdzību var un varētu sniegt arī procesa virzītāji, piemēram, atbildot uz cietušo
jautājumiem, informējot cietušos par viņu tiesībām, izskaidrojot procesu un dodot padomus
tālākai rīcībai. Tomēr šobrīd šādas palīdzības apjoms ir tieši atkarīgs no procesa virzītāja gribas un
spējas saprotami izskaidrot cietušajiem viņam svarīgus kriminālprocesuālus jautājumus. KPL
vēlams paplašināt procesa virzītāja pienākumus, tajos iekļaujot ne tikai prasību informēt cietušo
par viņa tiesībām, bet arī sniegt izvērstu izrakstu no normatīvajiem aktiem, kas definē cietušo
tiesības, kā arī saprotamā un vienkāršā valodā šos izrakstus izskaidrot, sniedzot skaidras un
nepārprotamas norādes par darbībām, kas tiek veiktas, un shēmas tālākai rīcībai.21
Kopumā vērtējot, cietušais bieži vien tiek atstāts viens pats – cietušam lielā mērā pašam ir
jānodrošina sava interešu aizstāvība un kvalificēta jurista palīdzība cietušajam ir pieejama tikai tad,
ja viņš pats aktīvi šo palīdzību meklē.22 Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība būtu jānodrošina ne
tikai pēc kriminālprocesa ierosināšanas, bet noteiktos gadījumos arī pirms tam. Turklāt būtu
15
Personas, kas kriminālprocesa ietvaros ieguvušas cietušā statusu. 16
Kornberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013. 17
Turpat. 18
Turpat. 19
Intervija ar Tiesībsarga biroja pārstāvi, . 21.06.2013. Nepublicēts. 20
Piem., resursu centrs sievietēm „Marta” nodrošina plašu pakalpojumu grozu: sociālā darbinieka, jurista, psihologa, psihoterapeita palīdzību, kā arī koučinga speciālista palīdzību. 21
Kronberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013. 22
Turpat.
10
pārskatāmi juridiskās palīdzības piešķiršanas kritēriji, atsakoties no formālā pašvaldības piešķirtā
trūcīgā vai maznodrošinātas personas statusa, ļaujot katrā gadījumā procesa virzītājam izvērtēt
personas mantisko stāvokli. Nebūdami juristi, cietušie ne vienmēr skaidri saprot savas
kriminālprocesuālās un cietušā tiesības un to izmantošanas kārtību. Juridiskā palīdzība, ko
cietušajam sniedz kvalificēts jurists, dod cietušajiem pilnīgāku informāciju par kriminālprocesa
niansēm un nodrošina iespēju izmantot likumā paredzētās tiesības. Turklāt tā rada arī lielāku
drošības sajūtu – cietušais jūt, ka kriminālprocesā viņš nav viens ar savām sāpēm un ir cilvēks ar
zināšanām jurisprudencē, kas gatavs viņam palīdzēt. Pienācīga juridiskā atbalsta neesamība rada
risku – ne katrs cietušais var finansiāli atļauties izmantot advokāta pakalpojums, bet bez juridiskām
konsultācijām un palīdzības dokumentu sagatavošanā - viņš nezina, kur vērsties un kā rīkoties, lai,
pirmkārt, tiktu uzklausīts, otrkārt, realizētu savu aizsardzību, treškārt, saņemtu atbilstošu
psiholoģisko u.c. atbalstu.23
3.4. Balanss starp tiesībām uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību cietušajiem un
apsūdzētajiem
Pastāv disbalanss starp tiesībām uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību cietušajiem un
apsūdzētajiem. Personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu
nodarījumu, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, nav nepieciešams trūcīgas vai
maznodrošinātas personas statuss, bet katrā gadījumā tiek vērtēts personas mantiskais stāvoklis,
kas var būt lielāks nekā tas noteikts, lai iegūtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu.
Turklāt likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.
4. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamības jomas un apjoms
4.1. Pirmais brīdis, kad cietušais var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību
Cietušajam ir iespēja saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, ja ir ierosināts kriminālprocess.
Kriminālprocesu var uzsākt, ja procesuāli pilnvarota amatpersona gūst pārliecību, ka pastāv reāla
iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, un ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu
noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un
metodēm. Tāpēc pirmais brīdis, kad persona var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir
kopš kriminālprocesa uzsākšanas brīža, turklāt procesa virzītājs ir jau pieņēmis lēmumu par
personas atzīšanu par cietušo procesa izpratnē un lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu.
23
Kronberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013.
11 ISBN 978-9934-8400-5-0
4.2. Kriminālprocesa stadijas, kad cietušais var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību,
un apjoms
Pēc lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemšanas tā
tiek nodrošināta līdz kriminālprocesa izbeigšanai vai pabeigšanai (stājoties spēkā tiesas
nolēmumam). Juridiskā palīdzība nav pieejama tiesas nolēmuma izpildes un notiesātā soda
izciešanas stadijā. Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību kriminālprocesā: procesuālā
dokumenta sastādīšanu pirmstiesas procesa un tiesvedības stadijā, kā arī pārstāvību pirmstiesas
procesā un tiesas sēdē.
4.3. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, pieprasot valsts kompensāciju un piedaloties
restorative justice mehānismos
Izlīgums ar vainīgo personu un valsts kompensācijas saņemšana ir cietušā tiesības. Atbilstoši KPL
108. panta trešajai daļai juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās
darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību. Tādēļ juridisko palīdzību var sniegt izlīguma
noslēgšanā, ja tas notiek kriminālprocesa ietvaros, tomēr praksē šādu gadījumu ir maz24. Tas
saistīts ar juridiskās palīdzības mazo pieejamību un apstākli, ka juridiskās palīdzības sniedzēja
līdzdalībai nav izšķirošas nozīmes izlīguma noslēgšanā. Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta
likuma 13. pantu Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura
izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību. Valsts
probācijas dienests piedāvā bezmaksas izlīguma procedūras organizēšanu ne tikai kriminālprocesa
ietvaros, bet arī pirms kriminālprocesa uzsākšanas, kā arī pēc soda piemērošanu vainīgajai
personai.
Saskaņā ar likumu “Par valsts kompensāciju vietušajiem”, pieprasot valsts kompensāciju,
cietušajam nav paredzēta juridiska palīdzība. Konkrētais likums reglamentē kārtību, kādā Juridiskās
palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam. Tas notiek nevis
kriminālprocesa, bet administratīvā procesa kārtībā. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc
noziedzīgos nodarījumos cietušajiem tiek atteikta valsts kompensācija, ir nokavētais pieteikuma
iesniegšanas termiņš. Likumā noteikts, ka pieteikums iesniedzams gada laikā pēc dienas, kad
persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt. Bieži
procesa virzītāji neinformē cietušo par viņa tiesībām pieprasīt kompensāciju. Cietušie par
kompensācijas iespēju uzzina tikai tiesā. 25
4.4. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas ilgums
24
Intervija ar Valsts probācijas dienesta pārstāvi, 02.07.2013. Nepublicēts. 25
Kronberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013.
12
Normatīvajos aktos nav noteikts minimālais vai maksimālais ilgums valsts nodrošinātajai
juridiskajai palīdzībai, ja vien kriminālprocesa gaitā mainās cietušā stāvoklis un tas vairs neatbilst
valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas kritērijiem.
4.5. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanas valoda
Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā,
lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību (KPL 97.
pants).
4.6. Atbrīvošana no valsts nodevas maksāšanas vai tās atlīdzināšana
Kriminālprocesā nav maksājama valsts nodeva, savukārt civilprocesā, ja cietušais civiltiesiskā
kārtībā pieprasa atlīdzību no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja par mantisko zaudējumu un morālā
kaitējuma atlīdzību, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas (KPL 350. panta ceturtā daļa). Turklāt
atbilstoši KPL 367. pantam cietušajiem ir tiesības saņemt kompensāciju par procesuāliem
izdevumiem – kompensāciju, kas sedz ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās
darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, maksu par naktsmītni, kā arī naudas summu,
kas atbilst cietušā vidējai samaksai par laiku, kurā viņš sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā
neveica savu darbu.
5. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība īpašām cietušo grupām
Tiesiskais regulējums par juridisko palīdzību izdala tikai divas cietušo grupas – nepilngadīga
persona un pilngadīga trūcīga persona. Papildus palīdzība tiek nodrošināta personām, kuras
liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai
iztiesāšanā, ja cietušais saskaņā ar Personu speciālās aizsardzības likumu ir atzīts par speciāli
aizsargātu.
6. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas institucionālā struktūra un kapacitāte
6.1. Sistēmas struktūra un vieta cietušo atbalsta sistēmā
Latvijā nav izveidota cietušo atbalsta sistēma, kas paredzētu un nodrošinātu palīdzību cietušajām
personām. Šādas sistēmas veidošanas kavējas finanšu trūkuma dēļ.26 Latvijā ir problēmas ar
cietušā aizsargāšanu no noziedznieka radītā apdraudējuma un atkārtotas (sekundāras)
viktimizācijas nepieļaušanu. Cietušo aptauja atklāj četrus galvenos iemeslus cietušo
neapmierinātībai ar kriminālprocesu, un tie ir: (1) cietušajiem pēc procesa beigām ir saglabājusies
26
Kornberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013.
13 ISBN 978-9934-8400-5-0
netaisnīguma sajūta; (2) cietušie nav apmierināti ar likumpārkāpējam piespriesto sodu; (3) cietušie
atzina, ka viņi nav atguvuši drošības sajūtu; (4) cietušie nav apmierināti ar kriminālprocesa
iznākumu, jo netika iegūta kompensācija par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.27 Tāpēc trūkumi
juridiskās palīdzības pieejamībā ir tikai viena no problēmām, kas ir cietušā atbalsta sistēmā.
6.2. Publiski fondi cietušo juridiskajai palīdzībai
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek finansēta no valsts budžeta. Latvijā nav speciālu publisku
fondu, kas nodrošinātu juridisko palīdzību cietušajiem. Tikai atsevišķas NVO28 kādu noteiktu
projektu ietvaros vai, pamatojoties uz līgumu ar valsts iestādi, sniedz cietušajiem juridisko
palīdzību papildus KPL noteiktajam.
6.3. Reģionālās specifikas un problēmas juridiskās palīdzības nodrošināšanai
Latvija teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā ir salīdzinoši maza ar spēcīgu centralizācijas principu,
tāpēc nav izteiktu reģionālo problēmu. Atsevišķos reģionos novērojama lielāka cietušo
neinformētība un mazāks advokātu skaits, kas varētu sniegt juridisko palīdzību. Tas ir trūkums,
tomēr tas neapdraud juridiskās palīdzības nodrošināšanu kopumā.
6.4. Nepieciešamība pēc vispārīgām un speciālām apmācībām valsts institūcijām
Apmācības ir nepieciešamas valsts amatpersonām, kas saskaras ar cietušo. Līdz šim nav piešķirta
pietiekama nozīme tām personām, kas strādā ar cietušajiem, īpaši vardarbībā cietušajiem. Procesa
virzītāji – policijas darbinieki, prokurori, tiesneši, visbiežāk demonstrē zināmu empātiju attiecībā uz
cietušo, tomēr pats cietušais kriminālprocesā uztverams nevis kā persona, kurai ar noziedzīgu
nodarījumu ir nodarīts pāri un kuram tādēļ ir nepieciešama palīdzība, bet informācijas avots, kas
var tikt izmantots, lai iegūtu pierādījumus kriminālprocesā. Gan likumā, gan arī procesa virzītāju
ikdienas darbā cietušo personu tiesības tiek atzītas un ievērotas, tomēr to izmantošanu procesu
virzītāji ne vienmēr vērtē pozitīvi, jo darbs ar cietušo procesa virzītājam nozīmē papildu slodzi un
laiku. Kriminālprocesam, kas orientēts vien uz nozieguma atklāšanu un vainīgo sodīšanu, ir
nepieciešams cietušais, kas ar savām liecībām var nodrošināt vainīgās personas noskaidrošanu un
notiesāšanu, savukārt cietušā sāpes un vajadzības, un centieni tās apmierināt kriminālprocesa
virzītājiem ne vienmēr ir saprotami un dažreiz tiek uztverti kā faktori, kas traucē kriminālprocesam.
Kaut gan likums uzsver nepieciešamību ievērot cietušo intereses un nodrošināt viņam iespēju
27
Turpat. 28
Piem., Biedrība "Patvērums „Drošā māja”", biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””, biedrība „Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”.
14
realizēt noteiktās tiesības, darbs ar cietušo, centieni palīdzēt cietušiem, netiek vērtēti kā darbs, kas
jāveic procesa virzītajam.29
6.5. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas efektivitāte un caurskatāmība
Galvenās problēmas ir tieši saistītas ar cietušā atbalsta sistēmas izveidošanu kopumā, kuras
ietvaros juridiskā palīdzība ir tikai viens no elementiem. Ja kriminālprocesa virzītājs godprātīgi un
profesionāli pilda savus pienākumus, nepieciešamība pēc juridiskās palīdzības kriminālprocesa
samazinās. Diemžēl nereti praksē var novērot situācijas, ka, ja cietušajam ir pārstāvis advokāts, kas
zina kriminālprocesa soļus un sekas to izpildei, kriminālprocess noris ātrāk. Tas zināmā mērā
disciplinē kriminālprocesa virzītāju.30 Līdz ar to juridiskā palīdzība ir fundamentāli nozīmīga cietušā
tiesību nodrošināšanai, kas vienlaikus veicina arī visa kriminālprocesa efektivitāti.
Šobrīd cietušajam lielā mērā pašam ir jānodrošina sava interešu aizstāvība. Valsts finansēta
juridiskā palīdzība ir pieejama tikai maznodrošinātajiem. Jānodrošina bezmaksas juridiskā palīdzība
visiem cietušajiem, kas iesaistīti kriminālprocesā, un vismaz viena bezmaksas konsultācija tiem, kas
nezina, kā rīkoties noteiktās situācijās, piemēram, ziņot vai neziņot, kur, kam un kā ziņot u.tml.
Juridisks atbalsts nodrošināms arī tiem cietušajiem, kas procesā piedalās liecinieka statusā.31
29
Kronberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013. 30
Inetrvija ar Valsts policijas pārstāvi 18.07.2013. Nepublicēts. 31
Kronberga I., Judins A., Zavackis A. Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā. Rīga: PROVIDUS, 2013.
15 ISBN 978-9934-8400-5-0
Pielikums Valsts iestādes, kas sniedz palīdzību kriminālnoziegumos cietušajiem
Iestāde Valsts policija
Adrese Čiekurkalna 1 līnija 1, k – 4, Rīga, LV – 1026
Tālrunis +37167075212
Fax +371 67075053
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adreses http://www.vp.gov.lv/
Iestāde Ģenerālprokuratūra
Adrese Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801
Tālrunis +371 67044400
Fax +371 67044449
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://prokuratura.gov.lv
Iestāde Tieslietu ministrija
Adrese Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536
Tālrunis +371 67036801
Fax +371 67210823
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://www.tm.gov.lv/lv/
Iestāde Juridiskās palīdzības administrācija
Adrese Pils laukums 4, Rīga, LV-1050
Tālrunis +371 67514200
Fax +371 67514209
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://www.jpa.gov.lv/
Iestāde Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Adrese Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1050
Tālrunis +371 67358487
16
Fax +371 67358488
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://www.advokatura.lv/
NVO, kas sniedz palīdzību kriminālnoziegumos cietušajiem
Nosaukums Biedrība “Patvērums „Drošā māja””
Adrese Lāčplēša iela 29 - 3, Rīga, LV-1011
Tālrunis +371 67898343
Fax +371 28612120
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://www.patverums-dm.lv/
Nosaukums Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””
Adrese Matīsa iela 49 – 3, Rīga, LV-1009
Tālrunis +371 67378539
Fax +371 67378538
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://marta.lv/
Nosaukums Biedrība „Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes”
Adrese Kungu iela 34, Rīga, LV - 1050
Tālrunis +371 6 7222922
Fax -
E-pasts [email protected]
Mājas lapas adrese http://www.skalbes.lv/