ir brīdis, kad bērns patiesi notic sev. · ir brīdis, kad bērns patiesi notic sev. ticība sev...

Ir brīdis, kad bērns patiesi notic sev.

Ticība sev visspēcīgāk uzplaukst tad,

kad bērnam notic arī vecāki…

Vecāki, kuri notic savam bērnam,

audzina dzīves mīlestības asniņu,

kas patiesi tic saviem spēkiem

tiekties pretim saulei.

Sagaidot septembri, ka

skaitļiem: 500 un 150 milj

skolās, un tas ir labs rādīt

pašvaldības pēdējo gadu ie

pēc Latvijas neatkarības atj

ēku ir izremontētas, nosiltin

pelēcības vietā rotā atrak

bērniem tiek gatavotas ma

novērtē, ka arvien vairāk ir

zāles un sporta laukumi. To

apkaimes iedzīvotāji. Prot

izdarīt visus nepieciešamos

mērķis, un soli pa solim mē

pilsētas un mūsu valsts nāko

500 un 15

Nils Ušakovs,

Rīgas domes priekšsēdētājs

Foto: Jānis Deinats

Sagaidot septembri, kad Rīgas bērni pošas uz skolām un bērnudārziem, man gribas vērst uzmanību uz diviem

skaitļiem: 500 un 150 miljoni. Abi ir iemesls priekam un lepnumam! Par 500 pieaudzis pirmklasnieku skaits Rīgas

skolās, un tas ir labs rādītājs mūsu izglītības sistēmai, demogrāfijai un pilsētai kopumā. Un 150 miljoni – tas ir

pašvaldības pēdējo gadu ieguldījums skolu un bērnudārzu sakārtošanā. Tik daudz naudas izglītības infrastruktūrai

pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēl nebija piešķirts! Un ikviens var aplūkot rezultātu – vairums skolu un dārziņu

ēku ir izremontētas, nosiltinātas, to apkārtne sakopta. Mazuļi īpaši priecājas par bērnudārziem, kuru fasādes ierastās

pelēcības vietā rotā atraktīvi zīmējumi košās krāsās. Vecākiem savukārt nav mazsvarīgi, ka pirmskolu iestādēs

bērniem tiek gatavotas maltītes moderni aprīkotās virtuvēs, kas garantē, ka ēdiens būs veselīgs un gards. Skolēni

novērtē, ka arvien vairāk ir tādu skolu, kurām ir ne vien mūsdienīgi dabaszinību kabineti, bet arī labiekārtotas sporta

zāles un sporta laukumi. Tos cenšamies izveidot tā, lai pēc mācībām sportot var ne tikai skolas audzēkņi, bet arī visas

apkaimes iedzīvotāji. Protams, ne visās 115 Rīgas skolās un ne visos 150 pašvaldības bērnudārzos esam paspējuši

izdarīt visus nepieciešamos darbus, lai mācību iestādes būtu labiekārtotas un mūsdienīgas. Bet tieši tāds ir mūsu

mērķis, un soli pa solim mēs to panāksim. Jo tas ir vissvarīgākais ieguldījums – mūsu bērnu nākotnē, kas ir arī mūsu

pilsētas un mūsu valsts nākotne.

500 un 150 000 000

Nils Ušakovs,

Rīgas domes priekšsēdētājs

Foto: Jānis Deinats

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem

Lai veiksmt vi

aiir j

mām vi

īgi sarjāspēj sapras ņa eatpazītu, nevis tik

āzina emociju izpakā psiholoģe, kognitterapeite Marija Ābe

āt par to, kā sarutieš ņu sadzirdē

Pirmā emocija, ko mšanas un ko redz vecākibailes, kas arī ir noderīgpiesardzīgam bīstamāsvecumu bērns iepazīst tVecāki par vētrainajāparasti ir satriekti, jo mļoti mainījies un kļuvsava bērna emociju valjau kopš pirmās dienstāsta psiholoģe Marija

Vērīgie vecāki, kas ibērnā, prot atšķirt brīžupauž dusmas, kad – baiizrāda vienādi – viens ksarkans no dusmām unsavā istabā un klusumtējiem. Kāds bailēs skrinolien stūrī aiz gultas. Iizpausmēm ir normālaatvases uztver un reaģiedzimtais temperamendažādās situācijās, vecāar viņu mazuli notiek ik

Sarunas par to, kā panās vakarā. Vecāki ir pāno bērnudārza vai skolapiedzīvotais un vēl māj

Mammas aizkaitinānav labākie sabiedrotisarunai. Ja vēl arī mazu

Kā runālai tu vi

Kā iemācīties klaun sarunāties arAtrodi īsto brīdi s

ĒDAM VESEL

PIE

DROŠ

NODER

ĪGI!

ĀRSTA

ĪBA

ĪGAS ZIŅAS

Pirmsskolas vecumab : probl

29

Liekais svars blieks! 36

Zobu higi

piedz

al44

Bs 49

Emocionasmes – droš

rnu droš54

Aktualit l

j 57

ērna ēdināšana ēmasun praktiski padomi

ērniem –tik tiešām

ēnista unzobārsta apmeklējums –

īvojums bērnam! 40

P īgā!Utis, kašķis un spalīši bērnam

ērnam sāp?āpes uz vēlāku laiku!

ālās un sociālāspr ākai skolas videi 52

Par bē ību jādomāarī bērnudārznieka vecumā

ātes vese ības aprūpes,tās veicināšanas un sociālāslabklā ības jomā

Neatliec

AUDZINĀŠANA

ATTĪSTĪTBA

Kā runāt ar bērnu,lai tu viņu tiešām sadzirdētu 3

Četri iemesli,kāpēc bērni uzvedas slikti 6

Vai zini,ko jūt tavs bērns pēc pēriena? 9

Divas būtiskas kļūdas,ko pieļauj vecāki bērnu audzināšanā,un trīs soļi, kā tās labot 12

Bērnu pozitīvā disciplinēšanapirmsskolas vecumā 14

Vecumposmu īpatnībasbērniem no 3 līdz 6 gadiem 16

Sešas atbildes,kā un kāpēc spēlēties ar savu bērnu 22

Labās dusmas jeb kādēļ ir ļotisvarīgi iemācīt bērnam dusmoties 26

Audzināšana

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem 3

Lai veiksmt vi

ai secin –,ir j usmes,”t -

ivior -a pado-

mām vi

īgi sarunātos ar bērnu, irjāspēj sapras ņa emocijas. „Lai emocijasatpazītu, nevis tik ātu –

āzina emociju izpa ā saka klīniskā psiholoģe, kognitīvi bihe ālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, kas aicin

āt par to, kā sarunāties ar bērnu, laitieš ņu sadzirdētu.

atkal niķi

Pirmā emocija, ko mazulis pauž pēc piedzim-šanas un ko redz vecāki, ir prieks. Vēlāk parādāsbailes, kas arī ir noderīga emocija, jo iemāca būtpiesardzīgam bīstamās situācijās. Ap divu gaduvecumu bērns iepazīst tādu emociju kā dusmas.Vecāki par vētrainajām dusmu izpausmēmparasti ir satriekti, jo mazais, mīļais eņģelītis irļoti mainījies un kļuvis tik nešpetns... Tātadsava bērna emociju valodu vērīgi vecāki mācāsjau kopš pirmās dienas pēc piedzimšanas,”stāsta psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Vērīgie vecāki, kas ieskatās un ieklausās savābērnā, prot atšķirt brīžus, kad mazais cilvēciņšpauž dusmas, kad – bailes vai šaubas. Ne visi toizrāda vienādi – viens kliedz un raud, otrs kļūstsarkans no dusmām un spītīgi klusē, trešais aizietsavā istabā un klusumā norobežojas no apkārtējiem. Kāds bailēs skrien slēpties klēpī, bet citsnolien stūrī aiz gultas. Ikviena no šīm uzvedībasizpausmēm ir normāla, jo to, kā mēs un mūsuatvases uztver un reaģē uz situācijām, nosakaiedzimtais temperaments. Zinot, kā bērns reaģēdažādās situācijās, vecākiem vieglāk saprast, kasar viņu mazuli notiek ikdienā.

Sarunas par to, kā pagājusi diena, parasti risi-nās vakarā. Vecāki ir pārnākuši no darba, bērni –no bērnudārza vai skolas. Notikumi, problēmas,piedzīvotais un vēl mājas pienākumi…

Mammas aizkaitinājums un tēta nogurumsnav labākie sabiedrotie mierīgai, ieinteresētaisarunai. Ja vēl arī mazulis no dārziņa ir atnācis

-

ar savu negatīvo emociju bagāžu, tad ģimenēvar notikt īssavienojums. Noguris cilvēks citupaustās negatīvās emocijas biežāk uztver kāpret sevi un savu personību vērstas: „Re, viņšvēl speciāli mani kaitina!” Pētījumos iratklājies, ka šī ne pārāk veselīgā attieksme irraksturīga Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem – līdzcilvēku slikto omu uztvert personiski.

Tāpēc pirms sarunas ar bērnu labāk ievilktelpu, nedaudz atpūsties un aprunāties tad, kadesi labā emocionālā stāvoklī. Esot mierīgs, varēsiiedziļināties mazā cilvēka teiktajā, viņa vajadzībās un emocijās.

Dienā piedzīvotās spilgtās emocijas arī bērniparasti nes uz mājām. Dusmas vai vilšanās, kaspiedzīvotas dārziņā vai skolā, var turpināties arīvakarā ģimenes lokā un pat miegā sliktu sapņuveidolā. Lai to spētu saprast, jāprot novērot, spētatpazīt emocijas gan sevī, gan bērnā. „Secinot, katie jau ir tikai niķi, nebūs daudz līdzēts. Jāsaprot,vai bērns ir dusmīgs vai bēdīgs, bet varbūt –satraucies.Tasvar izrādītiesarīpozitīvs satraukumspar labi pavadītu dienu. Emocionāls pacēlumsnereti beidzas ar strīdēšanos un asarām. Lielasmiešanās un raudāšana darbojas ar vienu mērķi –novadīt spriedzi, tāpēc arī priecīga diena var

-

-

Kā runāt ar bērnu,lai tu viņu tiešām sadzirdētu

Marija Ābeltiņa.

Kā iemācīties klausīties bērnāun sarunāties ar viņu?Atrodi īsto brīdi sarunai!

Audzināšana

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem4

beigties ar asarām vakarā,” skaidro psiholoģe.Bērniem viss ir tik jauns un interesants, kaorganisms pakārtots šo impulsu pārstrādāšanai.Tas prasa daudz spēka, kas dienas beigās varizskatīties kā niķošanās. „Iespējams, arī pieaugušie, ja atļautos brīvi paust savas emocijas,tramvajā pēc darba gauži raudātu,” pieļaujMarija Ābeltiņa.

Ģimenē var ieviest tradīciju, ka katrs – tētis,mamma, brālis, ome – pastāsta, kas viņa dzīvēnoticisdienas laikā.Tipiskavecākukļūda–viņipaši nekad nestāsta, kā ir veicies darbā, bet grib, laibērnssīki izstāsta,koirdarījisunkājutiesdārziņā.

Piemēram, mamma var pastāstīt, ka šodienviņai bija ieplānots paveikt daudz, bet paspējatikai daļu no darbiem. Tas rāda bērnam piemēru,kā notiek šādas sarunas. Tiesa, te gan jābūtuzmanīgam ar to, cik daudz mazajam atklāt unko stāstīt. Pārspīlēt ar savas neizdevušās dienassīku izklāstu nevajag. Bērns nav vecāku draugs,kam uzvelt savu neveiksmju smagumu. Viņamir jāsaglabājas sajūtai, ka mamma un tētis irstiprais plecs, viņi tiks galā ar savām problēmām un būs gatavi palīdzēt bērnam.

„Kā tev šodien gāja?” – „Labi!” Šādas saru-nas var risināties ne tikai starp tīni un vecākiem.Arī mazais, vienmēr tik runīgais četrus vai piecusgadus vecais bērns var šādi atbildēt, ja vecākikatru dienu uzdod vienus un tos pašus formālosjautājumus. Kā atvērt šādu bērnu? Neuzdodjautājumus, kas izklausās pēc pratināšanas: “Kātev gāja? Ko tu ēdi? Ko tu mācījies?” Patiesībābērnudārznieka vecums ir ļoti pateicīgs dažādām

-

-

-

sarunām par dzīvi. „Bērnudārza vecuma bērni irļoti runīgi, līdz ar to ir gatavi izstāstīt savasdzīves notikumus, ja vien ir kāds klausītājs. Nevelti bērnudārza auklītes zina visu, kas notiekmazo ģimenēs. Ja bērns komunikācijā ar vecākujūtas uzklausīts, viņš uzticēs viņam savussvarīgākos jaunumus,” skaidro Marija Ābeltiņa.

Ir ekstraverti jeb runīgi un komunikablicilvēki un ir introverti, kuriem nepieciešamslaiks, lai sāktu sarunāties. Vieni gatavi sarunaiuzreiz, citiem vajag laiku. Tas pats attiecas uzbērniem. Ja tev ir piedzimis introverts bērns,nesāc viņu uzreiz izprašņāt. Dod viņam laikuatpūsties, nomierināties un tikai tad uzsāckomunikāciju. Bērnam vari pateikt, ka labprātar viņu parunāsies pēc īsa brītiņa, kad viņš būsatpūties. Tas ļauj mazajam cilvēkam saprast, kamammu vai tēti tiešām interesē, kā viņam irgājis. Var gadīties, ka sarunai bērns nobriest tad,kad mamma gatavo vakariņas vai tētis laboskapīša durvis. Vienreiz, otrreiz atsakot sarunu,var gadīties, ka trešoreiz viņš vairs nemēģinās.Ja tiešām konkrētajā brīdī nevari runāt, tad vie-nojies, ka pēc desmit minūtēm būsi gatavs saru-nai, bet šobrīd vari tikai uzklausīt, kas uz sirds,taču iedziļināties problēmā – nedaudz vēlāk.

Ir viedoklis, ka katram bērnam dienā irjāvelta vismaz 10–15 minūtes nedalītas uzma-nības. „Ir dienas, kad tiešām pietiek ar desmitminūtēm, bet ir reizes, kad sarunai vajag stunduvai pat vairāk,” atgādina psiholoģe. Jo vairākbērnu, jo tas ir sarežģītāk. Tomēr arī tad šo īpašolaiku būtu jāatrod katram. Tas var būt laiks, kadar kādu no tiem divatā braucat automašīnā vaikājām dodaties uz pulciņu.

Ja ģimenē ir vairāki bērni un vecākais noviņiem ir piecus vai sešus gadus vecs, jāatceras,ka viņš joprojām ir tikai bērns. Gan vecāki,kuriem jāaprūpē mazākie bērni, gan pats vecā-kais bērns ļoti ātri pieņem, ka viņš jau ir liels:„Tu jau esi liels un tiksi galā!” vai vēl ļaunāk –„Man jau tā ir grūti, ko tu vēl nāc...” No vienaspuses, šādi bērni izaug ļoti atbildīgi un pat-stāvīgi, bet no otras – šāda attieksme bērnā radalielu nedrošību un trauksmainību. Mazais cilvēksredz, ka mammai jau tāpat ir grūti, un, lai viņu

nesatrauktu, nestāstaAttiecībās veidojas nep

Nav tādu signālu, kka bērna dvēselīte sāp.bērna neverbālajās izžestu valoda. Ja mazuliir kārtībā, bet galvas kticiet tam, ko redzat,” st

Pavēro savu atvasi –kļūst kluss un nerunīguzmanība. Jebkuras uzvcināt, ka kaut kas ir notmus un aizdomīgas tatstāt bez ievērības.

Dalies ar savu pieredzi!

Signāli, kad bērn

Esi atvērts sarunām!

Cik ilgām ir jābūt sarunām?

Arī lielais bērns ir maziņš

Neuzdod formālus jautājumus!

Bērnam dienā ir jāvelta vismaz 10–15 minūtesnedalītas uzmanības.

Nav slikti kādreiz abērnu nedaudz agrāk ntoši pavērotu, kā veidojadārza biedriem un audzaudzinātājas rāda piemvai ļauj bērniem pašiemsavas izpratnes.

Vēl viens veids, kā svai negrib pateikt vār

Audzināšana

Vecākiem par bērniem Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem 5

nesatrauktu, nestāsta to, kas ar viņu notiek.Attiecībās veidojas nepārvarama plaisa.

Nav tādu signālu, kas nepārprotami atklātu,ka bērna dvēselīte sāp. „Ir jāskatās, kas maināsbērna neverbālajās izpausmēs. Daudz atklājžestu valoda. Ja mazulis apgalvo, ka viņam vissir kārtībā, bet galvas kustības rāda pretējo, tadticiet tam, ko redzat,” stāsta psiholoģe.

Pavēro savu atvasi – ja iepriekš aktīvs bērnskļūst kluss un nerunīgs, tad tam ir jāpievēršuzmanība. Jebkuras uzvedības izmaiņas var liecināt, ka kaut kas ir noticis. Neapšaubāmi, zilumus un aizdomīgas traumas nekad nedrīkstatstāt bez ievērības.

--

Signāli, kad bērns jūtas slikti

Veids, kā sadzirdēt, ko bērns neprotvai negrib pateikt vārdiem, ir rotaļas.

Ja tev ir piedzimis introverts bērns, nesāc viņuuzreiz izprašņāt. Dod viņam laiku atpūsties,nomierināties un tikai tad uzsāc sarunu.

mīkstās mantas vai lelles rindiņā, piešķir tāmlomas – dārziņa draugi, auklīte, audzinātāja –,un kopā izspēlējiet dažādas situācijas. Ļaujbērnam ieņemt gan audzinātājas, gan cituvienaudžu lomas un pavēro, ko atklāj izspēlētāsainiņas.

Teksts:Foto: Shutterstock

Līga Brūvere

Nav slikti kādreiz aiziet uz dārziņu izņemtbērnu nedaudz agrāk nekā parasti, lai neuzkrī-toši pavērotu, kā veidojas viņa attiecības ar bērnu-dārza biedriem un audzinātāju. Tāpat svarīgi, vaiaudzinātājas rāda piemēru, kā risināt konfliktus,vai ļauj bērniem pašiem tikt galā ar strīdiem pēcsavas izpratnes.

Vēl viens veids, kā sadzirdēt, ko bērns neprotvai negrib pateikt vārdiem, ir rotaļas. Saliec

Iespējams, arī pieaugušie, ja atļautos brīvi paust savas emocijas,tramvajā pēc darba gauži raudātu.


Audzināšana

Četri iemesli,kāpēc bērni uzvedas slikti

Pirms krīti izmisumā, ka tavs bērns irmazs velnēns, mierīgi pārdomā, vai viņamērķis tiešām ir izdarīt ko sliktu. Visbiežākbērni ar savu uzvedību mēģina mums pa-teikt būtiskas lietas. Atliek vien ieklau-sīties! Iemeslus bērna uzvedībaiskaidro psiholoģe Iveta Aunīte.

sliktajai

Pozitīvās disciplinēšanas metodes darbosiesdaudz sliktāk, ja neapmierināsi bērna emocionālās vajadzības. Līdz aptuveni 12 gadu vecumam bērni jūtas mīlēti atkarībā no laika unenerģijas, ko vecāki viņiem velta. Nedalītauzmanība vismaz pusstundu dienā ir laiks, kasmazajiem nepieciešams. Pretējā gadījumā parādās nevēlama uzvedība ar mērķi izpelnītiesvecāku uzmanību. Tas ir nenovērtējams laiks –neviens cits tavam bērnam to objektīvi nespējveltīt. Mazā cilvēka nevēlamā uzvedība mainīsies, ja dosiet viņam šo laiku. Ir bērni, kuri ļotipriecājas, ja viņus uz dārziņu aizved pirmos vaiizņem pēdējos, jo rodas brīdis, kad viņi vismazvar pabūt tiešā kontaktā ar kādu pieaugušo.

Ja ģimenē ir vairāki bērni, katram vecākamjāvelta individuāls laiks katrai no atvasēm. Kodarīt, ja mamma spēlējas ar meitu, bet dēls tiešitajā brīdī arī vēlas pavadīt laiku ar mammu?Uzdevums otram vecākam ir būt tik interesantam, lai noturētu dēla uzmanību. Ir taču vieglipateikt: „Man nesanāk, viņš vēlas būt ar tevi!”Nedalīts laiks ar bērnu nav laiks, ko pavadāmpie stūres, kamēr mazais sēž mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Savukārt kopīgs izbrauciens ar velosipēdu gan skaitās. Vislabākais ir kopā spēlēties –rotaļas bērnam ir ļoti nepieciešamas. Vecākidažkārt saka: „Vai es kāds muļķis, lai ar bērnu pazemi rāpotu?!” Nē, ne muļķis. Tieši gudri vecākiuz paklāja kopā ar saviem bērniem spēlējas arlellēm un mašīnītēm! Protams, tas nekādā gadījumā neizslēdz visas ģimenes kopā pavadītolaiku. Arī tam ir jābūt. Un bez visa minētā irjābūt laikam, ko vecāki pavada kopā kā pāris.

--

-

-

-

--

-

lūdzoties, izsakot dažādpieaugušajam? Jāiztur.

Jalietota, aptuveni pēc ttrači beidzas. Galvenapirmajiem mēģinājumietojumi – bērns nespēs njusies lietu kārtība.

Bērnu dteikts, ka to var darīt uvienu dzīves gadu vietik ilgi, līdz nomierināsTas nozīmē, ka durvis teir aizvērtas; tās drīkstKamēr durvis ir ciet vanesarunājas. Esot vieni,traci, jo nav skatītāju. Vbērni nemāk pateikt, kgluži neapzināti ir priecvieni savā istabā un vapūsties.

Svarīgi – nekad neizovojums ir emocijas: dusnedrīkst teikt: „Ej dusDrīkst teikt: „Ej bļaut umanipulācija no patiessaviem bērniem izjustpret brāli, māsu, vecākkot: „Tu drīksti uz viņudarīt pāri!” Arī laikā,dzimušais, negaidi, kaiemīlēs mazuli.Atļauj vsituāciju. Ja bērns ir bestājis būt izolēts, nevakušā, izņemot, ja viņš p

arī telpās bez logiem,Vienīgais, kas kategorino mājām. Bērni var ieatkārtot gan pusaudžu,Tātad grūtās situācijāsproblēmas uz vietas.

Apmēram pēc trīs nekumu ievērošanas bērnlamajā virzienā.

Atriebība ir situācijmēģina pateikt, ka viņariebības gadījumā maz

–

Šova ignorēšana.

Izolēšana.

3. Drīksti izolēties p

Iveta Aun .īte

Cīņa par varu ir biežākā uzvedības problēma,kas var sākties no aptuveni divu gadu vecuma.Spēcīgāka un izteiktāka tā ir 3–5 gadu vecumā.Šajā gadījumā vecāku uzdevums ir panākt, laibērni sāktu uzticēties un ticēt tam, ko viņi savāmatvasēm saka. Ja mamma un tētis ir kaut kosolījuši, tad viņiem tā arī jāizdara. Ja vecāku unbērnu attiecībās ienākusi cīņa par varu, irvairāki soļi, kas jāsper, lai novilktu robežas.

– vienreiz skaidri pasaki, ko sagaidi no bērna.

Pasaki b -nam, kādas būs sekas, ja viņš nepildīs prasību.Viens no attīstošās audzināšanas principiem irnevis sodīt ar ko sliktu, bet atņemt ko labu –piemēram, privilēģijas vai bonusus.

Ja bērns nereaģē uz otrobrīdinājumu, izpildi solīto. Parasti, nonākot līdztrešā soļa īstenošanai, bērns reaģē kliedzot,

-

ēr

Pirmais solis

Ja b

Trešais solis.

ērns nereaģē – otrais solis.

1. UZMANĪBAS PIEVĒRŠANA

Pareiza rīcība, ja

2. CĪŅA PAR VARU

3. ATRIEBĪBA


Audzināšana

mantot vecāku vājības, sakot: „Es tevi nemīlu!”vai „Es iešu prom no mājām!” Ja bērns saka kotādu, tas nozīmē, ka viņš attiecībās ar vecākiemjūtas nestabili vai arī ir pārliecināts, ka ar šādāmmetodēm sasniegs iecerēto. Mazais cilvēks vargribēt arī atriebties par ciešanām, ko viņamsagādājuši citi, piemēram, bērnudārza biedri.Bērna uzvedība var būt rupja un aizskaroša.Tādā brīdī vecākiem jāmēģina saprast, kāds iršādu spēcīgu izmantošanas iemesls.

Jāsaka bērnam kastāds, kas viņu pārsteidz, jo izņem norokām, piemēram: „Tu drīksti mani nemīlēt!”vai „Man ļoti žēl, ka tu mani nemīli, es gan tevimīlu!” vai „Tu drīksti mani nemīlēt, bet es varuno tevis prasīt cieņu!”

vecākito nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Šādai vecāku reakcijai jābūt neatkarīgi no bērna vecuma. Tu vari teikt savam bērnam: „Es tevimīlu, un man ir svarīgi, kas ar tevi notiek!”Nekādā gadījumā nedrīkst ļaut bērnam pakotmantas un skatīties, cik tālu viņš aizies!

ieroču

ieroci

--

Tās ir situācijas, kad mazais

• ja bērns ir pieredzējis, ka vi-

ņš vai viņa,izliekoties bezpalīdzīgs, saņem pilnīgu palīdzību no pieaugušā.

Kā reaģēt vecākiem?

Ja bērns draud iet prom no mājām,

Šo uzvedības modeli bērni izvēlas šādosgadījumos:

lūdzoties, izsakot dažādus solījumus. Kas jādarapieaugušajam? Jāiztur.

Ja šī metode tiek veiksmīgilietota, aptuveni pēc trim nedēļām kliegšanastrači beidzas. Galvenais nenolaist rokas pēcpirmajiem mēģinājumiem. Jo noteikti būs atkār-tojumi – bērns nespēs noticēt, ka pēkšņi ir mainī-jusies lietu kārtība.

Bērnu drīkst izolēt. Literatūrāteikts, ka to var darīt uz laiku pēc principa: uzvienu dzīves gadu viena minūte. Prakse rāda –tik ilgi, līdz nomierinās. Ko nozīmē ?Tas nozīmē, ka durvis telpai, kurā atrodas bērns,ir aizvērtas; tās drīkst pieturēt, bet ne aizslēgt.Kamēr durvis ir ciet vai tiek pieturētas, ar bērnunesarunājas. Esot vieni, bērni bieži nemaz netaisatraci, jo nav skatītāju. Vēl nostrādā tas, ka mazibērni nemāk pateikt, ka vēlas pabūt vieni, ungluži neapzināti ir priecīgi, ka beidzot nonākušivieni savā istabā un var mierīgi paspēlēties, atpūsties.

Svarīgi – nekad neizolēt bērnu, ja viņa pārdzī-vojums ir emocijas: dusmas, skumjas u. c. Nekadnedrīkst teikt: „Ej dusmoties uz savu istabu!”Drīkst teikt: „Ej bļaut uz savu istabu!” Jāatšķirmanipulācija no patiesa pārdzīvojuma. Ļaujietsaviem bērniem izjust arī negatīvas emocijaspret brāli, māsu, vecākiem, grupas biedru, sa-kot: „Tu drīksti uz viņu dusmoties, bet nedrīkstidarīt pāri!” Arī laikā, kad ģimenē ienāk jaun-dzimušais, negaidi, ka vecākais bērns uzreiziemīlēs mazuli.Atļauj viņam būt satrauktam parsituāciju. Ja bērns ir beidzis trakot, raudāt, pār-stājis būt izolēts, nevajag atgriezties pie noti-kušā, izņemot, ja viņš pats sāk runāt par to.

Pats drīksti izolētiesarī telpās bez logiem, pagrabos, arī ieslēgties.Vienīgais, kas kategoriski aizliegts, – iet promno mājām. Bērni var iemācīties un šo uzvedībuatkārtot gan pusaudžu, gan pieaugušā vecumā.Tātad grūtās situācijās paliec mājās un risiniproblēmas uz vietas.

Apmēram pēc trīs nedēļu konstantas šo notei-kumu ievērošanas bērna uzvedība mainīsies vē-lamajā virzienā.

Atriebība ir situācija, kad bērns neapzinātimēģina pateikt, ka viņam kaut kas ļoti sāp. Atriebības gadījumā mazais lieliski iemācījies iz

–

–

--

izolēšana

-

Šova ignorēšana.

Izolēšana.

3. Drīksti izolēties pats.

Pareiza rīcība, ja bērns kliedz

4. IEMĀCĪTĀJEB TĒLOTĀ BEZPALĪDZĪBA

3. ATRIEBĪBA

Audzināšana


pēkšņi vairs nemāk ēst vai apģērbties, lai ganlīdz šim lieliski ticis galā ar šiem uzdevumiem.Un bērnam parasti laika ir gana atšķirībā no pieaugušā, kurš, nonācis šādā situācijā, steidz visuizdarīt bērna vietā;

Piemēram, bērnscenties zīmēt puķītes, no astoņām divas navsanākušas gana labi. Tādā gadījumā vajag runātpar sešām smukajām, nevis par tām divām, kasnav sanākušas. Ja bērns ir nomazgājis traukus,paslavē viņu un nesteidzies uzreiz viņa klātbūtnē tos pārmazgāt.

Paraugies, ar kādu entuziasmu darbojas bērni,tāpēc nevajag to sabojāt, koncentrējoties uz rezultātu un aizmirstot par procesu.

Ja bērna teiktais „es nezinu”, „mannesanāk” nozīmē, ka vecāki paši ir pieradinājuši, ka, izliekoties nespējīgāks, bērns saņemspalīdzību, izlavierēs, neizpildot uzdevumu, pieaugušajiem ir jābūt atraktīviem, interesantiem,izdomas bagātiem, lai no bērna panāktu rezultātu. Nevajag prasīt abstrakti: „Es zinu, ka tuvari labāk” (tās ir mūsu fantāzijas)! Bet, ja zini,ka mācību programmā ir bijis kas līdzīgs vai arībērns pirms tam kādu lietu jau ir pratis, tad

-

-

• ja bērns ir pieredzējis, ka, lai kā censtos,nekas nebūs pietiekami labi.

Ko darīt?

-

-

-

-

jāatrod veids, kā panākt, lai bērns to dara pats.Nevajag no mazā gaidīt par daudz, tādējādisniedzot objektīvu palīdzību, kad tā ir nepieciešama.

Ja bērns regulāri, mūsuprāt, nav izdarījis pietiekami labi, mums savas prasības jāsamazinalīdz minimumam. Jāļauj bērnam atkāpties, jāuzdod vismazākie uzdevumi, ar ko viņš var tiktgalā. Un par to jāslavē! Tādā veidā mēs dodammotivāciju nākamajiem soļiem, nākamajiempanākumiem. Ja bērns sācis izmantot tēloto bezpalīdzību, viņš ir padevies. Jebkurā vecumābērnam ir nepieciešama „es varu!” sajūta. Unvēl svarīgi – nesalīdzini savu bērnu ar citiem!

-

-

-

-

Nekad kā sodu neizmanto tādusdarbus, ko bērnam reiz vajadzētu darītar prieku, piemēram, grāmatu lasīšana,mājas darbu darīšana. Nedrīkst sodīt arlietām, kurām pakāpeniski un organiskijāienāk bērna dzīvē, piemēram, sakārtotmantas, salikt netīrās drēbes veļas grozā.

Teksts: Audra ŠauereFoto: Shutterstock

Svarīgi!

Ja bērns ir pieradis,ka ar kliegšanu var panākt savu,viņš nekavēsies to izmantot katru reizi,kad vecāki mēģinās iebilst.


Vardarbība vienmbērna psiholoģisko aviņa vecuma. Vecākišaušana pa dupsi,kniebšana nav vardadaļa vecāku uzskata,var būt audzinošs. Kriena un kādas sekadzīvē, stāsta Bērnu kslimnīcas„Gaiļezers”Trimda.

Pēriens, kas ir fizisgan īslaicīgas, gan ilguzvedībā un domāšanāPēršana bērnam neiemvesties nākamreiz, betjadzētu rīkoties. Pērienneveidojas kauna sajūtaliksies, ka vaina jau ir iz

Bērni parasti jūtasViņiem ir viegli iegalvoto arī pelnījuši pērienu.rasti ir kauns, kas mēdkam pieaugot. Šīs izjūtacības ar citiem cilvēkiem

Bērns, kurš regulāri ska vairs nevar uzticētimammai un tētim. V

Vai ziniko jūt ta

Pēriens – vardarbkas problēmas n

Ko jūt bērns?Vaina un kauns

Bailes un bezspē

Audzināšana



Vardarbība vienmēr atstāj iespaidu uzbērna psiholoģisko attīstību neatkarīgi noviņa vecuma. Vecāki maldīgi domā, ka uz-šaušana pa dupsi, iedunkāšana vai ie-kniebšana nav vardarbība. Vēl jo vairāk –daļa vecāku uzskata, ka arī kārtīgs pēriensvar būt audzinošs. Kā jūtas bērns pēc pē-riena un kādas sekas tas var atstāt viņadzīvē, stāsta Bērnu klīniskās universitātesslimnīcas„Gaiļezers” bērnu psihiatrs GunārsTrimda.

Pēriens, kas ir fiziska vardarbība, var radītgan īslaicīgas, gan ilgtermiņa sekas ne tikaiuzvedībā un domāšanā, bet arī sociālajā sfērā.Pēršana bērnam neiemāca, kā vajadzētu uz-vesties nākamreiz, bet tikai parāda, kā neva-jadzētu rīkoties. Pēriens nemainīs uzvedību, joneveidojas kauna sajūtas par padarīto nedarbuliksies, ka vaina jau ir izpirkta.

Bērni parasti jūtas vainīgi, ja viņus per.Viņiem ir viegli iegalvot, ka bijuši slikti, līdz arto arī pelnījuši pērienu. Līdzās vainas sajūtai pa-rasti ir kauns, kas mēdz saglabāties, arī cilvē-kam pieaugot. Šīs izjūtas bieži kavē veidot attie-cības ar citiem cilvēkiem.

Bērns, kurš regulāri saņem pērienu, izjūt bailes,ka vairs nevar uzticēties saviem tuvākajiem –mammai un tētim. Viņš neapzināti piedzīvo

–

izjūtu, ka pasaule nav droša. Bērnam rodas bez-spēcības sajūta, jo viņam nav resursu, kā izmai-nīt vidi ap sevi. Šī sajūta var saglabāties visumūžu un apgrūtināt cilvēka spēju sevi aizsargātarī pieaugušā vecumā.

Bērns jūtas nodots, jo viņam pāri ir darījušicilvēk , kurus viņš mīl un kuri citās situācijāspret viņu izturas ļoti jauki un gādīgi. Bērnszaudē drošu vidi un emocionāli siltas attiecības,jo tajās vienmēr sajutīs arī piesardzīgumu unvēlmi noslēgties.

• vi -

i

ņam var zust pašdisciplīnas un paškontroles iemaņas. Šāds bērns vairāk paļausiesuz ārēju kontroles avotu, līdz ar to būs daudzgrūtāk arī vēlāk pārvaldīt savu uzvedību ganattiecībās ar saviem bērniem, dzīvesbiedru,gan konflikta situācijās darbā, uz ceļa;

Vai zini,ko jūt tavs bērns pēc pēriena?

Gunārs Trimda.Pēriens – vardarbība,kas problēmas nerisina

Ko jūt bērns?Vaina un kauns

Bailes un bezspēcība

Nodevība un zaudējums

Nākotnes perspektīvapērtam bērnam:

Audzināšana


• bērns var nespēt uzticēties cilvēkiem;• bērnam var veidoties tieksme sevi savainot

un pašnāvības tendences.

• ja jūti, ka vari zaudēt savaldīšanos, ej uz citutelpu, lai nomierinātos;

• brīdi paklausies nomierinošu mūziku, izkus-ties, izpildi dziļās elpošanas, muskuļu atslābi-nāšanas vingrojumus, aprunājies ar kādu domu-biedru pa tālruni;

• nosauc vārdā savas emocijas, to skaitā dus-mas un bezspēcību;

• bērns var kļūt vardarbīgs pret vienaudžiem,skolotājiem, vecākiem, jo būs iemācījies, kajāsit, ja ir pārņēmušas dusmas;

• viņam var būt grūti nodibināt kontaktu unveidot attiecības ar citiem bērniem;

• pusaudža vecumā vieglāk pakļausies vienaudžu ietekmei, īpaši negatīvajai;

• bērnam var izveidoties zema pašapziņa, kaunspar sevi, bailes paust savus uzskatus un emo-cijas;

• var būt tendence nerūpēties par sevi, izteiktspašcieņas trūkums, ļaujot citiem sevi izman-tot;

• var rasties tieksme lietot atkarību izraisošasvielas, spēlēt azartspēles;

-

• apdomā, kāpēc tik ļonībā vienkārši esi ļocitiem jautājumiemkādu svarīgu darbupartneri;

• savas emocijas pasdusmojos, jo tu izmēpietnā balsī, ar stingpar bērna uzvedību, n

• ja lielu trauksmi pipie kāda speciālista.

• atbildi sev uz jautābērnībā tevi pēra? ”atbildes, kā tu tad juatbildi, kāpēc tu šāduaudzināšanā, vai pēzultātu;

Bērns, kurš regulāri saņem pērienu, izjūt bailes, ka vairs nevar uzticēties saviem tuvākajiem –mammai un tētim.

Arī uzšaušana pa dupsi

Kā rīkoties vecākiem,ja rodas vēlme bērnu nopērt:

Trīs uzdevumi ve

Audzināšana


• apdomā, kāpēc tik ļoti dusmojies. Varbūt īstenībā vienkārši esi ļoti noguris, satraukts parcitiem jautājumiem, neesi paspējis izdarītkādu svarīgu darbu vai arī esi sastrīdējies arpartneri;

• savas emocijas paskaidro arī bērnam: „Esdusmojos, jo tu izmētāji mantas!” Saki to nopietnā balsī, ar stingru sejas izteiksmi. Runāpar bērna uzvedību, nevis par viņu pašu;

• ja lielu trauksmi piedzīvo regulāri, vērsiespie kāda speciālista.

• atbildi sev uz jautājumu: „Vai tavi vecākibērnībā tevi pēra? ” Ja jā, saraksti uz lapasatbildes, kā tu tad juties un ko domāji. Ja nē,atbildi, kāpēc tu šādu metodi lieto sava bērnaaudzināšanā, vai pēršana sniedz gaidīto re-zultātu;

-

-

• saraksti uz lapas sava bērna pozitīvās rakstura īpašības un labos darbus, ko viņš irpaveicis atbilstoši savam vecumam;

• saraksti nedarbus, par kuriem bērns ir saņē-mis pērienu. Mēģini atbildēt uz jautājumiem, kāpēc, tavuprāt, viņš/viņa šādi rīkojāsun kādi varētu būt alternatīvi bērna uzvedībukoriģējoši paņēmieni (par šo tēmu vairāk lasi6. lpp.).

-

-

-

-

Ja bērnu noper, atvainojiesviņam! Ja tomēr dusmu uzplūdā esi bērnu nopēris, uzreiz atvainojies, ka tā esirīkojies, nobiedējis un sāpinājis viņu.Atgādini, ka joprojām mīli viņu, un apsoli, ka nākamreiz mēģināsi savaldīties.

Svarīgi!

Tek ts: Audra ŠauereFoto: Shutterstocks

Arī uzšaušana pa dupsi ir fiziska vardarbība pret bērnu.

Trīs uzdevumi vecākiem:

1. kļūdaini bērnu uztver kā mazu pieaugušo.

2. atšķirības mūsu un mūsu bērnu audzināšanā.

1. Skaidri formulē savas gaidas!

-

-

Šī maldinošā uzskata dēļ vecāki pieļaujsituācijas, no kurām varētu izvairīties, ja apzinātos, ka bērn r atšķirīg domāšan . Bērnilīdz apmēram astoņu gadu vecumam vairākdomā konkrēti. Mēs, pieaugušie, domājamabstrakti. Tieši tāpēc, mūsuprāt, loģiski noformulētas prasības bērniem nozīmē maz. Mūsulabi domātais „ s gribu, lai tu esi pieklājīgs”pirmsskolas vecuma bērnam nav izprotams;

Mēs tikām audzināti stingros rāmjos,tāpēc vēlamies bērniem dot pēc iespējas lielākubrīvību. Rezultātā mazajiem ir ļoti izplūdušasrobežas. Stingra audzināšana ir viens grāvis, pārāk humāna un tikai uz bērna vēlmēm balstīta –otrs. Tātad – jāatrod vidusceļš.

Konkrētipasaki, ko vēlies no bērna. Piemēram: „Es gribu, lai tu šodien dzimšanas dienas ballītē iztiecbez kaušanās!”, „Tomātu mērci uz galda liet

-am i a a

-

: E

-

-

Ja vēlies ar saviem bērniem veidot veikmīgu sadarbību, ievēro trīs ļoti svarīgus prin

cipus.

-s -

nedrīkst!”. Ja mēs mazajam sakām: „Es gribu,lai tu labi uzvedies!”, prasību saraksts ir bezgalīgs.

Ideālāvariantā vecāki laikus savstarpēji vienojas paraudzināšanas principiem. Prasībām jābūt pietuvinātām, līdzīgām vai pat vienādām ar tām,kuras izvirza pedagogi, lai starp pieaugušajiemveidotos sadarbība. Situācijās, kad bērnam iruzlikts sods, otrs vecāks vai cits pieaugušais ne-drīkst iejaukties ar vecākus nosodošiem komen-tāriem vai bērna aizstāvēšanu. Pieaugušajiemjāstrādā kā vienotai komandai, jo tas patiesībā irvajadzīgs bērnam robežu saprašanai. Neizsakinepārdomātas piezīmes par pedagogu, pie kuramācās tavs bērns. Tādā veidā tu iedosi ļoti bīs-tamu instrumentu mazā cilvēka rokās.

Konsekvencei jābūt ne tikai starp abiemvecākiem vai starp vecākiem un pedagogiem,bet arī attiecībā pret sevi. Ja jums ar bērnu irnoruna, ka katru vakaru ir jāsakārto rotaļlietas,tad pie šīs prasības jāpieturas vienmēr. Laineveidotos situācijas, ka, piemēram, šodiendarbā bija ballīte, atnāci mājās labā omā, tad

i, lai nu paliek, savāksi mantas rīt Savukārtdienā, kad darbā bijušas problēmas, alga nav

-

-

:“A !”

2. Esi konsekvents savās prasībās!

Vai piekrīti, ka mūsdienās bērniem irbezgala daudz tiesību, bet nav pienāku-mu? Vai esi ievērojis, ka bērni ir niķīgi, pra-sīgi un izlutināti? Gan jau esi dzirdējis vecā-ku sūdzības, ka viņi netiek galā ar savāmatvasēm. Tomēr vecāki ir pieaugušie, untikai viņu spēkos ir nepieļaut kļūdas bērnuaudzināšanā un pareizi rīkoties robežu no-teikšanā. Vairāk stāsta psiholoģe IvetaAunīte.

Divas būtiskas kļūdas, ko pieļaujvecāki bērnu audzināšanā,un trīs soļi, kā tās labot

Ir divas pamatkļūdas,ko pieaugušie pieļaujbērnu audzināšanā:

Iveta Aunīte.

ieskaitīta, tad bērns dablasītām rotaļlietām, bedrēbēm. Vienā un tajā prā dodam atļauju, otrā –

Mēs bsām par daudz, nerēķiresursiem un spējām.piemērs: „Vai piekrīti, kjag mācīties augstskolgan noteikti jāiegūst au

Vēl kāds provokatīvatved bērnu ar sūdzībāmjums – cik sliktas? Vidbērnu un, izmantojot zkonstatēts, ka, vadoties pnam 6 balles ir varoņdabrīd bērns spēj mācītieuzstādījums no vecākiebērns spēj, neatbilst talielāka ir plaisa, jo grūtāktātu, ko no viņa prasa pievējošais: „Es zinu, ka tu vti demotivējošs. Jo jēdzi

3. Prasībām jābūt bnormālu darbu.

Neizsaki nepāpedagogu, pieTādā veidā tuinstrumentu sa

Vecākiem par noteikumiem un prasībām pret bērnu jāvienojas tad, kad mazā nav klāt.Vecāki dažkārt saka: „Kas es – muļķis, lai ar bērnu pa zemi rāpotu?!” Nē, ne muļķis.Gudri vecāki uz paklāja kopā ar saviem bērniem spēlējas ar lellēm un mašīnītēm.

Vecākiem par noteikVecāki dažkārt sakaGudri vecāki uz pak

Audzināšana


ieskaitīta, tad bērns dabū ne tikai par nesalasītām rotaļlietām, bet arī par nošmulētajāmdrēbēm. Vienā un tajā pašā situācijā vienā vakarā dodam atļauju, otrā – sodām.

Mēs bieži saviem bērniem prasām par daudz, nerēķinoties ar viņu reālajiemresursiem un spējām. Vislabāk to attēlo šādspiemērs: „Vai piekrīti, ka visiem bērniem nevajag mācīties augstskolā?” – „Jā. Bet manējamgan noteikti jāiegūst augstākā izglītība!”

Vēl kāds provokatīvs piemērs: pie psihologaatved bērnu ar sūdzībām – sliktas sekmes. Jautājums – cik sliktas? Vidēji – 7 balles. Sarunā arbērnu un, izmantojot zīmēšanas metodes, tiekkonstatēts, ka, vadoties pēc atzīmju sistēmas, bērnam 6 balles ir varoņdarbs. Un tā var būt, ka šobrīd bērns spēj mācīties vien uz 6 ballēm, betuzstādījums no vecākiem – 7 un augstāk. Tas, kobērns spēj, neatbilst tam, ko no viņa gaida. Jolielāka ir plaisa, jo grūtāk bērnam ir sasniegt rezultātu, ko no viņa prasa pieaugušie. Mūsu it kā motivējošais: „Es zinu, ka tu vari labāk!” patiesībā ir ļoti demotivējošs. Jo jēdzienam nav robežu –

sutu

-

---

labāk

-

-

-

-

-

-

3. Prasībām jābūt bērnam izpildāmām arnormālu darbu.

cik labāk jāizdara, lai būtu gana labi? Ko darīt?Izsaki atzinību par pozitīvo! Jo vairāk bērnu rāsi,jo sliktāk viņš uzvedīsies. Jo vairāk slavēsi, jolabāk uzvedīsies. Taču vienlaikus nevajagpārspīlēt ar slavēšanu – tai jābūt adekvātai.Vidējai kritikas un uzslavu attiecībai jābūt 1:5.

Izsaki atzinību par pozitīvo! Jovairāk bērnu rāsi, jo sliktāk viņš uzve-dīsies. Jo vairāk slavēsi, jo labāk uzve-dīsies. Taču vienlaikus nevajag pārspīlētar slavēšanu – tai jābūt adekvātai.

Svarīgi!

Tek ts: Audra ŠauereFoto: Shutterstocks

Neizsaki nepārdomātas piezīmes parpedagogu, pie kura mācās tavs bērns.Tādā veidā tu iedosi ļoti bīstamuinstrumentu savas atvases rokās.



Paskaties, ar kādu entuziasmu darbojas bērni!Nesabojā viņu prieku, regulāri labojotun kritizējot bērnu veikumu.

Audzināšana


Audzināšana

pietiekami prognozēt vecību un līdz ar to neiemko – ne. Otrkārt, ir svarvai ierobežojumus, kunenozīmē, ka izskaidrokāpēc nedrīkst glaudītnemēģinās darīt! Šīs pgūšana nenotiek acumprocess, kurš notiek, pDiez vai daudzi no pieatomašīnu, var par sevisēdos mašīnā, zināju vvadīt to ideāli!”. Visticdzīgs laiks un atkārtošciešams, lai ceļazīmesmaina savu nozīmi atapstākļiem vai apgaismsekvence un skaidrībalīdz tam apgūt šīs prasīb

Bieži nākas dzirdēt vkāpēc viņu bērni izaugtie paši vecāki, līdzīga aļoti atšķiras viens no otr

Pirmkārt, katrs bērnģimenē. Piemēram, pdiviem cilvēkiem, kuriaudzināšanā un savas ģjams, vecāki ar pirmo bkad mazulis raudās; junam radīsies veselībanāšanas procesā kopā ašo stilu. Savukārt otraisvēku ģimenē, turklāt tāredze bērnu audzināšakompetentāki savās vecvar justies mierīgāki bnāšanā. Līdz ar to vardzīvo ienākšanu atšķirībērni nevar būt vienāditajā pašā vietā nevar izka divi koki tomēr augtad, visticamāk, viens knīkuļos vai izaugs līksabiem trūks spēka izauvienas ģimenes bērni avecāku uzmanību unkatrs bērns ieņem brīvoātrāks, otrs lēnāks, vienstiskāks, viens būs patizrādīs vēlmi palīdzēt

,

Bērnu salīdzināšanpar labu

Prasmes kontrolēt savas emocijas unuzvedību būs nepieciešamas, lai sadzīvotuar citiem. Pozitīva disciplinēšana ir tāda,kas ļauj mazajam cilvēkam attīstīties beztraumām, saglabāt un uzlabot kontaktu arvecākiem, ļauj justies droši pasaulē, kurasnoteikumu apgūšana tam vēl ir tikaipriekšā. Ir skaidrs, ka visi bērni it visurpasaulē kādreiz nepaklausa vecākus vainepilda viņu prasības. Paklausība iratkarīga no bērna vecuma, temperamentaun audzināšanas metodēm.

Maza bērna pašnovērtējums ir gandrīz vie-nāds ar nozīmīgo apkārtējo cilvēku attieksmi,ko tas izjūt. Pozitīvs pašnovērtējums ir milzīgsatspaids, ja jāapgūst jauna uzvedības forma, jorada paļaušanos uz savām spējām tikt galā argrūtībām. Tādēļ svarīgi ievērot principu: kriti-zējam uzvedību, nevis bērnu. Gan pieaugušie,gan bērni spēj mainīt savu uzvedību un iemā-cīties rīkoties citādāk. Tam nepieciešams pamu-

Vecāki vēršas pret konkrētu uzvedību, ne-vis bērnu

dinājums un skaidrība par to, tieši kas un kā irjādara. Turpretī, ja dzirdēsit, ka esat vai

visticamāk, izjutīsit kaunu un vēlminoslēpties vai dusmas un vēlmi atriebt u. tml.Tātad, jo konkrētāki ir aizrādījumi par bērna uz-vedību, jo vieglāk bērnam tos ņemt vērā.

Pirmkārt, noteikumus ģimenē izveido unuztur vecāki. Tieši tāpēc, ka esam piere-dzējušāki, zinošāki, mīloši un spējīgi parūpētiespar bērnu, mēs nosakām noteikumus, kas bēr-nam jāievēro. Mēs rūpējamies, lai noteikumi,kurus izvirzām, ir taisnīgi, atbilstoši bērna ve-cumam un spējām. Vieni vecāki izvirza stingrusnoteikumus, citi audzina bērnus brīvāk. Ganpirmie, gan otrie veiksmīgi tiek galā ar vecākufunkcijām. Grūtības audzināšanā var parādītiestajās ģimenēs, kurās noteikumi rodas un pazūdspontāni – drīzāk vadoties pēc vecāka noska-ņojuma un spējas regulēt savas emocijas kon-krētajā brīdī. Tas nozīmē, ka bērns nevar

,

sliņķisnetīrelis,

Noteikumi ir zināmi un tiek ievēroti kon-sekventi

Kad bērns ienāk mūsu ģimenē, parastitas ir satraucošs, priecīgs notikums, un pir-mo dzīves gadu vecāki lielākoties ir aiz-ņemti ar bērna aprūpi un bērna attīstībaiatbilstošas vides nodrošināšanu. Tomēr,bērnam augot, disciplinēšana ir arvien ne-pieciešamāka, lai mācītu bērnam kontrolētsavus impulsus, iemācītu pašsavaldīšanāsprasmes, emociju un uzvedības regulācijasprasmes. Kādēļ tik svarīgas ir šīs prasmesun kas ir pozitīvā bērnu disciplinēšana, vai-rākstāstaklīniskāpsiholoģeIvetaKrūmiņa.

Bērnu pozitīvā disciplinēšanapirmsskolas vecumā

Iveta Krūmiņa.

Daži svarīgi pozitīvāsdisciplinēšanas aspekti


Audzināšana

pietiekami prognozēt vecāku reakciju uz viņa rī-cību un līdz ar to neiemācās, ko drīkst darīt unko – ne. Otrkārt, ir svarīgi skaidrot noteikumusvai ierobežojumus, kurus izvirzām. Tas gannenozīmē, ka izskaidrojot trīsgadīgam bērnam,kāpēc nedrīkst glaudīt svešu kaķi, viņš vairs tonemēģinās darīt! Šīs pasaules noteikumu ap-gūšana nenotiek acumirklī – tas ir mācīšanāsprocess, kurš notiek, pateicoties atkārtošanai.Diez vai daudzi no pieaugušajiem, kuri vada au-tomašīnu, var par sevi teikt: “Es pirmo reizi ie-sēdos mašīnā, zināju visu, kas jādara un sākuvadīt to ideāli!”. Visticamāk, mums bija vaja-dzīgs laiks un atkārtošana. Un vēl bija nepie-ciešams, lai ceļazīmes ir nepārprotamas un ne-maina savu nozīmi atkarībā no dienas, laikaapstākļiem vai apgaismojuma! Tātad mūsu kon-sekvence un skaidrība prasībās pret bērnu pa-līdz tam apgūt šīs prasības.

Bieži nākas dzirdēt vecākus brīnoties par to,kāpēc viņu bērni izaug tik dažādi – it kā vieni untie paši vecāki, līdzīga audzināšana, tomēr bērniļoti atšķiras viens no otra.

Pirmkārt, katrs bērns dzimst pilnīgi atšķirīgāģimenē. Piemēram, pirmais bērns piedzimstdiviem cilvēkiem, kuriem nav pieredzes bērnuaudzināšanā un savas ģimenes veidošanā. Iespē-jams, vecāki ar pirmo bērnu būs trauksmaināki,kad mazulis raudās; jutīsies apjukuši, kad bēr-nam radīsies veselības problēmas un audzi-nāšanas procesā kopā ar bērnu meklēs savu īpa-šo stilu. Savukārt otrais bērns jau ienāk triju cil-vēku ģimenē, turklāt tādā, kur vecākiem ir pie-redze bērnu audzināšanā un aprūpē, viņi jūtaskompetentāki savās vecāku prasmēs, tādēļ bieživar justies mierīgāki bērna aprūpē un audzi-nāšanā. Līdz ar to var teikt, ka katrs bērns pie-dzīvo ienākšanu atšķirīgā ģimenē. Otrkārt, divibērni nevar būt vienādi ģimenē tāpat kā vienā untajā pašā vietā nevar izaugt divi koki. Ja gadās,ka divi koki tomēr aug vienā un tajā pašā vietā,tad, visticamāk, viens koks būs stiprs, bet otrs –nīkuļos vai izaugs līks. Sliktākajā gadījumā –abiem trūks spēka izaugt stipriem. Arī vairākivienas ģimenes bērni aug dažādi, lai spētu gūtvecāku uzmanību un atsaucību. Tādā veidākatrs bērns ieņem brīvo vietu ģimenē. Viens būsātrāks, otrs lēnāks, viens būs radošāks, otrs – spor-tiskāks, viens būs patstāvīgāks, otrs – vairākizrādīs vēlmi palīdzēt vecākiem mājas darbos.

,

Bērnu salīdzināšana savā starpā nenākpar labu

Vecākiem jāatceras, ka bērnu salīdzināšana sa-vā starpā nenāk par labu. Citu bērnu stādīšanapar piemēru attīsta bērnā mazvērtības izjūtas,savukārt, bērna uzslavēšana tikai salīdzinājumāar citiem bērniem, attīstīs bērnā izpratni par to,ka svarīgi ir nevis viņa paša panākumi, bet gantas, ka citiem ir mazāki panākumi. Abos gadī-jumos bērnam ir grūti just prieku par citu veiks-mēm, radīsies skaudība. Tātad – nesalīdzināsimbērnus savā starpā!

Pasaulē nav ideālu vecāku. Esam tikai cilvēkiun kopā ar katru bērnu mācāmies ko jaunu. Vargadīties, ka esam pacēluši balsi nevietā vai sa-rājuši bērnu, kad tas īsti nav bijis vainīgs. Mēs,vecāki, esam pietiekami apzinīgi un nobrieduši,lai varētu atzīt savu kļūdu un atvainoties. Tas ne-mazina mūsu autoritāti bērna acīs, bet gan mācatam, ka pieļautās kļūdas ir iespējams labot. Bēr-ni parasti vēlas redzēt mīļus un atbalstošus, dro-šus un priecīgus, nevis ideālus un nekļūdīgusvecākus. Tā kā bērns gūst spēku un iedvesmu nosaviem vecākiem, ļoti svarīgi, lai vecākiem pa-šiem pietiktu spēka un dzīvesprieka, lai tie va-rētu parūpēties par sevi un savu labsajūtu. Tātad –rūpēsimies, lai kopumā būtu apmierināti ardzīvi un atļausim sev nebūt ideāliem!

Teksts: Iveta KrūmiņaFoto: Shutterstock

Vecākiem nav jābūt ideāliem


Labāk sokas ar izpratnļiem. Agrāk no galvas iedivi, trīs...” beidzot iegun vienkāršas vārdu spparādīt, cik ir gadu. Pazīmēt. Fantāzija ir attīsrādīties draugs – iedomzudīs, – un sliktie sapnī

Trīsgadnieks sāk intjūtām un jūtīgi reaģē uzTas var būt iemesls tranagu graušana vai masatraucas un sāk čīkstļiem trokšņiem. Trīsvecums, lai sāktu dradārziņu iesaka vest tiešiepriekš mazulis labpun par līdzās esošiebērniem īpaši neinterprieku sagādā kopīgasļoti svarīgi. Veidojas lcākiem šis ir brīdis, lauzvedības robežas – cisev un kur ir robežbērniem. Sākot ar trijilai viņam paskaidro, paizteikta vēlme, lai viņbērns pārbaudīs, vai arbījumiem varvaru pār viņiem.

Bērns sāk interesētun tā atšķirībām nApmēram trīsarpus gmāk meitenei pateikt:arī „Es mīlu”. Viņš pronevis meitene, ja viņdaļa bērnu dienā veikbet naktī vēl ir vajDārziņā lietojot podiņpamana, ka viņi urinmumu atšķirība rotaļusvarīga – visi spēlējacumā bērns pārdzīvonobeigumā sākas jaupirmsskolas vecums.

izsist vec

Attiecības ar citieun vienaudžiem

Kas es esmu?

N

-

-

-

--

--

o 3 līdz 6 gadu vecumam bērnam attīstāsvai nu iniciatīva, vai vainas izjūta. Tāpēc irsvarīgi, lai vecāki atbalstītu savas atvases ide-jas, aktivitātes, fantāzijas un nekauninātu viņu,jo īpašība, kura gūs virsroku, dominēs arī pie-augušo vecumā.

Ap triju gadu vecumu bērns dodas uz bērnudārzu. Tas nozīmē, ka viņš ir kļuvis patstāvīgs,taču vēl arvien ir bērns. Viņam ir īpaši labasattiecības ar mammu, taču vienlaikus viņš atļaujas izrādīt arī pretestību. Ja līdz šim mazaisneiebilda izpildīt mammas lūgumus, tad tagadvar sākt pretoties tāpēc vien, ka lūgumu izteikusi mamma. Šādos brīžos audzināšanāaktīvāk vajadzētu iesaistīt tēti. Parādās sevis apzināšanās, savu vēlmju un vajadzību skaļa izteikšana, periods ar kliegšanuun pieprasījumiem. Svarīgi, lai vecāki paliktuvienoti savās prasībās un atšķirīgos audzināšanas viedokļus apspriestu bez bērna klātbūtnes, lai neveidotos priekšstati par

un . Ja viens vecāks izsakalūgumu, otrs to atbalsta un apstiprina.

gribu – negribu

sliktomammu labo tēti

Bērns ar prieku mācās jaunus vārdus, uzma-nīgi klausoties pieaugušo sarunās. Prot pateiktsavu vārdu un uzvārdu. Mazais šajā vecumāparasti ir dāsns un iejūtīgs, tāpēc šis ir lieliskslaiks, lai mudinātu viņu apgūt kādu mājasdarbu, piemēram, saklāt savu gultu. Pacietībavēl nav tik liela, lai rātni nosēdētu visu ēdien-reizi pie galda, toties stundām ilgi patīk braukātar savu pirmo trīsriteni.

Uzlabojas pirkstu veiklība – atpogāt pogas irvieglāk nekā tās aizpogāt. Aptuveni trīsarpusgadu vecumā uz pāris mēnešiem nedaudz pa-sliktinās kustību koordinācija – liekot klucīšus,roka vairs nejūtas tik droša, un klucīši gāžas, betskriešana diezgan bieži beidzas ar savainotiemceļgaliem.

Ir bērni, kas ātri iemācās atpazīt sava vārdapirmo burtu un pat saburtot vienkāršākos vār-dus. Tomēr īstā lasītprasme vēl tikai priekšā.

Attīstība

Vbērniem no iem

ecumposmu īpatnības3 līdz 6 gad –

emocijas, sevis apzināšanās un draudzēšanās māksla

Līga Bernāte.B-

-

-

ērnudārznieka augšana notiek vētraini.Katrs gads vecākiem ir pārsteigumu un atklājumu pilns. Krīžu jūrā jāsaglabā veselaissaprāts, stipri nervi un joprojām jāmīl unjālolo topošā personība. Šis ir laiks, kadtiek likti pamati visai bērna turpmākajaidzīvei. Nav viegli! Bet noteikti nav arī garlaicīgi! Vieglāk saprast savu bērnu būs tad,ja zināsi, ka dusmu uzplūdi, ietiepības brīžiun niķu periodi ir pavisam normāli. Konsultē klīniskā psiholoģe, psihoterapeiteLīga Bernāte.

Valoda un prasmesTRĪSGADNIEKS


Labāk sokas ar izpratni par cipariem un skait-ļiem. Agrāk no galvas iemācītais pantiņš „Viens,divi, trīs...” beidzot iegūst jēgu. Patīk dzejolīšiun vienkāršas vārdu spēles. Prot uz pirkstiemparādīt, cik ir gadu. Patīk šķirstīt grāmatas unzīmēt. Fantāzija ir attīstījusies tiktāl, ka var pa-rādīties draugs – iedomu tēls, kurš ar laiku pa-zudīs, – un sliktie sapnīši.

Trīsgadnieks sāk interesēties par cilvēku sajūtām un jūtīgi reaģē uz citu atbildes reakcijām.Tas var būt iemesls trauksmei, kas izpaužas kānagu graušana vai matu košļāšana. Bērns ātrisatraucas un sāk čīkstēt, var sabīties no skaļiem trokšņiem. Trīs gadi ir ļoti piemērotsvecums, lai sāktu draudzēties, tieši tāpēc uzdārziņu iesaka vest tieši šajā vecuma posmā. Jaiepriekš mazulis labprātāk spēlējās vienatnēun par līdzās esošiem tāda paša vecumabērniem īpaši neinteresējās, tad tagad lielākoprieku sagādā kopīgas rotaļas. Draugi sāk kļūtļoti svarīgi. Veidojas labāko draugu loks. Vecākiem šis ir brīdis, lai noteiktu savas atvasesuzvedības robežas – cik daudz ļaut pieskartiessev un kur ir robeža, pieskaroties citiembērniem. Sākot ar trijiem gadiem, bērns grib,lai viņam paskaidro, pamato visus „kāpēc?”. Irizteikta vēlme, lai viņā ieklausās. Vienlaikusbērns pārbaudīs, vai ar jautājumiem un apšaubījumiem var , iegūtvaru pār viņiem.

Bērns sāk interesēties par savu dzimumuun tā atšķirībām no pretējā dzimuma.Apmēram trīsarpus gadu vecumā zēns jaumāk meitenei pateikt: „Man patīk”, bet vēlākarī „Es mīlu”. Viņš prot apstiprināt, ka ir zēns,nevis meitene, ja viņam to pavaicā. Lielākādaļa bērnu dienā veiksmīgi izmanto podiņu,bet naktī vēl ir vajadzīgas autiņbiksītes.Dārziņā lietojot podiņu, puikas un meitenespamana, ka viņi urinē atšķirīgi. Tomēr dzi-mumu atšķirība rotaļu laikā šajā vecumā navsvarīga – visi spēlējas kopā. Trīs gadu ve-cumā bērns pārdzīvo vienu no krīzēm, kurasnobeigumā sākas jauns bērnības posms –pirmsskolas vecums.

-

-

-

-izsist vecākus no līdzsvara

Ceturtā dzīves gada laikā bērns ir apzinājissavu un vēlas kļūt par vecāku acuraugu. Pararvien lielāku autoritāti kļūst tētis. Bērnam patīkpārbaudīt robežas starp atļauto un neatļauto. Tasir normāls attīstības posms, kas prasa lielu ve-cāku pacietību.

Šajā vecumā mazais ļoti daudz runā. Iespē-jams, ka vecāki pamanīs lielīšanos un citasārišķīgas izpausmes, kas patiesībā palīdz no-stiprināt pašapziņu. Bērnam patīk izdomāt unuzdot jocīgus un dažreiz muļķīgus jautājumus.Arvien labāk padodas rāpšanās, slēp unciti vienkārši vingrinājumi. Bērnam patīk spēlē-ties ar rotaļlietām, kas sastāv no daudzām ma-zām detaļām, kuras var izjaukt un atkal saliktkopā. Gandrīz pilnībā ir apgūta podiņa lie-tošana, tāpēc dienā slapjas bikses gandrīz ne-mēdz būt, taču var gadīties, ka gulta naktī vēlpieslapinās.

Četrgadnieks, kas jau tuvojas piecu gadu ve-cuma slieksnim, labprāt mācās burtiņus un ci-parus, jautā, kā jāraksta viņa vārds. Izrāda inte-resi par pulksteni, kalendāru un naudu. Patīkvārdu spēles un vienkārša muļķīga runāšanās, itīpaši, ja tajā ir iesaistīti tualetes vārdiņi.Attīstāsrunas prasmes, tāpēc jau visai veikli izdodasizrunāt garus un sarežģītus vārdus. Patīk pastai-gas, kuru laikā var bezgalīgi ilgi izpētīt visu, kasatrodas ceļā, sākot ar suņa kaku līdz pat āboliņalapiņai. Redzētais un piedzīvotais atainojas zī-mējumos – saule, mākoņi, varavīksne, ģimeneun es pats. Ir uzlabojusies kustību koordinācija,taču vēl nav attīstījusies perifērā redze, tāpēcvecākiem joprojām uzmanīgi jāvēro drošība uzceļa.

Kļūstot patstāvīgākam, arī citus sākuztvert kā personības. Emocionālās svārstībasliek te smieties, te raudāt un dažkārt darīt togandrīz vienlaikus. Bērns viegli uztraucas, varsākt baidīties no tumsas, trokšņiem, lieliem dzīv-niekiem un nesaprotamām lietām. Viņš sāk

es

šanās

bērns

Attīstība

Valoda un prasmes

Attiecības ar citiem cilvēkiemun vienaudžiem


ČETRGADNIEKS

Kas es esmu?


kaste var pārtapt parvilcienu. Var būt bail pa

Piecu gadu vecumā bsapr tīgāks. Viņš straujlaikus mazāk pieņemakauli un muskuļi, kuruciešama enerģija. Tāpēcvērība jāvelta pilnvērtīg90 % cilvēka personībasgadu vecumam. Šajos djam var iemācītnoturīgas visu mūžu.dumi, kurus bērns ievēmā, kā arī nepieciešamtātēm. Efektīvākais veipiemēru. Spēlē ar bērnu

Piecgadnieks ir kā sū

ā

atziņa

PIECGA

Valoda un prasm

apjaust, ko nozīmē nāve un nomiršana. Ja šajāvecumā radu lokā nākas piedzīvot nāvi, mazaisvar sākt baidīties, ka arī viņa mamma un tētisvarētu nomirt.

Četrgadnieks ir iemācījies dalīties un arvienlabāk prot sadarboties ar rotaļbiedriem, tāpēcspēles ar bērnudārza un pagalma draugiem sa-gādā daudz prieka. Viņš sāk pamanīt atšķirībasapkārtējos cilvēkos, piemēram, ādas krāsu undažādas slimības, un uzdod jautājumus, kasvecākiem var likt justies neērti. Vispareizākāreakcija ir atbildēt īsi un kodolīgi, bet par ne-ērtiem jautājumiem nebārt un nekaunināt. Šajāvecumā nopietni uztver godīgumu, tāpēc dēlsvai meita uzreiz pamanīs, ja kāds būs saņēmislielāku kūkas gabalu. Lai arī mazuli arvien vai-rāk interesē anatomiskas atšķirības starp zēniemun meitenēm, tomēr rotaļbiedrus pēc dzimumavēl neizvēlas. Vecākus var šokēt kāds nejaušipasprucis sulīgs lamuvārds. Bērns vēro, kāpieaugušais uz to reaģēs. Nav vērts rāt par šiemvārdiem, labāk izskaidrot to nozīmi.

Dzimumidentitātes apziņa turpina nostipri-nāties. Tā kā zēnu dzimumorgāni kļūst nobrie-

dušāki, viņi var tos aizskart biežāk un pat spē-lēties ar tiem. Izturies pret to mierīgi un nebardēlu par sava ķermeņa atklāšanu. Bērnu šajāvecumā īpaši interesē viņa naba! Var parādītiesgreizsirdība, redzot tēti un mammu kopā. Bērnusāk interesēt attiecības starp vīrieti un sievieti,mammu un tēti. Iespējams, rodas jautājumi parseksu. Atbildot uz tiem, uzsver mīlestības unmaiguma nozīmi šajās attiecībās, bet neiedzi-ļinies detaļās. Vēl ik pa brīdim mazo cilvēkuapciemo dusmu lēkmes. Viņš var būt egoistisks,dažreiz rupjš un neiecietīgs. Ir izteikta vēlmeiegūt uzmanību jebkādā veidā. Ar šīm spē-cīgajām emocijām ir vieglāk tikt galā, kārtīgiizkustoties un izskrienoties. Četrgadniekiemļoti patīk pārbaudīt vecāku noliktās robežas,tāpēc šis ir īsts spītības laiks – kurš kuru: vecākivai bērns noturēs savas pozīcijas. Vecāku no-teiktās robežas mazais pārbaudīs neskaitāmasreizes cerībā, ka kādreiz taču pieaugušo mo-drība un principi atslābs. Ļoti svarīga ir vecākuatzinība un novērtējums. Neskopojies ar labiemvārdiem! Fantāzija turpina attīstīties, tāpēc dienasnotikumu stāsts var izrādīties pilns neparastu(un nenotikušu) atgadījumu. Iztēle ir ļoti at-tīstīta un mainīga. Pāris minūšu laikā kartona

–

Attīstība

Kas es esmu?


kaste var pārtapt par māju, zooveikalu vaivilcienu. Var būt bail palikt vienam.

Piecu gadu vecumā bērns ir kļuvis rāmāks unsapr tīgāks. Viņš strauji stiepjas garumā, vien-laikus mazāk pieņemas svarā. Aktīvi veidojaskauli un muskuļi, kuru nodarbināšanai nepie-ciešama enerģija. Tāpēc šajā vecumposmā īpašavērība jāvelta pilnvērtīgam uzturam. Uzskata, ka90 % cilvēka personības veidojas laikā no 5 līdz 7gadu vecumam. Šajos divos gados vecāki maza-jam var iemācīt , kas būs svarīgas unnoturīgas visu mūžu. Piemēram, ēšanas iera-dumi, kurus bērns ievēros arī pieaugušā vecu-mā, kā arī nepieciešamība pēc fiziskām aktivi-tātēm. Efektīvākais veids, kā to darīt, – ar pašapiemēru. Spēlē ar bērnu lomu spēles!

Piecgadnieks ir kā sūklis, kas uzsūc visu jau-

ā

atziņas

no, tāpēc viņam ļoti patīk mācīties un apgūtjaunas lietas. Tas attiecas gan uz zināšanām –matemātisku uzdevumu risināšana, loģiskieuzdevumi, burtu apgūšana –, gan arī uz jaunāmprasmēm – iemācīties uzkāpt pa virvi, spēlētfutbolu, pagatavot sev sviestmaizi.

Spēlēšanās joprojām ir galvenais bērna uzdevums. Īpašu prieku sagādā galda spēles, kassaistītas ar atmiņas trenēšanu, uzmanību un uztveri. Ar prieku spēlē lomu spēles. Tomēr spiestar varu un radīt nepatiku pret mācīšanās procesunevajadzētu. Vecākiem jāprot atrast zelta vidusceļu starp zinātkāres apmierināšanu un pārliekuspiedienu apgūt skolas zinības. vecums rit pilnā sparā, tāpēc vecākiem jābūt gataviem atbildēt uz neskaitāmiem Pievērsuzmanību mazā pirkstu nodarbināšanai, jo attīstās sīkā motorika, kas būs gan iesaistīta rakstīšanas procesā, gan arī saistīta ar smadzeņudarbību.

Piecu gadu vecumā bērns jau zina par fiziska-jām atšķirībām starp abiem dzimumiem, bet šie

-

-

-

Kāpēcīšu --

kāpēc.--

Attīstība

PIECGADNIEKS

Valoda un prasmes



joprojām labprāt klaAttīstās izpratne par pnām, gadalaikiem. Veidrīgi veicināt dzirdētā tdzirdēto, uzdodot jautpasaku, pārrunāt ikdienpagātni un nākotni.

Rotaļas galvenokārtbērniem. Labākais dracits, nesaskaņas draugemocionāli. Liela nozīmalas. Par labi padarīvedību der uzslavēt majot viņam pamatu pozBērnam šajā vecumā paun saņemt uzmanību. Jceļā, lietā tiek likta sliuzvarēt spēlēs un smagtāpēc, ja nepieciešamsun noteikumu maiņu.zajam iemācīties sadzīvtizējot un nekauninot, n

Attiecības ar citieun vienaudžiem

jautājumi viņu pārlieku nenodarbina. Redzotvecākus kailus, viņš pamana atšķirības un varpar tām pajautāt. Dzimums jau ir būtisks, tāpēczēni spēlējas ar zēniem, bet meitenes – ar mei-tenēm. Ir princešu dinozauru laiks. Sāk veidoties izpratne par morāles normām – kas irlabi, kas slikti, pareizi un nepareizi. Šīs lietasmācās, klausoties pasakas. Attiecībās ar vienaudžiem vēlas būt svarīgs un īpašs draugs, tāpēcaktuāls ir jautājums, kā piesaistīt un paturētdraugu. Var būt grūti izprast, kāpēc kāds ar manigrib draudzēties, bet kāds ne.

Attiecības starp mammu un bērnu kļūst mie-rīgākas un vairāk vērstas uz sadarbību. Maza-jam patīk spēlēties vecāku klātbūtnē un sajustdrošību, apzinoties, ka pieaugušie ir pieejami.Bērns var demonstrēt savu pieķeršanos, vien-kārši tāpat pasakot: „Mammu, es tevi mīlu!” Zē-ni bieži vēlas apprecēt mammu, bet meitenes –tēti. Šajā brīdī svarīgi, lai bērns tomēr sajustu,ka mamma un tētis ir pāris, nevis fantazētu, kavarētu partnera lomu vai veidot koalīcijuar vienu no vecākiem.

un -

-

ieņemt

Sešgadnieks ir nepārtrauktā kustībā. Viņš rāp-jas, lec un skrien. Tā viņš iepazīst sava ķermeņaiespējas. Joprojāmvarbūtdusmulēkmes.Mammavairs nav pasaules centrs, jo par tādu ir kļuvisviņš pats. Iespējams, ka šis ir sarežģīts periodsvecāku dzīvē, jo, no vienas puses, jādod savambērnam nedaudz vairāk patstāvības, bet no otras –nevar īsti saprast, cik tālu var iet. Pacietības krā-jumi vēl nav bezgalīgi – iesākot darīt lietu, kasnepadodas, dažreiz to vienkāršāk ir pamest ne-izdarītu nekā cīnīties līdz rezultātam. Laiku palaikam vajadzētu iedrošināt bērnu mēģināt vēl-reiz un pabeigt iesākto. Sešgadnieks sevi uzskatapar lielu cilvēku un šādu attieksmi pret sevi arīsagaida. Mājās var ieviest kādu pienākumu, kasbērnam jāveic ikdienā vai nedēļas nogalēs.

Var drukātiem burtiem uzrakstīt savu vārduun varbūt dažus citus vārdus. Mācās lasīt, bet

Attīstība

Kas es esmu?

SEŠGADNIEKS

Valoda un prasmes


joprojām labprāt klausās priekšā lasīšanu.Attīstās izpratne par pulksteni, nedēļām, die-nām, gadalaikiem. Veidojas humora izjūta. Sva-rīgi veicināt dzirdētā teksta izpratni, pārrunātdzirdēto, uzdodot jautājumus, piemēram, parpasaku, pārrunāt ikdienas notikumus, runāt parpagātni un nākotni.

Rotaļas galvenokārt notiek ar sava dzimumabērniem. Labākais draugs katru dienu var būtcits, nesaskaņas draugu vidū var uztvert ļotiemocionāli. Liela nozīme ir novērtējumam nomalas. Par labi padarītiem darbiņiem un uz-vedību der uzslavēt mazo, iedrošināt, tā veido-jot viņam pamatu pozitīvam pašvērtējumam.Bērnam šajā vecumā patīk būt uzmanības centrāun saņemt uzmanību. Ja to nevar iegūt pozitīvāceļā, lietā tiek likta slikta uzvedība. Ļoti patīkuzvarēt spēlēs un smagi pārdzīvo zaudējumus,tāpēc, ja nepieciešams, var likt lietā krāpšanosun noteikumu maiņu. Vecākiem jāpalīdz ma-zajam iemācīties sadzīvot ar zaudējumu, nekri-tizējot un nekauninot, neļaut krāpties. Bērns jau

labi izprot, kas ir godīgi un kas nav. Svarīgi irmācīt regulēt emocijas. Skolā bērniem, kurinekontrolē savas emocijas, būs grūtāk ie-kļauties kolektīvā. Mazais cilvēks šajā vecumāmācās lasīt citu cilvēku emocijas un saprast, kāpaša uzvedība ietekmē citu uzvedību.

Bērnam ir skaidrs priekšstats par sevi. Pieaugvēlme pēc neatkarības. Pašvērtējumu ļoti ie-tekmē vienaudžu novērtējums. Viņš zina, koprot, un apzinās sava rakstura izpausmes. Vi-ņam ir viedoklis un savam vecumam atbilstošiuzskati par dažām savas dzīves aktualitātēm.Iekšēji konflikti starp un kā ir pareizi.Vienubrīd bērns var būt mīlošs un sirsnīgs, betpēc mirkļa – dumpīgs, ar tieksmi komandētcitus. Ir apgūti melošanas pamati, un dažreizgadās kaut ko nejauši paņemt no citiem, ne-prasot atļauju. Izpratne par morāles normāmturpina veidoties. Svarīgi veicināt godīgumu,empātiju, draudzīgumu.

es gribu ,

Tek ts:Foto: Shutterstock

s Līga Brūvere

Attīstība

Kas es esmu?Attiecības ar citiem cilvēkiemun vienaudžiem


Bērnampieaugu

Parasti ļoti samulstu, dzirdot šādus jautā-jumus. Tas būtu līdzīgi, ja man kāds vai-cātu: „Kā aizvērt acis pirms gulētiešanas?Cik ātri to darīt? Vai ir kādi psiholoģiskietriki, kā to darīt labāk?” Un šajā kontekstāes domāju – vai mani izjoko? Vai ar cilvēkunotikusi kāda nelaime, ka viņš vairs neprotrotaļāties? Vai jautājumam par spēlēšanosir kādas citas saknes un konteksts? Un galugalā – ko man atbildēt?

bžžžž-bžžžž! u-ī-ū!

No bērniem nav jābaidās. Tie ir vienkārši bēr-ni, kas vēlas spēlēties tieši tāpat, kā arī tu togribēji darīt, kad biji mazs. Nav jāizdomā nekassarežģīts – bērns grib spēlēties ļoti vienkārši:

– brauc mašīnīte, – lido heli-kopters, lellei jāvelk jauna jaka un tad var ne-daudz paskriet pa dārzu vai parku un noslēptiesaiz krūma.

Bērni ir dzīvi un spontāni. Rotaļai ar viņiemnederēs instrukcija, kas līdzīga sadzīves teh-nikas lietošanai. Varbūt šodien gribas krāsotponijus, bet rīt vairs ne, taču gribēsies mestkūleņus un, iespējams, kļūt par spiegiem unizsekot vecmāmiņas gaitas virtuvē un pagrabā(pagrabā var noderēt lukturītis!). Mēs bieži vienpieaugušo dzīvē esam pieradināti rīkoties pre-cīzi pēc priekšraksta, lai būtu iespējami labā-kais rezultāts. Bet rotaļa principiāli atšķiras nodarba un mācību aktivitātēm, tajā ir vietafantāzijai, negaidītiem un neloģiskiem pavēr-sieniem, vienkārši kādas darbības vai kustībasizbaudīšanai un PRIEKAM! Ja tavs bērns irpriecīgs, ieinteresēts, iesaistīts procesā, rotaļa irizdevusies.

Attīstība

Marija Ābeltiņa.

Sešas atbildes, kā un kāpēcspēlēties ar savu bērnu

Š

-

--

--

ķiet, neviens necentīsies noliegt, ka irbijis bērns un ir arī spēlējies. Šī pieredze irierakstīta katra cilvēka dzīves vēsturē. Rotaļlietas, spēles, biedru skaits un sastāvs varatšķirties, rotaļu noteikumi arī, bet būtībapaliek. Laikam ejot, daļai no mums pieaugot aizmirstas, kā spēlēties. Līdz ar to rodas jautājumi: „Kā man spēlēties ar savubērnu? Cik ilgi? Desmit vai vienpadsmit minūtes? Cik reižu dienā? Ko darīt, ja es neprotu vai man nepatīk rotaļāties?” Par to,ka rotaļāšanās ir lieliska iespēja pavadītlaiku kopā ar bērnu stāsta Marija Ābeltiņa,klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālāpsihoterapeite.

,

Pirmā atbilde.Spēlēties vienkārši

Otrā atbilde.Spēlēties radošiun ar prieku

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem22

Bērnam svarīgi, lai kopīgajai aktivitāteipieaugušais velta nedalītu uzmanību.

Vecākiem par bērniem

nozīmes, vai rotaļājatievai izmantojat tikko nodzīvu fantāziju. Nav arlasīta viena grāmatas ntās. Svarīgi ir tas, ka mtajā patiešām iesaistītisodām, bet klausāmiesmazo jautātāju. Būtiskneplānojam nākamo dkaktiņu neskatāmies v

tam, ko darām

Atceros sava pasnieelastīgs un viņam pamskatus var iemācīt, pārmviņa uzvedību aptuvencumam. Pēc tam esot p

slēgušies

Sestā atbilde.Veidot sava bērnbērnības atmiņa

Pieaugušie uzskata, ka bez vāji strukturētāmspēlēm var mācīt bērnam kādu rotaļu ar skaidriem noteikumiem. Te domātas tādas spēles kāpaslēpes, vai kāda galda spēle.Vienkārši jāizvēlas vecumam atbilstīga rotaļaun jābūt pacietīgam, izskaidrojot noteikumus.Jābūt pacietīgam arī pret sevi, pielaidīgam unspējīgam pieļaut, ka es nezinu kādu rotaļu unman arī jāiemācās un jāiedziļinās. Dažkārt vecākinespēlējas, jo baidās zaudēt savu autoritāti – eskā vecāks kaut ko nezinu? Vai man jāmācās nojauna? Vai jāspēlē kaut kādas piecgadniekiem

-

aklās vistiņas

domātas spēles? Tas ir normāli un dabiski kautko nezināt un mācīties jebkurā vecumā! Jacilvēks ir kļuvis augstprātīgs, viņam būs ļotigrūti spēlēties.

Šī atbilde paredzēta tiem, kam patīk funda-mentāli pamatojumi. Spēlēšanās ir svarīga, no-pietna un neatņemama bērna attīstības sastāv-daļa. Ja mazajam cilvēkam liedz spēlēšanos unaizstāj to tikai ar pienākumiem (skolas mājas-darbiem, ikdienas mājas darbiem, pulciņiem,kori, sporta sekciju noteikumiem), viņa attīstībavar tikt traucēta, bērns ātrāk nogurst, sliktākmācās, iespējams, biežāk slimo. Bērna smadze-nes attīstās tieši rotaļājoties!

Rotaļāšanās ir lieliska iespēja pavadīt laikukopā ar bērnu. Tas ir laiks sarunām par viņamsvarīgām lietām (bieži vien tās ir tieši rotaļas),grāmatu kopīgai lasīšanai. Un nav būtiski, vaisaruna notiek tramvajā vai ejot pa parku. Nav

Attīstība

Trešā atbilde.Iemācīt un iemācīties ko jaunu

Ceturtā atbilde.Rotaļas bērna attīstībai

Piektā atbilde.Rotaļāšanās – laiks bērnam

Bērns grib spēlēties ļoti vienkārši:bžžžž-bžžžž! – brauc mašīnīte,u-ī-ū! – lido helikopters.



nozīmes, vai rotaļājaties ar dārgām mantiņāmvai izmantojat tikko no koka noplēstas lapas undzīvu fantāziju. Nav arī tik svarīgi, vai tiek iz-lasīta viena grāmatas nodaļa vai tikai pusīte notās. Svarīgi ir tas, ka mēs kā pieaugušie esamtajā patiešām iesaistīti, nemoralizējam, neno-sodām, bet klausāmies un atbildam ar cieņu pretmazo jautātāju. Būtiski, ka mēs paralēli rotaļaineplānojam nākamo dienu un ar vienu acskaktiņu neskatāmies viedtālrunī, ka esam

tam, ko darām kopā ar bērnu.

Atceros sava pasniedzēja teikto, ka bērns irelastīgs un viņam pamatvērtības un dzīves uz-skatus var iemācīt, pārmācīt, var mainītviņa uzvedību aptuveni līdz... deviņu gadu ve-cumam. Pēc tam esot par vēlu, un viņš nemaz

pie-slēgušies

iepotēt,

neuzņemas strādāt šādos gadījumos. Deviņigadi šķiet daudz. Tās taču ir 3285 dienas, 78 840stundas un 4 730 400 minūtes. Patiešām daudzlaika! Taču, ja mēs palūkojamies statistikā unatņemam gulēšanas laiku, darba laiku un citasaktivitātes, vidēji paliek brīvas 2,5 stundasdienā. Ja tās saskaita pa visiem deviņiem ga-diem, sanāk, ka mums ir aptuveni 342 dienas,kad visu to skaisto, cēlo, gudro, ko vēlamies,varam ieaudzināt savos bērnos nepiespiestā vei-dā, ar rotaļu starpniecību. Tas ir tas laiks, komūsu bērni atcerēsies kā tādu saarhivētu,

failu ar nosaukumu „Sajūtas par manubērnību” vai „Sajūtas par maniem vecākiem”.Kas tur būs iekšā – „Laimīgais laiks un smaidīgivecāki” vai „Šausmas, nevienam nebija manlaika!” –, to mēs varam ietekmēt. Vienkāršispēlējoties!

sazi-potu

Teksts: Līga BrūvereFoto: Shutterstock

Attīstība

Sestā atbilde.Veidot sava bērnabērnības atmiņas

Ja tavs bērns ir priecīgs,ieinteresēts, iesaistīts procesā,

rotaļa ir izdevusies!



Attīstība


Ļoti daudzi vecāki uzskata, ka bērnu dusmasir sliktas, ka tās ir izskaužamas un no tām no-teikti jātiek vaļā. Taču dusmas pašas par sevinav nedz labas, nedz sliktas, un to tieša, atklātaun godīga izpausme vai vēl labāk – runāšana partām – ir veselīgas personības pazīme. Dusmas,neapmierinātība, aizkaitinājums ir signāli tam,ka kaut kas nav īsti kārtībā, ka tiek izjusts ap-draudējums, bezpalīdzība, netaisnība, bailes, kair jāatsakās no kā svarīga, ko draud atņemt. Bēr-ni tā reaģē uz konfliktiem, uz pārlieku lielu kon-troli vai prasībām.

Maziem bērniem dusmas var parādīties si-tuācijās, kad viņi vēlas nodemonstrēt savu ne-atkarību un patstāvību, kad jūtas noguruši vaiizjūt bailes un diskomfortu.

Dusmas – dabiska aizsargreakcija uz kāda vei-da ierobežojumiem un apdraudējumiem, tāsmobilizē enerģiju, dod spēku aizstāvēt sevi kā

personību, aizstāvēt un nosargāt sev svarīgastiesības, intereses, robežas un vajadzības.Tādā veidā dusmas pilda ļoti svarīgu unvajadzīgu funkciju katra cilvēka dzīvē. Bērni,kuri prot un var izrādīt savas dusmas, ir daudzveselāki par tiem, kuriem to izpaušana sagādāgrūtības.

Katrā vecuma posmā ir savi dusmu paušanasveidi un, bērnam augot, ir arī jāmāca veselīgi dus-mu apvaldīšanas paņēmieni un ir jāmāca, kā vis-labāk paust savu neapmierinātību, nevis to ig-norēt vai izskaust. Vecākiem ir jādod bērnam no-sacīta telpa un jāļauj bērnam dusmoties, paustsavu neapmierinātību. Vecākiem ir ļoti svarīgiizturēt bērna dusmas, pieņemt tās un kopīgi partām runāt.

• Piemēram, pavisam mazs bērns var dusmo-ties raudot, kliedzot.

Jo mazāks bērns, jo primitīvāka būs viņudusmu izpausme.

• Divgadīgs bērns vardarbību – mest vai lkost.

• Trīsgadnieks jau vavar pateikt “nē!”,“negribu!”.

• Pirmsskolas vecumadusmas paust ar apsšanu uz otru.

Spēcīgs dusmu izvirno gada līdz četru gadušim vecuma posmam at

Pieaugot bērns ir pagalā ar spēcīgām emocižādus dusmu izpausmdīšanas paņēmienus. Tāmācās veidot attiecībastiem, pakāpeniski iemākonfliktsituācijas.

Liela loma šādu praspiemēram – no vecākipaust dusmas, kā veidodomstarpības. Un ir tikarī pieaugušais var būt pjums ir tikai, kā šīs dusmtās nenodara pāri sev va

Bērni kopē tos uzvedsaskaras savā sociālajdārzā, skolā, bērnu lafilmas, filmas. Vecākubērns pārņem savā uzve

Ja ģimenē ir ierastrupjš, agresīvs un mātepārņems šāda veida uzvredzes viņam vienkāršvecākiem savu neapmmonstratīvu klusēšanupārņems šādu uzvedība

Runājot par dusmupašu neveselīgāko unšanas veidu psihologimin pasīvi agresīvo uzv

to ignorēšana,ties. Ar pasīvu it kā durīšana,

Labās dusmasjeb kādēļ ir ļoti svarīgiiemācīt bērnam dusmoties

Konsultē Ilva Dandzberga,smilšu spēles terapijas metodes praktizē-tāja, psihonalītiskā psihoterapeite apmā-cībā.

Bieži vien vecāki, atnākot pie psihologauz konsultāciju, sūdzas par bērna dusmām.Bērns ir nepaklausīgs, agresīvs ne vien vār-dos, bet arī uzvedībā, viņš spītējas un irstūrgalvīgs.

Bieži vien arī psihoterapijas laikā pa-klausīgs bērns kļūst agresīvāks un uzska-tāmi sāk paust savu neapmierinātību undusmas, kuras agrāk nebija iespējams iz-rādīt un apzināt.

Mg. psych.

IlvaDandzberga.

Dusmas nav ne labas, ne sliktas

Palīdz nosargāt robežasun savas tiesības

Dažādi dusmu izpaušanas veidi

Bērni kopē pieauDomājiet, kā uzv

Klusā dusmošanā

Attīstība


• Divgadīgs bērns var izrādīt dusmas ar kādudarbību – mest vai lauzt rota -

-

----

--

-

-

-

ļlietu, iesist, iekost.

• Trīsgadnieks jau var dusmas paust vārdos,var pateikt “nē!”, “neiešu!”, “nedarīšu!”,“negribu!”.

• Pirmsskolas vecuma bērns būs jaudusmas paust ar apsaukāšanos, dusmu izgāšanu uz otru.

Spēcīgs dusmu izvirdums jeb dusmu lēkmesno gada līdz četru gadu vecumam ir normāla unšim vecuma posmam atbilstoša uzvedība.

Pieaugot bērns ir pakāpeniski jāiemāca tiktgalā ar spēcīgām emocijām un spēt izmantot dažādus dusmu izpausmju veidus un to apvaldīšanas paņēmienus. Tāpat bērni pakāpeniski iemācās veidot attiecības un komunikāciju ar citiem, pakāpeniski iemācās, kā reaģēt un risinātkonfliktsituācijas.

Liela loma šādu prasmju veidošanā ir vecākupiemēram – no vecākiem bērni mācās, kā varpaust dusmas, kā veidot saskarsmi un kā risinātdomstarpības. Un ir tikai dabiski, ka kādu reiziarī pieaugušais var būt pamatīgi dusmīgs. Jautā-jums ir tikai, kā šīs dusmas tiek izpaustas un, vaitās nenodara pāri sev vai otram.

Bērni kopē tos uzvedības modeļus, ar kuriemsaskaras savā sociālajā vidē – mājās, bērnudārzā, skolā, bērnu laukumā, skatoties multfilmas, filmas. Vecāku piemērs ir pirmais, kobērns pārņem savā uzvedībā.

Ja ģimenē ir ierasts, ka tēvs saskarsmē irrupjš, agresīvs un māte uzvedas skaļi, bērns arīpārņems šāda veida uzvedību, jo cita veida pieredzes viņam vienkārši nav bijis. Ja kāds novecākiem savu neapmierinātību izrāda ar demonstratīvu klusēšanu un ignorēšanu, arī bērnspārņems šādu uzvedības modeli.

Runājot par dusmu izpausmes veidiem, kāpašu neveselīgāko un postošāko dusmu paušanas veidu psihologi, psihoterapeiti un ārstimin pasīvi agresīvo uzvedību – tā ir dusmu

to ignorēšana, aizliegums sev dusmoties. Ar pasīvu it kā dusmu neesamību, agri vai

iemācījies

norīšana,

--

vēlu tās dos par sevi ziņu citā veidā. Bērni arpasīvi agresīvo uzvedību var it kā kaut kopiepeši var demonstrēt spītību un stūrgalvību, var vilcināties kaut ko izdarīt, var pretoties vai sabotēt kādu uzdevumu.

Mazi bērni, kuriem vecāki aizliedz dusmoties, var slapināt biksēs, lai gan jau bija apgūtapodiņa lietošana. Lielāki bērni sāk protestēt arsliktām atzīmēm, morāles un uzvedības normupārkāpšanu. Vecāku pārmērīga emocionāla reakcija vai neiecietība pret bērnu dusmām var radītbērnam neapzinātu vēlmi atriebties, spītēt vecākiem. Par postošu uzvedību varam runāt tāpēc,ka šāda veida rīcība kļūst neapzināta un bērnamnekontrolējama. Dusmas tiek izstumtas zemapziņā.

Jau sarežģītākos gadījumos nespēja paust unizrādīt savas jūtas, vecāku uzvedība būtlabam un paust tikai pozitīvas emocijas, varradīt psihosomatiskas dabas traucējumus, tāduskā galvassāpes, čūlas, ādas iekaisumus. Aizliegums sev dusmoties var izraisīt neapzinātu agresiju uz sevi jeb tā saucamo autoagresiju.

Bērni, kuriem ir autoagresīva uzvedība, varsevi neapzināti un – mazi bērninodara sev sāpes, piemēram, sitot galvu pret sienu vai plēšot sev matus, bērni var neapzināti vaiarī pusaudžu vecumā apzināti sevi savainot unnodarīt miesas bojājumus. Autoagresija ir viensno destruktīvākajiem uzvedības veidiem, jo tāvar kļūt par iemeslu depresijai un pašnāvībasmēģinājumiem.Amerikāņu ārsts, psihiatrs Dr. Ross Kempbelssarindojis dusmu izpausmes veidus, sākot ar primitīvākajiem un negatīvākajiem līdz veselīgākajiem un pozitīvākiem.

aizmirst,

iemācīta

vainot sodīt

--

-

-

-

-

--

-

--

Bērni kopē pieaugušos.Domājiet, kā uzvedaties!

Kad nav labslabs

Klusā dusmošanās – pati sliktākā

Veikalos ir iespējakrāsainus uztura piramkļaut savas virtuves igatavojot ēdienu, acudinājums par tiem pporcijām ēdienkartē, kmums visiem.

Uztura piramīdas pTie ir veselīgās enerģijbērna organismu, lai mtājam būtu spēks rotaļtams, augt. Graudaugivielu avots un satur pvitamīnus, kam ir svarnervu sistēmas darbības

Te, iespējams, vecākmo (visnotaļ izplatīto)vēlas ēst tādus produknepārtraukti prasa makjāatceras, ka pie veselīgir jāradina no paša viņgrūti lauzt tos ieradumu

Pirmsskēdināšaun prak

Veselības ministrijmi bērnu ēdināšanā adzīves gadā bērnaieradumi visai dzīveigan bērnam, gan visaveselīga uztura pamasālas, tātad der arī bnianses. Tāpēc katracams iepazīties armīdu. Uztura speciālce Ksenija Andrijanojāpievērš īpaša uzmaēdienkarti un kā paviņiem pievilcīgu.

Graudaugi – visa

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniemVecākiem par bērniemVecākiem par bērniem28

Attīstība

Dr. Kempbels min visnegatīvākos un destruktīvākos dusmu izpausmju veidus:

Lielākoties negatīvi, bet ne tik destruktīvidusmu izpausmes veidi:

Pozitīvi dusmu izpausmes veidi:

-

• pasīvi agresīva uzvedība;• autoagresija;• fiziska vardarbība;• priekšmetu laušana, mešana;• emocionāli destruktīva izturēšanās;• lamas, apsaukāšanās.

• dusmu izgāšana uz citiem;• ar dusmu cēloni nesaistītas sūdzības un ne

apmierinātība;• nepatīkama un skaļa uzvedība.

• loģiska un konstruktīva domāšana;• neapmierinātības cēloņu meklēšana;• risinājumu meklēšana;• saprotoša, labvēlīga izturēšanās.

Bez jau pieminētajām pasīvi agresīvajāmdusmām un autoagresijas par dusmu izpausmesneveselīgu izpausmi var liecināt arī pārliekuagresīva un impulsīva bērna uzvedība, kadbērns nodara kaitējumu un sāpes otram. Bērnssavu agresivitāti pauž kaujoties, vārdiski unfiziski aizskarot citus. Ja šāda uzvedība kļūstbieža, vecākiem būtu tai īpaši jāpievēršuzmanība vai jāmeklē speciālista palīdzība, laivarētu kopīgi izprast bērna uzvedības cēloņusun palīdzētu viņam.

Pasīvi agresīva, izteikti agresīva, impulsīvabērna uzvedība un autoagresija jau liecina paruzvedības problēmām un psihoemocionālajiemtraucējumiem. Neveselīga un neadekvāta dusmu izpausme liecina par ievainotu bērna dvēseli, kura sauc pēc palīdzības. Šādi bērni būs arpazeminātu pašvērtējumu, bieži vien ar zemusaskarsmes prasmju līmeni, bez draugiem, atstumti un vientuļi.

Neskaitāmi pētījumi ir parādījuši, ka katrsotrais bērnu agresijas gadījums ir saistīts arvecāku attieksmi pret bērnu. Pārāk liela uzmanība un kontrole, tāpat kā nepietiekamavecāku uzmanība, pastāvīgs laika trūkums, aizņemtība, nevērīga attieksme un nevēlēšanāsizprast un iedziļināties bērna problēmās, jūtās,vajadzībās un interesēs, bērnā rada protestu,

-

--

-

-

-

bailes un beigu beigās arī agresīvu uzvedību.Vecāku vardarbība ģimenē, pastāvīgi strīdi unkonflikti, autoritāra audzināšana var novest pietā, ka arī bērns, augot tādos apstākļos, var kļūtvardarbīgs un agresīvs, ka tikai aršāda veida paņēmieniem var piespiest otru darītto, ko tu vēlies un kas tev ir vajadzīgs.

Lai nonāktu līdz pozitīvam dusmu izpausmesveidam, pirmais, kas jāizdara, ir jāapzinās savasemocijas un sev jāpasaka: “Es esmu dusmīgs!”

ērnam jāiziet un jāiemācās dažādi dusmu iz-pausmju un pārvarēšanas veidi, lai viņš, būdamsbērns un vēlāk – pieaugušais, mācētu pareizi iz-teikt savas dusmas vārdos, nevis uzvedībā,turklāt konstruktīvā veidā, nekaitējot sev vaiotram.

Ja cilvēks spēj brīvi un godīgi runāt parsavām dusmām, runāt par to, kas tieši ir aizskāris, radījis aizvainojuma vai apdraudējumasajūtu, runāt par cēloņiem, kas radījuši neapmierinātību un dod iespēju arī izteiktiesotram, viņš spēj labāk saprast gan sevi, gan otruun tādā veidā nostiprināt savstarpējās attiecībasun nevis tās vājināt vai sagraut. Komunikācijastarp diviem cilvēkiem tiek sagrauta ar vārdiskuagresiju, jo cilvēks, kurš ir sadusmots, vēlas parkatru cenu oponentu. Taču krīzes un nesaskaņas var būt kā virzītājspēks personībastālākajai attīstībai un labākai sevis un otra izpratnei un iepazīšanai. Pārdzīvojums un dusmasvar būt pozitīvas tajos gadījumos, kad cilvēks,neizmantojot agresivitāti, spēj apzināt un iz-prast savas jūtas un emocijas.

iemācoties,

uzvarēt -

-

Raksts veidots sadarbībā arLatvijas Smilšu Spēles terapijas biedrību.

B

-

-

Teksts: Ilva Dandzberga

Foto: Shutterstock

Izplatītākie dusmu cēloņisaistīti ar vecāku attieksmi

Veikalos ir iesp

---

--

ējams iegādāties skaistus,krāsainus uztura piramīdas plakātus, ko var ie-kļaut savas virtuves interjerā – lai vienmēr,gatavojot ēdienu, acu priekšā ir neliels atgā-dinājums par tiem produktiem un to pro-porcijām ēdienkartē, kas ir īpaši nepieciešamimums visiem.

Uztura piramīdas pamatu veido graudaugi.Tie ir veselīgās enerģijas avots, ar ko apgādātbērna organismu, lai mazajam pasaules izzinātājam būtu spēks rotaļāties, mācīties un, protams, augt. Graudaugi ir vitamīnu un minerālvielu avots un satur praktiski visus B grupasvitamīnus, kam ir svarīga loma vielmaiņas unnervu sistēmas darbības uzturēšanā.

Te, iespējams, vecāki varētu saskarties ar pirmo (visnotaļ izplatīto) problēmu – bērns nevēlas ēst tādus produktus kā rīsi un griķi unnepārtraukti prasa makaronus. Šajā gadījumā irjāatceras, ka pie veselīga uztura mazais cilvēksir jāradina no paša viņa dzīves sākuma un irgrūti lauzt tos ieradumus, kas jau izveidojušies.

Tāpēc jāpiedāvā viss iespējamais graudauguklāsts un bērnam saprotamā valodā jāpamato,ka tie ļaus viņam izaugt spēcīgam un veselīgam.Un, ja šodien uz šķīvja ir griķi, lai pagaida citudienu – arī makaroni uz tā parādīsies!

• Jo mazāk grauds apstrādāts, jo vērtīgāks tas ir.Brūnie rīsi ir krietni vērtīgāki par baltajiem,rupjmaize – par baltmaizi.

• Arīmakaronivarbūtveselīgi! Izvēliespilngrau-du makaronus un makaronus no augstas kva-litātes miltiem. Makaronu ēdienus papildininevis ar treknu cūkgaļu, bet ar dārzeņiem,zema tauku satura sieru un jūras veltēm.

Pirmsskolas vecuma bērnaēdināšana: problēmasun praktiski padomi

Veselības ministrijas izstrādātie ieteikumi bērnu ēdināšanā apgalvo, ka tieši otrajādzīves gadā bērnam veidojas ēšanasieradumi visai dzīvei [1]. Gatavojot ēdienugan bērnam, gan visai ģimenei, jāatceras –veselīga uztura pamatnostādnes ir universālas, tātad der arī bērnam. Atšķiras tikainianses. Tāpēc katrai mammai būtu ieteicams iepazīties ar veselīga uztura piramīdu. Uztura speciāliste un uzturzinātniece Ksenija Andrijanova stāsta, kam būtujāpievērš īpaša uzmanība, izvēloties bērnuēdienkarti un kā padarīt veselīgu uzturuviņiem pievilcīgu.

-

-

---

KsenijaAndrijanova.

Graudaugi – visa pamatā!

Padomi


Ēdam veselīgi!


omega 3 taukskābes, urādās vismaz divas reiz

• Piedāvājiet bērnamduktus – pienu, biezlakto, rjaženku, panikartē ieteicams ierob

• Izvēlieties liesāku gaju. Ieteicams gaļu vākrāsnī.

• Ar zivīm viss ir otrābāk! Zivju tauki jeb z

Pašā uztura piramīdun saldumi. Jāatzīst, iuztura piramīdas, kurākļauti. Taču būsim reālmiem? ! Tas nav iespējpašiem, gan bērnam irkvalitātes saldumus.

• Veselīgu saldumu trlāde, marmelāde un z

Saldumi

Padomi

Padomi


Ēdam veselīgi!

• Veselīgas putras ir tās, kas jāvāra! Ātrās putras ar piedevām, kuras pietiek tikai apliet arverdošu ūdeni, satur nevajadzīgi daudz cukura un krāsvielu.

Augļi un dārzeņi ir vitamīni, bez kuriem naviespējama cilvēka organisma sistēmas saskaņota darbība, kā arī šķiedrvielas, kas nodrošinazarnu trakta veselību. Taču arī te rodas sarežģījumi – brīdī, kad mamma liek uz šķīvja ēdienu, bērns skumji nopūšas: „Man, mammu, bezsalātiem!” Risinājums ir vienkāršs – salātus undārzeņus bērniem nepieciešams pasniegtatraktīvā veidā. Ir pieejamas rīves, kas no dārzeņiem izveido skaistas figūriņas. Dārzeņus varizvietot uz šķīvja kā mākslas darbu: burkāni irsaules stari, puķkāposts – mākonīši, un no sagrieztā gurķa zaļa eglīte.

• Sulas spiede ir veselīgs risinājums – svaigispiesta sula ir neskaitāmas reizes ieteicamāka par sulām, kas rūpnieciski fasētas pakās vai pudelēs.

-

-

-

--

-

-

--

izaug

• Vislabāk dārzeņus piedāvāt svaigā veidā –tajos ir maksimāli daudz vitamīnu un minerālvielu, kas, termiski apstrādājot, zūd.

Piena produktu atslēgvārds ir kalcijs – bērnakaulu veselības pamats. Visvairāk kalcija irsierā, taču arī citi piena produkti no tā neatpaliek. Diemžēl arī šeit var būt viens šķērslis –bērna patika pret krāsainiem, saldinātiem jogurtiem. Tie lielā daudzumā satur cukuru un krāsvielas, tāpēc ir pievilcīgi gan garšas, gan izskataziņā. Der atcerēties, ka veselīgs ir jogurts bezpiedevām. Tam ir skābena garša, taču arī to varuzlabot, jogurtu pasniedzot ar svaigiem augļiem, paštaisītu ievārījumu vai iekaisot tajārīvētu augstas kvalitātes šokolādi.

Gaļa, zivis un olas savukārt kalpo par olbaltumvielu avotiem – tās ir bērna organismabūvmateriāls.Arī pākšaugi – pupiņas, lēcas, zirņi, soja – ir vērtīgu olbaltumu avoti. Zivis saturtik ļoti nepieciešamās un neaizvietojamās

-

-

--

-

-

-

Nākamais solis – augļi un dārzeņi! Kauliem – piena produkti,olbaltumvielu avoti – gaļa, zivis,olas un pākšaugi

Padomi


omega 3 taukskābes, un tām ēdienkartē jāparādās vismaz divas reizes nedēļā.

• Piedāvājiet bērnam visdažādākos piena produktus – pienu, biezpienu, sierus, kefīru, biolakto, rjaženku, paniņas. Krējumu gan ēdienkartē ieteicams ierobežot.

• Izvēlieties liesāku gaļu – vistas un tītara file-ju. Ieteicams gaļu vārīt, sautēt vai cept cepeš-krāsnī.

• Ar zivīm viss ir otrādi – jo treknākas, jo labāk! Zivju tauki jeb zivju eļļa ir ļoti vērtīga.

Pašā uztura piramīdas virsotnē atrodas taukiun saldumi. Jāatzīst, ir izstrādātas arī jaunasuztura piramīdas, kurās saldumi vairs nav iekļauti. Taču būsim reāli – bērns, un bez saldumiem? ! Tas nav iespējams! Tāpēc gan mumspašiem, gan bērnam ir jāmācās izvēlēties labaskvalitātes saldumus.

• Veselīgu saldumu trīsvienība ir tumšā šokolāde, marmelāde un zefīrs.

-

-

-

-

--

-

• Izpēti produkta marķējumu un izvēlies saldumus bez transtaukskābēm – tās slēpjas zemjēdziena

• Izpēti E vielas, īpašu uzmanību pievēršot krāsvielām un konservantiem – no tiem noteiktiieteicams izvairīties.

• Ja ir iespēja, gatavojiet saldumus mājās – tad iriespējams būtkaut cikdrošiempar to sastāvu!

• saldumi ir deserts, kas jāēd pēc pamatēdiena.Piedāvājot bērnam saldumus starp ēdienreizēm vai pat to vietā, ir risks pakļaut bērnusaldumu atkarībai. Un tā rodas sūdzības, kabērns, izņemotsaldumus,nekocitunevēlasēst;

• saldumi nav atalgojums par labu uzvedību!Izmantojot saldumus kā atalgojumu, ir risks,ka nākotnē bērns tādā veidā atalgos sevi pats –kūkas par labi paveiktu darbu, šokolāde, kadir slikts noskaņojums.

-

-

-

daļēji hidrogenēti augu tauki.

Cita problēma ir pārāk liels saldumu īpatsvars bērna ēdienkartē. Lai nepieļautu tādusituāciju, atcerieties:

-

Teksts: Ksenija AndrijanovaFoto: Shutterstock

Ēdam veselīgi!

Svarīgi!Starp ēdienreizēm dodiet

bērnam padzerties ūdeni!

Saldumi

Padomi

Padomi

Avots: 1 ieejams:. phttp://www.vm.gov.lv/images/userfiles/zidainu_uzturs_1.pdf

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniem 31Vecākiem par bērniem

PIR

MD

IEN

AO

TR

DIE

NA

TR

EŠD

IEN

AC

ETU

RT

DIE

NA

PIE

KT

DIE

NA

SES

TD

IEN

AS

VĒT

DIE

NA

OTRBROKASTIS

ĀS

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

BROKASTIS

Piec

grau

dubi

ezpu

tra,

vārīt

api

enā

bez

cuku

ra, a

r žāv

ētie

mau

gļie

m;

svai

gisp

iest

ase

zona

sau

gļu

sula

Kliju

mai

zes t

oste

riar

biez

pien

uun

bum

bier

i

Griķ

upu

traar

svie

stu;

rīsu

gale

tear

hum

usu

unsv

aigu

gurķ

i

Brok

astu

vita

mīn

usa

lāti

arbu

rkān

iem

,ap

elsīn

iem

, roz

īnēm

,ķi

rbju

sēkl

āmun

kaza

s sie

ru;

kliju

mai

ze

Olu

kulte

nis

arto

māt

u;

rupj

mai

ze

Mie

župu

traar

svie

stu;

grau

dum

aize

arsv

iest

uun

olu

šķēl

ītēs

Pašc

epti

cepu

mi n

oku

kurū

zas

putra

imie

m;

dabi

sks j

ogur

ts,

garš

aipi

evie

not

pašt

aisīt

uie

vārīj

umu

PUSDIENAS

Vist

asbu

ljons

;

vārīt

alie

llopa

gaļa

šķēl

ītēs;

vārīt

i griķ

i;

svai

gukā

post

uun

burk

ānu

salā

tiar

olīv

eļļu

;

rupj

mai

ze

Puķk

āpos

tukr

ēmzu

paar

grau

zdēt

ugr

audu

mai

zi;

men

cas t

efte

ļiar

rīsie

m;

salā

tiar

tom

ātu,

salā

tula

pām

,sa

rkan

osīp

olu,

avok

ado

Auks

tābi

ešu

zupa

;

liesa

cūkg

aļa,

cept

ace

pešk

rāsn

ī;

kart

upeļ

uun

šķel

tozir

ņubi

ezen

is;

grau

dum

aize

Tom

ātu

zupa

arrīs

iem

;

mak

aron

iar

jūra

s vel

tēm

unsv

aigi

emza

ļum

iem

Soļa

nka

arak

nām

;

cept

i kab

ači;

vārīt

i griķ

i;

svai

gudā

rzeņ

upl

ate;

rupj

mai

ze

Lēcu

zupa

arka

rtup

eļie

mun

burk

ānie

m;

kusk

uss a

rse

zona

s dār

zeņi

emun

vist

u;

rupj

mai

ze

Spar

ģeļu

krēm

zupa

;

vist

aska

rbon

ādīte

s;

brūn

ierīs

i;

sele

rijas

sakn

essa

lāti

arāb

olie

mun

burk

ānie

m;

rupj

mai

ze

PIR

MD

IEN

AO

TR

DIE

NA

TR

EŠD

IEN

AC

ETU

RT

DIE

NA

PIE

KT

DIE

NA

SES

TD

IEN

AS

VĒT

DIE

NA

S

Jogu

rta

unse

zona

sau

gļu

salā

ti;

Pupi

ņusa

utēj

ums

arka

rtup

eļie

m,

burk

ānie

m,

Salā

tino

paip

alu

olām

,sa

lātu

lapā

m,

Sier

apl

ate

ardā

rzeņ

iem

:va

irāku

veid

usie

ri,

Rupj

mai

zes

send

viči

arsa

lātla

pu,

Burk

ānu

pank

ūkas

;

glāz

eke

fīra

Smūz

ijsno

mel

ones

,per

sikie

m,

zem

enēm

;

PIR

MD

IEN

AVAKARIŅAS

OT

RD

IEN

AT

REŠ

DIE

NA

CET

UR

TD

IEN

AP

IEK

TD

IEN

AS

EST

DIE

NA

SV

ĒTD

IEN

ALAUNAGS

Jogu

rta

unse

zona

sau

gļu

salā

ti;

peka

nrie

kstu

sauj

iņa

Pupi

ņusa

utēj

ums

arka

rtup

eļie

m,

burk

ānie

m,

īpol

iem

unķi

plok

iem

;

sezo

nas a

ugļi

s

Salā

tino

paip

alu

olām

,sa

lātu

lapā

m,

gurķ

iem

,vi

stas

filej

uun

olīv

eļļu

arza

ļum

iem

;

sezo

nas a

ugļi

Sier

apl

ate

ardā

rzeņ

iem

:va

irāku

veid

usie

ri,sa

grie

zti a

r gur

ķi,

papr

iku,

redī

siem

,to

māt

iem

Rupj

mai

zes

send

viči

arsa

lātla

pu,

svai

gugu

rķi,

tunc

i sav

āsu

lā;

sezo

nas a

ugļi

Burk

ānu

pank

ūkas

;

glāz

eke

fīra

Smūz

ijsno

mel

ones

, per

sikie

m,

zem

enēm

;

ndija

s rie

kstu

sauj

iņa

I

Biez

pien

asa

cepu

ms;

rjaže

nka

Man

go–

avok

ado

sal

,

āti a

r sal

ātu

lapā

m, r

ukol

u;

laša

filej

ace

pta

cepe

škrā

snī;

grau

dum

aize

Pašt

ais

sīta

veģe

tārā

māj

ala

zanj

a;

bezp

iede

vujo

gurt

skl

asisk

ais

Tīta

rate

fteļi;

kart

upeļ

ubi

ezen

is;

svai

guse

zona

sdā

rzeņ

upl

ate;

grau

dum

aize

Vist

asga

ļas

rule

tītes

, pild

ītas

arpa

prik

u;

svai

gudā

rzeņ

usa

lāti

arze

ma

tauk

usa

tura

krēj

umu

Kaba

čusa

utēj

umsa

rm

alto

gaļu

unku

kurū

zu;

grau

dum

aize

Saut

ēta

jēra

gaļa

arbu

rkān

iem

,se

lerij

ām, s

īpol

iem

;

grau

dum

aize

*Sva

rīgi

!S

tarp

ēdie

nre

izēm

dod

iet

bēr

nam

pad

zert

ies

ūd

eni!

PIR

MD

IEN

AO

TR

DIE

NA

TR

EŠD

IEN

AC

ETU

RT

DIE

NA

PIE

KT

DIE

NA

SES

TD

IEN

AS

VĒT

DIE

NA

OTRBROKASTIS

ĀS

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

Glāz

epi

ena

BROKASTIS

Auzu

pārs

lupu

trabe

z cuk

ura,

vārīt

api

enā.

Pavi

rsu

uzlik

tsv

aigu

banā

nušķ

ēlīte

s,vī

noga

s,uz

bērt

kanē

li

Uzte

flona

pann

asbe

z eļļa

sce

pta

omle

tear

spin

ātie

m.

Papi

ldin

ātar

svai

giem

sezo

nas

dārz

eņie

m.

Pavi

rsu

uzbē

rtrīv

ētu

sieru

arze

mu

tauk

usa

turu

Pros

aspu

tra,

vārīt

api

enā,

klāt

piel

ikt

neda

udz s

vies

ta.

½ru

pjm

aize

s šķē

lear

hum

usu

unto

māt

u

Vese

līgi p

ilngr

audu

send

viči

arvi

stas

filej

u,sa

lātla

pām

,to

māt

iem

, gur

ķiem

.M

ērce

s vie

tāizm

anto

jam

salā

tuke

fīru,

saja

ucot

toko

pāar

nelie

luga

ršvi

elu

daud

zum

upē

c izv

ēles

Biez

pien

apl

ācen

īši.

Ievā

rījum

ava

ikr

ējum

avi

etā

–sv

aigi

blen

derē

tas

zem

enes

Vārīt

āol

a.

½ru

pjm

aize

s šķē

lear

klas

isko

svai

gosie

ruun

svai

gugu

rķi

Jogu

rta

salā

ti:se

zona

s aug

ļi,sa

jauk

tiko

pāar

klas

isko

balto

jogu

rtu.

Sald

ākai

garš

aiva

rpi

evie

not

dabi

sku

sald

ināt

āju

–st

ēviju

PUSDIENAS

Pupi

ņuzu

pave

ģetā

rā;

tvai

cēta

liello

pako

tlete

;

vārīt

i brū

nie

rīsi;

lapu

salā

tiar

redī

su,

gurķ

i un

olīv

eļļu

;

rupj

mai

ze

Svai

gudā

rzeņ

uzu

paar

vist

asga

ļu;

biez

pien

s ar k

rēju

mu;

vārīt

i kar

tupe

ļiar

svai

gām

dillē

m;

svai

gsgu

rķis;

rupj

mai

ze

Puķk

āpos

tuun

ķirb

jubi

ezzu

paar

grau

zdēt

ugr

audu

mai

zi;

aknu

plāc

enīši

;

piln

grau

dum

akar

oni;

burk

ānu

salā

tiar

olīv

eļļu

unsa

ules

puķu

sēkl

iņām

Laša

zupa

;

bulg

ura

unķi

rbja

saut

ējum

s;

saut

ētas

svie

sta

pupi

ņas;

rupj

mai

ze

Frik

adeļ

uzu

paar

nūde

lēm

;

sezo

nas d

ārze

ņusa

utēj

ums;

rupj

mai

ze

Borš

čs;

cept

am

enca

s file

ja;

vārīt

i brū

nie

rīsi;

svai

gugu

rķu

unto

māt

usa

lāti

arze

ma

tauk

usa

tura

krēj

umu;

rupj

mai

ze

Rīsu

zupa

arlie

llopa

gaļu

;

vist

asfil

ejas

saut

ējum

sar

kart

upeļ

iem

,ka

bačie

m,

burk

ānie

m;

rupj

mai

ze

PIR

MD

IEN

AO

TR

DIE

NA

TR

EŠD

IEN

AC

ETU

RT

DIE

NA

PIE

KT

DIE

NA

SES

TD

IEN

AS

VĒT

DIE

NA

S

Man

deļu

sauj

iņa;

šķēl

ītess

iera

sagr

iezt

s2

,

Rīsu

gale

tes

arsv

iest

uun

svai

guto

māt

u;

Plān

āspa

nkūk

asar

svai

guze

meņ

u

Biez

pien

sar

salā

tuke

fīru

unsv

aigi

emse

zona

s

Bio

lakt

o;

tītar

afil

eja

šķēl

ītēs;

Puķk

āpos

ti,sa

cept

iars

ieru

;

valri

ekst

u

Avok

ado

biez

enis

arga

ršau

giem

;

PIR

MD

IEN

AVAKARIŅAS

OT

RD

IEN

AT

REŠ

DIE

NA

CET

UR

TD

IEN

AP

IEK

TD

IEN

AS

EST

DIE

NA

SV

ĒTD

IEN

ALAUNAGS

Man

deļu

sauj

iņa;

šķēl

ītes s

iera

sagr

iezt

sku

biciņ

os;

sezo

nas a

ugļi

2,

Rīsu

gale

tes

arsv

iest

uun

svai

guto

māt

u;

glāz

eke

fīra;

sezo

nas a

ugļi

Plān

āspa

nkūk

asar

svai

guze

meņ

upi

ldīju

mu;

sezo

nas a

ugļi

Biez

pien

s ar

salā

tuke

fīru

unsv

aigi

emse

zona

sau

gļie

m;

ciedr

urie

kstu

sauj

a

Bio

lakt

o;

tītar

afil

eja

šķēl

ītēs;

rupj

mai

zes

gale

tes;

sezo

nas

augļ

i

Puķk

āpos

ti,sa

cept

i ar s

ieru

;

valri

ekst

usa

uja

Avok

ado

biez

enis

arga

ršau

giem

;

rīsu

gale

tes;

sezo

nas

augļ

i

Cepe

škrā

snī

cept

ala

šafil

eja;

dārz

eņu

saut

ējum

s;

grau

dum

aize

Cūkg

aļas

saut

ējum

sar

kaba

čiem

unse

zona

sdā

rzeņ

iem

;

grau

dum

aize

Vist

asko

tlete

;

saut

ēti

ziedk

āpos

ti;

grau

dum

aize

Piln

grau

dum

akar

oni

arrīv

ēto

sieru

,bu

rkān

iem

uncu

kīni

Kart

upeļ

upa

nkūk

as,

cept

asm

azā

eļļa

s dau

dzum

ā,pa

snie

gtas

arsv

aigi

emse

zona

sdā

rzeņ

iem

Papr

ika,

pild

ītaar

liello

paga

ļuun

rīsie

m;

pašu

spie

sta

tom

ātu

sula

Šķel

tozir

ņupu

traar

burk

ānu,

papr

iku

unpu

ravi

em;

pani

ņas

*Sva

rīgi

!S

tarp

ēdie

nre

izēm

dod

iet

bēr

nam

pad

zert

ies

ūd

eni!

tendences, bet tikpat udzīvesveids un tā ietekgalvenie aptaukošanāssaistās ar uztura un fizmiem, kur būtisku lomuzināšanas par tās cēlnosaka pacientu motivšanu. Motivējošs varētaukošanās profilakse itās ārstēšana! Lai ganjebkurā vecumā, tompausties tieši bērnībā,iespējamo problēmu ušanai ir tieši ģimenei. Alības veicināšanu un sagra pieaugušā pleciem,sava bērna veselību jāuvecāku ieradumi vistieuzvedībā un uztverē, ktieši atkarīga no vecāku

I. Dzīvīte-Krišāne kun visbiežāk izplatītajfaktoriem min tieši uztu

Uzturs, ko jau kopšbērna vecāki, ir viensveselīga dzīvesveida iuzņem vairāk ogļhidrātu

Riska faktori


Ēdam veselīgi!

Jau sen aiz muguras tie laiki, kad ar ironijaspiedevu par aptaukošanās vaininiekiem tikapiesaukti ātrās apkalpošanas restorānu reklāmasvaroņi, un pati aptaukošanās problēma kā tāls

raudzījās mums pretī no TV ekrāniem,liekot domāt, ka rietumu kultūras uncitas smagi gulst tikai uz aizokeānavalstu pleciem.

Statistika un pētījumi runā paši par sevi – Pa-saules Veselības organizācijas (PVO) dati par2013./2014. gadu liecina, ka 20 % bērnu visā pa-saulē ir liekais svars, savukārt pieaugušajiem65 %. Tāpat PVO prognozē, ka liekais svars2025. gadā varētu skart līdz pat 70 miljoniempirmsskolas vecuma bērnu... Pētījumi dažādosrakursos par to, kā un ko mēs ēdam, kāds irmūsu dzīvesveids, ir daudz un dažādi, bet neno-liedzams ir fakts, ka skaitļi ir biedējoši. Piemē-

bubulisfast food

vērtības

–

ram, salīdzinot ar 1985. gadu, vidēji visā pa-saulē kopumā cilvēki dienā uzņem par 400 kcalvairāk.

Vienkāršoti aptaukošanos var apzīmēt kālieku ķermeņa tauku daudzumu, kad tauku šūnuizmēri un/vai to skaits organismā palielinās.PVO aptaukošanos definējusi kā sarežģītudaudzfaktoru hronisku slimību, kas rodas ģenē-tisku un vides faktoru mijiedarbības ietekmē.

Kā liecina Bērnu klīniskās universitātesslimnīcas statistika, laikā no 2000. līdz 2010.gadam pacientu skaits ar aptaukošanās prob-lēmām ir trīskāršojies (no gandrīz 300 līdz 900mazo pacientu gadā). Tādējādi statistikas datosizpaužas ne vien mūsdienu veselības problēmu

Liekais svarsbērniem – tik tiešām lieks!

Svarīgi zināt, ka liekais svars nav tikaiārējas ķermeņa izskata izmaiņas. Tā irmultifaktorāla problēma, kas izraisanopietnus veselības traucējumus un kurubūtu iespējams novērst, ievērojot vien-kāršus priekšnosacījumus. Tiek prog-nozēts, ka mūsdienu dzīvesveida dēļ vie-nam no trijiem bērniem, kuri dzimuši 2000.gadā, dzīves laikā attīstīsies 2. tipa cukuradiabēts…

Aptaukošanās ir strauji progresējošasabiedrības veselības problēma visā pa-saulē, un arī Eiropas Savienībā, īpaši pē-dējos 20 gados, strauji pieaudzis bērnu unpusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vaiaptaukošanās, medicīniski dēvēta par

Vairāk par liekā svara problēmām stāstaBērnu klīniskās universitātes bērnu endokri-noloģe, RSU Pediatrijas katedrasIveta Dzīvīte-Krišāne.

adi-

pozitāti.

Dr. med.

IvetaDzīvīte-Krišāne.

Aptaukošanās problēma Latvijā


Ēdam veselīgi!

tendences, bet tikpat uzskatāmi arī mūsdienudzīvesveids un tā ietekme uz dzīves kvalitāti –galvenie aptaukošanās riska faktori lielākotiessaistās ar uztura un fizisko aktivitāšu paradu-miem, kur būtisku lomu spēlē arī informācija unzināšanas par tās cēloņiem, kas lielā mērānosaka pacientu motivāciju ārstēt šo saslim-šanu. Motivējošs varētu būt arī fakts, ka ap-taukošanās profilakse ir vieglāka un lētāka nekātās ārstēšana! Lai gan aptaukošanās iespējamajebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tā var iz-pausties tieši bērnībā, tādēļ ļoti svarīga lomaiespējamo problēmu un riska faktoru novēr-šanai ir tieši ģimenei. Atbildība par savas vese-lības veicināšanu un saglabāšanu gulstas uz kat-ra pieaugušā pleciem, bet lielākā atbildība parsava bērna veselību jāuzņemas viņa ģimenei –vecāku ieradumi vistiešāk atspoguļojas bērnauzvedībā un uztverē, kā arī bērna labklājība irtieši atkarīga no vecāku rūpēm un gādības.

I. Dzīvīte-Krišāne kā vienu no galvenajiemun visbiežāk izplatītajiem aptaukošanās riskafaktoriem min tieši uztura problēmas.

Uzturs, ko jau kopš bērnības var kontrolētbērna vecāki, ir viens noveselīga dzīvesveida ievērošanā. Bērni uzturāuzņem vairāk ogļhidrātu, tauku un sāls, k atro-

klupšanas akmeņiem

uri

das lielākajā daļā veikalā pieejamo gatavoproduktu – pusfabrikātos, kas turklāt piesātinātiar dažādām pievienotām vielām, piemēram, bēr-nam kaitīgo nātrija glutamātu. Tas izraisa in-sulīna rezistenci – tieksmi attīstīties 2. tipacukura diabētam. Šī viela tiek pievienota, pie-mēram, konserviem, garšvielām, desām undaudziem sālītiem gaļas produktiem.

Konditorejas izstrādājumiem tiek pievie-notas pies taukskābes – piemēram, vienano lētākajām taukvielām ir palmu eļļa, kas ie-tekmē vielmaiņu, tauku vielmaiņu un arī 2. tipacukura diabēta attīstības risku.

Saldinātie dzērieni ir produkti ar augstuglikēmisko indeksu, kas strauji palielina gli-kozes līmeni asinīs, turklāt pēc saldināto dzērie-nu lietošanas rodas izsalkuma sajūta un bieživien pēc to lietošanas kaut kas tiek ieēsts. Tāpatspeciāliste kā riska faktorus min arī nesa-balansētu uzturu (nepareiza zīdaiņa barošana,palielināts ogļhidrātu un tauku saturs uzturā,nepareizs olbaltumvielu sastāvs, palielināts todaudzums zīdaiņiem), ātrās uzkodas, neregu-lāras ēdienreizes, biežas neveselīgas uzkodas,palielinātu ēdiena porcijas lielumu un mazkustī-gumu (nepietiekama fiziskā aktivitāte ikdienā).Riska faktori liekai ķermeņa masai ir arī: krūtsbarošanas iztrūkums, iedzimtība, endokrīnasvielu maiņas slimības; jaundzimušie ar lieludzimšanas svaru (mātēm ar jau iepriekš diag-nosticētu vai t. s. grūtniecības diabētu), vielu

ātinātās

,

Riska faktori


••

•

•

•

••

uzsākt fiziskās aktivkad bērns sāk staigāradināt no ratiņiemšam;iesaistīt bērnus viņspēlēs vai sporta veipēc iespējas nodrošlas kājām;plānot ģimenes brīaktivitātēm;iesaistīt bērnus mājaizskaidrot bērnam, ctivitāšu regularitāteziskas aktivitātes 30tensīvas fiziskas ak

Veselīgi p

kā veicināt vese


maiņas slimības, kā arī bērna augšanas traucē-jumi grūtniecības laikā.

• metabolais sindroms (aptaukošanās, gli-kozes vielu mai -

-

-

--

-

-

-

Aptaukošanās ietekme uz veselību ir mil-zīga. Kā redzams zemāk norādītajā uz-skaitījumā, aptaukošanās izraisa ne vienfiziskas kaites un slimības, bet ietekmē arībērna emocionālo un psihisko veselību:

ņas traucējumi, tauku vielu maiņas traucējumi, arteriāla hipertensija);

• astma;• arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās

dažādās stadijās (piemīt pusei bērnu arlieko svaru un var attīstīties jau agrīnā bērna vecumā);

• 2. tipa cukura diabēts;• samazināta slodzes tolerance;• agrīnas kardiovaskulāras problēmas;• ateroskleroze;• pubertātes traucējumi;• kaulu-locītavu problēmas;• kuņģa-zarnu trakta slimības;• ēšanas traucējumi – atkarības problēma;• nepareiza elpošana miegā;• nopietnas psiholoģiskas, sociālas un neiro

loģiskas problēmas, pazemināts pašnovērtējums, depresija;

• uzvedības traucējumi, grūtības mācībās,sociālās adaptācijas traucējumi;

• darba spēju zudums.

Aptaukošanās saistīta īpaši ar otrā tipa cukura diabēta (CD) risku. 2. tipa CD ir visbiežāksastopamais CD veids, un viens no tā noteicošajiem faktoriem ir tieši liekā ķermeņa masaun nepietiekama fiziskā aktivitāte. Abi šie fak

Svarīgi arī zināt, ka 99 % liekā svaracēlonis ir tieši neveselīgs dzīvesveidsun uzturs, jo tikai 1 % liek svar iz-raisa endokrīnās slimības vai iedzim-ta, ģenētisku slimību radīta aptauko-šanās.

o u

tori var sekmēt 2. tipa CD attīstību pat tad, jacilvēkam ģimenes vēsturē iepriekš nav bijušassaslimšanas ar diabētu.

2. tipa CD biežums bērnu vecumā pēdējo 20gadu laikā pieaudzis pat 10 reizes. Tā pazīmesnav izteiktas, tās parādās pakāpeniski, tāpēc ilgivar palikt nepamanītas. Lai atklātu šī tipa diabētu, bērns mērķtiecīgi jāizmeklē. Biežāk šo slimību atklāj, kad vecāki vēršas pie ārsta bērnaliekās ķermeņa masas dēļ. Taču diemžēl, konstatējot 2. tipa cukura diabētu, vienlaikus tiekdiagnosticētas jau tā komplikācijas.

Kā pauž I. Dzīvīte-Krišāne, šādai slimības attīstībai var būt tendence pārvērsties ne vien par2. tipa CD, bet likumsakarīgi radīt sirds unasinsvadu slimību risku, kas ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā.

Lai novērstu aptaukošanās lielo izplatībubērnu un arī pieaugušo vidū, liela loma ir ganvalsts un skolas videi, gan informācijai un ieradumiem tieši ģimenes vidē. Galvenās tēmas,ko nepieciešams ieviest gan mācību procesā,gan pārrunāt ikdienā ģimenē, ir veselīgs un sabalansēts uzturs, veselīgs dzīvesveids, dažādassporta aktivitātes, ko varētu darīt visa ģimenekopā, kā arī savstarpēja psiholoģiska motivēšana, atgādinot arī par aptaukošanās iespējamajām sekām.

--

-

-

-

-

-

--

Skaidrs ir arī tas, ka veselīga dzīvesveida lozungiem un principiem jābūtnevis īslaicīgai modes tendencei, kasparādās, sekojot spilgtu autoritāšupiemēram vai attiecīgā dzīves posmanoskaņojuma dēļ, bet gan jāsaprotpatiesā šāda dzīvesstila jēga ilgtermiņā – visai savai un savu bērnu dzīvei.

-

--

Teksts: Līva VītolaFoto: Shutterstock

Ēdam veselīgi!

No aptaukošanās līdzcukura diabētam – viens solis


••

•

•

•

••

uzsākt fiziskās aktivitātes kopā ar bērnu;kad bērns sāk staigāt, pēc iespējas ātrāk atradināt no ratiņiem un likt bērnam iet pašam;iesaistīt bērnus viņus interesējošās sportaspēlēs vai sporta veidos;pēc iespējas nodrošināt ceļu uz un no skolas kājām;plānot ģimenes brīvdienas ar sportiskāmaktivitātēm;iesaistīt bērnus mājas un lauku darbos;izskaidrot bērnam, cik svarīga ir fizisko aktivitāšu regularitāte: vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes 30 minūtes katru dienu, intensīvas fiziskas aktivitātes vismaz 40 mi

--

-

----

Ēdam veselīgi!

Veselīgi paradumi – visai ģimenei kopā!

nūtes 3–4 reizes nedēļā, ierobežot pie TVun datora pavadīto laiku līdz 1–2 stundāmdienā;nodrošināt pilnvērtīgu regulāru miega režīmu 8–12 stundas dienā atkarībā no bērnavecuma;piedalīšanās skolas un bērnudārza fiziskajās aktivitātēs;iesaistīties ārpusstundu sporta nodarbībās;iemācīt bērnam skolā izvēlēties veselīgu pārtiku;psiholoģiska palīdzība, lai motivētu bērnudzīvot veselīgi;iepazīstināt bērnu ar veselīgu dzīvesveidupropagandējošu literatūru.

-

-

-

•

•

••

•

•

Ieteikumi,kā veicināt veselīga dzīvesveida motivāciju un ieradumus ģimenē:



Mūsdienu stomatolotiek iedalīta divās stadimam un pēc tā. Tas ir s12 gadiem cilvēkam mdiens uz pastāvīgzobi parasti ir cietāki upiena zobi – baltākralizētāki. Samērā bieredzēt baltu pigmentācrada zobu demineralizāzoba emaljai un šķīdinrezultātā radot zobiņopriekšējie – zobi bērpusgada līdz gadambērnam jau ir pilna piepirmie pastāvīgie zobvecumā, un parasti tiezobu saknes pilnībā iz

o zob

Zobu attīstība

Pie ārsta

Zobu higiēnistaun zobārsta apmeklējums –piedzīvojums bērnam!

Mutes veselība būtiski var ietekmēt vis-pārējo veselības stāvokli. Bērnam muteshigiēnas pamatus jāiemācās jau bērnībāun jāievēro visa mūža garumā. Kā rūpētiespar sevi un savu zobiņu veselību, bērnsvispirms uzzina ģimenē, kurā viņš var iegūtarī pozitīvu attieksmi pret savu veselību.Kādēļ par zobu veselību jārūpējas jau noagras bērnības, kādi ir ieteikumi zobuspeciālista pirmajam apmeklējumam un kāpanākt, lai bērns nebaidītos no stomato-loģiskām procedūrām, – vairāk stāsta JurijsMihelovičs, RP SIA „Rīgas veselības centrs”Imantas filiāles zobu higiēnists.

Speciālisti parasti rekomendē bērnu pie zobuhigiēnista vest tad, kad izšķiļas pirmie zobi, –sākot no pusgada vecuma. Zobu higiēnists pārbaudīs bērna zobus, ieteiks, kādus mutes dobuma higiēnas līdzekļus vislabāk lietot šajā vecumā, kā arī veidos pozitīvu mazuļa attieksmipret zobārsta apmeklējumu.

Pirmās vizītes laikā pie zobu higiēnista nepilnu gadu vecam bērnam apskatīs tikai mutesdobumu un viņu pašūpos zobārsta krēslā.

Mazais varēs arī apskatīt stomatoloģijas instrumentus un aprīkojumu. Tieši šādi – ļoti ag

---

-

--

rīnā vecumā – ārsta apmeklējumi uz visiemlaikiem atvairīs bērna baiļu sajūtu pret stomatologiem un varbūt pat izveidos pozitīvu attieksmi pret stomatoloģiskām procedūrām. Jabērns ļoti baidās no stomatoloģiskajām procedūrām, ar šo problēmu var tikt galā, ārstējotzobus pilnā narkozē. Taču jāielāgo, ka nevienapilna narkoze nepaliek bez sekām un iespaidomazuļa smadzeņu attīstību. Līdz ar to zobuārstēšana narkozē nav uzskatāma par panacejupret visām likstām un labāk ir savlaicīgi apmeklēt zobu higiēnistu un stomatologu, kā arīveidot patīkamu pirmo pieredzi pie šiemspeciālistiem.

--

-

-

JurijsMihelovičs.

Vizīte pie zobu higiēnista

Zobu attīstība bērnībā ir cieši saistīta ar mutes dobuma veselību visa mūža garumā.Tieši bērnībā veidojas sakodiens un zobaanatomija, tāpēc ir ļoti svarīgi īpašu vērībupievērst zobu higiēnai, jau sākot no mazotnes.

-

-


Mūsdienu stomatoloģijā bērna zobu attīstībatiek iedalīta divās stadijās – līdz 12 gadu vecu-mam un pēc tā. Tas ir saistīts ar to, ka tieši līdz12 gadiem cilvēkam mainās piena zobu sako-diens uz pastāvīg . Pastāvīgiezobi parasti ir cietāki un dzeltenīgāki, savukārtpiena zobi – baltāki, trauslāki un mineralizētāki. Samērā bieži uz piena zobiem varredzēt baltu pigmentāciju, ko sākotnējā stadijārada zobu demineralizācija – kad skābe uzbrūkzoba emaljai un šķīdina cietās minerālvielas,rezultātā radot zobiņos caurumus. Pirmie –priekšējie – zobi bērnam izaug vecumā nopusgada līdz gadam. Trešajā dzīves gadābērnam jau ir pilna piena zobu rinda. Savukārtpirmie pastāvīgie zobi parādās jau 6 gaduvecumā, un parasti tie ir sestie zobi. Pastāvīgozobu saknes pilnībā izveidojas tikai triju gadu

o zobu sakodienu

-

laikā. Priekšzobi sāk mainīties 7–8 gadu vecumā. Pirmie nomainās apakšžokļa priekšzobi.

Pastāvīgo zobu vai to iedīgļu mineralizācija(veidojas minerālvielas, kas zobiņiem palīdz arībūt stiprākiem) notiek uzreiz pēc bērna pie-dzimšanas. Tieši tāpēc ir tik svarīgi jau bērnavecumā mutes dobuma higiēnai lietot minerā-liem bagātas zobu pastas, tai skaitā ar fluoru, jotieši fluoram piemīt spēja remineralizēt zobusun aizsargāt no kariesa. Fluora saturu vienmērvar izlasīt uz zobu pastas iepakojuma – tas ir no-rādīts vienībās (angliski – ). Bērniem ir ie-teicamas zobu pastas ar fluora sastāvu, kas navmazāks par 1000 Efekts, ko sniedz sto-matoloģiskas pastas ar mazāku fluora dau-dzumu, ir minimāls.

--

ppm

ppm.

Pie ārsta

Zobu attīstība

Zobu mineralizācija

cietiem vai vidēji cietietraumē smaganas un ntīrīšanu no aplikuma. Jriņi, jo labāk.

Jau agrā bērnībā irlietot zobu diegu – arī tlabāk ierādīs higiēnistszobu diegs ir vajadzīgsvilkt starp zobiem iestrLīdzīgi kā ar zobu birjātīra divas reizes dienāun pulējot zobu virsmas

Pietiekams zobu panotīrītu visus zobus, irņem vērā: ja zobu pastuslānī, bērni līdz piecu gnorij. Pēc zobu tīrīšanizskalo, ļaujot nelielamtas palikt uz zobiem –mineralizēt zobus.

Caurumu skaits zobno bērna ēšanas paraduhigiēnas. Ja jūs zināt, kkariesa riskam, vajadzsaldumu ēšanu. Ja tas tjāpanāk, lai saldumu ēnevis to starplaikos. Bētā dēvēto pudeļu kariepriekšzobiem. Tā mēdaizmieg ar piena maisījdzer daudz saldu, gāzētir ļoti iecienījis saldusņam dzert caur salmiņubiem nebūtu pārlieku li

Zobumu vienu reizi gadā bēcumam apmaksā valun 12 gadi, kad tiekzītes pie zobu higiēnlības centra” filiālēs spacientus, lai, savlzobiem, tie attīstītos v

T

Svarīgi zināt!

Kariesa risks

Zobu diegsun zobu pastas d

Ir pieejamas arī tabletes bērniem ar fluorasaturu, bet tās rekomendē lietot tikai tiem pa-cientiem, kam ir paaugstināts kariesa risks.

Tieši izveides stadijā bērna zobi kā sūklītisuzņem sevī visus minerālus un vērtīgās vielas,ko mazais lieto. Tas ir iemesls, kāpēc agrīnā ve-cumā mutes dobuma higiēnai ir jāpievērš īpašauzmanība.

Ļoti svarīgs jautājums ir bērna zobu tīrīšana.Mazie nelabprāt tīra zobus, un man bieži no saviem pacientiem nākas dzirdēt, ka bērni to daravienu reizi dienā. Ja jūsu atvase pieder pie šīsgrupas, panāciet, lai šī reize būtu pirms miega,nevis no rīta, jo tieši miega laikā mutē izdalāsmazāk siekalu sekrētu, kas palīdz cīnīties ar mikrobiem, kas veicina kariesa veidošanos.Aicinietsavus bērnus tīrīt zobus divas reizes dienā – norīta un vakarā. No rītiem zobi ir jātīra pēc brokastīm, nevis pirms tām. Ir jāielāgo, ka bērniemlīdz astoņu gadu vecumam ir slikti attīstītamotorika. Viņi vēl nevar tik veikli rīkoties arzobu birsti kā pieaugušie, tāpēc līdz šim vecumam ir ļoti svarīgi pēc bērna paša darbošanāszobus tīrīt atkārtoti. Tas ļoti bieži nav saistīts ar

-

-

-

-

mazā slinkumu, bet gan ar nemākulību vai neizpratni, par to, kā pareizi jātīra zobi, jo neviensviņam to nav parādījis. Tas ir vēl viens iemesls,kāpēc ir jāieplāno vizīte pie zobu higiēnista, –speciālists parādīs un iemācīs bērnam, kā pareizi jātur zobu birste un kā jātīra zobi, kā arīieteiks zobu birsti, kas būs atbilstošākā jūsubērnam.

Izvēloties zobu birsti, ir jāskatās uz tās rok-tura un arī pašas galviņas izmēriem. Rokturim irjābūt platam (platākam nekā pieaugušo zobubirstēm) un ērtam, lai bērns varētu labāk kon-trolēt birsti tīrīšanas laikā. Savukārt zobu birstesgalviņai ir jābūt mazai ar bieziem sariņiem – jobiezāki sari, jo labāk tiek notīrīts aplikums nozobiem. Bērniem nevajag pirkt zobu birstes ar

-

-

,

Pie ārsta

Zobu tīrīšana

Kā izvēlēties zobu birsti

Aiciniet savus bērnus tīrīt zobusdivas reizes dienā – no rītaun vakarā. No rītiem zobiir jātīra pēc brokastīm,nevis pirms tām.


cietiem vai vidēji cietiem sariem, jo tie spēcīgitraumē smaganas un neveicina labu zobu at-tīrīšanu no aplikuma. Jo mīkstāki ir birstes sa-riņi, jo labāk.

Jau agrā bērnībā ir vērts mazajam iemācītlietot zobu diegu – arī tā pareizu izmantošu vis-labāk ierādīs higiēnists. Kļūdaini ir domāt, kazobu diegs ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai varētu iz-vilkt starp zobiem iestrēgušus ēdiena krikumus.Līdzīgi kā ar zobu birsti, arī ar diegu zobi irjātīra divas reizes dienā, iztīrot starpzobu telpasun pulējot zobu virsmas.

Pietiekams zobu pastas daudzums, lai bērninotīrītu visus zobus, ir piciņa zirņa lielumā. Jāņem vērā: ja zobu pastu uz birstes uzspiež biezāslānī, bērni līdz piecu gadu vecumam to labprātnorij. Pēc zobu tīrīšanas mute nav rūpīgi jāizskalo, ļaujot nelielam daudzumam zobu pastas palikt uz zobiem – lai tā varētu ilgāku laikumineralizēt zobus.

Caurumu skaits zobos ir tiešā veidā atkarīgsno bērna ēšanas paradumiem un mutes dobumahigiēnas. Ja jūs zināt, ka jūsu bērns ir pakļautskariesa riskam, vajadzētu ierobežot pārmērīgusaldumu ēšanu. Ja tas tomēr neizdodas, vismazjāpanāk, lai saldumu ēšana notiek ēdienreizēs,nevis to starplaikos. Bērniem bieži vien novērotā dēvēto pudeļu kariesu, kas ir īpaši izteiktspriekšzobiem. Tā mēdz notikt, ja mazais biežiaizmieg ar piena maisījuma pudelīti mutē vai arīdzer daudz saldu, gāzētu dzērienu. Ja jūsu bērnsir ļoti iecienījis saldus dzērienus, dodiet tos vi-ņam dzert caur salmiņu, lai to iedarbība uz zo-biem nebūtu pārlieku liela.

Zobu higiēnista apmeklēju-mu vienu reizi gadā bērniem līdz 18 gadu ve-cumam apmaksā valsts. Izņēmums – 7, 11un 12 gadi, kad tiek apmaksātas divas vi-zītes pie zobu higiēnista. Arī „Rīgas vese-lības centra” filiālēs speciālisti gaida mazospacientus, lai, savlaicīgi rūpējoties parzobiem, tie attīstītos veselīgi un stipri.

-

--

Teksts: Maruta BuklevičaFoto: Shutterstock

Svarīgi zināt!

Kariesa risks

Zobu diegsun zobu pastas daudzums

“Rīgas veselības centrs”

ir Rīgas pašvaldības

veselības aprūpes iestāde,

kas sniedz kvalitatīvus

medicīnas pakalpojumus

un augstākā līmeņa primārās

un sekundārās

veselības aprūpi

Rīgas iedzīvotājiem.

Gaidām jūs:

Imantas 8. līnijā 1, korpuss 1;

Kaņiera ielā 13;

Kapteiņu ielā 7;

Valdeķu ielā 57;

Kokles ielā 12;

Buļļu ielā 7

un Sēlpils ielā 15.

Imantā –

Ķengaragā –

Ziepniekkalnā –

Torņakalnā –

Iļģuciemā –

Bolderājā –

Vienotais reģistratūras

tālruņa numurs:

8801www.rigasveseliba.lv

Vecākiem par bērniemVecākiem par bērniemVecākiem par bērniem


Utis un gnīdasgalvas ādai, vietās, kurvairās no gaismas. Bēnesūdzas. Šos kukaiņutie nespēj lēkt; utis varsiem matiem un, tos šķi

• pastāvīgas spēcīgasrējās da

visvie

ļas ādas niezvar tikt traucēts miegrojas;

• ādas (aizauss rajonāsakasījumiem – mazmiem, ādas sacietējudalījumiem. Kā komsekundāra bakteriālāša un kakla daļas limiekaisums;

• maziem, baltiem plgnīdām) pie mata sak

• tā, ka redzami paši pa

Utis var atpazīt p

Bērnu pedikulozi parasti izsauc galvas utis –2–4 mm gari bālgani vai gaišpelēki asinssūcējikukainīši, kas lokalizējas cilvēka matos. Utis,barojoties ar asinīm, ādā ievada siekalas, kascilvēkam var izraisīt alerģiska tipa reakciju unattiecīgo simptomu – niezi.

Galvas uts dzīves ilgums vidēji ir nepilnsmēnesis, un šajā laikā mātīte var radīt vairāknekā 100 oliņu bāli sudrabotā krāsā, ko dēvē arīpar gnīdām – tās piestiprinās mata stiebram tuvupie galvas ādas.

Uzskats, ka utis rodas no netīrības, ir nepa-reizs. Ar utīm var inficēties ikviens, neatkarīgino dzimuma, vecuma un sociālās piederības.Turklāt utīm īpaši patīk ļoti tīrīgi cilvēki, jo tadgalvas ādas asinīm piekļūt ir vieglāk.

Tiek maldīgi uzskatīts, ka utis lec, lido vai katās izplata mājdzīvnieki – suņi un kaķi. Inficē-ties ar utīm galvenokārt var tiešā kontaktā –galva pret galvu ar cilvēku, kam jau ir utainība.Visbiežāk ar utīm inficējas bērni vecumā no3 līdz 11 gadiem. Tas notiek tiešā saskarsmē arcitu bērnu galvām vai netieši, lietojot citu bērnuķemmes, matu gumijas, cepures, arī dvieļus unspilvendrānas vai uzlaikojot apģērbu veikalos.Tā kā galvas utis bez ēšanas var izdzīvot līdz patdesmit dienām, bet to olas – vairāk nekā divasnedēļas, pie kādas uts var tikt, pat tikai uz-laikojot drēbes, ko iepriekš piemērījis ar pedi-kulozi sirgstošs cilvēks. Ķemmējoties vai no-velkot džemperi, uts var tikt aizmesta apmērammetra attālumā no matiem. Tās var aizpūst arīspēcīga gaisa plūsma, piemēram, žāvējot matusar fēnu.

Pie ārsta

Palīgā!Utis, kašķis un spalīši bērnam

K -

-

-

ā iespējams izvairīties vai novērst tādasbērnudārzavecumabērniemtikaktuālasproblēmas kā utis, kašķis un spalīši? Stāsta Svetlana Ince, RP SIA “Rīgas veselībascentrs”Ķengaraga filiāles pediatre – dežūrārste.

Svetlana Ince.

Kukainīši galvā…

Utis nešķiro un var skart ikvienu

Utainība (pedikuloze), spalīši (enterobioze)un kašķis bērnu vecumā ir aktuālas prob-lēmas, ar ko var saskarties ikviena bērnavecāki – neatkarīgi no ienākuma līmeņa,tīrības/netīrības vai citiem apstākļiem. Diem-žēl daudzi vecāki, atklājot kādu no šīm kai-tēm savai atvasei, jūtas samulsuši un no-kaunējušies, lai gan tam nav nekāda pama-ta! Jebkuru no minētajām slimībām bērnsvar iegūt acumirklī, ja vien ir kontaktā ar ci-tiem bērniem.


Utis un gnīdas konstatēt matos tuvugalvas ādai, vietās, kur mati visbiezākie, jo utisvairās no gaismas. Bērni bieži vien par utīmnesūdzas. Šos kukaiņus nav viegli pamanīt, jotie nespēj lēkt; utis var ātri pārvietoties pa sau-siem matiem un, tos šķirojot, var paspēt aizbēgt.

• pastāvīgas spēcīgas galvas un kakla mugu-rējās da

-

--

-

visvieglāk

ļas ādas niezes. Intensīvas niezes dēļvar tikt traucēts miegs, jo tieši naktīs utis barojas;

• ādas (aizauss rajonā un kakla mugurējā daļā)sakasījumiem – maziem, sarkaniem uztūkumiem, ādas sacietējumiem ar ūdeņainiem izdalījumiem. Kā komplikācija var rasties ādassekundāra bakteriālā infekcija, kā arī pakauša un kakla daļas limfadenīts jeb limfmezgluiekaisums;

• maziem, baltiem plankumiem (oliņām vaignīdām) pie mata saknes, ko ir grūti atdalīt;

• tā, ka redzami paši parazīti – galvas utis.

Mehāniska utu un gnīdu izķemmēšana ir visbiežāk lietotā metode. Tas jādara arī pēc pretutulīdzekļu lietošanas, lai atbrīvotos no beigtiemkukaiņiem un gnīdām. Mati jāķemmē ar speciālu sīkzobainu utu ķemmi divreiz dienā (no rītaun vakarā) apmēram 2–3 stundas, kamēr konstatē, ka nav ne utu, ne gnīdu. Tad turpina ķemmēt katru otro dienu vismaz nedēļu. Pēc tam obligāti ķemmēšanu atkārto pēc 8–10 dienām, laipārliecinātos, ka nav izšķīlušās jaunas utis.

• Galvenais priekšnoteikums – personīgās higiēnas ievērošana.

• Nekad neizmantot citu cilvēku matu sukas,cepures, gultas veļu, dvieļus vai apģērbu, ja iraizdomas par iespējamu utu invāziju. Ķemmes un matu gumijas būtu jāapstrādā augstātemperatūrā vai vienkārši jāizmet.

• Ja bērnam konstatē utis, noteikti nedrīkst

-

-

---

-

-

Pie ārsta

Utis var atpazīt pēc:

Kā ārstēt?

Profilakse


inficējoties, nieze rodasbet atkārtotas inficēšpirmajās 24 stundās, konaktīs un raksturīgie izs

Jāatceras, ka ārstēšaārstam! Galvenais prievotos no kašķa, ir obligkontrole pēc izārstēšanoteikšana, kā arī apģēinfekcija. Ādas ārstēšlīdzekļus. Ārstēšanās sdrēbes, gultas veļa jāmun jāgludina vai jānolidienas. Slimnieka istabdienu veikt mitro uzksodas šķīdumu, ieskaitarī priekšmetu virsmu a

Ārstēšana

Kašķis mīl maigākukalizējas:••

••••••

roku pirkstu starpplaukstu locītavāsvirsmās;elkoņu ieloku virspadusēs;vēdera ādā;sēžas apvidū;augšstilbu iekšējāuz plaukstu un pēd

pieļaut šāda bērna atrašanos izglītības ie-stādē, kamēr utis nav pilnībā izskaustas. Jā-pārliecinās arī par telpu rūpīgu un kvalitatīvuuzkopšanu.

• Skolās, bērnu nometnēs, bērnu pirmsskolasizglītības iestādēs, kā arī citās iestādēs jānodrošina apģērbu atsevišķa uzglabāšana (aizverami skapīši u. c.).

• Rūpīgi jāmazgā koplietošanai paredzētie apģērbi, tai skaitā ķiveres, cepures, spēļu kostīmi un tamlīdzīgas lietas.

• Lai iznīcinātu utis un gnīdas, kas izbirušas nomatiem, apģērbs un gultas veļa jāmazgā veļas mašīnā vismaz 60 C temperatūrā, bet cepures, šalles un virsdrēbes jānodod ķīmiskātīrīšanā vai jātur plastmasas maisā divasnedēļas. Šai laikā kukaiņiem būtu jāaizietbojā. Telpas, skapji, dīvāni, gultas, rūpīgi jāiztīra ar putekļsūcēju.

• Pilnīgai matu, apģērba un sadzīves priekšmetu apstrādei nepieciešams pāris dienu vai patilgāks laiks. Tā kā pedikuloze ir slimība, skolēns attaisnoti drīkst kavēt skolu.

Kašķis ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ko izraisa parazīts kašķa ērce. Ar kašķi cilvēksinficējas gan tiešā kontaktā, saskaroties ar slim

--

--

--

-

-

-

-–

-

nieka ādu (turklāt kontaktam jābūt ilgstošam, jotikai pieskaroties, ar kašķi inficēties nevar), gansadzīves kontakta ceļā (ar drēbēm un sadzīvespriekšmetiem) piemēram, ar rotaļlietām vai apģērbu, ko pirms tam lietojis ar kašķi inficētais.Kašķa ērce uz drēbēm vai gultasveļas spēj izdzīvot ne ilgāk par 72 stundām.

• stipra nieze, kas var lokalizēties visa ķermeņa ādā, izņemot galvu un kaklu. Nieze izteiktipastiprinās vakaros un miega laikā;

• kašķis izraisa arī vairāku veidu izsitumus uzādas, piemēram, pūslīšus, bet daļai slimniekunieze var būt arī bez izsitumiem;

• kašķis var izraisīt arī kreveles, iekaisumus,sakasījumus un citus simptomus;

• ādas alerģiska reakcija – izsitumi, sīki ādaspacēlumi (papulas), nātrenes tipa izsitumiārpus kašķa ērču lokalizācijas vietām;

• niezošs dermatīts – stiprāk bojātās ādas rajonos: elkoņu ielokos, padusēs.

Kašķa ērce rada mehāniski kairinošu iedarbību, izsauc alerģisku reakciju un var izraisīt arīsekundāras infekcijas attīstību. Pirmo reizi

– -

-

-

-

-

Pie ārsta

Visur niez! Vai kašķis?

Kašķa simptomi:

Kā atpazīt?


inficējoties, nieze rodas vidēji pēc 2–3 nedēļām,bet atkārtotas inficēšanās gadījumā jaupirmajās 24 stundās, ko pavada ādas niezēšananaktīs un raksturīgie izsitumi.

Jāatceras, ka ārstēšana un novērošana jāveicārstam! Galvenais priekšnosacījums, lai atbrīvotos no kašķa, ir obligāta saslimušā ārstēšana,kontrole pēc izārstēšanas, saslimšanas avotanoteikšana, kā arī apģērba un gultasveļas dez-infekcija. Ādas ārstēšanai izmanto speciāloslīdzekļus. Ārstēšanās sākumā un beigās lietotāsdrēbes, gultas veļa jāmazgā 60 C temperatūrāun jāgludina vai jānoliek un nav jālieto piecasdienas. Slimnieka istabā ir nepieciešams katrudienu veikt mitro uzkopšanu ar 12 % ziepjusodas šķīdumu, ieskaitot grīdas mazgāšanu, kāarī priekšmetu virsmu apstrādāšanu.

–

-

Spalīši ir cilvēka zarnu trakta parazīti, kasvisbiežāk sastopami tieši bērniem.

Enterobioze ir ļoti lipīga slimība. Ar spalīšiem var inficēties fekāli-orālā ceļā. Inficētiesvar, ja netiek ievērotas sanitāri higiēniskās normas, ar pārtiku un sadzīves kontaktu ceļā. Slimnieks var inficēt visus, kas nonāk ar viņu kontaktā, kā arī atkārtoti inficēt pats sevi. Inficēšanās gaita ir vienkārša un gandrīz neizbēgama.Naktī spalīši izraisa spēcīgu niezi anālās atveresapvidū. Slimnieks miegā intensīvi kasa āduanālās atveres rajonā, un viņam aiz nagiem uzkrājas liels daudzums spalīšu olu. Tālāk tās varnonākt uz dažādiem sadzīves priekšmetiem,t. sk. uz rotaļlietām. Spalīšu olas ir pietiekamiizturīgas ārējā vidē.

Bērniem ar enterobiozi pašsajūtu nosaka parazītu daudzums zarnu traktā. Ja spalīšu navdaudz, galvenie slimības simptomi ir nieze undedzinoša sajūta anālās atveres rajonā, kasvisbiežāk novērojama naktī. Šīs nepatīkamāssajūtas izraisa spalīšu pārvietošanās taisnās zarnas beigu daļā. Bērniem var būt traucēts miegs.Tie kļūst viegli uzbudināmi, izjūt vājumu, unviņiem ir pazeminātas darbspējas. Bērni, kurislimo ar enterobiozi, var sūdzēties par galvassāpēm, apetītes trūkumu un nogurumu.

-

----

-

-

-

-

Pie ārsta

Ārstēšana

Spalīši jeb enterobioze

Simptomi,kurus rada nelūgtie viesi – parazīti

Kašķis mīl maigāku ādu, tādēļ parasti lokalizējas:

-

••

••••••

roku pirkstu starpās;plaukstu locītavās un apakšdelma ielokuvirsmās;elkoņu ieloku virsmās;padusēs;vēdera ādā;sēžas apvidū;augšstilbu iekšējās virsmās;uz plaukstu un pēdu ādas.


Sāpes, neatkarīgi nolielāka vai mazāka, ir ngrūti paciešama ķermesāpju izraisītājiem unsāpju intensitāti, rakstvietu, mediķi izmantomēram, vērtē paša slimnniskās reakcijas vai vebērna subjektīvais viedtomēr vienlaikus tasviduāls, tādēļ sāpes ir ķgrūti novērtēt pilnīgi pr

Vissvarīgāk ir zināt,ignorēt un bērnam apgnevar sāpēt!”, jo ne vieķermeniskas reakcijas,psiholoģisks iemesls, knisma reakcijā, piemērvai krīzes situācijām ģim

Bērni pirmsskolas vsavu sāpju intensitātskaidri neprot runāt, sprumu, veidu un vietu.jāvaicā un jāmudina imēram, izmantojot viņ“au”, “sāp” u. tml. Davai raksturošana var prsadarbības prasmes, tojo vecāki visbiežāk irciešamības gadījumādiķiem.

BērnamNeatliec

Sāpes cilvēku nepbūtībā tās kalpo parjuma sistēmu, lai novslimības cēloni. Vairsturīgām sāpēm uz

seminārā veBērnu klīniskās unspeciālisti dr. I. Alladr. A. Kovaldins un bēdr. I.Puķīte.

skolas*

Enterobiozes slimniekiem bieži novēro kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus (sāpes vē-derā, sliktu dūšu, vemšanu, aizcietējumus vaicaureju, kas smagākos gadījumos var būt ar gļotu vai asiņu piejaukumu).

Reizēm novērojami gadījumi, kad slimniekam spalīši pārvietojas no zarnu trakta uz dzimumorgāniem vai urīnceļiem, kas var izraisītiekaisuma procesu šajos orgānos. Ja parazīti nokļūst aklās zarnas tārpveida piedēklī, tas var iekaist un izsaukt apendicītu.

Aizdomas par spalīšu esamību vecākiem varrasties, ja bērnam ir sakasīts anālās atveres rajons. Lielāki bērni gan kautrēsies to vecākiemrādīt.

-

-

--

--

-Lai uzveiktu enterobiozi, vienlīdz svarīga ir gan individuālā, gan vispārējā profilakse.

--

Pie ārsta

Kā diagnosticēt?

Individuālā profilakse Vispārējā profilakse:•

•

•

stingri jāievēro personīgā higiēna:

pirms ēšanas un pēc tualetes ap

meklējuma rūpīgi jāmazgā rokas.

Nagiem ir jābūt īsi apgrieztiem;

saslimušajiem bērniem uz nakti ir

jāuzvelk stingri piegulošas biksītes.

No rīta rūpīgi jānomazgājas ar siltu

ūdeni un ziepēm. Naktī lietotā per

sonīgā veļa un gultas veļa jāiz

mazgā un jāizgludina;

telpu grīdas katru rītu jāuzkopj,

noslaukot putekļus ar mitru lupatu.

-

-

-

Parādoties enterobiozes klīniskajiem simptomiem, slimniekam jākonsultējas ar ārstu. Diagnozes precizēšanai nepieciešama izmeklēšanalaboratorijas apstākļos. Analīzēm izmanto uztriepes, kas paņemtas no anālās atveres, kā arīmateriālu, ko izkasa aiz nagiem. Pārbaudot šosanalīžu materiālus ar mikroskopu, būs redzamas spalīšu olas.

Ja ir pamatotas aizdomas par spalīšu esamību, analīzes vajadzētu atkārtot, jo reizēm neizdodas iegūt vajadzīgo materiālu.

--

-

-

--

•

•

•

s -

-

-

limnieku atklāšana un ārstēšana. Ārstē

šana jāuzsāk arī visiem ģimenes lo

cekļiem, kā arī visiem bērnu ie

stādes apmeklētājiem;

tīrības ievērošana bērnu kolektīvos;

sanitāri izglītojošais darbs.


Sāpes, neatkarīgi no tā, vai to intensitāte irlielāka vai mazāka, ir nepatīkama un lielākotiesgrūti paciešama ķermeņa reakcija uz dažādiemsāpju izraisītājiem un slimībām. Lai novērtētusāpju intensitāti, raksturu un to lokalizācijasvietu, mediķi izmanto dažādas metodes – pie-mēram, vērtē paša slimnieka stāstīto, viņa ķerme-niskās reakcijas vai vecāku novērojumus. Pašabērna subjektīvais viedoklis ir pats svarīgākais,tomēr vienlaikus tas ir emocionāls un indi-viduāls, tādēļ sāpes ir ķermeniska reakcija, kurugrūti novērtēt pilnīgi precīzi.

Vissvarīgāk ir zināt, ka bērna sāpes nedrīkstignorēt un bērnam apgalvot: “Tev taču nemaznevar sāpēt!”, jo ne vienmēr par sāpēm liecinaķermeniskas reakcijas, turklāt sāpēm var būt arīpsiholoģisks iemesls, kas izpaužas fiziskā orga-nisma reakcijā, piemēram, kā atbilde uz stresuvai krīzes situācijām ģimenē.

Bērni pirmsskolas vecumā ir spējīgi izteiktsavu sāpju intensitāti. Pat bērni, kuri vēlskaidri neprot runāt, spēj norādīt uz sāpju stiprumu, veidu un vietu. Ja iespējams, bērnam irjāvaicā un jāmudina izteikt savas sāpes, piemēram, izmantojot viņam saprotamus vārdus:“au”, “sāp” u. tml. Dažkārt sāpju noteikšanavai raksturošana var prasīt vecāku pacietību unsadarbības prasmes, tomēr ir gana nozīmīga,jo vecāki visbiežāk ir tie, kuri vēlāk nepieciešamības gadījumā situāciju raksturos mediķiem.

-

-

--

Pirmsskolas vecumā bērniem turpina at-tīstīties pašapziņa, un tāpat veidojas spēja atce-rēties sāpīgas ķermeniskas epizodes. Īpaši gadī-jumos, ja sāpju epizodes ir regulāras, tas var pa-augstināt bērna baiļu sajūtu un iekšēju nemieru.Piemēram, redzot asinis, pat nākušas no nelielaievainojuma vai skrambas, t var radīt bērnātrauksmi kā reakciju uz bijušām vai esošām sā-pēm. Situācijas mēdz būt dažādas. Piemēram,ievainojums vai trauma ir nejauka, toties sāpesnav tik izteiktas, kā sākotnēji varētu šķist. Ve-cākiem ir svarīgi saprast notikušo un censtiespalīdzēt pēc iespējas ātrāk, tai skaitā pa-skaidrojot bērnam notiekošo. Pašu bērnu in-terpretācijas šajā vecumā arī var būt dažādas –piemēram, viņiem šķiet, ka sāpes acīmredzot irkas tāds, ar ko viņi tiek sodīti par kādu nedarbu.Tādēļ vecāku uzdevums ir arī mierināt un emo-cionāli atbalstīt bērnu, lai viņš uztvertu situāci-ju pēc iespējas mierīgāk.

Par sāpēm bieži vien liecina bērna uzvedībasmaiņa, ko arī šajā gadījumā vislabāk spēj no-vērtēt viņa tuvinieki. Bērni sāpošo vietu var sar-gāt, nekustināt vai piespiest pie ķermeņa. Ja pa-dusē sāp limfmezgls, bērns roku var censtiesnekustināt un vecākiem par sāpēm pat nebilst.Pie ausu infekcijām vai sāpēm bērni itin bieži

ās

,

Pie ārsta

Bērnam sāp?sāpes uz vēlāku laiku!Neatliec

Sāpes cilvēku nepārņem bez iemesla –būtībā tās kalpo par trauksmes un brīdinā-juma sistēmu, lai novērstu ievainojuma vaislimības cēloni. Vairāk par bērniem raksturīgām sāpēm uzzinājām

seminārā vecākiem, kuru vadījaBērnu klīniskās universitātes slimnīcasspeciālisti dr. I. Allarda, bērnu neirologsdr. A. Kovaldins un bērnu gastroenteroloģedr. I. Puķīte.

-Vinnija Pūka

skolas*

Sāpju izpausmes – vērotun uzklausīt


vienmēr. Ja bažas ir nģimenes ārstam vai ārsskaidros jautājumus. Tjāvēršas, ja bērnam sāpregulāri mostas ar vēdtemperatūra un sāp kād

Ja bērns nonācis slioperācija, bērns var pisāpes, kas var pāriet ganedēļu laikā, gan arī bjošas sāpes). Pirms izrvecākiem noteikti jāiztzāļu terapiju, un ārsta plizētus padomus par zāļvieglāk ārstēt, kamēr tstipras, tādēļ zāļu lietoteikts režīms atveseļošvieglos.

dicīnas praksē ilgi valsāpes nejūt tik intensīvvēl pagājušā gadsimtajaundzimušie nereti tikkai anestēzijas gāzes. Irveidojas arī

Patiesībā bēizteiktāka. Vecāka gadsāpju sajūta ir pazeminbiežākas traumatisma scilvēku reakcija un ķeātri.

mīts, turklāt šajā gadījsāpju aspektiem – mazatāte var būt izteikta, kojas kontrolēt savas empieaugušajiem.

manības novēršana sāpziem bērniem nav izvuzmanības novēršana vpazūd. Ja injekcijas aršajiem paciest ir vieglāļauj savaldīt nepatiku prbērniem tās paciest ir gršana palīdz mazināt viepējo stresa sajūtu padar

sāpju atmiņ

1. Maziem bērniem n

2. Maziem bērniem sgušajiem.

3. Bērni labi pacieš s

4. Ja bērnu izklaidē –

Daži mīti par to,kā bērni panes sā

mēdz raustīt auss ļipiņu. Ja sāp vēders, seja varbūt saviebta un bērns cenšas pietupties, sari-tināties vai salikt kājas tā, lai nestieptuvēdera muskuļus. Ja ir temperatūra, bērns jūtdiskomfortu un no malas var šķist, ka sāpgalva. Vecākiem vajadzētu novērot arī citas neierastas uzvedības izmaiņas, piemēram, ne-gatīvu reakciju uz aktivitātēm, kas parasti bērnāizraisa prieku, vai arī atteikšanos no ierastigaršīgās maltītes vai patīkamām rotaļām. Jabērns cieš sāpes, var acīmredzami mainīties arīviņa sejas izteiksme, ko labi var atšķirt no tādāmemocijām, kā, piemēram, dusmas. Bērns sāpesvar just arī, ārēji to neizrādot un nevienamnesūdzoties.

Ārsti min piemēru par kādu gadījumu, kad ģi-menē divas māsiņas aplējās ar verdošu ūdeni –viena no meitenēm sāk kliegt, un vecāki pie-skrēja vispirms pie viņas. Lai gan otra meitenebija cietusi vairāk, tomēr aiz sāpēm viņa nespējapat pakliegt. Tādēļ bērna raudas un citas izpaus-mes īstenībā ir laba zīme, jo tādējādi bērns saucpalīgā. Kritiskākas ir situācijas, ja bērns paliekkluss – tad ir jāsāk bažīties un meklēt iemeslu.Slimnīcā mediķi, lai novērtētu bērna sāpes, iz-vaicā gan vecākus, gan pēc iespējas bērnu, untiek lietotas arī sāpju skalas – mazākiem bērniemtiek vērtēta uzvedības skala, cenšoties noteikt,vai sāpes ir vieglas, vidējas vai stipras. Jaulielākiem bērniem sāpes vērtē pēc 10 punktuskalas. Savukārt mājās vecāki sāpes var vērtēt

čokuriņā

viņam-

arī šādi – vieglas sāpes bērna ikdienas akti-vitātes neietekmē, vidējas – tās ietekmē, bet piestiprām sāpēm aktīva darbošanās pat nav ie-spējama.

Sāpes nedrīkst jeb atstāt bez ievērības.Tās ir jāārstē, taču ne vienmēr pirmā reakcijanozīmē medikamentus. Ir lietas, ko vecāki varizdarīt vēl pirms tam:1. jānovērtē situācija;2. jāsniedz emocionāls atbalsts – tā var būt

runāšana un nomierināšana, bērnam jāļauj at-pūsties;

3. reizēm palīdz uzmanības novēršana – kādaspēle, rotaļa vai kas cits saistošs un intere-sants;

4. fizikāla terapija – glāstīšana, piespiešana sevklāt un samīļošana, un, protams, pirmā palī-dzība – auksts ūdens apdeguma gadījumā,pretsāpju zāles u. tml.

Karsti dzērieni, sveces, sadzīves ķīmija undaudzi citi iespējamie traumu gūšanas veidi ne-izbēgami saistās ar sāpīgiem bērnu savainoju-miem, no kuriem būtu iespējams viņus pasargāt.

Nereti vecākus māc jautājums – kad jāvēršaspie ārsta? Mediķi uzsver, ka labāk vienmēr, kadvecākus māc bažas. Ar katru skabargu pie ārstagan var nevērsties, bet situācija gan ir jānovērtē

atlikt

Pie ārsta

Kā palīdzēt?


vienmēr. Ja bažas ir nelielas, ieteicams zvanītģimenes ārstam vai ārsta palīgam un uzdot ne-skaidros jautājumus. Toties pie ārsta obligātijāvēršas, ja bērnam sāp mugura, ja naktī bērnsregulāri mostas ar vēdera sāpēm, ja bērnam irtemperatūra un sāp kāda ekstremitāte.

Ja bērns nonācis slimnīcā un viņam veiktaoperācija, bērns var piedzīvot arī pēcoperācijusāpes, kas var pāriet gan divu dienu vai vairākunedēļu laikā, gan arī būt ilgstošākas (persistē-jošas sāpes). Pirms izrakstīšanās no slimnīcasvecākiem noteikti jāiztaujā ārsts par turpmākozāļu terapiju, un ārsta pienākums ir sniegt deta-lizētus padomus par zāļu došanas režīmu. Sāpesvieglāk ārstēt, kamēr tās vēl nav kļuvušas ļotistipras, tādēļ zāļu lietošanas regularitāte un no-teikts režīms atveseļošanās režīmu būtiski at-vieglos.

Diemžēl pat me-dicīnas praksē ilgi valdīja mīts, ka mazi bērnisāpes nejūt tik intensīvi kā pieaugušie, un patvēl pagājušā gadsimta asto

--

--

--

--

--

ņdesmitajos gadosjaundzimušie nereti tika operēti, izmantojot tikai anestēzijas gāzes. Ir pierādīts, ka bērnam izveidojas arī , pat, ja tā ir neapzināta.

Patiesībā bērniem sāpju sajūta ir patizteiktāka. Vecāka gadagājuma cilvēkiem gansāpju sajūta ir pazemināta, tādēļ mēdz būt arībiežākas traumatisma situācijas un brūces, jo šocilvēku reakcija un ķermeņa impulsi nav tikātri.

Arī šis ir izplatītsmīts, turklāt šajā gadījumā jārunā par diviemsāpju aspektiem – mazam bērnam sāpju intensitāte var būt izteikta, ko pastiprina mazākas spējas kontrolēt savas emocijas un uzvedību nekāpieaugušajiem.

Uzmanības novēršana sāpes nemazina. Tā kā maziem bērniem nav izveidojusies paškontrole,uzmanības novēršana var palīdzēt, bet sāpes nepazūd. Ja injekcijas ar adatas dūrienu pieaugušajiem paciest ir vieglāk un paškontroles spējasļauj savaldīt nepatiku pret šo procedūru, maziembērniem tās paciest ir grūtāk. Uzmanības novēršana palīdz mazināt vien raizes, kas līdz ar kopējo stresa sajūtu padara sāpes intensīvākas.

sāpju atmiņa

1. Maziem bērniem nesāp.

-2. Maziem bērniem sāp mazāk nekā pieaugušajiem.

3. Bērni labi pacieš sāpes.

4. Ja bērnu izklaidē – viņam vairs nesāp.

5. Bērns vienmēr pateiks, ka viņam sāp.

6. Pretsāpju līdzekļi aizkavē brūču dzīšanu.

*

www.veseligsridzinieks.lv

Navtiesa bērns ne vienmēr par savām sāpēmpastāstīs. Ja bērns baidās no adatām, ir bail noārsta vai slimnīcas, kur viņu sagaidīs un manipulācijas veiks sveši cilvēki, kuru rīcību bērnsnevar paredzēt – viņš var arī klusēt. Reizumisbērns neatklāj savas sāpes, jo nevēlas satrauktvecākus.

Tieši pretēji – sāpes brūču dzīšanu tikai attālina,kas saistāms arī ar terminu un organismā veicina hormonu veidošanos, kas var radīt muskuļu spriedzi un sāpju intensitāti.

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar nodibinājumu “Ilgtspējīgas Attīstības Fonds” un Bērnu klīniskās universitātesslimnīcu (BKUS) 2014. gada nogalē uzsākaLatvijai jaunu un unikālu projektu “VinnijaPūka skola”. Tā laikā ikvienam interesentamir iespējabezmaksas apmeklēt “VinnijaPūkaskolas” seminārus ar BKUS mediķu uzstāšanos par dažādām un aktuālām veselības veicināšanas un slimību profilakses tēmām. Vecākiem vai aizbildņiem, saskaroties ar bērnam uzstādīto diagnozi un ārstniecības personu sniegto informāciju, jāsaprot slimībasgaita un cēloņi, bet līdztekus arī jāizdzīvopsihoemocionāls pārdzīvojums un stress. Šādos brīžos īpaši svarīgi ir sniegt kvalificētupalīdzību un informāciju par visiem ar veselības aprūpes un veselības uzlabošanas iespējām saistītajiem jautājumiem.

–

-

--

--

-----

-

--

sāpju stress


Par projekta semināriem un citām aktivitātēm vairāk iespējams uzzināt mājaslapas sadaļā“Projekti”.

--

Pie ārsta

Daži mīti par to,kā bērni panes sāpes


Drošība

Emocionālāsun sociālās prasmes –drošākai skolas videi

Pirmsskolas izgl--

----

-

--

ītības iestādē līdztekuspedagoģiskajai praksei mācību vielas apguvē mijiedarbojas daudzveidīga sadarbība starp pedagogiem, bērnu vecākiemun pašiem bērniem – mazajiem audzēkņiem, kuriem viss šis process ir nepieciešams, bet nenoliedzami prasa arī lielu izturību, lai spētu adaptēties pirmsskolas iestādes vidē.

Bērni izglītības iestādēs mūsdienās mēdzsaskarties ar tādu aktuālu problēmu kā

(šis termins aizgūts no angļu valodas), ko mēdz dēvēt arī par vienaudžusavstarpējo vardarbību. Sišana, grūstīšanās, raušana, kontrolēšana, noniecināšana, izsmiešana, noraidīšana un izstumšana –tās ir tikai dažas no emocionālās un fiziskāsvardarbības izpausmēm, ar ko bērniemdiemžēl nākas saskarties jau mazotnē.

mobings

Bērnudārza gaitu uzsākšana ir izšķirošs unkritisks attīstības solis mazuļa dzīvē, un galvenokārt tas ir tāpēc, ka viņš pirmo reizi nokļūstārpus ierastās mājas vides, kļūstot par stabilasvienaudžu grupas locekli, kam jāiekļaujas labiorganizētās komandas aktivitātēs. Savstarpējāsattiecības un noteikumi bērna ģimenē; dažādiiekšējās kārtības noteikumi ( ) grupiņā; ikrīta atvadīšanās no vecākiem; attiecībasar pārējiem bērniem grupiņā; un citaspirmsskolas ikdienas nodarbes ir process, kurābērniem jāspēj pārvarēt plaša emociju virkne,un ne katrs spēj adekvāti tikt ar to galā.

2015./2016. mācību gadā Rīgas domes Lab-klājības departaments sadarbībā ar “Centru

” desmit Rīgas pirmsskolas izglītībasiestādēs realizēja pilotprojektu, vecāku sapulčuietvaros piedāvājot uzzināt ko vairāk par šo tē-mu, t. sk. par mobinga izpausmēm, veidiem unto izraisošiem faktoriem, kā arī par tik būtisko

-

arī nerakstītie -

rīta aplis

Dardedze

vecāku lomu konfliktu risināšanā un iespējasmobinga risku mazināšanā.

Šo nodarbību vadītāja, “Centra ”psiholoģe Daina Dziļuma, norāda, ka bērnusociālās prasmes, empātija un emociju paš-regulācijas spējas izteikti redzamas jau bērnu-dārzā, un maldīgs ir mīts, ka emocionāla vai fi-ziska vardarbība izpaužas tikai pēc skolas gaitusākšanās. Lai gan vēlākā vecumā spilgtāk pa-manāmas, tomēr dažādo mobinga izpausmjuietekmējošie faktorimeklējami jaudaudzagrāk.

Jau bērnudārzā bērni var sajustkas var parādīties tādās ikdienišķās lietās

un frāzēs, kā: “Viņa nav mana draudzene unnevar nākt uz manu dzimšanas dienas ballīt !”,“Nedraudzēsimies ar viņu!” vai “Labāk nedosim viņam roku – lai iet viens pats!” u. tml.Turpmākajos skolas gados šādas bērnu grupiņasno emocionālas vardarbības var izvērst arī fizisku un cietsirdīgu uzvedību.

Mobinga iemesli var būt dažādi. Tā ir uz-vedība, kuru cilvēki iemācās un apgūst. Pirms-skolas vecuma bērni var darīt pāri, lai pievērstusev uzmanību, izrādītos vai dabūtu to, ko vēlas –rotaļlietas, apģērbu vai citas lietas. Viņi var būtdusmīgi, apbēdināti, garlaikoti vai greizsirdīgiuz bērniem, kam viņi dara pāri. Iespējams, pašipāridarītāji ir cietuši kādā savas dzīves posmā

Dardedze

izstumšanasvaru,

-

-

i

vai par kaut ko jūtas nebet, iespējams, šādi viņsvarīgāki par otru.

Psiholoģe norāda, kaspējas izprast un regulētīstīties jau divu, trijumēdz izrādīt, ka grib kun jau šajā vecumā bēdarboties ar citiem. Tā kattīstīties jau agrā bērnībērniem par to, kā jūtNereti pāridarītāji izmamēram, ārējo izskatu vavai rīcībai. Tādēļ svarīgatšķirības ir tas, kas mūreizējus, un nevienam nšo atšķirību dēļ.

Svarīgi jau mazotnēsavu piemēru demonspaņēmienus, kā komucitiem – ko teikt, ja gridarīt, ja gribas to rotaļlicits; kā reaģēt uz to, janevēlas dalīties u. tml.

Psiholoģe norāda, karunāt gadījumos, ja jebk

Kādi var būt iespējamie iemesli?

Konflikts un mobkāda ir atšķirība?


Drošība

vai par kaut ko jūtas nedroši un uzbrūk pirmie,bet, iespējams, šādi viņi vēlas justies pārāki unsvarīgāki par otru.

Psiholoģe norāda, ka bērnu sociālās prasmes,spējas izprast un regulēt savas emocijas sāk attīstīties jau divu, triju gadu vecumā – bērnsmēdz izrādīt, ka grib kādam palīdzēt, atbalstīt,un jau šajā vecumā bērniem attīstās spēja sadarboties ar citiem. Tā kā empātijas prasmes sākattīstīties jau agrā bērnībā, ļoti svarīgi ir runāt arbērniem par to, kā jūtas citi un arī viņi paši.Nereti pāridarītāji izmanto kādas piemēram, ārējo izskatu vai mantas kā ieganstu savai rīcībai. Tādēļ svarīgi stāstīt, ka tieši cilvēkuatšķirības ir tas, kas mūs padara īpašus un vienreizējus, un nevienam nav tiesību mūs pazemotšo atšķirību dēļ.

Svarīgi jau mazotnē palīdzēt, ieteikt un arsavu piemēru demonstrēt bērniem praktiskuspaņēmienus, kā komunicēt un sadarboties arcitiem – ko teikt, ja gribas iesaistīties spēlē; kodarīt, ja gribas to rotaļlietu, ar kuru spēlējas kādscits; kā reaģēt uz to, ja kāds ar savu rotaļlietunevēlas dalīties u. tml.

Psiholoģe norāda, ka par mobingu iespējamsrunāt gadījumos, ja jebkādas negatīvas darbības

-

-

atšķirības, --

-

tiek veiktas ilgākā laika periodā un sistemātiskivērstas pret vienu vai vairākiem cilvēkiem armērķi viņus pazemot un sāpināt, turklāt – ar tīšunolūku. Ikdienas konflikts, pēc kura atrisinā-šanas iesaistītās puses vairs neturpina viena otrupazemot, nav dēvējams par mobingu. Tiesa, daž-kārt arī konflikts var izvērsties mobingā. Pro-tams, bērniem konflikti var rasties par itin ik-dienišķām lietām, bet šī situācija var būt pār-ejoša. Šādā gadījumā var iesaistīties pieau-gušais – gan pedagogs grupiņā, gan vecākisituācijās ārpus bērnudārza, piedāvājot prak-tisku risinājumu un palīdzot bērniem izprast gansavas, gan otra emocijas. Tādējādi konflikts varbūt arī laba iespēja trenēt saskarsmes prasmes.

Ir ļoti svarīgi, lai katrs bērns justos kaut kādāveidā svarīgs. Ja bērnam pietrūkst iespēju pa-rādīt sevi no labās puses, tad var gadīties, kaviņš mēģinās piesaistīt uzmanību un iegūt sta-tusu citādāk. Katram bērnam piemīt pozitīvasrakstura iezīmes, un ir lietas, ka tieši viņam vis-labāk padodas. Tādēļ, lai bērns iegūtu uzmanībusavu pozitīvo īpašību dēļ, pieaugušajiem –pedagogiem un vecākiem – jāprot saskatīt unizcelt bērna īpašās iezīmes un spējas.

s


Konflikts un mobings –kāda ir atšķirība?

Mūsu bērni – ikviens ir vērtība


Drošība

Par bērnudrošību jādomāarī bērnudārznieka vecumā

B

slimn

ērni ir mūsu lielākā vērtība. Un šī vēr-tība ir jāsargā – arī tiešā nozīmē. DiemžēlLatvijā vēl joprojām ir augsts bērnu trau-matisma līmenis, par ko satraukti ir arī mediķi. Turklāt statistika liecina, ka vairāk nekā pusi no traumām bērni gūst mājasapstākļos. Jāuzsver, ka ap 70 % cietušo bērnu ir vecumā līdz pieciem gadiem. Bērnuklīniskās universitātes dati liecina, ka vidēji 10 % bērnu no kopējā traumas guvušo skaita ir ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu. Bieži vien traumas rodassadzīviskās situācijās, kā arī neuzmanībasvai nezināšanas dēļ, tieši tādēļ ir tik svarīgipārrunāt iespējamās traumu gūšanas situācijas – gan vecākiem ar bērniem, gan būt zinošiem pašiem. Par to plašāk stāsta RobertsMeikšāns, RP SIA „Rīgas veselības centrs”filiāles „Imanta” bērnu ķirurgs, Bērnu līniskās universitātes slimnīcas ķirurgs.

--

-

īcas ----

--

k -

Katru dienu Latvijā no dzīvnieku kodumiemun skrāpējumiem cieš 2–5 bērni. Visbiežākdzīvnieks ir zināms, un vairumā gadījumu tas irmājas mīlulis. Suns parasti iekož, kad bērns,dzīvniekam ēdot, pieiet pie bļodas vai kaitinaviņu. Ir bijuši pat gadījumi, kad suns sakož tikstipri, ka salauž bērna galvaskausu. Nepiecie-šama vairāku stundu operācija, lai mazulimsašūtu kostās brūces. Bērnu var apdraudēt arīmājas kaķis. Pat pēc neliela skrāpējuma unkoduma jādodas pie ārsta, jo jāievada vakcīnapret trakumsērgu – šī infekcijas slimība ir ne-ārstējama.

Šajā vecumā bērni visbiežāk apdedzinās, mē-ģinot sev pagatavot tēju, lejot zupu, rīkojoties aruguni. Karstus katlus nedrīkst likt tuvu plītsmalai, lai mazais cilvēks tos nevarētu uzraut sevvirsū. Ja bērns guvis , neatkarīgi notā, cik plašs un dziļš ir apdegums vai applau-cējums, cietusī vieta vismaz 10–20 minūtesjātur zem vēsa, tekoša ūdens, tādā veidā sama-zinot termisko bojājumu. Bērns steidzami jāno-gādā pie ārsta gadījumos, kad apdegums ir lie-lāks par viņa plaukstu vai kad aizdegšanās bijusiar liesmu un stipru piedūmojumu, kā arī, ja ap-plaucējums ar karstu šķidrumu skāris tā sauktāsšoka zonas – seju, rokas, pēdas, starpeni.

šādu traumu

Biežākās traumas bērnudārznieka vecumā

Apdegumi

Roberts Meikšāns.

Mājdzīvnieku kodumi

Pirmsskolas vecumādrošību, tāpēc atbildībMazie jāpiesprādzē viscāki brauc labi un braBieži no traumām, kogadījumā, varētu izvaiievērotu ceļu satiksmesšogad uz ceļa notika avsprādzējušies visi, izņeun četrus gadus veci), kizsviesti caur mašīnassmagas traumas. Nevibraukušajiem negadījum

Ik gadu vismaz 30negadījumos. Tiklīdz mjārunā par ceļu satiksmievēro gājējam. Turklājārāda labs piemērs. Jkas izripojusi uz ielas bskriet pakaļ. Bērna klātpāri brauktuvei neatļau

Drošība mašīnā

Drošība uz ielas


Drošība

Pirmsskolas vecumā bērnam nav izpratnes pardrošību, tāpēc atbildība jāuzņemas vecākiem.Mazie jāpiesprādzē visos gadījumos, pat ja ve-cāki brauc labi un brauciena mērķis nav tālu.Bieži no traumām, ko bērni gūst satiksmes ne-gadījumā, varētu izvairīties, ja vecāki vienmērievērotu ceļu satiksmes noteikumus. Piemēram,šogad uz ceļa notika avārija – mašīnā bija pie-sprādzējušies visi, izņemot divus brāļus (divusun četrus gadus veci), kuri abi pēc trieciena tikaizsviesti caur mašīnas priekšējo stiklu un guvasmagas traumas. Neviens cits no automašīnābraukušajiem negadījumā necieta.

Ik gadu vismaz 300 bērnu cieš satiksmesnegadījumos. Tiklīdz mazais sāk staigāt, ar viņujārunā par ceļu satiksmes noteikumiem, kas jā-ievēro gājējam. Turklāt pašiem pieaugušajiemjārāda labs piemērs. Jāpaskaidro, ka bumbai,kas izripojusi uz ielas braucamās daļas, nedrīkstskriet pakaļ. Bērna klātbūtnē nekad nedrīkst ietpāri brauktuvei neatļautā vietā.

Diezgan tipiska ir situācija, kad vecāki no-pērk bērnam skrejriteni, velosipēdu vai skrituļ-slidas, bet aizmirst iegādāties aizsargķiveri, ceļ-galu un elkoņu sargus. Vēlos atgādināt unpiekodināt, ka uz bērna veselības rēķina neva-jadzētu taupīt: ja reiz mazajam pērk velosipēdu,tad vajag iegādāties arī pārējo nepieciešamoaprīkojumu. Bērniem ļoti patīk lēkāt pa batutu,bet uz tā visai bieži gūst smagas traumas – krītotsalauž apakšdelma kaulus, pārsit ādu, gūst sma-dzeņu satricinājumu. Vecākiem ir jāraugās, laibērni batutā lēkātu pa vienam. Ap batutu vaja-dzētu būt aizsargsietam, kas pasargā, ja gadāskrist no augstuma. Neatstāj bērnu bez uzrau-dzības pat pie seklas ūdenskrātuves, jo noslīktvar arī peļķē.Atgādini bērnam, ka augus un ogasbez vecāku ziņas nedrīkst nogaršot un pat aiztiktar rokām, piemēram, mušmires.

Bērnam jāiemāca, ka jāēd un jādzer, tikaisēžotpiegalda,nespēlējoties,nelēkājot,neskrienot

Drošība mašīnā

Drošība uz ielas

Aizrīšanāsun saindēšanās draudi

Drošība sportojot un dabā


Programma ar 10 nocākiem, lai izglītotu paemocionālo attīstību pbalstīta uz inovatīvu mpirmsskolas vecuma bēdzināšanas sistēmu, lairadošu cilvēku, kurš dzsavu iekšējo būtību.

Katra nodarbība velmēram, satikšanās ar bpārdzīvojums, kas mazdzīvi; mīlestības lēmumments un tā izdzīvošanaciplinēšanas sistēma; ddusmām; bērna vainasbērna dzīvi, kā arī citas

Arī šogad notiks izgnodarbības vecākiem pbērnu attīstību un audzišanas līdz septiņiem gkļauts 10 nodarbību ci


Rīgas pašvaldībā vsociālo pakalpojumuklājības departamendažādas aktivitātes,rubrikā sniegts ieskainformācija par pārēveicināšanas un sociāun .www.ld.riga.lv

Aktualitās veiclabklājī

Apmācību progra„Mīlestības terapun manam bērna

Apmācību progra„Bērna emocionā

Drošība

un nemetot kūleņus. Ārstu pieredze rāda, kavisbiežāk nelaimes notiek, starp ēdienreizēmnašķējoties ar riekstiem, sausiem cepumiem,maizi, burkānu u. c. Svešķermeņi tiek konstatētigan gremošanas traktā, gan arī elpceļos, ausīs,acīs un nereti arī uroģenitālajā sistēmā. Tāpatnelej kodīgus šķidrumus pārtikas traukos, jobērns vai cits mājinieks tos var iedzert, radot ne-atgriezenisku barības vada un plaušu bojājumu.Šādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, jāsaucneatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde,kas cietušo nogādās specializētā medicīnas ie-stādē.

Bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības vannā,jo viņš var noslīkt pat desmit centimetru dziļāūdenī. Mazie mēdz paslīdēt uz mitrām flīzēmvai slidenā vannā, tāpēc ieteicams vannasistabānovietot neslīdošu paklājiņu. Iemāci bērnu, ka,gatavojoties mazgāties, vispirms atgriež aukstoun tikai tad karsto ūdeni. Logiem jābūt labinoslēgtiem, lai bērns tos nevarētu atvērt unsaspiest starp tiem pirkstus vai pat izkrist ārā.

Arī bērnudārznieka vecumā ir aktuāls jautā-jums par bateriju norīšanu, kas ir ļoti bīstami.Tās satur kodīgu sārmu – apmēram 40 minūtēssiekalu ietekmē baterijas apvalks izšķīst un saēdbarības vadu un traheju vai arī lielos asinsvadus,un tad bērns var noasiņot. Ja radušās aizdomas,ka mazais norijis bateriju, steidzami jāsauc ātrāpalīdzība. Šajā vecumā bērni joprojām mēdzrotaļājoties vilkt galvā plastikāta maisiņus,tādējādi sevi pakļaujot nosmakšanas riskam.

Uz durvju malām jāuzliek uzmavas, lai ne-varētu savainot pirkstus, kas visbiežāk notiek, jamājās ir divi trīs bērni – viens virina durvis, betotrs iebāž to spraugā pirkstus. Mājas aptieciņajāglabā bērnam nepieejamā vietā, jo viņu vilinadažādas krāsainas tabletes.

Galvenais ne tikai pieskatīt bēr-nus un noteikt dažādus aizliegumus, betarī runāt ar mazajiem un skaidrot, kāpēckādas no lietām vai darbībām ir bīsta-mas.

Teksts: Maruta BuklevičaFoto: Shutterstock

Svarīgi!

Drošība mājās

Noderīgas ziņas


Programma ar 10 nodarbībām paredzēta ve-cākiem, lai izglītotu par bērnu psiholoģisko unemocionālo attīstību pirmsskolas vecumā. Tābalstīta uz inovatīvu mīlestības pedagoģiju –pirmsskolas vecuma bērnu apmācīšanas un au-dzināšanas sistēmu, lai sagatavotu izglītotu unradošu cilvēku, kurš dzīvo un attīstās saskaņā arsavu iekšējo būtību.

Katra nodarbība veltīta noteiktai tēmai, pie-mēram, satikšanās ar bērnu viņa jūtās un līdz-pārdzīvojums, kas mazina sāpju varu pār bērnadzīvi; mīlestības lēmums kā audzināšanas instru-ments un tā izdzīvošana attiecībās ar bērnu; dis-ciplinēšanas sistēma; darbs ar bērna bailēm undusmām; bērna vainas sajūta un tās ietekme uzbērna dzīvi, kā arī citas tēmas.

Arī šogad notiks izglītojošas un atbalstošasnodarbības vecākiem par pirmsskolas vecumabērnu attīstību un audzināšanu vecumā no dzim-šanas līdz septiņiem gadiem. Programmā ie-kļauts 10 nodarbību cikls par dažādām tēmām

(t. sk. bērna attīstība un temperaments; drošaspiesaistes veidošana; valodas un komunikācijasspēju attīstība; bērna ķermeņa kontrole un po-zitīvs ķermeņa pašvērtējums; bērna pozitīvspašvērtējums un emociju pašregulācija u. c.), laiuzlabotu vecāku un bērnu savstarpējās at-tiecības, sekmētu bērnu pozitīvu emocionālo at-tīstību un mazinātu viņu uzvedības problēmas,kā arī palīdzētu vecākiem labāk izprast savusbērnus un viņu vajadzības.

Vai bērns ir gatavs skolai? Kādu skolu iz-vēlēties? Pēc kādiem kritērijiem? Kas viņamjāzina un jāmāk? Kā ar bērnu runāt par gai-dāmajām pārmaiņām?

Lai atvieglotu šo nebūt ne vienkāršo gata-vošanās procesu bērna skolas gaitām, vecākiemir iespēja apmeklēt programmu „Pozitīvs skolassākums”, lai gūtu psihoemocionālu atbalstu unpraktisku informāciju par visiem ar sagata-vošanos skolai saistītajiem jautājumiem (t. sk.bērna motivācijas stratēģija un mācīšanās me-todes; krīzes un to pārvarēšanas stratēģijas; stre-sa pārvarēšanas tehnika un nomierināšanas me-todes; beznosacījuma mīlestība un nedalīta uz-manība u. c.). Programma paredzēta vecākiem,kuru bērni sāk gatavoties mācībām pirmajā


Rīgas pašvaldībā veselības aprūpes pieejamības, veselības veicināšanas un profilakses,sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vadošā iestāde ir Rīgas domes Labklājības departaments. Ik gadu iedzīvotāju veselības un labklājības veicināšanai notiekdažādas aktivitātes, kas tiek organizētas gan lielajiem, gan mazajiem rīdziniekiem. Šajārubrikā sniegts ieskats 2016. gadā plānotajos veselības veicināšanas pasākumos. Plašākainformācija par pārējām Rīgas pašvaldības aktualitātēm veselības aprūpes, veselībasveicināšanas un sociālās labklājības jomā pieejama mājaslapāsun

-

.

www.veseligsridzinieks.lv

www.ld.riga.lv

Aktualitātes veselības aprūpes,tās veicināšanas un sociālāslabklājības jomā

Apmācību programma vecākiem„Mīlestības terapija manun manam bērnam”

Programma vecākiem“Pozitīvs skolas sākums”

Apmācību programma vecākiem„Bērna emocionālā audzināšana”


uzturvielām bagātākajipar pirmajiem piebaronismam nepieciešamajāmnas un attīstības procestikai fizisko, bet arī psmērotākās ēdienkartesma bērnu uzturu, kā arīdarbību apmeklētāji satiņas, kas būs labs padokartes dažādošanai.

Ikvienam ir iespējaminārus par veselīgu dzdarbības, kas būs jo īpaba veicējiem. Semināroselīgu uzturu mūsu ikdkarti un uzturvielām, gbību, produktu savienrapeita ieteikumiem kusistēmas uzlabošanai.fitnesa treniņš, lai arjumiem stiprinātu stājmeņa muskulatūru, kārātu un atslogotu tās ķedarba laikā visvairāk tie

Iedzīvotājiem arī šogapmeklēt āra nodarbībadabas trenažieriem Rīsertificētu treneru vadībbās speciālisti iemācībrīvdabas trenažierus,ram piemērotāko fiziskspēj paaugstināt organlabot veselības stāvoklnūjošanas treneris iemtehniku, nodarbību sākoiesildīšanu, kurai sekojošana, bet nodarbībadīšanās un stiepšanāsnodarbību norises vietiepazīties mājaslapā(visērtāk notikumu ka–

w


Nodarbības parveselīgu uzturu u

Nūjošanaun vingrošana Rī

Noderīgas ziņas

klasē (5–7 gadi, vecākā un sagatavošanas gru-pa).

Arī šogad pirmsskolas vecuma bērnu vecā-kiem būs iespēja apmeklēt interaktīvas nodarbī-bas „Mobinga un agresijas novēršana pirms-skolā”, kas notiks kopumā desmit PII vecākusapulču laikā. Nodarbības balstītas uz pieeju,kas atspoguļo dažādas mobinga un konfliktasituācijas, mītus un patiesību par mobingu, kāarī vecāku lomu konfliktu risināšanā un mo-binga risku samazināšanā, lai novērstu vien-audžu savstarpējo vardarbību un agresīvu uz-vedību.

Šogad PII un sākumskolas (1.–4. klašu) ve-cuma bērnu vecākiem (vecāku sapulču ietvaros)ir iespēja noklausīties nodarbības par bērnupsihoemocionālo attīstību un drošas, atbalsto-šas vides veidošanu bērna attīstībai (vecāku sa-pulču laikā). Galvenās tēmas PII audzēkņu ve-cākiem saistītas ar PII vecuma bērnu psi-hoemocionālās, intelektuālās un sociālās kom-petences attīstības veicināšanu; vecāku izprat-nes veicināšanu par bērna temperamentu unattīstību ietekmējošiem faktoriem; pozitīvu au-dzināšanu un disciplinēšanu. 1.–4. klašu au-dzēkņu vecākiem – par palīdzību bērnam adaptē-ties skolā un veicināt bērna vērtību orientāciju;vecāku un skolas efektīvu savstarpējo sadar-bību, veicinot mācību motivāciju, kā arī bērnauzvedības problēmu iespējamiem risinājumiemar pozitīvu audzināšanu un disciplinēšanu.

PII un sākumskolās 1.–4. klašu skolēnu vecā-kiem notiks nodarbības arī par tēva lomu ģi-menē (vecāku sapulču ietvaros). Savukārt topo-šajiem vecākiem būs iespēja apmeklēt nodar-bības Rīgas ārstniecības iestādēs ar mērķi stip-rināt izpratni par tēva lomu un iesaistīšanos bēr-nu aprūpē un audzināšanā, veicinot veselīgu

ģimeņu ilgtspēju un bērnu emocionālo veselību.Galvenās tēmas saistītas ar jautājumiem partēva lomu ģimenē – gan bērniņu gaidot, gan bēr-niņam ienākot ģimenē.

Rīgas vispārējās izglītības iestādēm ir iespējapie sevis ciemos uzaicināt tēlusun , kuri 1. klašu skolēniem atraktīvārotaļnodarbību veidā mācīs, kā būt uzmanīgiemun izvairīties no visbiežāk sastopamajām trau-mām. Laikā, kad bērns sācis skolas gaitas unkļuvis patstāvīgāks, ir ļoti būtiski iemācīt unatgādināt padomus, kas ļautu izvairīties no ik-dienā tik bieži novēršamām traumām. Pēcnodarbības katrs bērns saņems krāsojamo grā-matiņu, kurā iepretī nedrošajai situācijai attē-lota drošā un pareizā rīcība, lai no traumām pa-sargātu gan sevi, gan citus.

Grāmatiņu iespējams lejupielādēt arī

sadaļā „Publikācijas”.

Ikviens interesents aicināts apmeklēt uzturaspeciālistu nodarbības par bērnu veselīgai attīs-tībai nepieciešamo uzturu šādos vecuma un at-tīstības posmos:

6 mēnešu līdz 3 gadu vecumā;4 līdz 7 gadu vecumā;8 līdz 12 gadu vecumā.

Nodarbību dalībnieki uzzinās par veselīgu,sabalansētu uzturu un veselīgiem ēšanas pa-radumiem

Vilku ApdomīgoLapsu Ašo

ģimenē – par piemērotākajiem un

www.veseligsridiznieks.lv

•••

Nodarbības vecākiempar mobingu bērnu vidū

Nodarbības vecākiem par bērnupsihoemocionālo attīstību

Nodarbības par tēva lomu ģimenē

Nodarbības par drošībupirmklasniekiem

Nodarbības par bērnu uzturu


Noderīgas ziņas

uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem;par pirmajiem piebarojumiem un bērna organismam nepieciešamajām uzturvielām, kas augšanas un attīstības procesā tik būtiski ietekmē netikai fizisko, bet arī psihisko veselību; par piemērotākās ēdienkartes izveidi; par skolas vecuma bērnu uzturu, kā arī citiem jautājumiem. Nodarbību apmeklētāji saņems arī recepšu grāmatiņas, kas būs labs padomdevējs ikdienas ēdienkartes dažādošanai.

Ikvienam ir iespēja apmeklēt bezmaksas seminārus par veselīgu dzīvesveidu un fitnesa nodarbības, kas būs jo īpaši noderīgas sēdoša darba veicējiem. Semināros iekļautas tēmas par veselīgu uzturu mūsu ikdienā, sabalansētu ēdienkarti un uzturvielām, gremošanas sistēmas darbību, produktu savienojamību, kā arī fizioterapeita ieteikumiem kustību un balsta aparātasistēmas uzlabošanai. Pēc semināriem notiekfitnesa treniņš, lai ar iedarbīgiem vingrinājumiem stiprinātu stāju un attīstītu dziļo ķermeņa muskulatūru, kā arī uzlabotu balsta aparātu un atslogotu tās ķermeņa daļas, kas sēdošadarba laikā visvairāk tiek negatīvi ietekmētas.

Iedzīvotājiem arī šogad ir iespēja bez maksasapmeklēt āra nodarbības – vingrošanu pie brīvdabas trenažieriem Rīgas parkos un nūjošanusertificētu treneru vadībā. Vingrošanas nodarbībās speciālisti iemācīs gan pareizi izmantotbrīvdabas trenažierus, gan palīdzēs noteikt katram piemērotāko fizisko slodzi, kas maksimālispēj paaugstināt organisma darbaspējas un uzlabot veselības stāvokli. Nūjošanas nodarbībāsnūjošanas treneris iemācīs pareizu soļošanastehniku, nodarbību sākot ar ķermeņa un locītavuiesildīšanu, kurai seko atbilstošas slodzes nūjošana, bet nodarbības beigās parādīs atsildīšanās un stiepšanās vingrojumus. Arī ar šonodarbību norises vietām un grafiku aicināmiepazīties mājaslapā(visērtāk notikumu kalendārā).

--

-----

-------

---

-

-

-

-

--

–www.veseligsridzinieks.lv

2016. gadā pirmsskolas izglītības iestāžu(PII) pedagogi tiek aicināti apmeklēt apmācības par veselīgu uzturu un mutes veselību.

--

Apmācībās pedagogi apgūs sertificētu uzturaspeciālistu programmu par veselīgas ēšanas principiem, dažādiem bērnu veselībai nepieciešamajiem pārtikas produktiem un šo produktuhigiēnas pamatu apguvi, lai izmantotu šīs zināšanas savā darbā ar mazajiem audzēkņiem. Tēli(rokas lelles un ),metodiskie materiāli, salokāma uztura piramīda, skaitāmpantiņi, tautasdziesmas un rotaļas – tas ir atraktīvs veids, kā veiksmīgāk par veselīgu uzturu stāstīt jau kopš agras bērnības!

Pēc apmācībām pedagogi uz savu PIIvar uzaicināt arī uztura speciālistus, lai par bērna augšanai un attīstībai labāko uzturu pastāstītu arī vecākiem kādā no vecāku sapulcēm.

Apmācībās pedagogi apgūs mutes higiēnasun zobu veselības pamatus, kā arī dažādas idejasrotaļnodarbībām ar bērniem, lai atraktīvā unsaistošā veidā mudinātu audzēkņus rūpēties parsavu zobiņu veselību. Rotaļnodarbību modeļi arspēlēm, uzskates materiāli ar zīmējumiem, kasmijas arī ar praktiskām iemaņām mutes higiēnāun zobiņu tīrīšanā.

Kur slēpjas un kā izskatās mikrobi? Kas viņiem ? Kāda ir tīro roku deja? Apmācībuprogrammā tiks sniegts teorētisks ieskats par

--

-

---

--

-

Čaklā Bitīte Slinkais Gurķītis

garšo

Svarīgi!


Nodarbības parveselīgu uzturu un fitnesa treniņi

Bezmaksasapmācības pedagogiem

Nūjošanaun vingrošana Rīgas parkos

“Veselīga uztura paradumuveicināšana pirmsskolasvecuma bērniem”

“Mutes veselības mācībasprogramma pirmsskolasizglītības iestādēm”

“Infekcijas profilakse pirmsskolā”


infekciju slimību profilakses pamatelementiembērniem un pieaugušajiem. Pedagogi saņemsarī metodisko materiālu „Mana veselības grāmata”, kas palīdzēs darbā ar bērniem, mācot ikdienas higiēnas prasmes un stāstot par tām kāveselībai ļoti svarīgu, bet arī interesantu piedzīvojumu ar dažādiem eksperimentiem.

Rīdzinieku ērtībai ir pieejams bezmaksas informatīvais tālrunis 80005055 par sociālās palīdzības saņemšanu un sociālajiem pakalpojumiem. Zvanot pa tālruni Rīgas domes Labklājības departamenta darbiniekiem, iedzīvotājivar uzdot viņus interesējošos jautājumus parsociālās palīdzības saņemšanu un sociālajiempakalpojumiem. Darbalaiks: P., O., T., C. –plkst. 9.00–17.00; piektdienās – plkst.9.00–16.00; ārpus darbalaika darbojas balsspastkastīte.

individuālās psiholoģiskās konsultācijas;atkarību profilakses speciālistukonsultācijas;jurista konsultācijas;mazo bērnu vecāku informatīvi izglītojošāsatbalsta grupas;apmācības programma „Bērnu emocionālāaudzināšana”;atbalsta grupas vecākiem;sociālā atbalsta un konsultatīvā programmaaudžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem;ģimenes asistenta pakalpojumi;

--

-

----

-

Svarīgi! Atsevišķām nodarbībām paredzēts ierobežots apmeklētāju skaits. Speciālistu nodarbības vecāku sapulču ietvaros tiek organizētas pēc izglītības iestāžupieprasījuma.Arvisu nodarbību norises laikiem, vietu un pieteikšanās kārtību aicinām iepazīties Rīgas pašvaldības mājaslapā (t. sk. notikumu kalendārā).

---

----www.veseligsridzinieks.lv

••••

•

••

•

•

•••

•

••

•

••

•

•

•

•

••••••

•

atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojumi;dienas aprūpes centra pakalpojumi;krīzes centra pakalpojumi;pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

bērna pilnvērtīgai attīstībai vispiemērotākāvide ir ģimene;konsultēšanā jāievēro personas brīvā izvēle;cilvēkam ir iespējams augt un mainīties, laidzīvotu laimīgāk.

ģimenēm, kurām ir grūtības bērnu audzināšanā;ģimenēm, kurās bērni neapmeklē skolu;ģimenēm, kurās bērni nesaņem pietiekamuaprūpi;ģimenēm, kuras nonākušas krīzes situācijās(vecāku šķiršanās, tuvinieka smaga slimībavai nāve u. c.);ģimenēm, kurās kāds no ģimenes locekļiemcietis no vardarbības;ģimenēm, kurās ir alkohola, narkotisko vielu,azartspēļu u. c. atkarību gadījumi;ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām.

sniedz individuālas konsultācijas;veic pārrunas ar ģimeni;palīdz atrast spēku pašiem risināt problēmas;sniedz nepieciešamo informāciju;sniedz morālo atbalstu;iesaista citu institūciju speciālistus atbalstasniegšanai ģimenei;izvērtējot ģimenes situāciju un vajadzības,piemeklē atbilstošākos pakalpojumus.

-

-

-

-

Sociālā palīdzība rīdziniekiem

Sociālais darbinieks piesaistasociālos pakalpojumusun speciālistus:

Sociālo darbinieku darbsir balstīts uz uzskatiem, ka:

Sociālie darbinieki darbā arģimenēm un bērniemsniedz atbalstu:

Sociālais darbinieks:PA

REI

ZS

UZ

TU

RS

–A

RV

ESE

Ī ZO

BIŅ

ULĪ

BA

I!


PAR

EIZ

SU

ZT

UR

S–

AR

VES

EĪ Z

OB

IŅU

LĪB

AI!

ir brīdis, kad bērns patiesi notic sev. · ir brīdis, kad bērns patiesi notic sev. ticība sev...

Documents