IEVADRAKSTS

ŠAJĀ IZDEVUMĀ INFORMĀCIJA

Februāris 2006 / EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA — TILTS STARP EIROPU UN ORGANIZĒTU PILSONISKO SABIEDRĪBU WWW.ESC.EU.INT

EESKINFO

ISSN 1830-5121

Cienījamie lasītāji!Komitejai pavasaris saistās galvenokārt ar Eiropadomes (2006. gada 23. un 24. mar-tā) Lisabonas stratēģijai vel-tītu sanāksmi. Saskaņā ar Ei-ropadomes 2005. gada mar-tā doto uzdevumu Komiteja sniegs ievērojamu ieguldīju-

mu atjaunoti izvērstās stratēģijas labākā īstenoša-nā. Komitejas ieguldījums balstīsies uz veselu vir-kni savstarpēji papildinošu darbību, kuras ilgstoša darba rezultātā izstrādājusi tās nodibinātā apakš-komiteja tās darba koordinācijai šajā jomā.

2005. gada decembrī Eiropas Ekonomikas un so-ciālo lietu komiteja pieņēma Austrijas prezidentū-ras pieprasīto izpētes atzinumu par tematu “Ceļā uz Eiropas zināšanu sabiedrību – organizētas pil-soniskās sabiedrības ieguldījums Lisabonas stra-tēģijas īstenošanā”. Lai pēc iespējas vairāk ņemtu vērā pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, šā atzi-numa izstrādes laikā apakškomiteja organizēja publisku noklausīšanos, kurā piedalījās arī īpašā Eiropas Komisijas padomniece Lisabonas stratēģi-jas jautājumos Rodrigues k-dze.

2006. gada sākumā Eiropas Ekonomikas un sociā-lo lietu komiteja iesniedza kopsavilkuma ziņoju-mu, kas tika sagatavots sadarbībā ar ES valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un kura veidošanā savu ieguldījumu deva arī Sadarbības grupa kopā ar Eiropas sabiedrības organizācijām un tīkliem; tajā ir uzsvērti tie nosacījumi, kas Ko-mitejas skatījumā ir nepieciešami stratēģijas sek-mīgai īstenošanai. Šis ziņojums ļauj saprast, cik lielā mērā mums ir izdevies īstenot šo stratēģiju, it sevišķi no organizētās pilsoniskās sabiedrības vie-dokļa.

Šos divus dokumentus iesniegs un publiskos kon-ferencē Budapeštā 2006. gada 9. un 10. martā, kurā piedalīties ir aicināts Komisijas priekšsēdē-tājs Barroso k-gs un Eiropadomes priekšsēdētājs Schüssel k-gs. Šo pasākumu organizē Eiropas Eko-nomikas un sociālo lietu komiteja sadarbībā ar Ungārijas Ekonomikas un sociālo lietu padomi. Savu piedalīšanos šajā konferencē ir apstiprinājis arī Ungārijas Republikas premjerministrs Gyurcsa-ny k-gs.

Konference mums dos iespēju iepazīstināt ar di-viem mūsu atzinumiem par tematu “Izaugsmes un nodarbinātības integrētās pamatnostādnes”, kas aptver atzinumu “Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes” un atzinumu “Nodarbinātības pamatnostādnes”. Pēc tam konferences secināju-mi kā “Budapeštas ieteikumi” tiks iesniegti pava-sara Eiropadomei. Pavasaris tuvojas!

Roger Briesch

EESK priekšsēdētāja vietnieks Lisabonas stratēģijai veltītās

apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs

• Ceturtdienas sanāksmes: vai Eiropa ir pasaules mēroga sociālas un vidi saudzējošas tirgus ekonomikas modelis? 2. lpp.

• Elektronisko datu glabāšana ietekmē pamattiesību aizsardzību. Autors: Bernardo Hernández Bataller. 3. lpp.

• Mums jāsāk gatavoties klimata pārmaiņu radītajām sekām. Autors: Seppo Kallio. 3. lpp.

• Diskriminācijas, rasisma un vardarbības apkarošanai ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi. Autors: Brenda King. 4. lpp.

• 2006. gada 28. februārī: Briselē notiek 8. Sadarbības grupas sanāksme kopā ar Eiropas pilsoniskās sabied-rības organizācijām un tīkliem.

• 2006. gada 15. martā: Vīnē notiek “Eiropas patērē-tāju diena 2006” par tematu “Patērētāju izglītošana”.

2005. gada martā Eiropadome aicināja EESK kopīgi ar ES dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu pado-mēm un citām partnerorganizācijām izveidot inte-raktīvu pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu tīklu, lai veicinātu Lisabonas stratēģijas īstenošanu, un aici-nāja iepazīstināt ar šīs sadarbības rezultātiem 2006. gada pavasara Eiropadomi.

Saskaņā ar šo mandātu EESK sadarbībā ar valstu ESP sagatavoja kopsavilkuma ziņojuma projektu “Lisa-bonas stratēģijas īstenošana valstu līmenī”. Ziņoju-mā ir uzsvērts katras ESP valsts līmenī veiktais darbs, kā arī dota iespēja pilsoniskās sabiedrības pārstāv-jiem paust savu viedokli par stratēģijas īstenošanas gaitu un savas iesaistes pakāpi diskusijās ar valstu kompetentajām iestādēm, apspriežot īpašas situā-cijas dažādās dalībvalstīs. EESK un Eiropas pilsonis-kās sabiedrības organizāciju Sadarbības grupa deva papildu ieguldījumu ziņojuma sagatavošanā.

drīkst skatīt atrauti vienu no otra. ES dalībvalstu re-formu programmu izstrādāšana kopumā ir apsvei-cama kā pareizs un nepieciešams solis, tomēr ir ne-pieciešama skaidrāka uzdevumu un kompetences sadale starp dažādajiem līmeņiem un iesaistītajiem dalībniekiem.

EESK pabeidz savu ieguldījumu Lisabonas stratēģijā

Lisabonas stratēģijas apakškomitejas 16. janvāra sa-nāksmē, kurā tika uzaicināti arī valstu ESP pārstāvji, tika apspriests kopīgā ziņojuma projekts. Dalībnieki atzina, ka Lisabonas stratēģijai ir būtiska nozīme Eiropas in-tegrācijas procesā. Stratēģijas trīs pīlā-rus (sociālo, ekono-misko un vides) ne-

Joprojām ir nepieciešama lielāka organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste.

Visvairāk kritikas ir veltīts Lisabonas stratēģijas fak-tiskajai īstenošanai. Tiek uzsvērts, ka teorētiskie plā-ni, rādītāji u.c. joprojām pārāk daudz tiek apspriesti un daudzās jomās tikai tagad sāk parādīties politis-kā griba īstenot tālejošu rīcību. Ļoti svarīga nozīme ir precīzām monitoringa un novērtēšanas procedū-rām. Valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju, neatkarīgi no to formas un sastāva, kā arī organizē-tas pilsoniskās sabiedrības iesaiste kopumā ir atzīta par nepietiekamu.

Lai gan, kā norādīja Lisabonas Eiropadome, veica-mās pārmaiņas un risināmie uzdevumi “skar ikvienu cilvēku dzīves aspektu”, Lisabonas stratēģija nav pie-tiekoši vērsta uz sabiedrību, kaut vai tādā ziņā, lai būtu formulēta sabiedrībai saprotamā veidā. Tādēļ organizētas pilsoniskās sabiedrības uzdevums ir vi-sos līmeņos papildināt valsts lomu, veicinot infor-mētību un palīdzot īstenot pārmaiņas.

Lisabonas stratēģijas mērķis ir konkurētspējīga un sociāla Eiropa, kurā ņem vērā nepieciešamību aizsargāt vidi.

© E

iropa

s Kom

isija

EESK INFO / Februāris 2006 /

Ziņas no Komitejas locekļiemEESK ceturtdienas sanāksmes

Vai Eiropa ir pasaules mēroga sociālas un vidi saudzējošas tirgus ekonomikas modelis?

rāda risinājuma iespē-jas. Kā piemēru viņš minēja Eiropas augstās tehnoloģijas: enerģijas ražošanu no atjaunoja-miem avotiem vai mā-jas, kas saražo pat vai-rāk enerģijas nekā pa-tērē. “Eiropai ir jārāda piemērs,” aicināja Franz Alt, jo 21. gadsimta Ei-

ropai ir visi ekoloģiskas un ekonomiskas dabas priekš-nosacījumi, lai tā kļūtu par paraugu pasaulei.

Joseph Riegler k-gam šī grāmata ir mēģinājums no jau-na dot Eiropai zināmas cerības pēc 2005. gada, ko var nosaukt par “šausmīgo gadu”. Attiecībā uz globalizāciju un arī problēmām, ar ko saskaras Eiropa, kā, piemēram, bezdarbs vai migrācijas slogs, ir nepieciešami globāli risinājumi. Viņš prasa no Eiropas nākošu spēcīgu inicia-tīvu, kas tālāk attīstītu sociālo tirgus ekonomiku, tajā pašā laikā aizsargājot vidi un lietderīgi izmantojot re-sursus, kā arī aizsargājot katra cilvēka cieņu: tātad pa-tiesu ekoloģiski sociālu tirgus ekonomiku. Patiešām līdzvērtīgas attīstības iespējas un godīga konkurence visiem var nodrošināt visām pusēm vienlīdzīgi izdevī-gus nosacījumus, izšķirošs ir līdzsvars starp šiem abiem aspektiem. Visām pasaules mēroga institūcijām, sākot ar ANO un beidzot ar Pasaules Banku un PTO, ir jābūt savstarpēji cieši saistītām. Vislielākās cerības Joseph Riegler tomēr saista ar ES: “Eiropa spēj būt un arī būs ierosmes nodrošinātāja cilvēces virzībai uz izteiktāku taisnīgumu, mieru, solidaritāti un ilgtspēju.”

Vairāk informācijas par EESK ceturtdienas sanāksmēm:

http://www.esc.eu.int/president/thursdaymeetings/index_fr.asp

stus. Tas darbiniekos rada relatīvi augstu drošības sajūtu, neskatoties uz lielo elastīgumu,” informēja “Elastīgums un sociālā drošība – Dānijas piemērs” iz-pētes grupas priekšsēdētājs Vladimír Matousek, šā gada 11. janvārī atklājot socioprofesionālās jomas pārstāvju uzklausīšanas sēdi Kopenhāgenā.

Pēc tam, kad ziņotājas eksperts bija izklāstījis faktus un skaitļus, locekļiem bija iespēja apmainīties vie-dokļiem ar pārstāvjiem no Dānijas Darba ministrijas, Arodbiedrību konfederācijas un Dānijas Darba de-vēju konfederācijas par tematu “Darba likumdošana un darba koplīgumi par elastīgumu un drošību Dā-nijā”. Pēcpusdienā notika vēl viena debašu sesija par tematu “Darba tirgus aktīva politika un apmācības un izglītības sistēma pieaugušajiem” ar citiem pār-stāvjiem no Dānijas Valsts darba biroja, Arodbiedrī-bu konfederācijas un Dānijas Darba devēju konfe-derācijas.

“Ceru, ka dāņu pieredzes aizvien plašāka pārņemša-na veicinās apziņas veidošanos Eiropas līmenī un palīdzēs izveidot paraugpraksi,” rezumē ziņotāja Anita Vium, kurai sadarbībā ar viņas ekspertu ir jāiek-ļauj jaunie elementi dokumenta nākamajā versijā. Atzinumu pieņems tikai pavasara plenārsesijā.

Josly Piette atskatās uz savu darbību Kristīgo arodbiedrību konfede-rācijā Kristīgo arodbiedrību kon-federācijas (CSC) ģenerāl-sekretārs Josly Piette 2005. gada 16. decembrī akadē-miskā sēdē, kurā piedalījās arī augsti stāvoši Beļģijas ekonomisko un politisko

aprindu un sociālās sfēras atbildīgie pārstāvji, at-vadījās no šā amata. Šajā sakarā viņš atskatījās uz savu darbību pagātnē un pievērsās Beļģijas sociā-lā dialoga nākotnes redzējumam.

Joseph Riegler “Ceturtdienas tikšanos” diskusijās.

Mūsu pasākumi Austrijas prezidentūras laikā

Vai jūs vēlaties uzzināt kaut ko vairāk par Eiropas Ekono-mikas un sociālo lietu komitejas pasākumiem Austrijas prezidentūras laikā? Šeit jūs atradīsiet atbildes uz visiem jūsu jautājumiem. Komiteja nesen publicēja izsmeļošu brošūru “EESK pasākumi Austrijas Eiropas Savienības pre-zidentūras laikā”. Šī brošūra satur dažādu Eiropas Ekono-mikas un sociālo lietu komitejas prioritāšu, specializēta-jās nodaļās sagatavošanā esošu dokumentu, konferenču un tamlīdzīgu pasākumu uzskaitījumu. Tā ir pieejama vi-sās Eiropas Savienības valodās. Lai saņemtu tās eksemplāru, lūdzu, nosūtiet elektronisko vēstuli uz publications@esc.eu.int vai arī ieskatieties mūsu interneta vietnē http://www.esc.eu.int/priorities/index_fr.asp.

Sigmund k-dze iepazīstina ar brošūru par Komitejas darbību viņas dzimtās valsts prezidentūras laikā.

Eiropā valda krīze – tā vēsta pesimistiski avī-žu virsraksti. Tomēr Franz Alt un Joseph Riegel savā referātā EESK ceturtdienas sa-nāksmē pauž pavisam citas noskaņas. Eiropa viņiem nozīmē cerību, atbildību, iespējas, nā-kotnes redzējumu un pat modeli visai pasaulei. Eiropa – pieprasīta eksporta prece?

Franz Alt, kādreizējais Vācijas televīzijas pārraides Re-port vadītājs, un Joseph Riegler, bijušais Austrijas kan-clera vietnieks, aktīvi piedalās programmā Global Mars-hall Plan – iniciatīvā, kas ir veltīta nākotnes redzējuma par taisnīgumu, mieru un ilgtspējīgu attīstību visā pa-saulē īstenošanai. Atsaucoties uz EESK priekšsēdētājas Anne-Marie Sigmund ielūgumu, viņi 19. janvārī iepazīs-tināja ar šo redzējumu. Nodrošinot visām pusēm vien-līdz izdevīgus nosacījumus (win-win situation), pare-dzēts panākt globālu partnerību un īstenot vispasaules ekoloģiski sociālas tirgus ekonomikas koncepciju. Šajā procesā Eiropa spēj uzņemties un tai arī jāuzņemas va-došā loma. Abi kungi kopīgi iepazīstina ar grāmatu “Ce-rību Eiropa – sadzīvošanas stratēģija”, kur apkopotas dažādu politikas un zinātnes pārstāvju publikācijas un attīstīts redzējums vispasaules vienotai sadarbībai.

Kā izsakās Franz Alt, Eiropai ir nepieciešams nākotnes redzējums, pie kura īstenošanas tā varētu strādāt. Tai ir jābūt kam vairāk par vienkāršu tirgu, tai ir jāorientējas uz pasauli un jāpiedāvā pasaulei perspektīva. Attiecībā uz izdevumiem attīstības atbalstam, globālo sasilšanu un enerģētikas politiku Franz Alt izklāstīja redzējumu par Eiropas Savienību, kas strādā ar problēmām un no-

Franz Alt iepazīstina ar Global Marshall Plan Initiative grāmatu.

Komitejas uzklausīšanas sēde Dānijā

Elastīgums un sociālā drošība – risinājums dilemmai starp konkurētspēju un sociālo drošību?

Viens no lielākajiem uzde-vumiem, kas Eiropas Sa-vienībai šobrīd ir jāveic, ir konflikta starp ekonomis-ko konkurētspēju un Eiro-pas Savienības sociālā modeļa uzturēšanu atrisināšana. Augstas konkurēt-spējas uzturēšanai ir nepieciešams daudz lielāks elastīgums cita starpā arī darba tirgos. Savukārt ie-dzīvotāji vēlas saglabāt un stiprināt Eiropas sociālo modeli, jo sevišķi ekonomiskās un sociālās drošības jomā. Vai elastīguma un sociālās drošības apvieno-jums ir atbilde uz šo dilemmu?

Politiskajās diskusijās abus minētos mērķus parasti raksturo kā pretrunīgus. Tomēr tas ne vienmēr ir tā. Protams, pastāv neaizsargātais elastīgums, taču pa-stāv arī elastīgums, ko “aizsargā” lielās darba tirgus iestādes un darba tirgus politika. Šāds aizsargātais elastīgums ne tikai atbilst efektivitātes kritērijiem, bet tā garantētais darba vietas drošības līmenis sub-jektīvajā uztverē joprojām ir augsts.

“Dānija pieder pie tām nedaudzajām valstīm, kurai šajā globalizācijas posmā ir izdevies gudri apvienot relatīvi ierobežotu aizsardzību pret atlaišanu no dar-ba ar ievērojamiem izdevumiem aktīva darba tirgus veicināšanai, piešķirot lielus bezdarbnieka pabal-

Ziņas no mūsu partneriemIgaunijas Ekonomikas un sociālo lietu padomei ir jauns priekšsēdetājs – Janno Järve, kurš šajā amatā tika iecelts pavisam nesen. Lai uzzinātu ko vairāk par mūsu partneriem dalībvalstīs, lūdzam skatīt mūsu interneta CESlink vietni, kas atrodas http://www.esc.eu.int/ceslink/index_fr.asp

Jaunais Slovākijas Republikas Ekonomikas un sociālo lietu padomes priekšsēdētājsPeter Mihok ir iecelts par pirmo Slovākijas Repub-likas Ekonomikas un so-ciālo lietu padomes priekšsēdētāju. Peter Mi-hok ir arī Eiropas Ekono-

mikas un sociālo lietu komitejas Biroja loceklis un šajā amatā var būt ideāls starpnieks starp Ei-ropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Slovākijas organizēto pilsonisko sabiedrību. Viņš piedalās INT un REX specializēto nodaļu darbā. Slovākijas Ekonomikas un sociālo lietu padome uzsāka savu darbību pavisam nesen – 2005. gada 5. decembrī.

EESK INFO / Februāris 2006 /

jādi apdraudēt arī Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Turklāt mūsu atzinumā ir paustas šaubas, vai priekšli-kums pašreizējā redakcijā atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

Attiecībā uz elekotronisko datu glabāšanu mūsu atzi-numā ir pausts uzskats, ka dažādie Komisijas ierosinā-tie periodi – līdz vienam gadam glabāšanas gadījumā – ir pārāk ilgi. Komisija nesniedz nekādu paskaidroju-mu, kas attaisnotu tik ilgu glabāšanu. Komiteja uzska-ta, ka, veicot atbilstošus drošības un konfidencialitātespasākumus, standarta sešu mēnešu piesardzības pe-riods būtu atbilstošāks. Turklāt ar priekšlikumā pare-dzēto datu glabāšanu un pārraidi saistītās papildu iz-maksas būtu jāsedz pašiem pakalpojumu sniedzē-jiem.

Ceru, ka Komisija ņems vērā skaidro Komitejas raidīto signālu un pašos pamatos pārskatīs priekšlikumu šajā jomā. Cīņa pret noziedzību nekādā gadījumā neattais-no šādu pamattiesību ierobežošanu.

Elektronisko datu glabāšana ietekmē pamattiesību aizsardzībuAutors: Hernandez Bataller

Komisija ar priekšlikumu di-rektīvai ierosina harmonizēt pienākumus glabāt noteikta veida ar elektronisko saziņu saistītus datus, piemēram, zvanīto numuru, zvana vietu vai zvana ilgumu, lai varētu tos nodot dalībvalstu iestā-dēm nopietnu likumpārkāpu-

mu, tādu kā terora akti un organizētā noziedzība, no-vēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāša-nas par tiem veikšanai. Šis pienākums tiktu uzlikts elektroniskās saziņas pakalpojumu sniedzējiem un var būt par iemeslu pamattiesību pārkāpumiem.

Komitejas 2006. gada 19. janvārī ar ievērojamu balsu vairākumu pieņemtais atzinums satur pieprasījumu pārskatīt Komisijas priekšlikumu, jo tas neatbilst nedz pamattiesībām, nedz arī noteikumiem par piekļuvi da-tiem, to izmantošanu un apmaiņu ar tiem.

Kā galvenais ziņotājs esmu pārsteigts un satraukts par

Mobilo telefonu vai pieslēguma internetam uzraudzība ietekmē pamattiesību aizsardzību.

priekšlikumu, kas attiecas uz elektronisko datu glabā-šanu, saturu, jo šie priekšlikumi nav samērīgi ar no-sprausto mērķi. Tajos paustā attieksme pret pamattie-sībām un jo sevišķi pret pilsoņu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību ir neatbilstoša vairāku aspektu ziņā.

Šāda attieksme rada ievērojamu risku, ka elektronisko saziņas līdzekļu lietotāji varētu zaudēt uzticību tiem un ka varētu mazināties to vēlme izmantot informāci-jas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Šāda patērē-tāju uzticības zaudēšana var kavēt nākotnes informā-cijas sabiedrības attīstību ilgākā laika posmā un tādē-

Mums jāsāk gatavoties klimata pārmaiņu radītajām sekāmAutors: Seppo Kallio

Cīņa ar klimata pārmaiņām ir vissvarīgākā ES Ilgtspējīgas at-tīstības stratēģijas, kas pašreiz tiek pārskatīta, prioritāte. Ņe-mot vērā to, kāda varētu būt ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecī-bas attīstības ietekme uz glo-bālās sasilšanas samazināšanu,

mūsu Komiteja var dot lielu ieguldījumu lēmumu pie-ņemšanā par minētajiem jautājumiem, izstrādājot Ei-ropas Savienības stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām laika posmam pēc 2012. gada.

Klimata pārmaiņu ietekme ir arvien vairāk jūtama tā-dās jomās kā apkārtējā vide, lauksaimniecība, mež-saimniecība, zvejniecība un rūpniecība. Kā šā atzinu-ma ziņotājs uzskatu, ka mums jāanalizē minētā ietek-me no dabas resursu perspektīvas viedokļa. Klimata pārmaiņas būs jāņem vērā, izstrādājot un plānojot pa-sākumus gandrīz visās ES politikas jomās, un minētā atzinuma mērķis ir sniegt atziņas, kas būtu vērtīgas politikas veidošanai nākotnē.

EESK uzskata, ka klimata pārmaiņas ir viena no lielāka-jām problēmām, kas sagaida Eiropas Savienību un visu pasauli nākamajos gados. ES daudz intensīvāk jācen-šas cīnīties ar klimata pārmaiņām un jāsāk izstrādāt mērķtiecīgas pielāgošanās stratēģijas dažādās politi-kas jomās. Mēs aicinām turpmākās prezidējošās valstis veltīt lielāku uzmanību klimata politikas paplašināša-

Komitejas izpētes grupa uz vietas, Somijā, ievāc informāciju par klimata pārmaiņu radītajām sekām.

nai, iekļaujot tajā arī pielāgošanās pasākumus. Mums jāsāk gatavoties klimata pārmaiņu radītām jūtamām sekām.

Komiteja uzskata, ka ES var dot savu ieguldījumu no-zaru pielāgošanas stratēģiju sagatavošanā gan ES, gan visu dalībvalstu līmenī, ar starptautisku nolīgumu pa-līdzību nodrošinot labu koordināciju un atbalstu. Tas palīdzētu arī pastiprināt minētos centienus pasaules mērogā – ES ir jāizvērš īsta starptautiska sadarbība, lai pretotos šim globālajam fenomenam.

Tomēr ir svarīgi, lai Savienība būtiski palielinātu līdzek-ļus pētniecībai – padarītu pieejamus naudas līdzekļus, lai varētu analizēt klimata pārmaiņas un nepieciešamo pielāgošanās politiku, kā arī īstenot drošības program-mas. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kuru pastā-vēšana ir atkarīga no dabas resursiem.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi izpētīt klimata pārmaiņu “atsitiena” jeb “rezonanses efektu” uz lauku rūpniecī-bas nozarēm. Ar ES kopējo lauksaimniecības politiku ir jāsagatavo Eiropas lauksaimniecība klimata pārmaiņu radītajām sekām. Piemēram, ir jāpalielina koksnes re-sursu ražošana un izmantošana un nopietni jāņem vērā mežu nozīme klimata pārmaiņu palēnināšanā. Zivsaimniecības politikā būs jāvērtē arī nozares vaja-dzību pielāgošana, lai tādējādi pielāgotu nozari ūdens resursu un zvejniecības apstākļu izmaiņām. Īsumā, ir nepieciešams, lai ES nonāk pie konkrētu pasākumu īs-tenošanas.

Nāciet ciemos uz Komiteju!Vai jums ir vēlēšanās redzēt, kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja strādā ikdienā? Komitejas ap-meklētāju dienests ar prieku uzņems Komitejā grupas un organizēs Komitejas apmeklējumu. 2005. gadā Ei-ropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju apmeklēja ap 300 grupu. Vairāk nekā 7 900 personu ir apmeklēju-šas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai tiktos ar vienu vai vairākiem ierēdņiem, citiem darbi-niekiem vai Komitejas locekļiem.

Šis grupu apmeklējums ir iespējams, pateicoties ierēd-ņu un pārējo darbinieku, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu nesavtīgai atsaucībai. Apmeklētāju grupas pārstāv daudzas pilsoniskās sa-biedrības iestādes un asociācijas, kā arī izglītības iestā-des un dažādas studentu apvienības.

(turpinājums 4. lappusē)

EESK un Austrijas prezidentūra vēlas ciešāku sadarbību Austrijas federālais ekonomikas un darba ministrs Martin Bartenstein 2006. gada 18. janvārī plenārsesijā iepazīstināja locekļus ar Austrijas prezidentūras programmas prioritātēm. Prezidentūra un Komiteja, kuras priekšsēdētāja ir austriete Anne-Marie Sigmund, vēlas ciešāk sadarboties daudz dažādās jomās, jo sevišķi Lisabo-nas stratēģijas un dažādu citu iniciatīvu Eiropas nākotnei īstenošanā.

“Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu ko-mitejas atzinumi Austrijā un citur lielā mērā palīdz politiski atbildīgām perso-

nām pieņemt lēmumus,” paskaidroja mi-nistrs debašu ar Komitejas locekļiem lai-kā. Bartenstein k-gs iepazīstināja ar Austri-jas prezidentūras prioritātēm, uzsverot Eiropas nākotni un Konstitucionālā līgu-ma projektu, finanšu plānu laika posmamno 2007. gada līdz 2013. gadam, kā arī Li-sabonas stratēģijas īstenošanu.

Ministrs pateicās Komitejai par tās veikto sagatavošanās darbu, it īpaši par tās atzi-numu par zināšanu sabiedrību. Šis atzi-nums kalpos par ierosmi prezidentūras darbā attiecībā uz Lisabonas stratēģiju,

un to publicēs arī Austrijas Finanšu minis-trija.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu ko-mitejas priekšsēdētāja Anne-Marie Sig-mund norādīja, ka Komiteja ir gatava sniegt jebkura veida palīdzību, piemē-ram, izpētes atzinuma veidā vai arī, orga-nizējot uzklausīšanas sēdes un kopīgas konferences. Viņa pauda cerību, ka Komi-teja varēs iesniegt Lisabonas stratēģijas ietvaros sagatavotos dokumentus pava-sara Eiropadomei.

Bartenstein k-gs iepazīstina Komiteju ar Austrijas prezidentūras prioritātēm.

© E

iropa

s Kom

isija

© T

omas

Lan

ders

EESK INFO / Februāris 2006 /

EESK INFO / Februāris 2006 /

Galvenais redaktors • Karel Govaert

Redaktora vietnieki • Christian Weger • Agata Berdys • Veronika Cvejnová • Agnieszka Nyka

Adrese • Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 99, rue Belliard, B-1040, Brisele, Beļģija Tālr. (32-2) 546 93 96 vai 546 95 86 Fakss: (32-2) 546 97 64 Elektroniskais pasts: press@esc.eu.int Internets: http://www.esc.eu.intŠīs publikācijas versija PDF formātā atrodama EESK tīmekļa vietnē:

http://www.esc.eu.int/press/eescinfo/index_fr.asp

EESK Info elektronisko versiju var iegūt par brīvu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu preses dienestā. Šis izdevums ir pieejams divdesmit valodās. To publicē deviņas reizes gadā.

EESK Info nevar uzskatīt par izdevumu, kurā publicē oficiālo Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbības pār-skatu. Oficiālais pārskats par Komitejas darbību ir atrodams Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citās Komitejas pub-likācijās.

Materiālu izmantošana ir atļauta, pieminot, ka tie ir ņemti no EESK Info (rakstu, kuros ir izmantoti EESK Info materiāli, kopijas jānosūta tā redaktoram).

Tirāža: 42 000 eksemplāru.

Nākamais numurs iznāks 2006. gada martā.

cekļu valstīm apmeklēt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komi-teju. Šīs vizītes un vispārējas infor-mācijas vizītes par Komitejas dar-bību ir svarīgas Eiropas Ekonomi-kas un sociālo lietu komitejas “til-ta” funkcijas starp Eiropu no vienas puses un pilsonisko sabiedrību un Eiropas iedzīvotājiem no otras pu-ses nodrošināšanā. Tās ļauj iedzī-votājiem un Eiropas iestāžu pār-

stāvjiem veidot abpusējus kontaktus.

Sīkākai informācijai skatīt mūsu tīmekļa vietni: http://www.esc.eu.int/visitors/index_fr.htm

Diskriminācijas, rasisma un vardarbības apkarošanai ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi

Autors: Brenda KingKomisijas Paziņojuma, ar kuru nodibina pamatprogrammu “Pa-mattiesības un tiesiskums”, mēr-ķis ir finanšu plāna laika posmamno 2007. gada līdz 2013. gadam ietvaros pienācīgi atbalstīt brīvī-bas, drošības un tiesiskuma jomu. Trīs galvenie mērķi brīvī-bas, drošības un tiesiskuma jomā

ir jānosaka līdzsvaroti, skaidri saistot politiskos mērķus un to atbalstam pieejamos līdzekļus. Vienošanos par finanšu plānu laika posmam no 2007. gada līdz 2013.gadam panāca 2005. gada decembrī, taču kopējais brīvībai, drošībai un tiesiskumam paredzētais budžets tika ievērojami samazināts. Eiropas Ekonomikas un so-ciālo lietu komiteja uzskata, ka līdz ar to ir radusies ne-noteiktība attiecībā uz šai īpašajai programmai un tās darbībai paredzēto budžetu.

Mūsu ieteikumi galvenokārt attiecas uz pirmajiem di-viem mērķiem: pirmkārt, veicināt tādas uz ES pilsonis-kumu balstītas Eiropas sabiedrības veidošanos, kas ie-vēro Pamattiesību hartu, kā arī apkarot antisemītismu, rasismu un ksenofobiju un stiprināt pilsonisko sabied-rību attiecībā uz pamattiesībām; otrkārt, dot ieguldīju-mu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, ap-karojot vardarbību un nodrošinot informāciju par nar-kotiku lietošanu un novēršot narkotiku lietošanu.

Mēs pozitīvi vērtējam to, ka cīņa pret vardarbību tiek atzīta kā Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību aizsardzības sastāvdaļa. Tomēr pastāv bažas, ka var-darbības apkarošana tiek attiecināta uz to pašu mērķi un ir iekļauta tajā pašā budžeta pozīcijā, kas ir noteikta narkotiku lietošanas novēršanai; jo īpaši tādēļ, ka ko-pējais šīs programmas budžets un budžeta līdzekļu sa-dalījums atsevišķiem mērķiem vēl nav pabeigts.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja īpašajos mērķos iesaka precīzi noteikt, ka vardarbības apkaro-

šana nozīmē arī vardarbības pret bērniem, sievietēm un jauniešiem un cilvēku tirdzniecības seksuālās iz-mantošanas nolūkā izskaušanu. Mēs uzskatām, ka at-sevišķa mērķa un budžeta pozīcijas noteikšana vardar-bības un cilvēku tirdzniecības apkarošanai noteikšana ir nepieciešams un atbilstošs solis.

Otrs Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ie-teikums attiecas uz Komisijas izvirzīto mērķi apkarot antisemītismu, rasismu un ksenofobiju. Eiropas Eko-nomikas un sociālo lietu komiteja iesaka šim mērķim pievienot arī islamofobiju. Runa NAV par segregāciju vai par iedzīvotāju sadalīšanu, bet gan par to, ka starp mums ir cilvēki, kurus diskriminē to etniskās vai reliģis-kās piederības dēļ, – tas izpaužas ne tikai kā verbāla apvainošana vai fiziska ietekmēšana, bet arī kā nevien-līdzīga attieksme attiecībā uz iespēju iegūt darbu, at-bilstošu izglītību un iespēju izmantot veselības pakal-pojumus.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja cer, ka iemācoties cienīt visas ES un tās dalībvalstīs pastāvo-šās kultūras un reliģijas, šā mērķa sasniegšana izpaudī-sies kā harmoniska visu pilsoņus un nepilsoņu līdzās-pastāvēšana.

Pret rasismu un ksenofobiju: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja apņemas iegūt atbilstošu finansējumu.

ĪSUMĀTikšanās ar Francijas reģionālo

Ekonomikas un sociālo lietu padomju priekšsēdētājiem

EESK delegācijas piedalīšanās “Zaļajā nedēļā” Berlīnē

EESK priekšsēdētāja vietnieks Briesch 2006. gada 10. janvārī tikās ar plašu Francijas reģionālo Eko-nomikas un sociālo lietu padomju priekšsēdētaju delegāciju, lai apspriestu reģionālās politikas re-formu.

Šī sanāksme deva iespēju uzklausīt Eiropas Parla-menta locekļa Audy (ETP), Reģionu komitejas par-stāvja Bertrand, reģionālās politikas komisāres Hübner kanbineta vadītāja Korte un Francijas pa-stāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā pa-domnieka Pinauldt viedokļus par minēto tematu.

Bruno Vever, Henri Malosse, Georgios Dassis Eiro-pas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas vārdā pauda Komitejas nostāju attiecībā uz kohēzijas politiku jaunajā kontekstā, ko veido 2005. gada decembra līgums par finanšu perspektīvām.

Briesch k-gs un Reģionālo ESP priekšsēdētāju pa-stāvīgās asamblejas priekšsēdētāja vietnieks Jean-Claude Bousque pauda gandarījumu par veiksmīgo pasākumu un tā debašu kvalitāti un se-cināja, ka šobrīd ir izveidojusies nepieciešamība nostiprināt ES iedzīvotāju atbalstu Eiropas pamat-vērtībām – efektivitātei, taisnīgumam, solidaritā-tei un kohēzijai.

Roger Briesch un Jean-Claude Bousquet.

Starptautiskā 71. “Zaļā nedēļa” notika no 2006. gada 13. līdz 22. janvārim Berlīnē. Šī pārtikas rūpniecības, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde piesaistīja daudzus apmeklētājus, kuri piedalījās arī simpozi-jos, semināros un fo-rumos. EESK priekšsē-dētāja Anne-Marie Sig-mund apmeklēja at-klāšanas sēdi izstādes pirmajā dienā un pie-dalījās diskusijā par lauksaimniecību un lauku rajoniem, ņemot vērā ES 2007. gada finanšu plānu.EESK locekļu delegācija apmeklēja šo izstādi 2006. gada 18. un 19. janvārī pēc NAT nodaļas locekļa un Vācijas Lauksaimnieku federācijas ģenerālsekretā-ra vietnieka Adalbert Kienle ielūguma. Delegācija pārstāvēja Komiteju 26. Starptautiskajā lauksaim-niecības politikas forumā par tematu “Bioenerģija drošai nākotnei”. Delegācija apmeklēja arī Vācijas Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības kame-ru, kā arī Lauksaimniecības federālo ministriju.

Apmeklētāju grupa pārsvarā no-klausās kāda attiecīgajā valodā ru-nājoša ierēdņa vai ierēdnes, vai cita darbinieka stāstījumu par Komite-jas darbību. Grupa var pieprasīt arī stāstījumu par kādu īpašu tēmu. Šajos gadījumos aicina kādu ek-spertu no attiecīgās specializētās nodaļas. Studentu grupa nesen va-rēja būt klāt TEN nodaļas sanāk-smē, kad tajā apsprieda viņus īpaši interesējošu tēmu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi arī aicina pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no šo lo-

Komitejas loceklis Joost van Iersel iepazīstina gados jaunu apmeklētāju grupu ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbību.

(turpinājums no 3. lappuses)

QE

-AA

-06-

002-

LV-N