Baiba MoļņikaUNESCO LNK

izglītības sektora vadītāja

2010. gada 1. decembris

lifelong lifewide lifedeep

nepārtraukta

formāla/neformāla/informāla

darbam/ interesēm

Izstrādāt rekomendācijas Latvijas pašvaldībām par atbalstu 16 – 25 gadus vecu jauniešu izglītības pašrealizācijai mūža garumā

Rekomendācijas tika veidotas, balstoties uz jauniešu dzīvesstāstiem, gadījumu analīzi, teorētisko pieņēmumu un konsultatīvās padomes “ Izglītība visiem” atzinumiem

Jaunpils novadā (mazs novads), Ogres novadā (liels novads), Daugavpils pilsētā

aktīvi izmanto izglītības iespējas; dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas izglītības

sistēmā, bet ir darba tirgū; dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas izglītības

sistēmā, kā arī nav darba tirgū; ir ar funkcionāliem vai citiem attīstības

traucējumiem, kas pēc būtības nosaka nepieciešamību radīt īpašus apstākļus, lai nodrošinātu izglītības pieejamību;

ir jaunās māmiņas, kas, iespējams, arī ir zaudējušas darbu.

1. Par iespējām: pilsētvide – lauku vide2. Par iespējām: praktiskā darba pieredze3. Par izglītības un profesionālās

kvalifikācijas jēgu4. Par izglītības saikni ar finansēm5. Par formālās izglītības kvalitāti6. Par izvēlētās profesijas saikni ar

interesēm7. Par pašrealizācijas vēlmēm8. Par darba iespējām savā profesijā un

vispār9. Par iespējamo līdzatbildību sabiedrības

attīstībā10.Par personīga kontakta vajadzībām

...sapņu darbs īstenībā būtu tā dejošana. Bet, jā, es šeit mācos. Ar mežiem.... galvenais, ka ... interese kaut kāda ir. ..tad jau viss pārējais aizies... ...patiesībā, īstenībā nezināju, kur man gribas iet, ko es gribu darīt. Un tad vecāki ar to Nodarbojās … ieteica... tad jau es nācu uz šejieni...

Olga

...es negribētu neko apgūt tur tā tikai izglītības dēļ, kaut kādu tur bioloģiju vai ķīmiju... Man gribētos kaut ko tādu sevis pilnveidošanai...

Karīna

... ļoti minimāli tiek pielietotas šādas zināšanas, kādas pašlaik apgūstam mūsu skolā. Tā ir tieši analītika un visa procesu analīze. ... tieši valsts līmenī tas ir ļoti nepieciešams, un tas ir mans mērķis dzīvē, ... ka es gribētu iesaistīties kaut kādos valsts līmeņa pasākumos vai projektos. Un analizēt visu to, ko viņi pieņem, visus šos lēmumus... šādi speciālisti tieši trūkst,... tā varētu būt mana izaugsme...

Kārlis

...Es vispār mācījos par mērnieku, jo man likās interesanti strādāt ar instrumentiem... un man liekās, ka tā it kā skaitās arī laba profesija, man tas patīk, liekas interesanti... bet darba nav...

Aivis

Man nedaudz bail, ka pēc prakses mainīsies domas par šo profesiju... Ja nepatiks, es pat nezinu ko tad darīt, es nevaru tagad atbildēt...

Lāsma

..to, ko iemāca lekcijā, nekad nevari salīdzināt ar praktisko darbu. Tad, kad tu saskaries ar praktisko darbu, tu saproti, ka tu nezini neko...

Einārs

...pieredze, kas tiek iegūta, nu – atļaut strādāt nepilngadīgiem – tā nāk par labu. Jo pēc tam, kad pabeidz skolu, tad jau, ir par vēlu kaut ko sākt un ja tev ir tukšs CV un tu neko neesi sasniedzis...

Zita

...tas ir muļķīgākais faktors, ka tev visur prasa pieredzi, bet kā tu vari iegūt pieredzi, ja tevi neņem nekur bez pieredzes? Nu tāds apburtais loks sanāk...

Uģis

...bet tā kā savu bērnību esmu pavadījusi ... kur nav bijis šitādas lietas, iespējas,

kaut kādas moderno deju skolas vai mūzikas skolas, tāpēcvarbūt arī tas talants nav... nu iespējams man viņa vispār nav... bet varbūt tāpēc tas talants nav attīstījies...

Dārta

Ir izstrādāti un darbojas dažādi atbalsta mehānismi (karjeras konsultanti, sociālie pedagogi, sociālie darbinieki u.tml.), kas veicina izglītības pakalpojumu daudzveidību un pievērš uzmanību jauniešu iekļaušanas jautājumiem mūžizglītībā, bet nav pietiekami attīstīta aktīva klienta, t.i. jaunieša, līdzdalība gan pakalpojuma veidošanā, gan arī tā lietderības un kvalitātes izvērtēšanā.

Pašvaldībai jāveicina iedzīvotāju profesionālo kompetenču atzīšanas procesi, savukārt darba devējam ar savu darbību ir jāparāda, ka atzītās kompetences piešķir augstāku prioritāti darba tirgū.

Izglītības (t.sk. formālās un neformālās) piedāvājumā maksimāli jāiekļauj informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sasniegumi un jāinvestē infrastruktūrā, kas atbalsta IKT, tādējādi samazinot izglītības pakalpojuma izmaksas ilgtermiņā, kā arī veicinot jaunieša līdzdalību pakalpojumu veidošanā un to kvalitātes izvērtēšanā.

Ja pilsētu pašvaldības vairāk orientējas uz izglītības piedāvājuma specializāciju, dodot iespēju katrai iniciatīvai attīstīties atsevišķi, izejot no pieprasījuma, tad mazās pašvaldības, mazie novadi vairāk orientējas uz izglītības piedāvājuma integrāciju, kur risinājumos izglītība tiek papildināta ar sociālajiem, kultūras u.c. aspektiem, kā arī veidoti piedāvājumu komplekti iekļaujot formālās un neformālās izglītības un informālās mācīšanās aspektus.

Lai gan attīstība pašvaldībā parasti balstās uz aktīvās sabiedrības daļas iniciatīvu, taču risināmo problēmu loks tiešākā mērā ir saistīts ar tiem jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ neiekļaujas izglītības, ekonomiskajos un sabiedriskajos procesos. Lai izvairītos no situācijas „mēs zinām, ko viņiem vajag”, jāveicina individuālas pieejas veidošana gan atstumto personu vajadzību apzināšanā, gan arī šo vajadzību īstenošanā praksē.

Darbības principi mūžizglītības īstenošanai pašvaldības ietvaros:

Jāsekmē uz jauniešu interesēm, vajadzībām un iespējām balstītu jauniešu pašrealizācijas organizēšanu pašvaldībā:

nodrošinot individuālu tiešo kontaktu ar jaunieti;nodrošinot informācijas apmaiņu ‘jaunietis – pašvaldība’ (pakalpojuma ņēmējs – pakalpojuma sniedzējs) un atgriezenisko saiti no jaunieša par pašrealizācijas piedāvājumu un to kvalitāti;nodrošinot jauniešiem aktuālu pašrealizācijas iespēju piedāvājumu.

Jāpaplašina atbildība par jauniešu pašrealizāciju no atsevišķām formālās izglītības iestādēm uz pašvaldību kopumā:

veicinot sabiedrības, izglītības iestāžu un pašvaldību viedokļa maiņu no uzskata, ka jauniešu pašrealizācija lielākoties norisinās formālās izglītības ietvaros, uz uzskatu, ka jauniešu pašrealizācijā vienlīdz nozīmīga ir gan formālā, gan neformālā izglītībā, gan informālā mācīšanās;

pārorientējot pašvaldības darbību uz līdzdalību un līdzatbildību par jaunieša pašrealizācijas veicināšanu kopā ar formālās izglītības iestādēm;

nodrošinot, lai pašvaldības atbalsts jauniešu pašrealizācijai darbotos vienotā sistēmā;

uzlabojot saikni starp augstāko izglītību un pašvaldībā piedāvāto izglītību, tai skaitā neformālo.

Jāveido vietējo resursu ilgtspējīga vadība un iekšējā sadarbība pašvaldībā jauniešu pašrealizācijai:

nodrošinot privātā sektora resursu iekļaušanu pašvaldībā esošo jauniešu pašrealizācijai un izglītības jomai kopumā;

nodrošinot sadarbību starp pašvaldībā esošajām organizācijām (piem., uzņēmēji un izglītības iestādes) jauniešu pašrealizācijai;

sabalansējot ieguldījumu infrastruktūrā ar ieguldījumu cilvēkresursos, konkrēti, jauniešos.

Veicināt vecāku lomas un vienaudžu atbalsta iekļaušanu jauniešu pašrealizācijā:

paaugstinot vecāku kompetenci par viņu bērnu – jauniešu – pašrealizācijas vajadzībām un īpatnībām;

nodrošinot vecāku mērķtiecīgu iesaistīšanos jauniešu pašrealizācijas atbalstā;

nodrošinot vienaudžu līdzdalību un atbalstu jauniešu pašrealizācijai.

... kā kuģis – jau sāku lēnām slīdēt jūriņā. Bet tā, viņš diezgan stāvēja uz vietas. Gar līcīti tur, vizinājās šurp turp. Tagad jau ... viss notiek. Dotajā brīdī ir tā, kad ir liela jūra, mežonīga. Es esmu pie krasta, esmu iesācis ...iebraukt viņā iekšā. Iebraukt pa vidu. Man pašam liekas, ka neredzu ne sākumu, ne beigas. ... A pēc tam, nu tad domās. ... Pārtika ir kuģī, benzīns ir pietiekami, viss ir, tikai jābrauc. Nedrīkst baidīties! Ja es sākšu tagad baidīties, un skatīšos visu laiku atpakaļ, -varbūt tomēr atpakaļ braukt?- jo te taču tepat līcīts, nu ja kas, tad tepat nu krastā būšu, nekas nenotiks....

Kaspars O