Skola - kopienas attīstības resurss

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” Nr. 17 speciālizdevums sadarbībā ar Sorosa fonda–Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” 2. kārtu „Skola kā kopienas attīstības resurss”

2013. gada 10. oktobris

Kad darbs un dzīve nav nesavienojami

Jaunsilavās – Klaberkaste, Kikergaiļi, Knipucīši, Kokjāņi un citi

Nesenajā viesošanās reizē Salas

pamatskolā runājos ar skolotāju

Iritu, jaunu, spridzīgu un gudru sievieti,

kura pēc studijām un prakses laika Rīgā

atgriezusies dzimtajā pusē un ar aizrautī-

bu strādā savā bijušajā skolā. Jautāta, kur

ir robeža starp darbu un mājām, viņa teica

skaistus vārdus, ko savulaik teikusi arī sa-

vai mammai: „Es nenesu darbu uz mājām;

tā ir mana dzīve.” Savukārt žurnāliste Santa

Anča šī mēneša žurnāla „Santa” ievadslejā

saka, ka „būt vajadzīgam un noderīgam ir

viena no cilvēka lielākajām vērtībām”.

To mēs aizvien vairāk redzam savos pār-

maiņu skolu pedagogos – spēju un vēlmi

būt vajadzīgiem un noderīgiem gan saviem

skolēniem, gan kolēģiem un citiem kopie-

nas ļaudīm, pie tam ne tikai mācību stun-

dās, bet daudz plašāk. Iet arī ārpus skolas

nevis ar savu „mēs ar augstāko izglītību un

gudri”, bet ar cilvēcību un prieku par to,

ka enerģijas, pieredzes vai sirdsgudrības

uzkrājies tik daudz, ka ir, ko dot citiem.

Mainot attieksmi, mainās viss pārējais.

To pamana arī apkārtējie. „Izglītības un

Kultūras” redaktore Daiga Kļanska nupat

izteica to, ko SFL iniciatīva izvirzījusi par

pašu galveno, vispaliekošāko sava darba

rezultātu: „Svarīgākais visā SFL iniciatīvā ir

tas, ka cilvēkos ir uzmodināta vēlme rūpē-

ties pašiem par sevi, un, kad pats esi ticis

uz kājām, mācies palīdzēt arī citiem, kuri

sevi vēl vai vairs nevar nodrošināt.”

Ieklausoties jauniešu sarunās, aizvien

vairāk dzirdu, ka klasiskās darba stundas

un darba vietas kā atskaites jēdzienu no-

maina veicamais uzdevums, sasniedzamais

rezultāts un gandarījums par to, ko viņi

dara. Tas laikam arī ir tas, ko prasa, pie-

dāvā un ļauj 21. gadsimta dzīve, „portfolio

dzīve”, kā to savulaik nosauca britu zināt-

nieks Čārlzs Hendijs, bet ar to ir jāprot

apieties. Skolotājs, kuram pašam darbs un

dzīve ir savienojami procesi, var palīdzēt

tādiem augt arī saviem skolēniem.

Aija Tūna, SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja

Foto: A

ndris

Bēr

ziņš

„Direktore man zvanīja, ka

veikalā atradusi servīzi, kas tie-

ši mums derētu, vai nevar lūgt

SFL pārstāvjus mainīt pozīciju.

Zvanīju A. Tūnai, un viņa, pro-

tams, piekrita,” ar smaidu atce-

ras Līvānu novada Jaunsilavas

pamatskolas projekta vadītāja,

angļu un latviešu valodas skolo-

tāja Anastasija Kaktiniece.

Esam klāt, kad skaistā servīze,

kurā ir pat zupas terīne, tiek izsai-

ņota. Prieks skolas direktorei Ja-

nīnai Usārei, prieks bērniem.

Lai gan ir jau pēcpusdiena,

skolā vēl daudz skolēnu – izrā-

dās, te uzturas arī tuvējā bērnu-

nama bērni, pie datora satupuši

pieci. Skolā mācās 120 skolē-

nu, pirmsskolas grupiņā ir vēl

56 mazuļi. „Pie mums brauc arī

no Līvāniem, jo te esot ģimenis-

kāk,” smaidot saka direktore.

Atbildot uz vaicājumu, kādi

vēl ir ieguvumi no sadarbības

ar SFL, J. Usāre piemin, ka sa-

gādātas modernas kokapstrā-

des iekārtas, skaņu aparatūra,

video projektors, videokamera,

fotoaparāts, materiāli rokdarb-

niekiem un noformētājiem, šuj-

mašīnas, bet, viņasprāt, ļoti vēr-

tīgi bijuši arī izglītojošie semināri

Rīgā, Brocēnos, Siguldā, Jūrmalā,

vasaras nometnē Smuku muižā.

„Es personīgi mācījos, kā rakstīt

projektus. Pēc apgūtās metodikas

viena klase to realizēja – plānoja,

pamatoja – un no pašvaldības sa-

ņēma līdzekļus garderobes skapīšu

iegādei,” par kopīgi paveikto stās-

ta skolas vadītāja. Sarunā iesaistās

A. Kaktiniece, atklājot, ka iecerēts

vēl iegādāties mēbeles – rakstām-

galdus radošo darbnīcu vadītājām,

biroja mēbeles apspriežu telpai,

bet varbūt iekārtos arī kādu kla-

si. Taču vērtīgākais ieguvums esot

kopīgās radošās izpausmes.

No sēklas dīgst stādi

Radošajā darbnīcā „Klaberkas-

te” skolēni apgūst latvisko dzī-

vesziņu. „Bērniem māca, kā tin

dziju, kā lāpa zeķes. Galvenie da-

rītāji ir bērni, pieaugušie vien pa-

līdz, ja viens netiek galā,” skaidro

Anastasija. Pavasarī sējuši sēklas,

pēc tam dēstus piķējuši kastītēs.

„Daudziem tas ir liels brīnums, jo

mums ir nelabvēlīgo ģimeņu bērni,

kas nedzīvo ģimenē, ir arī tādi, kas

paliek internātā, jo vecāki strādā

vēlās stundās, tādēļ palīdzam vi-

ņiem apgūt daudz un dažādas dzī-

ves prasmes, arī ēst gatavošanu.

Sagādātā servīze pie skaisti klāta

galda palīdzēs apgūt galda kultūru

un uzņemt viesus,” stāsta A. Kak-

tiniece.

Izrādījās, ka sociālā pedagoģe

Liene Zepa spēlē ģitāru, lieliski

dzied, un radās dziedošā darbnīca

„Kikergaiļi”. Dalībnieki uzstājas ne

vien skolā, bet arī baznīcā, sociālās

aprūpes iestādēs un slimnīcā.

Datordarbnīcā atjautīgākie

skolas puiši māca vecāka gadagā-

juma cilvēkus, kā arī paši iemā-

cās daudz jauna. Interaktīvi vei-

dotos zīmējumus „Ziemassvēt-

ku stāsts” augstu novērtējuši

kultūras darbinieki un pārstāvji

no novada izglītības pārvaldes.

„Knipucīši”, kurus vada Lita

Zalāne, esot pieaugušo rokdarb-

nieču pasaule – varam aplūkot

adītus rakstainus cimdus, zeķes,

tamborētus džemperus. Skaistie

raksti, īpaši zilos toņos darinā-

tie, esot iepatikušies arī Kanā-

das vēstniecei, un viņa vairākus

gadus iegādājusies cimdus un

zeķes kā Ziemassvētku dāvanas

saviem draugiem.

„Koloristu” vadītāja Dace

Zvirbule lieliem un maziem māca

apgleznot zīdu. Skaistās zīda šal-

les rotā gan ziedu, gan citu tēmu

raksti. Šīs darbnīcas nopelns

ir arī vienmēr mainīgais un ne-

parastais skolas noformējums.

Krāsas un citus nepieciešamos

materiālus varēja iegādāties, pa-

teicoties SFL atbalstam.

Vai iesāktais turpināsies, kad

vairs nebūs projekta atbalsta?

Anastasija un Liene ir pārlieci-

nātas, ka noteikti. Vingrotāji jau

turpinot nodarbības apmeklēt

par maksu. „Labie darbi jau ne-

apstājas,” atvadoties teic abas

skolotājas.

Plašāku materiālu par Jaun-

silavas skolas pedagogu darbu

aicinām lasīt 7. novembra laik-

rakstā „Izglītība un Kultūra”.

Ilze Brinkmane

Foto: A

ndris

Bēr

ziņš

Vērtīgākais ieguvums esot

kopīgās radošās izpausmes.

Skola - kopienas attīstības resurss2 Skola - kopienas attīstības resurss

„Mums ir pašiem sava saliņa

zemes virsū,” ne bez lepnuma

teic Salas pamatskolas direktore

Valentīna Liniņa un sākumskolas

skolotāja Irita Vaivode. Vēlos

piebilst – rožu saliņa, jo skolas

priekšā zied skaistas rozes, un

cēlos ziedus viesošanās laikā

sastopu daudzviet un dažādās

izpausmēs. Preiļu novada Saunas

pagasta skola lepojas ar sakoptā-

ko sētu. Sakoptā vidē top daudz

labu darbu.

Kad ejam visu apskatīt, direk-

tore ik pa brīdim piebilst, ka to

un to „varējām ar SFL atbalstu”.

Piemēram, blakus ābeļdārzam

sastādīti divdesmit upeņu krū-

mi – kad sāks ražot, tad tāpat kā

ābolus skolas bērni varēs nogar-

šot un pavāres sagatavot arī zie-

mai. Skolā no 1. līdz 9. klasei mā-

cās 50 skolēnu. Viņi ne tikai labi

mācās, skaisti dzied, spēlē teātri,

lieliski sporto, bet arī prot ravēt

puķu dobes.

Piepildās sapņi

„Mums ir labākais futbola

laukums starp lauku skolām, ne

visiem ir 2,7 hektāri savas ze-

mes, bet starp to un dīķi kārtī-

gu zedeņu žogu palīdzēja ierīkot

vietējie iedzīvotāji. Jaunuzceltā

basketbola laukuma dēļu grīda

kalpo arī kā brīvdabas deju grīda,

bet, lai spēlējot bumba nav jāmet

tikai vienā grozā, par SFL līdzek-

ļiem varējām nopirkt arī otru, jo

tas maksā diezgan – 250 latu,”

stāsta V. Liniņa un piebilst, ka

visi kokmateriāli sagādāti ar fon-

da palīdzību.

Skaista un iecienīta vieta, kur

visiem pulcēties, ir āra kamīns –

paši nesuši un šķēluši laukakme-

ņus, tam blakus atrodas tējas

namiņš, kas par tādu pārtapis

no šķūņa. Savs īpašs stāsts ir par

lūgšanu namiņu.

„Varējām piesaistīt cilvēkus

vairāk nekā līdz šim, realizēt

idejas, kurām trūka finansiāla at-

balsta,” par SFL palīdzību stāsta

direktore.

Iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja

skolām” 1. kārtā nopirktas gan

mēbeles pirmsskolas bērnu va-

jadzībām un skolas lielajai zālei,

gan gultas internātam.

Apciemojot trīspadsmit pašus

mazākos, nonākam īstā rožu is-

tabā, jo mēbeles un durvis izdai-

ļo nevis pasaku varoņi, bet cēlās

puķes. Kā stāsta audzinātājas,

bērni esot nobalsojuši, ka vēlas

rozes, tāpēc liktas lietā iegūtās

dekupāžas tehnikas prasmes.

„Vietējās sievas mājās deku-

pējušas visas malas,” smaidot

stāsta Valentīna un Irita un at-

klāj, kādas vēl radošās izpausmes

spējuši atraisīt. Piemēram, nodi-

bināts sieviešu vokālais ansamblis

„Maganeņis” un piepildīts daudzu

sapnis par līnijdejām.

Atbildot uz vaicājumu, kas no-

tiks, kad SFL projekta finansiālais

atbalsts beigsies, V. Liniņa atzīst,

ka par to jau ir domājusi – lūgs

arī pagasta pārvaldes atbalstu, lai

novada domes nākamā gada bu-

džetā ieplāno atbalstīt dziedātāju

un dejotāju sāktās aktivitātes.

Pagasta centrs ir 12 kilometru,

bet novada centrs – 18 kilomet-

ru attālumā, bet kultūras nama

te nav.

Kopā sanāk

dvīņi, kreiļi…

Valentīnai radusies ne viena

vien neparasta ideja. „Viņa ir

īsts ideju ģenerators,” atklāj Iri-

ta, kura pati, izrādās, palīdz ne

tikai mazākajiem apgūt mācību

priekšmetus un arī ritmiku, bet

māmiņām un vecmāmiņām – lī-

nijdejas.

Cilvēki nav vientuļas salas, tā-

dēļ dabiska ir vēlme sanākt kopā,

un aktīvā skolas vadītāja nolēmu-

si sapulcināt, piemēram, dvīņus

un kreiļus.

Dvīņu saieta idejai atsauku-

šies 17 pāru piecu līdz 80 gadu

vecumā no Vārkavas, Preiļiem,

Sīļukalna, Saunas pagasta. Tuvē-

jās un tālākās apkārtnes iedzīvo-

tāji palīdzējuši dvīņus apzināt, pat

Preiļos skrējuši klāt un stāstījuši

par viņiem pazīstamiem dvī-

ņiem.

„Mana meita ir kreilis, un

zinu, ka viņa bieži ir nesaprasta,

tā radās doma un projekta „Salas

pamatskola – izglītība mazam un

lielam, kultūras, sociālais, garīgais

centrs kopienā” kreiļu pasākums

12. aprīlī,” stāsta direktore. Pie-

mēram, viņas meita ļoti pārdzī-

vojusi, ka skolotāja nevar parā-

dīt, kā sākt adīt ar kreiso roku.

Kreiļi no citiem atšķiras ne

tikai ar to, ka visu dara ar otru

roku. Viņi ir daudz emocionālā-

ki, jūtīgāki, viņus vairāk ietekmē

stress. Parasti viņi ir mākslinie-

ciski apdāvināti, viņiem ir bagā-

ta iztēle, dominējošā ir redzes

atmiņa. Viņiem nav ērti lietot

aptuveni 200 dažādu sadzīves

priekšmetu, tajā skaitā rakstām-

piederumus, šķēres un arī dator-

spēles, noskaidrojusi Valentīna.

Viņas aicinājumam atsaukušies

aptuveni 40 kreiļu no Vārkavas,

Sīļukalna, Skuteļiem, Smelteriem,

Preiļiem, Ozoliņiem, Rīgas un pat

Briseles un tālās Anglijas…

Par SFL līdzekļiem varējuši

sarīkot arī nometnes, pat vēl

nesen, no 11. līdz 13. septem-

brim. Vecāki ar bērniem devu-

šies ekskursijās uz Daugavpils un

Rēzeknes novadu, bet mazākie

mājāspalicēji muzicējuši, spēlēju-

ši spēles, sportojuši.

Pagājušajā gadā divu dienu

nometnes laikā nakšņojuši sko-

lā, kas bērniem šķitis neparasts

notikums, jo lielākie gulējuši zālē

uz krēsliem, bet galvenais jau ir

iespēja būt kopā īpašās nakts sa-

runās un stāstos…

Sanākt un runāties, izrādās,

vēlas arī vecmāmiņas un vectē-

tiņi. Notikusi babiņu balle, kopā

svinētas Lieldienas un Ziemas-

svētki, tad visiem ir, ko dzirdēt

par sendienu tradīcijām, bet

nopietna kopīga darbošanās no-

tikusi, kad par SFL līdzekļiem

nopirkuši krāsas, tapetes un sen

neeksistējošais pagasta kultūras

nams pārtapis par lūgšanu namu.

Iekārtotas arī skolas un pagasta

vēstures muzeja telpas.

„Mūs atbalsta arī Pieniņu

Romas katoļu draudzes pries-

teris Aigars Bernāns. Metāmies

darbos visi – gan skolotāji, gan

tehniskie darbinieki, gan vietējie

iedzīvotāji,” atceras Valentīna.

Irita piebilst, ka priesteris ir ga-

dos jauns, lieliski prot uzrunāt

cilvēkus, skolā esot klāt gan

1. septembrī, gan babiņu saietos.

„Ziemassvētku naktī viņš uzbū-

ra neparastu stāstu, babiņu ballē

pats spēlēja kokli un dziedāja,”

priestera radošo garu atklāj

I. Vaivode.

Pavisam cita dzīvība

Izveidots arī sabiedriskais

centrs „Smelteriešu cimdiņš”.

Visus pagasta kultūras pasāku-

mus, arī kāzas un citas svinības,

organizē skolotājas, un tas ir

viņu sirdsdarbs. Kad pie vecve-

cākiem vasarās ciemos atbrauc

mazbērni, skola ir atvērta arī

viņiem. Direktore neslēpj gan-

darījumu, ka uz Smelteriem no

Preiļiem brauc sporta skolotājs

Jevgeņijs Nesterovičs un salieši

gūst panākumus sportā.

Projekta pieteikumā Salas pa-

matskola raksturota kā kultūras,

sabiedriskais un izdzīvošanas

centrs krīzes laikā. Kā skola var

palīdzēt izdzīvot? V. Liniņa teic:

„Ja uz skolu nāk arī māmiņas ar

bērnu ratiņiem, lai dziedātu, de-

jotu, tad tā ir pavisam cita dzī-

vība. Krīzes laikā man izdevās

atvērt internātu, un tagad tur

mitinās bērni pat no 1,5 gadu

vecuma, paliek bērni, kam uz

skolu jānāk astoņi kilometri cau-

ri mežam… Par projekta naudu

sagādāta veļasmašīna, ir iespēja

bērniem izmazgāt drēbes. Pa-

veikt ikdienišķas lietas, kas dzīvē

ir ne mazāk svarīgas.” Un tā jau

vairs nav izdzīvošana, bet dzīve,

kuras kvalitāti salēnieši paši pa-

mazām ceļ.

Salas pamatskola – sala, uz kuras ne tikai izdzīvo, bet dzīvoJana Bērziņa

Aija Tūna: „Salas pamatskola tiešām ir kļuvusi par visas kopienas

sirdi, bet īpašs prieks ir par to, ka tā arī kā skola piedāvā

nenoliedzami mūsdienīgu un kvalitatīvu atbalstu ikvie-

na bērna izaugsmei. Tā ir skola, kas spēj gan lieliski

sagatavot skolēnus tālākām mācībām ģimnāzijā, gan

piemeklēt katram vispiemērotāko izglītības programmu

un pieeju, gan parūpēties, ka, kā paši skolotāji lepojas,

skolas laikā katrs skolēns būtu pabijis uz skatuves un

juties varošs un īpašs. Tā strādāt spēj tikai skolotāji, kuri

paši nebūvē sienas starp darbu un dzīvi, starp būšanu

skolotājam un būšanu labam cilvēkam un darbīgam

pilsonim savā kopienā. Salas pamatskolā ir tieši šādi,

pie kam dažādu paaudžu, skolotāji – tātad par nākotni

varam būt droši.”

Foto: A

ndris

Bēr

ziņš

Kad ejam visu apskatīt,

direktore ik pa brīdim piebilst, ka to un to „varējām ar SFL atbalstu”.

Foto: A

ndris

Bēr

ziņš

Foto: A

ndris

Bēr

ziņš

Foto: n

o pe

rson

iskā

arhī

vaFoto: n

o pe

rson

iskā

arhī

vaFoto: n

o pe

rson

iskā

arhī

va

Skola - kopienas attīstības resurss Skola - kopienas attīstības resurss 3

„Pašlaik Trikātas pamatsko-

la, kurā mācās 87 skolēni un 52

pirmsskolas vecuma bērni, jau

kļuvusi par centru, kur organi-

zē darbību. Lielākais pluss – SFL

projektā kopīgi iesaistījušās visas

trīs Beverīnas novada skolas –

Brenguļu sākumskola, Kauguru

un Trikātas pamatskola. Nodibi-

nāta skolu atbalsta biedrība „Ie-

spēju durvis”, tas devis iespēju

gudrot un realizēt arī citus, ma-

zākus projektus,” stāsta Trikātas

pamatskolas direktore Brigita

Avišāne. To, kas tieši izdevies

kopā ar SFL, vispirms viņa izjutusi

kā skolas darbiniece un mamma,

jo skolā radušās iespējas daudz

ko darīt, piemēram, notikušas

vingrošanas nodarbības, dažādas

mācības, kamēr bērni bijuši dro-

šībā un arī jēgpilni nodarbināti.

Kopā ar biedrības aktīvistiem,

galvenokārt bērnudārza audzēk-

ņu vecākiem, piemēram, šovasar

iekoptas ekoloģiskās dobītes.

Stādīti kāposti un zemenes, no

pašu diedzētām sēkliņām izau-

dzēti gurķi un burkāni. „Kādu

laiku audzējām stādus kastītēs

uz palodzēm, bet tad sapratām,

ka var taču izveidot dobes. Bērni

redz, kā viss aug un zaļo. Uzsākot

skolas gaitas, vēl varēja nobaudīt

svaigus gurķīšus, bet pārējie tika

iemarinēti burciņās,” ar paveikto

lepojas B. Avišāne.

Rudenī notiks pasākums „Pa-

līdzi bērnam kā ziedam plaukt”

jeb bēbīšu skoliņa, kurā visu triju

pagastu jaunās māmiņas varēs

apgūt sev noderīgas zināšanas un

prasmes.

Izzina pasauli

Ar SFL materiālu atbalstu

skolās māca, ielūdz un palīdz.

Gada sākumā darbojās „Mazā

zinātņu skola”, kad visās trīs

skolās noritēja nodarbības, lai

izzinātu pasauli caur uguni, ūde-

ni u. tml. Trikātas skolā notika

lekciju cikls jauniešiem „Stilīgs

un stiprs”. No sarunām ar atlē-

tu un frizieri varēja uzzināt viņu

pieredzi. Jauniešiem radās iespē-

ja iepazīties ar dažādām noderī-

gām nodarbēm fiziskā stāvokļa

uzlabošanai, piemēram, kā labāk

vingrot uz skolā pieejamajiem

trenažieriem. Savukārt meitenes

uzzināja noderīgas gudrības sava

stila veidošanai. Kauguru skolā

notiek dažādu mājsaimniecības

prasmju apgūšana, piemēram,

no pusizdegušiem sveču galiem

tika lietas jaunas, skaistas sveces.

Brenguļos notiek pavārmākslas

noslēpumu apgūšana, un šajās

nodarbībās piedalās arī Trikātas

jaunieši. Visiem tā patika pirmā

nodarbība, ka lūguši un arī sa-

ņēmuši finansētāju atļauju rīkot

vairākas šādas nodarbības. Pa-

vasarī Brenguļos notika izdzīvo-

šanas spēle jauniešiem kopā ar

zemessardzi. Visās skolās būs

sarunu vakari – tikšanās ar no-

vadniekiem. Uz Trikātas skolu

jau aicināti novadnieki, kuri ir ar

kaut īpaši: friziere Ilze Eglīte gu-

vusi uzvaru „Goldwell” konkursā

„Trend Zoom Color Challenge

2007”; izgudrotājs Aivars An-

dersons savulaik palīdzējis tikt

pie kartupeļu stādāmās mašīnas.

Pēdējā tikšanās reizē 3. septem-

brī īpašie ciemiņi ieradušies vi-

sai neparastā veidā – Viesturs

Ciguzis atbrauca ar kombainu,

Kreceru ģimene atjāja uz diviem

zirgiem, Kaspars Bašķis līdzi at-

veda akvalangista tērpu un Ojārs

Ābols pārstāvēja jaunsargus.

Četras stundas skolēni varē-

ja dzirdēt, vērot un izmēģināt:

lauksaimniecības stundā izložņāt

kombainu, uzzināt par sporta

zirgu audzēšanu, no ugunsdzē-

sēja Kaspara ne tikai dzirdēt, ko

dara ugunsdzēsēji un glābēji, bet

arī vērot, kā viņš visu acu priekšā

ienira Trikātas ezerā, uzzināt, ko

dara un prot jaunsargi.

Sabiedrība ir

iekustināta

B. Avišāne atzīst, ka SFL ie-

kustinājis aktivitātes, kas vairs tik

viegli neapstāsies. Viņa priecājas,

ka pasākumos aktīvi iesaistījušies

vecāki. Kopīgi tapis brīnišķīgs Zie-

massvētku uzvedums „Sniegbaltī-

tes skola”. Tēvi vienā vakarā izga-

tavojuši koka šūpoles pie skolas.

Liels nopelns ir arī projekta lai-

kā izveidotajai biedrībai „Iespēju

durvis”, kuras biedri šo iniciatīvu

uztur un turpina. Radusies dāvanu

darbnīca, kas palīdzēja noskaidrot,

ko kurš prot un var. „Atceros, ka

kāda māmiņa no laimes raudāja,

kad par savu izstrādājumu saņēma

25 latus, jo daudziem finansiāli ne-

klājas viegli. Pateicoties projektam,

izveidota mājaslapa ar virtuālu vei-

kaliņu, kurā vietējie amatnieki un

rokdarbnieces varēs pārdot savus

izstrādājumus, ievietot informāci-

ju. Svarīgi, ka sabiedrība ir iekusti-

nāta,” teic Brigita.

Viņasprāt, tikai kopā darot, var

uzzināt cilvēku patiesās vajadzības.

Sagādāti nepieciešamie materiāli,

lai šūtu, gatavotu ēst, iemācītos

servēt un klāt galdu, apgūtu galda

kultūru.

Vasarā bērniem notikušas ra-

došās nometnes, vecākiem bija

jāsamaksā tikai desmit latu par

ēdināšanu, un aizritējušas piecas

interesantas un piepildītas dienas.

„Projekts aktivizējis arī brīv-

prātīgo darbu. Bijām pieredzes

apmaiņā Brocēnos, guvām jau-

nas atziņas. Vēlāk daudzi jaunieši

palīdzēja skolotājiem nometnes

laikā; kāds dodas pie bērnudārz-

niekiem lasīt pasakas; palīdzība

noderēs, lai sagatavotos pasā-

kumam Lāčplēša dienā, kas pie

mums vienmēr tiek svinēta īpa-

ši,” skaidro skolas vadītāja. Vi-

ņasprāt, jebkuram brīvprātīgajam

ieraksts CV par paveikto palīdzēs

ātrāk un labāk atrast darbu, jo

tiek slēgta vienošanās, ka tik un

tik stundu bijis iesaistīts pašval-

dības projektā. Bērni profesio-

nāla pavāra vadībā piedalījušies

kulinārijas nodarbībās, bet iegūtā

apliecība kādam pavērs durvis uz

pavāra, viesmīļa profesiju, jo ie-

gūta pirmā praktiskā pieredze.

Lielākā bagātība –

cilvēki

„Kad dibinājām Beverīnas no-

vada biedrību „Iespēju durvis”,

sapratām, ka jāorganizē pasāku-

mi, kas veicinātu sadarbību starp

visām trim – Trikātas, Kauguru

un Brenguļu – skolām un vienotu

novadu,” stāsta biedrības vadītāja

Linda Krūmiņa un turpina:

„SFL projekta laikā esam nopietni

mācījušies meklēt un izmantot sa-

vus cilvēkresursus. Esam audzinā-

juši sevi un skolu kolektīvus, ka va-

ram būt šāds iespaidīgs resurss.”

Linda uzskata, ka galvenais nav

materiālais atbalsts – visus iegūtos

līdzekļus nākas sadalīt uz trim, tā-

dēļ nevar vērienīgi remontēt vai

iekārtot centrus; taču Beverīnā

domā par pasākumiem, kuros visi

varētu iesaistīties un gūt gandarī-

jumu.

„Biedrība ir kā neatkarīgs spē-

lētājs no ārpuses, bet arī turpmāk

meklēsim veidus, kā dažādus nā-

kotnes projektus saistīt ar skolām,

lai tās ar saviem resursiem var

nākt un piedalīties. Daudzas sko-

lotājas jau to dara ļoti atsaucīgi un

brīvprātīgi. Veiksmīgi norit pro-

jekts „Skola iziet ciemā”, kurā ap-

zinām savus gudros, interesantos

un darboties gribošos cilvēkus,”

atzīst L. Krūmiņa.

Skola māca, ielūdz un palīdzIlze Brinkmane

Aija Tūna:

„Beverīnas novada skolas jau iniciatīvas pir-

majā kārtā nāca vienoti, ne savā starpā kon-

kurējot, bet akcentējot nepieciešamību atrast

katram savu stipro pusi un sadarboties. Tas

ne vienmēr ir bijis viegli, taču sasniegts tiešām

daudz, un ne bez projekta vadī tājas Lindas Krū-

miņas nopelna. Viņa spējusi veidot un spēcināt

sarunāšanos, sadarbošanos, tīklošanos novada

skolu, dažādu paaudžu un pieredžu cilvēku, ie-

stāžu, biedrību un daudzu citu starpā. Biedrības

„Iespēju durvis” rašanās un darbība ir uzska-

tāms piemērs apņēmībai un mērķtiecīgai r īcī-

bai; tam, kas notiek, ja cilvēki nevis uzskaita to,

ko nevar, bet meklē ceļus, KĀ izdarī t. Beverīnā

ļaudis paspēj visu – apgūt un sākt uzņēmējdar-

bību, pilnveidot sociālās prasmes, kopt latvisko

dzīvesziņu, mācī ties dzīvot vesel īgi un skaisti,

apciemot domubiedrus otrā Latvijas pusē un

paši uzņemt ciemiņus. Izskatās, ka iespēju dur-

vis kļūst aizvien plašākas.”

Tikai kopā darot,

var uzzināt cilvēku patiesās va jadzības.

Foto: n

o pe

rson

iskā

arhī

va

Skola - kopienas attīstības resurss4

„Man kā jaunpienācējam un jau-

nam skolotājam ir ļoti nozīmīgi,

ka vietējie iedzīvotāji skolai neiet

ar līkumu – SFL projekts mai-

nījis viņu attieksmi pret skolu,

viņi ierodas ar savām idejām un

iniciatīvām,” stāsta Rožupes pa-

matskolas direktors Gundars

Kucenčeirs, piebilstot, ka

„uzpeldēja pat tādas pērles, kas

nebija projektā paredzētas”.

Projekta vadītāja Baiba

Vucenlazdāne uzskatāmi

demonstrē kādas rožupietes

meistarklases darinājumu –

skaisti novītus vainagus un kļa-

vu lapu cepuri; pinēja esot pati

pieteikusies, ka iemācīs citiem,

lai, svinot Jāņus, izmantotu arī

šīs prasmes. „Darbi izdevās tik

kvalitatīvi, ka ielīgošanas tirdziņā

tos pārdevām, bet par iegūtajiem

līdzekļiem sarūpējām cienastu

veco ļaužu pansionāta iemītnie-

kiem,” atklāj Gundars. Gados

jaunais (34 gadi) direktors domā,

ka ikviens savā dzīvē ir saistīts ar

skolu, tādēļ ierašanās te ir pat

pašsaprotama. Miljona vērti

esot atmiņu stāsti, kad katrs

atceras ko savu, pat to, kādas

skolā bijušas grīdas, krāsnis…

Ceļš uz pārmaiņām

Telpa, kurā sarunājamies,

izrādās, apmēbelēta un arī da-

tortehnika un videoiekārta

sagādāta par SFL līdzekļiem.

Videokamera nav bez nolū-

ka – ja uz skatuves ir bise, tad

tai jāizšauj, bet šis tehniskais

medijs paredzēts saziņai ar Jer-

sikas pamatskolu. Diemžēl sa-

kari vēl nav tik izcili, taču bilde

esot, kaut bez skaņas, un varot

redzēt, ko vieni un otri dara

radošajās darbnīcās. „Ne velti

kopprojekts nosaukts „Ar jau-

nām idejām uz pārmaiņām!”, tā

ka – viss notiks,” smaidot stās-

ta direktors. Bērniem te visla-

bāk patīkot jaunais atzveltnes

dīvāns, katrs vēloties kaut uz

mirkli tajā iesēsties.

„Mani visvairāk iepriecina,

ka SFL līdzekļus varam no-

virzīt cilvēku pilnveidei, un

arī viņi to vēlas,” teic Baiba,

piebilstot, ka interesantākās

idejas ātri vien izplatoties

starp pagastiem, tādēļ reizēm

nākas plānus mainīt. Tā kā da-

torprasmes apgūst visu gada-

gājumu ļaudis, ierosmes tiek

rastas arī internetā.

B. Vucenlazdānei ir profe-

sionāla pieredze projektu raks-

tīšanā, un salīdzinot viņa atzīst,

ka SFL vadītāji ir ļoti pretimnā-

koši, elastīgi domāšanā un pie-

ļauj, ka dzīve ievieš savas ko-

rekcijas, arī atskaišu rakstīšana

nav nepatīkams slogs ar nevaja-

dzīgām formalitātēm.

„Lauku cilvēkiem ir ļoti bū-

tiski reizēm pamainīt vidi, tā-

dēļ arī radās doma izveidot

šo telpu, kur viņiem pulcēties,

izrunāties, uzzināt un apgūt ko

jaunu,” teic Baiba, un Gundars

piekrīt, piebilstot, ka jārēķinās

ar realitāti, piemēram, kartu-

peļu stādīšanas laikā nodarbī-

bas nedrīkst plānot. Visaktīvāk

uz nodarbībām nāk vairāk nekā

desmit vietējo iedzīvotāju.

Rožupes pamatskolā mācās

91 skolēns, 32 bērni apmeklē

pirmsskolas grupiņu, ir arī in-

ternāts. „Ja rodas vēlēšanās,

tad vakaros radoši darbojas

gan bērni, gan skolotāji, pirms

došanās mājup ienāk vecmam-

ma vai mamma kopā ar bērnu,”

skaidro skolas vadītājs.

Atbildot uz jautājumu, kā

notiek koordinācija un nodar-

bību izziņošana, Baiba skaid-

ro, ka jebkuram patīk, ja viņu

uzrunā personīgi, apziņa, ka

viņu gaida, tādēļ koordinatori

cenšas aktīvākajiem piezvanīt

un uzaicināt, atgādināt.

Rodas uzticības

garants

„Jebkurš projekts, kas sko-

lai dod kādu labumu, ir ļoti

nozīmīgs, bet SFL palīdzēja

vēl labāk sadarboties ar vietē-

jo kopienu,” uzskata Jersikas

pamatskolas direktore Inese

Jaunušāne. Pagasta sieviņas

jau pirms tam nākušas, jo sko-

las telpās atrodas bibliotēka.

Reizi nedēļā atvesta jaunākā

periodika un grāmatas, tā ka

atlicis vien piedāvāt apgūt, pie-

mēram, filcēšanu, stikla apglez-

nošanu…

Visus vienojot skolas teri-

torijā novietotais krucifikss,

kopēji dievkalpojumi. SFL pro-

jekta laikā īpašu gandarījumu

sniegusi ideja kopīgi cept maizi

Ziemassvētkiem, iesaistījusies

arī biedrība „Baltā māja”.

Jersikas skolā mācās 94 sko-

lēni, vēl 19 bērni darbojas

pirmsskolas grupiņā.

„Vislielākais atbalsts ir tas, ka

SFL projektu vada pašvaldības

profesionāle Baiba un ka tas nav

vēl mans papildu administratī-

vais pienākums, jo ir daudz citu

darbu, arī kartupeļu vākšanas

talkas…” atklāj skolas direktore.

Par SFL līdzekļiem sagādāta bi-

roja tehnika, mēbeles, materiāli

radošajām nodarbībām. „Ma-

nuprāt, visaizrautīgāk sievietes

uztvēra filcēšanu. Tagad katrai

ir daudzkrāsainas krelles, kuras

pieskaņot apģērbam. Arī sko-

lotājas priecājās kā mazi bērni,”

smaidot teic Inese.

Daudz pedagogu esot pilsēt-

nieki no Līvāniem, skola atro-

das Jersikas vēsturiskajā vietā,

bet pagasta centrs ir Upenie-

kos – skaidro direktore un

lepojas, ka skolotāji pārsvarā

ir gados jauni. „Viņiem ir jāie-

pazīstas ar apkārtējiem cilvē-

kiem, un projekts ļāvis pietuvi-

nāties caur kopīgu darbošanos,

jo lielākoties nodarbības vada

skolotājas,” stāsta I. Jaunušāne.

Sākumskolas skolotājas prot

gan zīdu apgleznot, gan filcēt,

gan citus rokdarbus, bet visu

notiekošo koordinē lietvede

Ina Mironova.

Projekta laikā veci un jauni

sporta skolotāja vadībā uzsāku-

ši aktīvāk vingrot, izmantojot

fitnesa bumbas, hanteles, riņ-

ķus. Līmenis un sasniegumi kat-

ram savi, kāds, sēžot uz krēsla,

vismaz kājas izvingrina.

Kā stāsta B. Vucenlazdā-

ne, papildu finansējums ļāvis

par darbu atlīdzināt nodarbī-

bu vadītājām, kā arī uzaicināt

fizioterapeitu un dārznieku,

kas snieguši ikdienā noderīgas

gudrības.

„Kad pieaugušo radošo ro-

sīšanos pamanīja 7. un 8. klases

meitenes, viņas vēlējās piebied-

roties. Nodarbības lieliski visus

apvieno. Vecajiem ļaudīm palī-

dzam apmaksāt rēķinus inter-

netbankā. Zinu, ka savējiem var

uzticēt skolas atslēgas un tie,

kam nav iespēju, var atnākt un

skolas sporta zāles dušās no-

mazgāties,” stāsta direktore.

„Gan pamatprojektā, gan

pilsoniskās līdzdalības veicinā-

šanas un prasmju attīstīšanas

komponentē darbojamies kopā

ar Rožupes skolu. Domas ne-

dalījās, vienprātīgi tika izlemts

maršruts, un notika interesanta

ekskursija uz Vidzemi – Cēsīm,

Piebalgu, Saulkrastiem,” atklāj

Baiba.

Dzimst idejas, viens no otra

mācās, un visi bagātinās. B. Vu-

cenlazdāne nākotnes aktivitāšu

risinājumu saskata iedzīvotāju

iniciatīvas grupās, jo iegūtas

labas iemaņas savas vēlmes

formulēt un pieteikt, lai taptu

arvien jauni projekti.

Jersikā un Rožupē viens otru iepazīst un atklāj no jauna

Aija Tūna: „Rožupes un Jersikas pamatskolas iniciatīvā

ir jaunpienācējas; viņu vēlme piedal ī ties bija

labi pārdomāta un, iespējams, arī Līvānu nova-

da pašvaldības rosināta, jo bija taču Jaunsilavas

pamatskolas piemērs. Tas, ka gan skola, gan

apkaimes iedzīvotāji cits citam ir resurss, nu

pierādī jies pašu darī tajos darbos. Ir skaidrs – ti-

kai darot var gūt atziņu, ka ne jau tehnoloģijas,

bet cilvēciskie kontakti, sazināšanās un sadar-

bošanās tuvina un rada patiesi labas pārmaiņas.

Šis ir ar ī labs piemērs, kā pašvaldība un skolas

apvieno resursus un prasmes, lai katrs darī tu to,

ko vislabāk prot, un vislabāk aizsniegtu katru

cilvēku – un pašiem darī tājiem par to prieks.”

Jana Bērziņa

Foto: n

o pe

rson

iskā

arhī

va

Zinu, ka savējiem var

uzticēt skolas atslēgas.

Foto: n

o pe

rson

iskā

arhī

vaFoto: A

ndris

Bēr

ziņš

Foto: A

ndris

Bēr

ziņš