Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs – Skolotāju izglītība

Asoc. Prof.. A. Rauhvargers,Rektoru padomes ģenerālsekretārs

telefons 7034338, 7034368

Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts)

e-mail: andrejs.rauhvargers@aic.lv

Skolotāju izglītība: vispārējā un profesionālā

• Vispārējā: programmas daļa, kas aptver vispārējos priekšmetus un tos 1-2 priekšmetus, ko skolotājs mācīs skolā.

• Profesionālā: kursi, kas nodrošina pasniegšanas prasmes un prakses skolā

• - paralēli vispārējiem kursiem (paralēlā jeb konkurentā metode)- vai pēc vispārējo kursu apguves (konsekutīvais modelis)

Konsekutīvajā modelī tā parasti ir pēcdiploma izglītība.

• Ir valstis, kurās pastāv noslēguma kvalifikācijas fāze, esot jau darbā. Tas ir pārejas periods starp izglītību un pilnu skolotāja statusu (Vācija, Francija, Luksemburga)

Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība Eiropā- pamatskola

Konkurentā un konsekutīvā skolotāju izglītības modeļa izplatība EiropāPAMATSKOLAS SKOLOTĀJI

Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība Eiropā

vidusskola

Konkurentā un konsekutīvā modeļa izplatība EiropāVIDUSSKOLAS SKOLOTĀJI

Vairāk izplatās konsekutīvais modelis (Austrija, Ungārija, Bulgārija)

Pirmsskolas skolotājus galvenokārt gatavo augstskolas līmenī

Izņēmumi: • Čehija un Slovākija (vai nu vidējā vai augstskolas līmenī)• Austrija (vidējā vai pēcvidusskolas)• Francija un Lielbritānija – izglītība identiska vai ļoti tuva

sākumskolas skolotāju izglītībai

Profesionālās sagatavošanas īpatsvars mainās atkarībā no tā, kurā līmenī notiek skolotāju izglītība:

• vidējā līmenī – parsti ne mazāk par 50% (Malta 90%)• augstākajā neuniversitātes – 30-60%• universitātēs – mazāk

Pirmsskolas skolotāju sagatavošana sagatavošanas īpatsvars

Pirmsskolas skolotāju sagatavošana

minimālais izglītības ilgums un minimālais profesionālās sagatavošanas īpatsvars

Sākumskolas skolotāji

Vairumā valstu tiek prasīta universitātes tipa izglītība

Izņēmumi:

Beļģija, Dānija, Luksemburga – neuniversitātes tipa augstskolās, Portugālē paralēli abos veidos

Sākumskolas skolotāji minimālais izglītības ilgums un profesionālās apmācības

īpatsvars

Pamatskolas skolotāji- profesionālajai apmācībai atvēlēts mazāk laika

Vidusskolas skolotāji – tikai universitātes tipā, praktiskās sagatavošanas vēl mazāk

Skolotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā

29 Eiropas valstīs ir pāri par 6 miljoniem skolotāju

Skolēnu skaits uz vienu skolotāju vidusskolā

maz (9-10) Beļģija, Dānija, Spānija, Islande, Norvēģija, Ungārija

daudz: (>15): Īrija, Zviedrija, Somija, Lietuva (22), Polija, Malta

(pamatskolā skaitļi līdzīgi vai nedaudz mazāki)

Skolotāju īpatsvars, kuri strādā daļslodzē

Skolotāja darbs daļslodzē nav visai izplatīts

Skolotāju sadalījums pa vecumiem(pamatskola un vidusskola (ISCED 2 +3)

Sieviešu skolotāju īpatsvars pa ISCED līmeņiem

Skolotāju minimālā un maksimālā alga, salīdzinot ar IKP

Minimālā: no 30% LV līdz 153% D

Maksimālā: no 48% LV līdz 260% CY

uz vienu iedzīvotāju (pamatskolā) – ISCED 2(2000/2001. m.g. dati)

Skolotāju minimālā un maksimālā alga, salīdzinot ar IKP

Minimālā: no 30% LV līdz 157% D

Maksimālā: no 48% LV līdz 331% PT

uz vienu iedzīvotāju (vidusskolā)- ISCED 3(2000/2001. m.g. dati)

Prasības, lai kļūtu par skolas direktoru

Minimālā skolotāja darba pieredze, lai kļūtu par skolas direktoru

Minimālais obligātās specializētās izglītības skolas direktoram

pirms vai tūlīt pēc stāšanās darbā