APUSTULIS PĀVILS ROMĀ

1. Tēma 7. oktobrī, 2017Visas rakstu vietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

Pāvils un Roma.1. Pāvila vēstule Romiešiem.2. Pāvila vēlme apciemot Romu.3. Pāvils un Roma.

Draudze Romā.1. Aicināti par svētajiem.2. Ticīgie Romā.

Šajā ceturksnī mēs mācīsimies vēstuli Romiešiem. Vispirms, uzzināsim, kādas bija Pāvila – vēstules autorsa – attiecības ar iespaidīgākās pilsētas tajā laikā ticīgajiem.

Pateicoties Pāvila vēstulei, mēs uzzināsim – kā dzīvoja un izturējās tā laika Romas ticīgie.

PĀVILA VĒSTULE ROMIEŠIEM“25Bet tagadiņ es eimu uz Jeruzalemi tiem svētiem palīdzību nezdams. 26Jo Maķedonijai un Akajai ir paticis kādas dāvanas samest priekš tiem nabagiem, kas ir Jeruzalemē starp tiem

svētiem.” (Rom 15:25-26)Pāvils nogādāja uz Jeruzalemi šos ziedojumus savā trešajā misijas ceļojumā.Tas liek domāt, ka Pāvila vēstule Romiešiem tika sarakstīta 58.gada pirms Kristus trešajā mēnesī, laikā, kad Pāvils atradās Korintā.Kāpēc Pāvilam radās vēlme rakstīt šo vēstuli?Pāvils dzirdēja par galatiešu atkrišanu un to sludināšanu par pestīšanu caur darbiem, tāpēc viņš steigšus rakstīja vēstuli romiešiem.Viņš vēļējās brīdināt Romiešus, lai tie nepielaistu līdzīgu kļūdu.

PĀVILA VĒLME APMEKLĒT ROMU“Tad es uz Spāniju iedams pie jums nākšu; jo es ceru, ka pārstaigādams jūs redzēšu, un no jums uz turieni tapšu pavadīts, kad es papriekš ar jums maķenīt būšu papriecājies.” (Rom 15:24)

Saskaņā ar Rom 15, kāpēc Pāvils nevarēja doties vispirms uz Romu?

Viņš vēlējās pasludināt Evaņģēliju tur, kur vēl nebija Draudzes (20-22p).

Viņš vēlējās nogādāt ziedojumus uz Jeruzalemi no Maķedonijas un Akajas (15:25-28p).

Tad Pāvils nolēma doties un Spāniju un pa ceļam apmeklēt Romu (28p).Viņš cerēja, ka būs par svētību Romiešiem, un uz to palīdzību viņam veicamajam darbam Spānijā (24p). Tādā veidā Romieši varētu būt par svētību citiem.

SPĀNIJU ROMĀ

KORINTĀ

JERUZALEMI

PĀVILS ROMĀ“Un nākošā naktī tas Kungs pie viņa piestājās sacīdams: turi drošu prātu, Pāvil; jo itin tā, kā tu no manim liecību esi devis Jeruzalemē, tāpat tev būs arī Romā liecināt.’” (ApD 23:11)Pāvils ieradās Romā pēc Jeruzalemes

apciemošanas, bet ne tādā veidā, kā viņš bija plānojis.Viņš tika arestēts Tempļa vizītes laikā.

Pāvils tika pārvietots uz Cesariju un tur atradās drošībā vēl 2 gadus. Tad viņu pārveda uz Romu, jo viņš apelēja pie Cēzara valdības.

Daži brāļi viņu Romā uzņēma laipni. Romā, stingrā uzraudzībā, viņš dzīvoja atsevišķā mājā dzīvoja 2 gadus. Tad viņam tika izvirzīta apsūdzība un berīvlaišana.Viņam bija izdevība sludināt jūdiem un pagāniem (ApD 28:11-31).

“Uzturoties Korintā, Pāvils veltīja laiku, domājot par jauniem, plašākiem darba laukiem. Īpaši viņa prātu nodarbināja iecerētais ceļojums uz Romu, jo tas bija viens no viņa visvairāk lolotajiem plāniem, ar ko saistījās dārgākās cerības – redzēt kristīgo ticību stingri nostiprināmies tā laika pazīstamās pasaules lielajā centrā. Romā jau bija nodibināta draudze, un apustulis vēlējās nodrošināt turienes ticīgo līdzdalību Itālijā un citās zemēs veicamajā darbā. Lai sagatavotu ceļu sadarbībai ar brāļiem, no kuriem daudzi viņam vēl bija pilnīgi sveši, viņš tiem nosūtīja vēstuli, kurā ziņoja par savu nodomu apmeklēt Romu un pacelt krusta karogu arī Spānijā.”

E.G.W. (The Acts of the Apostles, cp. 35, p. 373)

AICINĀTI PAR SVĒTIEM“Visiem Dieva mīļiem, tiem aicinātiem svētiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no tā Kunga Jēzus Kristus.” (Rom 1:7)

Šie sveicieni tika rakstīti ticīgajiem Romā, bet attiecas arī uz mums. Pāvils teica:

Dieva mīļie• Dievs mīl tos, kas atsaucas Viņa

mīlestībai.

Aicinātiem svētiem• Mēs esam nošķirti no pasaules un

svētīti Dievam, jo esam pieņēmuši Kristu un esam kristīti Viņa Vārdā

Dievs mīl katru, un ir izredzējis katru, ka ikviens taptu pestīts. Un tomēr, tikai tie, kas pieņem pestīšanu, to saņems (Ef 1:4; Ēbr 2:9; 2 Pt 3:9).

TICĪGIE ROMĀ“Tomēr, mani brāļi, es pats arīdzan no jums gan

zinu, ka arī jūs paši labprātības pilni esat, piepildīti ar visu atzīšanu, ka jūs varat cits citu

paskubināt.” (Rom 15:14)Mēs nezinām, kā Draudze Romā tika nodibināta, bet mēs zinām, ka tā bija stipra Draudze. Pāvils tiem rakstīja: “...jūsu ticība ir tapuzi zināma visai pasaulei.” (Rom 1:8)

Pāvils cildināja Romas Draudzes ticību un vēl trīs lietas:

Tie bija dievbijīgi• Tie vienmēr

centās liecināt par Dieva mīlestību.

Tie bija gudrības pildīti• Tie sakņojās

Bībelē.

Tie bija spējīgi pacelt viens otru• Tie iedrošināja viens

otru un saņēma iedrošinājumu no citiem.

“Dievs ir nošķīris ticīgos no neticīgiem, atgrieztajiem un neatgrieztajiem. Šīs divas grupas nesaplūst, līdzīgi kā krāsas varavīksnē. Tās ir tik par nošķirtas kā dienvidus un pusnakts.Tie, kas meklē piepildīt Kristus taisnību, kavēsies pie lielās atpestīšanas tēmām. Bībele ir tā noliktava, kas apgādā to dvēseles ar dzīvinošu atpsirdzinājumu… Svētums un patiesība, žēlastība un taisnīgums, kavēšanās prātā un domās. Paša personībai jāmirst, lai Kristus varētu dzīvot savos kalpos.”

E.G.W. (Testimonies to Ministers and Gospel Workers, cp. 2, p. 87)