Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Aprîlis II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPAAprîlis II

LÎGATNES PILSÇTAS DOMES informatîvs izdevumsNr. 4 (32) 2009. gada aprîlis

LÎGATNES PILSÇTAS DOME

INFORMÇ:

19. marta sçdç izskatîtie jautâjumi (saîsinâti):Darba kârtîbâ:1. Par pilsçtas skatu albuma un fotoceïveþa “Lîgatne” izdoðanu. 2. Par ceïa izdevumu segðanu.3. Par projekta vadîbas grupas izveidoðanu.(Projektam “Baltijas reìionâlâ un vietçjâ attîstîba klimata izmaiòu izraisîto izaicinâjumu un iespçju kontekstâ – B41”)4. Par darba pienâkumu izmaiòâm. (domes sekretârei)Par apkures tarifu pârrçíinu Gaujasmalas dzîvojamâ mikrora-jona katlu mâjas klientiem 2009. gada aprîïa mçnesim.

Vai Latvijas zemniekiem ir cerîbas uz godîgu konkurenci?

Atbilstoði izmaksu plâna iecerçm, ES vienotâs platîbas maksâjumi ar katru gadu palielinâs par 5%, un 2013.gadâ tiem jâsasniedz lîmenis, kâds tas vidçji bija ES “vecajâs” dalîbvalstîs 2004. gadâ. Tomçr tâ kâ aprçíini ir balstîti uz formulu, kurâ par pamatu òemti 1998. gada dati, kad vçl sliktâka references raþîba par Latviju bija tikai Igaunijai, atðíirîbas starp ES atbalstu Latvijas lauksaimniekiem un atbalstu citu “jauno” dalîbvalstu zemniekiem turpina pieaugt. Pieci procenti no lielâkas summas ir vairâk nekâ pieci procenti no mazâkas. Virkne valstu iestâðanâs ES lîgumos ir arî panâkuðas tiesîbas saviem lauksaimniekiem pieðíirt papildus ES lîdzekïiem lielâkus atbalsta maksâjumus

AINARS LATKOVSKIS,Saeimas deputâts (JL)

Daudzus Latvijas iedzîvotâjus uztrauc mûsu valsts lauk-saimniecîbas nâkotne, tostarp arî acîmredzami nevienlîdzîgie Eiropas Savienîbas (ES) tieðie atbalsta maksâjumi daþâdu valstu zemniekiem. Vai pastâv iespçjas situâciju mainît un pârskatît maksâjumu aprçíinâðanas kâr-tîbu, kâ arî cik ilgâ laikâ tas bûtu iespçjams – tie ir jautâjumi, uz kuriem atbildes vçlas saòemt ne tikai lauksaimniecîbâ nodarbinâtie, bet arî tie, kurus uztrauc lauksaimniecîbas nâkot-ne Latvijâ.

Eiropas Savienîbas Kopçjâ lauksaimniecîbas politika (KLP), kâda tâ ir ðobrîd, tapa 2003.gadâ. Ðîs politikas pamatâ ir pâreja uz tieðâ atbalsta principiem, kad atbalsta apjomu nosaka, piesaistot to apsaimniekotajai platîbai, nevis saraþotâs produkcijas daudzumam. Parakstot iestâðanâs lîgumu ES, Latvija vienojâs ar savienîbas “vecajâm” dalîbvalstîm par tieðo maksâjumu aprçíinâðanas un izmaksas mehânismiem. Aprçíiniem par pamatu tika òemti neveiksmîgâ 1998.gada dati, kad tâ dçvçtâ references raþîba, atbilstoði Latvijas lauk-saimnieku iesniegtajiem raþîbas râdîtâjiem, bija 2,5 tonnas no hektâra. References raþîbai bija bûtiska ietekme uz kopçjo atbalsta summu, un ðis ir viens no bûtiskâkajiem iemesliem, kâdçï tieðie atbalsta maksâjumi Latvijas lauksaimniekiem ir paði zemâkie ES. Jâpiebilst, ka “vecajâm” dalîbvalstîm aprç-íini tika veikti, izmantojot astoòdesmito gadu beigu datus, kad to lauksaimniecîba atradâs “uz viïòa”.

nekâ Latvija, tamdçï kopaina ir bçdîga. Piemçram, 2007. gadâ ES vienotais platîbmaksâjums Latvijâ bija 37,84 eiro par hektâru, kamçr mûsu kaimiòi Igaunijâ un Lietuvâ saòçma attiecîgi 50,63 un 57,41 eiro par hektâru. Jâpiebilst, ka lielâki maksâjumi Igaunijâ, neraugoties uz nedaudz zemâku references raþîbu, ir skaidrojami ar to, ka summa, kas tiek pieðíirta kâdai ES valstij, ir konstanta, kamçr atbalstam pieteikto platîbu lielums – mainîgs. Maksâjumi katrai konkrçtai saimniecîbai tiek aprçíinâti vienkârði, - izdalot summu pa saimniecîbâm. Ðî iemesla dçï vienmçr esmu uzskatîjis ðo metodi par, maigi izsakoties, ne gluþi taisnîgu. Atbalstu viedokli, ka par reâli apsaimniekotâm zemçm ir nepiecieðami ievçrojami lielâki atbalsta maksâjumi nekâ par platîbâm, kur ar Dievu uz pusçm tiek nopïauta zâle.

Ne visai spoþi ðajâ ziòâ klâjas arî abâm paðâm jaunâkajâm ES dalîbvalstîm. Rumânijâ atbalsta maksâjums 2007.gadâ bija 50,55, bet Bulgârijâ – 53,10 eiro/ha. Starp jaunajâm dalîbvalstîm tâlâk ðajâ sarakstâ seko Slovâkija – 75,37 un Polija – 79, 92 eiro/ha, bet Èehija ar 102,45 un Ungârija ar 105,52 eiro/ha ir pirmâs, kuras pârsniedz trîsciparu skaitïa robeþas. “Vecajâs” dalîbvalstîs ðie skaitïi ir ievçrojami lielâki. Piemçram, Somijâ 226,26, Zviedrijâ 227,00, bet Lielbritânijâ 257,04 eiro/ha. Tomçr par “solidaritâti” Eiropas Savienîba vçl uzskatamâk liecina tieðie maksâjumi Îrijas (290,46 eiro/ha), Luksemburgas (299,78 eiro/ha), Vâcijas (340,17 eiro/ha), Dânijas (368,60 eiro/ha), Beïìijas (418,25 eiro/ha) un, jo

îpaði, Itâlijas (445,17 eiro/ha) zemniekiem.

Ðiem skaitïiem ir maz saistîbas ar politiíu runâs bieþi piesauktajiem vienlîdzîgas konkurences apstâkïiem visâm ES dalîbvalstîm, jo ðajâ jûtîgajâ sfçrâ katrs ir pats par sevi, bet Latvijas lauksaimnieku intereðu pârstâvçðana ES, ar kuru nodarbojas Zemkopîbas ministrija, pçdçjos septiòus gadus ir aprobeþojusies ar klâtesamîbas efektu. Tâ kâ lemðana par lauksaimniecîbas politiku ðobrîd ir tikai dalîbvalstu kompetencç, nav daudz cerîbu, ka ðajâ ES finanðu ciklâ lîdz 2013. gadam kaut kas bûtisks varçtu mainîties, tomçr pastâv iespçjas panâkt kopçjâs lauksaimniecîbas politikas izmaiòas par labu Latvijai pçc ðî gada. Savukârt sprieðana par to, kâda bûs ðî politika, sâksies jau tuvâko mçneðu laikâ.

Ïoti bûtisks faktors ir arî Eiropas Parlamenta (EP) vçlçðanas. 2010. vai 2011. gadâ varçtu stâties spçkâ Lisabonas lîgums, un tad arî lauksaimniecîbas budþeta apstiprinâðanai bûs nepiecieðama Eiropas Parlamenta piekriðana. Tâpat Eiropas parlamentârieðiem bûs iespçjas ieviest savas izmaiòas finanðu plânos. Lîdz ar to ir ïoti svarîgi, lai Latviju EP vadoðajâs frakcijâs pârstâvçtu politiíi, kuri orientçjas kâ finanðu jautâjumos, tâ arî spçj aizstâvçt savas valsts intereses. Nav zinâms, cik lielâ mçrâ jaunâs Kopçjâs lauksaimniecîbas politikas izstrâdei ir gatavi mûsu ierçdòi, tâdçï Eiropas Parlaments, kuram ðobrîd nav lemðanas tiesîbu par lauksaimnieku budþetu, nâkotnç var izrâdîties pçdçjais bastions kaujâ par Latvijas lauksaimniecîbas saglabâðanu.

Sveicam!Atnâk dienas, aiziet dienas –Gadi vijas gredzenâ.Rûpju dienas, laimes dienas –Visas vienâ kamolâ.

Sveicam Lîgatnes iedzîvotâjus nozîmîgâs

dzîves jubilejâs!

Rudîte BeitikaMirdza BudrevièaRudîte GulbeAnita JansoneTeodors LçgenbergsRuta PûcîteValentîna RodionovaMalda SaukumaNikolajs SnahovskisMatrena Spiridonova

SludinâjumsSIA “PAPÎRFABRIKA

“LÎGATNE””aicina darbâ

Tirdzniecîbas asistentu (aìentu)

PRASÎBAS PRETENDENTIEM:-Augstâkâ izglîtîba-Pieredze pârdoðanas kontaktu izveidoðanâ-Labas latvieðu, krievu un angïu valodas zinâðanas

PIEDÂVÂJAM:-Patstâvîgu pilnas slodzes darbu-Profesionâlâs izaugsmes iespçjas-Sociâlâs garantijas

CV un pieteikuma vçstuli lûdzam iesniegt:

Pilsoòu ielâ 1, Lîgatnç, Cçsu rajonâ, LV-4110,

e-pasts: birojs@pf-ligatne.lvfakss 64153330Tâlr. 64153337

Lîgatne piedalâs projektâ “Baltijas klimats”AIJA ZIEDIÒA, Projekta koordinatore

Lîgatnes pilsçta ir iesaistîjusies ES projektâ “Baltijas reìionâlâ un vietçjâ attîstîba klimata izmaiòu izraisîto izaicinâjumu un iespçju kontekstâ” (jeb saîsinâti projektâ “Baltijas klimats”). Projekta mçríi ir sekmçt Baltijas jûras reìiona paðvaldîbu un vietçjo dalîbnieku spçju risinât ar klimata mainîbu saistîtus jautâjumus, savstarpçji sadarbojoties un saskaòoti gûstot ilgstspçjîgus rezultâtus, kâ arî veicinât izpratni

par klimata mainîbas fenomenu ne tikai kâ par izaicinâjumu, bet arî kâ iespçju vietçjai un reìionâlajai ilgstspçjîgai attîstîbai. Galvenâs tçmas, ko apskatîs projekta ietvaros, ir enerìija, transports, lauksaimniecîba un mâjokïi. Baltijas klimata projektâ piedalâs 23 partneri no 7 valstîm ( Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Somijas, Vâcijas), bet Krievijas Federâcijas Pleskavas apgabals piedalâs kâ asociçtais partneris. Latviju pârstâv Lîgatnes un Straupes paðvaldîbas un organizâcija “Vides projekti”. Projekta laikâ izstrâdâtie materiâli tiks tulkoti visâs dalîbvalstu valodâs

un izplatîti visâ programmas reìionâ.

Jau martâ lîgatnieði e-pastos saòçma anketas par klimata pârmaiòâm (paldies visiem, kas aizpildîja un aizsûtîja anketas atpakaï!) Taèu galvenais uzdevums ir lîdz jûlijam iegâdâties meteostaciju, galvenokârt Lîgatnes vidusskolas skolçnu vajadzîbâm, lai varçtu veikt ikdienas laika apstâkïu mçrîjumus un tos salîdzinât vairâku gadu ietvaros. Esam iepazinuðies ar ðâda veida mçrîjumu veikðanu Valmieras ìimnâzijâ, kurâ gan strâdâ ar padomju laika mçrinstrumentiem.

No 1. lîdz 3. aprîlim Rîgâ notika projekta dalîbnieku tikðanâs, kurâ katra organizâcija un paðvaldîba prezentçja savus mçríus un uzdevumus ðajâ projektâ. Tâ kâ ierobeþotâ laika limita dçï nebija iespçja apmeklçt Lîgatni un Straupi, tad uz Rîgu ceïoja fotogrâfiju izstâde, ko veidojusi Dace Gradavska sadarbîbâ ar lîgatnieðiem, râdîjâm arî slaidðovu par mûsu paðvaldîbu. Ârzemju partneri bija pârsteigti par skaisto dabu un lîgatnieðu atsaucîbu, apkopojot vecâs fotogrâfijas. Bet jau jûnijâ Zviedrijâ notiks pirmâs praktiskâs apmâcîbas klimata mçrîjumu veikðanâ un apkopoðanâ.

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Aprîlis II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPAAprîlis II

LÎGATNES ZIÒAS6

Darbs un dzîve LîgatnçMaija Strante, Lîgatnes vidusskolas skolotâja no 1963. – 1989. gadam

IVETA VIÏUMSONE,Lîgatnes vidusskolas skolotâja

Kad aizsâkâs jûsu darba gaitas Lîgatnes vidusskolâ?Lîgatnes vidusskolâ sâku strâdât 1963. gada 1. septembrî par 1.- 4. klaðu skolotâju. Mâcîju gandrîz visus mâcîbu priekðmetus, izòemot fizkultûru, dziedâðanu un krievu valodu.

Kâ nokïuvât Lîgatnç?1955. gadâ pçc Valmieras Pedagoìiskâs skolas beigðanas mani nosûtîja darbâ uz Zosçnu septiògadîgo skolu par sâkumskolas skolotâju. Tur nâcâs strâdât apvienotajâs klasçs, bija apvienotas 1. un 3. klase un 2. un 4. klase, nostrâdâju 8 gadus. Tad man tur apnika. Uzzinâju, ka Cçsu rajona Lîgatnes vidusskolâ ir brîva skolotâja vieta un tâ pârcçlos uz ðejieni. Man te ïoti patîk.

Kâdi bija pirmie iespaidi, nonâkot Lîgatnç?Lîdz Augðlîgatnei atbraucu ar vilcienu, tad noskaidroju, ka lîdz fabrikai var nokïût ar autobusu. Noskaidrojusi, kur atrodas skola, devos turp. Ðíiet, pirmais cilvçks, kuru skolâ sastapu, bija skolotâja Paula Guzaite. Viòa mani aizveda pie direktora L. Râcenâja. Bija nedaudz bail, jo viòð - tâds nopietns vîrs.Mani pieòçma darbâ. “Spriòìos” iedeva nelielu istabiòu, kas bija visai sliktâ stâvoklî. Atceros, kâ ar avîzçm nâcâs aizbâzt spraugas sienâs, lai ziemâ bûtu siltâk. Taèu priecâjos par to paðu, jo visiem, kuri nâca strâdât skolâ, tajos laikos deva dzîvokli - labâku vai sliktâku, bet savu.

Kâ iejutâties jaunajâ darba kolektîvâ?Iejutos labi. Bija jâstrâdâ un ikdienâ ar kolçìiem nemaz nebija daudz laika kontaktçties. Darbdienas laikâ iznâca maz bût skolotâju istabâ, jo visu laiku biju kopâ ar bçrniem. Ðeit jau strâdâja skolotâja Birzkalne, ar kuru kopâ mâcîjâmies Valmierâ.

Kur esat dzimusi, augusi, mâcîjusies pirms atnâkðanas uz Lîgatni?Esmu dzimusi Jaunpiebalgâ. Ìimenç bijâm 4 bçrni. Vecâkais bçrns 11 mçneðu vecumâ mira no plauðu karsoòa. Tâ man ir tagad mâsa un

brâlis. Pirmâ skola, kurâ mâcîjos, bija Jçkaba èetrgadîgâ pamatskola. Tâ atradâs kâdu kilometru no mâjas. Mûsu mâja atradâs meþâ. Kad mamma ar zirdziòu veda pienu, tad arî mani aizveda lîdz skolai, bet pârsvarâ ðo ceïu katru dienu nâcâs mçrot kâjâm. Tâlâk mâcîjos Jaunpiebalgas vidusskolâ. Tad viòa tikai tapa no septiògadîgâs skolas par vidusskolu. Tur mâcîjos no 5. klases. Ðî skola atradâs kâdus seðus septiòus kilometrus no mâjâm, tâdçï nâcâs dzîvot internâtâ. Skola bija izvietota pa vairâkâm bijuðâs muiþas çkâm. Vienâ notika stundas, citâ çðana, bet treðajâ, savukârt, dzîvojâm. Vecâkiem uz skolu bija jâved gaïa, kartupeïi, kâposti un citi dârzeòi. Pçc Jaunpiebalgas vidusskolas beigðanas devos mâcîties uz Valmieras Pedagoìisko skolu, kurâ aizvadîju 4 gadus.

Kâpçc izvçlçjâties bût skolotâja?Izskatîjâs, ka skolotâja darbs ir viegls, - paòem padusç þurnâlu un ej tik uz klasi. Skaisti. Bijâm èetri, kas tajâ gadâ devâs mâcîties uz Valmieru, un tobrîd ðíita, ka doties kaut kur vairâkiem kopâ ir droðâk, diemþçl pabeidzâm gan tikai divi.

Kas ir palicis atmiòâ no darba gadiem skolâ?Gan pedagogiem, gan klaðu kolektîviem bija kopîgi pasâkumi. Ievziedu laikâ - braucieni ar laivâm pa Gauju. Atceros , bijâm pieredzes apmaiòâ pie L.Râcenâja, kurð bija sâcis strâdât citâ skolâ. Apmeklçjâm arî teâtra izrâdes, notika arî ekskursijas uz Lietuvu un Igauniju. Man gan jau ir piemirsies, kuras bija skolas, kuras kora ekskursijas, jo brîvajâ laikâ dziedâju arî Lîgatnes papîrfabrikas korî.Ar bçrniem gâjâm lasît aronijas - arî pat ïoti aukstos rudeòos, kad bçrni strâdâja ar cimdiem rokâs. Bet kad jaunâkâs klases pârcçla uz “mazo skoliòu”, tad ðíûnî krâmçjâm malku. Bija jâkopj arî skolas apkârtne. Katrai klasei ierâdîja savu teritoriju, kura bija jâuztur kârtîbâ. Visi strâdâja, neviens nekurnçja un neiebilda. Bçrnus iemâcîja strâdât.

Kâdi bija darba apstâkïi skolâ?Skola liela, gaiða, plaðâm telpâm, lieliem logiem, ar centrâlâ apkuri. Kur nu vçl labâk! Katru dienu siltas, garðîgas pusdienas! Skolâ vienmçr

strâdâjuði labi pavâri. Cik zinu, arî tagad.Kad skolâs sâka ieviest kabinetu sistçmu, tad pietrûka telpu, un skolas vadîba nolçma 1. – 4. klasi pârcelt uz bijuðo, tâ saucamo - “mazo skoliòu”. Skolâ tajâ laikâ mâcîjâs vairâk nekâ 300 skolçnu. Tie gadi gan palikuði prâtâ kâ diezgan grûts laiks. No vienas puses paðiem “sava republika”, bet no otras – sareþìîtâka darbdiena. Kad no lielâs skolas virtuves atveda pusdienas, tâs bija jâsadala porcijâs, pçc tam jâmazgâ trauki, tad kopâ ar bçrniem jâiet uz lielo skolu, kur viòiem notika fizkultûra, dziedâðana un vçl kâdas citas mâcîbu stundas, kuras nemâcîju pati. Un nâcâs paspçt laikâ.Atceros arî, kâ uz tuvçjo veikalu bija jâiet pçc bezmaksas piena un jâstiepj tâs smagâs piena pudeïu kastes. Pçc tam tukðâs pudeles jâizmazgâ un jânogâdâ atpakaï. Tad tik tieðâm strâdât bija daudz.grûtâk.

Cik gadus jau nestrâdâjat skolâ? Precîzi nevaru pateikt, jo pçc tam ir nâcies îslaicîgi aizvietot kolçìus. Pensijâ aizgâju 1989.gadâ. Kopâ skolâ nostrâdâti 36 gadi. Darbs skolâ vienmçr ir paticis. Nezinu

gan, vai ðobrîd mâcçtu labi strâdât. Agrâk bija vieglâk, viss pateikts priekðâ, kâ vajag darît. Ja tagad varçtu bijuðo atkârtot, daudz ko darîtu citâdâk. Bçrni arî ðíiet citâdâki, valda diezgan liela visatïautîba. Klausos, ko mazbçrni stâsta par skolu. Bet bçrni paliek bçrni, ar viòiem strâdât man patiktu arî tagad. Reizçm palîdzu saviem mazbçrniem skolas darbos. Lîgatnes vidusskola ir mana otrâ darbavieta. Ðeit ir bijis labi strâdât. Labs kolektîvs.

Kâdi vaïasprieki padara dzîvi interesantâku?Ja man bûtu daudz naudas (man gan nekad tâs nav bijis pietiekoði daudz), es ceïotu. Savulaik ir apceïota Latvija, vairâk Latgale, esmu bijusi Ïeòingradâ (tagadçjâ Pçterburga), Igaunijâ, Lietuvâ. Un tas arî viss. Patîk lasît grâmatas. Ðad tad kaut ko uzadu gan sev, gan bçrniem un mazbçrniem. Uzcepu arî kâdu gardumu, tagad gan retâk, vienîgi, ja ir kâda jubileja. Vasarâ patîk ruðinâties dârziòâ un kaut ko izaudzçt. Vâru ievârîjumus, gatavoju kompotus un sulas.

Kâda ir jûsu attieksme pret sabiedrîbâ notiekoðo?

Meþragu “ZELTA GÂJIENS”IRITA MERGA, Lîgatnes MMS direktore

Ðo izteicienu mûziíi lieto pavisam citâ kontekstâ, bet man tas ðíita ïoti piemçrots tam, par ko vçlos uzrakstît.

To, ka Lîgatnes Mûzikas un mâkslas skolas meþradznieki ðobrîd ir vieni no labâkajiem visâ Latvijâ, domâju, neðaubîs neviens. Katrs mçnesis viòiem nâk ar jaunâm uzvarâm konkursos, atkal un atkal pierâdot – mûsu puiði ir zelta vçrti.

Savu uzvaras gâjienu Mârcis Kïaviòð un Emîls Âbols uzsâka janvâra beigâs, piedaloties XIV Latvijas mûzikas skolu pûðaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildîtâju konkursâ Rîgâ, kurâ Mârcis ieguva 1.vietu, bet Emîls – 2.vietu.

Konkursa apbalvoðanas ceremonija notika 1.martâ J.Vîtola Latvijas Mûzikas akadçmijâ, ceremonijas koncertâ 1.vietas ieguvçjam Mârcim bija tas gods atskaòot konkursa obligâto skaòdarbu kâ solistam kopâ ar Latvijas Jaunieðu pûtçju oríestri. Ðajâ pasâkumâ balvas ieguva arî puiðu skolotâjs un koncertmeistare – Jânis Kronîtis tika apbalvots kâ labâkais pedagogs ârpus Rîgas, Irita Merga – labâkâ koncertmeistare ârpus Rîgas.

Nâkoðais panâkums sekoja pavisam drîz, - 11.martâ Cçsîs notika Cçsu reìiona mûzikas skolu pûðaminstrumentu spçles audzçkòu konkurss. Cçsu reìions ir vislielâkais visâ Latvijâ – tajâ apvienojuðâs 29 mûzikas skolas. Arî ðajâ konkursâ Mârcis Kïaviòð ieguva 1.vietu, Emîls Âbols – 2.vietu.

26.martâ puiði piedalîjâs XII Latvijas Mazo mûzikas skolu konkursâ par Emîla Dârziòa prçmiju pûðamo instrumentu specialitâtç, ko organizç Vangaþu Mûzikas un mâkslas skola. Ðajâ konkursâ piedalâs tikai tâs skolas, kurâs audzçkòu skaits nav lielâks par 120. Jâsaka gan, ka Latvijâ tâdu ir ïoti daudz un dalîbnieku ìeogrâfiskâ amplitûda bija plaða – Nîgrande, Engure, Glûda, Jumprava, Ropaþi, Salaspils, Kârsava, Lielvârde, Viïaka, Strenèi, Pïaviòas, Mazsalaca, Mârupe, Jaunpiebalga, Lîgatne, utt. Bet, jo lielâka konkurence, jo mûsu puiðiem lielâks stimuls sevi pierâdît, rezultâtâ – Emîlam Âbolam 1. vieta, Mârcim Kïaviòam – 3. vieta. Priekðâ vçl viena ïoti nopietna uzstâðanâs – maija beigâs Emîls piedalîsies Starptautiskajâ jauno mûziíu konkursâ “Sigulda

– 2009”. Ðis konkurss Siguldâ tiek organizçts jau daudzus gadus, tajâ visi dalîbnieki tiek vçrtçti kopâ, ne pa specialitâtçm. Pûtçjam ir ïoti grûti konkurçt ar pianistiem vai stîdziniekiem, bet tâdi nu ir ðî konkursa noteikumi, kas katram konkursantam liek ïoti koncentrçties uz savu iespçjami labâko sniegumu tieði tajâ brîdî. Turçsim îkðíus!

Puiðu panâkumi ir skaidrs pierâdîjums tam, ka ar talantu vien nepietiek, ir jâiegulda milzîgs darbs, lai kaut ko sasniegtu. Un darbs ir jâiegulda ne tikai skolotâjam, ïoti daudz katram paðam jâstrâdâ mâjâs, nenovçrtçjams ir arî vecâku atbalsts un sadarbîba ar skolu. Mçs, skolas pedagogi, esam ïoti pateicîgi visiem mûsu audzçkòu vecâkiem par sapratni un atbalstu, kas ðobrîd ir ïoti svarîgi, lai kopîgi veidotu

Visvairâk mani uztrauc bezdarbs, îpaði tas skâris laukos dzîvojoðos. Piemçram, agrâk Lîgatnes papîrfabrikâ papîru raþoja 4 papîrmaðînas, tagad tikai viena. Man nepieòemams likâs tas “lietussargu” pasâkums. Tâ kliegðana un auroðana, svieðana ar lietussargiem deputâtiem. Arî tie grautiòi Vecrîgâ. Es, protams, nezinu, kâds ir Godmanis vai kâds cits no politiíiem, bet pret viòiem vçrstâ agresija mani baida. Partiju sadarboðanâs un tad atkal nesadarboðanâs man arî nav izprotama. Vienu dienu tâ, otru atkal citâdi.

Kâ vçrtçjat sabiedrîbâ populâru cilvçku doðanos uz skolâm un stundu vadîðanu?Man tas nepatîk. Viòi taèu nezina, kâ stundas jâvada, kâ jâstrâdâ ar bçrniem. Viòi stundâs var piedalîties kâ viesi, bet ne kâ skolotâji. Tâ nav skolotâju profesijas popularizçðana. Mums bija jâmâcâs ïoti daudz un pamatîgi, lai vispâr drîkstçtu strâdât ar bçrniem. Atceros mâcîbu laiku Valmieras Pedagoìiskajâ skolâ. Stundu vadîðanas metodika bija viens no svarîgâkajiem mâcîbu priekðmetiem, kam sekoja pamatîgas prakses pieredzçjuðu pedagogu vadîbâ.

jaunu, radoðu un domâjoðu, atvçrtu un komunikablu paaudzi. Tâpat arî uzskatâm, ka pie mums mâcâs tikai paði labâkie Lîgatnes un tuvâkâs apkârtnes bçrni – talantîgi, radoði, atvçrti, vienkârði, sirsnîgi un mîïi. Un, protams, mûsu skolâ taèu strâdâ vislabâkie skolotâji!

IZGLÎTÎBA

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Aprîlis II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPAAprîlis II

7LÎGATNES ZIÒASJAUNRADE

Lîgatnes apkârtnes pasaku meþa zaíu pilsçtiòai Bricai ir divas asfaltçtas ielas, kas krustojas blakus domei pie luksofora. Ielu malâs rindojas cita citai blakus zaíu augumiem piemçrotas mâjeles, lîdzîgas senos laikos Lîgatnes pilsçtâ celtâm papîrfabrikas dzîvojamâm koka mâjâm. Nosaukumu Brica pilsçtiòa ieguva lielajâ zvçru kopsapulcç, atvasinot no zaíiem vissaprotamâkâ vârda “cibric”. Nosaukumu ar zîmogu apstiprinâja domç, reizç ar Bricas karogu - baltu kâ sniegs ziemâ, ar zaïu, kâ zâle vasarâ, zaíu kâpostu lapiòu vidû.Domç strâdâjoðie zaíi râvâs ar atbildîgo darbu veikðanu, ka ausis vien kustçjâs, pieòemot un atceïot pilsçtas dzîvei tik vajadzîgos gan rakstîtus, gan nerakstîtus, vieglâk un grûtâk izpildâmus likumus.Starp vieglâk izpildâmajiem skaitîjâs likums Nr. 5 - katram zaíu mammai piedzimuðajam zaíçnam jâdod vârds, viens no kalendârâ ierakstîtajiem: Ïipainis, Garausis, utt. Starp grûtâk izpildâmajiem izrâdîjâs likums Nr. 6

- katram jaunam zaíçnam, kam lecot kâjas stingri turas pie zemes, pirmajâ vârda dienâ jâmeklç un jâatrod paðam savs uzvârds un domç jâapstiprina.

Likums paliek likums, to katrs zaíçns kâ mâcçdams arî pildîja. Piemçram, zaíçns Bricçns, liels grâmatu lasîtâjs, atradis saucâs Skolotâjs Bricçns, bet prasmîgs pusdienu vârîtâjs Ïipainis - Pavârs Ïipainis. Dabûto uzvârdu katrs turçja ar cieòu. Pietika kâdam pasmiet, - re, re, kur pavârelis ïeko, smçjçjs tad riskçja dabût brîdinoði stipri ar pavârnîcu pa pieri. Otrreiz vairs nesaukâsies.Ðodien uzvârda meklçðanas diena bija pienâkusi zaíçnam Baltïipim. Izlçcis no gultas, klât pie kalendâra un 15. jûnija melnos ciparus, Baltïipu vârda dienu, ar flomâsteru pârkrâsoja sarkanu, noteicis: “Svçtki paliek svçtki.” Pats nomazgâjies, pavingrojis, pabrokastojis, saposies, izlçca uz ielas.Lecot skatâs, sçtnieka Bailiòa, ar slotu slaucîtâ iela, tik tîra, kâ nomazgâta

bûtu. “Varbût kïût par sçtnieku?” domâ zaíçns. “Sçtnieks Baltïipis nemaz slikti neskançtu.” Zaíçns, pielçcis tuvâk, labrîtu padevis, prasa sçtniekam: “Kâ proti tik tîru ielu noslaucît?” “Iemâcîjos,” atbild sçtnieks.“Tikai ne mâcîties!” un Baltïipis cilpoja tâlâk. Ielçcis veikalâ, skatâs, pârdevçjs laipni apkalpo pircçjus un tik veikli skaita naudu. “Pârdevçjs Baltïipis nemaz slikti neskançtu…” Prasîs pârdevçjam: “Kâ proti tik veikli naudu skaitît?” “Iemâcîjos,” atkal skançja atbilde.“Nu nç! Tikai ne mâcîties!” noòurdçja Baltïipis un ârâ no veikala.Atkal uz ielas. Lec, lec, skatâs - auto brauc ar dçïu kravu. Pie stûres sçd Lâcis no kaimiòu pilsçtas “Medaines.” Baltïipis izstiepj íepu, cik garu vien varçdams. Lâcis, stopçtâju ieraudzîjis, nobremzç.“Pavizinâsi?”“Lec iekðâ. Kurp dodies?” “Uzvârda meklçjumos.”“Ir kas padomâ?” “Vçl nav. Bet vai tu esi auto stûrnieks?” “Nç, es esmu ðoferis,” Lâcis smiedams ar lepnumu atbild. “Zaíçn, kas ir, iemâcies arî tu braukt un bûsi ðoferis,” Lâcis ierosina. Ðoferis Baltïipis tieðâm

skançtu vareni, kur vçl braukðana…Bet atkal tâ mâcîðanâs! Un sapîkuðais Baltïipis atcçrt: “Pietiek braukts. Tâlâk tikðu savâm kâjâm.” “Kâ vçlies,” Lâcis nobremzç…Izlekuðais skatâs, melns lietus mâkonis teju, teju virs galvas.“Nekas, patupçðu zem egles, lietu pârlaidîðu, tad lçkðu tâlâk.” Tupçja, tupçja, lietutiòð èabinâja, sûnas saulç sasiluðas, un lçcçjs iesnaudâs. Pamodâs. Atkal spîd saulîte. Pagriezis galvu pa labi, iztrûkâs. Viens tâds noplucis dîvainis pinkainiem matiem gandrîz blakus sçd. Baltïipis augðâ, laidîs ïekas vaïâ, bet dîvainis, caps, aiz kâjas ciet gan. “Nemûc, nemûc, draudziò,” èçrkstina pinkainis. “Ne es tev draudziòð, laid. Ne es tevi internetâ Draugos meklçjis, ne pa mobilo zvanîjis.”“Nebçdâ. Mani nevajag ne internetâ Draugos meklçt, ne pa mobilo zvanît. Es pats zinu, ar ko man bûs darîðana. Kas es esmu? Es esmu tas, kas, daþreiz gulçdams, daþreiz vienkârði laiku nosizdams, daþreiz pie datora datorpelei astç ieíçries, cînos pret mâcîðanos. Es esmu visâ pasaulç pazîstamais Slinkums” Baltïipis, cik varçdams, pavirzîjâs nostâk.“Nebaidies, tu kâ esi sâcis, tikai uz priekðu un drîz neskançs slikti, -

Slinkais Baltïipis.”Kâdi murgi man te tagad jâklausâs! Baltïipis redz, Lâcis brauc atpakaï. Hops, grâvim pâri un stiepj atkal savu íepu, cik vien garu varçdams. Lâcis nobremzç, zaíçns iekðâ, atïauju neprasîjis.Te Lâcis: “Kas tas par tçvaini tev lîdzi ielçcis?” “Tîrâs ðausmas! Slinkums pa pçdâm! Ir nu gan nadzîgs. Nekas, nu tu dabûsi,” un Baltïipis jo skaïi saka ðoferim lâcim, “es mâcîðos par ðoferi!”Izdzirdis vârdu “mâcîðos”, Slinkums sarâvâs èokurâ kâ sakaltis âbols, tad pçkðòi izstiepâs un, kâ no avîzes izlocîta raíete, izðâvâs pa automaðînas atvçrto logu, ieplançjot grâvî.“Kaut tu tur izèibçtu!” izsaucâs Baltïipis.Ceïð lîdzens. Ðoferis Lâcis groza stûri, jautru dziesmiòu pie sevis dungodams. Paskatâs uz Baltïipi, pasmaida, Baltïipis tâpat uz Lâci. Kâ nesmaidît, ja abi drîz bûs viena darba draugi.Paiet laiciòð. Ezerâ peldot, gulbju pâris redz, kâ garâm brauc auto, un pie stûres sçþ Ðoferis Baltïipis, kam uzvârds domç likumîgi apstiprinâts. Bricaines pilsçtiòâ visi viòu pazîst.

Pasaka Îvija Puriòa

Pavisam vienkârði

Do Re MiKULTÛRA

DACE BICÂNE,Lîgatnes pamatskolas mûzikas skolotâja

13. martâ Lîgatnes pilsçtas kultûras namâ jau sesto reizi notika solistu konkurss Do Re Mi. Ðogad vidusskolas 1. – 4. klaðu skolçni ciemos bija ieaicinâjuði kaimiòus – dziedoðos bçnus no Lîgatnes pamatskolas. Kâ jau kârtîgiem ciemiòiem klâjas, vedâm ciema kukuli, un tâ bija 2. – 4. klaðu kora neliela koncertprogrammiòa ar interesantâm latvieðu tautas dziesmu apdarçm un daþâm pavasarîgâm dziesmiòâm. Klausîtâji mûs uzòçma ïoti jauki, kaut gaisâ jau virmoja îpaðais konkursa satraukums. Labi, ka ieradâs Bitîte! Viòa vadîja konkursu, uzmundrinot katru dalîbnieku un palîdzot klausîtajiem izturçt visu garo koncertu. Uzstâjâs taèu 16 dalîbnieki! Þûrijai laikam gan grûti gâja ar vçrtçðanu, jo visiem skançja tik labi!

Godalgoto vietu ieguvçji: 1. Egija Neþborte (Lîgatnes vsk.)2. Linda Tralle (Lîgatnes psk.)3. Kârlis Vanags (Lîgatnes vsk.)Skatîtâju simpâtiju balvu ieguva Anna Rijniece.

Pasâkuma noslçgumâ îpaðu pateicîbu saòçma ðî konkursa “dvçselîte” Lîgatnes vidusskolas mûzikas skolotâja Dace Zariòa. Tad sekoja jautra ballîte dalîbniekiem, klausîtâjiem, skolotâjiem un vecâkiem. Pasâkuma dalîbnieki

Egija Neþborte

Lai vairojas prieks!VALDA NORÎTE

Marta pçdçjâs sestdienas vakarâ Lîgatnes pilsçtas klubâ ar ðâdu devîzi skançja dziesmas. Kluba sievieðu ansamblis un tâ vadîtâja Dace Bicâne uz kopîgu koncertu bija uzaicinâjuðas trîs, pçc muzicçðanas stila un mçríiem atðíirîgus, ansambïus, kurus vienoja Gauja.

Koncertu atklâjot, programmas vadîtâja Daina Birne uzaicinâja visus klâtesoðos kopîgi nodziedât “Ðe, kur lîgo prieþu meþi”.Ðoreiz nebija þûrija ar izpildîjuma vçrtçðanu un sacensîbu sasprindzinâjumu. Visi jutâs brîvi, muzicçja nepiespiesti, atraisîti, izteiksmîgi.

Koncertu atklâja dziesmu draugu kopa, ne ansamblis (kâ viòas paðas sevi raksturoja) “Gaujmalietes” no Valmieras. Viòas bija deviòas dziedâtâjas ar savu vadîtâju akordeonistu, kas daþâs dziesmâs “Gaujmalietçm” palîdzçja ar savu balsi. Gaujmalieðu izpildîjumâ klausîjâmies gan populâras, tautâ iemîïotas dziesmas, gan mazâk dzirdçtas. Ïoti izteiksmîgi nodziedâtâ, populârâ - “Ak, pavasar, ak pavasar…” “bija trâpîts desmitniekâ”, un izteica mûsu izjûtas ðai skaistajâ pavasara dienâ. Valmierieðu atraktîvais dziedâjums izpelnîjâs sirsnîgus klausîtâju aplausus.

Raunas kultûras nama sievieðu

vokâlais ansambïa sastâvs bija skaitliski mazâks - seðas dalîbnieces, ieskaitot ansambïa vadîtâju, kura spçlçja arî daþu dziesmu pavadîjumus. Viòu repertuârâ bija div un trîs balsîgas dziesmas, tai skaitâ arî tautas dziesmu apdares. Ðo rindiòu rakstîtâjai ïoti patika tautas dziesmas “Kur tu teci, gailîti mans?” apdare. Ansamblis ïoti saskanîgs, labi sadziedâjies un jûtams, ka raunçnietes pieraduðas dziedât publikai.

Tad klausîtâju priekðâ stâjâs mûsu kluba vokâlais ansamblis. Kad vakara vadîtâja uzdeva jautâjumu mûsu dziedâtâjâm, ko viòas lûgtu piepildît Zelta zivtiòai, ja bûtu tâda iespçja, atbilde bija: “Mçs vçlçtos,

lai atgrieztos jaunîba!” Diemþçl vairâkumam mûsu dziedâtâju jaunîba jau aiz muguras, un ansambïa dziedâjuma skançjumu gan tas neiespaido. Arî lîgatnietes dziedâja tautas dziesmu apdares, kas mûsu dziedâtâjâm labi padodas. Jauki izskançja arî pârçjâs dziesmas.

Koncertu noslçdza “Orisâre”- vokâlâ (vokâli instrumentâlâ) grupa no Ineðiem. Grupâ dziedâja piecas dâmas un divi kungi. Un, kâ jau tas mûsu sabiedrîbâ mçdz bût, kur vîrieði, tur iesaistîta arî tehnika, ðoreiz mikrofonu un sintezatora izskatâ. Ar to “Orisâre” (vadîtâjs Andris Vilders) atðíîrâs no trim iepriekð dzirdçtajiem ansambïiem.

Jâatzîst, ka, dziedot mikrofonos, dziedâtâju emocijas diemþçl zûd, tâdçï salîdzinât “Orisâres” un iepriekðçjo trîs ansambïu dziedâjumus nevar. “Orisâre” vienu dziesmu, populâro “Stranger’s in the night”, nodziedâja angliski. Koncerta noslçgumâ Ineðu vîri dziedâja savas sacerçtâs dziesmas par Gauju un pavasari. Pasâkuma apmeklçtâji mâjup devâs ar prieku par dzirdçto, bet dalîbnieki nevarçja vien beigt sadziedâties…

Koncerta klausîtâju, jâteic, bija gan pamaz, kaut lîgatnieði bieþi sûrojas, ka “klubâ nekas nenotiek”. Kur jûs, mîïie, tovakar bijât?

Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPA Aprîlis II Reìionâlais laikraksts SIGULDAS ELPAAprîlis II

LÎGATNES ZIÒAS8

Ieskatu senajâ presç sagatavoja Anita Jaunzeme

LÎGATNE LAIKU LOKOS

raþojumus: gaïu, sviestu, putraimus, miltus un citas lietas var pârdot. . .”

1897. gads fabrikâ bija lielâs celtniecîbas gads. Cieði blakus krogam jeb, kâ to oficiâli dçvçja – çdienu veikalam, uzcçla Lîgatnes Saviesîgâs biedrîbas namu (klubu vai kultûras namu). Lîdz 1935. gadam no kluba lîdz tagadçjam veikalam “Pie ezera” abpus ceïam sestdienâs notika tirgus. Uz tirgu sabrauca apkârtçjie zemnieki no Íempjiem, Paltmales, Pârgaujas un tirgoja savus saraþotos produktus un izstrâdâjumus.

Pçc 1935. gada tirgu pârvietoja uz kluba parku, kur tika izbûvçtas vairâkas stacionâras tirgus bûdas gaïas produktu tirgoðanai. Pie ieejas tirgû darbojâs fotogrâfs, kura uzstâdîtajâ automaðînas maketâ varçja nofotografçties(Zigrîdas Balodes atmiòas). Tirgus dienas bija liels notikums lîgatnieðu

“Uz tirgu regulâri no Cçsîm brauca gaïas tirgotâji Dziedâtâjs un Zirneklis ar smago maðînu. Tirgus tai laikâ bija aiz kluba pâri upîtei. Ðiem tirgotâjiem bija savas bûdas. Par cik tirgotâji brauca no abâm pusçm, viòus laida iekðâ pamîðus – vienu no Íempju puses, otru no ezera puses. Ðâda kârtîba bija noteikta, lai neizceltos strîds par labâkajâm vietâm. Tirgotâjus sâka iekðâ laist tikai noteiktajâ laikâ.” Maigas kundze ðos notikumus atceras tik labi tâdçï, ka viòa bieþi no skolas uz mâjâm Ieriíos brauca kopâ ar ðiem gaïas tirgotâjiem.

Par tirgus dzîvi savâs atmiòâs stâsta arî Aina Alïena: “...Tad jau bija Gaujai tilts pâri. Brauca saimnieki no Straupes un citurienes, katram bija savas kundes. Piemçram, bija siera meistars Klâmanis, viòð tâdu sieru taisîja, ka mutç kusa. Tur veda putraimus, miltus u. c. No Cçsîm brauca miesnieki ar desâm,

RASMA VANAGA,uzòçmçja, gide Lîgatnç

Parasti ekskursijâs nepietiek laika pilnîbâ izrunât visus sadzîves jautâjumus senajâ Lîgatnç. Bez tamekskursijâs jau ir maz lîgatnieðu, jo daudzi domâ, ka nekâ interesanta tur nav ko dzirdçt. Nenoliegðu, es pati arîagrâk tâ domâju. Tikai pirms èetriem gadiem, kad sâku apgût gida amatu, sapratu, ka vispirms ir paðai jâizzina Lîgatnes vçsture un sadzîve, lai varçtu citiem par to stâstît. Izrâdîjâs, ka par agrâko Lîgatni ir samçrâ maz apkopotu rakstîto materiâlu. Tâdçï devos pie vecajiem lîgatnieðiem, lai varçtu uzzinât par dzîvi Lîgatnç 20.gadsimtâ. Ðodien gribu citiem pastâstît par sadzîves daïu, ko esmu uzzinâjusi no ðîm sarunâm un arî no daþiem publicçtajiem materiâliem.Interesants man ðíita fakts, ka Lîgatnes papîrfabrikas miesta iedzîvotâji (tâ 20.gadsimta pirmajâ pusç sauca Lîgatnes pilsçtu) lielâ cieòâ turçjuði iepirkðanos tirgû no apkârtçjiem saimniekiem un amatniekiem.

Izrâdâs, ka tirgus Lîgatnç ir vairâkkârt mainîjis savu atraðanâs vietu. 18. gs. cauri Lîgatnei gâja galvenais ceïð no Rîgas uz Cçsîm, jo nebija vçl uzbûvçta Rîgas – Pleskavas ðoseja. Bija tikai zemes ceïð, kas no Siguldas (Segewold) virzîjâs gar Nurmiþiem (Nurmis) un tâlâk uz Lîgatni (Ligats), pâri Lîgatnes upei uz Skaïupiem (Skalup) un tâlâk uz Cçsîm. Par to liecina karte, kas atrodama grâfa Mellina 1798.gadâ izdotajâ Atlasâ par Vidzemi. Ðî ceïa malâ bija sastopami apmçram 30 krogi, lai ceïa braucçji varçtu atpûtinât zirgus un paði atpûsties no ceïa. 2 krogi atradâs mums tuvâs un zinâmâs vietâs. Pirmais krogs bija Ligats (Lîgatnes) krogs, kas atradâs mums zinâmajâ skvçrâ pie kluba. Krogs tur darbojâs lîdz 2. Pasaules karam. Otrs mums tuvâkais bija Skalup (Skaïupes) krogs, mâja vçl redzama ceïa malâ pie Skaïupes ietekas Gaujâ.Par tirgus pastâvçðanu Lîgatnç liecina vecâs avîzes: “Baltijas

bûdâs. Tirgu es ïoti labi atceros, tas bija liels notikums. Tad jau tâdas paðas nebija, bija lieli pîti grozi. Paòçma to tirgus grozu, Lîgatnç jau visi labi pelnîja, un piepirka to grozu pilnu visai nedçïai. Varçja braukt cauri fabrikai, tad tak sçtas nebija, nekâ. No Gaujas tak bija labi nobruìçts ceïð cauri fabrikai. Visi brauca cauri fabrikai. Bija arî, kas brauca te pa augðu (Gaujas ielu), bet kam negribçjâs pa kalniem dzîties, kam zirdziòi bija ðvakâki, tie visi brauca cauri fabrikai. Ðlagbomis parâdîjâs tikai krievu laikâ ...”

Ja tirgus bija sestdienâs, tad maizes cepçji savu preci ar zirgu pajûgiem veda gar mâjâm svçtdienu rîtos. Lîgatnes papîrfabrikas miestâ 20.gadsimta 30.gados bijuði divi maizes cepçji: Auers un Nâzers. Lielâkâ daïa veco ïauþu atceras tikai Aueru, acîmredzot tas ir bijis iecienîtâkais beíeris. Abiem kungiem esot bijuðas taurîtes, katram ar citu skaòu. Braucot pa miesta ceïiem, pie katras mâjas viòi taurçjuði, lai saimnieces zina, kurð beíeris ir piebraucis. Aueram ceptuve bijusi Spriòìu kalnâ Auera mâjâ, kur tagad ir veikals. Auers esot tirgojis ne tikai svaigu maizi, bet arî ûdenskliòìerus un daþâdas kûciòas. It seviðíi garðîgas esot bijuðas meteòa kûkas ar roþu eïïu – tâ saka Velta Ozola.

Starp katrâm 3 - 4 mâjâm Lîgatnç bija brûzîtis. Kad jautâju viesiem, ko nozîmç “Lîgatnes brûzîtis”, viòi parasti atbild – nu, kas tad to nezina. Bet, izrâdâs, nezina gan! Lîgatnes brûzîtim ir pavisam cita nozîme nekâ viòi domâ. Iedomâjieties, kas notiktu vasarâ, ja nelielajâ dzîvokïa virtuvîtç regulâri vârîtu veïas katlus vai ceptu maizîti? Tâdçï pastâvçja brûzîði.

Stâsta Leo Balodis: “Pavisam Lîgatnç bija septiòi brûzîði – trîsi Remdçnkalnâ, pa vienam Skolas, Pluèu, Rîgas kalnâ un Zaíusalâ. Brûzîtis sastâvçja no divâm daïâm: ceptuves un mazgâtavas. Ceptuvç bija krâsns ar 3 mutçm, kur cept maizi. Mazgâtavas pusç bija iemûrçti 2 èuguna katli, kur vârît

Par tirgiem, brûzîðiem un citâm lietâm iz Lîgatnes senatnesveïu, vidû gaïas þâvçtava un vçl liels veïas rullis, ar kuru varçja veïu rullçt no abiem galiem.” Patiesîbas labad jâsaka, ka Skolas kalnâ brûzîtis vienîgais Lîgatnç sastâvçja no 2 atseviðíâm mâjiòâm: uz kluba galu bija mâjiòa, kur vârît, mazgât un rullçt veïu, kâ arî þâvçt gaïu. Kalna otrâ galâ (uz fabrikas pusi) brûzîtî cepa maizi.

Par darba kârtîbu jeb rindu brûzîtî stâsta Velta Ozola: “Mâjâ pannâs sataisîja cepumus vai maizi un nesa uz ceplîti cept. Rupjmaizi cepa vienu reizi nedçïâ. Saimnieces savâ starpâ sarunâja, kad kura ceps. Lielâkais vairums ìimeòu turçja kûtiòâs cûkas un rudeòos þâvçja gaïu brûzîðos, kur ðim nolûkam bija paredzçtas vietas.”

Ðodien vislabâk no ârpuses saglabâjies brûzîtis ir nelielâ dzîvojamâ mâja Gaujas ielâ 22a, ko mâjas saimnieki ar lielu rûpîbu kopj, lai bûtu paðiem prieks un arî viesiem nebûtu kauns râdît.

Pçc otrâ pasaules kara tirgus tika pârvietots uz smilðu laukumu pie ezera, pie Dârza ielas. Tur bija saceltas slçgtas nojumes visâ garumâ no svaru mâjas lîdz kanâlam. Tirgum apkârt bija sçta. Svaru mâjâ varçja izîrçt svarus u.c. Turpat blakus bija gaïas izcirtçja Voldemâra Darviòa bûda. Tirgus dienâs bija daudz pârdevçju un arî pircçju.

Cik atceros no savas bçrnîbas, mana mamma katru nedçïu devâs uz Lîgatnes tirgu pârdot gan sviestu, gan krçjumu. Mani vecâki dzîvoja Lîgatnes pagastâ, kolhozâ “Amatas krasti”, netâlu no Íempjiem, un mums mâjâs bija viena gotiòa, jo vairâk jau nebija atïauts kolhozniekam turçt. Tâ bija arî mums vienîgâ naudas pelnîtâja visu gadu. Kolhozâ algu maksâja vienu reizi gadâ – gada beigâs. Atceros, mamma sviestu iepriekðçjâ dienâ sakûla, izskaloja, sasvçra, izveidoja èetrkantîgus íieìelîðus, gan puskilograma, gan kilograma lielus. Agri no rîta ar velosipçdu devâs ceïâ uz tirgu. Ap pusdienas laiku bija atpakaï mâjâs. Nekad atpakaï produktus neatveda. Vçlâkajos gados jau bija savi kundes, tad viòa preci pieveda dzîvokïos.

Pamazâm pârtikas tirgus samazinâjâs. Lîdz pçdçjos gados tirgus sâkotnçjâ bûtîba jau bija izzudusi. Svaru bûdas vietâ tika uzcelta dzîvojamâ mâja, tirgus paviljoniòð savu laiku bija nokalpojis un tika nojaukts. Tirgû uzcçla daþus galdus ar jumtiòiem. Pârsvarâ tirgus laukumâ tika tirgotas lietotas drçbes, ïoti maz pârtikas preces. Ðeit uzturçjâs arî grâdîgo dzçrienu lietotâji, kas nedarîja godu mûsu skaistâs Lîgatnes centram.Pirms diviem gadiem tirgus galdi pçc domes lçmuma tika pârvietoti atpakaï uz otro vçsturisko tirgus vietu. Domâju, ka Lîgatnes tirgus savu bûtîbu paðlaik ir zaudçjis, bet vai pavisam? Varbût ðajos krîzes gados ir vçrts padomât par tâ atjaunoðanu citâ, mûsdienîgâ veidolâ? Varbût varam padomât, kâ palîdzçt sev un apkârtçjiem zemniekiem dzîvot labâk.

Saviesîgâs biedrîbas nams, aptieka, vâcu skola pirms kara

Vçstnesis”, Nr. 40,1879. gads raksts “Lîgate” – “...Bez tam fabrika vçl seviðíâ ziòâ ðâ apgabala ïautiòiem, seviðíi zemkopjiem, ir no svara. Fabrika ir tirgus vieta priekð ðâ apgabala, kur ïaudis savus

dzîvç. Saimnieces paòçma lielus pîtus grozus un kopâ ar bçrniem devâs uz tirgu nopirkt visai nedçïai nepiecieðamo pârtiku.

Maigas Bçrziòas atmiòu stâsts:

gaïu. Katram bija savas kundes, sava darîðana. Viss placis bija pilns ar zirdziòiem, tur bija sataisîtas tâdas slitas, kur piesiet zirgus. Katrs no sava vezuma tirgoja. Gar malâm bija bûdas sataisîtas, miesnieki bija