kopā kopjam savu kopienu

8/22/2019 Kop kopjam savu kopienu

1/66

Kop kopjam savu kopienu:Latvijas vietjs kopienas organizcijupilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Izgltbas attstbas centra (IAC) projekts Kopienu darbbas veicinana:

aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai

2013


2/66

Kop kopjam savu kopienu:Latvijas vietjs kopienas organizciju

pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Izgltbas attstbas centra (IAC) projekts Kopienu darbbas veicinana:

aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai

2013


3/66

Krjums izveidots Izgltbas attstbas centra (IAC) 2013. gad stenot projekta Kopienu darbbas

veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai (EC EACEA Decision

Nr. 2012-3735/001-001, Lg. ar OSI Nr. OR2013-02421) ietvaros sadarbb ar Sorosa fonda

Latvija iniciatvu Prmaiu iespja skolm.

Projekts tika finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu programmas Eiropa pilsoiem ietvaros.

publikcija atspoguo viengi autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildbu par taj

ietverts informcijas jebkuru iespjamo izlietojumu.

Sastdtja un projekta direktoreAija Tna

Izdevjs: Izgltbas attstbas centrs (IAC)Dizains un druka: Masterprint

ISBN: 978-9934-14-050-1


4/66

SatursAija Tna,SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm un IAC projekta Kopienu darbbas veicinana:aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai vadtja

Kop kopjam savu kopienu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5Silvija Lomele,biedrbas Saulessvece vadtja

Pilsonisks ldzdalbas veicinana sav kopien:pieredze, prdomas, emocijas. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .10

Linda Krmia,biedrba Iespju durvis, Bevernas novads

Bevern mcs runt t, lai mana balss top sadzirdta. . . . .14

Laura Mielsone,Brocnu vidusskola

Katram savu horizontu Brocnos . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Anete Ziepniece,Mkou Stmja no biedrbas KpNes

Jaunietis lauku kopien j! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .21

Imants Slins,

biedrba SukrumsEsi ce! aicina baltinaviei . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24

Kristina Brolte,biedrba Atrodi laiku sev

Projekts kopienu labkljbai Zvrtavas pagast . . . . . . . . . .27

anna aha,biedrba Nkotnei

Biedrba Nkotnei un brv laika pavadanas centrs

Upmala labkai savas kopienas cilvku dzvei . . . . . . . . .30

Eva Viina,biedrba Cerbu sprni

NVO sadarbba vien kopien: Siguldas pieredze . . . . . . . . .33

Inguna Badune,biedrba Balt mja

Biedrba Balt mja lvnieu veiksmes pietura . . . . . . . .36


5/66

Biruta Konrde,biedrba Kodols

Skaisti un bagti esam. K to pardt citiem? . . . . . . . . . . .39

Aija Semjonova,Iecavas interntpamatskola

Ms Iecav mcmies darot . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42Daila Rane,biedrba Fonds Skolai pie ezeria

Biedrbas Fonds Skolai pie ezeria Maz instrukcijugrmata pilsoniskas ldzdalbas iniciatvu ieviean jebk mazai organizcijai erties pie lieliem darbiem . . . . . . . .45

Ineta einova,Biedrba Dzirnakmens

Daudzpusga izgltba dzves veiksmes atslga . . . . . . . . . .48Anna Sondore,biedrba Saulroztes

Ststs par Saulroztm no Sukalna . . . . . . . . . . . . . . .50

Liene Leikuma-Rimicne,biedrba Attstbai

Biedrba ATTSTBAI ikviena un visas Izvaltas attstbai . . . .54

Kristna Kondrotaite,biedrba Kurmenes vii

Kurmen darbu apvienojam ar atptu . . . . . . . . . . . . . . .58

Inese Rvalde,Viakas pamatskolas Skolnu vecku biedrba

Viakas NVO Skolnu vecku biedrbas atskatsuz paveikto un ieceres turpmkam darbam . . . . . . . . . . . .60


6/66

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi | 5

raksta un visa krjuma nosaukums,tpat k daudzas citas labas idejas undarbi, radies proces, cilvkiem satiekoties,sarunjoties un eroties pie darm. Atziavrdos noformuljs gada septembr,kad notika vietjo kopienu organizcijudiskusija Vietjs kopienas organizcijuloma savas kopienas, valsts, Eiropas

labkljbas vairoan, kas bija viens nopieturas punktiem Eiropas Savienbasatbalstts iniciatvas Eiropas iedzvotjikopienu labkljbai Latvijas darbbasprogramm Izgltbas attstbas centra vadtprojekta Kopienu darbbas veicinana:aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbasmazinanai ietvaros.

Projektu, kura mris ir sniegt atbalstuEiropas valstu izgltbas jautjumu jomstrdjoajm vietjs kopienas orga-

nizcijm (grassroots organizations), kasspj aktivizt savas kopienas un veidotsabiedrisko viedokli jautjum par at-stumtbas draudiem izgltb, k ar paldztmazaizsargtkajm sabiedrbas grupm,ar Eiropas Savienbas un Open SocietyFoundations Education Support Programfinansilu atbalstu steno Izgltbas attstbas

centrs (IAC); taj piedals 17 Latvijasbiedrbas, k ar daudzas Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespjaskolm dalbskolas un kopienas. Latvijastarptautiskajai iniciatvai pievienojs2011. gad, stenojot savu sadau projektapirmaj krt, kas, k izrdjs, kuvispar starta punktu nopietnm prmaimdaudzs Latvijas kopiens un btiskiveicinjis cieku sadarbbu nevalstisk

sektora un pavaldbu, biedrbu un skolu,

Aija Tna,SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm un IAC projekta Kopienu darbbas veicinana:

aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai vadtja

Kop kopjam savu kopienu


7/66

6 | Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

k ar pau vietjs kopienas organizcijucieku sadarbbu un tkloanos vis valst.

Lielais konteksts

K izriet no virknes ptjumu unpolitikas dokumentu, msdienu Eirop

steidzambas krt nepiecieama veseluma(holistiska) pieeja kopienu attstbai unstarpsektoru sadarbba, kas autu efektvirisint visaktulks mazaizsargtko grupuproblmas, kas, saska ar jaunkajiempieejamajiem datiem, ietekm vienu nokatriem seiem Eiropas iedzvotjiem.Balstoties uz vietjs kopienas organizcijulomu mazaizsargtko sabiedrbas grupusasniegan, is projekts iesaista Eiropas

pilsous, praktius no dadiem sektoriem,no dadm politikas jomm, k ar vietjskopienas locekus, lai mudintu piedaltiesdialog ar vietjm ieinterestajm pusm,aktiviztu kopienas cnties pret nabadzbu,veidotu izpratni un solidaritti no sabiedrbasvairkuma puses un kopga darba rezulttizveidotu efektvas starpsektoru pieejas esooproblmu risinanai. Galvenais akcentsstarptautiskaj iniciatv tiek likts uz vietjs

kopienas organizcijm, jo tiei ts atrodasvislabkaj viet, lai sasniegtu unprstvtu vismazaizsargtks sabiedrbasgrupas, kurm ir vislielkie atstumtbas unsocils atstumtbas draudi. Turklt ts irpai nodergas specializtu holistiskustratiju izstrdanai, lai atbalsttubrnu/skolnu sniegumu skol, socilokompetenu un dzvesprasmju attstanu,veicintu iekaujou pieeju savs kopiens,

izmantojot virkni radou darbbu formlsun neformls izgltbas saskarsmes punktuun piedvjumu ietvaros. Neraugoties uzievrojamo potencilu, vietjs kopienasorganizciju pieredze, viedoklis unzinanas tiek izmantotas saldzinoi maz,tpc jo pai svargi ir atbalstt tokopgos plius un sekmt viu saziuun sadarbbu ar lmumu piemjiem. isaspekts ir aktuls k vis Eiropas Savienb,

t ar Latvij.

Kpc un ko var paveikt vietjskopienas organizcijas?

Ttad atbilde uz iespjamo jautjumuKpc tiei vietjs kopienas organizcijas?ir oti vienkra: tiei ts atrodas vistuvkkatram cilvkam un via vajadzbm, turkltprot atrast pareizos ceus, lai ieraudztucilvku un via vajadzbas veselum. Te nuLatvijas, jo pai prmaiu skolu pieredzeiederas piln mr, tau ar vietas izaugsmeivl gana daudz.

Gan Latvijas ikdienas dzves, ganplaku politisku jautjumu kontekst savuaktualitti aizvien akcent nepiecieambapc trs I, k to formul Latvijas

prezidentras Eiropas Savienbas Padomsekretarits: Iesaistans, Izaugsmesun Ilgtspjas, ko labi papildina vldivi I Iekauana un Iedvesma.Jautjums ir par to, k, no vienas puses,veicint ldzdalbas procesus, kuru rezulttvisiem btu labums, un, no otras, mazintplaisu, kas pastv starp cilvkiem uz vietm,tiem, kuri dara, un tiem, kuri ir tuvk vaitlk centr, plno un veido stratiskos

dokumentus.Latvijas vietjs kopienas organizcijas

jau demonstrjuas neskaitmus piemrustam, ko iespjams paveikt ar minimliemfinansu ldzekiem, ja ir vlans un spjaapvienoties un darboties saskaoti, japrejam no pieprasanas vai sdzanspar to, ko kdsnedara, uz to, ko ms paidarm, ko varam izdart, ar ko kop un ark paldzbu tas izdarms. Tau ilgtspju

un efektvu darbbu iespjams pankt tad,ja ne tikai darm, bet ar piedalmieslmumu pieeman vai, simboliski sakot,piedalmies ne vien soliu krsoan, betar kopgu lmumu pieeman par to,kurus solius, kad un kd krs, un vaivispr krsot.

Latvij, it pai lauku kopiens, ir otiaktula nepiecieamba spcinties paiem

vietjiem cilvkiem, apvienojoties, attstot


8/66


sadarbbas tklus un kopgu balsi, pilnveidojotprasmes komunict un sadarboties ardaudzveidgiem partneriem, k ar padarotsavu darbu redzamu un saprotamu plakamcilvku lokam.

Ieguvji gan pai, gan citikopienas audis

Mazs biedrbas uzkrjuas daudzuspatiesus veiksmes ststus, kas skuies nolabas idejas un sadarbbas. Piemram,Viakas Skolnu vecku biedrbas veiksmesststs ir par vecku dienu Pulk nc, dartsc!, kas sks ar dzvnieku izstdi, taiskait aplociu ar 20 truiem, kurus visivarja apmot; tlk notika orientans

sacensbas pa skolu kop ar veckiem,lai vecki iepaztu skolu; tika apgleznotiakmei, uz kuriem skolni tagad ar priekus; bija tautu deju darbnca, un kdavecmmia teica: Tas bija tik labi kman jaunb. Noslgum visi kop dapusdienas, un nu veckiem kuva skaidrs,k tas skol notiek. Viakieiem prieks arpar pau organizto talku, uz kuru atncaimenes ar dada vecuma brniem; iznca

ar priesteris ar grbekli un piedaljs, taduzaicinja visus uz draudzes mju. T Viakaskopiena kst aizvien saliedtka. Pirmsdiviem gadiem paa projekta ietvarostika gts impulss un drosme, lai izveidotuViakas novada vecku padomi; nu ar toregulri sadarbojas pavaldba, un daudziaktuli jautjumi jau atrisinti. Nesenajciemoans reiz LR Saeimas deputte,Izgltbas, kultras un zintnes komisijas

vadtja Ina Druviete uzteikusi notiekoo unatzmjusi, ka viakiei aizskrjui vilcienampa prieku. Par to prieks, tau jpiebilst,ka viiem vl daudz apsteidzamu vilcienupadom!

Bevernas biedrbas Iespju durvisprstvji saka: Ms mcmies bt parkopienu, un td zi ms esam tikuisamr tlu. Savukrt Kazdangas Kodolasievas saka: Biei jmekl netradicionlas

pieejas, lai uzruntu, uzaicintu, ieinterestu,

piemram, aicinot jaunieus uz pikniku,teicm ldzi jem akmens. Kpc? Radsintriga. Rezultt sakrtojm ugunskuravietu, un nu visiem prieks.

pas prieks par jaunieiem no Tirzas,Izvaltas, Baltinavas, Brocniem, Kurmenes,Zvrtavas un citm vietm, kuri darbojasprojekta komand un prot gan sastrdtiesar veckiem cilvkiem, gan iekustint unuzmundrint savus vienaudus.

Ar pau kopienu aktvistu ieguvumsir liels. Silvija Lomele no Balvunovada Brieuciema pamatskolasun biedrbas Saulessvece, kuraIAC vadtajos vietjo kopienu

sadarbbas projektos iesaists jaukop 2011. gada un kop 2009. gadair prmaiu skoluiniciatvas dalbniece,secinjusi: Ja kdu laiku atrodiesstarp starojoiem cilvkiem, arpats sc starot!. Silvija atzst, ka saredzprmaias projekta dalbniekos, ka daudzosir atvrus slas, lai uzemtu labo unstiprintos, un tas ir tik svargi.

Vietjo projektu stenotji ar

gandarjumu ststa par to, ko apguvuivai ar ko sevi prsteigui pai, piemram,sapratu, ka man izdodas aizraut uniesaistt, man vislabk sank ieskt,uzrunt stos cilvkus un tad tlk aut,lai vii dara pai, minju saprast, kbvt tiltu starp pavaldbu, pieauguajiemun jaunieiem, esam kuvui vienotki,aktvki, draudzgki un laimgki, esmuieksaucjs un mudintjs, pasakot: tu

mki, tu vari!, iegta rel pieredze unt tlk. Turklt izkristalizjusies ar atzia,ka tikai darot ms saprotam, ko mumsvajag, un atrodam sadarbbas partnerus.Ir svargi ar nkotn veidot kopprojektus,kuros mazk svarga ir finansjumapiesaiste, bet daudz svargka irsadarbbas prasmju attstana.

paa loma projekta stenoan bijusi

Siguldas brnu un jaunieu ar invaliditti


9/66


biedrbai Cerbu sprni, kas jau divusgadus bijusi koordinjoais posms visamsaretajam sadarbbas tklam. Glui tpatk s organizcijas cilvki paldz savaitieajai mrauditorijai, Cerbu sprni arsavu piemru iedvesmojui ar citas vietjs

organizcijas un ar prliecinjui viupavaldbas, ka biedrba ir oti nodergspartneris socilo, izgltbas un daudzu citujautjumu risinanai.

Kdi cilvki spj paldzt sev uncitiem?

o gadu laik notikuas btiskas un,cerams, paliekoas prmaias. Pieauguasvietjo kopienu aktvistu zinanas un

prasmes, vairota vietj enerija, kad cilvkino tukas protestanas, agresivittes vaipasvas gaidanas, kad pavaldba kaut kodars, nonk pie konstruktvas rcbas, paiem roks darba rkus vai saliek kop galvasun attsta idejas, lai no vietas, kur esam,noktu tur, kur vlamies bt. Tas prasagan stratisku plnoanu, gan pacietgu unmrtiecgu darbu soli pa solim un to visumcjus msu organizcijas un kopienas.

Kad starptautiskais projekts vl tikai tapa,partneru sanksm Viegrad, Ungrij, msspriedm, ka nepiecieams katr valst atrasttdus cilvkus, kuri przina vietjo situciju,kontekstu un vajadzbas, atrodas tiesaskar ar kopienm, ir uzticami sadarbbaspartneri un spj strdt proaktvi un radoi.Kdi tad ir ie pareizie cilvki, kurus msatradm Latvij? Lk, vietjs kopienasaktvista raksturgs iezmes. Tie ir cilvki,

kuriem ir kopga vzija un kuri prot un gribstrdt,

kuros ks svaiga enerija, kuriem ir eksperimenttju gars, kuri ir sapotji un inovatvu risinjumu

mekltji, kuri vienlaikus novrt pieredzi un gudrbu, kuri ir kaislgi un ar degsmi, kuri dom rpus rmjiem, t.sk., amatiem,

nozarm utt.

Msu k iniciatvas vadtju uzdevumsbija atrast dus cilvkus un radt viiemiespju satikties, dalties, savstarpjibagtinties un paldzt strdt kop unkatram atsevii.

Lai saknes btu stipras ungalotne kuplotu: atbalsts vietjokopienu iniciatvm

Inese Ozola, Latvijas jaun uzmja,nesen kd intervij teica, ka vias uzmumsAmoralle tapis k skudru pznis, pa vie-nam mazam zariam. Un atnest vienu zariujau nemaz nav tik grti. Ldzgi tam veidojasar labsajta un labkljba katr kopien unvis valst ja katrs atness pa zariam, kopgi

diskuts un doms, vienosies par vajadzbmun priorittm, paldzs cits citam.

Tau lai saknes, vietjs kopienasorganizciju simbols, btu stipras, tmnepiecieams atbalsts gan valsts, gan Eiropaslmen. Par iem jautjumiem diskutja arnovembr Brisel notikuaj sanksm, kurnevalstisko organizciju prstvji no vismastom iniciatvas dalbvalstm tiks arEiropas Savienbas institciju prstvjiem.

Tika atzmts, ka nepiecieams ldzsvarsstarp finansjumu inovcijm un stabilu,prbaudtu pakalpojumu snieganu, koefektvi spj nodroint mazs organizcijasun iedzvotju grupas; nepiecieamacaurspdga atskaitans par ldzekuizlietojumu, tau jmazina birokrtiskaisslogs, kas ir pri mazas biedrbas kapacittei;ka konkurence ne vienmr ir taisnga un kanereti pareizjie finansanas mehnismi

paldz ldzekus iegt tiem, kuriem tie jau ir,nevis tiem, kuri przina konkrto jautjumuvislabk un spj viskvalitatvk sasniegtnoteiktas mrauditorijas. Vienlaikusbiedrbm nav jbaids runt un domtpar naudu un ar pelnt naudu, risinotproblmu vai radot socilu rtbu.eit lieti noder partnerbas ar uzmjiem,kas var bt labi padomdevji, vienlaikus paijtoties labi par to, ka spj paldzt kopienai.


10/66


Iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienulabkljbai un ar gada projekta uzmanbascentr ir izgltbas jautjumi, jo izgltbas unmmcans loma ir neprvrtjami augstasocilo plaisu mazinan, labkljbas unlabsajtas vairoan gan fizisk, gan garg

nozm. Msu projekta dalbnieki no 17Latvijas biedrbm un kopienm ir sapratui,ka jsk ir ar sevi un tad jturpina visiemkop. Anete Ziepniece no Tirzas projektanoslguma konferenc izteica vlmi un

cerbu, ka Tirzas jaunieu iniciatva Mkoustmji ks par zmolu un simbolu augstaikvalittei; ka cilvki zins, ka tas, ko viiorganiz, ir labs. T ar citas vietjs kopienasbiedrbas pamazm kst par zmoliem savsapkaims, esot vienlaikus atbalsts un droba

un pamudinjums un uzmundrinjums celtiesun iet un veidot savu dzvi. Kur gan cits, jane ms pai kops savu kopienu? T tau irkopga mums visiem.


11/66

Iespja jau divas reizes piedaltiesstarptautiskaj projekt Eiropas iedzvotjikopienu labkljbai, kur sadarbbaspartneri ir ar vairk nek 15 Latvijasbiedrbas, msu kopienas iedzvotjiem un

ar man paai persongi devusi oti daudz atzias, prliecbu, emocijas un, galu gal,atskrsmi, ka savas dzves telpas, savasdzves kvalittes veidotji esam ms pai.

2012. gad, pirmo reizi iesaistoties tsaucamaj Grassroots projekt, Latvij pro-jekta iniciatvu prstvja 12 biedrbas nodadm Latvijas vietm. Pirmais kopgaislmums, kas mums bija jpieem jizvlasveids, k sadalt plnoto finansjumu, lai taspc iespjas efektvk tiktu izlietots projekt

paredztajam mrim kopienu labkljbasun pilsonisks ldzdalbas veicinanai. oti ap-sveicami un progresvi bija tas, ka ms, neradotsav starp lieku konkurenci, izvljmiesfinansjumu sadalt t, lai katra no biedrbm

apsaimniekotu dau no ldzekiem un aktivittesvartu notikt viss 12 viets Latvij.

Brieuciem 2012. gada pavasar unvasar projekta ietvaros notika dadipaskumi dekupas meistardarbnca,Liel talka skolas apkrtnes labiekrtoanai,attstoo spu un rotau iegde pirmsskolasvecuma brniem.

Tomr vispaliekok vrtba bija iespja

uzaicint uz projekta noslguma paskumu


Silvija Lomele,biedrbas Saulessvece vadtja

Pilsonisks ldzdalbas

veicinana sav kopien:pieredze, prdomas, emocijas


12/66


Siguld Balvu novada pavaldbas izpild-direktori. Dodoties uz mjm, ms, protams,braucm vien man, un mums bija pietie-koi laika prrunt daudzas lietas; izpilddirek-tore apgalvoja, ka msu novada biedrbas irpasvas, savukrt es teicu, ka biedrbm jdod

iespja nkt kop, jo ar laiku daudz kas mains.Tas droi vien bija neformls un taj brd patneapzints aicinjums sankt kop pavaldbaiun biedrbm. Vadba uz aicinjumu atsaucsun piedvja savu atbalstu pirm biedrbusaieta noorganizan, bet jdara bija manpaai. Bija bail, mca aubas, jo paskumssoljs bt nopietns.

Tau nekas cits neatlika k erties pielietas. Biedrbu apzinana, lgto viesuaicinana, programmas sastdana tasviss prasja laiku, pacietbu, drosmi.

Uz paskumu ierads aptuveni 17biedrbas, pavaldbas vadba, k arSiguldas biedrbas Cerbu sprni prstves.Balvu novada biedrbas bija sagatavojuasprezentcijas par saviem Labajiem darbiem,Cerbu sprni padaljs sava pieredz.Novada vadba pasniedza Goda rakstus un

rozes aktvkajm biedrbm.Bija, protams, ar smagi bri, kdas,

neveiksmes, tikai spilvenam rdts asaras,bet kopum var teikt vilciens ir iekustjiesun uzscis savu gaitu no nulles punkta.2013. gada skum Balvu novadscies apjomgs projekts Ziemelatgalesbiedrbu kapacittes stiprinana(stenotjs Balvu NVO Savi). Ir labanojauta, ka is projekts ir nkoais

pakpiens msu puses nevalstisk sektorastiprinanai, biedrbu sadarbbas tklaveidoanai.

ogad, 2013. gad, biedrbaiSaulessvece sadarbb ar Brieuciemapamatskolu atkal bija iespja piedaltiesiniciatvas Eiropas iedzvotji kopienulabkljbai tlkaj noris. oreiz Latvijulielaj projekt prstv jau 17 biedrbas.

T k centrl tma ir izgltba kopienas

iedzvotju nabadzbas mazinanai,Brieuciema biedrba Saulessvece stenojaideju par to, ka sabiedrb vairk jrunpar pozitvajm iespjm, izvlm, parto, ka dzimtene ir viena no katra cilvkapamatvrtbm un to nedrksttu iemaint pret

materilajiem labumiem. Sabiedrb daji irzudusi izpratne par dzves pamatvrtbm,td msu maz vietj projekta Tici sevun Latvijai ietvaros pavasar uz skolu tikaaicinti cilvki, kuri ir pozitvi, dzvi uztverk prieku, nevis smagu pienkumu, unskaidri apzins, ka Latvija ir t valsts, kuraivii ir vajadzgi. s skolnu tikans arjaunieiem, kuri absolvjui Brieuciemapamatskolu, ieguvui profesiju un palikui

tepat Latvij, ar pau Balvu novadadomes prieksdtju Andri Kazinovski, armotoklubu Spiei vj visiem palikuasatmi k spilgtas un neatkrtojamas. Vienalieta ir, ja par patriotismu un pozitvu dzvesuztveri audzinanas stund run skolotjs.Teiktajam pavisam cita vrtba ir tad, ja tosaka cilvks, kur daudz kam izgjis cauri,saglabjis smaidu uz lpm, turpina piepildtsavus sapus un vienkri pilnvrtgi dzvot.

K piemrs tikko teiktajam ir projektaTici sev un Latvijai ietvaros noorganizttikans skolniem un Balvu motoklubaSpiei vj prstvjiem. Kad skolaspagalm spilgt maija saul gozjs


13/66

superstilgi moi un blakus tiem stvja ne

mazk stilgi mou savaldtji das jaks,liks te ir vieta ekstrmam braukanasstilam, ceu satiksmes noteikumuprkpanai, sava ego slavinanai un cituignoranai. Tau, kad sks saruna araptuveni 50 skolas skolniem, tad atkljspavisam citas patiesbas un vrtbas:

zem das jakm slps cienjamu unsabiedrbai svargu profesiju prstvji unimenes tvi skolotjs, trs paldzbas

oferis, grmatvedis;lai iegdtos tik fantastisku braucamrku,

to panieki ir strdjui divos, trijosdarbos, t ka nekas nekrt no zila gaisa.Viss ir jnopelna vaiga sviedros;

motokluba prstvji ar aicinja skolnusbt atbildgiem uz ceiem, sargt paiemsevi un neprkpt noteikumus;

vii atgdinja, ka ir vrts tict paiem sevun dzimtenei, jo katrs brns ir neliela, bet

rkrtgi vrtga savas dzimtenes mozakasdaa.

Tau patiesu atzinbu un cieu ir pelnjismotokluba biedru ststjums par Daini. Vicieta satiksmes negadjum un liks, ka likte-nis ir laupjis via dzves mlestbu braukanuar motociklu un prieku izjust vju plvojoosmatos. Daia draugi gan nemeta plintikrmos rpgi prspriedui, skices saskicjui,

detaas caur draugu draugiem sadabjui vaipai salodjui, vii uzmeistaroja motociklu

ar rokas vadbu! Viu projekts ir unikls,vii nevar to patentt, lai dotu zao gaismucitiem invaldiem, jo valsts nevar vienoties teikt oficilu j vai n tik vienreizgammehnismam. Bet, kamr valsts prto,draudzba un cilvcba svin uzvaras

svtkus...Un ir jrun par tik vienreizgiem

veiksmes ststiem. Ja ms ststm unizplatm veiksmi un ticbu sev, msjaunajai paaudzei nododam ifrtoslabas, veiksmgas un piepildtas dzveskodus!

Realizjot dadas pilsonisksizgltbas un pilsonisks ldzdalbas

iniciatvas, gads ar cietie rieksti.Viens no tdiem biedrbas 2013. gadaprojektu pieredz ir pilsonisks ldzdalbasveicinanas projekts Satiekamies kpns!.

Projekta mris rast iespju, sadarbojo-ties vietjiem iedzvotjiem un iestdm, savestkrtb pavaldbai piederoas divstvu kaskpu telpu. Telpu, kas ir vizuli nolojamstvokl, un nevienam ai viet negribasuzturties nevienu lieku sekundi. Projekts

ovasar ir veiksmgi realizts, iestdes savstarp sadarbojus veiksmgi, kpu telpa irpievilcga un stilga, tau ne viss ir gjis tikgludi, k izskats.

Problma bija t, ka mjas iedzvotji(to bija tikai kdi pieci, bet tomr) uzaicinjumu piedalties projekt ja ne arlabiem darbiem, tad ar labiem vrdiem,reaja ar plau emociju gammu. Emocijas

un attieksme bija pla amplitd no pilnganoraidjuma un nesaudzgas kritikas ldz patpilngam atbalstam un ideju realizanai.Bija aizskaroa telefonsaruna ar kdu mjasiedzvotju par to, ar kdm tad tiesbm esk projekta vadtja viu aicinu piedaltiesremontdarbos, vaidana par krsu smakmkpu telp, par trokiem u.tml. Bija aroti pretimnkoa attieksme ar gatavbupiedalties idejas realizan, svaigu ideju

piedvana un atbalsts.



14/66


Gribjs visu o plao attieksmjuklstu sagrupt pa plauktiiem, ldz ar tomums rads paiem savs Pilsonisksldzdalbas termometrs.

Ideju ierosinana, to

realizana, prmaiuveicinana

36,6 C

36,6 C

-36,6 C

Morls atbalsts, paldzbaideju realizan

Vienaldzba

Aprunana aiz muguras,nekonstruktva kritika

Mg sasaluma zona

Neslpta, naidgaattieksme, intensvaprmaiu noliegana

Msu secinjums ir ds: ja, realizjotpilsonisks ldzdalbas aktivittes, mskoncentrsimies tikai uz mg sasalumazonu, tad tri vien var skt likties, kapilsonisks ldzdalbas veicinana Latvijir ekstrma izklaide, nevis normla katra

apzinga pilsoa dzves sastvdaa.Ir jsaredz un jsaklausa labais cilvkos,

ja vlamies dzvi uztvert k Lielo iespju.


15/66

2013. gada ruden biedrba Iespjudurvis sadarbb ar Bevernas novadaskolm stenoja mazo projektu Lai manabalss top sadzirdta! ldzdalbas motivcijasprogramma jaunieiem Bevernas novad17 Latvijas nevalstisko organizciju kopgprojekta Kopienu darbbas veicinana:

aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbasmazinanai ietvaros, kas savukrt bijadaa no Eiropas Savienbas atbalsttasstarptautiskas iniciatvas Eiropas iedzvotjikopienu labkljbai.

Projekta mris bija vietjo jaunieupilsonisks aktivittes veicinana,rosinot vius meklt radous risinjumussavas dzves kvalittes uzlaboanai unkopienas saliedanai. Bevernas novadnav vidusskolas, jauniei pc 9. klases

pabeiganas dodas mcties uz Valmierasvidusskolm vai uz tehnikumiem dadsLatvijas viets un tdjdi kst grtisasniedzami, turklt mjs novad visbiekatgrieas tikai sestdiens, svtdiens.Tpc msu projekta mrauditorija bijapamatskolas 6.9. klau audzki. Ar

projekta aktivittm vljmies vios modintinteresi par aktvu darboanos kopien.

Projekts iesks ar tam oti btiskupaskumu, uz kura pamata tika balstts visuprjo aktivitu kopums, proti deviiBevernas novada jauniei no Triktas unKauguru pamatskolu 8.9. klasm kopar jaunieiem no Valmieras 5. vidusskolasun ar Valkas novada Zvrtavas pagastadevs ciemos pie Brocnu brvprtgajiemjaunieiem, lai iepaztos ar viu stenotajm


Linda Krmia,biedrba Iespju durvis, Bevernas novads

Bevern mcs runt t,

lai mana balss top sadzirdta


16/66


aktivittm un darbbu. Brocnuvidusskol jauniei piedaljs dadsizzinos darbncs, tika iepazstinti arBrocnu vidusskolas jaunieu parlamentadarbbas principiem un stenotajmaktivittm, k ar ar Brocnu jaunieu

aizrauanos ar filmu veidoanu.Ar o braucienu gribjm pardt

saviem jaunieiem, cik daudz iespjamspaveikt, ja vien paiem ir griba darboties,t viet, lai sdtu un gaidtu, kad kdskaut ko sagatavos msu viet, bet pctam to pamatgi nokritiztu.

Daas dienas pc brauciena uzBrocniem jauniei no abm skolm

sanca kop, lai prdomtu redztoun izveidotu prezentciju par viuprtvissvargko braucien redzto un apgto.Pc tam abas jaunieu grupas iepazstinjaar o prezentciju prjos savas skolasjaunieus. Ar turpmkajs projektaaktivitts jauniei no grupas darbojs kidejas vstnei, informjot savus vienaudusun ar pieaugou prliecbu piedalotiesnkamajos paskumos.

Braucienam sekoja vl trs aktivittes,kuru stenoan jaunieiem bija iespjaiesaistties divu mneu laik ldz projektabeigm. Pirmkrt, ikvienam Bevernasnovada jaunietim bija iespja piedaltiesfotokonkurs, balv saemot bietes uz kino.Dieml mums ne visai skaidru iemeslu d aktivitte neguva pau atsaucbu, vl jovairk tpc, ka nebija izvirztas nekdasprasbas attiecb uz fotogrfiju tehniskajiem

parametriem vai citi sareti nosacjumi. Tir viela prdomm gan par to, kas jaunieusinteres, gan to, k ms, projekta iniciatvasgrupa, vius uzrunjam.

Toties ar lielu atsaucbu un interesi abuskolu jauniei piedaljs otr aktivitt labajos darbos. Jauniei kop arskolotjiem izdomja, kdus labus darbusvartu paveikt savai kopienai un skolai,

apsprieda to stenoanu ar skolotjiem un

kopgi tos stenoja Trikt tika prkrsota

autobusa pietura un sagatavots jaunsbasketbola grozs publiskajam basketbolalaukumam, savukrt Kauguros jaunieiprkrsoja klases solus, solius skolas parkun Kauguru kapos sakopa tur atdusoosskolotju kapa vietas. Turklt labo darbustenoanas akcij iesaistjs ar Brenguuskumskolas 4. klases audzki, kuri devslast pasakas pirmsskolas grupias brniem,bet pc tam visi kop piedaljs spls un

rotas.Visbeidzot jauniei kop ar Bevernas

novada domes deputtiem, prieksdtju,izpilddirektoru, Kultras nodaas un Socildienesta darbiniekiem, skolu direktormun skolotjiem piedaljs paskumKafija ar politiiem, kur diskutja parjaunieiem aktulm problmm un mekljatm risinjumus. Kopgi balsojot, paraktulkajiem tika izvirzti di jautjumi:

trkst darba vietas vasar, nav paskumutiei jaunieiem, nav skolu vasaras nometnes,jaunieiem nav vietas, kur satikties. Priecjatas, ka diskusijs jauniei spja ieraudztlietas, kuras btu iespjams dart paiem,savukrt pieauguie saprata, ka ar 7.9.klau jaunieiem var uztict dadu darbuveikanu, tdjdi aujot viiem veidoties paratbildgiem un iesaisttiem savas kopienasiedzvotjiem. Paskuma ideju un risinjumu

apkopojums tika nodots domes deputtiem


17/66

un pavaldbas atbildgajiem darbiniekiemturpmkajai darbbai.

Papildus jaunieu aktivittm projekta ietvaros notika ar kds paskumspieauguajiem visu trs Bevernas novadaskolu pedagogiem bija iespja tikties arprogrammas Eiropas iedzvotji kopienulabkljbai Latvij un Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolmvadtju Aiju Tnu, lai saruntos par radompieejm ikdienas saskarsm ar brniem unjaunieiem.

Pamat projekta stenotju grupdarbojs 10 jauniei un etri pedagogi,tau dadajs aktivitts kop piedaljs

apmram 30 jauniei. Savukrt ie jaunieiar projekta aktivitu pieredzi iepazstinjaar savus skolas biedrus.

stenojot projektu, komanda ieguvavrtgu pieredzi un zinanas par 7.9.klau jaunieiem, viu interesm un idejm.Dieml neatbildts palika jautjums, ksasniegt vidusskolas vecuma un nedaudzveckus jaunieus, kuri lielkoties mcscits pilsts un novad ierodas tikai

nedas nogals un brvdiens. Uzskatm,

ka sadarbba ar iem jaunieiem btu lielsieguvums novada kopienai, jo tiei svecuma grupas prstvji parasti ir gataviiesaistties dadu paskumu stenoan unar savu darboanos rdtu pozitvu piemruar jaunku vecuma grupu jaunieiem.

Projekta gait liks, ka vecumajaunieiem trkst vlmes un gribas paiemdomt un radt, tomr vii vl ir labprtgatavi iesaistties un piedalties cituizplnots aktivitts. Tau varbt pie vainasir nedroba un sekmgas pieredzes trkums.Tpc uzskatm, ka galvenais ieguvums no projekta ir msu novada pamatskolu veckoklau jaunieu persongi gt pieredze parjaunieu darboanos cit novad, viuiepazans ar domu, ka nav jgaida, kamrciti viu viet organiz paskumus, bet varto dart ar pai. Ms ar prieku vrojm,k ie jauniei ar katru nkamo paskumukuva atvrtki, par sevi prliecintki,gatavki izteikt savas domas, tpc ceram,ka saruns paust apmba iesaisttiesdadu paskumu stenoan nepaliks tikaivrdos izteikta, bet ar vainagosies ar reliemdarbiem.



18/66

Brocnu stenot projekta nosaukumsir Uz augu, Brocni. Pdjos gadosveidotajiem projektiem esam izvljuiesnosaukumus, kas atspoguo msu vlmimainties pau spkiem. Iekjam spkamvienmr ir lielka enerija un ietekmenkotn nek spkam no rpuses. Svargiir paturt prt piecus atslgas vrdus piederba, iesaistans, zinanas, prasmes

un sazinans. Msu projekta mris unuzdevumi ir sekmt dadu socilo slu,vietjo iedzvotju un dadu kopienasorganizciju sadarbbu, kapacitti, orga-nizjot kvalitatvus izgltojous paskumusstarpkopienas pieredzes apmaiai, sabied-rbas saliedanai un iekauanai, nodro-inot jaunu prasmju apguvi, redzeslokapaplainanos un iedroinanu ldzdar-boties. oreiz uzsvaru likm uz labo darbu

veikanu, sadarbojoties dadm vecuma

grupm, balstoties uz Sorosa fonda Latvijainiciatvas Prmaiu iespja skolmietvaros stenot projekta izstrdto Kopienasskolas shmu. Projekta aktivittes ir sadaltasetrs grups:

Sadarbbas studija aktivittesorganiz vienaudu izgltotji. Skolnigja uz pirmsskolas iestdi Msmjasun ststja, k notiek mcbas skol,brvprtgie jauniei mcja novada domesdarbiniekiem stikla gravanu, vadjanodarbbas Bldenes pamatskolas vasarasnometn. Skolas parlamenta jauniei orga-nizja radoas nodarbbas brnu lauku-mi, vecvecki mcja skolotjas da-dos veidos sasiet lakatius, shuffle dejotjiapmcja jaunieus jaunos deju soos.Interesantu tikanos noorganizja Balti-jas karavna. Jaunieiem bija iespjaneforml veid diskutt par brvprtgo

Laura Mielsone,Brocnu vidusskola

Katram savu horizontu Brocnos


19/66

darbu, svevalodu nepiecieambu un videssaglabanu. Msu secinjumi galvenaisir nevis zinanas, bet attieksme, kas tiekveidota tikans reiz. Vienaudu izgltoanair viena no veiksmgkajm apmcbasmetodm. Skum ir jiegulda liels darbs,lai sagatavotu izgltotju, bet ilgtermi tasatmaksjas vairkkrt.

Aktivittes Esi aktvs, brocniek!ietvaros notika trs paskumi:

Labo darbu grozs. Brocnusabiedrba tika aicinta veikt labos darbussabiedrbas lab pc pau izvles. Paveicmdaudz. Izrds, ka apkrt ir tik daudz mazudarbiu, kas padarmi s laika sprd, bet irtik nozmgi. Brvprtgie jauniei nokrsojaautobusu pieturu, izravja pensionreimilzgu iploku lauku, sasja zemniekusaimniecb ntru slotias, salaboja ogu,

izgreba truu bdm truu vrdus, dekupja

puu podus. Skolas jauniei vca zles,kurm beidzies derguma termi, izlietotasbaterijas, paldzja brnudrza audzintjmsagatavot dadus izdales materilusnodarbbm. Apzinjm, k brocniekivlas sadarboties ar skolu un kdu paldzbuvlas no skolas saemt. Novada deputtisakopa un iestdja kokus pie negltksun nesakoptks vietas Brocnos. Senioripiedvja savu paldzbu skolai, ststot par

savu veikumu un piedzvoto dads mcbustunds. Esam sapratui, ka vajag tikaiparunties ar cilvkiem, un apkrt notiksbrnigas lietas. Ir jizveido sko darbiusaraksts, lai jebkur var paveikt sabiedrbaidergu un nozmgu darbiu.

Apkrt notiek brnigaslietas. is paskums izraisja emocionlupaclumu un prdomas. Paskuma ietvarosjauniei veidoja sfilmias par Brocnos

notiekoo. Lai kur auditorij filmias rdtu,


Mizgltba

Dzvesprasmes

E-apmcbas

NeformlizgltbaSocilsspriedzesmazinana

Pilsoniskizgltba

Sabiedrbasatbalsta

metodiskaiscentrs

Nevalstisksorganizcijas

Vietjsadarbba

Brocnupavaldba

Jaunieucentrs

Kop

Novadaskolas

Kultrasun izgltbas

centrs

Bibliotkas


20/66


visur ts raisja oti pozitvas emocijas. Cil-vku atsaucba skatoties filmas, to nevarnepamant. Visi uzruntie bija gatavi filmties,un tas veicinja sadarbbu. Filmtji un filmuvaroi kuva par savjiem. Tas nekas, ja arvaroi nebija vienaudi, bet gan jaunkas

un veckas paaudzes cilvki. Atrast kopguvalodu, prliecint, ka vajag filmties, bieiiet ciemos, atkrtot intervijas utt. daudz irkopgi piedzvot un prdzvot. J, un radtfilmu par savjo tas rada papildu pozitvasemocijas un ir labi redzams, skatoties filmu.

Iedzvotjs run, dom, daraNozmgkais darbi, msuprt, ir krjumaInteresants un neparasts cilvks Brocnunovad izveidoana. Krjuma tapanpiedaljs jauniei no vism novadaskolm. Rakstts tika par saviem veckiem,vecveckiem, radiniekiem, kaimiiem vaipar cilvkiem, kuru darbi vai dzves gjumsjaunieti patiesi prsteidza vai iedvesmoja.Dai fragmenti no rakstt: Neviensneprot izcept tik gargu medus kku, kto prata ome. Reiz kds biznesmenis noRgas gribja sav kafejncas dienkartiekaut omes medus kku. Tomr pavrmt nesanca, jo laikam ome zinja dauspaus noslpumus. Tagad mana mammadareiz mina o kku izcept, bet viaivl jtrenjas vai ar Esmu lepnapar savu tti. Vi ir cilvks, kur nekadnemelo, visiem cenas dart labu. Esmupateicga cilvkiem, kuri novrt manutti Mri. Interesantkos un neparastkosdarbus apkoposim un izveidoto krjumiunodosim bibliotkm, izgltbas iestdmun pansiontam. Krjumu vars nemitgipapildint, jo, lasot ststus, ms varamiedvesmoties un aprakstt interesantucilvku veikumu vl un vl. Iesniegtastika ar karikatras par Brocnu aktulmproblmm. Karikatra ir veids, kesoo problmu pardt saasintkveid, liekot par to domt nopietnk, tuzrun lielku auditoriju. Jau tradicionlirkojm pavaldbas darbinieku, deputtudiskusijas ar dadm iedzvotju grupm.

Ne vienmr tikans skas patkamgaisotn, bet diskusijas noslgum vienmrrodas savstarpja sapratne. Esam sapratui, kadiskusijas nedrkst rkot tikai projektu ietvaros,bet tm ir jkst par pavaldbas darbasastvdau. Labkais informcijas nesjs un

reklmas rulltis ir novada iedzvotjs.Lai saprtgi izmantotu esoos

resursus, aicinjm pirmsskolas iestdesizmantot skolas tehnisko nodroinjumu,lai iepazstintu mazuus ar tehnoloijmskol dabaszinbu kabinetos. Tdaktivitti nosaucm Pirmsskolas iestdeseksperiment. Kds neviltots prieks bijamazuu actis, vrojot biti mikroskop,gatavojot ziloa zobu pastu, rakstot savuvrdu uz interaktvs tfeles. Veiksmgisaplnojot laiku, varam cits citam paldzt arto, kas katram ir. Pilstas bibliotekre aicinjaptniecisko darbu raksttjus uz nodarbbu,kuras laik iepazstinja ar pieejamm datu


21/66

bzm, lai veiksmgi uzraksttu ptjumu.Tda, lk, ir sadarbba, kas nemaks neko.

Nciet uz sadarbbu! Projektalaik tikmies ar Kurmenes, Valmieras,Bevernas un Zvrtavas jaunieiem. Vienmrvrtgi ir iepazties ar citu veikumu gansaruns, gan tikans reizs. Dakrt vajagaizbraukt ciemos vai uzemt ciemius, lainovrttu, kas ir labs pau mjs, k ariedvesmoties no citu veikuma. Strdjot kopdads grups, rads idejas, ko varamizmantot katrs sav viet. Tas nozm, kaviens vrtgs darbs tika veikts piecs dadsLatvijas viets, bet pielgots vietjiemapstkiem. Tikans stiprina attiecbas unraisa idejas k turpint ieskto.

Brocnu seniori devs pieredzesbraucien uz Kazdangu. Pabijm brnigLatvijas viet, satikm domubiedrus un radmvlmi satikties vl un vl. Prliecinjmies, kanav jbrauc tlu, lai iegtu jaunus draugus,gtu pozitvas emocijas un vlmi izdart kolabu savam novadam, pilstai.

Apkopojot projekta rezulttus, esamnonkui pie vairkm atzim. Ms pilnb

piekrtam S. eca teicienam Bet es saku, kapietiek tikai palaist kosmos kdu atbalstapunktu un piesliet kpnes. Ce uz debesmbs va. Lai projekts izdotos, vajag tikaiparunties ar cilvkiem, uzzint, ko katrs vlas,uzmangi klausties un vrot, ko audis daracitur, zint, kas atrodas katr iestd un piekatra cilvka. Atrast sto, ar ko runt, mekltldzgi domjoos, bt prliecintam par ideju.Ir jdeg paam, lai aizdedzintu citus.

Domjot par idejm, aktuls irG. Flobra teiciens Lielas idejas, tpat k

egles, izaug n un aizas mal. Mumsir jbt drosmgiem pastvt par savmidejm, neatteikties no tm. Lielas idejasnekad nevarsim realizt bez sarejumiem.Uzdrkstsimies riskt. Briem trakks unabsurdks idejas izrds iespjamas, ja ts

kdam ir vajadzgas. Ir jtiekas ar dadmsabiedrbas grupm, jrea uz vajadzbm,ar uz tm, kas rodas pki. Jzina, k tevnav, lai zintu, ko tev vajag. Tas, kas man irsvargs, var nebt svargs citiem.

Kds nezinms autors ir teicis:Piesardzba ir laba lieta, bet patbruurupucis nespers nevienu soli, neizbzisgalvu no brum. Mums vl daudz irjmcs, k uzrunt, ieinterest iedzvotjuspiedalties msu rkots aktivitts. Bieijsamierins ar nelielu dalbnieku skaitu,lai nkotn pulcintu masas. Jdom parburknu, briem pat primitvu. Ms otiesam pieradui staigt savs kurps, betizkpt no ierastm kurpm ne vienmr irkomfortabli, tau ilgtermi tas var novestpie labiem sasniegumiem.

D. A. eds ir teicis: Ost kuis ir

drob bet kuus bv ne jau tpc,lai tie stvtu uz vietas. Visbriesmgkir bezdarbba. Ar mazi darbi rada lielasprmaias, vajadzga tikai pacietba.Vienreizjus projektus realizt briem irriskanti, jo cilvkiem ir iedots is, bet kasnotiks tlk? Jbt sadarbbai un skaidrbaipar vietjiem resursiem.

Un noslgum piebildu: Tas, kasneprtraukti novro vju, netiek pie sanas,

un, kas vienmr raugs uz padebeiem,tas netiek pie raas ievkanas t teicisSalamans.



22/66


Tirz jaunietis nav vienkri jaunietis vecuma grupa, ko oti gribtos iekautkopienas aktivitts, bet nav zinms k.Tirz jaunietis ir Mkou Stmjs, kurnegaida, kad viu kaut kur iekaus vaiuzaicins, bet gan pats rod idejas, mekliespjas un risinjumus. K tad radsMkou Stmji?

Tirza t ir neliela vietia Gulbenesnovad, kur cilvki nebaids meklt iespjas.Ikviens tiek iesaistts kopienas dzv. Pagast irpamatskola, tau to jau sen vairs nevar sauktvienkri par pamatskolu. Skol darbojasgan brni, gan pieauguie, kuri apgstdatorprasmes, angu valodu, uzmjdarbbnepiecieamas zinanas, aktvi darbojasskolas sporta zl. Mal netiek atstti arveckie cilvki, skolas brni ir atsaucgi undarbojas kop ar vecajiem cilvkiem gansocils aprpes nam, gan pagalma svtkos.

Tau tikldz brns ir pabeidzis mazo, mopamatskolu, vi dodas uz citu pusi...

Tomr tas nenozm, ka dzimtais pagastskuvis par nenozmgu vietu jauniea sird.Jauniei labprt atgrieas mjs brvajlaik, lai dziedtu, dejotu, vrotu koncertus,piedaltos sabiedriskajos paskumos unviiem ir TIK daudz labu ideju! Mums tikaijsadzird ts, jdod padoms, jauj izpaustiesun, pats galvenais, jauj kdties un sktvisu no skuma.

da iespja mcties, kdties, darboties(un sadarboties) un pats galvenais priectieskop rads gada pavasar, kad uzzinjmpar Grassroots iniciatvas aktivittm unsapratm, ka ar ms Tirzas jauniei esamtdas sakntes, kam vl jaug un jattsts. Tar skm savu darbbu vispirms ar kopgu

plnoanu. Jau Tirzas pagasta iedzvotju

Anete Ziepniece,Mkou Stmja no biedrbas KpNes

Jaunietis lauku kopien j!


23/66

foruma laik sapratm, ka Tirzas estrdevairs nav tda, kdu to atceramies no savasbrnbas, paskumi tur vairs nenotiek tikbiei, k ms vltos, apkrtne nav sakopta,un trkst ts rozntes, ko tik oti gribtos.Varbt tiei jauniei ir tie, kuri aj viet

var ko maint? Tpc ar rads nosaukumsMkou Stmji tie, kuri stums un mainsvietas msu nelielaj vieti.

Pirmais Mkou Stmju lolotaispaskums notika gada 11. maij visuvecumu jauniei tika aicinti uz Talkasballti estrd. Vairkas nedas pirmspaskuma pagja darbg steig, jaunieictgi domja, k piesaistt vl citus jaunieusun k atrast o roznti. Ideju bija daudz,tau par vienu visi bija droi vajadzgadesu cepana, jo kas gan ir talka bezpusdienm. Kop ar pagasta prvaldniekuaplkojot estrdes teritoriju, sapratm, kair nepiecieams attrt nelielo saliu, kuraapaugusi ar krmiem un kuvusi pavisamnepievilcga. Tad ar pamanjm, kaestrdes iekj siena gadu gait apraksttaar nepiekljgiem vrdiem un kuvusipar mjvietu pavisam neprofesionliemzmjumiem. eit ar atradm savu rozntiizdomjm, ka sadarbosimies ar diviem otitalantgiem jaunieiem, kuru vaasprieksir grafiti mksla. Sarakstoties ar vienu nojaunieiem, Tirzas pamatskolas absolventu,uzzinjm, kdas krsas ir nepiecieams

iegdties un, pats galvenais, ar konoklt estrdes sienu, lai nebtu redzamiiepriekjie rotjumi. Tpc ar darbisks pris dienas pirms oficil balltesskuma. Paldies pagasta prvaldei par labinoorganiztiem priekdarbiem!

Pati talkas diena bija idela darbiemsvaig gais, saulte necepinja, bet sildjamsu muguras, kamr ms trs stundas,patkamas za skaas ieskauti, locjmiesun stiepm, lai pc tam vl ilgi vartupriecties par skaisto saliu. Darbs nebijaviegls, pavasara pldi mums deva iespjuizpeldint zbakus dubos, un ugunsnepavisam negribja aizerties miklajoszaros (tau ar o problmu mums pavisamamizant veid paldzja mazs rtis).

Kamr daa talcinieku svaig gaissmjs un cents izvairties no krtoiemkokiem, citi msu iepriekminto talantgojaunieu vadb rs pie radokauzdevuma estrdes iekpus. Mzikai drdot,jauniei izpauda savas mksliniecisksdotbas, pot visdadko krsu strpasun apus uz pelkajm sienm, padarot ts

pievilcgkas, kokas un jaunietgkas (tasir pavisam sts vrds).

Paskuma laik valdja draudzga,brva un optimistiska atmosfra, un talkasnoslgum cepts desias garoja pai labi.Mjs visi devs ar gandarjuma sajtu.

Ms visi kop varam izdart lielas unnozmgas lietas! Paskums ms saliedjaun sniedza gandarjumu. Milzgs prieks

par cilvku atsaucbu! Paskums pulcjavairk nek 30 dalbniekus. Jaunkajamdalbniekam bija vl tikai trs gadi, betveckajam jaunietim vairk k 50!

Pc paskuma jauniei saprata,ka, lai gan is paskums bija lielauzdrkstans, ar turpmk vii iesaistsiesldzgs aktivitts, gan k dalbnieki, gank organizatori, jo t ir milzga pieredzeun iespja izmint jaunas lietas.



24/66


Jau nkamaj mnes, preczk sakot,22. jnij, Mkou Stmjiem atkal bijaiespja kt par svargm personm, oreizieemot tiesneu un organizatoru lomusporta svtkos. Lai gan Lgo dienas sportaaktivittes ir oti sena tradcija un sportisti

to apmekl regulri, ita, ka ir zudusijau iepriekmint roznte. Vairkumsdalbnieku labprt prbauda savus spkusindividulajs sacensbs, tau mums ita,ka jpiedv ar tdas aktivittes, kurasvienkri var izbaudt no sirds, neuztraucotiespar to, vai tu bsi labkais.

Sporta svtku dien Tirzas pagastaestrd bija sapulcjuies pietiekamidaudz sportot gribtju, kuri bija gatavisevi apliecint dads individulajs unar komandu disciplns. Dalbnieki bijaieraduies ne tikai no Tirzas pagasta armsu kaimii no Lizuma, Druvienas uncitiem pagastiem bija atbraukui ciemos unlabprt piedaljs sporta aktivitts.

Kamr futbola un tautas bumbaslaukumos norisinjs spraigas cas,ikvienam svtku dalbniekam bija iespja

izmint kdu no devim individulajmsacensbm, k ar vienkri pavadt laiku,spljot galda tenisu, novusu, ahu undambreti. Tiei s aktivittes piedvjmms Mkou Stmji. ita, ka lielkaktivitte un rosba bija pie galda tenisa,spl iesaistjs gan lieli, gan mazi. Skolninebaidjs sacensties ar pieauguajiem,pardot, ko ir iemcjuies, skolas laikspljot tenisu gandrz vai katru starpbrdi.

Tau visneierastk aktivitte bijakana no kalna pa plvi. iet, kanevienu ne lielu, ne mazu neuztraucatas, ka drbes vartu palikt slapjas vainetras. Prieks burtiski staroja no brnu(un ar pieauguo) acm. Nauris, izdarjis

vairkus bravrgus cienus, jautja vainkamgad ar bs da aktivitte. Griestiubri nepameta kalnu vairk k stundu, kar paspja izststt to, ka mjs ierkos dupau atrakciju. Ar meitenes, ietinus lielajosplastmasas maisos, laimgas ca lej.

Jatzm, ka brd, kad estrd ieradmies ariegdto plvi un ziepm, svtku dalbniekiuz mums noraudzjs ar neuzticgu aci, betpc svtkiem bija redzams, ka atrakcija irizdevusies! Prieks par to un paiem par sevi!

Jaunbas gadi ir interesantais periodskatra cilvka dzv, kad gribas izmint itinvisu, iet, ka pasaulei visas durvis ir va,tu stvi pa kalna gal, peldi pa straumiun t tlk. Tau is ir ar laiks, kad sti navsaprotams, kas tu esi. Vairs neesi tas mazais,ko mamma sta dziedt skolas Ziemassvtkupaskum, par kuru jau iepriek ir padomts,viss ir saplnots, tev tikai jseko skaidriuzraksttm nordm. is ir tas laiks, kad tunordes veido pats. Tas, ko prj kopienavar dart, ir paldzt ar materilu atraanunoru veidoan.

Man prieks, ka vietjs kopienas

iniciatvu atbalsta projekts varja kt par lieluatbalstu msu ideju realizan. Sapratu,ka galvenais nav nolikt iedzvotju priekkaut ko gatavu, cerot, ka nkamreiz viipai sps izveidot kaut ko ldzgu. Galvenaisir iesaistanas process, iespja idejas radtpaiem un sadarbba gan paaudu starp(aktivitu laik mums oti paldzja jaunieiar lielku pieredzi), gan ar pavaldbu, ganstarp paiem jaunieiem. Pirms projekta pat

nenojautm, ka msu pau skolas vecksklases skolns, kam mcbs nepavisamneveics, ir lielisks grafiti mkslinieks, kurglui labi spja ar citiem iemct darbotiesar krsm.


25/66

2013. gads Baltinavas un baltinavieudzv ir bagts dadiem notikumiem, arstenotiem projektiem un labiem sadarbbaspiemriem, kas saista vietjs kopienasdadas cilvku grupas un organizcijas. pasprieks par Baltinavas vidusskolas sadarbbu arnovada pavaldbu, ar biedrbm Sukrumsun Jauniei Baltinavai, ar Baltinavaskatou draudzes gardzniekiem; prieks par

vietjo zemnieku un uzmju atbalstu,par kopienas cilvku aktvu iesaistanosBaltinavas vidusskol organizt Paauducentra darbb. Pateicoties kopgam darbam,mums ir noticis daudz kas tds, par ko paiempatiess prieks un gandarjums.

Sorosa fonda Latvija (SFL) atbalsttprojekta Paaudu centra izveide Baltinavasnovad ietvaros izveidots un aprkots Pa-audu centrs, kur ikviens interesents var dar-boties kd no centra 11 intereu darbncm:

floristikas, tautas mzikas apguves, kok-apstrdes, vizuli plastisks mkslas, novadavstures mantojuma, auanas, etnogrfisksdejas, dzveszias, angu valodas, dator-prasmju un sporta aktivitu darbnc.

Vasar atbalstts Baltinavas vidusskolasprojekts ES Mizgltbas programmasComenius aktivitt Skolu daudzpusjspartnerbas. Projekta stenoanas gait2013.2015. gad msu skolniem unskolotjiem bs iespja savstarpji ciemotiesun dalties pieredz ar Vcijas, Polijas unehijas skolu prstvjiem.

Prieks ar par SFL projektu Paauducentra imeu skola. aj ruden pirmsskolasvecuma brniem un viu veckiem seasnedas bija iespja apmeklt attstoasnodarbbas vietjo skolotju vadb, k ar

saemt pieaicinto specilistu konsultcijas.

24 | Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi24 | Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Imants Slins,biedrba Sukrums

Esi ce! aicina baltinaviei


26/66


Vidusskolas un biedrbas Sukrumssadarbbas piemrs ir ar projekts Baltinavasvidusskolas teritorijas zas zonas pilnveide,kuru ar finansili atbalstja SFL. Vasarstenots ar biedrbas Sukrums NderlandesKNHM fonda atbalsttais projekts Solu

izgatavoana Baltinavas vidusskolasdamzlei. Soli izgatavoti, izmantojotsavulaik LEADERprojekt iegdtos biedrbasSukrums kokapstrdes darbgaldus. T nomaziem gabaliiem top kaut kas liels.

Vasara un rudens baltinavieiem bijisciemiiem bagts laiks. Priec, ka veidojasarvien plakas un sirsngkas saites arcilvkiem no tuvkm un tlkm Latvijasvietm. Prieks uzemt ciemius, pardt, arko ms Baltinav esam pai, un paiemsaemt uzaicinjumus ciemos! Baltinavuapciemojui gan biedrbas Dzirnakmensaudis no Krustpils novada, gan Viakasvecku atbalsta biedrba, gan kurzemniekino Brocnu novada izgltbas iestdm, gantuvi kaimii no Brieuciema pagasta, ganCiblas un Ludzas novadu skolotju grupa,gan kaimiu novadu eogrfijas skolotji.

oti saulainas un jaukas ir atmias par9. maija tikanos, kad tiei Eiropas dienBaltinavas vidusskol uz reionlo diskusijustarptautisks iniciatvas Eiropas iedzvotjikopienu labkljbai projekta Kopienudarbbas veicinana: aktvai pilsoniskaildzdalbai un nabadzbas mazinanaiietvaros pulcjs aktvi audis no visasLatgales. Bija prieks uzzint citu pieredzi unpardt, ar ko bagti pai baltinaviei.

Brieuciema biedrbas Saulessvece unBaltinavas biedrbas Sukrums sadarbbasizlolots brns ir interneta katalogs vietjouzmju preu popularizanai, kasatrodams mjas lap www.orudi.lv. Parto pas paldies jsaka Silvijai LomeleiBrieuciem un Aigaram Keiam Baltinav.

Tie vl nebt nav visi dada veidasadarbbas piemri ar priecjou rezulttu un

pievienoto vrtbu. Esam ce uz nkoo ideju

stenoanu. Viens no paajiem ststiem ir parbiedrbas Sukrums iedzvinto projektu Esce!, kas notika, kop ar vairkiem sadarbbaspartneriem iesaistoties Eiropas vietjo kopienudarbbas veicinanas aktivitts. Baltinavieiir pateicgi par o iespju Izgltbas attstbas

centram un biedrbai Cerbu sprni.Baltinaviei savam projektam bija

devui nosaukumu Esi ce!. Ce tir virzba uz prieku gan tie, fizisk, ganfilozofisk nozm. Bt ce nozm vienmrbt gatavam jauniem iespaidiem, jauniemizaicinjumiem, satikt cilvkus, savstarpjidalties pieredz, veidot jaunus kontaktus,jo tikai kustb ir attstba! Projekta aktivitugait veidojs cieka pieredzes un idejuapmaia starp domubiedriem, sadarbbassaikne starp kopienm. Ms bijm ce paiun priecjmies, uzemot ciemius pie sevis.Lk, k tas notika!

12. jlij Baltinav uzmm ciemiusno Krustpils novada Vpes pagasta biedrbasDzirnakmens. Ciemii iepazins ar biedrbasSukrums aktivittm: Amatnku centru,kokapstrdes un auanas darbncm. Starp

citu, kokapstrdes darbgaldi ir Sukrumapaa pirm projekta rezultts. Sav pieredzun idejs daljs biedrbas vadtjs Aigars.Baltinaviei iepazstinja ar ar vidusskolu, arSFL atbalstt projekta gait skol izveidotoPaaudu centru, ar Baltinavas katou bazncuun draudzes mju. Ciemii apskatja muiasparku, kur ik vasaru notiek Latgal populraismzikas festivls Osvalds, muzeja vadtjaAntra iepazstinja ar Baltinavas novada

muzeju. Izbraucien pa novada teritorijugalven apskates vieta bija GuntaraBartkevia zemnieku saimniecba Amatnieki,kas lepojas ar attsttu graudkopbu, modernulauksaimniecbas tehniku un iekrtm. Ciemiibaudja pusdienas Baltinavas vietj kafejncPietlava. Karst vasaras diena bija ne tikaisaules, bet ar satikans iespaidu sildta.

Projekta lielk aktivitte bija 6.septembra velobrauciens BBB: Baltinava

Brieuciems Balkani. Trs B var dvt


27/66

par vienbas braucienu, jo tas vienoja divukaimiu novadu Balvu un Baltinavascilvkus, divu skolu Baltinavas vidusskolasun Brieuciema pamatskolas pusaudus,divas biedrbas Baltinavas Sukrumu unBrieuciema Saulessveci un divu tuvko

sbru kopienas. Velobrauciena marrutsvijs trs novadu teritorij Baltinavasnovad, Balvu novad (Brieuciema pagast)un Viakas novad (ilbnu pagast).Velobraucien, kas izdevs interesants uniespaidiem bagts, pusaudi iepazina gancits citu, gan ar savas dzimts puses untuvks apkrtnes dabas un kultrvsturesbagtbu. 8. un 9. klau skolni kop arvelobrauciena vadtjiem pavadja dienu,

kur fiziska slodze, kopbas sajta, jauniiespaidi un dabas krums radja pozitvuemociju devu ilgam, ilgam laikam.

Velobrauciena rts sks ar kopgufoto pie Baltinavas vidusskolas, tad sekojaBaltinavas novada muzeja iepazana.Baltinavas katou baznc pieklusa ceotjualas, uzklausot draudzes prvesta IvaraVigua vrdus. Ce pa lkumoto lielceuaizveda uz Keiu kalnu, kur savulaikatradusies pirm Baltinavas apkaim uzceltbaznca. T bija no koka un vlk prvestauz Baltinavu. Par seno bazncu Keiu kalnkatram ceiniekam atgdina krucifikss unpiemias zme. Tuvojoties Brieuciemam,pie Majaka kalna velobraucjus sagaidjaskolotja, Brieuciema pagasta vstureszintja Valentna, kura ar vlk Bilgu ciemturpinja ststt par Brieuciema apkaimes

vsturi. Atptas brdis un vsa dens malksveldzja pie Brieuciema skolas, un ceveda tlk, kur grants segumu nomainjajaunais asfalts.

ilbnu pagasta Pleov braucjipiestja latgalieu valodas un vsturesptnieka Miea Buka dzimto mju viet, kurizcil novadnieka simtgades svtkos 2012.gada 1. jnij atklts piemineklis. Ar eittapa kopbilde pie piemineka, kas akmenveidots k grmatu kalns, simbolizjot MieaBuka devumu Latgalei. Tlk atkal lkloi pamazkiem lauku ceiem ldz Stiglovas gravai.Muskuos jau jtami nobrauktie kilometri,bet vl netrka ne enerijas, ne priekakpelt pa Stiglovas gravas kraujm. eitmazs uptes krastos atsedzas smilakmens,avots gadu gait izgrauzis alu, kas ir lielkZiemelatgal. Kpjot pri sakrituajiem vecokoku stumbriem un zariem, ceinieki iepazinaStiglovas dabas taku. s vietas iepazanaibija atvlts pietiekoi daudz laika, jo dabastaka bija gara un rota. Tlk ce veda uzbrauciena galamri Balkanu dabas parku.

Balkanos baltinaviei un brieuciemiei

steidza gatavoties velobrauciena gar-gkajam paskumam jkur ugunskurs,jcep desias, jgrie tomti un guri, jkljgalds. Cilvkus aplis ap ugunskuru vienojavl ciek. Te bija vieta, lai iepaztos tuvk.Vlk, kad bija remdts izsalkums, atradsspks ar bumbas splei un rotam. Atpakauz Brieuciemu un Baltinavu velobraucjuce bija gausks, bet pauzes slpju

veldzanai biekas. Nogurums un

gandarjums divas savstarpji saisttassajtas, ko pc velobrauciena izjuta ganpusaudi, gan pieauguie dalbnieki.

Vai kopgs velobrauciens nav labkaisveids, k iepazt savus vienaudus, puiusun meitenes no kaimiu pagasta kaimiuskolas? Esi ce! tds bija msuprojekta nosaukums un devze. Esi ceuz jaunm idejm, jauniem darbiem,jauniem sasniegumiem, esi ce, lai

satiktu CILVKU!



28/66


Strdjot pagast par socilo darbinieciun esot aktva locekle biedrb ,,Atrodi laikusev, oti labi zinju savas kopienas cilvkusvai, projektu valod runjot, mrgrupu, kuraibtu nepiecieamas aktivittes. Zvrtavaspagast sabiedriski aktvas ir sievietes viasapmekl rokdarbu apganas darbncas,

vasaras skolas nodarbbas utt. Vriei aktviapmekl zoltes sples turnrus. Jaunieiemldz im netika piedvtas aktivittes, kasvius aizrautu un veicintu aktvu ldzdarbbu.Jaunieiem pagast nav nekdu rpusstunduaktivitu vai padarbbas pulciu, kas btupiemroti viu interesm. Tas ir viens noiemesliem, kpc jauniei Zvrtav nepaliek aizbrauc mcties un neatgrieas. Mazagrupia brnu ir tikai pamatskolas skolni

vecum no 10 ldz 17 gadiem.

Biei vien pagast dzvojoo imeubrni ir izolti no aktivittm, un tdi pasviir ar viu vecki. iem brniem nav iespjasapmeklt dados intereu pulcius, trkumad viiem nav iespju apmeklt tetri,diskotku utt. Daudzi no viiem nav redzjui,ka viu vecki ietu uz darbu kpc tad

viiem to dart! Viiem ir vajadzgs kaut kaspozitvs. Pc padart ir nepiecieams kdskopgs paskums, kas sptu vius ieinterestar turpmk bt aktviem. Pagast liel skaitir daudzbrnu un maznodroints imenes,un ir likumsakargi, ka brni no tm finansiluiemeslu d nevar atauties apmeklt mzikasskolu vai mkslas skolu un citus pulcius kasprasa materilu ieguldjumu.

Projektu kopienas labkljbai rakstjuviena pati, tas man paldzja prliecinties,

Kristina Brolte,biedrba Atrodi laiku sev

Projekts kopienu labkljbai

Zvrtavas pagast


29/66

ka ar es vietjiem brniem un jaunieiemtomr varu izdart ko labu. To, ka es kopar viiem mcos, vii zina, jo to es uzsveruun auju justies ldzvrtgiem. Mcties kopir interesantk, nek tad, ja nk kds lielais,gudrais un mca, k pareizi dart.

Ko tad ms darjm?

Sapulce-darbnca ,,Uzzm savusapni kopienai. Darbncas laikjauniei sapulcjs ,,Brv laika istab,ikviens uzzmja un uzrakstja, ko vivltos un kas viam btu nepiecieams, laipadartu interesantu savu un savu ldzcilvkudzvi pagast.

bija aktivitte, ar kuru centosieinterest, tau jatzst, ka skums nebijaviegls. Uz pirmo tikanos atnca vien seibrni, un tas bija daudz mazk, nek tikaprognozts. Zmt vii nevljs, idejutrka, katrs par sevi. Jautju, ko viivltos, bet atbildes bija neko, nezinu.Tikai tad sku ststt, ko jauniei dara citur,ko vartu dart uz vietas sav pagast.Idejm piedvju jaunsargus, prgjienuar teltm, ekskursiju un, protams, vietu, kur

aktvi tiekamies volejbola laukumu un tsakopanas talku.

Jaunieu talka. Pamazm, palnmjauniei organizja volejbola laukumasakopanu. Sakopa vietu, kur pai vasaraktvi pavada brvo laiku. Zli ar trimmeripva Pteris (16 gadi), jo to vi dara armjs. Talku apmeklja saldzinoi mazdalbnieku, jo bija vasara, tomr iecerto

paveicm: nopvm zli, kas bija ldzcegaliem, salasjm atkritumus un izvilkmveco volejbola tklu. Protams, nenovramisekoja pirmais mas un sezonas atklana.

Pieredzes apmaias brauciensuz Brocniem. Projekta ietvarossadraudzjamies ar Triktas un Valmierasjaunieiem, un nu apgstam jaunupieredzi un apciemojam Brocnu aktvosjaunieus. Braucien izdevs apskatt

citas kopienas pieredzi, smlmies jaunas

idejas. Darbnc Brocnu vidusskolapguvm sevis prezentanas spjas, kaspaldz publiski nosaukt savu vrdu unpateikt daus vrdus par sevi, skaidri unprliecinoi uzstties. darbnca diviemmaniem jaunieiem, Kristnei un Jnim,

paldzja prvart mulsumu un kautrgumu.Ar es prliecinjos, cik svargi ir prast seviprezentt darbnca ir rels palgs.Ja man kds btu paldzjis to saprastpusauda vecum, tas man aiztauptudaudz biklu bru un paldztu prvartkautrgumu. Lai nu k ,,mu dzvo mu mcies. Pozitvi mudinja padomtar Laura brvprtgo jaunieu darbnc;maniem jaunieiem rads jaunas idejas, ko

ms minsim realizt sav kopien.Jaunieu sapulce, projekta

noslgums un novrtjums. Notikaizvrtana, savstarpja domu apmaiu unjaunu ideju apsprieana. bija aktivitte, kobrni apmeklja visaktvk, jo interese auga.Tau svargi ir kdam vius pulcint undarboties, jo pai sankt vii vl sti neprot.Kop kalm plnus, spriedm, piemram kuram ir slidas, jo slidoana msu miestrull.

Gatavojamies vasar atjaunot pieturaszmjumu, jo, gadiem ejot, vecais zaudizskatu. Kopgi domjm nosaukumu msujaunieu grupiai (domana noslgsiesnovembra beigs). Aktivitte un bukletitaps, jo decembr ms sevi prezentsimOzolu pamatskol un ststsim, ko labu esamsadarjui saviem veckiem, skolotjiem un

skolas biedriem.Projekts sniedzis ieguvumus mums

visiem. Mani ieguvumi ir jauni izaicinjumi tas ir pirmais manis raksttais un patstvgistenotais projekts, k ar vairojusiespiederba kopienai un darbs aktivizjotjaunieus tas ir mans aicinjums, un par topatiess gandarjums.

Lk, ko par ieguvumiem saka pai

jauniei un brni: Pterim tas ir jauns draugs



30/66


Oskars no brauciena uz Brocniem;Patrcijai vias foto avz; Gundegapriecjas par iespju pabt Brocnos;Mikam Marekam patika viss, betRolands uzaicinja pievienoties tusiiemSandri.

Pagast visas etras biedrbasmeitenes piedals padarbbaskolektvos (ansambl un tetr). Kolektvavadtja Dagnija, kura ir skolotjaGaujien un Ozolu pamatskol, ststa,ka Gaujienas Ojra Vciea vidusskolrko Pateicbas dienu. Dienu, kad varpateikt paldies. Kds skolnieks,kur mcs Gaujien, 15. novembrapaskum skol saka paldies biedrbai,,Atrodi laiku sev. Sandris, 11 gadusvecs zns, kur dzvo msu pagast, bet

mcs Gaujien, ar saka paldies... Tas irPALDIES, kas nozm, ka neviena iniciatva

nav peama, un dod spkus dart labusdarbus ar turpmk.


31/66

2013. gad biedrba Nkotnei unbrv laika pavadanas centrs Upmala, kasatrodas Dagdas novada Brziu pagast,aktvi iesaistjs dados projektos, veicinjasavu atpazstambu ar mediju paldzbu,aktvi piedaljs paskumos un, patsgalvenais, pai aktvi organizja ikdienasnodarbes un svtkus pagasta mrogvismpaaudzm. oti veiksmgs ststs ir par jaunulganu galdiu tapanu Brziu pagastakapsts. Kapusvtki Latgal ir viena nosvargkajm dzimtu sankanas reizm,kad mazajs lauku kapsts sank dzvie, lai

tiktos ar miruajiem; sank ciemi, no kuriem

sen palikui tikai nosaukumi. Tpc izlmm,ka ar var bt vieta un reize, kad var notiktpilsonisks sabiedrbas spcinana. MsuBrziu pagast ir desmit katoticgo kapstas.Lganu galdii bija jau novecojui, tpcms nolmm izgatavot jaunus. Kopum bijavajadzgi 40 galdi. Darbs gaidja pamatgs.Uzskm sagatavoanas darbus jau aprabeigs, kad vl bija sniegs. Atradm vietjoamatnieku Pteri Mainovsku, kur piekritapaldzt mums aj atbildgaj darb. Lainebtu t, ka vi strds viens, nolmmpiesaistt brnus un jaunieus un sarkot

nodarbbas, kur amata pratjs paststs un


anna aha,biedrba Nkotnei

Biedrba Nkotnei un brv

laika pavadanas centrsUpmala labkai savaskopienas cilvku dzvei


32/66


apmcs, k veikt o darbu. Msu pagastaprvalde piekrita paldzt ar kokmateriliemun transportu. Paldzja vairki cilvki ganar kokmateriliem, gan ar darbu, gan ardarba instrumentiem. Savukrt simtlatniekipaldzja izvietot galdius kapsts.

Pateicoties dalbai dados seminros,projektos, ms veidojam jaunus kontaktus,iegstam jaunus draugus. August oktobr pie mums ciemojs vairkasdraugu komandas: no Izvaltas, Lvniem,Sakalna un Brieuciema. Viesiem tika dotaiespja aplkot rokdarbu pulcia veidotuiespaidgu rokdarbu izstdi, apskatt brvlaika pavadanas centra Upmala unbiedrbas Nkotnei telpas, kurs pulcjasgan jauni, gan gados vecki pagastaiedzvotji, iepazties ar biedrbas darbbu,noskatoties prezentciju. Viesiem no Izvaltastika piedvtas etras darbncas. Tajs bijaiespja apgt origami, kvilinga, kanzai unspilventiu veidoanas prasmes. Lvnieiemun biedrbas Saulroztes prstvjiem paiiepatiks pana, izmantojot papra lentas.Vii iemcjs vairkus panas veidus,ko solja izmantot savs biedrbs. Ar lieluinteresi Brieuciema pagasta iedzvotjiapguva kanzai tehniku.

Patkamas atzias izskanja pc tikanasmsu centr Upmala:

Redztais ar mums deva jaunusparu darboties Baltaj mj unlika vlreiz saprast, ka ir tik labi btkop ar savjiem. (Inguna Badune noLvniem)

di pieredzes apmaias braucieni iroti vrtgi, jo dod iespju apskattiesk strd msu koli, un gt jaunasidejas, reiz novrtt ar savu darbu.(Inga Leikuma no Izvaltas).

Ms vietjo rokdarbnieu vadbapguvm kanzai tehniku, apbrnojmrokdarbnieu izstdi, un ar smlmiesidejas. Un ne jau nauda vai pieprasti,zinoi specilisti to visu ir dabjui

gatavu. Noteicoais ir bijis pau izvle

un vlme dart un bt. Protams, beznaudas nekas nenotiktu, bet tai ir bijusiSEKUNDRA loma. Malai, upmaliei,t turt, lai jsu kuim buras vienmr pavjam! (Silvija Lomele no Brieuciema).

Ir patiess prieks to visu last un justieslepniem par savas kopienas cilvkiem, jolielisku iespaidu uz ciemiiem atstja msukopgsdarbs.

gada vasar Brziu pagasta brni,jauniei un viu vecki, devs divu dienuvelobraucien Iepazsim savu pagastu!ar mri apceot pagasta skaistks vietasun iemint ts fotogrfijs. Dalbniekifotografja pilngi visu, kas cilvkam ir

svargs dabasskatus, ikdienu, sadzvi,svtkus. Velobrauciena laik bija dota iespjavrgk paskatties uz savu pagastu, saprast,cik skaistas vietas ms steig nepamanm.Tomr fotogrfiju nebija tik daudz, lai pietiktufotogrmatu izveidei, tpc prruns ardalbniekiem tika nolemts, ka iesktais darbsir jturpina. Pc nepiecieamo fotogrfijusaemanas bra sks oti atbildgsprocess fotogrfiju atlase, fotogrmatu

noformana un nodoana izdevniecbai.Kaut gan fotogrmatu tapanas processbija darbietilpgs, tomr gandarjums nopaveikt bija liels, jo rezultt Brziupagasta iedzvotji ieguva divas lieliskasfotogrmatas!


33/66

Viens no Brziu pagasta iedzvotjuaktulkajiem jautjumiem ir dzimtpagasta nkotne. Dieml msu pagastarvien lielks kst ar pasvo cilvku skaits,kuri nevlas piedalties paskumos un kstvienaldzgi pret pagast notiekoo. Gribtos,

lai ie cilvki saprastu, ka oti daudz iratkargs no mums paiem, no msu rcbas,no msu pilsonisks pozcijas. Cilvkiem irjsatiekas, jdiskut un kopgiem spkiemdzve sav pagast jdara labka. Taujau vairkus gadus das iespjas pagastaiedzvotjiem nebija. Tpc 3. oktobr Brvlaika pavadanas centr Upmala tikaorganizta diskusija Kas sagaida msupagastu nkotn, un ko es varu dot savam

pagastam? Uz diskusiju tika aicinti ne tikaipagasta iedzvotji, bet ar Brziu pagastaprvaldes prstvji. Diskusijas skumtika prezenttas divas fotogrmatas, vienano tm tika uzdvinta Brziu pagastabibliotkai, un t ir pieejama visiem pagastaiedzvotjiem un ciemiiem. Pagastaprvaldes vadtja R. Demida paststja parnkotnes plniem un iecerm. Lai kopgirastu risinjumu, diskusij aktvi iesaistjs ar

iedzvotji uzdeva interesjoos jautjumus,uzklausja viedokus un izteica savusprieklikumus pagasta dzves uzlaboanai.

Diskusijas dalbnieku aktivitte un rastierisinjumi liecina, ka diskusija izdevs unka Brziu pagasta iedzvotju dzve ksnedaudz gaika!

Visiem oti patk dvanas. Lai msudvanas ilgk paliktu atmi, ts jiesaioskaistos dvanu maisios. Ar o domuorganizjm nodarbbas, kur vietjieiedzvotji varja apgt dvanu maisiuizgatavoanas prasmi. Tika izgatavotimaisii no lina auduma ar lentu rotjumuun izuvumiem krustdrien Brzii,Upmala un Nkotnei. os maisiusms ar prieku dvinsim saviem ciemiiem,un, paiem braucot ciemos, bs kur saliktsarpts dvanas. Tagad mums ir savi,pai, dvanu maisii ar vietjo simboliku.

Brv laika pavadanas centr Upmalaregulri notiek daudzveidgi paskumi unnodarbbas, uz kurm tiek aicinti brni,jauniei un pieauguie. Piedvjums irplas, un tas ir balstts uz vietjo iedzvotjuintereu un vajadzbu izpti. Projektustenoanas laik Brziu pagast uzlabojslauku sabiedrbas visprjais noskaojums.

Centrs Upmala kuva par aktvu vietjssabiedrbas pulcans vietu.



34/66


Brnu un jaunieu ar invaliditti biedrbaCerbu sprni ir ne vien dalborganizcijainiciatvas Eiropas iedzvotji kopienulabkljbai projekt Kopienas darbbasveicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbaiun nabadzbas mazinanai, kuru stenoIzgltbas attstbas centrs. Ms jau otroreizi esam ar uzmuies bt par vadooun koordinjoo organizciju 17 Latvijasbiedrbu sadarbbai, un tas nav bijis viegls,toties oti lielu gandarjumu sniedzospienkums.

Ideja vien projekt sadarboties 17nevalstiskajm organizcijm ir oti vrtga;katra no tm prstv citu pavaldbu.Vrtgais d sadarbbas model ir tas, ka

veidojas tkloans nevalstiskaj sektor,

kas gandrz pilnb prklj Latvijas teritoriju;notiek savstarpja pieredzes un informcijasapmaia, k ar jaunu ideju un metouapgana, pilnveidojot savu ikdienas darbu.Unikli ir ar tas, ka organizciju darbbaiir dadas mrgrupas, tomr savstarpjsadarbb tiei tas ir ieguvums un stimuls, kakopienu aktivitts iesaists dadas cilvkugrupas, un ar ms pai varam cits no citamcties.

Tas, ka biedrba Cerbu sprni tikaizvirzta par sadarbbu koordinjoo partneri,kas ar administrs kopjs un atsevisorganizciju aktivittes un sagatavosprojekta atskaites, bijusi nozmga pieredzear msu pau kapacittes stiprinan,

piemram, k organizt sadarbbu un

Eva Viina,biedrba Cerbu sprni

NVO sadarbba vien kopien:

Siguldas pieredze


35/66

nodroint savstarpjo komunikciju. ouzdevumu mums paldzja veikt jau esopieredze, kas gta, koordinjot nevalstisksorganizcijas, atbalsta grupas un intereuklubu darbbu Siguldas novada pavaldb.

Siguldas novad nevalstisk sektorasadarbbas veicinanas iniciators ir Siguldasnovada pavaldbas Socilais dienests.2002. gad tika atvrts Siguldas pavaldbasDienas centrs, kur obrd ir Siguldas novadapavaldbas Socil dienesta Dienas centrs,kura mris ir sniegt socilo atbalstu unbrv laika pavadanas iespjas, socilsrehabilitcijas pakalpojumus socilo pras-mju un iemau attstanai un nodroint artelpm sabiedrisks organizcijas, kuras dodiespju dadm novada iedzvotju grupmbagtint socilo dzvi, risint problmas,saglabt un pilnveidot ierasto vidi, veidojotsocilo atbalsta tklu.

Dienas centra pamatdarbbas uzdevumi ir:

veidot sadarbbu starp mra grupm pensionriem, cilvkiem ar invaliditti,bezdarbniekiem un citiem interesentiem,kuri vlas piedalties sabiedrisks

aktivitts; organizt izgltojous un informatvus

paskumus, k ar iesaistt interesentuscentra aktivitts;

informt sabiedrbu par centra darbbuun sniegtajiem pakalpojumiem ar vietjspreses un mjas lapas starpniecbu;

nodroint centra apmekltjus ariespju iegt informciju no plasaziasldzekiem;

veikt centra apmekltju aptauju:anketanu un intervanu, lai pilnveidotucentra darbu un izzintu iedzvotjuvajadzbas;

veicint jaunu intereu klubu, organizcijuun atbalsta grupu veidoanos.

Viens no Dienas centra vadtjapienkumiem ir koordint novada nevalstiskoorganizciju darbu.

2013. gad Dienas centr darbojas 30dadas nevalstisks organizcijas, intereuklubi un atbalsta grupas.

Vienu reizi mnes uz kopgu tikanoskop sank visu Dienas centr darbojoosorganizciju vadtji. Organizciju vadtjusanksmes ir nosauktas par Koordincijaspadomes sdm. is sadarbbas veids irvrtgs ar to, ka notiek savstarpja infor-mcijas apmaia par katras organizci-

jas plnotajm aktivittm un, lai kdasaktivittes nedubltos, veidojas ar kopguaktivitu organizana starp organizcijm.Koordincijas padomes sdes vada Dienas

centra vadtja, d veid ar iespjamsplak izzint vietjo iedzvotju vaja-dzbas un intereses. Lai vairk saliedtuvietjs kopienas organizcijas, Dienascentra darbinieki sadarbb ar Socilodienestu un ar citm Siguldas novada

domes prvaldm organiz kopguspaskumus.

T k nevalstisks organizcijas irnozmgs resurss pavaldb un cilvki,kas tajs darbojas, iegulda savu brvolaiku, darbu un zinanas, respektvi,veic brvprtgo darbu, tad ar nopavaldbas puses iem aktvajiemcilvkiem vienu reizi gad tiek organizts

pateicbas paskums Paldzot citiem,



36/66


paldzi pats sev. Paskum piedalspavaldbas prieksdtjs un Socildienesta vadtja, k pateicba nevalstiskoorganizciju aktvkajiem dalbniekiem tiekdvints svtku sarkojums ar koncertu, unkatrs vadtjs un konkrt gada aktvkais

organizcijas dalbnieks saem pateicbasdvanu no pavaldbas. Paskum parastipiedals apmram 240 dalbnieki.

Otrs paskums, kuru organizsadarbb ar pavaldbas Sporta prvaldi,ir visu nevalstisko organizciju sporta splesVesel mies, vesels gars, aj dien visiSocil dienesta darbinieki ir tiesneu lom.

Katra gada beigs ikviena nevalstisk

organizcija iesniedz savu aktivitu plnunkamajam gadam, un ir iespja, ka kduno aktivittm var paldzt ldzfinanst arno pavaldbas puses; reizi gad katraiorganizcijai tiek nodrointa vienapavaldbas apmaksta ekskursija Latvijasrobes.

Ir svargi, ka nevalstiskajam sektoramir vieta, kur sankt kop un var saemt arkdu atbalstu no pavaldbas puses, tas ir k

pamats, uz k organizt savu darbbu.Ar biedrba Cerbu sprni savu

pamatdarbbu ir uzskusi Dienas centr unar o pamatdarbbas atbalstu no pavaldbaspuses ir izveidojusies par organizciju, kurasniedz socilos rehabilitcijas pakalpojumus,un pavaldba ir iedaljusi telpas, kursbiedrba var pilnveidot piedvtopakalpojumu klstu, un tas ir labs pamats

izaugsmei.

Ar iniciatvas Eiropas iedzvotjikopienu labkljbai projekta Kopienasdarbbas veicinana: aktvai pilsoniskaildzdalbai un nabadzbas mazinanaiietvaros biedrba Cerbu sprni aktivittsiesaistja citas organizcijas, kuras darbojas

Dienas centr. Viena no kopgm aktivittmbija Koordincijas padomes dalbniekuiespja mcties par nevalstisko organizcijuattiecbu veidoanu ar sabiedrbu. ajsmcbs varja apgt zinanas, ksadarboties ar sponsoriem, k veidot savuatpazstambu, tlu un citas vrtgas metodesPR veidoan.

Maij pie Dienas centra tika organiztssabiedrbas informanas paskums, kuralaik katra organizcija bija sagatavojusiradou prezentciju par savu darbbu.Paskumu prstvja visas Koordincijaspadom esos organizcijas, un katrs bijapadomjis, k interesantk prezentt savuorganizciju.

Sadarbb ar Siguldas novada Dmuklubu Madaras jnij tika noorganiztaRokdarbu diena Dari pats un mci citiem,

aj paskum iesaistjs Siguldas novadarokdarbnieki un ar tika aicinti dalbniekino projekt iesaisttajm organizcijm.Paskuma laik varja apgt jaunasrokdarbu tehnikas un realizt savus rokudarinjumus.

Pc aktva un darbiem bagta gadagalvenais secinjums ir ds: jo vairk msstrdjam kop un organizjam dadasaktivittes, jo vairk ms cits citu bagtinm.


37/66

Ms, Balt mja, esam vieta, kurudaudzi sauc par savu veiksmes pieturu.Msu ku un darbiniekus mekl ikviens,kuram nepiecieams risint kdu problmu,sameklt nepiecieamo informciju,aprunties par to, kur meklt paldzbu.Daudzi lvniei nk ar savm idejm, kuras

btu vrts realizt sabiedrbas lab, vaipaststa par saviem ldzcilvkiem, kuriem irnepiecieama paldzba.

Msu lielkais sasniegums ir tas, kams pazst un uz mums paaujas gan daudziaktvi cilvki, gan tie, kuriem ir nepiecieamapaldzba. Jau daudzus gadus regulri unuzticgi msu apmekltji ir cilvki ar pamvajadzbm un seniori, kuri tiekas ikmneatematiskajos vai informatvajos paskumos,k ar radoajs nodarbbs.

Jau vairk k desmit gadus biedrbanodroina Dienas aprpes centra personmar pam vajadzbm darbbu, veicam arpakalpojuma snieganu aprpe mjsvis Lvnu novad. Abus os socilospakalpojumus mums delejusi veiktLvnu novada dome. Pdjos gadus esam

izveidojui tehnisko palgldzeku punktu, kasnodroina iespju bez maksas uz laiku saemtlietoan ratikrslus, kruus vai rolatorus.Kop 2013. gada skuma nodroinm arveas mazganas un duas pakalpojumusnieganu vietjiem iedzvotjiem.

Pateicoties regulram un mrtiecgamdarbam, biedrba ir guvusi atpazstambuvisas valsts mrog. Tas pankts, ne vienstenojot dadas aktivittes Lvnu novad,bet ar biedrbas gandrz 100 ieviesto


Inguna Badune,biedrba Balt mja

Biedrba Balt mja

lvnieu veiksmes pietura


38/66


projektu ietvaros, stenojot tos ardados reionos. Visvairk ms pazstmsu sadarbbas partneri senioru unLatgales reiona lauku organizcijas.

Ms lepojamies, ka msu Baltmja ir atvrta ikvienam un ms katramspjam sniegt kaut nelielu atbalstu,siltumu un cerbu.

Nevis gaidm, bet ejam pai

Nevis gaidm, bet ejam pai t msnolmm opavasar, kad skm plnotmsu vasaras perioda aktivittes. Pcpieredzes zinm, ka siltais un saulainaislaiks, kas ms ikvienu priec, ir tas laikasprdis, kad visgrtk ir kdu pieruntbt aktvam, iesaistties, dart ko savuldzcilvku lab vai mcties. Tpat ar pciepriekjs pieredzes sapratm, ka ldz imneesam izmantojui iespju popularizt savubiedrbu Lvnu pilstas svtku laik, kas ikgadus notiek jlija mnes. Sapratm, ka tbtu laba iespja ar satikt un iesaistt dadsnodarbs un uz sadarbbu rosinos sarunsaktvos lvnieus no vietjm nevalstiskajmorganizcijm (NVO) un iniciatvas grupm.

Mums paveics, jo tiei s msu ieceresguva atbalstu projekt Kopienu darbbasveicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbaiun nabadzbas mazinanai. aj pro-jekt kop ar mums piedaljsvirkne vietjo kopienu organizcijune tikai no Latvijas, bet ar nocitm valstm. Projekta saturiskajstenoan Latvij atbalstu sniedza

Sorosa fonda Latvija un Izgltbasattstbas centra eksperti; projektuadministrja Brnu un jaunieu arinvaliditti biedrba Cerbu sprni.

Msu projekta galven aktivitte bijaNVO informatv telts Lvnu pilstassvtkos, kur darbojs informatvais stendspar NVO aktualittm, un ikvienam bijaiespja ar piedalties vairks aktivitts,kas veicinja gan jaunu radou prasmju

apguvi, gan vairoja zinanas par Lvnu

pilstas un novada vsturi un tradcijm.Brni zmja putnus, kas tematiski sasaucsar msu pilstas erboa simbolu vanadziu; tika mintas mklas, gan parputniem, gan vasaras darbiem. Jaunieiemun ar senioriem patika uzdevumi par Lvnuvsturi bija gan jzina fakti, gan jatpazstdadas pilstas vietas no neraksturgiemrakursiem. Izveidojs pat novadptniekuklubi, kur notika diskusijas par senkajm

celtnm msu pilst. Vislielk piekrianabija radoajai darbncai, kur ikviensparocgi varja izgatavot sev jauku unoriinlu suvenru ar Lvnu simboliku.

Darboans pie msu telts bija rtaikvienam, jo bija iespjams gan atssties unparunties, gan ar dzest slpes un baudtnelielas uzkodas. pai to novrtja seniori,cilvki ar pam vajadzbm un ar tie,kuriem nebija savas kompnijas. Pateicgasbija ar mmias, kas varja droi uz laikuatstt savus brnus radoaj darbnc.Ms dzirdjm daudz atzingu vrdu nosavjiem lvnieiem un ar no viesiem, jomsu telt nevaldja pirkanas prdoanasgars, bet gan satikans un darboansprieks. Pc msu apriniem, biedrbas teltviesojs vairk k 500 cilvku. Darboanssvtku laik ms iedvesmoja ar pirmo reizipiedalties svtku gjien. Ms esam lepni,ka msu darbiniekiem un brvprtgajiem


39/66

pievienojs tik daudz dada vecumaatbalsttji.

Projekta Nevis gaidm, bet ejampai norises lieliski papildinja Lvnunovada domes atbalsttais projekts Socilimazaizsargto iedzvotju dalba radoajdarbnc Lvnu pilsta krss, kasnodroinja iespju gan pieauguajiem ganbrniem auties krsu priekam. Katram bijauzdevums uzzmt savus Lvnus, ts vietas,kuras ir vismks vai iet visskaistks.Pieauguie gan, protams, teica: Es zmtnemku, tomr visi zmjumi tapa skaisti unkrsaini un tik dadi pardja msu pilstu.Zmjumus vrtja rija, to lielk daa bijaapskatmi izstd Esam uzzmjui Lvnusbiedrbas telps, un trs labkie prtapakrsains atkltns.

Ned pirms pilstas svtkiemikviens varja improvizt pasta stacij uzielas atkltns uzrakstt vljumus tiem,kuriem paiem vairs nav spka piedaltiespaskumos, un msu pastnieki tos nogdjaadrestiem. Sveicienus, kurus uzrakstjabiedrbas brvprtgie, sama ar audis, kas

rstjs Lvnu slimnc, uzturjs socilajaprpes centr, un vientuie seniori, kurisaem aprpes mjs pakalpojumu. Parkrsainajm atkltnm ar laba vljumiempriecjs ar msu deputti, domesdarbinieki, pilstas svtku viesi, ar ciemiino Lvnu sadraudzbas pilstm.

Msu darbgaj vasar ar priekupaveicm ar pienkumus, kurus mums kreionlajiem koordinatoriem uzticja fonds

Ziedot. Pirms Lgo svtkiem sarkojmielgoanas svtkus Lvnu novada socilimazaizsargtajm imenm ar brniem

bija sadziedans, rotaas, sekoja pikniks,un katra imene sama ar veikalaMaxima gdto prtikas grozu. Sadarbbar Ziedot sveicm ar pirmklasniekuspirmaj skolas dien katrs sama mcbuldzeku komplektu un kop ar veckiem,

tikpat k kafejnc, baudja svtku torti.Mcmies no tuviem un tliem

draugiem

Jauka bija projekta Nevis gaidm, betejam pai sniegt iespja mums dotiespieredzes apmaias braucien pie brvlaika pavadanas centra Upmala uzDagdas novada Brziu pagasta Porejesciemu. Tur ms sagaidja alla smaidg

anna aha ar savu radoo un izdomasbagto komandu. Ms iemcjmiesvairkus panas veidus, ko varsim izmantotsav biedrb. Mjupce prrunjm, cikneizmrojams optimisms un spks, cik lielavietjo cilvku un dzimts vietas mlestba irUpmalasaudm.

Vl btu jpiemin ar biedrbas regulrdarboans, lai informtu, saliedtu unkopjs aktivitts apvienotu Lvnu novada

NVO un iniciatvas grupas. Aktvie lvnieiregulri ienk Baltaj mj, lai uzzintubiedrbas jaunumus, plnots aktivittes,ar NVO sektora aktualittes, tpat ar laidaltos ar savu pieredzi. Biedrb Baltmja vienmr var gt nodergu informcijuvai padomu, var atrast domubiedrus; ikvienstiek rosints iesaistties kd sev tkamintereu grup vai piedalties socilspaldzbas projektu vai labdarbas akciju

sagatavoan. Bet, ja pa msu durvmilgku laiku kds neienk, tad ms nevisgaidm, bet ejam pai.



40/66


Kazdangas apkrtnes jaunieiem ova-sar bija iespja vairk uzzint par savasdzvesvietas kultrvsturi un paldzt popu-larizt to k trisma vietu. Kazdangas biedrbasKodols sagatavotais projekts Veiksmgastrisma vietas un uzmjdarbbas atts-tana Kazdag, vietjiem jaunieiem izptot

kultrvsturi un odienas vrtbas tikaatbalstts starptautisk projektu konkursiniciatvas Eiropas iedzvotji kopienuattstbai ietvaros, kur Kodols piedaljskop ar vl 16 citm Latvijas mazajmvietjs kopienas biedrbm.

Projekta mris bija sniegt jaunieiemnepiecieams zinanas, attstt viuprofesionls un socils prasmes, lai

veicintu trisma attstbu Kazdangun ietekmtu uzmjdarbbas vidi, un

aktiviztu Aizputes novada sabiedrbu.Projekta uzdevumi paredzja apzintKazdangas apkrtnes kultrvsturisksvietas un ekonomiski aktvos iedzvotjus,izgltot jaunieus trisma attstbas unuzmjdarbbas veicinanas jautjumos,k ar sagatavot aktulu vizulo materilu

par Kazdangas vrtbm.Kpc uzrunjam tiei jaunieus?

Kazdanga atrodas Kurzemes centrAizputes novad, vsturisk un ainaviskiskaist, ekonomiski izdevg viet trismamun uzmjdarbbai. Pdjos gadosaktivizjuies un uzmjdarbbu uzskarvien vairk novada jaunieu. Tau bieivien viiem pietrkst nepiecieams prasmes,

kontaktu un informcijas.

Biruta Konrde,biedrba Kodols

Skaisti un bagti esam.

K to pardt citiem?


41/66

Lai jaunieus aktiviztu, sniegtu viiemjaunas zinanas, attsttu profesionls,socils prasmes, un emot vr Kazdangasjaunieu vlmes uzlabot savas dzveskvalitti, uzskt uzmjdarbbu un veicinttrisma attstbu, tika izvirzta projekta mragrupa jauniei.

Projekta gait notika sadarbba arLiepjas reiona trisma informcijas birojaun Liepjas muzeja specilistiem, k arpraktiskas nodarbbas Kazdangas pil un

pagast.Ieldzam jaunieus uz pankkm

Kazdang

Pirmais paskums bija pikniks pie pils.Vairk nek 20 jaunieu un brnu pulcjspie Kazdangas pils biedrbas Kodolsorganiztaj piknik, lai apspriestu, kbagtint atptas iespjas pagast. Lielkdaa minja, ka vlas dadot sporta

aktivittes; nodarboties ar peldanuun velobraukanu un lai Kazdang btuvelotrase ar riem.

Domju, ka ar velotrases izveidoanums ar sksim, jo puikas tagad brauk pagrvi pie osejas, un tas nav droi. Piknikalaik lielie puii apsolja mazajiem paldztizveidot piemrotu trasi. Vl pie vlamajmaktivittm jauniei nordja dziedanas undejoanas iespju dadoanu un vajadzbu

pc brnu rotalaukuma, kas piemrots

maziem brniem, jo esoais vairkpiemrots lielkiem.

Katrs interesents uz pikniku ldzi bijapamis ar aptuveni divus kilogramussmagu akmeni. No tiem jauniei izveidojapastvgu ugunskura vietu aiz pils. Pikniktika ceptas pankkas, k ar nolemts, katiksies ar turpmk.

Kazdangas pagasta kultr-vsturisko vietu un ekonomiskiaktvo saimniecbu apskate

18. jlij kop ar brvprtgajmno Somijas un Spnijas jauniei devsbraucien pa Kazdangas pagastu.

Skatjm Kazdangas Kultras centru, Saietanamu, pili, Kavalieru namu, Kazdangasparku ar jaunizveidoto veloceliu, atptaslaukumu, Boju pili.

Liela interese bija par jaunas imenessaimniekoanu Sakaru mjs. Beajevuimene audz gaas liellopus, izveidojuiskaistu atptas vietu pie da, rpjas pardrzu. Bijm tiei jogu laik.

Zemnieku saimniecb Lilijas jsmojm

par sakrtoto vidi, peldjmies d, braucmar laivu, apbrnojm saimnieces eneriju.Ieturjm kopgu maltti, spljm sples.

Sens amatu prasmes Cepu,cepu kukulti

Ceot god msu senu tradcijas, 20.septembr Kazdangas pagasta Torosnotika Kazdangas muzeja rkots paskumsbiedrbas Kodols projekta ietvaros.

Viesojmies pie oti viesmlgas mjassaimnieces Veltas Tumpeles un vrojm,k top maizte abr, piedaljmies mklasmcan un kukulu veidoan, redzjmun nogarojm cepanas rezulttu gardusrudzu maizes klaipius.

Laik, kamr maizte ceps, kop arIvetu un Vidvudu Medeiem gjm jautrsrotas, prbaudjm savas zinanas mklu

minan, izdziedjm skaistas dziesmas.



42/66


Kas jprot gidam?

Sarun ar Liepjas pilstas giduKristeru Kraftu atkljm, kas jprot gidamun ko varam rdt viesiem Kazdang. Gidsprvalda vairkas svevalodas, zina msuvsturi, ir atvrts un visu laiku mcs.

Bija interesanti uzzint, ka Kristersvada ekskursiju grupas ar uz Kazdanguun interesants viesiem ir Kazdangas Meamuzejs. Dai jauniei pieteics darboties kbrvprtgie gidi Kazdang.

Ko paveicm projekt?

Esam gandarti, ka projektalaik jauniei pilnveidoja izpratni par

trisma attstbas un uzmjdarbbasveicinanas jautjumiem, k arapzinjm Kazdangas un apkrtneskultrvsturisks vietas un ekonomiskiaktvos iedzvotjus (sakopts stas,jaunie uzmji, senie arodi, labprakse). Rezumjot varam teikt, ka:

ir iepaztas dabas un kultrvsturisksvietas, aktvs saimniecbas;

apmcti jauniei trisma attstbas

un uzmjdarbbas veicinanasjautjumos;

noorganizts pikniks, notikusi idejuapmaia;

iepazti senie arodi maizes cepanaspaskums;

noticis seminrs par ekociematudarbbu;

noticis seminrs par trismu un gidadarbu;

izveidota pagasta kultrvstures karte;

spcinta un popularizta NVO Kodolsdarbba kopienas iedzvotju lab;

stiprinta sadarbba starp biedrbm uniedzvotjiem;

tiek apzintas nkotnes vajadzbas uniespjas.

Dalba projekt jaunieiem devusiiespju iepazt gida un ekskursiju vadtjadarbu, vairk uzzint p

kopā kopjam savu kopienu

Documents